1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Šis lēmums zaudē spēku 14 mēnešus pēc 3. panta 4. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas, ja vien Padome nenolemj lēmumu pagarināt, lai varētu īstenot projekta II posmu, vai, ja minētajā laikposmā nolīgums netiek noslēgts, sešus mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas.

PIELIKUMS

PROJEKTS STARPTAUTISKI ATZĪTAS SISTĒMAS IZVEIDEI IEROČU UN MUNĪCIJAS PĀRVALDĪBAS VALIDĀCIJAI UZ ATKLĀTU STARPTAUTISKO STANDARTU PAMATA

1.   KĀDP atbalsta pamatojums

Šā projekta mērķis ir uzlabot kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un munīcijas krājumu drošību un drošumu, izstrādājot starptautiski atzītu sistēmu, kas ļautu uz brīvprātības pamata neatkarīgi validēt/sertificēt valstu atbilstību atklātiem starptautiskiem standartiem, demonstrējot to spēju vērsties pret novirzīšanu un nejaušiem sprādzieniem un tos novērst.

VIKI un munīcijas novirzīšana un nelikumīga izplatīšana veicina noziedzību, terorismu, bruņotu vardarbību un nestabilitāti, apdraudot ilgtspējīgu attīstību, labu pārvaldību, likumību un kārtību, kā arī piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, tiesu iestādēm un citas pilsoniskās tiesības. Turklāt nelikumīgus VIKI var izmantot, lai veiktu vai veicinātu smagus ar dzimumu saistītas vardarbības aktus. VIKI un munīcijas novirzīšana un nelikumīga izplatīšana var apdraudēt mieru un drošību, destabilizēt valstis un sabiedrību un galu galā veselus reģionus. Tādējādi tā apdraud virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), jo īpaši 16. IAM (miers, tiesiskums un spēcīgas iestādes), kā arī 5. IAM (dzimumu līdztiesība) un 11. IAM (ilgtspējīgas pilsētas un kopienas).

Valstu VIKI un munīcijas krājumu droša, neapdraudēta un ilgtspējīga pārvaldība ir būtiska, lai ierobežotu nelikumīgu izplatīšanu. Neefektīva krājumu pārvaldība ir svarīgs faktors, kas ļauj ieročus un munīciju novirzīt no likumīgiem tirgiem uz nelikumīgiem. Krājumu pārvaldība ir īpaši problemātiska valstīs, kuras skāris vardarbīgs konflikts vai kurās ir vājas institūcijas un pārvaldības struktūras. Šādos apstākļos drošas, neapdraudētas un ilgtspējīgas krājumu pārvaldības veicināšana sekmē valstu iestāžu pārskatatbildību un atbildību novērst VIKI un munīcijas novirzīšanu, kas savukārt palīdz uzlabot stabilitāti, attīstību un labu pārvaldību.

Savienība un tās dalībvalstis palīdz trešām valstīm uzlabot valsts krājumu pārvaldību un drošību, stiprinot valsts tiesisko un administratīvo regulējumu un institūcijas, kas reglamentē VIKI un munīcijas likumīgu piegādi aizsardzības un drošības spēkiem un šādu krājumu pārvaldību. Taču šīs palīdzības ietekmi ir grūti izmērīt. Pašlaik nav starptautiska mehānisma, kas ļautu trešām valstīm pierādīt atbilstību regulatīvajām prasībām un tehniskajiem un pārvaldības standartiem. Tas var radīt problēmas valstīm, kuras ir ieguldījušas līdzekļus VIKI un munīcijas pārvaldības politikas un prakses uzlabošanā, bet nevar panākt starptautisko partneru paļāvību un uzticēšanos, jo iepriekš tajās ir notikusi novirzīšana un bijusi vāja krājumu pārvaldība un drošība.

Lai gan pastāv dažādi starptautiski standarti, pamatnostādnes un paraugprakse krājumu pārvaldības un drošības jomā, nav standartizētas un starptautiski atzītas metodikas, pēc kuras veikt neatkarīgus novērtējumus un validēt atbilstību šiem standartiem. Daudzās nozarēs – gan rūpniecībā, gan pārvaldē – lai demonstrētu produktu un pakalpojumu kvalitāti, drošumu un drošību un atbilstību starptautiskajām normām, ir vajadzīga kaut kāda veida garantija, kas ietver sertifikāciju vai validāciju. Labi zināms piemērs ir Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) pārvaldīto sertifikātu izdošana. To pašu metodi var piemērot VIKI un munīcijas krājumu drošai un neapdraudētai pārvaldībai.

Sertifikācijas vai validācijas sistēma ļautu valstij, kas ir ieguldījusi krājumu pārvaldībā un drošībā, brīvprātīgi pierādīt, ka tās VIKI un munīcijas pārvaldības sistēma (t. i., politika un prakse) atbilst starptautiski atzītiem standartiem. Brīvprātīga valstu politikas un prakses sertifikācija norādītu, ka ir novērsti un mazināti nejaušu sprādzienu un novirzīšanas riski, jo ir neatkarīgi pārbaudīta atklātu starptautisko standartu īstenošana. Turklāt garantija radītu vietējām kopienām, kā arī reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem paļāvību attiecībā uz valsts spēju efektīvi pārvaldīt savus krājumus, un valstij nebūtu vajadzīgs atklāt informāciju, kas attiecas uz tās VIKI un munīcijas krājumu veidu un apjomu. Sertifikāciju varētu izmantot arī, lai sniegtu informāciju novirzīšanas riska novērtējumiem, ko ieroču piegādātājvalstis veic saistībā ar ieroču eksporta kontroli (piemēram, tiem, kas izklāstīti Ieroču tirdzniecības līguma (ITL) 11. pantā un Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP (1) 7. kritērijā).

Turklāt attiecībā uz sadarbību un palīdzību VIKI un munīcijas kontroles jomā validācija un sertifikācija var sniegt ievirzi plānošanas lēmumiem un sniegt informāciju iepriekšējo palīdzības aktivitāšu ietekmes novērtējuma vajadzībām.

Šis projekts ir svarīgs arī saistībā ar pašreizējo darbu, ko veic Valdību ekspertu grupa (VEG), kura, reaģējot uz ANO ĢA 2017. gada decembra Rezolūcijas 72/55 pieņemšanu, izskata problēmas, ko rada parastās munīcijas krājumu uzkrāšanās pārpalikumos.

2.   Ievads

Šajā projektā tiks pētīts, vai ir iespējams izveidot starptautiski atzītu validācijas/sertifikācijas sistēmu VIKI un munīcijas pārvaldības politikai un praksei. Risks, ka VIKI un munīciju var novirzīt neatļautiem aktoriem, pastāv visā piegādes ķēdē – no ražošanas līdz nodošanai (eksportam, tranzītam un importam), krājumu veidošanai (uzglabāšanai un izmantošanai) un utilizācijai (nodošanai un iznīcināšanai). Munīcijas krājumi rada arī nejaušu sprādzienu risku, jo īpaši glabāšanas laikā, bet, iespējams, arī citos krājumu piegādes ķēdes posmos. Šo problēmu risināšana ir valsts atbildība, un tai ir vajadzīga visaptveroša dzīves cikla pieeja saskaņā ar valsts un starptautiskajām normām un pasākumiem, tostarp, bet ne tikai, Starptautiskajām munīcijas tehniskajām pamatnostādnēm (IATG), Modulāro kājnieku ieroču kontroles īstenošanas apkopojumu (MOSAIC), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) izdoto labāko praksi un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto munīcijas glabāšanas un transporta publikāciju (NATO-AASTP).

Šā projekta primārais mērķis ir atbalstīt drošas, neapdraudētas un ilgtspējīgas VIKI un munīcijas pārvaldības politikas un prakses izveidi valstīs, kurās ir notikusi novirzīšana un nejauši sprādzieni. Konkrēti, ar projektu tiks radīti un analizēti varianti starptautiski atzītai VIKI un munīcijas drošas un neapdraudētas pārvaldības politikas un prakses validācijai/sertifikācijai visā piegādes ķēdē. Projekts atbalstīs tādas sistēmas izveidi, kas ļautu valstīm brīvprātīgi, izmantojot neatkarīgu novērtējumu, pierādīt, ka šie jautājumi ir risināti un ka to ieroču pārvaldības prakse un politika atbilst atklātiem starptautiskiem standartiem.

Ar šo projektu tiek atbalstīta ES stratēģijas pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem, vieglajiem ieročiem un to munīciju (“ES VIKI stratēģija”) īstenošana. Tā mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu spējas īstenot ANO RP, Starptautisko izsekošanas instrumentu (ITI), ITL, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (jo īpaši 16. mērķi (16.4. mērķi), 5. un 11. mērķi) un ANO ģenerālsekretāra Atbruņošanās programmu (2018, 22. darbība: atbruņošanās, kas glābj dzīvības). Projekta īstenošana palielinās parasto ieroču un munīcijas pārvaldības pārredzamību un pārskatatbildību saskaņā ar starptautisko labo praksi, tostarp IATG, MOSAIC, EDSO pamatnostādnēm un NATO-AASTP. Projektā tiks ņemti vērā arī ANO Atbruņošanās lietu biroja konstatējumi un centieni panākt dzimumsensitīvu ieroču un munīcijas pārvaldību.

3.   Projekta mērķis un galvenie uzdevumi

Šā projekta vispārējais mērķis ir visā pasaulē uzlabot VIKI un munīcijas krājumu drošību un drošumu, izstrādājot starptautiski atzītu sistēmu, kas ļautu neatkarīgi validēt/sertificēt atbilstību atklātiem starptautiskiem standartiem attiecībā uz valstu kājnieku ieroču un munīcijas krājumu pārvaldību.

Vēlamais projekta rezultāts ir paredzēts, lai kalpotu trešām valstīm (valstīm ārpus ES), kas saskārušās ar problēmām saistībā ar ieroču un munīcijas drošu un neapdraudētu pārvaldību, kuru dēļ notikusi ieroču novirzīšana un neparedzēti sprādzieni.

Lasāmības labad starptautiski atzītas sistēmas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijai saskaņā ar atklātiem starptautiskiem standartiem šajā priekšlikumā tiks dēvētas par Ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmām jeb IMPVS.

Lai sasniegtu šo mērķi, projektam ir šādi galvenie uzdevumi:

a)	veikt priekšizpēti par variantiem, kā izstrādāt munīcijas pārvaldības validācijas sistēmu, izstrādājot atbilstošu riska un kvalitātes novērtēšanas metodiku un rīkus;

b)	pamatojoties uz a) uzdevuma rezultātiem, izstrādāt koncepciju un veidu, kā iegūt starptautiski atzītu munīcijas pārvaldības validācijas sistēmu, lai novērstu ieroču un munīcijas krājumu novirzīšanu un nejaušus sprādzienus.

4.   Projekta apraksts

Ņemot vērā neskaidrības par iespēju ceļot starptautiskā mērogā saistībā ar Covid-19 pandēmiju un vēlmi samazināt ceļošanu ar gaisa transportu, ņemot vērā klimata pārmaiņas, īstenotājs, ja iespējams un īstenojams, izskatīs sanāksmju variantus, kuros nav vajadzīga ceļošana (ar gaisa transportu).

I posms: starptautiski atzītas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (IMPVS) iespējamības izvērtēšana.

4.1.   Projekta konsolidācija

Uzdevums: kopējā projekta īstenošanas plāna izstrāde – sadarbībā ar EĀDD un partneriem – priekšizpētes tvēruma izstrāde, ieskaitot metodikas un pārrunu ar galvenajām ieinteresētajām personām noteikšanu, ekspertu darba grupas (EDG) izveide, lai atbalstītu un pārskatītu priekšizpēti un palielinātu informētību par projektu.

Aktivitātes: konkrētas aktivitātes, ko veic saskaņā ar šo rezultātu un īsteno projekta pirmajos divos mēnešos, ietver šādas aktivitātes:

1.	Projekta plāna izstrāde (1. gads, 1. mēnesis): apspriešanās ar pamata projekta grupu, lai finalizētu projekta plānošanu/termiņus, pienākumus un priekšizpētes tvērumu un metodiku.

2.

EDG izveide (1. gads, 1. mēnesis): attiecīgo ekspertu apzināšana (ne vairāk kā 10 personas) un viņu uzaicināšana pievienoties EDG. EDG sastāvā būs praktiķi (ar speciālajām zināšanām ieroču pārvaldība, nacionālo novērtējumu veikšanā par ieroču un munīcijas pārvaldību, akreditāciju un sertifikāciju, ieroču kontrolē, VIKI un munīcijas ražošanā). Tā sniegs pastāvīgu atbalstu un ekspertu veiktu pārskatu par priekšizpēti un tai sekojošu validācijas metodikas izstrādi. Projekta grupa veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka EDG sastāvā tiek ņemti vērā dzimumu un daudzveidības apsvērumi.

3.

Sākuma darbseminārs (1. gads, 2. mēnesis): vienas dienas darbsemināra organizēšana Ženēvā, pulcējot 20 galvenās ieinteresētās personas (tostarp pamata projekta grupu, ES/EĀDD norīkotās personas, EDG un partneru pārstāvjus), lai iepazīstinātu ar priekšizpētes darbības jomu un metodiku un uzsāktu projektu. Darbseminārs tiks izstrādāts un īstenots, ņemot vērā dzimumu un daudzveidību.

Rezultāti: projekta plāna sagatavošana, vienošanās par projekta darbības jomu, EDG izveide, labāka informētība par projektu, sākuma darbsemināra kopsavilkuma ziņojuma sagatavošana.

4.2.   Sākotnējā analīze

Uzdevums: veikt sākotnējo analīzi, lai iegūtu pilnīgāku izpratni par nepieciešamību izstrādāt IMPVS. Tas būs pirmais projekta atskaites punkts. Ja šā novērtējuma laikā nebūs neatrisināmu iebildumu, projektu turpinās, veicot pilnīgu priekšizpēti.

Aktivitātes: konkrētas aktivitātes, ko īsteno projekta pirmajos piecos mēnešos, ietver šādas aktivitātes:

1.

Teorētisks pētījums (1. gads, 2.–5. mēnesis): apkopot un pārskatīt attiecīgo literatūru, instrumentus, pamatnostādnes, procedūras un atklātos standartus, kas attiecas uz ieroču un munīcijas krājumu pārvaldību, un sniegt pārskatu par attiecīgiem starptautiskiem validācijas un sertifikācijas mehānismiem.

2.

Pārrunas ar galvenajām ieinteresētajām personām (1. gads, 2.–5. mēnesis): izstrādāt metodiku pārrunām ar galvenajām ieinteresētajām personām un izmantot šo metodiku pārrunām ar attiecīgiem politikas praktiķiem nolūkā izprast, cik nepieciešama ir IMPVS izstrāde un kāda ir vēlme to darīt. Pārrunas ar galvenajām ieinteresētajām personām tiks rīkotas ar telekomunikāciju starpniecību un personīgi Vīnē, Briselē un Ņujorkā, kā arī līdztekus attiecīgām sanāksmēm/konferencēm (piemēram, MSAG simpozijam, ANO RP valstu sanāksmēm, ANO Ģenerālajai asamblejai, ITL līgumslēdzēju valstu konferencei un dažādām reģionālām sanāksmēm). Pārrunas ar galvenajām ieinteresētajām personām tiks noteiktas, ņemot vērā dzimumu un daudzveidības aspektus.

3.

Ievadziņojums (1. gads, 4.–5. mēnesis): pamatojoties uz teorētisko pētījumu un pārrunām ar galvenajām ieinteresētajām personām, izstrādāt ziņojumu, kurā paskaidrota vajadzība izveidot IMPVS. Ziņojums sniegs skaidru norādi, vai turpināt priekšizpēti, un ja tiks paredzēts to turpināt, ziņojumā tiks noteikts izpētes tvērums.

Rezultāti: teorētiskais pētījums, pārrunu ar galvenajām ieinteresētajām personām metodika un analīze, informatīvs dokuments par IMPVS izstrādi.

4.3.   Priekšizpēte

Uzdevums: novērtēt IMPVS izstrādes iespējamību un variantus, izstrādājot atbilstīgu metodiku un rīkus riska un kvalitātes novērtējumam. Priekšizpētei ievirzi dos šādi septiņi jautājumi, kas attiecas uz IMPVS izveidi:

—	Vai sistēma ir tehniski un praktiski iespējama?

—	Vai sistēma ir juridiski iespējama?

—	Vai sistēma ir ekonomiski/komerciāli iespējama?

—	Vai sistēma ir politiski iespējama?

—	Vai sistēma ir iespējama no militārās drošības viedokļa?

—	Vai sistēma ir iespējama no sabiedrības drošības un drošuma viedokļa?

—	Vai sistēma ir iespējams saprātīgā termiņā?

Aktivitātes: konkrētas aktivitātes, kas jāveic saskaņā ar šo rezultātu un jāīsteno projekta pirmajos divpadsmit mēnešos, ietver šādas aktivitātes:

1.

Ekspertu darbsemināri (1. gads, 5.–11. mēnesis): notiks trīs darbsemināri, kuros piedalīsies līdz desmit Ekspertu darba grupas (EDG) locekļiem, lai apspriestu un izstrādātu priekšizpēti. Pirmie divi darbsemināri notiks virtuāli, bet trešais darbseminārs būs divu dienu pasākums Ženēvā. Pirmais darbseminārs būs veltīts ievadziņojuma secinājumu pārskatīšanai un priekšizpētes aprišu noteikšanai. Otrais darbseminārs būs veltīts IMPVS izveides tehnisko un darbības aspektu izpētei. Trešā darbsemināra pirmā diena koncentrēsies uz šādas sistēmas juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī uz sistēmas termiņiem, bet trešā darbsemināra otrajā dienā tiks izvērtēta priekšizpēte kopumā. Darbseminārs tiks plānots un īstenots, ņemot vērā dzimumu un daudzveidības aspektus.

2.	Ekspertu darbsemināru ziņojumi (1. gads, 5.–11. mēnesis): pēc katra darbsemināra tiks izstrādāts ziņojums, un tas tiks izplatīts EDG dalībniekiem un EĀDD. Ziņojumos tiks apkopotas galvenās diskusijas, izceļot, kuros punktos viedokļi sakrīt un kuros atšķiras.

3.	Priekšizpētes ziņojums (1. gads, 11.–12. mēnesis): ziņojumā tiks izklāstīti IMPVS izstrādes varianti, izstrādājot atbilstīgu metodiku un rīkus riska un kvalitātes novērtējumam.

Rezultāti: ekspertu darbsemināri un ziņojumi un priekšizpētes ziņojums, kurā izklāstīti ieroču un munīcijas krājumu pārvaldības starptautiskas validācijas/sertifikācijas sistēmas varianti.

4.4.   Gada sanāksmes par ieroču un munīcijas krājumu validāciju/sertifikāciju

Uzdevums: uzlabot informētību par projektu, iepazīstināt ar projekta virzību un dalīties pieredzē starp ES valstīm un partneriem par esošajām starptautiskajām validēšanas/sertifikācijas metodoloģijām un sistēmām.

Aktivitātes: līdz divām vienas dienas sanāksmēm (tās notiek, attiecīgi, projekta pirmā un otrā gada beigās). Sanāksmes notiks Briselē un būs veltītas tam, lai sapulcinātu ieinteresētās personas, tostarp Savienības dalībvalstis, EĀDD pārstāvjus un Komisiju, un attiecīgos partnerus, lai palielinātu informētību par projektu un iepazīstinātu ar priekšizpēti (I posma beigās) un riska un kvalitātes novērtēšanas metodiku un rīkiem (II posma beigās).

Pirmā ikgadējā sanāksme būs otrais projekta atskaites punkts.

Rezultāti: informācijas apmaiņa starp ieinteresētajām personām par pasākumiem nolūkā novērst novirzīšanu un vērsties pret to; ziņojums par sanāksmi.

Padome apsvērs I posmā veikto priekšizpēti un lems par to, vai turpināt projektu un īstenot II posmu. Projekts beigsies pēc 14 mēnešiem, ja vien Padome nepieņems lēmumu to pagarināt, lai varētu īstenot II posmu. Nosakot, ka tas beigsies pēc 14, nevis 12 mēnešiem, Padomei tiek dots pietiekams laiks apsvērt priekšizpētes iznākumu.

II posms: ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (IMPVS) izveides plāna izstrāde.

4.5.   Validācijas/sertifikācijas metodikas, rīku un resursu izstrāde

Uzdevums: lielākā daļa II posma tiks veltīta tam, lai izstrādātu koncepciju un izveides plānu IMPVS izveidei.

1. piezīme. II posma īstenošana būs atkarīga no tā, ka Padome pieņem jaunu lēmumu par projekta pagarināšanu, pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem (I posms).

Aktivitātes: konkrētas aktivitātes, ko veic saskaņā ar šo rezultātu un īsteno projekta otrajā gadā, ietver šādas aktivitātes:

—	II posma projekta plāns (2. gads, 1. mēnesis): apspriešanās ar pamata projekta grupu, lai finalizētu II posma plānošanu/termiņus, pienākumus, sadarbību, tehniskās palīdzības tvērumu (t. i., reģionālus darbseminārus un izmēģinājuma novērtēšanas/validācijas apmeklējumus nolūkā testēt metodiku).

—

II posma plānošanas darbseminārs (2. gads, 2. mēnesis): vienas dienas darbsemināra organizēšana Ženēvā, kurā piedalīsies 20 galvenās ieinteresētās personas (tostarp pamata projekta grupa, starptautisko standartizācijas struktūru pārstāvji, sertifikācijas struktūru pārstāvji, ES/EĀDD norīkotie pārstāvji, EDG, kā arī partneru pārstāvji), lai vienotos par IMPVS darbības jomu un saturu.

—

Ekspertu darbsemināri par metodikas izstrādi (2. gads, 3.–8. mēnesis): trīs darbsemināri, kuros piedalīsies ekspertu darba grupa (EDG) un starptautisko standartu sertifikācijas un akreditācijas eksperti, lai apspriestu un izstrādātu izstrādes plānu IMPVS izveidei. Divi darbsemināri notiks virtuāli, bet trešais darbseminārs būs vienas dienas pasākums, kas notiks Ženēvā.

—

Validācijas seminārs (2. gads, 9. mēnesis): vienas dienas validācijas darbseminārs Ženēvā, kas pulcēs 20 dalībniekus un dos iespēju projekta grupai, EDG un starptautisko standartu sertificēšanas un akreditācijas ekspertiem iepazīstināt ar IMPVS izstrādes plānu. Šis darbseminārs ne tikai palīdzētu uzlabot informētību par IMPVS priekšrocībām un kārtību, bet arī sniegtu iespēju apzināt konkrētus pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu IMPVS izstrādi un īstenošanu. Darbseminārs tiks izstrādāts un īstenots, pienācīgi ņemot vērā dzimumu un daudzveidības aspektus.

—	IMPVS izstrādes plāna finalizēšana un nākamo soļu apzināšana (2. gads, 10.–12. mēnesis): grozījumu izdarīšana plānā, kas balstīti uz validācijas darbseminārā sniegtajiem komentāriem, un izstrādes plāna publicēšana.

Rezultāti: izveidots plāns IMPVS izstrādei.

5.   Projekta pārraudzība un izvērtēšana

Uzdevums: sniegt projekta aktivitāšu starpposma un galīgo novērtējumu, lai nodrošinātu, ka projekts ir izpildījis savus uzdevumus un ka projekta izdevumi atbilst apstiprinātajam budžetam.

Aktivitātes: projekts ietvers gan iekšēju pārraudzību, gan ārēju novērtēšanu.

—	Padome tiks regulāri informēta par projekta īstenošanas gaitu.

—	Iekšējā pārraudzība: pamatojoties uz AMAT ietvaros piemēroto uz rezultātiem balstīto pārvaldības sistēmu un ar pamata projekta darbinieku atbalstu.

—

Ārējā novērtēšana: sadarbībā ar Padomi pieņemt darbā ārēju novērtēšanas grupu (t. i., neatkarīgus konsultantus, kas projekta īstenošanas laikā nestrādā GICHD vai Savienības darbā), kas veiks projekta vidusposma novērtēšanu un galīgo novērtēšanu. Vidusposma novērtēšana un galīgā novērtēšana notiks Briselē, ja iespējams, uzreiz pēc ikgadējām sanāksmēm (sk. 4.4. punktu). Vidusposma novērtēšana būs divu dienu darbseminārs, kurā piedalīsies EĀDD, Savienības dalībvalstu un partneru pārstāvji. Galīgais novērtēšanas pasākums būs divu dienu sanāksme, kurā piedalīsies EĀDD, Savienības dalībvalstu pārstāvji, kā arī partneru pārstāvji.

—	Projektā būs iekļauta arī Savienības prasībām atbilstoša finanšu revīzija.

Rezultāti: projekta ietekmes novērtējuma ziņojums; finanšu revīzija.

6.   Īstenošanas aģentūras un partnerības

Projekta vadošā īstenošanas aģentūra ir GICHD ar AMAT starpniecību. Konkrētāk, AMAT vadīs priekšizpēti (I posms) un sadarbosies ar attiecīgiem partneriem, lai izstrādātu novērtēšanas metodikas un rīku koncepciju (II posms).

Priekšlikumi par papildu partneriem, kuru iesaistei būtu strukturāls raksturs projekta īstenošanā, tiks iesniegti CONOP, lai panāktu vienošanos. Taču papildus minētajam potenciālie partneri cita starpā ir Small Arms Survey (SAS), Conflict Armament Research (CAR) un Golden West Humanitarian Foundation (GWHF). AMAT vadībā SAS un CAR sniegs projektam šo institūciju ievērojamās zināšanas un speciālās zināšanas par visiem novirzīšanas, piegādes ķēdes pārvaldības un eksporta kontroles aspektiem (ITL un Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP). GWHF apņemsies atbalstīt AMAT iekšējos resursus, sniedzot tehnisku palīdzību novērtēšanas/validēšanas kritēriju izstrādē un īstenošanā.

Lai nodrošinātu projekta rezultātu visaugstāko kvalitāti, tiks meklētas operatīvas partnerības ar organizācijām, kas specializējas ar munīcijas un ieroču pārvaldību saistīto risku, spēju un analīzes novērtēšanā, tostarp ar pārstāvjiem no militārām organizācijām, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) un Daudznacionālās kājnieku ieroču un munīcijas grupas (MSAG), un organizācijām, kas specializējas pārvaldības standartu sertifikācijas un ar to saistītās akreditācijas izstrādē. AMAT veidos saikni arī ar pašreizējiem Savienības finansētiem VIKI kontroles projektiem un fiziskās drošības un krājumu pārvaldības (PSSM) projektiem, piemēram, SEESAC, iTrace un PSSM Sahel, lai apmainītos ar gūto pieredzi un atziņām.

7.   Ilgums un iespējami turpmākie soļi

Projekta paredzētais ilgums ir 24 mēneši. Sākotnējais Padomes lēmums zaudēs spēku pēc 14 mēnešiem, un līdz ar to projekts beigsies pēc 14 mēnešiem, ja vien Padome nenolems projektu pagarināt. Projekta I posma aktivitātes būtu jāpabeidz pirmajā īstenošanas gadā. Padome tiks aicināta pieņemt lēmumu par tā pagarināšanu pirms sākotnējā lēmuma termiņa beigām.

8.   ES pamanāmība

Tiks prasīts, lai GICHD/AMAT veic visus atbilstīgos pasākumus, lai informētu sabiedrību par to, ka šo projektu ir finansējusi Savienība, saskaņā ar 2018. gada Komunikācijas un pamanāmības prasībām ES ārējām darbībām, ko publicējusi Eiropas Komisija. Savienības atbalsts tiks norādīts arī ielūgumos un citos dokumentos, kas tiek izplatīti dažādu pasākumu dalībniekiem. GICHD/AMAT nodrošinās, ka Savienība, ja iespējams, tiks pārstāvēta pasākumos, kurus atbalsta saskaņā ar šo lēmumu.

---

(1)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).