1.   Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

2.   Šo regulu piemēro šādiem krājumiem:

3.   Šo regulu piemēro arī to piezvejas sugu krājumiem, kuras Vidusjūras rietumu daļā nozvejotas, zvejojot no 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem. To piemēro arī citiem Vidusjūras rietumu daļā zvejotiem bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati.

4.   Šo regulu piemēro komerciālai zvejai no 2. un 3. punktā minētajiem bentiskajiem krājumiem, ja minēto zveju veic Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi ārpus Savienības ūdeņiem Vidusjūras rietumu daļā.

5.   Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visu to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajās zvejniecībās.

6.   Šajā regulā paredzēti tehniski pasākumi, kas izklāstīti 13. pantā un kas Vidusjūras rietumu daļā piemērojami visiem krājumiem.

1.   Plāna pamatā ir zvejas piepūles režīms un plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā arī nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.   Ar plānu veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie saglabāšanas references izmēri un kurām piemēro šo regulu.

3.   Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4.   Plāna mērķi jo īpaši ir:

5.   Plāna pasākumus veic, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

1.   Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem FMSY diapazoniem, attiecīgajos krājumos sasniedz pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, ja iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim un pēc tam uztur FMSY diapazonos.

2.   F MSY diapazonus lūdz noteikt pamatojoties uz šo plānu – jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru –.

3.   Kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu Padome nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, tā minēto zvejas piepūli nosaka katrai zvejas piepūles grupai tajā FMSY diapazonā, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu.

4.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt tādā apjomā, kas ir zemāks par FMSY diapazoniem.

5.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt lielāku par FMSY diapazonu, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, ar noteikumu, ka visi attiecīgie krājumi ir lielāki par BPA , un to dara:

6.   Ja FMSY diapazonus kādam no 1. panta 2. punktā minētajiem krājumiem nevar noteikt, tāpēc ka trūkst atbilstošas zinātniskās informācijas, tad līdz brīdim, kad, ievērojot šā panta 2. punktu, ir pieejami FMSY diapazoni, minēto krājumu pārvalda saskaņā ar 12. pantu.

1.   Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BPA , tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs tāda līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir samazināts visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā, un ņemot vērā biomasas samazināšanos.

2.   Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BLIM , tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta šādi korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajos krājumos un atbilstošu maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles samazināšanu.

3.   Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

4.   Ja nārsta bara biomasa ir mazāka par 5. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas saskaņā ar situācijas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

1.   Zvejas piepūles režīms attiecas uz visiem kuģiem, kas zvejo ar trali I pielikumā noteiktajos apgabalos un krājumu grupās un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās garuma kategorijās.

2.   Padome katru gadu, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot 4. pantu, nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām.

3.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un neatkarīgi no šā panta 2. punkta, plāna īstenošanas pirmajos piecos gados:

4.   Panta 3. punktā minēto atsauces vērtību aprēķina katra dalībvalsts katrai zvejas piepūles grupai vai ģeogrāfiskajam apakšapgabalam kā vidējo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā ņem vērā tikai tos kuģus, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi.

5.   Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citu zvejas rīku, nevis trali, tad, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt katram šādam attiecīgajam zvejas rīkam.

1.   Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zvejas izraisītajai zivju mirstībai ir nozīmīga ietekme uz kādu no 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem, Padome var atpūtas zvejniekiem noteikt nediskriminējošus ierobežojumus.

2.   Nosakot 1. punktā minētos ierobežojumus, Padome izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp vides, sociālās un ekonomiskās jomas kritērijus. Izmantotie kritēriji var ietvert, konkrēti, atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, šādas nodarbes sociālo nozīmi un tās ieguldījumu piekrastes zonu ekonomikā.

3.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic samērīgus nepieciešamos pasākumus, lai uzraudzītu un vāktu datus faktisko atpūtas zvejas nozvejas līmeņu uzticamai novērtēšanai.

1.   Dalībvalstis pārvalda maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. panta nosacījumiem.

2.   Katra dalībvalsts lemj par metodi, kas izmantojama maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanā atsevišķiem tās karoga kuģiem vai kuģu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3.   Dalībvalsts savu zvejas piepūles sadalījumu var grozīt, zvejas dienas pārdalot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Apmainītās zvejas dienas un pārrēķina koeficientu nekavējoties un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā dara pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.

4.   Ja dalībvalsts atļauj tās karoga kuģiem zvejot ar traļiem, tā nodrošina, ka šāda zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 15 stundām zvejas dienā, piecām zvejas dienām nedēļā vai līdzvērtīgai vērtībai.

Dalībvalsts var piešķirt atkāpi – līdz 18 stundām zvejas dienā –, lai ņemtu vērā laiku, kas tiek pavadīts ceļā starp ostu un zvejas vietu. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

5.   Neatkarīgi no 3. punkta, ja kuģis vienas zvejas dienas laikā zvejo divas atšķirīgas krājumu grupas, pusi dienas atrēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas minētajam kuģim piešķirta attiecībā uz katru krājumu grupu.

6.   Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu sava karoga kuģiem, kas zvejo attiecīgos krājumus, izdod zvejas atļaujas zvejai I pielikumā minētajos apgabalos.

7.   Dalībvalstis nodrošina to, ka plāna piemērošanas periodā netiek palielināta saskaņā ar 6. punktu izdotajām zvejas atļaujām atbilstošā kopējā kapacitāte, izteikta GT un kW.

8.   Katra dalībvalsts izveido un uztur to kuģu sarakstu, kuriem ir izdotas zvejas atļaujas saskaņā ar 6. punktu, un dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis pirmo reizi savus sarakstus nosūta trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim.

9.   Dalībvalstis uzrauga savu zvejas piepūles režīmu un nodrošina, ka 7. pantā minētā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle nepārsniedz noteiktos limitus.

10.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā noteiktajiem labas pārvaldības principiem dalībvalstis var vietējā līmenī atbalstīt iesaistošas pārvaldības sistēmas, lai sasniegtu plāna mērķus.

1.   Dalībvalstis reģistrē un nosūta Komisijai zvejas piepūles datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (13) 146.c, 146.d un 146.e pantu.

2.   Zvejas piepūles datus apkopo par katru mēnesi, un tie satur II pielikumā norādīto informāciju. Apkopoto datu formāts ir XML Schema Definition, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000-12.

3.   Dalībvalstis 1. punktā minētos zvejas piepūles datus Komisijai nosūta līdz katra mēneša 15. datumam (neieskaitot).

1.   Papildus tam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, Vidusjūras rietumu daļā trīs mēnešus katru gadu (vajadzības gadījumā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu,– secīgi) sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ir aizliegts izmantot traļus, izņemot apgabalus, kas ir dziļāki par 100 m izobatu. Šos trīs ikgadējā aizlieguma mēnešus nosaka katra dalībvalsts, un tie ir spēkā pašā atbilstošākajā laikposmā, kas noteikts uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata. Par šādu laikposmu nekavējoties ziņo Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta un ar nosacījumu, ka to pamato specifiski ģeogrāfiski ierobežojumi – piemēram, ierobežota kontinentālā šelfa platība vai liels attālums līdz zvejas vietām –, dalībvalstis uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata var izveidot citus zvejas aizlieguma apgabalus ar noteikumu, ka katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā heka mazuļu nozveja samazinās vismaz par 20 %. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Līdz 2021. gada 17. jūlijam attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas.

4.   Šā panta 3. punktā minētos citus aizlieguma apgabalus izvērtē jo īpaši ZZTEK vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra. Ja izvērtējumā norādīts, ka minētie aizlieguma apgabali neatbilst to mērķiem, dalībvalstis, ņemot vērā minētos ieteikumus, aizlieguma apgabalus pārskata.

5.   Ja šā panta 3. punktā minētie zvejas aizlieguma apgabali attiecas uz vairāku dalībvalstu zvejas kuģiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu un šīs regulas 18. pantu un, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, ar kuriem izveido attiecīgos zvejas aizlieguma apgabalus.

1.   Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētos krājumus pārvalda, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

2.   Šīs regulas 1. panta 3. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus, jo īpaši tādus tehniskos saglabāšanas pasākumus, kādi uzskaitīti 13. pantā, nosaka, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot šādus tehniskus saglabāšanas pasākumus:

2.   Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

1.   Šīs regulas 11. līdz 14. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, un to dara:

3.   Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 11. līdz 14. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

1.   Ja zinātniskais ieteikums liecina par attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, ar kuriem groza šo regulu, koriģējot 1. panta 2. punktā un I pielikumā norādītos apgabalus, lai atspoguļotu minētās izmaiņas.

2.   Ja uz zinātniskā ieteikuma pamata Komisija secina, ka attiecīgo krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu par minētā saraksta grozīšanu.

1.   Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā paredzētā gada ziņojuma vajadzībām kvantitatīvi nosakāmie indikatori ietver attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu pašreizējās zivju mirstības, kas izteikta kā FMSY (F/FMSY ), nārsta bara biomasas (SSB) un sociālekonomisko rādītāju, ikgadējās aplēses. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tos var papildināt ar citiem rādītājiem.

2.   Līdz 2024. gada 17. jūlijam un pēc tam reizi trīs gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. līdz 14. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 16. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. līdz 14. un 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. līdz 14. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.