1.   Apvienoto komiteju veido Eiropas Komisijas (“Komisija”) pārstāvji, kas rīkojas Eiropas Savienības vārdā, no vienas puses, un Šveices Konfederācijas (“Šveice”) pārstāvji, no otras puses. Abas puses turpmāk sauktas atsevišķi “Puse” un abas kopā “Puses”.

2.   Pušu pārstāvjus var pavadīt citas amatpersonas, kas darbojas Pušu vārdā.

1.   Apvienoto komiteju Puses vada pārmaiņus, mainoties ik pēc 12 mēnešiem. Pirmajā kalendārajā gadā vadību uzņemas Šveice.

2.   Puse, kura vada Apvienoto komiteju, ieceļ Apvienotās komitejas priekšsēdētāju, kā arī priekšsēdētāja aizvietotāju.

3.   Priekšsēdētājs vada Apvienotās komitejas darbu.

1.   Par Apvienotās komitejas sekretāriem kopīgi darbojas Eiropas Komisijas amatpersona un Šveices valdības amatpersona.

2.   Apvienotās komitejas sekretāri atbild par saziņu starp Pusēm, tostarp par dokumentu nosūtīšanu.

3.   Par sekretariāta funkciju nodrošināšanu atbild Puse, kura vada Apvienoto komiteju.

1.   Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības, principā vienreiz gadā. Priekšsēdētājs, apspriedies ar Pusēm, sasauc Apvienotās komitejas sanāksmi laikā un vietā, par kuru Puses savstarpēji vienojušās. Ja Puses attiecīgi vienojas, var izmantot arī konferences zvanus un videokonferences. Priekšsēdētājs pēc attiecīga Eiropas Savienības vai Šveices pieprasījuma sasauc īpašu Apvienotās komitejas sanāksmi. Apvienotā komiteja sanāk 30 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saskaņā ar Nolīguma 12. panta 2. punktu.

2.   Apvienotā komiteja sanāk Briselē vai Šveicē atkarībā no tā, kura Puse vada Apvienoto komiteju, ja vien Puses nav vienojušās citādi.

3.   Vismaz 30 kalendāro dienu pirms sanāksmes priekšsēdētājs nosūta Pušu pārstāvjiem paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu kopā ar darba kārtības projektu un sanāksmes dokumentiem. Dokumentus sanāksmēm, kuras sasauktas saskaņā ar Nolīguma 12. panta 2. punktu, nosūta vismaz septiņas kalendārās dienas pirms sanāksmes.

4.   Lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā, pēc vienošanās ar Pusēm priekšsēdētājs 3. punktā norādītos termiņus drīkst saīsināt.

5.   Vismaz septiņas kalendārās dienas pirms katras sanāksmes priekšsēdētāju informē par katras Puses delegācijas sastāvu.

6.   Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas, ja vien Puses nav nolēmušas citādi.

1.   Priekšsēdētājs, kuram palīdz sekretāri, sagatavo katras sanāksmes provizorisko darba kārtību.

2.   Katra Puse var pieprasīt, lai darba kārtībā tiktu iekļauti papildu jautājumi. Jebkurš šāds pieprasījums pienācīgi jāpamato un jānosūta priekšsēdētājam rakstveidā vismaz septiņas kalendārās dienas pirms sanāksmes.

3.   Darba kārtību Apvienotā komiteja apstiprina sanāksmes sākumā.

1.   Apvienotā komiteja vienojas par saskaņā ar Nolīguma 12. panta 5. punktu izveidojamo darba grupu vai apakškomiteju sastāvu un darbību.

2.   Darba grupas vai apakškomitejas šo reglamentu piemēro mutatis mutandis.

3.   Darba grupas vai apakškomitejas strādā Apvienotās komitejas pakļautībā un sniedz tai ziņojumu pēc katras savas sanāksmes. Tās nav pilnvarotas pieņemt lēmumus, bet var sniegt ieteikumus Apvienotajai komitejai.

4.   Apvienotā komiteja saskaņā ar šā reglamenta 8. pantu var pieņemt lēmumu grozīt vai izbeigt darba grupu vai apakškomiteju pilnvarojumu.

1.   Apvienotā komiteja pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, Pusēm kopīgi vienojoties saskaņā ar Nolīgumu. Dokumenta nosaukums ir “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz priekšmetu.

2.   Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs un sekretāri, un tos nosūta Pusēm.

3.   Katra Puse var nolemt publicēt jebkuru Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu vai ieteikumu savā oficiālajā vēstnesī. Puses informē viena otru par nodomu publicēt lēmumu vai ieteikumu.

4.   Ja Puses par to vienojas, Apvienotā komiteja lēmumus un ieteikumus var pieņemt rakstveida procedūrā. Rakstveida procedūra sastāv no paziņojumu apmaiņas starp sekretāriem, kuri savas darbības saskaņo ar Pusēm. Minētajā nolūkā priekšlikuma tekstu izplata termiņā, kas nav mazāks par 30 kalendāro dienu, kurā dara zināmas jebkuras atrunas vai grozījumus. Priekšsēdētājs, apspriedies ar Pusēm, minēto termiņu drīkst saīsināt, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu vai ieteikumu paraksta priekšsēdētājs un sekretāri.

5.   Apvienotās komitejas lēmumus, ar ko izdara grozījumus Nolīguma pielikumos, pieņem Nolīguma autentiskajās valodās.

6.   Nolīguma 11.–13. panta provizoriskās piemērošanas laikā Apvienotā komiteja drīkst sagatavot lēmumus, kas vajadzīgi Nolīguma īstenošanai. Oficiālam Apvienotās komitejas lēmumam, kas ir juridiski saistošs, būs juridiskas sekas tikai pēc Nolīguma stāšanās spēkā.

1.   Sekretariāts sagatavo katras sanāksmes protokola projektu. Projektā norāda pieņemtos lēmumus un sniegtos ieteikumus. Protokola projektu iesniedz Apvienotajai komitejai pieņemšanai. Tiklīdz Apvienotā komiteja protokolu ir pieņēmusi, to paraksta priekšsēdētājs un sekretāri.

2.   Protokola projektu sagatavo 21 kalendārajā dienā pēc sanāksmes un iesniedz Apvienotajai komitejai apstiprināšanai rakstveida procedūrā vai nākamajā Apvienotās komitejas sanāksmē.

1.   Saskaņā ar Nolīguma 10. panta 2. punktu katra Puse paziņo otrai Pusei par izmaiņām savos tiesību aktos šim Nolīgumam relevantajās jomās.

2.   Šajā nolūkā starp Pusēm ar Apvienotās komitejas sekretāru starpniecību notiek regulāra informācijas apmaiņa un apspriedes.