This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018D0229
Commission Decision (EU) 2018/229 of 12 February 2018 establishing, pursuant to Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council, the values of the Member State monitoring system classifications as a result of the intercalibration exercise and repealing Commission Decision 2013/480/EU (notified under document C(2018) 696)Text with EEA relevance.
Komisijas Lēmums (ES) 2018/229 (2018. gada 12. februāris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu 2013/480/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 696)Dokuments attiecas uz EEZ.
Komisijas Lēmums (ES) 2018/229 (2018. gada 12. februāris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu 2013/480/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 696)Dokuments attiecas uz EEZ.
C/2018/0696
OV L 47, 20.2.2018, p. 1–91
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 07/03/2024; Atcelts ar 32024D0721 Spēkā esības beigu datums ir balstīts uz datumu, kad publicēts atceļošais akts, kurš stājas spēkā tā paziņošanas dienā. Atceļošais akts ir paziņots, bet paziņošanas datums EUR-Lex vietnē nav pieejams; tā vietā izmantots publicēšanas datums.
- Date of document:
- 12/02/2018; Pieņemšanas datums
- Date of effect:
- 13/02/2018; Stājas spēkā Paziņ. datums
- Date of notification:
- 13/02/2018
- Date of end of validity:
- 07/03/2024; Atcelts ar 32024D0721 Spēkā esības beigu datums ir balstīts uz datumu, kad publicēts atceļošais akts, kurš stājas spēkā tā paziņošanas dienā. Atceļošais akts ir paziņots, bet paziņošanas datums EUR-Lex vietnē nav pieejams; tā vietā izmantots publicēšanas datums.
- Author:
- Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts
- Responsible body:
- ENV
- Form:
- Lēmums
- Addressee:
- Dalībvalstis
- Additional information:
- Attiecas uz EEZ
- Treaty:
- Līgums par Eiropas Savienības darbību
- Legal basis:
-
- 32000L0060 - ANVSECTION1.4.1PTIX)
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document No data available in the table
- Modifies:
-
Relation Act Comment Subdivision concerned From To Repeal 32013D0480 13/02/2018
No data available in the table
- Modified by:
-
Relation Act Comment Subdivision concerned From To Repealed by 32024D0721 08/03/2024 - Instruments cited:
- Link
- EUROVOC descriptor:
- Subject matter:
- Directory code:
|
20.2.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 47/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/229
(2018. gada 12. februāris),
ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu 2013/480/ES
(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 696)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (1), un jo īpaši tās V pielikuma 1.4.1. punkta ix) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 2000/60/EK nosaka dalībvalstīm pienākumu aizsargāt, stiprināt un atjaunot visus virszemes ūdensobjektus nolūkā panākt labu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli. Tā nosaka dalībvalstīm arī pienākumu aizsargāt un stiprināt visus mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus nolūkā panākt labu ekoloģisko potenciālu un labu ķīmisko stāvokli. |
|
(2) |
Lai varētu precizēt vienu no galvenajiem Direktīvas 2000/60/EK vides aizsardzības mērķiem jeb vidiskajiem mērķiem – labu ekoloģisko stāvokli –, minētajā direktīvā paredzēta kārtība, kā panākt dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultātu un to monitoringa sistēmu klasifikāciju salīdzināmību. Dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultāti un monitoringa sistēmu klasifikācijas jāsalīdzina, izmantojot interkalibrācijas tīklu, ko veido monitoringa vietas katrā dalībvalstī un katrā Savienības ekoreģionā. Direktīva 2000/60/EK dalībvalstīm nosaka pienākumu attiecīgā gadījumā savākt vajadzīgo informāciju par interkalibrācijas tīklā iekļautajām vietām, lai būtu iespējams novērtēt nacionālo monitoringa sistēmu klasifikāciju atbilstību Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā sniegtajām normatīvajām definīcijām. Lai veiktu interkalibrāciju, dalībvalstis ir sadalītas interkalibrācijas ģeogrāfiskajās grupās, kurās ietilpst tās dalībvalstis, kam ir kopīgi konkrēti virszemes ūdensobjektu tipi, kā noteikts Lēmuma 2005/646/EK (2) pielikuma 2. sadaļā. |
|
(3) |
Direktīvā 2000/60/EK ir noteikts, ka interkalibrācija jāveic bioloģiskā faktora līmenī, salīdzinot dalībvalstu nacionālo monitoringa sistēmu klasifikāciju rezultātus attiecībā uz katru bioloģisko faktoru un katru kopīgo virszemes ūdensobjektu tipu un nodrošinot rezultātu atbilstību normatīvajām definīcijām, kas sniegtas minētās direktīvas V pielikuma 1.2. punktā. |
|
(4) |
Komisija ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību ir koordinējusi triju interkalibrācijas posmu norisi. Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas kopīgo īstenošanas stratēģiju interkalibrācijas procesa koordinēšanas vajadzībām tika sagatavotas četras vadlīnijas (Nr. 6 (3), Nr. 14 (divas versijas (4)) un Nr. 30 (5)). Tās sniedz pārskatu par galvenajiem interkalibrācijas procesa principiem un variantiem, tostarp orientējošiem termiņiem un ziņošanas prasībām. Tās arī nosaka, kā jaunas vai pārskatītas nacionālās klasifikācijas metodes pielāgot saskaņotajai laba ekoloģiskā stāvokļa definīcijai. |
|
(5) |
Līdz 2007. gadam Komisija bija saņēmusi vairāku bioloģiskās kvalitātes faktoru interkalibrācijas rezultātus. Tie tika ietverti Komisijas Lēmumā 2008/915/EK (6), kas nosaka kategoriju robežvērtības, kuras dalībvalstīm jāizmanto savās nacionālo monitoringa sistēmu klasifikācijās. Interkalibrācijas pirmā posma rezultāti bija nepilnīgi tādā ziņā, ka netika aptverti visi bioloģiskās kvalitātes faktori. Tomēr jau pieejamie interkalibrācijas rezultāti bija jāpieņem, lai tos varētu izmantot, izstrādājot pirmās upju baseinu pasākumu programmas un pirmos upju baseinu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantu. |
|
(6) |
Lai novērstu nepilnības un uzlabotu interkalibrācijas rezultātu salīdzināmību līdz 2015. gadā paredzētajai upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes otrajai kārtai, Komisija iniciēja interkalibrācijas otro posmu. Šīs interkalibrācijas rezultāti tika ietverti Komisijas Lēmumā 2013/480/ES (7). Rezultāti liecina, ka dažos gadījumos tika panākta tikai daļēja interkalibrācija. Bija arī tādas interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas un bioloģiskās kvalitātes faktori, kuru gadījumā nebija nekādu minētajā lēmumā iekļaujamu interkalibrācijas rezultātu. |
|
(7) |
Tāpēc, lai novērstu šīs nepilnības un uzlabotu interkalibrācijas rezultātu salīdzināmību līdz 2021. gadā paredzētajai upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes trešajai kārtai, bija vajadzīgs trešais interkalibrācijas posms. Trešā interkalibrācijas posma rezultāti ir iekļauti šā lēmuma pielikumā. |
|
(8) |
Šā lēmuma pielikumā ir iekļauti interkalibrācijas rezultāti. Attiecībā uz pielikuma 1. daļā iekļautajiem rezultātiem ir pabeigti visi vadlīnijās izklāstītā interkalibrācijas procesa starpposmi. Pielikuma 2. daļā ir iekļautas nacionālās klasifikācijas metodes un to robežvērtības, kuru gadījumā nav bijis tehniski iespējams pabeigt salīdzināmības novērtējumu, jo trūcis kopīgu tipu, vērtētas atšķirīgas noslodzes vai atšķīrusies pieeja novērtēšanai. Tā kā pielikuma 1. un 2. daļā izklāstītie rezultāti atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā sniegtajām normatīvajām definīcijām, attiecīgās robežvērtības būtu jāizmanto dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikācijās. |
|
(9) |
Ja ūdensobjekti, kas atbilst interkalibrētajiem tipiem, ir atzīti par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdensobjektiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šā lēmuma pielikumā sniegtos rezultātus izmantot šo ūdensobjektu labā ekoloģiskā potenciāla noteikšanai, ņemot vērā to fiziskos pārveidojumus un to ūdens izmantošanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.5. punktā sniegtajām normatīvajām definīcijām. |
|
(10) |
Dalībvalstīm interkalibrācijas rezultāti būtu jāizmanto tam, lai savās nacionālajās klasifikācijas sistēmās visiem nacionālajiem tipiem noteiktu robežas starp ļoti labu un labu stāvokli un starp labu un vidēju stāvokli. |
|
(11) |
Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā paredzēto monitoringa programmu izveides procesā un tās 5. pantā minēto upju baseinu apgabalu īpašību pārskatīšanas un atjaunināšanas laikā var atklāties jaunas ziņas, kuru iespaidā dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmas varētu būt jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai. Tāpat dalībvalstis var izstrādāt jaunas nacionālās klasifikācijas metodes, kas aptver bioloģiskās kvalitātes faktorus vai bioloģiskās kvalitātes apakšfaktorus un attiecīgas robežvērtības, kuru gadījumā būtu jāpārbauda to atbilstība Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punkta normatīvajām definīcijām. Šo iemeslu dēļ interkalibrācijas rezultāti var būt jāpārskata, lai novērstu nepilnības un uzlabotu to kvalitāti un salīdzināmību, un līdz ar to šā lēmuma pielikumā sniegtie rezultāti var būt jāatjaunina. |
|
(12) |
Tāpēc Lēmums 2013/480/ES būtu jāatceļ un attiecīgi jāaizstāj ar citu. |
|
(13) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. punkta iii) apakšpunkta izpildei dalībvalstis monitoringa sistēmu klasifikācijā izmanto šā lēmuma pielikuma 1. daļā noteiktās kategoriju robežvērtības.
2. Ja kādā ģeogrāfiskajā interkalibrācijas grupā kāda bioloģiskās kvalitātes faktora salīdzināmības novērtēšana nav pabeigta, dalībvalstis Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. punkta iii) apakšpunkta izpildei savu monitoringa sistēmu klasifikācijā izmanto šā lēmuma pielikuma 2. daļā noteiktās metodes un kategoriju robežvērtības.
3. Dalībvalstis šā lēmuma pielikumā noteiktās metodes un kategoriju robežvērtības var izmantot, lai noteiktu tādu ūdensobjektu labu ekoloģisko potenciālu, kuri atzīti par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu.
2. pants
Lēmums 2013/480/ES tiek atcelts.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2018. gada 12. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Karmenu VELLA
(1) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(2) Komisijas 2005. gada 17. augusta Lēmums 2005/646/EK par tādu vietu reģistra izveidi, kas veidos interkalibrācijas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropadomes Direktīvu 2000/60/EK (OV L 243, 19.9.2005., 1. lpp.).
(3) Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) kopīgā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 6 “Ceļā uz vadlīnijām par interkalibrācijas tīkla izveidi un interkalibrācijas procesu”, Eiropas Kopienas, 2003, ISBN 92-894-5126-2.
(4) Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) kopīgā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 14 “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2004.–2006. gadam”, ISBN 92-894-9471-9.
Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) kopīgā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 14 “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2008.–2011. gadam”, ISBN 978-92-79-18997-5.
(5) “Procedūra, kā jaunas vai atjauninātas klasifikācijas metodes pielāgot pabeigtas interkalibrācijas rezultātiem”, vadlīnijas Nr. 30. Tehniskais ziņojums 2015-085, ISBN 978-92-79-38434-9.
(6) Komisijas 2008. gada 30. oktobra Lēmums 2008/915/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas (OV L 332, 10.12.2008., 20. lpp.).
(7) Komisijas 2013. gada 20. septembra Lēmums 2013/480/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Lēmumu 2008/915/EK (OV L 266, 8.10.2013., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Šā pielikuma 1. daļā ir apkopoti tās interkalibrācijas daļas rezultāti, kurā pilnīgi pabeigti visi interkalibrācijas starpposmi, un sniegtas attiecīgās robežvērtības.
2. daļā norādītas nacionālās metodes un to robežvērtības, kuras atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā sniegtajām normatīvajām definīcijām, bet kuru gadījumā nav bijis tehniski iespējams pabeigt ģeogrāfiskās interkalibrācijas grupas salīdzināmības novērtējumu, jo trūcis kopīgu tipu, vērtētas atšķirīgas noslodzes vai atšķīrusies pieeja novērtēšanai.
1. DAĻA
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Alpīnās upes |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums (m v. j. l.) un ģeomorfoloģija |
Sārmainība |
Tecējuma režīms |
|
R-A1 |
Prealpīnās upes, mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, kaļķainas |
10–1 000 |
800–2 500 m (sateces baseins), laukakmeņi/oļi |
Augsta (tomēr ne ļoti augsta) sārmainība |
|
|
R-A2 |
Mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, silicītu |
10–1 000 |
500–1 000 m (sateces baseina maksimālais augstums – 3 000 m, vidējais augstums – 1 500 m), laukakmeņi |
Nav kaļķainas (granīts, metamorfie ieži), vidēja līdz zema sārmainība |
Sniega–ledāju tecējuma režīms |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-A1: |
Vācija, Austrija, Francija, Itālija, Slovēnija |
|
Tips R-A2: |
Austrija, Francija, Itālija, Spānija |
|
ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-A1 |
|
|
|
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem [Erhebung der biologischen Qualitätselemente – Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)] |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,93 |
0,79 |
|
Vācija |
PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
MacrOper, kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,97 |
0,73 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,80 |
0,60 |
|
Tips R-A2 |
|
|
|
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem [Erhebung der biologischen Qualitätselemente – Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)] |
0,80 |
0,60 |
|
Francija (Alpi) |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,93 |
0,71 |
|
Francija (Pireneji) |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,81 |
|
Itālija |
MacrOper, kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,95 |
0,71 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,83 |
0,53 |
|
ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-A1 |
|
|
|
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos] |
0,88 |
0,56 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,78 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Diatomeen |
0,735 |
0,54 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,87 |
0,7 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
0,80 |
0,60 |
|
Tips R-A2 |
|
|
|
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos] |
0,88 |
0,56 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,78 |
|
Spānija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,94 |
0,74 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,85 |
0,64 |
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Centrāleiropas/Baltijas reģiona upes |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība (mekv./l) |
|
R-C1 |
Mazas zemieņu upes, silicītu (smilts) gultne |
10–100 |
Zemieņu upes, gultnes substrātu galvenokārt veido smilts (mazas daļiņas), platums: 3–8 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C2 |
Mazas zemieņu upes, silicītu (akmeņu) gultne |
10–100 |
Zemieņu upes, akmeņaina gultne Platums: 3–8 m (pilngultnes līmenī) |
< 0,4 |
|
R-C3 |
Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne |
10–100 |
Upes vidējā augstumā, substrātu veido akmeņi (granīts) un grants, platums: 2–10 m (pilngultnes līmenī) |
< 0,4 |
|
R-C4 |
Vidēji lielas zemieņu upes, jaukta tipa |
100–1 000 |
Zemieņu upes, substrātu veido smiltis un grants, platums: 8–25 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C5 |
Lielas zemieņu upes, jaukta tipa |
1 000 –10 000 |
Zemieņu upes, barbes zona, dažāds ātrums, maksimālais sateces baseina augstums: 800 m v. j. l., platums: > 25 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C6 |
Mazas zemieņu upes, kaļķainas |
10–300 |
Zemieņu upes, substrātu veido grants (kaļķakmens), platums: 3–10 m (pilngultnes līmenī) |
> 2 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-C1: |
Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Vācija, Dānija, Francija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C2: |
Spānija, Francija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C3: |
Austrija, Beļģija (Valonija), Čehija, Vācija, Polija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Francija, Latvija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C4: |
Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C5: |
Beļģija (Valonija), Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Spānija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C6: |
Beļģija (Valonija), Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Polija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF) |
0,90 |
0,70 |
|
Beļģija (Valonija) |
Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) (Norme AFNOR NF T 90 350, 1992) un Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012. |
0,94 (tips R-C1) 0,97 (tips R-C3, R-C5, R-C6) |
0,75 (tips R-C1) 0,74 (tips R-C3, R-C5, R-C6) |
|
Čehija |
Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas ūdensteču faunas indekss (DSFI) |
1,00 |
0,71 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: upju makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji |
0,90 |
0,70 |
|
Vācija |
PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,80 |
|
Īrija |
Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value) |
0,85 |
0,75 |
|
Itālija |
MacrOper, kura pamatā ir STAR_ICM indeksa aprēķins |
0,96 |
0,72 |
|
Latvija |
Latvijas makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss (LMBI) |
0,92 |
0,72 |
|
Lietuva |
Lietuvas upju makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss (LRMI) |
0,80 |
0,60 |
|
Luksemburga |
Classification luxembourgeoise DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350, AFNOR XP T90-333 un XP T90-388 |
0,96 |
0,72 |
|
Nīderlande |
KRW-maatlat |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
RIVECOmacro – MMI_PL |
0,91 (tips R-C1) |
0,72 (tips R-C1) |
|
Spānija |
METI |
0,93 |
0,70 |
|
Zviedrija |
DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) – WHPT |
0,97 |
0,86 |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai) |
RC-3 |
0,875 |
0,625 |
|
Beļģija (Flandrija) |
MAFWAT – Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
R-C1 |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Valonija) |
IBMR-WL – bioloģiskais upju makrofītu indekss (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.). |
R-C3 |
0,925 |
0,607 |
|
Čehija |
Metode, ar ko novērtē Čehijas virszemes ūdensteces, par bioloģiskās kvalitātes faktoru izmantojot makrofītus |
R-C3 (nacionālais tips 1) |
0,83 |
0,67 |
|
R-C3 (nacionālais tips 4) |
0,82 |
0,64 |
||
|
R-C4 |
0,86 |
0,62 |
||
|
Dānija |
DSPI – Dānijas ūdensteču augu indekss |
R-C1, R-C4 |
0,70 |
0,50 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten |
R-C1 |
0,745 |
0,495 |
|
R-C3 |
0,80 |
0,55 |
||
|
R-C4 |
0,575 |
0,395 |
||
|
Vācija |
NRW-Verfahren zur Bewertung von Fließgewässern mit Makrophyten |
R-C1, R-C3, R-C4 |
0,995 |
0,695 |
|
Francija |
IBMR – Indice Biologique Macrophytique en Rivière Francijas standarts NF T90-395 (2003-10-01) |
R-C3 |
0,93 |
0,79 |
|
R-C4 |
0,905 |
0,79 |
||
|
Īrija |
MTR-IE – vidējais trofiskais rādītājs |
R-C4 |
0,74 |
0,62 |
|
Itālija |
IBMR-IT – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
R-C1 |
0,90 |
0,80 |
|
R-C4 |
0,90 |
0,80 |
||
|
Lietuva |
Lietuvas upju makrofītu indekss |
R-C4 |
0,61 |
0,41 |
|
Latvija |
Latvijas metode novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem |
R-C4 |
0,75 |
0,55 |
|
Luksemburga |
IBMR-LU – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
R-C3, R-C4, R-C5 un R-C6 |
0,89 |
0,79 |
|
Nīderlande |
Pārskatītā makrofītu metode Nīderlandes upju novērtēšanai |
R-C1 un R-C |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
MIR – upju makrofītu indekss |
R-C1 |
0,90 |
0,65 |
|
R-C3 |
0,910 |
0,684 |
||
|
R-C4 |
0,90 |
0,65 |
||
|
Apvienotā Karaliste |
Upju novērtēšanas metode LEAFPACS 2 |
R-C1, R-C3 un R-C4 (*1) |
0,80 |
0,60 |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos] |
Visi tipi, augstums: < 500 m |
0,70 |
0,42 |
|
Visi tipi, augstums: > 500 m |
0,71 |
0,43 |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Valonija) |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982; Lenoir un Coste, 1996, un Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.). |
Visi tipi |
0,98 |
0,73 |
|
Čehija |
Čehijas metode upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
R-C3, R-C4, R-C5 |
0,80 |
0,63 |
|
Igaunija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,85 |
0,70 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
Visi tipi |
0,94 |
0,78 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Diatomeen |
R-C1 |
0,67 |
0,43 |
|
R-C3 |
0,67 |
0,43 |
||
|
R-C4 |
0,61 |
0,43 |
||
|
R-C5 |
0,73 |
0,55 |
||
|
Īrija |
Pārskatītais trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) modelis |
Visi tipi |
0,93 |
0,78 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
Visi tipi |
0,89 |
0,70 |
|
Īrija |
Pārskatītais trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) modelis |
Visi tipi |
0,93 |
0,78 |
|
Lietuva |
Lietuvas fitobentiskais indekss |
R-C1, R-C4, R-C5, R-C6 |
0,73 |
0,55 |
|
Luksemburga |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
R-C3, R-C4 (zema sārmainība) |
0,98 |
0,78 |
|
R-C4 (augsta sārmainība), R-C5 un R-C6 |
0,99 |
0,78 |
||
|
Nīderlande |
KRW Maatlat |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Indeks Okrzemkowy IO dla rzek (kramaļģu indekss upju novērtēšanai) |
Visi tipi |
0,80 |
0,58 |
|
Spānija |
Kramaļģu vairākrādītāju indekss (MDIAT) |
R-C2, R-C3, R-C4 |
0,93 |
0,70 |
|
Zviedrija |
Zviedrijas izmantotās novērtēšanas metodes, Zviedrijas EPA noteikumi (NFS 2008:1), kuru pamatā ir Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,89 |
0,74 |
|
Apvienotā Karaliste |
Kramaļģu novērtējums upju ekoloģiskā stāvokļa noteikšanai (DARLEQ2) |
Visi tipi |
1,00 |
0,75 |
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Austrumu kontinentālā reģiona upes |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Ekoreģions |
Sateces baseins (km2) |
Augstums (m v. j. l.) |
Ģeoloģija |
Substrāts |
|
R-E1a |
Karpati: mazas līdz vidēji lielas upes vidējā augstumā |
10. |
10–1 000 |
500–800 |
Jaukta tipa |
|
|
R-E1b |
Karpati: mazas līdz vidēji lielas upes vidējā augstumā |
10. |
10–1 000 |
200–500 |
Jaukta tipa |
|
|
R-E2 |
Līdzenumi: vidēji lielas zemieņu upes |
11. un 12. |
100–1 000 |
< 200 |
Jaukta tipa |
Smilts un dūņas |
|
R-E3 |
Līdzenumi: lielas zemieņu upes |
11. un 12. |
> 1 000 |
< 200 |
Jaukta tipa |
Smilts, dūņas un grants |
|
R-E4 |
Līdzenumi: vidēji lielas upes vidējā augstumā |
11. un 12. |
100–1 000 |
200–500 |
Jaukta tipa |
Smiltis un grants |
|
R-EX4 |
Lielas upes vidējā augstumā |
10., 11. un 12. |
> 1 000 |
200–500 |
Jaukta tipa |
Grants un laukakmeņi |
|
R-EX5 |
Līdzenumi: mazas zemieņu upes |
11. un 12. |
10–100 |
< 200 |
Jaukta tipa |
Smilts un dūņas |
|
R-EX6 |
Līdzenumi: mazas upes vidējā augstumā |
11. un 12. |
10–100 |
200–500 |
Jaukta tipa |
Grants |
|
R-EX7 |
Balkāni: mazas, kaļķainas upes vidējā augstumā |
5. |
10–100 |
200–500 |
Kaļķaina tipa |
Grants |
|
R-EX8 |
Balkāni: mazas līdz vidēji lielas, kaļķaini karsta avoti |
5. |
10–1 000 |
|
Kaļķaina tipa |
Grants, smilts un dūņas |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
R-E1a: |
Bulgārija, Čehija, Rumānija, Slovākija |
|
R-E1b: |
Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija |
|
R-E2: |
Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
R-E3: |
Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
R-E4: |
Austrija, Čehija, Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
R-EX4: |
Čehija, Rumānija, Slovākija |
|
R-EX5: |
Ungārija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija |
|
R-EX6: |
Ungārija, Rumānija, Slovēnija |
|
R-EX7: |
Slovēnija |
|
R-EX8: |
Slovēnija |
|
AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
R-E4 |
0,80 |
0,60 |
|
Bulgārija |
IBI (BG) (Īrijas biotiskais indekss (BG)) |
R-E1a, R-E1b |
0,86 |
0,67 |
|
R-E2, R-E3 |
0,80 |
0,60 |
||
|
Čehija |
Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3 |
0,80 |
0,60 |
|
Ungārija |
Ungārijas makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss |
R-E1b, R-E3, R-E4, R-EX5, R-EX6 |
0,80 |
0,60 |
|
Rumānija |
Ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji |
R-E1a, R-E1b, R-E3, R-EX4 |
0,74 |
0,58 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev |
R-E4, R-EX5, R-EX6 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovākija |
Slovākijas metode bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanai upēs |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4 |
0,80 |
0,60 |
|
AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai) |
R-E4 |
0,875 |
0,625 |
|
Bulgārija |
References indekss |
R-E2, R-E3 |
0,570 |
0,370 |
|
R-E4 |
0,510 |
0,270 |
||
|
Čehija |
Metode, ar ko novērtē Čehijas virszemes ūdensteces, par bioloģiskās kvalitātes faktoru izmantojot makrofītus |
R-E2, R-E3 |
0,750 |
0,500 |
|
Čehija |
Metode, ar ko novērtē Čehijas virszemes ūdensteces, par bioloģiskās kvalitātes faktoru izmantojot makrofītus |
R-E4 |
0,770 |
0,560 |
|
Ungārija |
References indekss |
R-E2, R-E3 |
0,700 |
0,370 |
|
Rumānija |
Rumānijas upju novērtēšanas sistēma, kuras pamatā ir makrofītu rādītāji (upju makrofītu indekss (MARI)) |
R-E2, R-E3, R-E4 |
R-E2 un R-E3: 0,875 , R-E4: 0,783 |
Visiem tipiem: 0,625 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, makrofiti |
R-E2, R-E3, R-E4 |
0,800 |
0,600 |
|
Slovākija |
Bioloģiskais makrofītu indekss upju novērtēšanai (IBMR-SK) |
R-E2, R-E3, R-E4 |
0,800 |
0,600 |
|
AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu |
R-E4 |
0,70 |
0,42 |
|
Bulgārija |
Bulgārijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, kura pamatā ir IPS kramaļģu indekss |
R-E1a, R-E1b, R-E3 |
0,87 (nacionālais tips R2, R4) 0,85 (nacionālais tips R7, R8) |
0,66 (nacionālais tips R2, R4) 0,64 (nacionālais tips R7, R8) |
|
Čehija |
Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-EX4 |
0,80 |
0,60 |
|
Ungārija |
Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem |
R-E2, R-E3, R-EX5 |
0,80 |
0,60 |
|
Rumānija |
Nacionālā (Rumānijas) upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitobentosa (kramaļģu) rādītāji, RO-AMRP |
R-E1a, R-E1b, R-E3 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
R-E4, R-EX5, R-EX6, R-EX7, R-EX8 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovākija |
Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4 |
0,90 |
0,70 |
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūras reģiona upes |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Ģeoloģija |
Tecējuma režīms |
|
R-M1 |
Mazas Vidusjūras reģiona ūdensteces |
< 100 |
Jaukta tipa (izņemot silicītu) |
Izteikti sezonāls |
|
R-M2 |
Vidēji lielas Vidusjūras reģiona ūdensteces |
100–1 000 |
Jaukta tipa (izņemot silicītu) |
Izteikti sezonāls |
|
R-M4 |
Vidusjūras reģiona kalnu ūdensteces |
|
Nesilicītu |
Izteikti sezonāls |
|
R-M5 |
Īslaicīgas ūdensteces |
|
|
Īslaicīgs |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
R-M1: |
Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
|
R-M2: |
Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
|
R-M4: |
Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija |
|
R-M5: |
Kipra, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
|
VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1 |
|
|
|
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,700 |
|
Grieķija |
Grieķijas izstrādātā novērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2) |
0,943 |
0,750 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi) |
0,970 |
0,720 |
|
Portugāle |
Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS) |
0,870 (1. tips) |
0,678 (1. tips) |
|
0,850 (3. tips) |
0,686 (3. tips) |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,845 |
0,698 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,811 |
0,707 |
|
R-M2 |
|
|
|
|
Bulgārija |
IBI (BG) (Īrijas biotiskais indekss (BG)) |
0,800 |
0,600 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,700 |
|
Grieķija |
Grieķijas izstrādātā novērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2) |
0,944 |
0,708 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi) |
0,940 |
0,700 |
|
Portugāle |
Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS) |
0,830 (2. tips) |
0,693 (2. tips) |
|
0,880 (4. tips) |
0,676 (4. tips) |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,845 |
0,698 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,811 |
0,707 |
|
R-M4 |
|
|
|
|
Kipra |
STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,972 |
0,729 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF T90-350 un arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,700 |
|
Grieķija |
Grieķijas izstrādātā novērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2) |
0,850 |
0,637 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi) |
0,940 |
0,700 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,840 |
0,700 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,850 |
0,694 |
|
R-M5 |
|
|
|
|
Kipra |
STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,982 |
0,737 |
|
Grieķija |
Grieķijas izstrādātā novērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2) |
0,963 |
0,673 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi) |
0,970 |
0,730 |
|
Portugāle |
Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS) |
0,973 (5. tips) |
0,705 (5. tips) |
|
0,961 (6. tips) |
0,708 (6. tips) |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,830 |
0,630 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,830 |
0,620 |
|
VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1, M2, M4 |
|
|
|
|
Bulgārija (R-M1 un R-M2) |
RI (BG) (references indekss (BG)) |
0,640 |
0,350 |
|
Kipra |
IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
0,795 |
0,596 |
|
Francija |
IBMR – Indice Biologique Macrophytique en Rivière Francijas standarts NF T90-395 (2003-10-01) |
0,930 |
0,745 |
|
Grieķija |
IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
0,750 |
0,560 |
|
Itālija |
IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
0,900 |
0,800 |
|
Portugāle |
IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
0,920 |
0,690 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, makrofiti |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss |
0,950 |
0,740 |
|
VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1 |
|
|
|
|
Bulgārija |
IPS (Indice de polluo-sensibilité) |
0,820 |
0,630 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,780 |
|
Grieķija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982), interkalibrēts (EQR IPS) |
0,956 |
0,717 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,800 |
0,610 |
|
Portugāle |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,970 (1. tips) |
0,730 (1. tips) |
|
0,910 (3. tips) |
0,680 (3. tips) |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,937 |
0,727 |
|
R-M2 |
|
|
|
|
Bulgārija |
IPDS (Indice de polluo-sensibilité) |
0,820 |
0,630 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,780 |
|
Grieķija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982), interkalibrēts (EQR IPS) |
0,953 |
0,732 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,800 |
0,610 |
|
Portugāle |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,910 (2. tips) |
0,680 (2. tips) |
|
0,970 (4. tips) |
0,730 (4. tips) |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,938 |
0,727 |
|
R-M4 |
|
|
|
|
Kipra |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,910 |
0,683 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,780 |
|
Grieķija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982), interkalibrēts (EQR IPS) |
0,932 |
0,716 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,800 |
0,610 |
|
Spānija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,935 |
0,727 |
|
R-M5 |
|
|
|
|
Kipra |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,958 |
0,718 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,880 |
0,650 |
|
Portugāle |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,800 (5. tips) |
0,651 (5. tips) |
|
0,940 (6. tips) |
0,700 (6. tips) |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,935 |
0,700 |
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Ziemeļu reģiona upes |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Attiecīgās daļas sateces baseins (km2) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība (mekv./l) |
Organiskās vielas (mg Pt/l) |
|
R-N1 |
Mazas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība |
10–100 |
< 200 m v. j. l. vai zem augstākās piekrastes līnijas |
0,2 –1 |
< 30 (Īrijā < 150) |
|
R-N3 |
Mazas un vidēji lielas zemieņu upes, augsts organisko vielu saturs, zema sārmainība |
10–1 000 |
< 0,2 |
> 30 |
|
|
R-N4 |
Vidēji lielas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība |
100–1 000 |
0,2 –1 |
< 30 |
|
|
R-N5 |
Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne, zema sārmainība |
10–100 |
Starp zemienēm un augstienēm |
< 0,2 |
< 30 |
|
R-N9 |
Mazas un vidēji lielas upes vidējā augstumā, silicītu gultne, zema sārmainība, daudz organisko vielu (humozas) |
10–1 000 |
Starp zemienēm un augstienēm |
< 0,2 |
> 30 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
R-N1: |
Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
R-N3: |
Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
R-N4: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
R-N5: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
R-N9: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija |
|
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo bagātināšanos ar organiskām vielām un vispārēju degradāciju) |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Pārskatītā Somijas upju bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value) |
0,85 |
0,75 |
|
Norvēģija |
ASPT |
0,99 |
0,87 |
|
Zviedrija |
DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) – WHPT |
0,97 |
0,86 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo acidifikāciju) |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Šie rezultāti attiecas uz dzidrūdens upēm ar zemu sārmainību.
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Norvēģija |
AcidIndex2 (modificēts Raddum index2) (upju acidifikācija) |
0,675 |
0,515 |
|
Apvienotā Karaliste (Skotija) |
ŪPD-AWIC |
0,910 |
0,830 |
|
Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa) |
ŪPD-AWIC |
0,980 |
0,890 |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Šie rezultāti attiecas uz humozām upēm ar zemu sārmainību.
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Zviedrija |
MISA – ūdensteču acidifikācijas vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,550 |
0,400 |
|
Apvienotā Karaliste |
ŪPD-AWIC |
0,930 |
0,830 |
|
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-N3 un R-N9 |
|
|
|
|
Somija |
Trofiskā stāvokļa indekss TIc |
0,889 |
0,610 |
|
Zviedrija |
Trofiskā stāvokļa indekss TIc |
0,889 |
0,610 |
|
Norvēģija |
Trofiskā stāvokļa indekss TIc |
0,889 |
0,610 |
|
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas upju fitobentosa novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,89 |
0,74 |
|
Īrija |
Pārskatītais trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) modelis |
0,93 |
0,78 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
1,00 |
0,75 |
|
Norvēģija |
Trofiskā stāvokļa noteikšanas perifitona indekss (PIT) |
0,99 (Ca ≤ 1 mg/l) |
0,83 |
|
0,95 (Ca > 1 mg/l) |
|||
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas |
Visas |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
Pārskats par reģionālajām grupām, kas izveidotas upju zivju rādītāju interkalibrācijai:
Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa – Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Francija, Vācija, Nīderlande, Lietuva, Luksemburga, Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa), Polija, Latvija, Igaunija, Dānija, Ungārija
Ziemeļu grupa – Somija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (Skotija un Ziemeļīrija), Norvēģija
Alpīno kalnu grupa – Austrija, Francija, Vācija, Slovēnija, Itālija
Vidusjūras un Atlantijas okeāna dienviddaļas grupa – Portugāle, Spānija, Itālija, Grieķija, Bulgārija
Donavas grupa – Čehija, Rumānija, Slovākija, Bulgārija
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pretstraumes un zemieņu IBI |
0,850 |
0,650 |
|
Beļģija (Valonija) |
IBIP (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.). |
0,958 |
0,792 |
|
Francija |
FBI (zivju indekss) – Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF T90-344. |
1,131 |
0,835 |
|
Vācija |
FIBS – fischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
1,086 |
0,592 |
|
Latvija |
Latvijas zivju indekss |
0,880 |
0,660 |
|
Lietuva |
Lietuvas upju zivju indekss |
0,940 |
0,720 |
|
Luksemburga |
Classification française DCE Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF T90-344 |
1,131 |
0,835 |
|
Nīderlande |
NLFISR |
0,800 |
0,600 |
|
Polija |
EFI+PL indekss |
0,800 |
0,600 |
Ziemeļu grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi), tips: L2 |
0,665 |
0,499 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi), tips: L3 |
0,658 |
0,493 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi), tips: M1 |
0,709 |
0,532 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi), tips: M2 |
0,734 |
0,550 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi), tips: M3 |
0,723 |
0,542 |
|
Īrija |
Īrijas zivju klasifikācijas shēma 2 (FCS2) |
0,845 |
0,540 |
|
Zviedrija |
Zviedrijas metode VIX |
0,739 |
0,467 |
|
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
IR_FCS2 |
0,845 |
0,540 |
|
Apvienotā Karaliste (Skotija) |
Skotijas FCS2 |
0,850 |
0,600 |
Vidusjūras reģiona grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Grieķija |
Grieķijas zivju indekss (HeFI) |
0,800 |
0,600 |
|
Portugāle |
F-IBIP – Portugāles brienamo ūdensteču biotiskās integritātes indekss, kura pamatā ir zivju rādītāji |
0,850 |
0,675 |
|
Spānija |
IBIMED, tips: T2 |
0,816 |
0,705 |
|
Spānija |
IBIMED, tips: T3 |
0,929 |
0,733 |
|
Spānija |
IBIMED, tips: T4 |
0,864 |
0,758 |
|
Spānija |
IBIMED, tips: T5 |
0,866 |
0,650 |
|
Spānija |
IBIMED, tips: T6 |
0,916 |
0,764 |
Alpīno kalnu grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
FIA |
0,875 |
0,625 |
|
Francija |
FBI (zivju indekss) – Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF T90-344. |
1,131 |
0,876 |
|
Vācija |
FIBS – fischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
1,086 |
0,592 |
|
Itālija |
NISECI indekss (jaunais zivju sabiedrību ekoloģiskā stāvokļa indekss) |
0,800 |
0,520 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi rib |
0,800 |
0,600 |
Donavas grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
TsBRI (tipspecifiskais Bulgārijas zivju indekss) |
0,860 |
0,650 |
|
Čehija |
Čehijas vairākrādītāju metode CZI |
0,780 |
0,585 |
|
Rumānija |
EFI+ Eiropas zivju indekss (brienamas karpu tipa upes) |
0,939 |
0,700 |
|
Rumānija |
EFI+ Eiropas zivju indekss (brienamas lašu tipa upes) |
0,911 |
0,755 |
|
Slovākija |
Slovākijas zivju indekss FIS |
0,710 |
0,570 |
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas |
Visas: ļoti lielas upes |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Attiecīgās daļas sateces baseins (km2) |
Sārmainība (mekv./l) |
|
R-L1 |
Ļoti lielas upes, zema sārmainība |
> 10 000 |
< 0,5 |
|
R-L2 |
Ļoti lielas upes, vidēja un augsta sārmainība |
> 10 000 |
> 0,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
R-L1: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija |
|
R-L2: |
Austrija, Beļģija (Flandrija), Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija |
|
ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem (lielas alpīnās upes) |
0,80 |
0,60 |
|
Austrija |
Slovākijas izstrādātais lielās upēs sastopamo bentisko bezmugurkaulnieku novērtējums (lielas zemieņu upes) |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF) |
0,90 |
0,70 |
|
Bulgārija |
mRBA – modificēta ātrā bioloģiskā novērtēšana |
0,80 |
0,60 |
|
Horvātija |
Sistēma ļoti lielu upju ekoloģiskā statusa noteikšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Čehija |
Čehijas sistēma lielu, nebrienamu upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
Vācijas PTI – Potamon-Typie-Index |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: lielu upju makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji |
0,90 |
0,70 |
|
Spānija |
IBMWP – Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa |
0,79 |
0,48 |
|
Somija |
Pārskatītā Somijas upju bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Ungārija |
Ungārijas HMMI_II – Ungārijas makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss lielu un ļoti lielu upju novērtēšanai |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
ISA (Indice per la classificazione sulla base dei Substrati Artificiali) – Vidusjūras reģiona upju indekss |
0,94 |
0,70 |
|
Itālija |
ISA (Indice per la classificazione sulla base dei Substrati Artificiali) – ārpus Vidusjūras reģiona esošo upju indekss |
0,96 |
0,72 |
|
Lietuva |
Lietuvas upju makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Latvija |
LRMI – Latvijas lielo upju makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss |
0,88 |
0,63 |
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
Norvēģijas ASPT – taksonu vidējais vērtējuma indekss |
0,99 |
0,87 |
|
Polija |
RIVECOmacro – MMI_PL |
0,91 |
0,71 |
|
Rumānija |
ECO-BENT – ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji |
0,79 |
0,53 |
|
Zviedrija |
Taksonu vidējais vērtējuma indekss (ASPT) un DJ indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,80 |
0,60 |
|
Slovākija |
Slovākijas metode bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanai lielās upēs |
0,80 |
0,60 |
|
ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Vācijas PhytoFluss-Index 4.0 |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Flandrija) |
Vācijas PhytoFluss-Index 2.0 |
0,80 |
0,60 |
|
Bulgārija |
Vācijas PhytoFluss-Index 4.0 |
0,80 |
0,60 |
|
Horvātija |
HRPI – Ungārijas upju fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Čehija |
CZ – upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitoplanktona rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
Vācijas PhytoFluss-Index |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
EST_PHYPLA_R – Igaunijas lielo upju fitoplanktona indekss |
0,85 |
0,65 |
|
Ungārija |
HRPI – Ungārijas upju fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Lietuva |
Vācijas PhytoFluss-Index zemieņu upju novērtēšanai, tips: 15.2. |
0,80 |
0,60 |
|
Latvija |
Latvijas lielo upju fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
IFPL rādītājs – metode lielu upju novērtēšanai pēc fitoplanktona |
1,08 |
0,92 |
|
Rumānija |
ECO-FITO – ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitoplanktona rādītāji |
0,92 |
0,76 |
|
Slovākija |
Phytoplankton-SK – Slovākijas metode fitoplanktona novērtēšanai lielās upēs |
0,80 |
0,60 |
|
ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-L1 |
|
|
|
|
Somija |
Somijas upju fitobentosa novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
Bentiskās aļģes tekošā ūdenī: kramaļģu analīze |
0,89 |
0,74 |
|
R-L2 |
|
|
|
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu |
0,85 |
0,57 |
|
Bulgārija |
IPS (Indice de Polluo-Sensibilité) |
0,76 |
0,58 |
|
Čehija |
Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: upju fitobentoss |
0,83 |
0,64 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2016. gada aprīlis. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,92 |
0,76 |
|
Spānija |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) |
0,68 |
0,48 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Diatomeen |
0,725 |
0,55 |
|
Horvātija |
Sistēma upju fitobentosa ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc kramaļģu rādītājiem |
0,8 |
0,61 |
|
Ungārija |
Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem |
0,762 |
0,60 |
|
Itālija |
Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,89 (nacionālais tips C) |
0,70 (nacionālais tips C) |
|
0,82 (nacionālais tips M3) |
0,62 (nacionālais tips M3) |
||
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
IPS – īpatnējās piesārņojumjutības indekss |
0,90 (nacionālais tips R_GRS/Gvadjanas upe) |
0,67 (nacionālais tips R_GRS/Gvadjanas upe) |
|
Slovākija |
Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
0,90 |
0,70 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
0,80 |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Alpīnie ezeri |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Ezera lielums (km2) |
|
L-AL3 |
Zemieņu ezeri vai ezeri vidējā augstumā, dziļi, vidēja un augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli |
50–800 |
> 15 |
> 1 |
> 0,5 |
|
L-AL4 |
Ezeri vidējā augstumā, sekli, vidēja un augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli |
200–800 |
3–15 |
> 1 |
> 0,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips L-AL3: |
Austrija, Francija, Vācija, Itālija un Slovēnija |
|
Tips L-AL4: |
Austrija, Francija, Vācija, Itālija |
|
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa B2 “Fitoplanktons” |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
PSI (Phyto-Seen-Index) – Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
Itālijas fitoplanktona novērtēšanas metode (IPAM) |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi fitoplanktona |
0,80 |
0,60 |
|
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
IK tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
AIM ezeru novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai) |
L-AL3+ L-AL4 |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai (IBML) – Indice Biologique Macrophytique en Lacs |
L-AL3+ L-AL4 |
0,92 |
0,72 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten |
L-AL3+ L-AL4 |
0,76 |
0,51 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten und Phytobenthos |
LAL4 |
0,74 |
0,47 |
|
Itālija |
MacroIMMI (makrofītu indekss Itālijas ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai) |
L-AL3+ L-AL4 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi fitobentosa in makrofitov, makrofiti |
L-AL3 |
0,80 |
0,60 |
|
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
AESHNA – Bewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
ALFI (Austrijas ezeru zivju indekss) – vairākrādītāju indekss alpīno ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc zivju rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
DeLFI_SITE – Deutsches probennahmestandort-spezifisches Bewertungsverfahren für Fische in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie |
0,85 |
0,69 |
|
Itālija |
Ezeru zivju indekss (LFI) |
0,82 |
0,64 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Centrāleiropas/Baltijas reģiona ezeri |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Ūdens apmaiņas laiks (gados) |
|
L-CB1 |
Zemieņu, sekli, kaļķaini |
< 200 |
3–15 |
> 1 |
1–10 |
|
L-CB2 |
Zemieņu, ļoti sekli, kaļķaini |
< 200 |
< 3 |
> 1 |
0,1 –1 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips L-CB1: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-CB2: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: ezeru fitoplanktons |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
PSI (Phyto-Seen-Index) – Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland – Vācijas ezeru fitoplanktona indekss (Phyto-See-Index) |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Īrijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Latvija |
Latvijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,81 |
0,61 |
|
Lietuva |
Vācijas fitoplanktona indekss (PSI) |
0,81 |
0,61 |
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Metode Polijas ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PMPL) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Rīks ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem ar nenoteiktības moduli (PLUTO) |
0,80 |
0,60 |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
IK tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas ezeru makrofītu indekss |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: ezeru makrofīti |
LCB1 |
0,78 |
0,52 |
|
LCB2 |
0,76 |
0,50 |
||
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Latvija |
Latvijas makrofītu novērtēšanas metode |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Lietuva |
Lietuvas ezeru makrofītu indekss |
Visi tipi |
0,75 |
0,50 |
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Ezeru novērtēšanas indikatormetode, kuras pamatā ir makrofītu rādītāji, – ekoloģiskā stāvokļa makrofītu indekss ESMI (vairākrādītāju indekss) |
Visi tipi |
0,68 |
0,41 |
|
Apvienotā Karaliste |
Ezeru LEAFPACS 2 (*2) |
Visi tipi |
0,80 |
0,66 |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF) |
0,90 |
0,70 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: ezeru makroskopiskie bezmugurkaulnieki |
0,86 |
0,70 |
|
Vācija |
AESHNA – Bewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Latvija |
Latvijas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (LLMMI) |
0,85 |
0,52 |
|
Lietuva |
Lietuvas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss |
0,74 |
0,50 |
|
Nīderlande |
ŪPDi – dabisko ūdeņu tipu rādītājs |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Trīsuļodu kūniņu apvalku metode (CPET) |
0,77 |
0,64 |
|
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
Kopīgu interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Ūdens apmaiņas laiks (gados) |
|
L-CB1 |
Zemieņu, sekli, kaļķaini |
< 200 |
3–15 |
> 1 |
1–10 |
|
L-CB2 |
Zemieņu, ļoti sekli, kaļķaini |
< 200 |
< 3 |
> 1 |
0,1 –1 |
|
L-CB3 |
Zemieņu, sekli, mazi, silicītu (mērena sārmainība) |
< 200 |
3–15 |
0,2 –1 |
1–10 |
|
L-CB4 |
Būtiski pārveidoti ūdensobjekti |
200–700 |
3–30 |
> 0,2 |
0,1 –5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips L-CB1: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-CB2: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-CB3: |
Beļģija, Dānija, Igaunija, Francija, Latvija, Polija |
|
Tips L-CB4: |
Čehija |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Čehija |
CZ-FBI |
0,870 |
0,619 |
|
Dānija |
Dānijas ezeru zivju indekss |
0,75 |
0,54 |
|
Igaunija |
LAFIEE |
0,80 |
0,61 |
|
Vācija |
DeLFI_SITE – Deutsches probennahmestandort-spezifisches Bewertungsverfahren für Fische in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie |
0,95 |
0,80 |
|
Francija |
ELFI (Eiropas ezeru zivju indekss) – Indice Ichtyofaune Lacustre (IIL) |
0,73 |
0,49 |
|
Latvija |
Latvijas ezeru zivju indekss |
0,76 |
0,57 |
|
Lietuva |
Lietuvas ezeru zivju indekss |
0,865 |
0,605 |
|
Nīderlande |
VISMAATLAT |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
LFI+ |
0,866 |
0,595 |
|
Polija |
LFI EN |
0,804 |
0,557 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Austrumu kontinentālā reģiona ezeri |
Kopīgu interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Elektrovadītspēja (μS/cm) |
|
L-EC1 |
Zemieņu, ļoti sekli, cietūdens |
< 200 |
< 6 |
1–4 |
300–1 000 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips L-EC1: |
Bulgārija, Ungārija, Rumānija |
|
AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
HLPI – Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Ungārija |
HLPI – Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Rumānija |
HLPI – Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
RI-BG – pielāgotais references indekss |
0,83 |
0,58 |
|
Ungārija |
HU-RI – pielāgotais references indekss |
0,89 |
0,67 |
|
Rumānija |
MIRO – Rumānijas ezeru makrofītu indekss (pielāgotais references indekss) |
0,86 |
0,66 |
|
AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
HMMI_lakes (Ungārijas ezeru makrozoobentosa vairākrādītāju indekss) |
0,85 |
0,65 |
|
Ungārija |
HMMI_lakes (Ungārijas ezeru makrozoobentosa vairākrādītāju indekss) |
0,85 |
0,65 |
|
Rumānija |
ECO-NL-BENT (Rumānijas sistēma dabisko ezeru ekoloģiskā statusa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem) |
0,93 |
0,60 |
|
AUSTRUMU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūras reģiona ezeri |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m) |
Gada vidējais nokrišņu daudzums (mm) un temperatūra ( oC) |
Vidējais dziļums (m) |
Platība (km2) |
Sateces baseins (km2) |
Sārmainība (mekv./l) |
|
L-M5/7 |
Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, silicītu, “mitras teritorijas” |
< 1 000 |
> 800 un/vai < 15 |
> 15 |
0,5 –50 |
< 20 000 |
< 1 |
|
L-M8 |
Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, kaļķaini |
< 1 000 |
— |
> 15 |
0,5 –50 |
< 20 000 |
> 1 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips L-M5/7: |
Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Spānija |
|
Tips L-M8: |
Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija |
|
VIDUSJŪRAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
L-M5/7 |
|||
|
Francija |
Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Grieķija |
Jaunā Vidusjūras reģiona ūdenskrātuvju novērtēšanas sistēma (NMASRP) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Itālija |
Jaunā Itālijas metode (NITMET) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Portugāle |
Metode ūdenskrātuvju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem – NMASRP) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Spānija |
Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP) |
nav not. (*3) |
0,58 |
|
L-M8 |
|||
|
Kipra |
Jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (NMASRP) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Francija |
Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Grieķija |
Jaunā Vidusjūras reģiona ūdenskrātuvju novērtēšanas sistēma (NMASRP) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Itālija |
Jaunā Itālijas metode (NITMET) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Spānija |
Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP) |
nav not. (*3) |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Ziemeļu reģiona ezeri |
|
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsainība (mg Pt/l) |
|
L-N1 |
Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, dzidrūdens |
< 200 |
3–15 |
0,2 –1 |
< 30 |
|
L-N2a |
Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens |
< 200 |
3–15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N2b |
Dziļi zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens |
< 200 |
> 15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N3a |
Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, mezohumozi |
< 200 |
3–15 |
< 0,2 |
30–90 |
|
L-N5 |
Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens |
200–800 |
3–15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N6a |
Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, mezohumozi |
200–800 |
3–15 |
< 0,2 |
30–90 |
|
L-N8a |
Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, mezohumozi |
< 200 |
3–15 |
0,2 –1 |
30–90 |
|
Tipi L-N1, L-N2a, L-N3a, L-N8a: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-N2b: |
Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tipi L-N5, L-N6a: |
Norvēģija, Zviedrija |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Īrijas ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
Metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
Ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metodes, kvalitātes faktors: fitoplanktons |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Rīks ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem ar nenoteiktības moduli (PLUTO) |
0,80 |
0,60 |
|
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsainība (mg Pt/l) |
|
L-N-M 101 |
Zema sārmainība, dzidrūdens |
0,05 –0,2 |
< 30 |
|
L-N-M 102 |
Zema sārmainība, humozi |
0,05 –0,2 |
> 30 |
|
L-N-M 201 |
Vidēja sārmainība, dzidrūdens |
0,2 –1,0 |
< 30 |
|
L-N-M 202 |
Vidēja sārmainība, humozi |
0,2 –1,0 |
> 30 |
|
L-N-M 301a |
Augsta sārmainība, dzidrūdens, atlantiskais apakštips |
> 1,0 |
< 30 |
|
L-N-M 302a |
Augsta sārmainība, humozi, atlantiskais apakštips |
> 1,0 |
> 30 |
|
Tipi 101, 102, 201 un 202: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips 301a: |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips 302a: |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas sistēma klasifikācijai pēc makrofītu rādītājiem (Finnmac) |
0,8 (visiem tipiem) |
0,6 (visiem tipiem) |
|
Īrija |
Frī [Free] makrofītu indekss |
0,9 (visiem tipiem) |
0,68 (visiem tipiem) |
|
Norvēģija |
Nacionālais makrofītu indekss (trofiskā stāvokļa indekss – TIc) |
Tipam 101: 0,98 Tipam 102: 0,96 Tipam 201: 0,95 Tipam 202: 0,99 |
Tipam 101: 0,87 Tipam 102: 0,87 Tipam 201: 0,75 Tipam 202: 0,77 |
|
Zviedrija |
Trofiskā stāvokļa makrofītu indekss (TMI) |
Tipam 101: 0,93 Tipam 102: 0,93 Tipam 201: 0,89 Tipam 202: 0,91 |
Tipam 101: 0,80 Tipam 102: 0,83 Tipam 201: 0,78 Tipam 202: 0,78 |
|
Apvienotā Karaliste |
Ezeru LEAFPACS 2 (*4) |
0,8 (visiem tipiem) |
0,66 (visiem tipiem) |
|
Apvienotā Karaliste |
Frī makrofītu indekss (*5) |
0,9 (visiem tipiem) |
0,68 (visiem tipiem) |
|
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Ekoreģions |
Augstums (m v. j. l.) |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsainība (mg Pt/l) |
|
Ezeru litorāles acidifikācija |
|
|
|
|
|
|
L-N-BF1 |
Zemieņu ezeri un ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens |
nav not. |
< 800 |
0,05 –0,2 |
< 30 |
|
Ezeru profundāles eitrofikācija |
|
|
|
|
|
|
L-N-BF2 |
22. ekoreģions, zema sārmainība, dzidrūdens un humozi |
22 |
Platība: > 1 km2, maksimālais dziļums: > 6 m |
< 0,2 |
nav not. |
|
Tips L-N-BF1: |
Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Somija |
|
Tips L-N-BF2: |
Somija, Zviedrija |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
|
Ezeru litorāles acidifikācija |
|
|
|
Norvēģija |
MultiClear – dzidrūdens ezeru bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss |
0,95 |
0,74 |
|
Zviedrija |
MILA – ezeru acidifikācijas vairākrādītāju indekss, kura pamatā ir bezmugurkaulnieku rādītāji |
0,85 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
LAMM (ezeru acidifikācijas rādītājs, kura pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji) |
0,86 |
0,70 |
|
|
Ezeru profundāles eitrofikācija |
|
|
|
Somija |
Pārskatītā Somijas ezeru bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode (PICM) |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
BQI (bentiskās kvalitātes indekss) |
0,84 |
0,67 |
|
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Ezera platība (km2) |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsainība (mg Pt/l) |
|
L-N-F1 |
Dimiktiskie dzidrūdens ezeri |
< 40 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N-F2 |
Dimiktiskie humozie ezeri |
< 5 |
< 0,2 |
30–90 |
|
Tips L-N-F1: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-N-F2: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Eitrofikācija |
|||
|
Somija |
EQR4 |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
FIL2 |
0,76 |
0,53 |
|
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
FIL2 |
0,76 |
0,53 |
|
Norvēģija |
EindexW3 |
0,75 |
0,56 |
|
Zviedrija |
EindexW3 |
0,75 |
0,56 |
|
Acidifikācija |
|||
|
Norvēģija |
AindexW5 |
0,74 |
0,55 |
|
Zviedrija |
AindexW5 |
0,74 |
0,55 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Fitobentoss dažādās IĢG |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Sārmainība (mekv./l) |
Ekoreģioni |
|
HA |
Dzidrūdens ezeri ar augstu sārmainību |
> 1 |
Alpīnais, Centrāleiropas/Baltijas, austrumu kontinentālais, Vidusjūras |
|
MA |
Ezeri ar vidēju sārmainību |
0,2 –1 |
Alpīnais, Centrāleiropas/Baltijas, austrumu kontinentālais, Vidusjūras, ziemeļu |
|
LA |
Ezeri ar zemu sārmainību |
< 0,2 |
Ziemeļu |
|
HA tips: |
Beļģija, Vācija, Ungārija, Īrija, Itālija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste |
|
MA tips: |
Beļģija, Somija, Īrija, Itālija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
LA tips: |
Somija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
HA tips |
|||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Phytobenthos |
0,80 |
0,55 |
|
Ungārija |
MIL – ezeru vairākrādītāju indekss |
0,80 |
0,69 |
|
Īrija |
Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (Īrija) |
0,90 |
0,63 |
|
Itālija |
Itālijas nacionālā metode ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko kramaļģu rādītājiem (EPI-L) |
0,75 |
0,5 |
|
Lietuva |
Lietuvas ezeru fitobentiskais indekss |
0,63 |
0,47 |
|
Polija |
PL IOJ (Multimetryczny Indeks Okrzemkowy dla Jezior – ezeru kramaļģu vairākrādītāju indekss) |
0,91 |
0,76 |
|
Zviedrija |
IPS |
0,89 |
0,74 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
0,92 |
0,70 |
|
MA tips |
|||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
0,80 |
0,60 |
|
Somija |
Somijas ezeru fitobentosa novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (Īrija) |
0,90 |
0,63 |
|
Itālija |
Itālijas nacionālā metode ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko kramaļģu rādītājiem (EPI-L) |
0,75 |
0,5 |
|
Rumānija |
Nacionālā (Rumānijas) dabisko ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitobentosa (kramaļģu) rādītāji, RO-AMLP |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
IPS |
0,89 |
0,74 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
0,93 |
0,66 |
|
LA tips |
|||
|
Īrija |
Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (Īrija) |
0,90 |
0,66 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
0,92 |
0,70 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Baltijas jūra |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Sāļums virsējā slānī praktiskā sāļuma vienībās (PSV) |
Sāļums piedibena slānī (PSV) |
Pakļautība iedarbībai |
Ledus dienas |
Citas iezīmes |
|
BC1 |
0,5 –6 Oligohalīni |
1–6 |
Atklāti |
90–150 |
Teritorijas Kvarkenā un Botnijas jūrā līdz Arhipelāga jūrai (attiecībā uz fitoplanktonu Arhipelāga jūra nav iekļauta tipā un ir integrēta tipā BC9) Humozu vielu ietekme |
|
BC2 |
6–22 Mezohalīni |
2–6 |
Ļoti pasargāti |
|
Lagūnas |
|
BC3 |
3–6 Oligohalīni |
3–6 |
Pasargāti |
90–150 |
Somu līča Somijas un Igaunijas piekraste |
|
BC4 |
5–8 Mezohalīni zemā pakāpē |
5–8 |
Pasargāti |
< 90 |
Igaunijas un Latvijas teritorijas Rīgas jūras līcī |
|
BC5 |
6–8 Mezohalīni zemā pakāpē |
6–12 |
Atklāti |
< 90 |
Teritorijas Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā gar Latvijas, Lietuvas un Polijas piekrasti |
|
BC6 |
8–12 Mezohalīni vidējā pakāpē |
8–12 |
Pasargāti |
< 90 |
Teritorijas Baltijas jūras rietumdaļā gar Zviedrijas dienvidu piekrasti un Dānijas dienvidaustrumu piekrasti |
|
BC7 |
6–8 Mezohalīni vidējā pakāpē |
8–11 |
Atklāti |
< 90 |
Polijas rietumu piekraste un Vācijas austrumu piekraste |
|
BC8 |
13–18 Mezohalīni augstā pakāpē |
18–23 |
Pasargāti |
< 90 |
Dānijas un Vācijas piekraste Baltijas jūras rietumdaļā |
|
BC9 |
3–6 Mezohalīni zemā pakāpē |
3–6 |
Mēreni atklāti un atklāti |
90–150 |
Teritorijas Somu līča rietumdaļā, Arhipelāga jūrā un Askē arhipelāgā (tikai attiecībā uz fitoplanktonu) |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips BC1: |
Somija, Zviedrija |
|
Tips BC2: |
Vācija |
|
Tips BC3: |
Igaunija, Somija |
|
Tips BC4: |
Igaunija, Latvija |
|
Tips BC5: |
Latvija, Lietuva |
|
Tips BC6: |
Zviedrija, Dānija |
|
Tips BC7: |
Vācija, Polija |
|
Tips BC8: |
Vācija, Dānija |
|
Tips BC9: |
Somija, Zviedrija, Igaunija (tips ir attiecināms tikai uz fitoplanktonu) |
|
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC7 |
|||
|
Vācija |
Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
|
Polija |
Polijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
|
BC8 |
|||
|
Dānija |
Dānijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
|
Vācija |
Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
Biomasas indikatorparametra (hlorofils-a) rezultāti:
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
BC1 |
||||
|
Somija (Kvarkena ārējā daļa) |
0,76 |
0,59 |
1,7 |
2,2 |
|
Somija (Botnijas jūras ārējā daļa) |
0,78 |
0,60 |
1,6 |
2,1 |
|
Zviedrija (Kvarkena ārējā daļa) |
0,75 |
0,58 |
1,6 |
2,1 |
|
Zviedrija (Botnijas jūras ārējā daļa) |
0,80 |
0,60 |
1,5 |
2,0 |
|
BC4 |
||||
|
Igaunija |
0,830 |
0,670 |
2,4 |
3,0 |
|
Latvija |
0,82 |
0,67 |
2,2 |
2,7 |
|
BC5 |
||||
|
Latvija |
0,650 |
0,390 |
1,85 |
3,1 |
|
Lietuva |
0,880 |
0,600 |
2,5 |
4,9 |
|
BC6 |
||||
|
Dānija |
0,78 |
0,62 |
1,36 |
1,72 |
|
Zviedrija |
0,79 |
0,64 |
1,44 |
1,78 |
|
BC9 |
||||
|
Igaunija |
0,82 |
0,67 |
2,20 |
2,70 |
|
Somija |
0,79 |
0,65 |
1,90 |
2,30 |
|
Zviedrija |
0,80 |
0,67 |
1,50 |
1,80 |
|
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC3 |
|||
|
Igaunija |
EPI – Igaunijas piekrastes ūdeņu fitobentiskais indekss (makroaļģes un segsēkļi) |
0,98 |
0,86 |
|
Somija |
Brūnaļģu Fucus spp. maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes) |
0,92 |
0,79 |
|
BC4 |
|||
|
Igaunija |
EPI – Igaunijas fitobentiskais indekss (makroaļģes un segsēkļi) |
0,91 |
0,70 |
|
Latvija |
PEQI – fitobentosa ekoloģiskās kvalitātes indekss |
0,90 |
0,75 |
|
BC5 |
|||
|
Latvija |
MDFLD – sārtaļģu Furcellaria lumbricalis maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes) |
0,90 |
0,75 |
|
Lietuva |
MDFLD – sārtaļģu Furcellaria lumbricalis maksimālais augšanas dziļums Lietuvā (makroaļģes) |
0,84 |
0,68 |
|
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC1 |
|||
|
Somija |
BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss |
0,96 |
0,56 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,77 |
0,31 |
|
BC3 |
|||
|
Igaunija |
ZKI – Igaunijas piekrastes ūdeņu makrozoobentosa sabiedrības indekss |
0,39 |
0,24 |
|
Somija |
BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss |
0,94 |
0,56 |
|
BC5 |
|||
|
Latvija |
BQI – bentiskās kvalitātes indekss |
0,87 |
0,61 |
|
Lietuva |
BQI – Lietuvas bentiskās kvalitātes indekss |
0,94 |
0,81 |
|
BC6 |
|||
|
Dānija |
Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija (DKI ver2) |
0,84 |
0,68 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,76 |
0,27 |
|
BC7 |
|||
|
Vācija |
MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks |
— |
0,60 |
|
Polija |
Bioloģiskās kvalitātes faktora “B-makrozoobentoss” novērtējums pēc vairākrādītāju indeksa |
— |
0,58 |
|
BC8 |
|||
|
Dānija |
Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija (DKI ver2) |
0,86 |
0,72 |
|
Vācija |
MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks |
0,80 |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Raksturojums |
Sāļums (PSV) Plūdmaiņu amplitūda (m) Dziļums (m) |
Straumes ātrums (mezglos), pakļautība iedarbībai |
Sajaukšanās Ūdens apmaiņas laiks |
|
Tips attiecībā uz oportūnistiskām ziedošajām makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
||||
|
NEA 1/26 |
Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
< 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis (Vadenzē – nedēļas) |
|
Apakštipi attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
||||
|
NEA 1/26 A2 |
Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli Vidējas temperatūras ūdeņi (galvenokārt > 13 oC) un augsts gaismas starojuma līmenis (fotosintētiski aktīvā radiācija (FAR) galvenokārt > 29 mol/m2 dienā) |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA 1/26 B21 |
Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli Zemas temperatūras ūdeņi (galvenokārt < 13 oC) un vidējs gaismas starojuma līmenis (FAR galvenokārt < 29 mol/m2 dienā) |
> 30 Galvenokārt vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
Apakštipi attiecībā uz fitoplanktonu |
||||
|
NEA 1/26a |
Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA 1/26b |
Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA 1/26c |
Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, daļēji stratificēti |
> 30 Maza/vidēja plūdmaiņu amplitūda: < 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA 1/26d |
Skandināvijas piekrastes ūdeņi, atklāti vai pasargāti, sekli |
> 30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 < 30 |
Mazs: < 1 Atklāti vai mēreni atklāti |
Daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA 1/26e |
Apvelinga apgabali, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: < 1 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
Tips attiecībā uz fitoplanktonu, makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
||||
|
NEA 5 |
Helgolande (Vācu līcis), akmeņaini, atklāti un daļēji stratificēti |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti |
Daļēja stratifikācija Vairākas diennaktis |
|
NEA 3/4 |
Polihalīni, atklāti vai mēreni atklāti (Vadenzē tips) |
Polihalīni: 18–30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai mēreni atklāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA 7 |
Dziļu fjordu un šauru jūras līču sistēmas |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 > 30 |
Mazs: < 1 Pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA 8a |
Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni atklāti, sekli |
Polihalīni: 25–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 > 30 |
Mazs: < 1 Mēreni atklāti |
Pilnīga No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA 8b |
Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni pasargāti, sekli |
Polihalīni: 10–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 < 30 |
Mazs: < 1 Pasargāti vai mēreni atklāti |
Daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA 9 |
Fjords ar seklu slieksni pie ieejas jūrā, kura maksimālais dziļums centrālajā baseinā ir ļoti liels un dziļūdeņu apmaiņa ir vāja |
Polihalīni: 25–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 > 30 |
Mazs: < 1 Pasargāti |
Daļēja stratifikācija Vairākas nedēļas |
|
NEA 10 |
Skageraka ārējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, atklāti, dziļi |
Polihalīni: 25–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 > 30 |
Mazs: < 1 Atklāti |
Daļēja stratifikācija Vairākas diennaktis |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
Tips NEA1/26 attiecībā uz oportūnistiskām ziedošajām makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem: Beļģija, Francija, Vācija, Dānija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste
Tips NEA1/26 A2 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm: Francija, Spānija, Portugāle
Tips NEA1/26 B21 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm: Francija, Īrija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste
Tips NEA1/26a attiecībā uz fitoplanktonu: Spānija, Francija, Īrija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste
Tips NEA1/26b attiecībā uz fitoplanktonu: Beļģija, Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste
Tips NEA1/26c attiecībā uz fitoplanktonu: Vācija, Dānija
Tips NEA1/26d attiecībā uz fitoplanktonu: Dānija
Tips NEA1/26e attiecībā uz fitoplanktonu: Portugāle, Spānija
Tips NEA 5: Vācija
Tips NEA3/4: Vācija, Nīderlande
Tips NEA7: Norvēģija, Apvienotā Karaliste
Tips NEA8a: Norvēģija, Zviedrija
Tips NEA8b: Dānija, Zviedrija
Tips NEA9: Norvēģija, Zviedrija
Tips NEA10: Norvēģija, Zviedrija
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|||
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
||
|
|||
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto veģetācijas periodu sešu gadu periodā.
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
NEA 1/26a |
||||
|
Francija |
0,76 |
0,33 |
4,40 |
10,00 |
|
Īrija |
0,82 |
0,60 |
9,90 |
15,00 |
|
Norvēģija |
0,67 |
0,33 |
2,50 |
5,00 |
|
Spānija (Kantabrijas jūras austrumu piekraste) |
0,67 |
0,33 |
1,50 |
3,00 |
|
Spānija (Kantabrijas jūras dienvidu un vidus piekraste) |
0,67 |
0,33 |
3,00 |
6,00 |
|
Spānija (Kadisas līča piekraste) |
0,67 |
0,33 |
5,00 |
10,00 |
|
Apvienotā Karaliste |
0,80 |
0,60 |
5,00 |
10,00 |
|
NEA 1/26b |
||||
|
Beļģija |
0,80 |
0,67 |
12,50 |
15,00 |
|
Francija |
0,67 |
0,44 |
10,00 |
15,00 |
|
Nīderlande |
0,67 |
0,44 |
10,00 |
15,00 |
|
Apvienotā Karaliste (dienvidi) |
0,82 |
0,63 |
9,80 |
14,30 |
|
Apvienotā Karaliste (ziemeļi) |
0,80 |
0,60 |
10,00 |
15,00 |
|
NEA 1/26c |
|
|
|
|
|
Vācija |
0,67 |
0,44 |
5,0 |
7,5 |
|
Dānija |
0,67 |
0,44 |
5,0 |
7,5 |
|
NEA 1/26e |
||||
|
Portugāle (Pireneju pussalas spēcīgā apvelinga reģions, A5) |
0,670 |
0,440 |
8,000 |
12,000 |
|
Portugāle (apvelinga reģions, A6, A7) |
0,880 |
0,490 |
4,500 |
8,200 |
|
Spānija (Pireneju pussalas rietumkrasta apvelinga reģions) |
0,67 |
0,44 |
6,00 |
9,00 |
|
Spānija (Pireneju pussalas rietumkrasta apvelinga reģions, rias) |
0,67 |
0,44 |
8,00 |
12,00 |
|
NEA 3/4 |
||||
|
Vācija (Emsas–Dollartas reģions) |
0,80 |
0,60 |
7,00 |
11,00 |
|
Vācija (Vadenzē) |
0,80 |
0,60 |
7,00 |
11,00 |
|
Nīderlande (Emsas–Dollartas reģions) |
0,80 |
0,60 |
6,75 |
10,13 |
|
Nīderlande (Vadenzē) |
0,80 |
0,60 |
9,60 |
14,40 |
|
Nīderlande (Ziemeļjūra) |
0,80 |
0,60 |
11,25 |
16,88 |
|
NEA 8a |
||||
|
Norvēģija |
0,79 |
0,57 |
3,95 |
5,53 |
|
Zviedrija |
0,75 |
0,49 |
1,54 |
2,35 |
|
NEA 8b (Ēresunds) |
||||
|
Dānija |
0,79 |
0,59 |
1,22 |
1,63 |
|
Zviedrija |
0,80 |
0,60 |
1,18 |
1,56 |
|
NEA 8b (Kategats un Lielais Belts) |
||||
|
Dānija |
0,83 |
0,64 |
1,22 |
1,58 |
|
Zviedrija |
0,84 |
0,65 |
1,18 |
1,52 |
|
NEA 9 |
||||
|
Norvēģija |
0,76 |
0,43 |
3,92 |
6,90 |
|
Zviedrija |
0,73 |
0,38 |
1,89 |
3,60 |
|
NEA 10 |
||||
|
Norvēģija |
0,73 |
0,49 |
3,53 |
5,26 |
|
Zviedrija |
0,71 |
0,46 |
1,39 |
2,14 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makroaļģes |
Plūdmaiņu zonas vai zem plūdmaiņu līmeņa esošās makroaļģes akmeņainā substrātā
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA1/26 A2 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
|||
|
Francija |
CCO – pārklājums, raksturīgās sugas, oportūnistiskās sugas plūdmaiņu zonā akmeņainā substrātā |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
PMarMAT – rīks jūras novērtēšanai pēc makroaļģu rādītājiem |
0,80 |
0,61 |
|
Spānija |
CFR – akmeņainu substrātu kvalitātes indekss |
0,81 |
0,60 |
|
Spānija |
RICQI – akmeņainu substrātu sabiedrības kvalitātes rādītājs plūdmaiņu zonā |
0,82 |
0,60 |
|
Spānija |
RSL – saīsināts sugu saraksts |
0,75 |
0,48 |
|
Tips NEA1/26 B21 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
|||
|
Īrija |
RSL – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
RSLA – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts ar skaitliskuma rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
RSL – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Tips NEA 7 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
|
||
|
Norvēģija |
RSLA – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts ar skaitliskuma rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
RSL – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Tips NEA8a/9/10 attiecībā makroaļģēm zem plūdmaiņu līmeņa |
|||
|
Norvēģija |
MSMDI – daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
MSMDI – daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss |
0,80 |
0,60 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makroaļģes |
Plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, skaitliskuma indikators
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA 1/26 |
|||
|
Vācija |
OMAI – oportūnistisko makroaļģu pārklājums/platība plūdmaiņu zonas mīkstajā substrātā piekrastes ūdeņos |
0,78 |
0,59 |
|
Francija |
CWOGA – makroaļģu ziedēšanas novērtējums |
0,825 |
0,617 |
|
Īrija |
OGA rīks – oportūnistisko zaļo makroaļģu skaitliskums |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
OMBT – oportūnistisko makroaļģu ziedēšanas novērtēšanas rīks |
0,80 |
0,60 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
Jūraszāles
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA 1/26 |
|||
|
Vācija |
SG – rīks plūdmaiņu zonas jūraszāļu novērtēšanai piekrastes un pārejas ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
SBQ – jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdensobjektos |
0,80 |
0,645 |
|
Īrija |
Plūdmaiņu zonas jūraszāļu rīks |
0,80 |
0,61 |
|
Nīderlande |
SG – katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un audžu blīvumu |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
SQI – jūraszāļu kvalitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Plūdmaiņu zonas jūraszāļu rīks |
0,80 |
0,61 |
|
Tips NEA 3/4 |
|||
|
Vācija |
SG – Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un audžu blīvumu |
0,80 |
0,60 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA 1/26 |
|||
|
Beļģija |
BEQI – bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas kvalitātes indekss (DKI) |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,85 |
0,70 |
|
Francija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,77 |
0,53 |
|
Īrija |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Nīderlande |
BEQI2 – otrais bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
NQI – Norvēģijas kvalitātes indekss |
0,72 |
0,63 |
|
Portugāle |
BAT – bentisko rādītāju novērtēšanas rīks |
0,79 |
0,58 |
|
Spānija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,77 |
0,63 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Tips NEA 3/4 |
|||
|
Vācija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,85 |
0,70 |
|
Nīderlande |
BEQI2 – otrais bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Tips NEA 7 |
|||
|
Norvēģija |
NQI – Norvēģijas kvalitātes indekss |
0,72 |
0,63 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Tips NEA 8b |
|||
|
Dānija |
Dānijas kvalitātes indekss (DKI) |
0,84 |
0,68 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,71 |
0,54 |
|
Tips NEA 8a/9/10 |
|||
|
Norvēģija |
NQI – Norvēģijas kvalitātes indekss |
0,82 |
0,63 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,71 |
0,54 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūra |
Interkalibrēto tipu apraksts (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)
Attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem, makroaļģēm un jūraszālēm interkalibrācijas rezultāti attiecas uz visu Vidusjūras teritoriju, kas ietilpst valsts teritorijā.
|
Tips |
Apraksts |
Blīvums (kg/m3) |
Vidējais sāļums gadā (PSV) |
|
Tips I |
Liela saldūdens ieplūdes ietekme |
< 25 |
< 34,5 |
|
Tips IIA, IIA (Adrijas jūra) |
Mērena saldūdens ieplūdes ietekme (kontinenta ietekme) |
25–27 |
34,5 –37,5 |
|
Tips IIIW |
Kontinentālā piekraste, saldūdens ieplūdes ietekmes nav (Rietumu baseins) |
> 27 |
> 37,5 |
|
Tips IIIE |
Saldūdens ieplūdes ietekmes nav (Austrumu baseins) |
> 27 |
> 37,5 |
|
Tips Island-W* |
Salu piekraste (Rietumu baseins) |
Viss diapazons |
Viss diapazons |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips I: |
Francija, Itālija |
|
Tips IIA: |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIA (Adrijas jūra): |
Itālija, Slovēnija |
|
Tips Island-W* (šim tipam nav noteiktas robežas, un tā interkalibrācija nav iespējama pamatotu iemeslu dēļ): |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIIW: |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIIE: |
Grieķija, Kipra |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Fitoplanktons: |
biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a) |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā hlorofila-a 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta par gadu vismaz piecu gadu periodā.
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips II A |
||||
|
Francija |
0,67 |
0,37 |
1,92 |
3,50 |
|
Spānija |
0,67 |
0,37 |
1,92 |
3,50 |
|
Tips II A (Adrijas jūras) |
||||
|
Horvātija |
0,82 |
0,61 |
1,70 |
4,00 |
|
Itālija |
0,82 |
0,61 |
1,70 |
4,00 |
|
Slovēnija |
0,82 |
0,61 |
1,70 |
4,00 |
|
Tips IIIW |
||||
|
Francija |
0,67 |
0,42 |
1,18 |
1,89 |
|
Spānija |
0,67 |
0,42 |
1,18 |
1,89 |
|
Tips IIIE |
||||
|
Kipra |
0,66 |
0,37 |
0,29 |
0,53 |
|
Grieķija |
0,66 |
0,37 |
0,29 |
0,53 |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makroaļģes |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Šie rezultāti attiecas uz augšējo infralitorāles zonu (3,5–0,2 m dziļumā) akmeņainās piekrastēs.
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Kipra |
EEI-c – ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,76 |
0,48 |
|
Francija |
CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Grieķija |
EEI-c – ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,76 |
0,48 |
|
Horvātija |
CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Itālija |
CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Malta |
CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja obalnega morja na podlagi makroalg |
0,76 |
0,48 |
|
Spānija |
CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Horvātija |
POMI – Posidonia oceanica vairākparametru indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Kipra |
PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Francija |
PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Itālija |
PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Malta |
PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Spānija |
POMI – Posidonia oceanica vairākparametru indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Spānija |
Valencian-CS |
0,775 |
0,55 |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
|
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Itālija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,81 |
0,61 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja obalnega morja na podlagi bentoških nevretenčarjev |
0,83 |
0,62 |
|
Kipra |
Bentix |
0,75 |
0,58 |
|
Francija |
AMBI |
0,83 |
0,58 |
|
Grieķija |
Bentix |
0,75 |
0,58 |
|
Spānija |
BOPA |
0,95 |
0,54 |
|
Spānija |
MEDOCC |
0,73 |
0,47 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Melnā jūra |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Apraksts |
|
CW-BL1 |
Mezohalīni, maza plūdmaiņu amplitūda: (< 1 m), sekli (< 30 m), mēreni atklāti un ļoti atklāti, jaukts substrāts (smalkas smiltis zoobentosam) |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi: Bulgārija un Rumānija
|
MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
IBI |
0,80 |
0,63 |
|
Rumānija |
IBI |
0,80 |
0,63 |
|
MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
EI ekoloģiskais indekss |
0,837 |
0,644 |
|
Rumānija |
EI ekoloģiskais indekss |
0,837 |
0,644 |
|
MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
M-AMBI(n) – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss, normalizēts |
0,90 |
0,68 |
|
Rumānija |
M-AMBI(n) – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss, normalizēts |
0,90 |
0,68 |
|
Ūdeņu kategorija |
Pārejas ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Baltijas jūras IĢG |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Sāļums virsējā slānī (PSV) |
Sāļums piedibena slānī (PSV) |
Pakļautība iedarbībai |
Ledus dienas |
Citas iezīmes |
|
BT1 |
0–8 Oligohalīni |
0–8 |
Ļoti pasargāti |
— |
Polijas Vislas līcis un Lietuvas Kuršu joma |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
Lietuva un Polija
|
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
Biomasas indikatorparametra (hlorofils-a) rezultāti:
Šie rezultāti attiecas uz vidējām vērtībām vasarā no maija/jūnija līdz septembrim.
|
Valsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Lietuva |
0,83 |
0,57 |
31,70 |
46,60 |
|
Polija |
0,77 |
0,61 |
33,46 |
42,20 |
|
Ūdeņu kategorija |
Pārejas ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Raksturojums |
Sāļums (PSV), plūdmaiņu amplitūda (m), dziļums (m) |
Straumes ātrums (mezglos), pakļautība iedarbībai |
Sajaukšanās Ūdens apmaiņas laiks |
|
NEA 11 |
Pārejas ūdeņi |
0–35 No mazas plūdmaiņu amplitūdas līdz lielai < 30 |
Mainīgs Pasargāti vai mēreni atklāti |
Pastāvīga daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
Beļģija, Vācija, Francija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste
Bioloģiskās kvalitātes faktora “Bentiskie bezmugurkaulnieki” kopīgo interkalibrācijas apakštipu apraksts
|
Apakštips |
Raksturojums |
Dalībvalstis, kam apakštips kopīgs |
|
A |
Lagūnas |
Īrija, Spānija, Apvienotā Karaliste |
|
B |
Saldūdens un oligohalīni ūdeņi, vidēja upes notece |
Īrija, Spānija, Apvienotā Karaliste |
|
C |
Grīva ar vidēju plūdmaiņu amplitūdu un neregulāru upes noteci |
Portugāle, Spānija |
|
D |
Lielas grīvas |
Vācija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
|
E |
Mazas un vidējas grīvas ar > 50 % plūdmaiņu zonu |
Īrija, Vācija, Spānija, Apvienotā Karaliste |
|
F |
Mazas un vidējas grīvas ar < 50 % plūdmaiņu zonu |
Īrija, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Fitoplanktons: |
biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a) |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
Parametra vērtības izteiktas μg/l, ko mēra kā nacionālo hlorofila-a rādītāju, aprēķinātu sešu gadu periodā. Francijā, Nīderlandē, Portugālē un Spānijā par nacionālo rādītāju parasti izmanto 90. procentiles hlorofila-a mērījumu ar sliekšņvērtībām, kas koriģētas pēc sāļuma, Īrijā izmanto 90. procentiles hlorofila-a vērtību un medianālo vērtību kombināciju, savukārt Apvienotajā Karalistē izmanto rādītāju, kura pamatā ir dažu statistisko mērījumu pārsniegumu uzskaite. Apvienotās Karalistes gadījumā 90. procentiles vērtības aprēķinātas tikai interkalibrācijas vajadzībām.
|
Valsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Francija |
0,67 |
0,397 |
5,33 |
8,88 |
|
Īrija |
0,80 |
0,60 |
12,96 |
25,96 |
|
Nīderlande |
0,80 |
0,60 |
12,00 |
18,00 |
|
Portugāle, ziemeļi |
0,667 |
0,467 |
10,000 |
14,288 |
|
Spānija, Centrālkantabrijas un Galisijas grīvas, sajaukšanās zona (*6) |
0,67 |
0,44 |
8,00 |
12,00 |
|
Spānija, Centrālkantabrijas un Galisijas grīvas, eihalīni ūdeņi (*6) |
0,67 |
0,33 |
4,00 |
8,00 |
|
Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, eihalīni ūdeņi (*6) |
0,67 |
0,33 |
1,95 |
3,90 |
|
Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, polihalīni ūdeņi (*6) |
0,67 |
0,33 |
3,30 |
6,60 |
|
Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, mezohalīni ūdeņi (*6) |
0,67 |
0,33 |
5,10 |
10,20 |
|
Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, oligohalīni ūdeņi (*6) |
0,67 |
0,33 |
6,60 |
13,20 |
|
Spānija, Kadisas līča grīvas, sajaukšanās zona (*6) |
0,67 |
0,33 |
3,75 |
7,50 |
|
Spānija, Kadisas līča grīvas, eihalīni ūdeņi (*6) |
0,67 |
0,33 |
3,00 |
6,00 |
|
Apvienotā Karaliste |
0,80 |
0,60 |
10,00 |
15,00 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makroaļģes |
Plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, skaitliskuma indikators
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
TWOGA – makroaļģu ziedēšanas novērtējums |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
OGA rīks – oportūnistisko zaļo makroaļģu skaitliskums |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
OMBT – oportūnistisko makroaļģu ziedēšanas novērtēšanas rīks |
0,80 |
0,60 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
Jūraszāles
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Vācija |
SG – rīks plūdmaiņu zonas jūraszāļu novērtēšanai piekrastes un pārejas ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
SBQ – jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdensobjektos |
0,80 |
0,645 |
|
Īrija |
Plūdmaiņu zonas jūraszāļu rīks |
0,80 |
0,61 |
|
Nīderlande |
SG – katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un audžu blīvumu |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
SQI – jūraszāļu kvalitātes indekss |
0,800 |
0,600 |
|
Apvienotā Karaliste |
Plūdmaiņu zonas jūraszāļu rīks |
0,80 |
0,61 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
Sāļie purvi
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Spānija (Kantabrija) |
AQI – segsēkļu kvalitātes indekss |
0,88 |
0,73 |
|
Portugāle |
AQuA – segsēkļu kvalitātes novērtēšanas indekss |
0,800 |
0,600 |
|
Apvienotā Karaliste |
SM – Apvienotās Karalistes sāļo purvu novērtēšanas rīks |
0,800 |
0,600 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Apakštips D |
|||
|
Vācija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,850 |
0,700 |
|
Nīderlande |
BEQI2 – otrais bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,770 |
0,530 |
|
Portugāle |
BAT – bentisko rādītāju novērtēšanas rīks |
0,838 |
0,582 |
|
Apakštips E |
|||
|
Spānija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,770 |
0,530 |
|
Spānija |
QSB – mīksto substrātu kvalitātes indekss |
0,800 |
0,600 |
|
Apakštips F |
|||
|
Spānija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,770 |
0,530 |
|
Portugāle |
BAT – bentisko rādītāju novērtēšanas rīks |
0,806 |
0,580 |
|
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija |
EBI – Zēšeldes grīvas biotiskais indekss |
0,850 |
0,615 |
|
Francija |
ELFI – grīvu un lagūnu zivju indekss |
0,910 |
0,675 |
|
Vācija |
FAT – TW – Fischbasiertes Bewertungswerkzeug für Übergangsgewässer der norddeutschen Ästuare |
0,840 |
0,620 |
|
Īrija |
TFCI – pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss |
0,810 |
0,580 |
|
Īrija |
EMFI – grīvu zivju vairākrādītāju indekss |
0,920 |
0,650 |
|
Nīderlande |
FAT – TW – ŪPD pārejas ūdeņu zivju indekss, tips O2 |
0,800 |
0,600 |
|
Portugāle |
EFAI – grīvu zivju klasifikācijas indekss |
0,865 |
0,700 |
|
Spānija |
AFI – AZTI zivju indekss |
0,780 |
0,550 |
|
Spānija |
TFCI – pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss |
0,900 |
0,650 |
|
Apvienotā Karaliste |
TFCI – pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss |
0,810 |
0,580 |
|
Apvienotā Karaliste |
EMFI – grīvu zivju vairākrādītāju indekss |
0,920 |
0,650 |
|
Ūdeņu kategorija |
Pārejas ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūra |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Kopīgais IK tips |
Tipa pazīme |
Dalībvalstis, kam kopīgais IK tips kopīgs |
|
CL, oligohalīnas |
Piekrastes lagūnas (sāļums: < 5 PSV) |
Spānija, Francija, Itālija |
|
CL, mezohalīnas, iežņaugtas un ierobežotas |
Piekrastes lagūnas (sāļums: 5–18 PSV) |
|
|
CL, polihalīnas, iežņaugtas un ierobežotas |
Piekrastes lagūnas (sāļums: 18–40 PSV) |
|
|
Hiperhalīnas (sāļums: > 40 PSV) |
Hiperhalīnas (sāļums: > 40 PSV) |
Spānija |
|
Grīvas |
Grīvas (sālsūdens ķīļa tipa) |
Spānija, Horvātija |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Fitoplanktons: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Piekrastes lagūnas, polihalīnas, iežņaugtas |
|||
|
Francija |
PhIL – polihalīnu Vidusjūras lagūnu fitoplanktona indekss |
0,710 |
0,390 |
|
Grieķija |
MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss |
0,780 |
0,510 |
|
Itālija |
MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss |
0,780 |
0,510 |
|
Piekrastes lagūnas, polihalīnas, ierobežotas |
|||
|
Francija |
PhIL – polihalīnu Vidusjūras lagūnu fitoplanktona indekss |
0,710 |
0,390 |
|
Grieķija |
MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss |
0,820 |
0,540 |
|
Itālija |
MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss |
0,820 |
0,540 |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
Exclame |
0,8 |
0,6 |
|
Grieķija |
EEI-c – ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,7 |
0,4 |
|
Itālija |
MaQI – makrofītu kvalitātes indekss |
0,8 |
0,6 |
|
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Piekrastes lagūnas, polihalīnas, ierobežotas |
|||
|
Francija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,84 |
0,63 |
|
Itālija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,96 |
0,71 |
|
Grieķija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
0,83 |
0,62 |
|
CL, mezohalīnas, iežņaugtas un ierobežotas |
|||
|
Itālija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
— |
0,71 |
|
Grieķija |
M-AMBI – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss |
— |
0,62 |
2. DAĻA
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Upju zivju šķērsgrupa |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vidusjūras reģiona grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Itālija |
NISECI indekss (jaunais zivju sabiedrību ekoloģiskā stāvokļa indekss) |
0,80 |
0,60 |
|
Bulgārija |
TsBRI (tipspecifiskais Bulgārijas zivju indekss) |
0,860 |
0,650 |
|
Ūdeņu kategorija |
Upes |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Ļoti lielu upju šķērsgrupa |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Fitobentoss |
|
Rezultāti: |
interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti, tips R-L2 |
|
Valsts |
Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
PISIAD indekss (pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība) |
0,80 |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Alpīnie ezeri |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Itālija |
BQIES (bentiskās kvalitātes indekss – paredzamais sugu skaits) |
0,88 |
0,76 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
ELFI (Eiropas ezeru zivju indekss) – Indice Ichtyofaune Lacustre (IIL) |
0,73 |
0,49 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Centrāleiropas/Baltijas reģiona ezeri |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai (IBML) – Indice Biologique Macrophytique en Lacs |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas (Beļģija) ezeru un ūdenskrātuvju zivju indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūras reģiona ezeri |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre |
0,80 |
0,60 |
|
Grieķija |
HeLPhy – Grieķijas ezeru fitoplanktona novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
Itālijas fitoplanktona novērtēšanas metode (IPAM) |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makrofīti un fitobentoss |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makrofīti |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai (IBML) – Indice Biologique Macrophytique en Lacs |
0,80 |
0,60 |
|
Grieķija |
HeLPhy – Grieķijas ezeru makrofītu novērtēšanas metode |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
VLMMI – vulkānisko ezeru makrofītu vairākrādītāju indekss |
0,70 |
0,50 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Grieķija |
GLBiI – Grieķijas ezeru bentisko bezmugurkaulnieku indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
BQIES (bentiskās kvalitātes indekss – paredzamais sugu skaits) |
0,88 |
0,76 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
ELFI (Eiropas ezeru zivju indekss) – Indice Ichtyofaune Lacustre (IIL) |
0,73 |
0,49 |
|
Grieķija |
GLFI – Grieķijas ezeru zivju indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
Ezeru zivju indekss (LFI) |
0,82 |
0,64 |
|
Ūdeņu kategorija |
Ezeri |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Austrumu kontinentālā reģiona ezeri |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
Bulgārijas metode ezeru ekoloģiskajai klasificēšanai un monitorēšanai pēc zivju rādītājiem |
0,76 |
0,52 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Baltijas jūra |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Fitoplanktons: |
biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a) |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
BC2 (arī Vācijas nacionālie tipi B1, B2a, B2b) |
||||
|
Vācija (B1) |
0,91 |
0,67 |
9,30 |
12,70 |
|
Vācija (B2a) |
0,89 |
0,67 |
1,80 |
2,40 |
|
Vācija (B2b) |
0,93 |
0,67 |
1,40 |
1,95 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC2 |
|||
|
Vācija |
PHYBIBCO – Baltijas jūras iekšējo piekrastes ūdeņu fitobentiskais indekss |
0,80 |
0,60 |
|
BC1 |
|||
|
Somija |
Brūnaļģu Fucus spp. maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes) |
0,90 |
0,74 |
|
Zviedrija |
MSMDI (makroaļģes un segsēkļi) |
0,60 |
0,40 |
|
BC6 |
|||
|
Dānija |
Parastās jūraszāles Zostera marina maksimālais augšanas dziļums (segsēkļi) |
0,90 |
0,74 |
|
Zviedrija |
MSMDI (makroaļģes un segsēkļi) |
0,60 |
0,40 |
|
BC7 |
|||
|
Vācija |
Balcosis – Baltijas jūras aļģu sabiedrību analīzes sistēma (makroaļģes un segsēkļi) |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
MQAI – makrofītu kvalitātes novērtēšanas indekss |
0,90 |
0,70 |
|
BC8 |
|||
|
Vācija |
Balcosis – Baltijas jūras aļģu sabiedrību analīzes sistēma (makroaļģes un segsēkļi) |
0,80 |
0,60 |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības parametram, kas ir skaitliskuma indikators (parastās jūraszāles Zostera marina (segsēkļi) maksimālais augšanas dziļums): |
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Parastās jūraszāles Zostera marina parametru vērtības/diapazoni, maksimālais augšanas dziļums (m) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
BC8 |
||||
|
Dānija Atklāta piekraste |
0,90 |
0,74 |
8,5 |
7 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC2 |
|
|
|
|
Vācija |
MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks |
0,80 |
0,60 |
|
BC4 |
|
|
|
|
Igaunija |
ZKI – Igaunijas piekrastes ūdeņu makrozoobentosa sabiedrības indekss |
0,39 |
0,24 |
|
Latvija |
BQI – bentiskās kvalitātes indekss |
0,88 |
0,75 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
NEA 7 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
Fitoplanktona rīks |
0,80 |
0,60 |
|
Fitoplanktons: |
biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a) |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto veģetācijas periodu sešu gadu periodā.
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
NEA 1/26d |
||||
|
Dānija |
0,66 |
0,50 |
3,00 |
4,00 |
|
NEA 5 |
|
|
|
|
|
Vācija |
0,67 |
0,44 |
5,00 |
7,50 |
|
NEA 7 |
|
|
|
|
|
Norvēģija |
0,67 |
0,33 |
2,50 |
5,00 |
|
Apvienotā Karaliste (krasta tuvums/Ziemeļjūra) |
0,67 |
0,33 |
10,00 |
15,00 |
|
Apvienotā Karaliste (Atlantijas okeāns) |
0,67 |
0,33 |
5,00 |
10,00 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makroaļģes |
Plūdmaiņu zonas vai zem plūdmaiņu līmeņa esošās makroaļģes akmeņainā substrātā
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA 5 |
|
|
|
|
Vācija |
HPI – Helgolandes fitobentiskais indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Makroaļģes |
Plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, skaitliskuma indikators
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
NEA 3/4 |
|||
|
Vācija |
OMAI – oportūnistisko makroaļģu pārklājums/platība plūdmaiņu zonas mīkstajā substrātā piekrastes ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
Sāļie purvi
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Vācija |
EM – sāļo purvu veģetācijas novērtējums piekrastes un pārejas ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
SMAATIE – Īrijas sāļo purvu segsēkļu novērtēšanas rīks |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
TSM – ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji: plūdmaiņu sāļie purvi |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
SM – Apvienotās Karalistes sāļo purvu novērtēšanas rīks |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Tips NEA 8b |
||||
|
Zviedrija |
MSMDI (makroaļģes un segsēkļi) |
0,80 |
0,60 |
|
|
Dānija |
Parastās jūraszāles Zostera marina maksimālais augšanas dziļums (segsēkļi) |
0,90 |
0,74 |
|
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA 1/26 |
|||
|
Portugāle |
RAT – Akmeņainu piekrastu novērtēšanas rīks |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
BO2A – oportūnistisko bentisko daudzsartārpu/sānpeldvēžu indekss |
0,83 |
0,50 |
|
Tips NEA 5* |
|||
|
Vācija |
MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks |
0,80 |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Piekrastes ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūra |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Fitoplanktons: |
biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a) |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā hlorofila-a 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta par gadu vismaz piecu gadu periodā.
|
Valsts un tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips I |
||||
|
Francija |
0,670 |
0,330 |
4,925 |
10,000 |
|
Itālija |
0,850 |
0,620 |
5,600 |
14,100 |
|
Tips II A (Tirēnu jūra) |
|
|
|
|
|
Itālija |
0,84 |
0,62 |
1,17 |
2,90 |
|
Tips III W (Adrijas jūra) |
||||
|
Itālija |
|
|
|
1,7 (*8) |
|
Tips III W (Tirēnu jūra) |
||||
|
Itālija |
|
|
|
1,17 (*8) |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Grieķija |
CymoSkew |
0,75 |
0,5 |
|
Ūdeņu kategorija |
Pārejas ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Fitoplanktons: |
biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a) |
|
Rezultāti: |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības |
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto veģetācijas periodu.
|
Valsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Beļģija |
1,00 |
0,60 |
100 |
200 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
Sāļie purvi
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija |
TMQI – plūdmaiņu purvu kvalitātes indekss |
0,85 |
0,75 |
|
Vācija |
EM – sāļo purvu veģetācijas novērtējums piekrastes un pārejas ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
SMAATIE – Īrijas sāļo purvu segsēkļu novērtēšanas rīks |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
TSM – ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji: plūdmaiņu sāļie purvi |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Makroaļģes un segsēkļi |
|
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors |
Segsēkļi |
Jūraszāles
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Spānija (Kantabrija) |
AQI – segsēkļu kvalitātes indekss |
0,850 |
0,700 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija |
BEQI – bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss |
0,75 |
0,5 |
|
Apakštips D |
|||
|
Vācija |
AeTV – Aestuar Type Verfahren |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Spānija |
TasBEM – taksonomiskās pietiekamības bentiskais vairākrādītāju indekss |
0,79 |
0,66 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Apakštips E |
|||
|
Vācija |
AeTV – Aestuar Type Verfahren |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
M-AMBI |
0,85 |
0,70 |
|
Īrija |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Spānija |
TasBEM – taksonomiskās pietiekamības bentiskais vairākrādītāju indekss |
0,79 |
0,66 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Apakštips F |
|||
|
Īrija |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Spānija |
TasBEM – taksonomiskās pietiekamības bentiskais vairākrādītāju indekss |
0,79 |
0,66 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI – infaunas kvalitātes indekss |
0,75 |
0,64 |
|
Ūdeņu kategorija |
Pārejas ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Vidusjūra |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Oligohalīnas un mezohalīnas piekrastes lagūnas |
|||
|
Spānija (Baleāru salas) |
FITOHMIB |
0,93 |
0,73 |
|
Grīvas |
|||
|
Spānija (dienvidu piekraste) |
TWIf – pārejas ūdeņu fitoplanktona indekss |
0,50 |
0,36 |
|
Horvātija |
MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts un tips |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Oligohalīnas, mezohalīnas un polihalīnas piekrastes lagūnas |
|||
|
Spānija (Baleāru salas) |
INVHMIB |
0,93 |
0,73 |
|
Oligohalīnas piekrastes lagūnas |
|
|
|
|
Spānija (ziemeļaustrumu piekraste) |
QAELS |
0,86 |
0,58 |
|
Mezohalīnas piekrastes lagūnas |
|||
|
Spānija (ziemeļaustrumu piekraste) |
QAELS |
0,72 |
0,62 |
|
Grīvas |
|||
|
Spānija (bez sālsūdens ķīļa, dienvidu piekraste) |
BO2A |
0,87 |
0,45 |
|
Spānija (ar sālsūdens ķīli, dienvidu piekraste) |
BO2A |
0,87 |
0,52 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Zivis |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Itālija |
HFBI – dzīvotņu bioindikators pēc zivju rādītājiem |
0,94 |
0,55 |
|
Horvātija |
M-EFI – modificētais grīvas zivju indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Ūdeņu kategorija |
Pārejas ūdeņi |
|
Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa |
Melnā jūra |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Fitoplanktons |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Rumānija |
IBI – integrētais bioloģiskais indekss |
0,70 |
0,42 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
|
Rezultāti: |
nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
Valsts |
Nacionālās klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Rumānija |
M-AMBI(n) – AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss, normalizēts |
0,90 |
0,68 |
(*1) Apvienotās Karalistes gadījumā šie rezultāti ir attiecināmi arī uz kopīgajiem interkalibrācijas tipiem, kas pieder pie Ziemeļu reģiona interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas.
(*2) Tiks izmantots Anglijā, Velsā un Skotijā.
(*3) Attiecībā uz ūdenskrātuvēm robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem nav noteikta (gan L-M5/7, gan L-M8 ir ūdenskrātuves).
(*4) Tiks izmantots Anglijā, Velsā un Skotijā.
(*5) Tiks izmantots arī Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā).
(*6) Pēc medianālā (P50) sāļuma noteiktie sāļuma diapazoni: eihalīni – [30,1–34,4] PSV; polihalīni – [18,1–30,0] PSV; mezohalīni – [5,1–18,0] PSV; oligohalīni – [0,5–5,0] PSV.
(*7) Spānija un Francija nenošķir ierobežotas lagūnas no iežņaugtām.
(*8) Šīs vērtības ir nevis nacionālās robežvērtības, bet gan sliekšņvērtības.
