31.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/90

(1)

Šajā regulā ir papildus konkretizēti kritēriji, pēc kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punktu konstatē, vai pastāv “likvīds tirgus”. Šajā nolūkā ir nepieciešams konkretizēt kritērijus attiecībā uz brīvo publisko apgrozību, vidējo dienas darījumu skaitu un vidējo dienas apgrozījumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem un sertifikātiem, lai ņemtu vērā katra šā finanšu instrumentu veida specifiku. Ir nepieciešami noteikumi, kuros konkretizē, kā sākotnējā posmā pēc tam, kad tiek atļauta finanšu instrumenta tirdzniecība regulētā tirgū, ir veicami likviditātes aprēķini, lai nodrošinātu konsekventu un vienveidīgu piemērošanu visā Savienībā.

(2)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie, no vienas puses, aptver definētos terminus un konkrētas prasības attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, ko nodrošina sistemātiskie internalizētāji, un datu publicēšanu, ko veic tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji, un, no otras puses, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pilnvaras produktu intervences un pozīciju pārvaldības jomā. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un lai sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un it īpaši tām, uz kurām šie pienākumi attiecas, ir nepieciešams šos noteikumus iekļaut vienā regulā.

(3)

Lai dodu iespēju visā Savienībā izmantot vismaz likvīdu kapitāla??? instrumentu minimumu, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kur tiek tirgoti mazāk nekā pieci likvīdi finanšu instrumenti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem vai sertifikātiem (t. i., attiecībā uz katru no šīm kategorijām), vajadzētu būt iespējām papildus izraudzīties vienu vai vairākus likvīdus finanšu instrumentus, ja vien to finanšu instrumentu kopskaits, attiecībā uz kuriem ir uzskatāms, ka pastāv likvīds tirgus, nepārsniedz piecus ikvienā no šīm finanšu instrumentu kategorijām.

(4)

Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā tirgus dati tiek sniegti ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem un vienveidīgi, šajā regulā ir konkretizēti nosacījumi, kas ir jāievēro tirgus operatoriem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras uztur tirdzniecības vietas, un sistemātiskiem internalizētājiem. Šo nosacījumu pamatā ir mērķis nodrošināt, ka pienākums sniegt tirgus datus ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem ir pietiekami skaidrs, lai būtu iespējams tos iedarbīgi un vienveidīgi piemērot, vienlaikus ņemot vērā tirgus operatoru, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātisko internalizētāju dažādos darbības modeļus un izmaksu struktūras.

(5)

Lai nodrošinātu, ka apmērs maksai par tirgus datiem tiek noteikts saprātīgi, pienākuma sniegt tirgus datus ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem izpildei ir nepieciešams, ka maksai būtu balstīta uz pamatotu saistību ar šo datu izstrādes un izplatīšanas izmaksām. Tādēļ, neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, datu sniedzējiem savas maksas būtu jānosaka, balstoties uz savām izmaksām, vienlaikus tiem vajadzētu būt iespējai gūt pamatotu peļņu, balstoties uz tādiem faktoriem kā darbības peļņas norma, ienesīguma attiecība pret izmaksām, ienesīguma attiecība pret pamatdarbības aktīviem un ienesīguma attiecība pret kapitālu (kapitāla atdeve). Ja datu sniedzējiem kopīgi rodas izmaksas saistībā ar datu sniegšanu un citiem pakalpojumiem, tirgus datu sniegšanas izmaksas var iekļaut atbilstošu daļa no kopējām izmaksām, kas saistītas ar citiem attiecīgiem, sniegtiem pakalpojumiem. Tā kā konkrēto izmaksu precizēšana ir sarežģīta, drīzāk būtu jākonkretizē izmaksu attiecināšanas un sadalīšanas metodikas, savukārt šādu izmaksu precizēšanu atstājot tirgus datu sniedzēju ziņā, vienlaikus ņemot vērā mērķi – nodrošināt, ka Savienībā apmērs maksai par tirgus datiem tiek noteikts saprātīgi.

(6)

Tirgus dati būtu jāsniedz nediskriminējošā veidā, kas nozīmē, ka tā pati cena un tādi paši pārējie noteikumi un nosacījumi būtu jāpiedāvā visiem klientiem, kuri, vērtējot pēc publicētiem objektīviem kritērijiem, ietilpst vienā un tajā pašā kategorijā.

(7)

Lai datu lietotājiem dotu iespēju iegūt tirgus datus bez pienākuma pirkt citus pakalpojumus, tirgus dati būtu jāpiedāvā atsaistīti no citiem pakalpojumiem. Lai izvairītos no tā, ka datu lietotājiem, pērkot datu kopas no tirdzniecības vietām un citiem tirgus datu izplatītājiem, par tiem pašiem tirgus datiem būtu jāmaksā vairākkārt, tirgus dati būtu jāpiedāvā, rēķinot uz vienu lietotāju, ja vien tāda rīcība nebūtu nesamērīga, ņemot vērā šādas šo datu sniegšanas izmaksas attiecībā pret tirgus operatora vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, vai sistemātiska internalizētāja veiktās tirgus datu sniegšanas mērogu un tvērumu.

(8)

Lai datu lietotājiem un kompetentajām iestādēm dotu iespēju iedarbīgi novērtēt, vai tirgus dati tiek sniegti ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem, ir nepieciešams, ka tiek publiskoti datu sniegšanas būtiskie nosacījumi. Tādēļ datu sniedzējiem būtu jāsniedz informācija par savām maksām un tirgus datu saturu, kā arī izmaksu uzskaites metodikām, kas izmantotas savu izmaksu konstatēšanai, tomēr tiem nebūtu pienākuma atklāt informāciju par savām faktiskajām izmaksām.

(9)

Šajā regulā ir papildus konkretizēti nosacījumi, kuri sistemātiskiem internalizētājiem ir jāievēro, lai izpildītu pienākumu parastajā tirdzniecības laikā regulāri un pastāvīgi publiskot cenu piedāvājumus, kuriem citi tirgus dalībnieki var viegli piekļūt, un lai tādējādi nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki, kas vēlas piekļūt cenu piedāvājumiem, faktiski var tiem piekļūt.

(10)

Ja sistemātiskie internalizētāji cenu piedāvājumus publicē, izmantojot vairākus publicēšanas līdzekļus, tiem savi cenu piedāvājumi būtu jāsniedz vienlaikus ar visiem šādiem mehānismiem, lai nodrošinātu, ka publicētie cenu piedāvājumi ir saskanīgi un ka tirgus dalībnieki var vienlaikus piekļūt šai informācijai. Ja sistemātiskie internalizētāji cenu piedāvājumus publisko, izmantojot regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) mehānismus vai ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, tiem cenas piedāvājumā būtu jāatklāj sava identitāte, lai tirgus dalībnieki savus rīkojumus varētu adresēt tiem.

(11)

Šajā regulā ir papildus konkretizēti dažādi sistemātisko internalizētāju pārredzamības pienākumu tvēruma tehniskie aspekti, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventu un vienveidīgu piemērošanu. Ir nepieciešams, ka izņēmums no sistemātisko internalizētāju pienākuma regulāri un pastāvīgi publiskot savus cenu piedāvājumus, ir piemērojams vienīgi situācijās, kurās nemainīgu cenu nepārtraukta sniegšana klientiem būtu pretrunā piesardzīgai tādu risku pārvaldībai, kuriem ir pakļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas kā sistemātiskais internalizētājs, ņemot vērā citus mehānismus, kas var nodrošināt papildu aizsardzību pret šādiem riskiem.

(12)

Lai nodrošinātu, ka izņēmums no sistemātisko internalizētāju pienākuma izpildīt rīkojumu ar kotēto cenu rīkojuma saņemšanas brīdī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 2. punktu tiek attiecināts vienīgi uz darījumiem, kuri savas būtības dēļ neietekmē cenu veidošanos, šajā regulā papildus ir izsmeļoši konkretizēti nosacījumi, ar kuriem darījumi attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir uzskatāmi par daļu no viena darījuma, un noteikumiem pakļauti rīkojumi, kas nav pašreizējās tirgus cenas.

(13)

Kritērijs, kas konkretizē, ka cena ietilpst publiskotā diapazonā tuvu tirgus apstākļiem, atspoguļo nepieciešamību nodrošināt, ka sistemātisko internalizētāju veiktā izpilde veicina cenu veidošanos, vienlaikus neierobežojot sistemātisko internalizētāju iespējas pamatotos gadījumos piedāvāt labāku cenu.

(14)

Lai nodrošinātu, ka klientiem nediskriminējošā veidā tiek nodrošināta piekļuve sistemātisko internalizētāju cenas piedāvājumiem, bet vienlaikus nodrošinot pienācīgu riska pārvaldību, kurā ņemta vērā atsevišķu sabiedrību darbības būtība, mērogs un sarežģītība, ir nepieciešams konkretizēt, ka no viena un tā paša klienta saņemto rīkojumu skaits vai apjoms būtu jāuzskata par tādu, kas ievērojami pārsniedz normu, kad sistemātiskais internalizētājs šos rīkojumus nevar izpildīt, nepakļaujot sevi liekam riskam, kas būtu jānosaka jau iepriekš sabiedrības risku pārvaldības politikas ietvaros, jābalsta uz objektīviem faktoriem, jāformulē rakstveidā un jādara pieejams esošiem un potenciāliem klientiem.

(15)

Tā kā gan likviditātes nodrošinātāji, gan sistemātiskie internalizētāji veic tirdzniecību uz sava rēķina un ir pakļauti salīdzināma apjoma riskiem, attiecībā uz minētajām kategorijām būtu lietderīgi vienveidīgi noteikt instrumentam raksturīgo apjomu. Tādēļ instrumentam raksturīgajam apjomam Regulas (ES) Nr. 600/2014 18. panta 6. punkta izpratnē vajadzētu būt tāda instrumenta raksturīgajam apjomam, kas konstatēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu un kas saskaņā ar minēto normu papildus konkretizēts regulatīvajos tehniskajos standartos.

(16)

Lai konkretizētu portfeļa sablīvēšanas elementus, lai to varētu norobežot no tirdzniecības un tīrvērtes pakalpojumiem, ir nepieciešams identificēt procesu, kurā tiek pilnīgi vai daļēji izbeigta atvasināto instrumentu darbība un tie tiek aizstāti ar jaunu atvasināto instrumentu, it īpaši procesa posmus, līguma saturu un juridisko dokumentāciju attiecībā uz portfeļa sablīvēšanu.

(17)

Lai nodrošinātu, ka darījuma partneru veiktas portfeļa sablīvēšanas ietvaros tiek panākta atbilstoša pārredzamība, ir nepieciešams konkretizēt publiskojamo informāciju.

(18)

Ir nepieciešams konkretizēt dažus intervences pilnvaru aspektus attiecībā uz attiecīgajām kompetentajām iestādēm un – izņēmuma gadījumos – EVTI, kura izveidota un savas pilnvaras izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2), un Eiropas Banku iestādei (EBI), kas izveidota un savas pilnvaras izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), attiecībā uz nozīmīgām bažām par ieguldītāju aizsardzību vai finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgas darbības un integritātes vai attiecīgi vismaz vienas dalībvalsts vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējumu. Lai varētu izmantot intervences pilnvaras “apdraudējuma” gadījumā, kas ir viens no priekšnosacījumiem intervencei, lai nodrošinātu finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti, būtu jākonstatē, ka pastāv bažas, kuras pārsniedz “nozīmīgas bažas”, kas ir priekšnosacījums intervencei ieguldītāju tiesību aizsardzības nolūkā.

(19)

Būtu jāizveido saraksts ar kritērijiem un faktoriem, kuri jāņem vērā kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI, kad tās konstatē, vai pastāv šādas bažas vai apdraudējums, lai nodrošinātu konsekventu pieeju, vienlaikus pieļaujot, ka nelabvēlīgu notikumu vai norišu gadījumā tiek veiktas atbilstošas darbības. Tomēr nepieciešamībai novērtēt visus kritērijus un faktorus, kas varētu būt nozīmīgi konkrētā faktiskā situācijā, nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI izmantot pagaidu intervences pilnvaras gadījumos, kad šādas bažas vai apdraudējumu izraisa tikai viens no faktoriem vai kritērijiem.

(20)

Ir nepieciešams konkretizēt apstākļus, kādos EVTI var izmantot savas pozīciju pārvaldības pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai nodrošinātu konsekventu pieeju, vienlaikus atļaujot neparedzētu nelabvēlīgu notikumu vai norišu gadījumā veikt atbilstošas darbības.

(21)

Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu vienmērīgu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šās regulas normas un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ietvertās normas piemēro no vienas un tās pašas dienas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka jaunais pārredzamības normatīvais regulējums var darboties iedarbīgi, atsevišķas šās regulas normas būtu jāpiemēro no dienas, kad tā stājas spēkā,

a)

šīs akcijas brīvās publiskās apgrozības apjoms:

b)

vidējais ar šo akciju saistīto darījumu skaits dienā ir vismaz 250;

c)

šīs akcijas vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 1 miljons euro.

a)

brīvās publiskās apgrozības apjoms sasniedz vismaz 100 miljonus euro;

b)

vidējais dienas darījumu skaits ar šo depozitāro sertifikātu ir vismaz 250;

c)

šā depozitārā sertifikāta vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 1 miljons euro.

a)

brīvā publiskā apgrozībā atrodas vismaz 100 ieguldījumu apliecības;

b)

vidējais dienas darījumu skaits ar šo biržā tirgoto fondu ir vismaz 10;

c)

šā biržā tirgotā fonda vidējais dienas apgrozījums sasniedz vismaz 500 000 euro.

a)

brīvās publiskās apgrozības apjoms sasniedz vismaz 1 miljonus euro;

b)

vidējais ar šo sertifikātu saistīto darījumu skaits dienā ir vismaz 20;

c)

šā sertifikāta vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 500 000 miljoni euro.

a)

pirms finanšu instruments pirmoreiz tiek tirgots konkrētā tirdzniecības vietā, kā konkretizēts 1. panta 5. punktā, 2. panta 4. punktā, 3. panta 4. punktā un 4. panta 4. punktā;

b)

starp finanšu instrumenta pirmo četru tirdzniecības nedēļu beigām un pirmo sešu tirdzniecības nedēļu beigām. Novērtējumu attiecībā uz šo scenāriju balsta uz brīvās apgrozības apjomu, kāds pastāv pirmo četru tirdzniecības nedēļu pēdējā tirdzniecības dienā, vidējo darījumu skaitu dienā un vidējo apgrozījumu dienā ņemot vērā visus darījumus, kas attiecībā uz minēto finanšu instrumentu Savienībā izpildīti pirmo četru tirdzniecības nedēļu laikā;

c)

starp katra kalendārā gada beigām un pirms nākamā gada 1. marta attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti konkrētā tirdzniecības vietā pirms attiecīgā kalendārā gada 1. decembra. Novērtējumu attiecībā uz šo scenāriju balsta uz brīvās apgrozības apjomu attiecīgā kalendārā gada pēdējā tirdzniecības dienā, vidējo darījumu skaitu dienā un vidējo apgrozījumu dienā, ņemot vērā visus ar minēto finanšu instrumentu saistītos darījumus, kas Savienībā izpildīti šajā gadā;

d)

uzreiz pēc brīža, kad sabiedrības kapitālpasākumu (corporate action) ietekmē ir mainījies iepriekšējais novērtējums.

a)

attiecībā uz sešu nedēļu posmu, kas sākas finanšu instrumenta tirdzniecības pirmajā dienā, ja novērtējums tiek veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

attiecībā uz laikposmu, kas sākas, kad apritējušas sešas nedēļas pēc šā finanšu instrumenta tirdzniecības pirmās dienas, un beidzas saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu veiktas informācijas publicēšanas gada 31. martā, ja novērtējums tiek veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

attiecībā uz viena gada posmu, kas sākas 1. aprīlī pēc publikācijas, ja novērtējums tiek veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu.

a)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus pirmoreiz atļauts tirgot, pirms dienas, kad pirmoreiz notiek finanšu instrumenta tirdzniecība;

b)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība bija atļauta jau iepriekš, visos šādos termiņos:

a)

tirgus datu tvērumu un mērogu, tai skaitā aptverto finanšu instrumentu skaitu un to tirdzniecības apjomu;

b)

to, kā klients izmanto tirgus datus, tostarp to, vai tie tiek izmantoti klienta paša tirdzniecības darbībai, tālākpārdošanai vai datu apkopošanai.

a)

aktuālo cenu saraksti, tostarp:

b)

iepriekšēja atklāšana, vismaz 90 dienas iepriekš informējot par turpmākām cenu izmaiņām;

c)

informācija par tirgus datu saturu, tai skaitā:

d)

ieņēmumi, kas gūti, tirgus datus darot pieejamus, un šādu ieņēmumu attiecība pret tirgus operatora, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, vai sistemātiskā internalizētāja ieņēmumu kopsummu;

e)

informācija par to, kā noteikta cena, tai skaitā izmantotā izmaksu uzskaites metodika un konkrētie principi, pēc kuriem tiek attiecinātas tiešās un mainīgās kopīgās izmaksas un nemainīgās kopīgās izmaksas tiek sadalītas starp tirgus datu sagatavošanu un izplatīšanu un citiem pakalpojumiem, kurus sniedz tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, vai sistemātiskie internalizētāji.

a)

cenas piedāvājuma saturs ir sniegts formātā, kas saprotama parastam lasītājam;

b)

cenas piedāvājums ir publicēts sistemātiskā internalizētāja tīmekļa vietnē, un tīmekļa vietnes mājaslapa ietver skaidrus norādījumus, kā piekļūt cenas piedāvājumam.

a)

tirdzniecības vieta, kurā pirmoreiz tika atļauts tirgot attiecīgo finanšu instrumentu, vai likviditātes ziņā visnozīmīgākais tirgus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 5. punktu pārstāj šā finanšu instrumenta tirdzniecību;

b)

tirdzniecības vieta, kurā pirmoreiz tika atļauts tirgot attiecīgo finanšu instrumentu, vai likviditātes ziņā visnozīmīgākais tirgus atļauj tirgus uzturēšanas pienākumu apturēšanu;

c)

biržā tirgota fonda gadījumā – ievērojamam skaitam biržā tirgotam fondam vai indeksam pamatā esošo instrumentu nav pieejama ticama tirgus cena;

d)

kāda kompetentā iestāde aizliedz šā finanšu instrumenta īspārdošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2012 (8) 20. pantu.

a)

cena ietilpst sistemātiskā internalizētāja pirkšanas cenas piedāvājuma un pārdošanas cenas piedāvājuma diapazonā;

b)

cenu piedāvājumi, kas minēti a) apakšpunktā, atspoguļo dominējošos tirgus noteikumus attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. panta 7. punktam.

a)

pieprasa, lai katrs portfeļa sablīvēšanas dalībnieks iesniegtu informāciju par tā riska pielaidi, tai skaitā darījuma partnera riska ierobežojumu, tirgus riska ierobežojumu un skaidras naudas maksājumu pielaidi. Ieguldījumu brokeru sabiedrība (vai attiecīgi tirgus operators) ievēro portfeļa sablīvēšanas dalībnieku riska pielaidi;

b)

konstatē saikni starp atvasinātajiem instrumentiem, kas iesniegti sablīvēšanai, un iesniedz katram dalībniekam sablīvēšanas priekšlikumu, kurā ietverta šāda informācija:

a)

saraksts ar atvasinātajiem instrumentiem, kas iesniegti iekļaušanai portfeļa sablīvēšanā,

b)

saraksts ar atvasinātajiem instrumentiem, ar kuriem aizstāj izbeigtos atvasinātos instrumentus,

c)

saraksts ar atvasinātajiem instrumentiem, kas portfeļa sablīvēšanas ietekmē tika mainīti vai izbeigti,

d)

atvasināto instrumentu skaits un to vērtība, kas izteikta kā teorētiskā nominālvērtība.

a)

finanšu instrumenta vai finanšu darbības veida vai prakses sarežģītības pakāpe attiecībā pret klientu kategoriju, kas novērtēta saskaņā ar c) apakšpunktu un kas iesaistīta finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kurai finanšu instruments tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:

b)

potenciālo nelabvēlīgo seku apmēru, it īpaši ņemot vērā:

c)

to klientu kategoriju, kuri ir iesaistīti finanšu darbībā vai finanšu praksē vai kuriem finanšu instruments tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:

d)

finanšu instrumenta vai finanšu darbības vai finanšu prakses veida pārredzamības pakāpe, it īpaši ņemot vērā:

e)

finanšu instrumenta, finanšu darbības vai finanšu prakses konkrētās iezīmes vai sastāvdaļas, tostarp iegultu daudzkāršojošo (sviras) iedarbību, it īpaši ņemot vērā:

f)

starp sagaidāmo ieguldītāja ienesīgumu jeb peļņu un zaudējumu risku attiecībā uz finanšu instrumentu, finanšu darbību vai finanšu praksi pastāvošās atšķirības un to pakāpi, it īpaši ņemot vērā:

g)

to, cik vienkārši ieguldītājiem ir pārdot attiecīgo finanšu instrumentu (un cik tas izmaksā) vai apmainīt pret citu finanšu instrumentu, it īpaši ņemot vērā:

h)

cenu noteikšana finanšu instrumentam, finanšu darbībai vai finanšu praksei un saistītās izmaksas, it īpaši ņemot vērā:

i)

finanšu instrumenta, finanšu darbības vai finanšu prakses inovācijas pakāpi, it īpaši ņemot vērā:

j)

pārdošanas praksi saistībā ar finanšu instrumentu, it īpaši ņemot vērā:

k)

finanšu instrumenta emitenta finansiālais un komercdarbības stāvoklis, it īpaši ņemot vērā:

l)

vai pastāv nepietiekama vai nepietiekami uzticama informācija par finanšu instrumentu, ko sniedzis izstrādātājs vai izplatītāji, lai tirgus dalībniekiem, kuriem tas adresēts, dotu iespēju pieņemt informētu lēmumu, ņemot vērā finanšu instrumenta būtību un veidu;

m)

to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse rada augstu risku tādu darījumu rezultativitātei, kurus noslēguši attiecīgā tirgus dalībnieki vai ieguldītāji;

n)

to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse ievērojami kaitētu cenu veidošanās procesa integritātei attiecīgajā tirgū, tā ka attiecīgā finanšu instrumenta cena vai vērtība vairs netiek noteikta pamatotas tirgus piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības ietekmē, vai tā ka tirgus dalībnieki, lemjot par saviem ieguldījumiem, vairs nevar paļauties uz cenām šajā tirgū vai uz tirdzniecības apjomiem;

o)

to, vai finanšu instrumenta iezīmju dēļ tas ir īpaši neaizsargāts pret izmantošanu finanšu noziegumos, un it īpaši to, vai šo iezīmju dēļ var tikt veicināta finanšu instrumenta izmantošana šādā nolūkā:

p)

to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse rada īpaši augstu risku tirgu un to infrastruktūras izturētspējai vai vienmērīgai darbībai;

q)

to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse var izraisīt ievērojamu un mākslīgu atšķirību starp atvasinātā instrumenta cenu un pamatā esošo aktīvu tirgus cenām;

r)

to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse rada lielu traucējuma risku finanšu iestādēm, kas uzskatāmas par svarīgām Savienības finanšu sistēmai;

s)

finanšu instrumenta izplatīšanas kā finansējuma avota nozīmīgums emitentam;

t)

to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse rada konkrētus riskus tirgus vai maksājumu sistēmas infrastruktūrai, tai skaitā tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmām; vai

u)

to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse var apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai.

a)

strukturētā noguldījuma vai finanšu darbības veida vai finanšu prakses sarežģītības pakāpe attiecībā pret klientu kategoriju, kas novērtēta saskaņā ar c) apakšpunktu un kas iesaistīta finanšu darbībā vai finanšu praksē, it īpaši ņemot vērā:

b)

potenciālo nelabvēlīgo seku apmērs, it īpaši ņemot vērā:

c)

to klientu kategorija, kuri ir iesaistīti finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kuriem strukturētais noguldījums tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:

d)

strukturētā noguldījuma vai finanšu darbības vai finanšu prakses veida pārredzamības pakāpe, it īpaši ņemot vērā:

e)

strukturētā noguldījuma, finanšu darbības vai finanšu prakses konkrētās iezīmes vai sastāvdaļas, tostarp iegultu daudzkāršojošo (sviras) iedarbību, it īpaši ņemot vērā:

f)

starp sagaidāmo ieguldītāja ienesīgumu jeb peļņu un zaudējumu risku attiecībā uz strukturēto noguldījumu, finanšu darbību vai finanšu praksi pastāvošās atšķirības un to pakāpi, it īpaši ņemot vērā:

g)

to, cik vienkārši ieguldītājam ir izbeigt strukturētā noguldījuma darījumu (un cik tas izmaksā), īpaši ņemot vērā:

h)

cenu noteikšana finanšu instrumentam, finanšu darbībai vai finanšu praksei un saistītās izmaksas, it īpaši ņemot vērā:

i)

strukturētā noguldījuma, finanšu darbības vai finanšu prakses inovācijas pakāpi, it īpaši ņemot vērā:

j)

pārdošanas praksi saistībā ar strukturēto noguldījumu, it īpaši ņemot vērā:

k)

strukturētā noguldījuma emitenta finansiālais un komercdarbības stāvoklis, it īpaši ņemot vērā:

l)

vai pastāv nepietiekama vai nepietiekami uzticama informācija par strukturēto noguldījumu, ko sniedzis izstrādātājs vai izplatītāji, lai tirgus dalībniekiem, kuriem tas adresēts, dotu iespēju pieņemt informētu lēmumu, ņemot vērā strukturētā noguldījuma būtību un veidu;

m)

to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada augstu risku tādu darījumu veikšanai, kurus noslēguši attiecīgā tirgus dalībnieki vai ieguldītāji;

n)

to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse izraisītu Savienības ekonomikas neaizsargātību pret riskiem;

o)

to, vai strukturētā noguldījuma iezīmju dēļ tas ir īpaši neaizsargāts pret izmantošanu finanšu noziegumos, un it īpaši to, vai šo iezīmju dēļ var tikt veicināta strukturēto noguldījumu izmantošana šādā nolūkā:

p)

to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse rada īpaši augstu risku tirgu un to infrastruktūras izturētspējai vai vienmērīgai darbībai;

q)

to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse var izraisīt ievērojamu un mākslīgu atšķirību starp atvasinātā instrumenta cenu un pamatā esošo aktīvu tirgus cenām;

r)

to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada traucējuma risku finanšu iestādei, kas uzskatāma par svarīgu Savienības finanšu sistēmai, it īpaši ņemot vērā finanšu iestādes īstenoto riska ierobežošanas stratēģiju attiecībā uz strukturētā noguldījuma emisiju, tai skaitā pamatkapitāla garantijas cenas nepareizu noteikšanu termiņa beigās vai reputācijas riskus, kurus finanšu iestādei rada strukturētais noguldījums, prakse vai darbība;

s)

cik šo strukturēto noguldījumu izplatīšana ir nozīmīga finanšu iestādei kā finansējuma avots;

t)

to, vai strukturētais noguldījums, finanšu prakse vai finanšu darbība rada īpašus riskus tirgum vai maksājumu sistēmu infrastruktūrai; vai

u)

to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse varētu apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai.

a)

finanšu instrumenta vai finanšu darbības veida vai prakses sarežģītības pakāpe attiecībā pret klientu kategoriju, kas novērtēta saskaņā ar c) apakšpunktu un kas iesaistīta finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kurai finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:

b)

potenciālo nelabvēlīgo seku apmēru, it īpaši ņemot vērā:

c)

to klientu kategorija, kuri ir iesaistīti finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kuriem finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:

d)

finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma vai finanšu darbības vai finanšu prakses veida pārredzamības pakāpe, it īpaši ņemot vērā:

e)

strukturētā noguldījuma, finanšu instrumenta vai finanšu darbības vai finanšu prakses konkrētās iezīmes vai sastāvdaļas, tostarp iegultu daudzkāršojošo (sviras) iedarbību, it īpaši ņemot vērā:

f)

starp sagaidāmo ieguldītāja ienesīgumu jeb peļņu un zaudējumu risku attiecībā uz finanšu instrumentu, strukturēto noguldījumu, finanšu darbību vai finanšu praksi pastāvošās atšķirības un to pakāpi, it īpaši ņemot vērā:

g)

to, cik vienkārši ieguldītāji var pārdot attiecīgo finanšu instrumentu (un cik tas izmaksā) vai apmainīt pret citu finanšu instrumentu, vai izbeigt strukturētā noguldījuma darbību, attiecīgā gadījumā – atkarībā no tā, vai produkts ir finanšu instruments vai strukturētais noguldījums – it īpaši ņemot vērā:

h)

cenu noteikšana strukturētajam noguldījumam, finanšu instrumentam, finanšu darbībai vai finanšu praksei un saistītās izmaksas, it īpaši ņemot vērā:

i)

finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma, finanšu darbības vai finanšu prakses inovācijas pakāpi, it īpaši ņemot vērā:

j)

pārdošanas praksi saistībā ar finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu, it īpaši ņemot vērā:

k)

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma emitenta finansiālais un komercdarbības stāvoklis, it īpaši ņemot vērā:

l)

vai pastāv nepietiekama vai nepietiekami uzticama informācija par finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu, ko sniedzis izstrādātājs vai izplatītāji, lai tirgus dalībniekiem, kuriem tas adresēts, dotu iespēju pieņemt informētu lēmumu, ņemot vērā finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma būtību un veidu;

m)

to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada augstu risku tādu darījumu rezultativitātei, kurus noslēguši attiecīgā tirgus dalībnieki vai ieguldītāji;

n)

to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse ievērojami kaitētu cenu veidošanās procesa integritātei attiecīgajā tirgū, tā ka attiecīgā finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma cena vai vērtība vairs netiek noteikta pamatotas tirgus piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības ietekmē, vai tā ka tirgus dalībnieki, lemjot par saviem ieguldījumiem, vairs nevar paļauties uz cenām šajā tirgū vai uz tirdzniecības apjomiem;

o)

to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai prakse izraisītu valsts ekonomikas neaizsargātību pret riskiem;

p)

to, vai finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma iezīmju dēļ tas ir īpaši neaizsargāts pret izmantošanu finanšu noziegumos, un it īpaši to, vai šo iezīmju dēļ potenciāli varētu tikt veicināta finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma izmantošana šādā nolūkā:

q)

to, vai kāda finanšu darbība vai finanšu prakse rada īpaši augstu risku tirgu un to infrastruktūras izturētspējai vai vienmērīgai darbībai;

r)

to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse varētu izraisīt ievērojamu un mākslīgu atšķirību starp atvasinātā instrumenta cenu un pamatā esošo aktīvu tirgus cenām;

s)

to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada lielu traucējuma risku finanšu iestādei, kas uzskatāma par svarīgu attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts finanšu sistēmai, it īpaši ņemot vērā finanšu iestādes īstenoto riska ierobežošanas stratēģiju attiecībā uz strukturētā noguldījuma emisiju, tai skaitā pamatkapitāla garantijas cenas nepareizu noteikšanu termiņa beigās vai reputācijas riskus, kurus finanšu iestādei rada strukturētais noguldījums, prakse vai darbība;

t)

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma kā finansējuma avota izplatīšanas nozīmīgums emitentam vai finanšu iestādēm;

u)

to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada konkrētus riskus tirgus vai maksājumu sistēmu infrastruktūrai, tai skaitā tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmām; vai

v)

to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse var apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai.

a)

nopietnas finansiālas, monetāras vai budžeta problēmas, kuras varētu izraisīt finanšu nestabilitāti, kas skar dalībvalsti vai finanšu iestādi, kura uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju vai aktīvu pārvaldības sabiedrību, kas darbojas Savienībā, ar nosacījumu, ka šādas problēmas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas stabilitāti;

b)

reitinga noteikšanas darbība vai jebkuras dalībvalsts, kredītiestādes vai citas finanšu iestādes, kura uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēja un aktīvu pārvaldības sabiedrības, kas darbojas Savienībā, saistību neizpilde, kas izraisa vai, objektīvi spriežot, varētu izraisīt lielu nenoteiktību par tās maksātspēju;

c)

būtisks ar pārdošanu saistīts spiediens vai neparasts svārstīgums, kas izraisa cenas ievērojamu, lejupejošu spirālveida attīstību finanšu instrumentam, kurš saistīts ar kredītiestādi vai citu finanšu iestādi, kas uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrību, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju un aktīvu pārvaldības sabiedrību, kura darbojas Savienībā, vai valsti, kas ir vērtspapīru emitents;

d)

kaitējums svarīga finanšu emitenta, tirgus infrastruktūras, tīrvērtes un norēķinu sistēmas vai kompetento iestāžu fiziskai struktūrai, kas var nelabvēlīgi un nozīmīgi ietekmēt tirgus, it īpaši tad, ja šāda kaitējuma cēlonis ir dabas katastrofa vai teroristu uzbrukums;

e)

maksājumu sistēmas vai norēķinu procesa traucējums, piemēram, ja tas saistīts ar starpbanku darījumiem, kas izraisa vai var izraisīt ievērojamus maksājumu vai norēķinu traucējumus vai kavējumus Savienības maksājumu sistēmās, it īpaši tad, ja tie var izraisīt finansiālas vai ekonomiskas spriedzes izplatīšanos kredītiestādē vai citā finanšu iestādē, kas uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībā, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējā vai aktīvu pārvaldības sabiedrībā, vai arī kādā dalībvalstī;

f)

nozīmīgs un straujš biržā tirgotu izejvielu (preču) piedāvājuma kritums vai pieprasījuma kāpums, kas izjauc piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru;

g)

nozīmīga konkrētas biržā tirgotas izejvielas (preces) pozīcija, ko vienā vai vairākās tirdzniecības vietās tur viena persona vai vairākas personas, kuras rīkojas saskaņoti, izmantojot viena vai vairāku tirgus dalībnieku starpniecību;

h)

komercdarbības nepārtrauktības problēmas dēļ konkrēta tirdzniecības vieta nespēj izmantot savas pozīciju pārvaldības pilnvaras.

a)

pozīcijas turētāju, tostarp izstrādātāja, patērētāja vai finanšu iestādes būtība;

b)

finanšu instrumenta beigu termiņš;

c)

pozīcijas apmērs salīdzinājumā ar attiecīgā biržā tirgotu izejvielu (preču) atvasināto instrumentu tirgus lielumu;

d)

pozīcijas apmērs salīdzinājumā ar pamatā esošās biržā tirgotās izejvielas (preces) tirgus lielumu;

e)

pozīcijas virziens (īsā vai garā pozīcija) un delta koeficients vai delta koeficienta diapazoni;

f)

pozīcijas nolūks, it īpaši tas, vai pozīcija ir paredzēta riska ierobežošanas nolūkiem vai arī tā tiek turēta finanšu riska darījumiem;

g)

pozīcijas turētājas pieredze ar konkrētā apmēra pozīciju turējumiem vai ar konkrētās biržā tirgotās izejvielas (preces) piegādes veikšanu vai pieņemšanu;

h)

citas pozīcijas, ko persona tur pamatā esošā aktīva tirgū vai tajos pašos atvasinātajos instrumentos, bet ar citu termiņu;

i)

tirgus likviditāte un pasākuma ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem;

j)

piegādes metode.

a)

tas, vai tas pats līgums tiek tirgots arī citā tirdzniecības vietā vai ārpusbiržas tirgū;

b)

tas, vai pēc būtības līdzvērtīgs līgums (līdzīgs un savstarpēji saistīts, bet nav uzskatāms par saistītu ar tām pašām aizstājamām, atklātām interesēm) tiek tirgots arī citā tirdzniecības vietā vai ārpusbiržas tirgū;

c)

lēmuma ietekme uz pamatā esošās biržā tirgotās izejvielas (preces) tirgu;

d)

lēmuma ietekme uz tirgiem un dalībniekiem, uz kuriem neattiecas EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras; un

e)

varbūtējo ietekmi uz tirgu pienācīgu darbību un integritāti, kad EVTI neveic nekādas darbības.

a)

ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena vismaz desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, kompetentās iestādes novērtēšanas rezultātus publicē ne vēlāk kā četras nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas;

b)

ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas iepriekšējā dienā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, kompetentās iestādes novērtēšanas rezultātus publicē ne vēlāk kā Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienā.

a)

ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena vismaz sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu novērtēšanu balsta uz datiem, kas pieejami attiecībā uz četrdesmit nedēļas ilgu atsauces laikposmu, kas sākas piecdesmit divas nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas;

b)

ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu novērtēšanu balsta uz datiem, kas pieejami attiecībā uz šā finanšu instrumenta pirmo četru tirdzniecības nedēļu laikposmu;

c)

ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas iepriekšējā dienā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu novērtēšanu balsta uz tirdzniecības vēsturi attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai citiem finanšu instrumentiem, kuru īpašības uzskatāmas par līdzīgām šo finanšu instrumentu īpašībām.

a)

informācija, kas publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, joprojām ir atbilstoša Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām;

b)

informācija, kas publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, vajadzības gadījumā tiek atjaunināta, balstoties uz ilgāku tirdzniecības laikposmu un vispusīgāku tirdzniecības vēsturi.