27.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/53

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2397

(2017. gada 12. decembris)

par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīvas 91/672/EEK (3) un 96/50/EK (4) ir pirmie soļi virzībā uz to apkalpes locekļu profesionālās kvalifikācijas saskaņošanu un atzīšanu, kuri kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem.

(2)	Prasības Reinā kuģojošiem apkalpes locekļiem neietilpst Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK darbības jomā un tās nosaka Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR) atbilstīgi Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (5) piemēro attiecībā uz profesijām kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem, izņemot kuģa vadītājus. Diplomu un sertifikātu savstarpēja atzīšana saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK tomēr nav pilnībā pielāgota situācijai, kad kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem nodarbinātās personas regulāri un bieži veic pārrobežu darbības, kas jo īpaši notiek iekšzemes ūdensceļos, kas savienoti ar citas dalībvalsts iekšzemes ūdensceļiem.

(4)

Novērtējuma pētījumā, kuru Komisija veica 2014. gadā, tika uzsvērts, ka Direktīvu 91/672/EEK un 96/50/EK ierobežotā darbības joma, kas attiecas tikai uz kuģa vadītājiem, un tas, ka saskaņā ar minētajām direktīvām izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības netiek automātiski atzītas par derīgām kuģošanai Reinā, apgrūtina to apkalpes locekļu mobilitāti, kuri kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem.

(5)

Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības un vides aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem un jo īpaši personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādi sertifikāti būtu jāņem līdzi savu profesionālo pienākumu veikšanas laikā. Minētie apsvērumi attiecas arī uz jauniešiem, kuriem ir svarīgi, lai viņu drošība un veselība darbā tiktu aizsargātas saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/33/EK (6).

(6)

Kuģošana sporta vai izklaides nolūkos, tādu prāmju ekspluatācija, kas nepārvietojas patstāvīgi, un kuģošana bruņoto spēku vai avārijas dienestu vajadzībām ir darbības, kam nav nepieciešama kvalifikācija, kas līdzīga tai, kas nepieciešama profesionālajai kuģošanai preču un cilvēku pārvadājumu nolūkos. Tādēļ šī direktīva nebūtu jāpiemēro attiecībā uz personām, kas veic minētās darbības.

(7)

Kuģa vadītājiem, kuri kuģo apstākļos, kas sevišķi apdraud drošību, vajadzētu būt īpašām atļaujām, konkrēti, lielu konvoju vadīšanai, ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu peldlīdzekļu vadīšanai, kuģošanai sliktas redzamības apstākļos, kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, vai kuģošanai pa ūdensceļiem, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski. Lai saņemtu šādas atļaujas, būtu jāprasa, lai kuģa vadītāji pierāda īpašu papildu kompetenci.

(8)

Lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem būtu jānorāda iekšzemes ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Prasības par kompetenci, kas vajadzīga kuģošanai pa šādiem ūdensceļiem, būtu jānosaka Savienības līmenī. Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, un attiecīgā gadījumā sadarbībā ar attiecīgo Eiropas upju komisiju, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai, lieki neierobežojot kuģa vadītāju mobilitāti, norādīt ūdensceļus, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski, atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un procedūrām, ievērojot šo direktīvu. Šādos gadījumos attiecīgās kompetences prasības būtu jānosaka valsts līmenī.

(9)

Lai veicinātu peldlīdzekļu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst noteiktajiem minimālajiem standartiem, ievērojot saskaņotus kritērijus, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšzemes ūdensceļos.

(10)

Ņemot vērā pārrobežu darbību neesamību atsevišķos valsts iekšzemes ūdensceļos, un lai samazinātu izmaksas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepadarīt Savienības kvalifikācijas sertifikātus obligātus valsts iekšzemes ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo iekšzemes ūdensceļu. Tomēr ar Savienības sertifikātiem būtu jāsniedz piekļuve kuģošanas darbībām minētajos nesaistītajos ūdensceļos.

(11)

Direktīvu 2005/36/EK turpina piemērot klāja apkalpes locekļiem, kuri ir atbrīvoti no pienākuma būt saņēmušam Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar šo direktīvu, un turpina piemērot arī attiecībā uz tām kvalifikācijām kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

(12)

Ja dalībvalstis piešķir atbrīvojumus no pienākuma būt saņēmušam Savienības kvalifikācijas sertifikātu, tām būtu jāatzīst Savienības kvalifikācijas sertifikāti attiecībā uz tām personām, kas kuģo valsts iekšzemes ūdensceļos, kuri nav savienoti ar kuģojamo ūdensceļu tīklu citā dalībvalstī, kur minētais atbrīvojums tiek piemērots. Minētajām dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka attiecībā uz minētajiem iekšzemes ūdensceļiem dati par kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem tiek apstiprināti to personu darba uzskaites grāmatiņās, kurām ir Savienības kvalifikācijas sertifikāts, ja apkalpes loceklis to pieprasa. Turklāt minētajām dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno atbilstīgi pasākumi un sankcijas, lai novērstu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem un darba uzskaites grāmatiņām, attiecībā uz minētajiem nesavienotajiem iekšzemes ūdensceļiem.

(13)

Dalībvalstīm, kuras piemēro atbrīvojumus no pienākuma būt saņēmušam Savienības kvalifikācijas sertifikātu, vajadzētu būt iespējai apturēt Savienības kvalifikācijas sertifikātus attiecībā uz tām personām, kas kuģo pa valsts iekšzemes ūdensceļiem, kuri nav savienoti ar kuģojamo ūdensceļu tīklu citā dalībvalstī, kur minētais atbrīvojums tiek piemērots.

(14)

Dalībvalstij, kurā neviens no iekšzemes ūdensceļiem nav saistīts ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu un kura nolemj neizsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus, saskaņā ar šo direktīvu tiktu uzlikts neproporcionāls un nevajadzīgs pienākums, ja tai būtu jātransponē un jāīsteno visi šīs direktīvas noteikumi. Tādēļ šādai dalībvalstij tik ilgi, kamēr tā nolemj neizsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus, būtu jāpiešķir atbrīvojums no pienākuma transponēt un īstenot ar kvalifikācijas sertifikātiem saistītos noteikumus. Tomēr šādai dalībvalstij būtu jāprasa atzīt Savienības kvalifikācijas sertifikātus savā teritorijā, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti Savienībā, samazinātu ar darbaspēka mobilitāti saistīto administratīvo slogu un palielinātu profesijas pievilcību.

(15)

Vairākās dalībvalstīs kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem notiek reti, kalpojot tikai vietējām vai sezonālām interesēm ūdensceļos, kas nav savienoti ar citām dalībvalstīm. Lai gan arī minētajās dalībvalstīs būtu jāievēro ar šo direktīvu noteiktais profesionālo sertifikātu atzīšanas princips, taču administratīvajam slogam vajadzētu būt samērīgam. Tādi īstenošanas rīki kā datubāzes un reģistri radītu ievērojamu administratīvo slogu, nesniedzot reālu ieguvumu, jo informācijas plūsmu starp dalībvalstīm var panākt arī ar citiem sadarbības veidiem. Tādēļ ir pamatoti ļaut attiecīgajām dalībvalstīm transponēt tikai minimālos noteikumus, kas vajadzīgi, lai atzītu saskaņā ar šo direktīvu izsniegtos profesionālos sertifikātus.

(16)	Dažās dalībvalstīs kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem nav tehniski iespējama. Tādēļ prasība minētajām dalībvalstīm transponēt šo direktīvu būtu tām nesamērīgs administratīvais slogs.

(17)	Ir svarīgi iekšzemes ūdensceļu nozarē spēt nodrošināt programmas, kuru mērķis ir gan turpināt nodarbināt cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, gan uzlabot jauniešu prasmes un piemērotību darba tirgum.

(18)	Komisijai būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem apkalpes locekļiem, kas Savienībā regulāri praktizē savā profesijā, un būtu jāaptur jebkāda algu pazemināšana, kā arī jebkāda diskriminācija valstspiederības, dzīvesvietas vai kuģa reģistrācijas valsts dēļ.

(19)

Ņemot vērā no 2003. gada notiekošo Savienības un CCNR sadarbību, kuras rezultātā CCNR aizgādībā izveidota Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI), un lai racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kuri izsniegti atbilstīgi Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu, kas nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, vajadzētu būt derīgiem visos Savienības iekšzemes ūdensceļos. Šādus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kas izsniegti trešās valstīs, Savienībā vajadzētu atzīt, ievērojot savstarpības principu.

(20)

Ja Savienībā tiek nodarbināti klāja apkalpes locekļi, kuriem ir trešo valstu izsniegti un atbildīgo Savienības iestāžu atzīti kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, ir svarīgi, lai darba devēji piemērotu tās dalībvalsts sociālās un darba tiesības, kurā tiek veikta darbība.

(21)

Lai vēl vairāk novērstu šķēršļus, kas kavē darbaspēka mobilitāti, un labāk racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, visus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, ko izsniegusi trešā valsts, pamatojoties uz prasībām, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, arī var atzīt visos Savienības ūdensceļos, ievērojot Komisijas novērtējumu un to, vai minētā trešā valsts atzīst saskaņā ar šo direktīvu izsniegtus dokumentus.

(22)	Dalībvalstīm kvalifikācijas sertifikāti būtu jāizsniedz tikai tām personām, kuras atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz kompetences līmeni, minimālo vecumu, veselības stāvokli un kuģošanas laiku, kas vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas iegūšanai.

(23)	Ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis mudinātu jauniešus iegūt profesionālo kvalifikāciju kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un šajā saistībā Komisija un dalībvalstis izveidotu konkrētus pasākumus sociālo partneru darbības atbalstam.

(24)

Lai nodrošinātu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kvalifikācijas sertifikātiem būtu jāpamatojas uz peldlīdzekļu ekspluatācijai nepieciešamo kompetenci. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai personām, kuras saņem kvalifikācijas sertifikātus, būtu attiecīgais minimālais kompetences līmenis, kas apliecināts pēc atbilstīgas novērtēšanas. Šāda novērtēšana varētu būt administratīvs eksāmens vai varētu būt daļa no apstiprinātām mācību programmām, ko īsteno saskaņā ar kopējiem standartiem, lai dažādām kvalifikācijām nodrošinātu salīdzināmu minimālo kompetences līmeni visās dalībvalstīs.

(25)

Kuģojot pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, kuģa vadītājiem būtu jāspēj likt lietā zināšanas par satiksmes noteikumiem iekšzemes ūdensceļos, piemēram, par Eiropas kodeksu kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem (CEVNI) vai citiem attiecīgiem satiksmes noteikumiem, un par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekļa apkalpes komplektēšanu, tostarp atpūtas laiku, kā noteikts Savienības vai valsts tiesību aktos, vai īpašos noteikumos, par kuriem vienošanās panākta reģionālā līmenī, piemēram, Noteikumi par Reinas kuģošanas personālu.

(26)

Ņemot vērā atbildību par drošību, kad kuģa vadītājs veic profesionālo darbību, kuģojot ar radiolokācijas iekārtu palīdzību un bunkurējot ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmus peldlīdzekļus vai kuģojot ar peldlīdzekļiem, kas darbināmi ar sašķidrinātu dabasgāzi, ar praktiskiem eksāmeniem jāpārbauda, vai vajadzīgais kompetences līmenis patiešām ir sasniegts. Lai vienkāršotu kompetences novērtēšanu, šādus praktiskus eksāmenus varētu īstenot, izmantojot apstiprinātus trenažierus.

(27)

Prasmes izmantot uz borta esošo radiosakaru iekārtas ir izšķirošas, lai garantētu drošību kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem. Ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu ikvienu klāja apkalpes locekli, kam varētu nākties vadīt peldlīdzekli, iziet apmācību un iegūt sertifikātu par šādu radiosakaru iekārtu izmantošanu. Kuģa vadītājiem un stūrmaņiem šādai apmācībai un sertifikācijai vajadzētu būt obligātai.

(28)

Mācību programmu apstiprināšana ir nepieciešama, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām minimālajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo personām, kuras vajadzīgās prasmes jau apguvušas arodmācībās, nav jākārto lieki papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana varētu arī veicināt to, ka kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem varētu būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence.

(29)	Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut dalībvalstīm novērtēt kompetences, kas nepieciešamas kuģošanai iekšzemes ūdensceļu posmā, kurā ir īpaši riski, saskaņā ar tās dalībvalsts piekrišanu, kurā atrodas minētais īpašais iekšzemes ūdensceļu posms.

(30)

Kuģošanas laiks būtu jāpārbauda, izmantojot apstiprinātus ierakstus darba uzskaites grāmatiņās. Lai varētu veikt šādu pārbaudi, dalībvalstīm būtu jāizsniedz darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli un jānodrošina, lai kuģa žurnālos būtu reģistrēti peldlīdzekļu braucieni. Pretendenta veselības stāvokļa atbilstība būtu jāapliecina apstiprinātam praktizējošam ārstam.

(31)	Ja iekraušanas un izkraušanas darbībām ir vajadzīgas aktīvas kuģošanas darbības, piemēram, bagarēšana vai manevri starp iekraušanas vai izkraušanas punktiem, dalībvalstīm laiks, ko izmanto šādām darbībām, būtu jāuzskata par kuģošanas laiku un attiecīgi jāreģistrē.

(32)	Ja šajā direktīvā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 45/2001 (7) un (ES) 2016/679 (8).

(33)

Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu efektīvu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kam jāīsteno šī direktīva, un būtu jāizveido reģistri, kuros ieraksta datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai, kā arī statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai un kuģošanas vienkāršošanai, dalībvalstīm šāda informācija, ietverot datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, būtu jāiekļauj Komisijas uzturētā datubāzē. Uzturot minēto datubāzi, Komisijai būtu pienācīgi jāievēro personas datu aizsardzības principi.

(34)

Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm un vajadzības gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei nolūkā novērtēt šo direktīvu, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanas nodrošināšanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp minētajām iestādēm. Tomēr attiecībā uz šo piekļuvi būtu jānodrošina adekvāts datu, jo īpaši personas datu, aizsardzības līmenis, un trešo valstu un starptautisku organizāciju gadījumā – arī savstarpības princips.

(35)

Lai turpmāk modernizētu iekšzemes ūdensceļu nozari un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus padarot dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai – ņemot vērā labāka regulējuma principu – būtu jāapsver doma izskatīt iespēju aizstāt papīra formāta Savienības kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, elektroniskām profesionālajām kartēm un elektroniskām kuģu iekārtām.

(36)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz iebildumu izteikšanu attiecīgos gadījumos pret to, ka dalībvalsts paredz pieņemt kompetences prasības saistībā ar īpašiem riskiem atsevišķos iekšzemes ūdensceļu posmos. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz paraugu pieņemšanu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, praktiskā eksāmena sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanas vajadzībām un lēmumu pieņemšanu par atzīšanu saskaņā ar 10. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(38)

Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus, uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un uzlabotu šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, ko jāuztur Komisijai un kurā izvieto galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(39)

Pārejas pasākumos būtu jārisina ne tikai jautājums par sertifikātiem, kas saskaņā ar Direktīvu 96/50/EK, Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu vai konkrētiem valsts tiesību aktiem izsniegti kuģa vadītājiem, bet arī jautājums par sertifikātiem, kas izsniegti citu kategoriju klāja apkalpes locekļiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Ar minētajiem pasākumiem, cik vien iespējams, būtu jāsaglabā iepriekš piešķirtās tiesības un jātiecas kvalificētiem apkalpes locekļiem atvēlēt saprātīgu termiņu, kurā pieteikties Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai. Tāpēc ar minētajiem pasākumiem būtu jāparedz atbilstīgs laikposms, kurā minētos sertifikātus var turpināt izmantot Savienības iekšzemes ūdensceļos, kam šie sertifikāti bija derīgi pirms transponēšanas perioda beigām. Minētajiem pasākumiem būtu arī jānodrošina sistēma visu minēto sertifikātu pārejai uz jaunajiem noteikumiem, jo īpaši gadījumos, kas attiecas uz vietējas nozīmes braucieniem.

(40)

Tiesību aktu saskaņošana profesionālās kvalifikācijas jomā kuģošanas pa iekšzemes ūdensceļiem nozarē Eiropā tiek atvieglota, īstenojot ciešu sadarbību starp Savienību un CCNR, kā arī izstrādājot CESNI standartus. CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, sagatavo standartus kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartus. Eiropas upju komisijas, attiecīgas starptautiskas organizācijas, sociālie partneri un profesionālās apvienības būtu pilnībā jāiesaista CESNI standartu izstrādē un sagatavošanā. Ja ir nodrošināta atbilstība šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, Komisijai, saskaņā ar šo direktīvu pieņemot īstenošanas un deleģētos aktus, būtu jāatsaucas uz CESNI standartiem.

(41)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu minimālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(42)	Lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru iekšzemes ūdensceļu nozarē, ir svarīgi veicināt sieviešu piekļuvi kvalifikācijai un profesijai.

(43)	Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru informācijai, kuru dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai saistībā ar direktīvas transponēšanu, ir jābūt skaidrai un precīzai. Tas attiecas arī uz šo direktīvu, kurā ir paredzēta konkrēti mērķorientēta transponēšana.

(44)	Tāpēc Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā paredz nosacījumus un procedūras tādu personu kvalifikāciju sertificēšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa, kas kuģo pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, ekspluatācijā, kā arī šādu kvalifikāciju atzīšanai dalībvalstīs.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz klāja apkalpes locekļiem, sašķidrinātas dabasgāzes speciālistiem un pasažieru navigācijas speciālistiem uz šādiem peldlīdzekļu veidiem jebkurā no Savienības iekšzemes ūdensceļiem:

a)	kuģiem, kuru garums ir 20 metri vai vairāk;

b)	kuģiem, kuru garuma, platuma un iegrimes reizinājums ir 100 kubikmetri vai vairāk;

c)	velkoņiem un stūmējkuģiem, kas paredzēti: i) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto kuģu vilkšanai vai stumšanai, ii) peldošu iekārtu vilkšanai vai stumšanai, iii) lai pārvietotu ar bortiem sakabinātus šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos kuģus vai peldošas iekārtas;

d)	pasažieru kuģiem;

e)	kuģiem, kuriem nepieciešams apstiprinājuma sertifikāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (11);

f)	peldošām iekārtām.

2.   Šo direktīvu nepiemēro personām, kas:

a)	kuģo sporta vai izklaides nolūkos;

b)	ir iesaistītas tādu prāmju ekspluatācijā, kas nepārvietojas patstāvīgi;

c)	ir iesaistītas tādu peldlīdzekļu ekspluatācijā, kurus izmanto bruņotie spēki, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, civilās aizsardzības dienesti, ūdensceļu administrācija, ugunsdzēsības dienesti un citi neatliekamās palīdzības dienesti.

3.   Neskarot 39. panta 3. punktu, šo direktīvu nepiemēro arī personām, kas kuģo dalībvalstīs, kurās iekšzemes ūdensceļi nav saistīti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu, un kas kuģo vienīgi:

a)	ierobežotos vietējas nozīmes braucienos, kur attālums no atiešanas punkta nekad nepārsniedz desmit kilometrus; vai

b)

sezonāli.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“iekšzemes ūdensceļš” ir ūdensceļš, kas nav jūra un kas ir pieejams kuģošanai ar 2. pantā minētajiem peldlīdzekļiem;

2)	“peldlīdzeklis” ir kuģis vai atsevišķa peldoša iekārta;

3)	“kuģis” ir iekšzemes ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;

4)	“velkonis” ir kuģis, kas īpaši būvēts vilkšanai tauvā;

5)	“stūmējkuģis” ir kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;

6)	“pasažieru kuģis” ir kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažierus;

7)	“Savienības kvalifikācijas sertifikāts” ir kompetentas iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka persona atbilst šīs direktīvas prasībām;

8)	“STCW konvencija” ir “STCW konvencija”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/106/EK (12) 1. panta 21. punktā;

9)

“klāja apkalpes locekļi” ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem kuģojoša peldlīdzekļa vispārējā ekspluatācijā un kuras veic dažādus uzdevumus, piemēram, uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, peldlīdzekļa darbības uzraudzīšanu, kravas apstrādi, kraušanu, pasažieru pārvadājumus, kuģu mašīnbūvi, tehnisko apkopi un remontu, saziņu, veselību un drošību, un vides aizsardzību, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, celtņu vai elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

10)	“radiosakaru operatora sertifikāts” ir valsts sertifikāts, ko dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Radionoteikumiem, kas pievienoti Starptautiskajai Telesakaru konvencijai, un ar ko uz iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa atļauj ekspluatēt radiosakaru staciju;

11)	“pasažieru navigācijas speciālists” ir persona, kura strādā uz kuģa un kura ir kvalificēta veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

12)	“sašķidrinātas dabasgāzes speciālists” ir persona, kura ir kvalificēta iesaistīties ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināma peldlīdzekļa bunkurēšanas procedūrā vai kura ir kompetenta būt par šāda peldlīdzekļa vadītāju;

13)	“kuģa vadītājs” ir klāja apkalpes loceklis, kas ir kvalificēts vadīt peldlīdzekli pa dalībvalstu iekšzemes ūdensceļiem un kas ir kvalificēts tam, lai viņam uz kuģa būtu pilna atbildība, tostarp par apkalpi, pasažieriem un kravu;

14)	“īpašs risks” ir drošības apdraudējums, ko izraisa konkrēti kuģošanas apstākļi, kuros kuģa vadītājiem nepieciešama kompetence, kas pārsniedz vispārējos kompetences standartos paredzēto kompetenci vadības līmenim;

15)	“kompetence” ir pierādīta spēja izmantot zināšanas un prasmes, kas prasītas noteiktos standartos, lai pienācīgi veiktu uzdevumus, kas vajadzīgi iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa ekspluatācijai;

16)	“vadības līmenis” ir atbildības līmenis, kas saistīts ar kuģa vadītāja pienākumu veikšanu un ar nodrošināšanu, ka citi klāja apkalpes locekļi pienācīgi pilda visus uzdevumus peldlīdzekļa ekspluatācijā;

17)

“operatīvais līmenis” ir atbildības līmenis, kas saistīts ar matroža, kvalificēta matroža vai stūrmaņa pienākumu veikšanu un pastāvīgu kontroli pār visu uzdevumu izpildi minētajai personai noteiktajā atbildības jomā saskaņā ar attiecīgām procedūrām un vadības līmenī strādājošas personas norādījumiem;

18)	“liels konvojs” ir stumts konvojs, kur stumtā peldlīdzekļa kopējā garuma un kopējā platuma reizinājums ir 7 000 kvadrātmetri vai vairāk;

19)	“darba uzskaites grāmatiņa” ir personas reģistrs, kurā norāda detalizētu informāciju par apkalpes locekļa nodarbinātības vēsturi, konkrēti, kuģošanas laiku un veiktos braucienus;

20)	“kuģa žurnāls” ir oficiāls peldlīdzekļa un tā apkalpes veikto braucienu reģistrs;

21)	“aktīva darba uzskaites grāmatiņa” vai “aktīvs kuģa žurnāls” ir darba uzskaites grāmatiņa vai kuģa žurnāls, kas ir atvērts datu reģistrēšanas vajadzībām;

22)	“kuģošanas laiks” ir dienās mērīts laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz peldlīdzekļa braucienā pa iekšzemes ūdensceļiem, iekļaujot iekraušanas un izkraušanas darbības, kam vajadzīgas aktīvās kuģošanas darbības, un ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

23)	“peldoša iekārta” ir peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;

24)	“garums” ir korpusa maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;

25)	“platums” ir korpusa maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);

26)	“iegrime” ir vertikālais attālums metros starp korpusa zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;

27)	“sezonāla kuģošana” ir kuģošanas darbība, ko veic ne vairāk kā sešus mēnešus katru gadu.

2. NODAĻA

SAVIENĪBAS KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTI

4. pants

Pienākums ņemt līdzi klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka klāja apkalpes locekļi, kuri kuģo pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, ņem līdzi vai nu klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar 11. pantu, vai sertifikātu, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu.

2.   Klāja apkalpes locekļiem, kuri nav kuģa vadītāji, Savienības kvalifikācijas sertifikāts un darba uzskaites grāmatiņa, kā minēts 22. pantā, ir apvienoti vienā dokumentā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, to peldlīdzekļa ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāti, kas nav kuģa vadītāji, kuri ir izsniegti vai atzīti saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK un tādēļ arī saskaņā ar STCW konvenciju, ir derīgi uz jūras kuģiem, kurus ekspluatē iekšzemes ūdensceļos.

5. pants

Pienākums ņemt līdzi Savienības kvalifikācijas sertifikātu īpašu darbību veikšanai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pasažieru navigācijas speciālisti un sašķidrinātas dabasgāzes speciālisti ņem līdzi vai nu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar 11. pantu, vai sertifikātu, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, to peldlīdzekļa ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāti, kas ir izsniegti vai atzīti saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK un tādēļ arī saskaņā ar STCW konvenciju, ir derīgi uz jūras kuģiem, kurus ekspluatē iekšzemes ūdensceļos.

6. pants

Pienākums kuģa vadītājiem būt saņēmušiem īpašas atļaujas

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģa vadītājiem ir īpašas atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar 12. pantu:

a)	kuģošanai pa ūdensceļiem, kas klasificēti kā iekšzemes ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ievērojot 8. pantu;

b)	kuģošanai pa ūdensceļiem, kas identificēti kā iekšzemes ūdensceļu posmi, kuros ir īpaši riski, ievērojot 9. pantu;

c)	kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību;

d)	kuģošanai ar peldlīdzekļiem, kuri kā degvielu izmanto sašķidrinātu dabasgāzi;

e)	lielu konvoju vadīšanai.

7. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz valsts iekšzemes ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu

1.   Dalībvalsts no 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā, 6. pantā, 22. panta 1. punkta pirmajā daļā, 22. panta 3. un 6. punktā izklāstītajiem pienākumiem var atbrīvot 4. panta 1. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā minētās personas, kuras kuģo vienīgi pa valsts iekšzemes ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu, tostarp tajos, kuri klasificēti kā iekšzemes ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.

2.   Dalībvalsts, kas piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 1. punktu, var izsniegt kvalifikācijas sertifikātus 1. punktā minētajām personām saskaņā ar nosacījumiem, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem, tikai tad, ja šādi sertifikāti nodrošina pienācīgu drošības līmeni. Minēto sertifikātu atzīšanu citās dalībvalstīs reglamentē ar Direktīvu 2005/36/EK vai attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/45/EK (13).

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par atbrīvojumiem, ko tās piešķir saskaņā ar 1. punktu. Komisija informāciju par minētajiem piešķirtajiem atbrīvojumiem dara publiski pieejamu.

8. pants

Iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, klasifikācija

1.   Dalībvalstis iekšzemes ūdensceļa posmu savā teritorijā klasificē kā iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

a)	tajā piemēro Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

b)	bojas un zīmes atbilst jūras sistēmai;

c)	minētajā iekšzemes ūdensceļā vajadzīga kuģu vadīšana pēc krasta orientieriem; vai

d)	minētajā iekšzemes ūdensceļā kuģošanai jāizmanto jūras navigācijas iekārtas, kuru ekspluatācijai nepieciešamas īpašas zināšanas.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkuru konkrētu iekšzemes ūdensceļu posmu savā teritorijā, kuru tās klasificējušas kā iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Komisijai sniegtajam paziņojumam pievieno pamatojumu, kas balstās uz 1. punktā minētajiem kritērijiem. Komisija bez liekas kavēšanās dara publiski pieejamu sarakstu, kurā norādīti paziņotie iekšzemes ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.

9. pants

Iekšzemes ūdensceļu posmi, kuros ir īpaši riski

1.   Ja tas nepieciešams, lai garantētu kuģošanas drošību, dalībvalstis saskaņā ar 2.–4. punktā minēto procedūru var norādīt to savās teritorijās esošo iekšzemes ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski, ja šādus riskus izraisa viens vai vairāki šādi iemesli:

a)	straumes raksturs un ātrums, kas bieži mainās;

b)	iekšzemes ūdensceļa hidromorfoloģiskās iezīmes un tas, ka iekšzemes ūdensceļā nav pienācīgu kuģu ceļu informācijas pakalpojumu vai piemērotu karšu;

c)	tas, ka īpašu iekšzemes ūdensceļa hidromorfoloģisko iezīmju dēļ pastāv īpaši vietēji kuģošanas noteikumi; vai

d)	bieži negadījumi konkrētā iekšzemes ūdensceļu posmā, kuri izriet no tādas kompetences trūkuma, uz kuru neattiecas 17. pantā minētie standarti.

Ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir nepieciešams drošības garantēšanai, tās pirmajā daļā minēto posmu noteikšanas procesā apspriežas ar attiecīgo Eiropas upju komisiju.

2.   Vismaz sešus mēnešus pirms minēto pasākumu paredzētā pieņemšanas datuma dalībvalstis paziņo Komisijai pasākumus, ko tās paredz pieņemt saskaņā ar šā panta 1. punktu un 20. pantu, un minēto pasākumu pamatojumu.

3.   Ja 1. punktā minētie iekšzemes ūdensceļu posmi atrodas gar robežu starp divām vai vairākām dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas un sniedz Komisijai kopīgu paziņojumu.

4.   Ja dalībvalsts paredz pieņemt pasākumu, kas nav pamatots saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, Komisija sešu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas var pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāstīts tās lēmums, ar kuru iebilst pret minētā pasākuma pieņemšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Komisija dara publiski pieejamus dalībvalstu pieņemtos pasākumus kopā ar 2. punktā minēto pamatojumu.

10. pants

Atzīšana

1.   Visi 4. un 5. pantā minētie Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kā arī visas 22. pantā minētās darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnāli, ko saskaņā ar šo direktīvu izsniegušas kompetentās iestādes, ir derīgi visos Savienības iekšzemes ūdensceļos.

2.   Visi kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnāli, kuri izsniegti atbilstīgi Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu un kuri nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, ir derīgi visos Savienības iekšzemes ūdensceļos.

Šādi sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, ko izsniegusi trešā valsts, ir derīgi visos Savienības iekšzemes ūdensceļos ar noteikumu, ka minētā trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu.

3.   Neskarot 2. punktu, visi kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnāli, kuri izsniegti saskaņā ar trešās valsts noteikumiem un kuros noteiktas prasības, kas ir identiskas šīs direktīvas prasībām, ir derīgi visos Savienības iekšzemes ūdensceļos, ievērojot 4. un 5. punktā noteikto procedūru un nosacījumus.

4.   Jebkura trešā valsts var iesniegt Komisijai pieprasījumu atzīt tās iestāžu izsniegtus sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus. Pieprasījumam pievieno visu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, vai šādus dokumentus izsniedz, ievērojot prasības, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

5.   Saņemot pieprasījumu par atzīšanu saskaņā ar 4. punktu, Komisija novērtē sertifikācijas sistēmas pieprasītājā trešajā valstī, lai noteiktu, vai pieprasījumā minētos sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus izsniedz, ievērojot prasības, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

Ja minētās prasības ir atzītas par identiskām, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko Savienībā atzīst trešās valsts izsniegtus sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus, ja attiecīgā trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu.

Pieņemot šā punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu, Komisija norāda, uz kuriem šā panta 4. punktā minētajiem dokumentiem atzīšana attiecas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

6.   Ja dalībvalsts uzskata, ka trešā valsts vairs neatbilst šā panta prasībām, tā nekavējoties informē Komisiju, pienācīgi pamatojot savu apgalvojumu.

7.   Komisija ik pēc astoņiem gadiem novērtē 5. punkta otrajā daļā minētās trešās valsts sertifikācijas sistēmas atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām. Ja Komisija konstatē, ka šajā direktīvā noteiktās prasības vairs netiek pildītas, piemēro 8. punktu.

8.   Ja Komisija konstatē, ka šā panta 2. vai 3. punktā minēto dokumentu izsniegšana vairs nav atkarīga no prasībām, kas identiskas šajā direktīvā noteiktajām, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko pārtrauc saskaņā ar šīm prasībām izsniegto kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu derīgumu visos Savienības iekšzemes ūdensceļos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija jebkurā laikā var atcelt derīguma pārtraukšanu, ja attiecībā uz piemērojamajiem standartiem konstatētie trūkumi ir novērsti.

9.   Komisija dara publiski pieejamu 2. un 3. punktā minēto trešo valstu sarakstu, norādot dokumentus, kuri atzīti par derīgiem visos Savienības iekšzemes ūdensceļos.

3. NODAĻA

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀCIJA

I IEDAĻA

Savienības kvalifikācijas sertifikātu un īpašu atļauju izsniegšanas procedūra

11. pants

Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšana un derīgums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri vēlas saņemt klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātus un Savienības kvalifikācijas sertifikātus īpašu darbību veikšanai, sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

a)	savu identitāti;

b)	savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstoši kvalifikācijai, kurai viņi piesakās;

c)	attiecīgā gadījumā – savu atbilstību veselības stāvokļa standartiem saskaņā ar 23. pantu.

2.   Dalībvalstis izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātus pēc tam, kad ir pārbaudījušas to dokumentu autentiskumu un derīgumu, kurus ir iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, un kad ir pārbaudījušas to, ka pieteikuma iesniedzējiem jau nav ticis izsniegts derīgs Savienības kvalifikācijas sertifikāts.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka Savienības kvalifikācijas sertifikātu paraugus un tādu vienotu dokumentu paraugus, kuros apvienoti Savienības kvalifikācijas sertifikāti un darba uzskaites grāmatiņas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 33. panta 2. punktā.

4.   Klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikāts ir derīgs līdz nākamās saskaņā ar 23. pantu prasītās veselības pārbaudes datumam.

5.   Neskarot 4. punktā minēto ierobežojumu, kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi ne ilgāk kā 13 gadus.

6.   Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti īpašu darbību veikšanai, ir derīgi ne ilgāk kā piecus gadus.

12. pants

Īpašu atļauju izsniegšana kuģa vadītājiem un to derīgums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt 6. pantā minētās īpašās atļaujas, sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

a)	savu identitāti;

b)	savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstoši īpašajai atļaujai, kurai viņi piesakās;

c)	to, ka tiem ir kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikāts vai sertifikāts, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, vai to, ka tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, lai saņemtu 6. panta b) punktā prasītās īpašās atļaujas kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļu posmiem, kuros ir īpaši riski, pieteikuma iesniedzēji 20. panta 3. punktā minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

a)	savu identitāti;

b)	savu atbilstību saskaņā ar 20. pantu noteiktajām kompetences prasībām attiecībā uz īpašajiem riskiem konkrētā iekšzemes ūdensceļu posmā, kuģošanai pa kuru tiek prasīta atļauja;

c)	to, ka tiem ir kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikāts vai sertifikāts, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, vai to, ka tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem.

3.   Dalībvalstis izsniedz īpašās atļaujas, kas minētas 1. un 2. punktā, pēc tam, kad ir pārbaudījušas pieteikuma iesniedzēja iesniegto dokumentu autentiskumu un derīgumu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde, kas izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātus kuģa vadītājiem, sertifikātā īpaši norāda visas saskaņā ar 6. pantu izsniegtās īpašās atļaujas atbilstīgi 11. panta 3. punktā minētajam paraugam. Šādas īpašās atļaujas derīguma termiņš beidzas tad, kad beidzas Savienības kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņš.

5.   Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, īpašo atļauju, kas minēta 6. panta d) punktā, izsniedz kā sašķidrinātas dabasgāzes speciālista Savienības kvalifikācijas sertifikātu atbilstīgi 11. panta 3. punktā minētajam paraugam, kura derīgumu nosaka saskaņā ar 11. panta 6. punktu.

13. pants

Savienības kvalifikācijas sertifikātu un īpašu atļauju kuģa vadītājiem atjaunināšana

Pēc Savienības kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām dalībvalstis pēc pieprasījuma atjaunina sertifikātu un attiecīgos gadījumos arī tajā ietvertās īpašās atļaujas, ja:

a)	lai atjauninātu klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātus un īpašās atļaujas, kas nav 6. panta d) punktā minētā atļauja, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

b)	lai atjaunotu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts īpašu darbību veikšanai, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

14. pants

Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai īpašu atļauju kuģa vadītājiem apturēšana un anulēšana

1.   Ja pazīmes norāda, ka prasības kvalifikācijas sertifikātiem vai īpašajām atļaujām vairs netiek izpildītas, dalībvalsts, kura izsniegusi sertifikātu vai īpašo atļauju, veic visus vajadzīgos novērtējumus un attiecīgā gadījumā anulē minētos sertifikātus vai īpašo atļauju.

2.   Jebkura dalībvalsts var uz laiku apturēt Savienības kvalifikācijas sertifikātu, ja tā uzskata, ka šāda apturēšana ir vajadzīga drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

3.   Dalībvalstis bez nepamatotas kavēšanās reģistrē apturēšanu un anulēšanu 25. panta 2. punktā minētajā datubāzē.

II IEDAĻA

Administratīvā sadarbība

15. pants

Sadarbība

Ja 39. panta 3. punktā minētā dalībvalsts konstatē, ka kvalifikācijas sertifikāts, ko izsniegusi kompetentā iestāde citā dalībvalstī, neatbilst šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, vai ja drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ kompetentā iestāde prasa izsniedzējai iestādei apsvērt minētā kvalifikācijas sertifikāta apturēšanu saskaņā ar 14. pantu. Pieprasītāja iestāde par savu pieprasījumu informē Komisiju. Iestāde, kas ir izsniegusi attiecīgo kvalifikācijas sertifikātu, izskata pieprasījumu un par savu lēmumu paziņo otrajai iestādei. Līdz izsniedzējas iestādes lēmuma paziņošanai jebkura kompetentā iestāde var aizliegt personām darboties tās jurisdikcijā esošajā teritorijā.

Dalībvalstis, kas minētas 39. panta 3. punktā, arī sadarbojas ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka to personu, kam ir saskaņā ar šo direktīvu atzīts kvalifikācijas sertifikāts un darba uzskaites grāmatiņa, kuģošanas laiks un veiktie braucieni tiek reģistrēti, ja persona, kurai ir darba uzskaites grāmatiņa, reģistrēšanu pieprasa, un apstiprināti uz laikposmu līdz 15 mēnešiem pirms minētā apstiprināšanas pieprasījuma datuma. Dalībvalstis, kas minētas 39. panta 3. punktā, attiecīgā gadījumā paziņo Komisijai par iekšzemes ūdensceļiem to teritorijā, kur ir nepieciešamas jūras navigācijas prasmes.

III IEDAĻA

Kompetences

16. pants

Kompetences prasības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 4., 5. un 6. pantā minētajām personām ir peldlīdzekļa drošai ekspluatācijai vajadzīgā kompetence, kā noteikts 17. pantā.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kompetences novērtēšanu attiecībā uz 6. panta b) punktā minētajiem īpašajiem riskiem veic saskaņā ar 20. pantu.

17. pants

Kompetences novērtēšana

1.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes atbilstīgi II pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas iesniedz pieteikumu 4., 5. un 6. pantā minēto dokumentu saņemšanai, attiecīgā gadījumā pierāda, ka tās atbilst šā panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, tālab nokārtojot eksāmenu, ko organizē:

a)	administratīvās iestādes atbildībā saskaņā ar 18. pantu; vai

b)	kā daļu no mācību programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 19. pantu.

3.   Lai pierādītu atbilstību kompetences standartiem, kārto arī praktisku eksāmenu nolūkā saņemt:

a)	kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikātu;

b)	īpašu atļauju kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, kā minēts 6. panta c) punktā;

c)	sašķidrinātas dabasgāzes speciālista Savienības kvalifikācijas sertifikātu;

d)	pasažieru navigācijas speciālista Savienības kvalifikācijas sertifikātu.

Lai saņemtu šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus, praktiskos eksāmenus var kārtot uz peldlīdzekļa vai trenažiera, kas atbilst 21. pantā noteiktajām prasībām. Lai saņemtu šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto dokumentu, praktiskos eksāmenus var kārtot uz peldlīdzekļa vai attiecīgas iekārtas krastā.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot šā panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartus, norādot īpašo kompetenci un apstākļus, kas jāpārbauda praktiskajos eksāmenos, kā arī minimālās prasības peldlīdzeklim, uz kura var kārtot praktisko eksāmenu.

18. pants

Eksāmens administratīvās iestādes atbildībā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos eksāmenus organizē to atbildībā. Tās nodrošina, ka minētos eksāmenus pieņem eksaminētāji, kas ir kvalificēti 17. panta 1. punktā minētās kompetences un attiecīgo zināšanu un prasmes novērtēšanai.

2.   Dalībvalstis izsniedz praktiskā eksāmena sertifikātu tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir nokārtojuši 17. panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu, ja šis eksāmens tika kārtots uz trenažiera, kas atbilst 21. panta prasībām, un pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis šādu sertifikātu.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minēto praktisko eksāmenu sertifikātu paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 33. panta 2. punktā.

4.   Dalībvalstis bez papildu prasībām vai novērtējumiem atzīst 2. punktā minētos praktisko eksāmenu sertifikātus, kurus izsniegušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

5.   Rakstisko eksāmenu vai datorizēto eksāmenu gadījumā 1. punktā minētos eksaminētājus var aizstāt ar kvalificētiem uzraudzītājiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā nodaļā minētajiem eksaminētājiem un kvalificētiem uzraudzītājiem nav interešu konfliktu.

19. pants

Mācību programmu apstiprināšana

1.   Dalībvalstis var izveidot mācību programmas personām, kas minētas 4., 5. un 6. pantā. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 17. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā attiecīgā izglītības vai mācību iestāde īsteno savas mācību programmas.

Dalībvalstis nodrošina, ka mācību programmu kvalitātes novērtēšana un nodrošināšana tiek nodrošināta, piemērojot valsts vai starptautisku kvalitātes standartu saskaņā ar 27. panta 1. punktu.

2.   Dalībvalstis var apstiprināt šā panta 1. punktā minētās mācību programmas tikai tad, ja:

a)	mācību mērķi, mācību saturs, metodes, pasniegšanas līdzekļi, procedūras, tostarp, attiecīgā gadījumā, trenažieru izmantošana, un kursa materiāli ir pienācīgi dokumentēti un ļauj pieteikuma iesniedzējiem sasniegt 17. panta 1. punktā minētos kompetences standartus;

b)	programmas attiecīgās kompetences novērtēšanai vada kvalificētas personas, kurām ir padziļinātas zināšanas par mācību programmu;

c)	eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 17. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti neatkarīgi eksaminētāji, kuriem nav interešu konfliktu.

3.   Dalībvalstis atzīst visus diplomus vai sertifikātus, kas piešķirti pēc tādu mācību programmu pabeigšanas, kuras saskaņā ar 1. punktu ir apstiprinājušas citas dalībvalstis.

4.   Dalībvalstis atsauc vai aptur savus apstiprinājumus tām mācību programmām, kuras vairs neatbilst 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

5.   Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprināto mācību programmu sarakstu, kā arī visas mācību programmas, kuru apstiprinājums ir atsaukts vai apturēts. Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu. Sarakstā norāda mācību programmas nosaukumu, piešķirto diplomu vai sertifikātu nosaukumus, iestādi, kas piešķir diplomus vai sertifikātus, apstiprinājuma spēkā stāšanās gadu, kā arī attiecīgo kvalifikāciju un visas īpašās atļaujas, ko var iegūt, pamatojoties uz attiecīgajiem diplomiem vai sertifikātiem.

20. pants

Kompetenču novērtēšana attiecībā uz īpašajiem riskiem

1.   Dalībvalstis, kas norāda savā teritorijā esošus iekšzemes ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski 9. panta 1. punkta nozīmē, precizē, kāda papildu kompetence vajadzīga kuģa vadītājiem kuģošanai minētajos iekšzemes ūdensceļu posmos un kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai pierādītu, ka šīs prasības ir izpildītas. Ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir nepieciešams drošības garantēšanai, tās minēto kompetenču noteikšanas procesā apspriežas ar attiecīgo Eiropas upju komisiju.

Ņemot vērā kompetences, kas nepieciešamas, lai kuģotu iekšzemes ūdensceļu posmā, kurā ir īpaši riski, līdzekļi, kas vajadzīgi šādu prasību izpildes pierādīšanai, var būt šādi:

a)	ierobežots skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā;

b)	eksāmens uz trenažiera;

c)	eksāmens ar atbilžu variantiem;

d)	mutisks eksāmens; vai

e)	šīs daļas a)–d) apakšpunktā minēto līdzekļu kombinācija.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis izmanto objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus.

2.   Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka tiek ieviestas procedūras pieteikuma iesniedzēja kompetences novērtēšanai attiecībā uz īpašiem riskiem, un ka tiek darīti publiski pieejami rīki, ar ko veicina to, ka kuģa vadītāji iegūst vajadzīgo kompetenci attiecībā uz īpašiem riskiem.

3.   Dalībvalsts var novērtēt pieteikuma iesniedzēju kompetenci attiecībā uz īpašiem riskiem iekšzemes ūdensceļu posmos, kas atrodas citā dalībvalstī, pamatojoties uz prasībām, kuras minētajam iekšzemes ūdensceļu posmam noteiktas saskaņā ar 1. punktu, ar noteikumu, ka dalībvalsts, kurā atrodas iekšzemes ūdensceļu posms, dod savu piekrišanu. Šādā gadījumā minētā dalībvalsts sniedz dalībvalstij, kura veic novērtēšanu, tam nepieciešamos līdzekļus. Jebkuru atteikumu dot piekrišanu dalībvalstis pamato ar objektīviem un samērīgiem iemesliem.

21. pants

Trenažieru izmantošana

1.   Trenažierus, ko izmanto kompetences novērtēšanai, apstiprina dalībvalstis. Šādu apstiprinājumu dod pēc pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka trenažieris atbilst standartiem, kas trenažieriem noteikti 2. punktā minētajos deleģētajos aktos. Apstiprinājumā norāda, kādu konkrētu kompetenci atļauts novērtēt, izmantojot attiecīgo trenažieri.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot trenažieru apstiprināšanas standartus, kuros norāda minimālās funkcionālās un tehniskās prasības un administratīvās procedūras šajā ziņā ar mērķi nodrošināt, ka kompetences novērtēšanai izmantotie trenažieri ir konstruēti tā, lai ļautu pārbaudīt kompetences, kas paredzētas 17. panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartos.

3.   Dalībvalstis bez turpmākām tehniskām prasībām vai novērtējuma atzīst trenažierus, ko saskaņā ar 1. punktu ir apstiprinājušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

4.   Dalībvalstis atsauc vai aptur savus trenažieru apstiprinājumus, kas vairs neatbilst 2. punktā minētajiem standartiem.

5.   Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprināto trenažieru sarakstu. Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka pieeja trenažieriem novērtēšanas nolūkā ir nediskriminējoša.

IV IEDAĻA

Kuģošanas laiks un veselības stāvoklis

22. pants

Darba uzskaites grāmatiņa un kuģa žurnāls

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kuģošanas laiku, kas minēts 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un veiktos braucienus, kuri minēti 20. panta 1. punktā, kuģa vadītāji reģistrē darba uzskaites grāmatiņā, kā minēts šā panta 6. punktā, vai darba uzskaites grāmatiņā, kura atzīta saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kad dalībvalstis piemēro 7. panta 1. punktu vai 39. panta 2. punktu, šā punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu piemēro tikai tad, ja darba uzskaites grāmatiņas turētājs reģistrēšanu pieprasa.

2.   Ja apkalpes loceklis pieprasa, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes datus par kuģošanas laiku un braucieniem, kas veikti līdz 15 mēnešu laikā pirms minētā pieprasījuma, apstiprina darba uzskaites grāmatiņā pēc tam, kad ir pārbaudījušas jebkuru nepieciešamo dokumentāro pierādījumu autentiskumu un derīgumu. Ja ir ieviesti elektroniski rīki, tostarp elektroniskas darba uzskaites grāmatiņas un elektroniski kuģa žurnāli, tostarp atbilstīgas dokumentu autentiskuma aizsardzības procedūras, attiecīgo informāciju var apstiprināt bez papildu procedūrām.

Jāņem vērā kuģošanas laiks, kas uzkrāts, kuģojot pa jebkuru no dalībvalstu iekšzemes ūdensceļiem. Ja iekšzemes ūdensceļa daļas atrodas ārpus Savienības teritorijas, ņem vērā arī kuģošanas laiku, kas uzkrāts, kuģojot pa posmiem ārpus Savienības teritorijas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētā peldlīdzekļa braucieni tiek reģistrēti kuģa žurnālā, kas minēts šā panta 6. punktā, vai kuģa žurnālā, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugus, ņemot vērā šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgo informāciju par personu identifikāciju, viņu kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā to, ka kuģa žurnālu izmanto arī Padomes Direktīvas 2014/112/ES (14) īstenošanā, lai pārbaudītu prasību izpildi par kuģa apkalpes komplektēšanu un reģistrētu peldlīdzekļa braucienus.

5.   Komisija līdz 2026. gada 17. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtējumu attiecībā uz viltojumdrošām elektroniskajām darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un profesionālajām kartēm, kurās ietverti Savienības kvalifikācijas sertifikāti kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka apkalpes locekļiem ir viena aktīva darba uzskaites grāmatiņa un ka uz peldlīdzekļa ir viens aktīvs kuģa žurnāls.

23. pants

Veselības stāvoklis

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka klāja apkalpes locekļi, kas iesniedz Savienības kvalifikācijas sertifikāta pieteikumu, pierāda atbilstību prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, kompetentajai iestādei uzrādot derīgu medicīnisko izziņu, kuru kompetentās iestādes atzīts praktizējošs mediķis izsniedzis, pamatojoties uz sekmīgi izietu veselības stāvokļa pārbaudi.

2.   Pieteikuma iesniedzēji uzrāda medicīniskās izziņas kompetentajai iestādei, piesakoties:

a)	pirmajam klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātam;

b)	kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikātam;

c)	klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikāta atjaunošanai, ja ir izpildīti šā panta 3. punktā paredzētie nosacījumi.

Medicīniskās izziņas Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai var būt izsniegtas ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad iesniegts pieteikums Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai.

3.   No 60 gadu vecuma klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikāta turētājs vismaz reizi piecos gados saskaņā ar 1. punktu pierāda atbilstību prasībām attiecībā uz veselības stāvokli. No 70 gadu vecuma minētais sertifikāta turētājs reizi divos gados saskaņā ar 1. punktu pierāda atbilstību prasībām attiecībā uz veselības stāvokli.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji, kuģa vadītāji un dalībvalstu iestādes var prasīt klāja apkalpes loceklim pierādīt atbilstību prasībām attiecībā uz veselības stāvokli saskaņā ar 1. punktu, ja objektīvas pazīmes norāda, ka minētais klāja apkalpes loceklis vairs neatbilst 6. punktā minētajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli.

5.   Ja pieteikuma iesniedzējs nevar pilnībā pierādīt atbilstību prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, dalībvalstis var noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus vai ierobežojumus, kas nodrošina līdzvērtīgu kuģošanas drošību. Tādā gadījumā minētos ietekmes mazināšanas pasākumus un ierobežojumus, kas saistīti ar veselības stāvokli, norāda Savienības kvalifikācijas sertifikātā saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto paraugu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu un pamatojoties uz III pielikumā minētajām veselības stāvokļa pamatprasībām, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot veselības stāvokļa standartus, kuros izklāstītas prasības attiecībā uz veselības stāvokli, it sevišķi attiecībā uz pārbaudēm, kuras praktizējošiem mediķiem jāveic, kritērijiem, kas tiem jāpiemēro, lai noteiktu piemērotību veicamajam darbam, un ierobežojumu un ietekmes mazināšanas pasākumu sarakstu.

4. NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

24. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Visu šajā direktīvā paredzētu personas datu apstrādi dalībvalstis veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679.

2.   Visu šajā direktīvā paredzētu personas datu apstrādi Komisija veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrādi veic tikai šādiem mērķiem:

a)	šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai;

b)	informācijas apmaiņai starp iestādēm, kurām ir pieejama 25. pantā minētā datubāze, un Komisiju;

c)	statistikas sagatavošanai.

Anonimizētu informāciju, kas iegūta no šādiem datiem, var izmantot iekšzemes ūdensceļu transporta veicināšanas politikas atbalstam.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka 4. un 5. pantā minētās personas, kuru personas dati, jo īpaši informācija par veselības stāvokli, tiek apstrādāti 25. panta 1. punktā minētajos reģistros un 25. panta 2. punktā minētajā datubāzē, tiek iepriekš informētas. Dalībvalstis šādām personām piešķir pieeju saviem personas datiem, un jebkurā laikā pēc pieprasījuma tām izsniedz minēto datu kopiju.

25. pants

Reģistri

1.   Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, atjaunošanas, apturēšanas un anulēšanas efektīvu pārvaldību, dalībvalstis uztur to Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu reģistrus, kas ar dalībvalstu pilnvarojumu izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 10. panta 2. punktu atzītos dokumentus, kas izsniegti, atjaunoti, apturēti vai anulēti, par kuriem ziņots, ka tie ir nozaudēti, nozagti vai iznīcināti, vai kuru derīguma termiņš beidzies.

Savienības kvalifikācijas sertifikātu reģistros norāda informāciju, kas uzrādīta Savienības kvalifikācijas sertifikātos, un izsniedzēju iestādi.

Darba uzskaites grāmatiņu reģistros norāda grāmatiņas turētāja vārdu un uzvārdu un identifikācijas numuru, darba uzskaites grāmatiņas identifikācijas numuru, izsniegšanas datumu un izsniedzēju iestādi.

Kuģa žurnālu reģistros norāda peldlīdzekļa vārdu, Eiropas identifikācijas numuru vai Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI numuru), kuģa žurnāla identifikācijas numuru, izsniegšanas datumu un izsniedzēju iestādi.

Ar mērķi sekmīgāk veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai informāciju darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu reģistros papildinātu ar citu informāciju, kas prasīta saskaņā ar 22. panta 4. punktu pieņemtajos darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugos.

2.   Lai īstenotu, izpildītu un novērtētu šo direktīvu, lai uzturētu drošību un vienkāršotu kuģošanu, kā arī statistikas vajadzībām un nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras īsteno šo direktīvu, dalībvalstis 1. punktā minētos datus, kas saistīti ar kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, nekavējoties ticami reģistrē Komisijas uzturētā datubāzē.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai paredzētu standartus, ar ko nosaka šādas datubāzes raksturlielumus un izklāsta tās izmantošanas nosacījumus, jo īpaši precizējot:

a)	norādījumus datu kodēšanai datubāzē;

b)	lietotāju piekļuves tiesības, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādus lietotāju veidus, piekļuves veidus un datu izmantošanas nolūkus;

c)	datu saglabāšanas maksimālo ilgumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādus dokumentu veidus;

d)	norādījumus par datubāzes darbību un tās mijiedarbību ar šā panta 1. punktā minētajiem reģistriem.

3.   Visus personas datus, kas norādīti 1. punktā minētajos reģistros un 2. punktā minētajā datubāzē, saglabā ne ilgāk, kā tie vajadzīgi mērķiem, kuriem dati tika savākti vai kuriem tie tiek papildus apstrādāti saskaņā ar šo direktīvu. Kad šādi dati minētajiem mērķiem vairāk nav vajadzīgi, tos dzēš.

4.   Komisija var dot trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai piekļuvi datubāzei, ciktāl tas vajadzīgs šā panta 2. punktā minētajiem mērķiem, ar noteikumu, ka:

a)	ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta prasības; un

b)	trešā valsts vai starptautiskā organizācija neierobežo dalībvalstu vai Komisijas piekļuvi tās attiecīgajai datubāzei.

Komisija nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai bez Komisijas nepārprotamas rakstiskas atļaujas un saskaņā ar Komisijas norādītiem nosacījumiem.

26. pants

Kompetentās iestādes

1.   Dalībvalstis vajadzības gadījumā izraugās kompetentās iestādes, kuras:

a)	organizē un pārrauga eksāmenus, kas minēti 18. pantā;

b)	apstiprina mācību programmas, kas minētas 19. pantā;

c)	apstiprina trenažierus, kas minēti 21. pantā;

d)	izsniedz, atjauno, aptur vai anulē sertifikātus un izsniedz īpašās atļaujas, kas minētas 4., 5., 6., 11., 12., 13., 14. un 38. pantā, kā arī darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kas minēti 22. pantā;

e)	apstiprina kuģošanas laiku darba uzskaites grāmatiņās, kas minētas 22. pantā;

f)	nosaka praktizējošus mediķus, kas var izsniegt medicīniskās izziņas, ievērojot 23. pantu;

g)	uztur reģistrus, kas minēti 25. pantā;

h)	atklāj un apkaro krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas minētas 29. pantā.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visas to teritorijā esošās kompetentās iestādes, kuras tās izraudzījušās saskaņā ar 1. punktu. Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

27. pants

Uzraudzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas ar mācībām, kompetences novērtēšanu un Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanu un aktualizēšanu saistītās darbības, ko ar dalībvalstu pilnvarojumu veic valstiskas un nevalstiskas struktūras, tiek pastāvīgi uzraudzītas, izmantojot kvalitātes standartu sistēmu, lai nodrošinātu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu;

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka mācību mērķi un attiecīgie kompetences standarti, kas jāsasniedz, ir skaidri noteikti un norāda zināšanu un prasmes līmeni, kas jānovērtē un jāpārbauda saskaņā ar šo direktīvu;

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kvalitātes standartu piemērošanas jomas, ņemot vērā politikas nostādnes, sistēmas, kontroles un kvalitātes nodrošināšanas iekšējās pārbaudes, kas izveidotas, lai gādātu par izvirzīto mērķu sasniegšanu, aptver:

a)	Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanu, atjaunošanu, apturēšanu un anulēšanu;

b)	visus mācību kursus un programmas;

c)	eksāmenus un novērtējumus, ko veic katra dalībvalsts vai ar katras dalībvalsts pilnvarojumu; un

d)	mācību spēku un eksaminētāju nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi.

28. pants

Novērtēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgas struktūras novērtē darbības saistībā ar kompetences iegūšanu un novērtēšanu un saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu pārvaldību līdz 2037. gada 17. janvārim un pēc tam vismaz reizi desmit gados.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka minēto neatkarīgo struktūru veiktās novērtēšanas rezultātus pienācīgi dokumentē un dara zināmus attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu visas neatkarīgajā novērtēšanā konstatētās nepilnības.

29. pants

Krāpšanas un citu nelikumīgu darbību novēršana

1.   Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, lai novērstu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar šajā direktīvā noteiktajiem Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem, medicīniskajām izziņām un reģistriem.

2.   Dalībvalstis ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainās ar attiecīgu informāciju par peldlīdzekļa ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāciju, tostarp ar informāciju par sertifikātu apturēšanu un anulēšanu. To darot, tās pilnībā ievēro personas datu aizsardzības principus, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679.

30. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. panta 1. un 4. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 6. punktā un 25. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 16. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šajā pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar šo pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

32. pants

CESNI standarti un deleģētie akti

Deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, izņemot tos, kas balstīti uz 25. pantu, norāda atsauci uz CESNI izstrādātiem standartiem ar noteikumu, ka:

a)	minētie standarti ir pieejami un atjaunināti;

b)	minētie standarti atbilst jebkādām piemērojamām prasībām, kas noteiktas pielikumos;

c)	izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses.

Ja šie nosacījumi nav izpildīti, Komisija var paredzēt citus standartus vai atsaukties uz citiem standartiem.

Ja deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, atsaucas uz standartiem, Komisija visu minēto standartu tekstu iekļauj minētajos deleģētajos aktos un IV pielikumā izdara vai atjaunina attiecīgo atsauci un ieraksta piemērošanas datumu.

33. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Atsauces uz komiteju, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu Direktīvā 91/672/EEK, kura atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz komiteju, kas izveidota saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, tās priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu izbeigt procedūru bez rezultāta sasniegšanas atzinuma sniegšanas termiņā.

34. pants

CESNI standarti un īstenošanas akti

Pieņemot īstenošanas aktus, kas minēti 11. panta 3. punktā, 18. panta 3. punktā un 22. panta 4. punktā, Komisija izdara atsauci uz CESNI izstrādātiem standartiem un nosaka piemērošanas dienu ar noteikumu, ka:

a)	minētie standarti ir pieejami un atjaunināti;

b)	minētie standarti atbilst jebkādām pielikumos noteiktajām piemērojamām prasībām;

c)	izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses.

Ja šie nosacījumi nav izpildīti, Komisija var paredzēt citus standartus vai atsaukties uz citiem standartiem.

Ja īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, atsaucas uz standartiem, Komisija visu minēto standartu tekstu iekļauj minētajos īstenošanas aktos.

35. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija novērtē šo direktīvu kopā ar šajā direktīvā minētajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2030. gada 17. janvārī.

2.   Līdz 2028. gada 17. janvārim katra dalībvalsts dara Komisijai pieejamu informāciju, kas vajadzīga direktīvas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai, saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras Komisija sniedz, apspriedusies ar dalībvalstīm par informācijas vākšanu, formātu un saturu.

36. pants

Pakāpeniska īstenošana

1.   Līdz 2020. gada 17. janvārim Komisija pieņem deleģētos aktus, kas minēti 17. panta 1. un 4. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 6. punktā un 25. panta 1. un 2. punktā.

Vēlākais 24 mēnešus pēc 25. panta 2. punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija izveido minētajā pantā paredzēto datubāzi.

2.   Līdz 2020. gada 17. janvārim Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas minēti 11. panta 3. punktā, 18. panta 3. punktā un 22. panta 4. punktā.

37. pants

Atcelšana

Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK atceļ no 2022. gada 18. janvāra.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.   Saskaņā ar Direktīvu 96/50/EK izsniegtās kuģu vadītāju apliecības un Direktīvas 96/50/EK 1. panta 6. punktā minētās apliecības, kā arī Direktīvas 96/50/EK 1. panta 5. punktā minētās licences kuģošanai pa Reinu, kuras izsniegtas pirms 2022. gada 18. janvāra, paliek derīgas Savienības iekšzemes ūdensceļos, kuros tās bija derīgas pirms minētā datuma, ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma.

Pirms 2032. gada 18. janvāra dalībvalsts, kas izsniedza pirmajā daļā minētos sertifikātus, kuģa vadītājiem, kuriem ir šādi sertifikāti, kas atbilst šajā direktīvā noteiktajam paraugam, pēc viņu pieprasījuma izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, kā minēts 10. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka kuģa vadītājs ir sniedzis pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

2.   Izsniedzot Savienības kvalifikācijas sertifikātus saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis, cik vien iespējams, saglabā iepriekš piešķirtās tiesības, jo īpaši attiecībā uz 6. pantā minētajām īpašajām atļaujām.

3.   Klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji un kuriem ir kvalifikācijas sertifikāts, ko dalībvalsts izsniegusi pirms 2022. gada 18. janvāra, vai kuriem ir vienā vai vairākās dalībvalstīs atzīta kvalifikācija, var turpināt izmantot minēto sertifikātu vai kvalifikāciju ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Minētajā laikposmā šādi apkalpes locekļi var turpināt atsaukties uz Direktīvu 2005/36/EK, lai to kvalifikāciju atzītu citu dalībvalstu iestādes. Pirms minētā laikposma beigām šie apkalpes locekļi kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot 10. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka apkalpes locekļi ir snieguši pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētie apkalpes locekļi iesniedz pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai 10. panta 2. punktā minēto sertifikātu, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izsniegts tāds kvalifikācijas sertifikāts, kura saņemšanai kompetences prasības ir līdzīgas vai zemākas nekā prasības tā sertifikāta saņemšanai, kuru paredzēts aizstāt. Sertifikātu, kura saņemšanai prasības ir augstākas nekā tā sertifikāta saņemšanai, kuru paredzēts aizstāt, izsniedz tikai tad, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)	lai saņemtu matroža Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 540 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 180 dienas kuģots iekšzemes ūdeņos;

b)	lai saņemtu kvalificēta matroža Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 900 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 540 dienas kuģots iekšzemes ūdeņos;

c)	lai saņemtu stūrmaņa Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 1 080 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 720 dienas kuģots iekšzemes ūdeņos.

Kuģošanas pieredzi pierāda ar darba uzskaites grāmatiņu, kuģa žurnālu vai citu pierādījumu.

Kuģošanas laika minimālo ilgumu, kas minēts šā punkta otrās daļas a), b) un c) punktā, var samazināt ne vairāk kā par 360 dienām kuģošanas laika, ja pieteikuma iesniedzējam ir kompetentās iestādes atzīts diploms, ar kuru apstiprina pieteikuma iesniedzēja specializētu izglītību kuģošanā iekšzemes ūdeņos un kurā ir norādīta prakse kuģošanā. Minimālā ilguma samazinājums nedrīkst būt lielāks par šīs specializētās izglītības iegūšanas laikposmu.

4.   Darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, kuri pirms 2022. gada 18. janvāra izsniegti saskaņā ar noteikumiem, kuri nav šajā direktīvā paredzētie noteikumi, var palikt aktīvi ne ilgāk kā 10 gadus pēc 2022. gada 18. janvāra.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta, prāmju apkalpes locekļiem, kuriem ir valstu sertifikāti, kas neietilpst Direktīvas 96/50/EK darbības jomā un kas tika izsniegti pirms 2022. gada 18. janvāra, šādi sertifikāti paliek derīgi tajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, kuros tie bija derīgi pirms šā datuma, ne ilgāk kā 20 gadus pēc minētā datuma.

Pirms minētā laikposma beigām šādi apkalpes locekļi kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai 10. panta 2. punktā minēto sertifikātu, ar nosacījumu, ka tie sniedz pietiekamus pierādījumus, kā minēts 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā. Attiecīgi piemēro šā panta 3. punkta otro un trešo daļu.

6.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, dalībvalstis var līdz 2038. gada 17. janvārim atļaut kuģa vadītājiem, kas kuģo uz jūras kuģiem, ar kuriem kuģo pa konkrētiem iekšzemes ūdensceļiem, ņemt līdzi kuģa vadītāju kompetences sertifikātu, kas ticis izsniegts saskaņā ar STCW konvenciju, ar noteikumu, ka:

a)	šo kuģošanas darbību iekšzemes ūdeņos veic jūras pārvadājuma brauciena sākumā vai beigās; un

b)	dalībvalsts 2018. gada 16. janvārī ir atzinusi šajā punktā minētos sertifikātus izmantošanai attiecīgajos iekšzemes ūdensceļos vismaz uz pieciem gadiem.

39. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2022. gada 17. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstij, kurā visas personas, kas minētas 4. panta 1. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā, darbojas tikai valsts iekšzemes ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu, ir pienākums nodrošināt tikai to, lai stātos spēkā pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību 7., 8. un 10. pantam attiecībā uz kvalifikācijas sertifikātu un darba uzskaites grāmatiņu atzīšanu, 14. panta 2. un 3. punktam attiecībā uz apturēšanu, 22. panta 1. punkta otrajai daļai un 22. panta 2. punktam, attiecīgā gadījumā 26. panta 1. punkta d) apakšpunktam, 26. panta 1. punkta e) un h) apakšpunktam, 26. panta 2. punktam, 29. pantam attiecībā uz krāpšanas novēršanu, 30. pantam attiecībā uz sodiem un 38. pantam, izņemot minētā panta 2. punktu, attiecībā uz pārejas noteikumiem. Šādai dalībvalstij jānodrošina, lai minētie pasākumi stātos spēkā līdz 2022. gada 17. janvārim.

Šāda dalībvalsts nedrīkst izsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus vai apstiprināt mācību programmas vai trenažierus, kamēr tā nav transponējusi un īstenojusi atlikušos šīs direktīvas noteikumus un informējusi Komisiju par šo rīcību.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstij, kurā visas personas ir atbrīvotas no pienākuma saskaņā ar 2. panta 3. punktu, ir pienākums nodrošināt tikai to, lai stātos spēkā pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību 10. pantam attiecībā uz kvalifikācijas sertifikātu un darba uzskaites grāmatiņu atzīšanu, 38. pantam attiecībā uz derīgu sertifikātu atzīšanu, kā arī 15. pantam. Šādai dalībvalstij jānodrošina, lai minētie pasākumi stātos spēkā līdz 2022. gada 17. janvārim.

Šāda dalībvalsts nedrīkst izsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus vai apstiprināt mācību programmas vai trenažierus, kamēr tā nav transponējusi un īstenojusi atlikušos šīs direktīvas noteikumus un informējusi Komisiju par šo rīcību.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstij nav pienākuma transponēt šo direktīvu tik ilgi, kamēr kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem tās teritorijā nav tehniski iespējama.

Šāda dalībvalsts nedrīkst izsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus vai apstiprināt mācību programmas vai trenažierus, kamēr tā nav transponējusi un īstenojusi šīs direktīvas noteikumus un informējusi Komisiju par šo rīcību.

5.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

41. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 389, 21.10.2016., 93. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 4. decembra lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 96/50/EK (1996. gada 23. jūlijs) par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā (OV L 235, 17.9.1996., 31. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 94/33/EK (1994. gada 22. jūnijs) par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK (2005. gada 7. septembris) par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 2014/112/ES (2014. gada 19. decembris), ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) (OV L 367, 23.12.2014., 86. lpp.).

---

---

---

---

---