a)

pamatojoties uz Apvienotās sadarbības komitejas (ASK) gada ziņojumu, sniedz pārskatu par attiecībām;

b)

sniedz ieteikumus saistībā ar ASK darbu, ieskaitot par jaunām turpmākās sadarbības jomām;

c)

pieņem lēmumus, ko apstiprina nolīguma Puses;

d)

saskaņā ar nolīguma 28. pantu sniedz ieteikumus saistībā ar domstarpībām, kuras radušās par šā nolīguma īstenošanu.

1.

AMK kopīgi vada Kanādas ārlietu ministrs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2.

Pirms katras AMK sanāksmes katra nolīguma Puse informē Sekretariātu par savas delegācijas sastāvu.

3.

Līdzpriekšsēdētāji var pieaicināt ekspertus vai citu struktūru pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties sanāksmē vai sniegt informāciju par konkrētiem jautājumiem.

1.

AMK sanāksmes notiek katru gadu vai pēc savstarpēja apstiprinājuma atkarībā no apstākļiem. AMK sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Savienībā un Kanādā vai kādā citā vietā, kuru kopīgi apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji, un sanāksmes diena tiek apstiprināta kopīgi.

2.

AMK sanāksmes ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu piekrišanu nolemj, ka sanāksme ir atklāta.

1.

Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis un Kanādas starptautisko lietu pārstāvis kopīgi veic AMK sekretāru pienākumus. Visus būtiskos paziņojumus, ko sniedz vai saņem līdzpriekšsēdētāji, nosūta sekretāriem.

2.

Pirms AMK sanāksmēm sekretariāts organizē regulāru saziņu, ieskaitot videokonferences, lai izvērtētu tematiskos dialogus, kas var būt notikuši pirms AMK sanāksmēm. Šīs apmaiņas saturs tiek iekļauts AMK sanāksmes darba kārtībā.

1.

Uzņemošās nolīguma Puses sekretariāts sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nolīguma Pusēm nosūta vismaz 15 darbdienas pirms sanāksmes sākuma, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav iespējams.

2.

Katras sanāksmes sākumā līdzpriekšsēdētāji apstiprina un AMK pieņem darba kārtību. Darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus punktus, ja tā nolemj līdzpriekšsēdētāji.

1.

Lai sasniegtu nolīguma mērķus, AMK var pieņemt lēmumus vai ieteikumus.

2.

AMK lēmumi un ieteikumi tiek pieņemti ar nolīguma Pušu kopīgu apstiprinājumu, un tos paziņo ES pusē attiecīgi Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātam, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā, ES Padomes Ģenerālsekretariātam un Kanādas pusē attiecīgi Kanādas iestādēm.

3.

Lēmumus pieņem pēc tam, kad nolīguma Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem būs pabeigušas to attiecīgās iekšējās procedūras.

4.

AMK lēmumus un ieteikumus sagatavo divos autentiskos eksemplāros, kurus parakstījuši līdzpriekšsēdētāji.

5.

Ārkārtas gadījumos lēmumus un ieteikumus rakstiskā procedūrā var pieņemt ārpus AMK oficiālas sanāksmes. Šādi lēmumi un ieteikumi jāpaziņo nolīguma Pusēm.

1.

Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos AMK sanāksmēs: gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan pasta un telekomunikācijas izdevumus.

2.

Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un rakstisko tulkošanu.

3.

Uzņemošā nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu.

(1)

Saskaņā ar nolīguma 30. panta 2. punktu nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski kopš 2017. gada 1. aprīļa.

(2)

Ievērojot nolīguma 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Apvienotā sadarbības komiteja pieņem savus statūtus.

(3)

Ievērojot nolīguma 27. panta 3. punkta b) apakšpunkta viii) punktu, Apvienotā sadarbības komiteja var izveidot apakškomitejas, lai dotu iespēju rīkot ekspertu līmeņa diskusijas par galvenajām jomām, kas ietilpst nolīguma darbības jomā,

a)

iesaka prioritātes, kas attiecas uz nolīguma Pušu sadarbību;

b)

uzrauga nolīguma Pušu stratēģisko attiecību attīstību;

c)

apmainās viedokļiem un sniedz ieteikumus par jebkādiem kopēju interešu jautājumiem;

d)

sniedz ieteikumus, kā panākt efektivitāti, lielāku lietderību un sinerģiju nolīguma Pušu starpā;

e)

nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību;

f)

Apvienotajai ministru komitejai sniedz gada ziņojumu par attiecību stāvokli, kuru nolīguma Puses dara zināmu atklātībai;

g)

saskaņā ar šo nolīgumu pienācīgi risina visus jautājumus, ko tai iesniedz nolīguma Puses;

h)

izveido apakškomitejas, kas palīdz tās pienākumu izpildē. Tomēr šīm apakškomitejām nevajadzētu dublēt struktūras, kas izveidotas saskaņā ar citiem nolīguma Pušu savstarpējiem nolīgumiem;

i)

izskata situācijas, ja kāda no nolīguma Pusēm uzskata, ka lēmumu pieņemšanas procesi sadarbības jomās, uz kurām neattiecas īpašs nolīgums, ir negatīvi ietekmējuši vai varētu negatīvi ietekmēt to intereses.

1.

ASK sastāvā ir Pušu pārstāvji.

2.

Apvienoto sadarbības komiteju kopīgi vada viena Eiropas Ārējās darbības dienesta augstākā līmeņa amatpersona un viena Kanādas starptautisko lietu augstākā līmeņa amatpersona.

3.

Pirms katras ASK sanāksmes katra nolīguma Puse informē līdzpriekšsēdētājus par savas delegācijas sastāvu.

4.

Līdzpriekšsēdētāji var pieaicināt ekspertus vai citu struktūru pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties sanāksmē vai sniegt informāciju par konkrētiem jautājumiem.

1.

ASK sanāk katru gadu vai pēc kopīga apstiprinājuma. ASK sanāksmes sasauc līdzpriekšsēdētāji. Sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Savienībā un Kanādā, un sanāksmes diena tiek apstiprināta kopīgi. ASK īpašās sanāksmes var sasaukt pēc jebkuras nolīguma Puses lūguma.

2.

Šādas ASK īpašās sanāksmes ar līdzpriekšsēdētāju apstiprinājumu un izņēmuma kārtā var notikt videokonferences vai telekonferences veidā.

3.

ASK sanāksmes ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu piekrišanu nolemj, ka sanāksme ir atklāta.

1.

Uzņemošās nolīguma Puses sekretariāts, konsultējoties ar otru sekretariātu, sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nolīguma Pusēm nosūta vismaz 15 darbdienas pirms sanāksmes sākuma. Līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu apstiprinājumu var, ja nepieciešams, konkrētai sanāksmei noteikt citu termiņu.

2.

Jebkura nolīguma Puse var lūgt sekretariātam darba kārtībā iekļaut kādu punktu. Pagaidu darba kārtībā visus punktus, par kuriem šādu lūgumu saņēmis sekretariāts, iekļauj ne vēlāk kā 21 darbdienu pirms sanāksmes dienas.

3.

Katras sanāksmes sākumā līdzpriekšsēdētāji apstiprina un ASK pieņem darba kārtību. Darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus punktus, ja to apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji.

4.

ASK sanāksmes nolīguma Puses organizē regulāru saziņu, ieskaitot videokonferences, lai izvērtētu tematiskos un ģeogrāfiskos dialogus, kas var būt notikuši pirms ASK sanāksmes. Šīs apmaiņas saturs tiek iekļauts ASK sanāksmes darba kārtībā.

1.

Līdzpriekšsēdētāji apkopo katrā sanāksmē izdarītos ASK secinājumus. Pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, abi sekretariāti kopīgi sagatavo protokola projektu. Uzņemošās Puses sekretariāts 15 darbdienu laikā pēc sanāksmes dienas iesniedz pirmo protokola projektu.

2.

Nolīguma Puses projektu apstiprina 30 darbdienu laikā pēc sanāksmes dienas vai līdz jebkurai citai dienai, kuru nolīguma Puses ir apstiprinājušas. Kad nolīguma Puses protokola projektu ir apstiprinājušas, divus oriģināleksemplārus ar roku vai elektroniski parakstīs līdzpriekšsēdētāji.

1.

ASK ieteikumus pieņem ar nolīguma Pušu kopīgu apstiprinājumu un iekļauj kopīgajā protokolā. Protokolus iesniedz ES pusē attiecīgi Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātam, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā, ES Padomes Ģenerālsekretariātam un Kanādas pusē attiecīgi Kanādas iestādēm.

2.

ASK sniedz ieteikumus, kas saistīti ar domstarpībām, kuras radušās par šā nolīguma īstenošanu. Šādus ieteikumus sniedz saskaņā ar nolīguma 28. pantu.

1.

Sekretariāts nodrošina, ka tiek izstrādāts gada ziņojums par attiecību stāvokli un vismaz 15 darbdienu laikā pirms ASK sanāksmes tas tiek iesniegts nolīguma Pusēm.

2.

ASK apstiprina gada ziņojumu, kas iesniedzams AMK. Pēc tam ziņojums ir pieejams atklātībai.

1.

Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos ASK sanāksmēs: gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan pasta un telekomunikācijas izdevumus.

2.

Katra nolīguma Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un rakstisko tulkošanu.

3.

Uzņemošā nolīguma Puse sedz izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu.

1.

ASK var izveidot apakškomitejas, kas palīdz tās pienākumu izpildē. Apakškomitejas pēc katras sanāksmes atskaitās ASK un nedublē struktūras, kas izveidotas saskaņā ar citiem nolīguma Pušu savstarpējiem nolīgumiem.

2.

ASK var likvidēt esošās apakškomitejas, noteikt vai grozīt to statūtus vai izveidot jaunas apakškomitejas.

1.

Apvienotās sadarbības komitejas (ASK) apakškomitejas (“apakškomitejas”) var apspriest nolīguma īstenošanu tajās jomās, uz kurām tas attiecas. Tās var arī apspriest jautājumus vai konkrētus projektus, kas saistīti ar attiecīgu divpusējās sadarbības jomu, tostarp nolīguma interpretāciju.

2.

Apakškomitejas darbojas ASK uzraudzībā. Tās ziņo un iesniedz savu sanāksmju protokolus un secinājumus ASK līdzpriekšsēdētājiem 20 darbdienu laikā pēc katras sanāksmes.

3.

Apakškomiteju sastāvā ir nolīguma Pušu pārstāvji.

4.

Apakškomitejas var uz savām sanāksmēm pieaicināt ekspertus un uzklausīt tos par konkrētiem darba kārtības punktiem.

5.

Apakškomitejas kopīgi vada nolīguma Puses.

6.

Katra apakškomiteja lemj, kam tiek uzticēti sekretariāta pienākumi, lai nodrošinātu ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu ASK.

7.

Apakškomitejas sanāk tik bieži, cik nepieciešams, pamatojoties uz jebkuras nolīguma Puses rakstisku pieprasījumu. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, ko nolīguma Puses ir kopīgi apstiprinājušas. Var rīkot sanāksmes arī videokonferences veidā.

8.

Apakškomitejas sanāksmes ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad līdzpriekšsēdētāji ar nolīguma Pušu piekrišanu nolemj, ka sanāksme ir atklāta.

9.

Nolīguma Puses kopīgi apstiprina apakškomitejas sanāksmju darba kārtību.

10.

Nolīguma Puses kopīgi sagatavo katras apakškomitejas sanāksmes protokola projektu.