Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017D1757

    Padomes Lēmums (ES) 2017/1757 (2017. gada 17. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā pieņemtu grozījumu 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu

    OV L 248, 27.9.2017, p. 3–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/1757/oj

    27.9.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 248/3


    PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1757

    (2017. gada 17. jūlijs)

    par to, lai Eiropas Savienības vārdā pieņemtu grozījumu 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

    tā kā:

    (1)

    Savienība ir 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (“Konvencija”) Puse, kā to apstiprinājusi Eiropas Ekonomikas kopiena, ievērojot Padomes Lēmumu 81/462/EEK (2).

    (2)

    Savienība ir 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokola par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu (“Gēteborgas protokols”) Puse, ņemot vērā Eiropas Kopienas pievienošanos tam, ievērojot Padomes Lēmumu 2003/507/EK (3).

    (3)

    Gēteborgas protokola Puses 2007. gadā sāka risināt sarunas, lai turpinātu uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, tostarp – nosakot jaunas emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz dažiem gaisa piesārņotājiem, kuras jāsasniedz līdz 2020. gadam, un atjauninot emisiju robežvērtības nolūkā mazināt gaisa piesārņotāju emisijas to rašanās vietā.

    (4)

    Puses, kas piedalījās Konvencijas izpildinstitūcijas 30. sesijā, ievērojot konensa principu, pieņēma Lēmumus 2012/1 un 2012/2, ar kuriem groza Gēteborgas protokolu.

    (5)

    Lēmumā 2012/1 izklāstītie grozījumi stājās spēkā un kļuva piemērojami saskaņā ar paātrināto procedūru, kas paredzēta Gēteborgas protokola 13. panta 4. punktā.

    (6)

    Lēmumā 2012/2 izklāstītais grozījums (“grozījums”) saskaņā ar Gēteborgas protokola 13. panta 3. punktu ir jāpieņem tā Pusēm.

    (7)

    Savienība jau ir pieņēmusi instrumentus jautājumos, uz kuriem attiecas grozījums, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/81/EK (4), (ES) 2016/2284 (5), 2010/75/ES (6) un (ES) 2015/2193 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 (8) un (EK) Nr. 715/2007 (9).

    (8)

    Tādēļ grozījums būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Eiropas Savienības vārdā apstiprina grozījumu 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu, kas izklāstīts Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmumā 2012/2.

    Grozījuma teksts ir pievienots šim lēmumam.

    2. pants

    Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē, ir tiesīgas Savienības vārdā deponēt grozītā protokola 13. panta 3. punktā paredzēto pieņemšanas instrumentu (10).

    3. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    Briselē, 2017. gada 17. jūlijā

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    T. TAMM


    (1)  2017. gada 5. jūlija piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

    (2)  Padomes Lēmums 81/462/EEK (1981. gada 11. jūnijs) par Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu noslēgšanu (OV L 171, 27.6.1981., 11. lpp.).

    (3)  Padomes Lēmums 2003/507/EK (2003. gada 13. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos protokolam par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu, kas pievienots 1979. gada konvencijai par pārrobežu gaisa piesārņojumu (OV L 179, 17.7.2003., 1. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

    (10)  Grozījuma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


    TULKOJUMS

    PIELIKUMS

    Lēmums 2012/2 Grozījumi 1999. gada Protokola par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu tekstā un II–IX pielikumā un jauna X un XI pielikuma pievienošana

    A.   Preambula

    1.

    Preambulas otrajā rindkopā vārdus “gaistošie organiskie savienojumi un reducētie slāpekļa savienojumi” aizstāj ar vārdiem “gaistošie organiskie savienojumi, reducētie slāpekļa savienojumi un daļiņas”.

    2.

    Preambulas trešajā rindkopā pēc vārda “ozona” iekļauj vārdus “un daļiņu”.

    3.

    Preambulas ceturtajā rindkopā vārdus “sērs un gaistošie organiskie savienojumi, kā arī tādi sekundārie piesārņotāji kā ozons” aizstāj ar vārdiem “sērs, gaistošie organiskie savienojumi, amonjaks un tieši emitētās daļiņas, kā arī tādi sekundāri veidojušies piesārņotāji kā ozons, daļiņas”.

    4.

    Starp ceturto un piekto preambulas rindkopu iekļauj šādu preambulas rindkopu:

    Atzīdamas starptautisku organizāciju, tādu kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un Arktikas padome, zinātnes atziņu novērtējumu attiecībā uz papildu ieguvumiem cilvēka veselības un klimata jomā, samazinot kvēpus un piezemes ozonu, īpaši Arktikas un Alpu reģionā;”.

    5.

    Sesto preambulas rindkopu aizstāj ar šādu:

    Atzīdamas arī, ka Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis divpusēji risina robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu saskaņā ar Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu gaisa kvalitātes nolīgumu, kas ietver abu valstu saistības samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un gaistošo organisko savienojumu emisiju, un ka abas šīs valstis apsver iekļaut tajā arī saistības samazināt daļiņu emisiju;”.

    6.

    Septīto preambulas rindkopu aizstāj ar šādu:

    Atzīdamas tāpat arī, ka Kanāda ir apņēmusies panākt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu samazinājumu, lai atbilstu Kanādas gaisa kvalitātes standartiem attiecībā uz ozonu un daļiņām un lai sasniegtu valsts mērķi samazināt paskābināšanu, un ka Savienotās Valstis ir apņēmušās īstenot programmas ar mērķi samazināt slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu emisiju, kas nepieciešamas, lai atbilstu valsts gaisa kvalitātes standartiem attiecībā uz ozonu un daļiņām, panākt pastāvīgu progresu paskābināšanas un eitrofikācijas seku mazināšanā un uzlabot redzamību gan valsts parkos, gan pilsētvidē;”.

    7.

    Devīto un desmito preambulas rindkopu aizstāj ar šādām preambulas rindkopām:

    Ņemot vērā zinātnes atziņas par gaisa piesārņojuma pārnesi Zemes puslodes mērogā, slāpekļa cikla ietekmi un potenciālās sinerģijas un kompromisus starp gaisa piesārņošanu un klimata pārmaiņām;

    Apzinādamās, ka emisija no kuģniecības un aviācijas rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un ka tie ir svarīgi jautājumi, kurus risina Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;”.

    8.

    Piecpadsmitajā preambulas rindkopā vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu”.

    9.

    Preambulas deviņpadsmitajā rindkopā pēc vārdiem “slāpekļa savienojumiem” pievieno vārdus “un daļiņām, tostarp kvēpiem”.

    10.

    Preambulas divdesmito un divdesmit pirmo rindkopu svītro.

    11.

    Preambulas divdesmit otrajā rindkopā:

    a)

    vārdus “un amonjaka” aizstāj ar vārdiem “un reducēto slāpekļa savienojumu”;

    b)

    vārdus “tai skaitā slāpekļa (I) oksīda” aizstāj ar vārdiem “tai skaitā dislāpekļa oksīda un nitrātu līmeņa ekosistēmās”.

    12.

    Preambulas divdesmit trešajā rindkopā vārdus “troposfēras (piezemes)” aizstāj ar vārdu “piezemes”.

    B.   1. pants

    1.

    Pēc 1. punkta iekļauj šādu punktu:

    “1.a   “Šis Protokols” un “Protokols” nozīmē 1999. gada Protokolu par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu, ievērojot grozījumus;”.

    2.

    Panta 9. punkta beigās pievieno vārdus “, kas izteikti kā amonjaks (NH3);”.

    3.

    Pēc 11. punkta iekļauj šādus punktus:

    “11.a   “Daļiņas” jeb “PM” nozīmē gaisa piesārņotāju, kas sastāv no daļiņu maisījuma, kas suspendēts gaisā. Šīs daļiņas atšķiras pēc savām fizikālajām īpašībām (tādām kā lielums un forma) un ķīmiskā sastāva. Ja vien nav noteikts citādi, visas atsauces uz daļiņām šajā Protokolā ir atsauces uz daļiņām, kuru aerodinamiskais diametrs ir 10 mikroni (μm) (PM10) vai mazāks, tostarp tādām, kuru aerodinamiskais diametrs ir mazāks par 2,5 μm (PM2,5);

    11.b   “Kvēpi” nozīmē oglekli saturošas daļiņas, kas absorbē gaismu;

    11.c   “Ozona prekursori” nozīmē slāpekļa oksīdus, gaistošos organiskos savienojumus, metānu un oglekļa monoksīdu;”.

    4.

    Panta 13. punktā pēc vārda “atmosfērā” iekļauj vārdus “vai plūsmās uz receptoriem”.

    5.

    Panta 15. punktā vārdus “gaistošos organiskos savienojumus vai amonjaku” aizstāj ar vārdiem “gaistošos organiskos savienojumus, amonjaku vai daļiņas”.

    6.

    Panta 16. punktu aizstāj ar šādu:

    ““Jauns stacionārais avots” nozīmē jebkuru stacionāru avotu, kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vienu gadu pēc šī Protokola stāšanās spēkā attiecībā uz Dalībvalsti. Dalībvalsts var nolemt par jaunu stacionāro avotu neuzskatīt jebkuru stacionāro avotu, kuram attiecīgās kompetentās valsts iestādes jau ir izsniegušas apstiprinājumu laikā, kad Protokols stājas spēkā attiecībā uz šo Dalībvalsti, un ar noteikumu, ka būve vai būtiska pārveide tiek sākta pēc pieciem gadiem, sākot no minētās dienas. Par to, vai pārveide ir vai nav būtiska, lemj kompetentās valsts iestādes, ņemot vērā tādus faktorus kā pārveides labvēlīgā ietekme uz vidi.”

    C.   2. pants

    1.

    Ievadā:

    a)

    pirms vārdiem “Šī protokola mērķis” pievieno “1.”;

    b)

    vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu”;

    c)

    pēc vārdiem “cilvēka veselībai” iekļauj vārdus “un videi”;

    d)

    vārdus “materiāliem un lauksaimniecības kultūrām” aizstāj ar vārdiem “materiāliem, lauksaimniecības kultūrām un klimatam īstermiņā un ilgtermiņā”;

    e)

    pēc vārda “eitrofikācijas” iekļauj vārdus “, daļiņu”.

    2.

    Panta a) punktā pēc vārda “slodzi,” iekļauj vārdus “kas ļauj atjaunoties ekosistēmai,”.

    3.

    Panta b) punktā pēc vārda “slodzi,” iekļauj vārdus “kas ļauj atjaunoties ekosistēmai,”.

    4.

    Panta c) punkta ii) apakšpunktā vārdus “Kanādas ozona standartu” aizstāj ar vārdiem “Kanādas gaisa kvalitātes standartu attiecībā uz ozonu”.

    5.

    Pēc c) punkta pievieno šādu d), e) un f) punktu:

    “d)

    Daļiņām:

    i)

    Dalībvalstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, – daļiņu kritisko līmeni, kā noteikts I pielikumā;

    ii)

    Kanādai – Kanādas gaisa kvalitātes standartu attiecībā uz daļiņām;

    iii)

    Amerikas Savienotajām Valstīm – valsts gaisa kvalitātes standartu attiecībā uz daļiņām;

    e)

    Dalībvalstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, – amonjaka kritisko līmeni, kā noteikts I pielikumā;

    f)

    Dalībvalstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, – pieļaujamos gaisa piesārņotāju līmeņus materiālu aizsardzībai, kā noteikts I pielikumā.”

    6.

    Protokola 2. panta beigās pievieno šādu jaunu 2. punktu:

    “2.   Vēl viens mērķis ir panākt, lai Dalībvalstis, īstenojot pasākumus valsts mērķu sasniegšanai attiecībā uz daļiņām, padarītu par prioritāriem – tādā mērā, kādu tās uzskata par atbilstīgu, – emisijas samazināšanas pasākumus, kas arī būtiski samazina kvēpus, lai radītu ieguvumus cilvēka veselībai un videi un lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas tuvākajā nākotnē.”

    D.   3. pants

    1.

    Panta 1. punktā:

    a)

    vārdus “noteikts emisijas maksimums” pirmajā rindā aizstāj ar vārdiem “noteiktas emisijas samazināšanas saistības”;

    b)

    vārdus “noteiktajam maksimumam” trešajā rindā aizstāj ar vārdiem “noteiktajām saistībām”;

    c)

    punkta beigās pievieno vārdus “Veicot pasākumus daļiņu emisijas samazināšanai, katrai Dalībvalstij tādā mērā, kādu tā uzskata par atbilstošu, jācenšas panākt samazinājumus tādu avotu kategorijās, par kuriem zināms, ka tie emitē lielus kvēpu daudzumus.”

    2.

    Panta 2. un 3. punktā vārdus “V un VI” aizstāj ar vārdiem “V, VI un X”.

    3.

    Panta 2. punkta sākumā iekļauj vārdus “Ievērojot 2.a un 2.b punktu,”.

    4.

    Pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

    “2.a   Dalībvalsts, kas jau bija šī Protokola Dalībvalsts pirms grozījumu, kuros ieviestas jaunas avotu kategorijas, stāšanās spēkā, “esošam stacionāram avotam” piemērojamās robežvērtības var piemērot jebkuram šādas jaunas kategorijas avotam, kura būve vai būtiska pārveide ir sākta, pirms pagājis viens gads no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai Dalībvalstij, ja vien minētais avots netiek būtiski pārveidots un līdz tam laikam, kamēr minētais avots netiek būtiski pārveidots.

    2.b   Dalībvalsts, kas jau bija šī Protokola Dalībvalsts pirms grozījumu stāšanās spēkā, kuros ieviestas “jaunam stacionāram avotam” piemērojamas jaunas robežvērtības, var turpināt piemērot iepriekš piemērojamās robežvērtības jebkuram avotam, kura būve vai būtiska pārveide ir sākta, pirms pagājis viens gads no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai Dalībvalstij, ja vien minētais avots netiek būtiski pārveidots un līdz tam laikam, kamēr minētais avots netiek būtiski pārveidots.”

    5.

    Panta 4. punktu svītro.

    6.

    Panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

    “Katrai Dalībvalstij jāpiemēro labākie pieejamie tehniskie paņēmieni mobilajiem avotiem, kas minēti VIII pielikumā, un visiem stacionārajiem avotiem, kas minēti IV, V, VI un X pielikumā, un, ja uzskata par lietderīgu, pasākumi kvēpu kā daļiņu sastāvdaļas kontrolei, ņemot vērā Izpildinstitūcijas izstrādātos norādījumus.”

    7.

    Panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

    “Katra Dalībvalsts tiktāl, cik tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, un ņemot vērā izmaksas un priekšrocības, piemēro GOS satura robežvērtības produktos, kā noteikts XI pielikumā saskaņā ar grafikiem, kas noteikti VII pielikumā.”

    8.

    Panta 8. punkta b) apakšpunktā:

    a)

    vārdus “norādījumu 5. dokumentā, kas pieņemts Izpildinstitūcijas septiņpadsmitajā sesijā (Lēmums 1999/1) un jebkuros turpmākos labojumos” aizstāj ar vārdiem “Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos”;

    b)

    apakšpunkta beigās pievieno šādu teikumu:

    “Īpaša uzmanība jāpievērš amonjaka emisijas samazināšanai no attiecīgai Dalībvalstij būtiskiem amonjaka avotiem.”

    9.

    Panta 9. punkta b) apakšpunktā vārdus “amonjaka un/vai gaistošo organisko savienojumu emisija veicina paskābināšanu, eitrofikāciju vai ozona veidošanos” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un/vai daļiņu emisija veicina paskābināšanu, eitrofikāciju, ozona veidošanos vai augstāku daļiņu līmeni”.

    10.

    Panta 10. punkta b) apakšpunktā vārdus “sērs un/vai gaistošie organiskie savienojumi” aizstāj ar vārdiem “sērs, gaistošie organiskie savienojumi un/vai daļiņas”.

    11.

    Panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

    “Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis pēc šī Protokola vai Lēmumā 2012/2 iekļauto grozījumu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas, vai pievienošanās tiem iesniedz Izpildinstitūcijai savas sēra, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu emisijas samazināšanas saistības automātiskai iekļaušanai II pielikumā.”

    12.

    Pēc 11. punkta pievieno šādus jaunus punktus:

    “11.a   Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda arī iesniedz Izpildinstitūcijai attiecīgās robežvērtības automātiskai iekļaušanai IV, V, VI, VIII, X un XI pielikumā.

    11.b   Katra Dalībvalsts izveido un uztur pārskatus un prognozes attiecībā uz sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu emisiju. Dalībvalstis, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, izmanto metodoloģiju, kas izklāstīta EMEP vadības izstrādātajos norādījumos, kurus Dalībvalstis pieņēmušas Izpildinstitūcijas sesijā. Dalībvalstis, kas neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, kā norādījumus izmanto metodoloģiju, kas izstrādāta Izpildinstitūcijas darba plāna ietvaros.

    11.c   Visām Dalībvalstīm aktīvi jāpiedalās programmās attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi saskaņā ar Konvenciju.

    11.d   Lai salīdzinātu valsts emisijas kopapjomu ar 1. punktā noteiktajām emisijas samazināšanas saistībām, Dalībvalsts var izmantot procedūru, ko nosaka ar Izpildinstitūcijas lēmumu. Šāda procedūra iekļauj noteikumus par atbalsta dokumentācijas iesniegšanu un par procedūras izmantošanas pārskatu izskatīšanu.”

    E.   3.a pants

    1.

    Protokolā iekļauj šādu jaunu 3.a pantu:

    “3.a pants

    Elastīgi pārejas noteikumi

    1.   Neskarot 3. panta 2., 3., 5. un 6. punktu, Konvencijas Dalībvalsts, kas kļūst par šī Protokola Dalībvalsti no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, var piemērot elastīgus pārejas noteikumus VI un/vai VIII pielikumā minēto robežvērtību īstenošanā saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

    2.   Jebkura Dalībvalsts, kas izvēlas piemērot elastīgos pārejas noteikumus saskaņā ar šo pantu, šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktā sniedz šādu informāciju:

    a)

    konkrēti VI un/vai VIII pielikuma noteikumi, kuriem Dalībvalsts izvēlas piemērot elastīgus pārejas noteikumus;

    b)

    īstenošanas plāns, kurā noteikts minēto noteikumu īstenošanas grafiks.

    3.   Īstenošanas plānā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, ir jāparedz, ka VI pielikuma 1. un 5. tabulā un VIII pielikuma 1., 2., 3., 13. un 14. tabulā minētās jaunu un esošu stacionāro avotu robežvērtības tiek īstenotas ne vēlāk kā astoņu gadu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā attiecīgajai Dalībvalstij vai ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vispirms.

    4.   Dalībvalsts nekādā gadījumā nedrīkst atlikt nevienas VI vai VIII pielikumā minētās robežvērtības īstenošanu jauniem un esošiem stacionārajiem avotiem vēlāk par 2030. gada 31. decembri.

    5.   Dalībvalsts, kas izvēlas piemērot elastīgos pārejas noteikumus saskaņā ar šo pantu, Komisijas Izpildsekretāram iesniedz trīsgadu ziņojumu par progresu VI un/vai VIII pielikuma īstenošanā. Komisijas Izpildsekretārs šādus trīsgadu ziņojumus darīs pieejamus Izpildinstitūcijai.”

    F.   4. pants

    1.

    Panta 1. punktā vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu, tostarp kvēpu,”.

    2.

    Panta 1. punkta a) apakšpunktā vārdus “zemu emisijas līmeni nodrošinošiem degļiem un labu vides praksi lauksaimniecībai” aizstāj ar vārdiem “zemu emisijas līmeni nodrošinošiem degļiem, labu vides praksi lauksaimniecībai un pasākumiem, par kuriem zināms, ka tie samazina kvēpu kā daļiņu sastāvdaļas emisiju”.

    G.   5. pants

    1.

    Panta 1. punkta a) apakšpunktā:

    a)

    vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu, tostarp kvēpu,”;

    b)

    vārdus “valsts maksimuma emisijas sasniegšanu vai” aizstāj ar vārdiem “emisijas samazināšanas saistībām un”.

    2.

    Panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “c)

    piezemes ozona un daļiņu līmeni;”.

    3.

    Panta 1. punkta d) apakšpunktā “pantā.” aizstāj ar “pantā; un”.

    4.

    Pantam pievieno šādu jaunu 1. punkta e) apakšpunktu:

    “e)

    vides un cilvēka veselības uzlabojumiem, kas saistīti ar II pielikumā uzskaitīto emisijas samazināšanas saistību izpildi attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk. Valstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, informācija par šiem uzlabojumiem tiks sniegta Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos.”

    5.

    Panta 2. punkta e) apakšpunktā:

    a)

    vārdus “veselības un vides problēmām” aizstāj ar vārdiem “ietekmi uz cilvēka veselību, vidi un klimatu”;

    b)

    vārdus “kas saistītas ar šajā Protokolā minētajiem sārņiem” aizstāj ar “kas saistīta ar šajā Protokolā minēto piesārņotāju samazināšanu”.

    H.   6. pants

    1.

    Panta 1. punkta b) apakšpunktā vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu”.

    2.

    Panta 1. punkta f) apakšpunktā vārdus “septiņpadsmitajā sesijā (Lēmums 1999/1) pieņemtos norādījumu dokumentus Nr. I – V un jebkurus to labojumus” aizstāj ar vārdiem “pieņemtos norādījumus”.

    3.

    Panta 1. punkta g) apakšpunktā vārdus “septiņpadsmitajā sesijā (Lēmums 1999/1) pieņemto norādījumu dokumentu Nr. VI un jebkurus tā labojumus” aizstāj ar vārdiem “pieņemtos norādījumus”.

    4.

    Panta 1. punkta h) apakšpunktā vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu”.

    5.

    Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

    “Katra Dalībvalsts vāc un uztur informāciju par:

    a)

    sēra un slāpekļa savienojumu koncentrāciju gaisā un nosēdumiem;

    b)

    ozona, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu koncentrāciju gaisā;

    c)

    ja iespējams, piezemes ozona un daļiņu iedarbības aplēses.

    Katra Dalībvalsts, ja iespējams, arī vāc un uztur informāciju par visu šo piesārņotāju ietekmi uz cilvēka veselību, sauszemes un ūdens ekosistēmām, materiāliem un klimatu. Dalībvalstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, jāizmanto Izpildinstitūcijas pieņemtie norādījumi. Dalībvalstīm, kas neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, kā norādījumi jāizmanto metodoloģija, kas izstrādāta Izpildinstitūcijas darba plāna ietvaros.”

    6.

    Iekļauj šādu jaunu 2.a punktu:

    “2.a   Katrai Dalībvalstij tādā mērā, kādu tā uzskata par atbilstīgu, ir arī jāveido un jāuztur pārskats un prognozes attiecībā uz kvēpu emisiju, izmantojot Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus.”

    I.   7. pants

    1.

    Panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā vārdus “3. punktā” aizstāj ar vārdiem “3. un 7. punktā”.

    2.

    Panta 1. punkta b) apakšpunkta ievadu aizstāj ar šādu:

    “b)

    katra Dalībvalsts, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, pamatojoties uz EMEP vadības sagatavotajiem un Izpildinstitūcijas pieņemtajiem norādījumiem, ziņo Komisijas Izpildsekretāram, kurš savukārt nodod šo ziņojumu EMEP, par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu emisiju, sniedzot šādu informāciju:”.

    3.

    Panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā vārdus “sēra, slāpekļa oksīdu, amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” svītro.

    4.

    Panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā:

    a)

    vārdus “katras vielas” svītro;

    b)

    skaitli “(1990.)” aizstāj ar vārdiem “, kas minēts II pielikumā”.

    5.

    Panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā vārdus “un tās samazināšanas plānus” svītro.

    6.

    Panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

    “iv)

    informatīvu pārskata ziņojumu, kurā iekļauta sīki izstrādāta informācija par ziņoto emisijas pārskatu un emisijas prognozēm;”.

    7.

    Pantā iekļauj šādu jaunu 1. punkta ba) apakšpunktu:

    “ba)

    katrai Dalībvalstij, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, jāziņo Komisijas Izpildsekretāram, kurš savukārt ziņo Izpildinstitūcijai, par pieejamo informāciju par programmām attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un par gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas programmām saskaņā ar šo Konvenciju un izmantojot Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus;”.

    8.

    Panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “c)

    Dalībvalstis, kas neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, ziņo par pieejamo informāciju par emisijas līmeņiem, tostarp par pārskata gadu, kas minēts II pielikumā, un atbilstīgi ģeogrāfiskajai sfērai, uz ko attiecas tās emisijas samazināšanas saistības. Dalībvalstīm, kas neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, jāsagatavo ba) apakšpunktā noteiktajai līdzīga informācija, ja to pieprasa Izpildinstitūcija.”

    9.

    Pēc 1. punkta c) apakšpunkta pievieno šādu jaunu d) apakšpunktu:

    “d)

    katrai Dalībvalstij, ja tas ir iespējams, jāziņo arī par emisijas pārskatu un prognozēm attiecībā uz kvēpu emisiju, izmantojot Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus.”

    10.

    Panta 3. punkta ievadu aizstāj ar šādu:

    “Pēc Izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteiktajiem grafikiem EMEP un citas palīginstitūcijas sniedz Izpildinstitūcijai attiecīgu informāciju par:”.

    11.

    Panta 3. punkta a) apakšpunktā pēc vārda “par” pievieno vārdus “daļiņu, tostarp kvēpu,”.

    12.

    Panta 3. punkta b) apakšpunktā vārdus “ozona un tā pirmdaļiņu” aizstāj ar vārdiem “daļiņu, piezemes ozona un to prekursoru”.

    13.

    Pēc panta 3. punkta b) apakšpunkta iekļauj šādu jaunu c) un d) apakšpunktu:

    “c)

    nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, dabiskām ekosistēmām, materiāliem un lauksaimniecības kultūrām, tostarp mijiedarbību ar klimata pārmaiņām un vidi saistībā ar vielām, uz kurām attiecas šis Protokols, un progresu cilvēka veselības un vides uzlabojumu panākšanā, kā aprakstīts Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos;

    d)

    slāpekļa rādītāju, slāpekļa izmantošanas efektivitātes un slāpekļa pārpalikumu aprēķiniem un to uzlabojumiem EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, izmantojot Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus;”.

    14.

    Panta 3. punkta pēdējo teikumu svītro.

    15.

    Panta 4. punktā pēc vārdiem “un ozona” pievieno vārdus “un daļiņu”.

    16.

    Panta 5. punktā vārdus “faktisko ozona koncentrāciju un ozona kritiskajiem līmeņiem” aizstāj ar vārdiem “faktisko ozona un daļiņu koncentrāciju un ozona un daļiņu kritiskajiem līmeņiem”.

    17.

    Pantā pievieno šādu jaunu 6. punktu:

    “6.   Neskarot 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Dalībvalsts Izpildinstitūcijai var pieprasīt atļauju ziņot par ierobežotu konkrēta piesārņotāja vai piesārņotāju pārskatu, ja:

    a)

    Dalībvalstij iepriekš nav bijis ziņošanas pienākuma par minēto piesārņotāju saskaņā ar šo Protokolu vai jebkuru citu protokolu;

    b)

    Dalībvalsts ierobežotajā pārskatā ir iekļauti vismaz visi lielie piesārņotāja vai piesārņotāju punktveida avoti Dalībvalstī vai attiecīgais PEPA.

    Izpildinstitūcija piešķir šādu atļauju ik gadu laikposmā līdz pieciem gadiem pēc šī Protokola stāšanās spēkā attiecīgai Dalībvalstij, bet nekādā gadījumā attiecībā uz ziņošanu par emisiju jebkurā gadā pēc 2019. gada. Šim atļaujas pieprasījumam jāpievieno informācija par progresu pilnīgāka pārskata veidošanā, kas veido Dalībvalsts ikgadējā ziņojuma daļu.”

    J.   8. pants

    1.

    Panta b) apakšpunktā pēc vārdiem “īpaši par” pievieno vārdus “daļiņām, tostarp kvēpiem,”.

    2.

    Panta c) apakšpunktā vārdus “slāpekļa oksīdu un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “slāpekļa savienojumu, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu, tostarp kvēpu,”.

    3.

    Pēc d) apakšpunkta pievieno šādu jaunu da) apakšpunktu:

    “da)

    zinātniskās izpratnes uzlabošanu par potenciālajiem papildu ieguvumiem klimata pārmaiņu mazināšanai, kas saistīta ar gaisa piesārņotāju (tādu kā metāns, oglekļa monoksīds un kvēpi), kuriem vidējā termiņā ir sasiluma iedarbības un citas klimata sekas, potenciālas mazināšanas scenārijiem;”.

    4.

    Panta e) apakšpunktā vārdus “eitrofikācijas un fotoķīmiskā piesārņojuma” aizstāj ar vārdiem “eitrofikācijas, fotoķīmiskā piesārņojuma un daļiņu”.

    5.

    Panta f) apakšpunktā vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un citu ozona prekursoru un daļiņu”.

    6.

    Panta g) apakšpunktā:

    a)

    vārdus “slāpekļa, gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “slāpekļa, gaistošo organisko savienojumu, daļiņu”;

    b)

    vārdus “, ietverot to ietekmi uz cieto daļiņu koncentrācijām,” svītro;

    c)

    vārdus “gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un troposfēras ozonu” aizstāj ar vārdiem “gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, daļiņām un piezemes ozonu”.

    7.

    Panta k) apakšpunktā:

    a)

    vārdus “apkārtējai videi un cilvēka veselībai radīto ieguvumu” aizstāj ar vārdiem “apkārtējai videi un cilvēka veselībai radīto ieguvumu un ietekmes uz klimatu”;

    b)

    vārdus “amonjaka un gaistošo organisko savienojumu” aizstāj ar vārdiem “amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu”.

    K.   10. pants

    1.

    Panta 1. punktā vārdus “sēra un slāpekļa savienojumu” aizstāj ar vārdiem “sēra, slāpekļa savienojumu un daļiņu”.

    2.

    Panta 2. punkta b) apakšpunktā:

    a)

    vārdus “visām atbilstošajām veselības problēmām” aizstāj ar vārdiem “visu attiecīgo ietekmi uz cilvēka veselību, papildieguvumiem klimatam”;

    b)

    pēc vārdiem “saistītas ar” iekļauj vārdus “daļiņām,”.

    3.

    Pantam pievieno šādu 3. un 4. punktu:

    “3.   Saskaņā ar šo pantu Izpildiestāde savos pārskatos iekļauj kvēpu emisijas mazināšanas pasākumu novērtējumu ne vēlāk kā Izpildinstitūcijas otrajā sesijā pēc Lēmumā 2012/2 iekļauto grozījumu stāšanās spēkā.

    4.   Ne vēlāk kā Izpildinstitūcijas otrajā sesijā pēc Lēmumā 2012/2 iekļauto grozījumu stāšanās spēkā Dalībvalstis izvērtē amonjaka kontroles pasākumus un apsver iespēju pārskatīt IX pielikumu.”

    L.   13. pants

    Protokola 13. pantu aizstāj ar šādiem:

    “13. pants

    Korekcijas

    1.   Jebkura Konvencijas Dalībvalsts var ierosināt šī Protokola II pielikuma korekciju – pievienot tam savu nosaukumu un emisijas līmeņus, emisijas maksimumu un procentuālo emisijas samazinājumu.

    2.   Jebkura Dalībvalsts var ierosināt korekciju tās emisijas samazināšanas saistībās, kas jau noteiktas II pielikumā. Šādā priekšlikumā jāiekļauj atbalsta dokumentācija, un to izskata, kā minēts Izpildinstitūcijas lēmumā. Izskatīšana notiek, pirms Dalībvalstis apspriež priekšlikumu saskaņā ar 4. punktu.

    3.   Jebkura Dalībvalsts, kurai uz to ir tiesības saskaņā ar 3. panta 9. punktu, var ierosināt III pielikuma korekciju – pievienot vienu vai vairākus PEPA vai veikt izmaiņas attiecībā uz tās jurisdikcijā esošu PEPA, kas minēts III pielikumā.

    4.   Ierosinātās korekcijas rakstveidā iesniedz Komisijas Izpildsekretāram, kas tās dara zināmas visām Dalībvalstīm. Dalībvalstis apspriež ierosinātās korekcijas nākamajā Izpildinstitūcijas sesijā ar nosacījumu, ka Izpildsekretārs šos priekšlikumus darījis zināmus Dalībvalstīm vismaz deviņdesmit dienas pirms sesijas.

    5.   Korekcijas pieņem visas Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās Dalībvalstis pēc vienprātības principa, un tās stājas spēkā visām šī Protokola Dalībvalstīm deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā Komisijas Izpildsekretārs rakstveidā informējis Dalībvalstis par korekcijas pieņemšanu.

    13.a pants

    Grozījumi

    1.   Ikviena Dalībvalsts var ierosināt šī Protokola grozījumus.

    2.   Ierosinātie grozījumi rakstveidā jāiesniedz Komisijas Izpildsekretāram, kas tos dara zināmus visām Dalībvalstīm. Dalībvalstis apspriež ierosinātos grozījumus nākamajā Izpildinstitūcijas sesijā ar nosacījumu, ka Izpildsekretārs šos priekšlikumus darījis zināmus Dalībvalstīm vismaz deviņdesmit dienas pirms sesijas.

    3.   Šī Protokola grozījumus, izņemot grozījumus I un III pielikumā, pēc vienprātības principa pieņem Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās Dalībvalstis, un grozījumi Dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad divas trešdaļas to Dalībvalstu, kas tādas bijušas grozījumu pieņemšanas laikā, ir iesniegušas depozitārijam grozījumu pieņemšanas aktu. Jebkurai citai Dalībvalstij grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Dalībvalsts ir iesniegusi depozitārijam grozījumu pieņemšanas aktu.

    4.   Grozījumus šī Protokola I un II pielikumā pieņem visas Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās Dalībvalstis pēc vienprātības principa. Simt astoņdesmit dienas pēc tam, kad Komisijas Izpildsekretārs tos ir darījis zināmus visām Dalībvalstīm, šie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm, kas depozitārijam nav iesniegušas paziņojumu atbilstīgi 5. punkta noteikumiem, ar nosacījumu, ka vismaz sešpadsmit Dalībvalstis nav iesniegušas šādu paziņojumu.

    5.   Ikviena Dalībvalsts, kas nevar apstiprināt grozījumus I un/vai III pielikumā, par to paziņo depozitārijam rakstveidā deviņdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots par grozījumu pieņemšanu. Depozitārijs nekavējoties paziņo visām Dalībvalstīm par jebkuru šādu saņemtu paziņojumu. Dalībvalsts jebkurā laikā var aizstāt savu iepriekšējo paziņojumu un pieņemt grozījumus, un pēc pieņemšanas akta iesniegšanas depozitārijam šai Dalībvalstij šāda pielikuma grozījumi kļūst saistoši.

    6.   Tām Dalībvalstīm, kas tam piekritušas, 7. punktā izklāstītā procedūra aizstāj procedūru, kas izklāstīta 3. punktā, attiecībā uz IV–XI pielikuma grozīšanu.

    7.   Grozījumus IV–XI pielikumā pieņem visas Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās Dalībvalstis pēc vienprātības principa. Beidzoties vienam gadam no dienas, kad Komisijas Izpildsekretārs tos darījis zināmus visām Dalībvalstīm, jebkura šāda pielikuma grozījumi stājas spēkā attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kas nav iesniegušas depozitārijam paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem:

    a)

    ikviena Dalībvalsts, kas nevar apstiprināt grozījumus IV–XI pielikumā, par to paziņo depozitārijam rakstveidā gada laikā no datuma, kad paziņots par grozījumu pieņemšanu. Depozitārijs nekavējoties paziņo visām Dalībvalstīm par jebkuru šādu saņemtu paziņojumu. Dalībvalsts jebkurā laikā var aizstāt savu iepriekšējo paziņojumu un pieņemt grozījumus, un pēc pieņemšanas akta iesniegšanas depozitārijam šai Dalībvalstij šāda pielikuma grozījumi kļūst saistoši;

    b)

    jebkuri IV–XI pielikuma grozījumi nestājas spēkā, ja sešpadsmit vai vairāk Dalībvalstu:

    i)

    vai nu ir iesniegušas paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem;

    ii)

    vai nav piekritušas procedūrai, kas izklāstīta šajā punktā, un vēl nav iesniegušas pieņemšanas aktu saskaņā ar 3. punktu.”

    M.   15. pants

    Pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

    “4.   Ja valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nevēlas, lai tām būtu saistošas 13.a panta 7. punktā noteiktās procedūras attiecībā uz IV–XI pielikuma grozījumiem, tās savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās aktā to deklarē.”

    N.   Jauns 18.a pants

    Pēc 18. panta iekļauj šādu jaunu 18.a pantu:

    “18.a pants

    Protokolu piemērošanas izbeigšana

    Kad visas turpmāk minēto protokolu Dalībvalstis saskaņā ar 15. pantu ir iesniegušas savus šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās aktus depozitārijam, tiek uzskatīts, ka attiecīgā protokola piemērošana ir izbeigta:

    a)

    1985. gada Helsinku Protokols par sēra emisijas vai to pārrobežu pārneses samazināšanu vismaz par 30 procentiem;

    b)

    1988. gada Sofijas Protokols par slāpekļa oksīdu emisijas kontroli vai to robežšķērsojošajām plūsmām;

    c)

    1991. gada Ženēvas Protokols par gaistošo organisko savienojumu emisiju vai to robežšķērsojošajām plūsmām;

    d)

    1994. gada Oslo Protokols par sēra emisijas turpmāko samazināšanu.”

    O.   II pielikums

    Protokola II pielikuma tekstu aizstāj ar šādu:

    “Emisijas samazināšanas saistības

    1.

    Tabulās turpmāk minētās emisijas samazināšanas saistības ir saistītas ar šī Protokola 3. panta 1. un 10. punkta noteikumiem.

    2.

    1. tabulā ir norādīts sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), amonjaka (NH3) un gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas maksimums, kas izteikts tūkstošos tonnu, laikposmam no 2010. līdz 2020. gadam tām Dalībvalstīm, kas ratificējušas šo Protokolu pirms 2010. gada.

    3.

    2.–6. tabulā norādītas SO2, NOx, NH3, GOS un PM2,5 emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un pēc tam. Šīs saistības ir izteiktas kā procentuāls samazinājums no 2005. gada emisijas līmeņa.

    4.

    2005. gada emisijas aplēses, kas uzskaitītas 2.–6. tabulā, ir izteiktas tūkstošos tonnu un atspoguļo jaunākos labākos pieejamos datus, par kuriem Dalībvalstis ziņojušas 2012. gadā. Šīs aplēses tiek sniegtas tikai informatīvā nolūkā, un, ja kļūst pieejama labāka informācija, Dalībvalstis tās var atjaunināt emisijas datu ziņošanas procesā saskaņā ar šo Protokolu. Sekretariāts informācijas nolūkā uzturēs un regulāri atjauninās tabulu ar jaunākajām Dalībvalstu ziņotajām aplēsēm Konvencijas tīmekļa vietnē. 2.–6. tabulā minētās procentos izteiktās emisijas samazināšanas saistības ir piemērojamas jaunākajām 2005. gada aplēsēm, par kurām Dalībvalstis ziņojušas Komisijas Izpildsekretāram.

    5.

    Ja kādā gadā Dalībvalsts uzzina, ka īpaši aukstas ziemas, īpaši sausas vasaras dēļ vai neparedzētu izmaiņu dēļ saimnieciskajā darbībā, piemēram, energoapgādes sistēmas jaudas samazināšanās dēļ valstī vai kaimiņvalstī, tā nevar īstenot savas emisijas samazināšanas saistības, Dalībvalsts var izpildīt šīs saistības, aprēķinot valsts gada emisijas vidējo aritmētisko attiecīgajam gadam, gadam pirms tā un gadam pēc tā ar noteikumu, ka šis vidējais aritmētiskais nepārsniedz tās saistības.

    1. tabula

    Emisijas maksimums laikposmam no 2010. līdz 2020. gadam Dalībvalstīm, kuras ratificējušas šo Protokolu līdz 2010. gadam (izteikts tūkstošos tonnu gadā)

     

    Dalībvalsts

    Ratifikācija

    SO2

    NOx

    NH3

    GOS

    1

    Beļģija

    2007

    106

    181

    74

    144

    2

    Bulgārija

    2005

    856

    266

    108

    185

    3

    Horvātija

    2008

    70

    87

    30

    90

    4

    Kipra

    2007

    39

    23

    9

    14

    5

    Čehijas Republika

    2004

    283

    286

    101

    220

    6

    Dānija

    2002

    55

    127

    69

    85

    7

    Somija

    2003

    116

    170

    31

    130

    8

    Francija

    2007

    400

    860

    780

    1 100

    9

    Vācija

    2004

    550

    1 081

    550

    995

    10

    Ungārija

    2006

    550

    198

    90

    137

    11

    Latvija

    2004

    107

    84

    44

    136

    12

    Lietuva

    2004

    145

    110

    84

    92

    13

    Luksemburga

    2001

    4

    11

    7

    9

    14

    Nīderlande

    2004

    50

    266

    128

    191

    15

    Norvēģija

    2002

    22

    156

    23

    195

    16

    Portugāle

    2005

    170

    260

    108

    202

    17

    Rumānija

    2003

    918

    437

    210

    523

    18

    Slovākija

    2005

    110

    130

    39

    140

    19

    Slovēnija

    2004

    27

    45

    20

    40

    20

    Spānija (1)

    2005

    774

    847

    353

    669

    21

    Zviedrija

    2002

    67

    148

    57

    241

    22

    Šveice

    2005

    26

    79

    63

    144

    23

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    2005

    625

    1 181

    297

    1 200

    24

    Amerikas Savienotās Valstis

    2004

     (2)

     (3)

     

     (4)

    25

    Eiropas Savienība

    2003

    7 832

    8 180

    4 294

    7 585


    2. tabula

    Sēra dioksīda emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk

     

    Konvencijas dalībvalsts

    SO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu)

    Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%)

    1

    Austrija

    27

    26

    2

    Baltkrievija

    79

    20

    3

    Beļģija

    145

    43

    4

    Bulgārija

    777

    78

    5

    Kanāda (5)

     

     

    6

    Horvātija

    63

    55

    7

    Kipra

    38

    83

    8

    Čehijas Republika

    219

    45

    9

    Dānija

    23

    35

    10

    Igaunija

    76

    32

    11

    Somija

    69

    30

    12

    Francija

    467

    55

    13

    Vācija

    517

    21

    14

    Grieķija

    542

    74

    15

    Ungārija

    129

    46

    16

    Īrija

    71

    65

    17

    Itālija

    403

    35

    18

    Latvija

    6,7

    8

    19

    Lietuva

    44

    55

    20

    Luksemburga

    2,5

    34

    21

    Malta

    11

    77

    22

    Nīderlande (6)

    65

    28

    23

    Norvēģija

    24

    10

    24

    Polija

    1 224

    59

    25

    Portugāle

    177

    63

    26

    Rumānija

    643

    77

    27

    Slovākija

    89

    57

    28

    Slovēnija

    40

    63

    29

    Spānija (6)

    1 282

    67

    30

    Zviedrija

    36

    22

    31

    Šveice

    17

    21

    32

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    706

    59

    33

    Amerikas Savienotās Valstis (7)

     

     

    34

    Eiropas Savienība

    7 828

    59


    3. tabula

    Slāpekļa oksīdu emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk  (8)

     

    Konvencijas dalībvalsts

    NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu)

    Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%)

    1

    Austrija

    231

    37

    2

    Baltkrievija

    171

    25

    3

    Beļģija

    291

    41

    4

    Bulgārija

    154

    41

    5

    Kanāda (9)

     

     

    6

    Horvātija

    81

    31

    7

    Kipra

    21

    44

    8

    Čehijas Republika

    286

    35

    9

    Dānija

    181

    56

    10

    Igaunija

    36

    18

    11

    Somija

    177

    35

    12

    Francija

    1 430

    50

    13

    Vācija

    1 464

    39

    14

    Grieķija

    419

    31

    15

    Ungārija

    203

    34

    16

    Īrija

    127

    49

    17

    Itālija

    1 212

    40

    18

    Latvija

    37

    32

    19

    Lietuva

    58

    48

    20

    Luksemburga

    19

    43

    21

    Malta

    9,3

    42

    22

    Nīderlande (10)

    370

    45

    23

    Norvēģija

    200

    23

    24

    Polija

    866

    30

    25

    Portugāle

    256

    36

    26

    Rumānija

    309

    45

    27

    Slovākija

    102

    36

    28

    Slovēnija

    47

    39

    29

    Spānija (10)

    1 292

    41

    30

    Zviedrija

    174

    36

    31

    Šveice (11)

    94

    41

    32

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    1 580

    55

    33

    Amerikas Savienotās Valstis (12)

     

     

    34

    Eiropas Savienība

    11 354

    42


    4. tabula

    Amonjaka emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk

     

    Konvencijas dalībvalsts

    NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu)

    Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%)

    1

    Austrija

    63

    1

    2

    Baltkrievija

    136

    7

    3

    Beļģija

    71

    2

    4

    Bulgārija

    60

    3

    5

    Horvātija

    40

    1

    6

    Kipra

    5,8

    10

    7

    Čehijas Republika

    82

    7

    8

    Dānija

    83

    24

    9

    Igaunija

    9,8

    1

    10

    Somija

    39

    20

    11

    Francija

    661

    4

    12

    Vācija

    573

    5

    13

    Grieķija

    68

    7

    14

    Ungārija

    80

    10

    15

    Īrija

    109

    1

    16

    Itālija

    416

    5

    17

    Latvija

    16

    1

    18

    Lietuva

    39

    10

    19

    Luksemburga

    5,0

    1

    20

    Malta

    1,6

    4

    21

    Nīderlande (13)

    141

    13

    22

    Norvēģija

    23

    8

    23

    Polija

    270

    1

    24

    Portugāle

    50

    7

    25

    Rumānija

    199

    13

    26

    Slovākija

    29

    15

    27

    Slovēnija

    18

    1

    28

    Spānija (13)

    365

    3

    29

    Zviedrija

    55

    15

    30

    Šveice

    64

    8

    31

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    307

    8

    32

    Eiropas Savienība

    3 813

    6


    5. tabula

    Gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk

     

    Konvencijas dalībvalsts

    NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu)

    Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%)

    1

    Austrija

    162

    21

    2

    Baltkrievija

    349

    15

    3

    Beļģija

    143

    21

    4

    Bulgārija

    158

    21

    5

    Kanāda (14)

     

     

    6

    Horvātija

    101

    34

    7

    Kipra

    14

    45

    8

    Čehijas Republika

    182

    18

    9

    Dānija

    110

    35

    10

    Igaunija

    41

    10

    11

    Somija

    131

    35

    12

    Francija

    1 232

    43

    13

    Vācija

    1 143

    13

    14

    Grieķija

    222

    54

    15

    Ungārija

    177

    30

    16

    Īrija

    57

    25

    17

    Itālija

    1 286

    35

    18

    Latvija

    73

    27

    19

    Lietuva

    84

    32

    20

    Luksemburga

    9,8

    29

    21

    Malta

    3,3

    23

    22

    Nīderlande (15)

    182

    8

    23

    Norvēģija

    218

    40

    24

    Polija

    593

    25

    25

    Portugāle

    207

    18

    26

    Rumānija

    425

    25

    27

    Slovākija

    73

    18

    28

    Slovēnija

    37

    23

    29

    Spānija (15)

    809

    22

    30

    Zviedrija

    197

    25

    31

    Šveice (16)

    103

    30

    32

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    1 088

    32

    33

    Amerikas Savienotās Valstis (17)

     

     

    34

    Eiropas Savienība

    8 842

    28


    6. tabula

    PM2,5 emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk

     

    Konvencijas dalībvalsts

    NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu)

    Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%)

    1

    Austrija

    22

    20

    2

    Baltkrievija

    46

    10

    3

    Beļģija

    24

    20

    4

    Bulgārija

    44

    20

    5

    Kanāda (18)

     

     

    6

    Horvātija

    13

    18

    7

    Kipra

    2,9

    46

    8

    Čehijas Republika

    22

    17

    9

    Dānija

    25

    33

    10

    Igaunija

    20

    15

    11

    Somija

    36

    30

    12

    Francija

    304

    27

    13

    Vācija

    121

    26

    14

    Grieķija

    56

    35

    15

    Ungārija

    31

    13

    16

    Īrija

    11

    18

    17

    Itālija

    166

    10

    18

    Latvija

    27

    16

    19

    Lietuva

    8,7

    20

    20

    Luksemburga

    3,1

    15

    21

    Malta

    1,3

    25

    22

    Nīderlande (19)

    21

    37

    23

    Norvēģija

    52

    30

    24

    Polija

    133

    16

    25

    Portugāle

    65

    15

    26

    Rumānija

    106

    28

    27

    Slovākija

    37

    36

    28

    Slovēnija

    14

    25

    29

    Spānija (19)

    93

    15

    30

    Zviedrija

    29

    19

    31

    Šveice

    11

    26

    32

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    81

    30

    33

    Amerikas Savienotās Valstis (20)

     

     

    34

    Eiropas Savienība

    1 504

    22

    P.   III pielikums

    1.

    Teikumu, kas ir pēc virsraksta, “Šī Protokola nolūkiem sarakstā ir iekļauti šādi piesārņojuma emisijas regulēšanas apgabali (PEPA):” aizstāj ar teikumu “Šī Protokola nolūkiem sarakstā ir iekļauti šādi piesārņojuma emisijas regulēšanas apgabali (PEPA):”.

    2.

    Pirms ieraksta par Krievijas Federācijas PEPA iekļauj šādu jaunu apakšvirsrakstu un rindkopu:

    “Kanādas PEPA

    Kanādas PEPA, kas noteikts attiecībā uz sēru, ir vienu miljonu kvadrātkilometru liela teritorija, kurā ietilpst visa Prinča Edvarda salu, Jaunskotijas un Ņūbransvikas provinču teritorija, visa Kvebekas provinces teritorija uz dienvidiem no taisnās līnijas starp Avresenpjēru Sentlorensa līča ziemeļu krastā un punktu, kur Kvebekas–Ontārio robeža šķērso Džeimsa līča krasta līniju, un visa Ontārio provinces teritorija uz dienvidiem no taisnās līnijas starp punktu, kur Kvebekas–Ontārio robeža šķērso Džeimsa līča krasta līniju un Nipigonas upi Augšezera ziemeļu krastā.”

    3.

    Rindkopu zem virsraksta “Krievijas Federācijas PEPA” aizstāj ar šādu:

    “Krievijas Federācijas PEPA atbilst Krievijas Federācijas Eiropas daļai. Krievijas Federācijas Eiropas teritorija ir Krievijas teritorijas daļa tādu Krievijas Federācijas sastāvdaļu administratīvajās un ģeogrāfiskajās robežās, kuras atrodas Austrumeiropā, robežojoties ar Āzijas kontinentu saskaņā ar vispārpieņemto robežlīniju no ziemeļiem un dienvidiem gar Urālu kalniem, robežu ar Kazahstānu līdz Kaspijas jūrai, tad valsts robežu ar Azerbaidžānu un Gruziju Ziemeļkaukāzā līdz Melnajai jūrai.”

    Q.   IV pielikums

    1.

    Protokola IV pielikuma tekstu aizstāj ar šādu:

    “Stacionāro avotu sēra emisijas robežvērtības

    1.

    A iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    A.   Visas Dalībvalstis, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis

    2.

    Šajā iedaļā “emisijas robežvērtība” (ERV) ir tāds SO2 (vai SOx, kur minēts šādi) daudzums no iekārtas emitētajās dūmgāzēs, kuru nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to aprēķina kā SO2 (vai SOx, kas izteikts kā SO2) masu uz dūmgāzes tilpuma vienību (mg/m3) sausas gāzes temperatūras un spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz skābekļa daudzumu dūmgāzēs katrai avotu kategorijai tiek piemērotas turpmāk tabulās norādītās vērtības. Atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana, izslēgšana un apkope.

    3.

    Atbilstību ERV, minimālajām desulfurizācijas pakāpēm, sēra reģenerācijas pakāpēm un sēra satura robežvērtībām pārbauda šādi:

    a)

    emisijas monitoringu veic, izmantojot mērījumus vai veicot aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību ERV pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot tipa apstiprināšanu vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, ieskaitot pārbaudītas aprēķina metodes. Veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja mēneša validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz robežvērtību, ja vien atsevišķai avota kategorijai nav noteikts citādi. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas atbilstīgas noteikšanas vai aprēķina procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita raksturīgos apstākļos, nepārsniedz ERV. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti;

    b)

    ja sadedzināšanas iekārtām piemēro 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktās minimālās desulfurizācijas pakāpes, ir regulāri jāveic sēra satura monitorings kurināmajā un ir jāinformē kompetentās iestādes par būtiskām izmaiņām kurināmā veida izmantojumā. Desulfurizācijas pakāpes piemēro kā mēneša vidējās vērtības;

    c)

    atbilstību minimālajām sēra reģenerācijas pakāpēm pārbauda, veicot regulārus mērījumus vai izmantojot jebkuru citu tehniski piemērotu metodi;

    d)

    atbilstību sēra robežvērtībām attiecībā uz gāzeļļu pārbauda, veicot regulārus mērķmērījumus.

    4.

    Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru mērījumus, kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

    5.

    Šā punkta apakšpunktos ir paredzēti īpaši noteikumi 7. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām:

    a)

    Dalībvalsts var atkāpties no pienākuma ievērot 7. punktā minētās emisijas robežvērtības šādos gadījumos:

    i)

    attiecībā uz sadedzināšanas iekārtu, kurā šim nolūkam parasti izmanto kurināmo ar zemu sēra saturu, tad, ja operators nevar ievērot minētās robežvērtības kurināmā ar zemu sēra saturu piegādes pārtraukuma dēļ, kas radies nopietna deficīta situācijā;

    ii)

    attiecībā uz sadedzināšanas iekārtu, kurā dedzina vietējo cieto kurināmo un kurai nevar ievērot 7. punktā minētās emisijas robežvērtības, minēto robežvērtību ievērošanas vietā ir jāievēro vismaz šādas desulfurizācijas pakāpju robežvērtības:

    aa)

    esošas iekārtas: 50–100 MWth: 80 %;

    bb)

    esošas iekārtas: 100–300 MWth: 90 %;

    cc)

    esošas iekārtas: > 300 MWth: 95 %;

    dd)

    jaunas iekārtas: 50–300 MWth: 93 %;

    ee)

    jaunas iekārtas: > 300 MWth: 97 %;

    iii)

    attiecībā uz sadedzināšanas iekārtu, kurā parasti izmanto gāzveida kurināmo un kurai izņēmuma kārtā jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kura šā iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci;

    iv)

    attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas darbojas ne vairāk kā 17 500 darbības stundu laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrim;

    v)

    attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto cietos vai šķidros kurināmos un kuras darbojas ne vairāk kā 1 500 darbības stundu gadā, kas ir vidējais rādītājs piecu gadu laikposmā, minēto robežvērtību ievērošanas vietā jāievēro šādas:

    aa)

    cietajiem kurināmajiem: 800 mg/m3;

    bb)

    šķidrajiem kurināmajiem: 850 mg/m3 iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 300 MWth, un 400 mg/m3 iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 300 MWth;

    b)

    ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 7. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas. ERV aprēķina kā vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai;

    c)

    Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību vai bojājumu;

    d)

    attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka, aprēķinot atsevišķu kurināmo ERV vidējo svērto vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās siltuma jaudas īpatsvaru.

    6.

    Dalībvalstis var piemērot noteikumus, ar kuriem saskaņā sadedzināšanas iekārtas un tehnoloģiskas iekārtas naftas rafinēšanas rūpnīcās var atbrīvot no šajā pielikumā minēto SO2 robežvērtību ievērošanas ar noteikumu, ka tās ievēro SO2 robežvērtību, kas noteikta ar “burbuļa” metodi, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

    7.

    Sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MWth (1)

    1. tabula

    Robežvērtības SO2 emisijai no sadedzināšanas iekārtām  (21)

    Kurināmā veids

    Ievadītā siltuma jauda (MWth)

    SO2 ERV (mg/m3)  (22)

    Cietie kurināmie

    50–100

    Jaunas iekārtas:

     

    400 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    300 (kūdra)

     

    200 (biomasa)

    Esošas iekārtas:

     

    400 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    300 (kūdra)

     

    200 (biomasa)

    100–300

    Jaunas iekārtas:

     

    200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    300 (kūdra)

     

    200 (biomasa)

    Esošas iekārtas:

     

    250 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    300 (kūdra)

     

    200 (biomasa)

    > 300

    Jaunas iekārtas:

     

    150 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) (FBC: 200)

     

    150 (kūdra) (FBC: 200)

     

    150 (biomasa)

    Esošas iekārtas:

     

    200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    200 (kūdra)

     

    200 (biomasa)

    Šķidrie kurināmie

    50–100

    Jaunas iekārtas: 350

    Esošas iekārtas: 350

    100–300

    Jaunas iekārtas: 200

    Esošas iekārtas: 250

    > 300

    Jaunas iekārtas: 150

    Esošas iekārtas: 200

    Visi gāzveida kurināmie

    > 50

    Jaunas iekārtas: 35

    Esošas iekārtas: 35

    Sašķidrināta gāze

    > 50

    Jaunas iekārtas: 5

    Esošas iekārtas: 5

    Koksa krāšņu gāze vai domnu gāze

    > 50

    Jaunas iekārtas:

     

    200 domnu gāzei

     

    400 koksa krāšņu gāzei

    Esošas iekārtas:

     

    200 domnu gāzei

     

    400 koksa krāšņu gāzei

    Gazificēti rafinēšanas atlikumfrakcijas produkti

    > 50

    Jaunas iekārtas: 35

    Esošas iekārtas: 800

    Piezīme. FBC (fluidized bed combustion) – sadedzināšana verdošā slānī (cirkulējošā, paaugstināta spiediena, burbuļojošā).

    8.

    Gāzeļļa

    2. tabula

    Sēra satura robežvērtības gāzeļļā  (23)

     

    Sēra saturs (masas procentos)

    Gāzeļļa

    < 0,10

    9.

    Naftas rafinēšanas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

    Sēra reģenerēšanas iekārtas: rūpnīcām, kas ražo vairāk nekā 50 Mg dienā

    3. tabula

    Robežvērtība, kas izteikta kā sēra reģenerēšanas iekārtu minimālā sēra reģenerācijas pakāpe

    Iekārtas tips

    Minimālā sēra reģenerācijas pakāpe  (24) (%)

    Jauna iekārta

    99,5

    Esoša iekārta

    98,5

    10.

    Titāna dioksīda ražošana

    4. tabula

    Robežvērtības SOx emisijai no titāna dioksīda ražošanas (vidēji gadā)

    Iekārtas tips

    SOx (izteikts kā SO2) ERV (kg/t no TiO2)

    Sulfātprocess, kopējā emisija

    6

    Hlorīda process, kopējā emisija

    1,7

    B.   Kanāda

    11.

    Robežvērtības sēra dioksīda emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus:

    a)

    Rīkojums, ar kuru 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma 1. papildinājumam pievieno toksisku vielu sarakstu. SOR/2011-34;

    b)

    Regulējuma priekšlikums, Rīkojums, ar kuru 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma 1. papildinājumam pievieno toksisku vielu sarakstu;

    c)

    Vadlīnijas par emisiju no jauniem termoelektroenerģijas ražošanas avotiem;

    d)

    Valsts vadlīnijas par emisijām no stacionārām sadedzināšanas turbīnām. PN1072;

    e)

    Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu sadedzināšanas krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN1085.

    C.   Amerikas Savienotās Valstis

    12.

    Robežvērtības sēra dioksīda emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem šādās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos:

    a)

    tvaika ražošanas iekārtas elektrostacijās – Federālo noteikumu kodeksa (FNK) 40. daļa, 60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa;

    b)

    rūpniecisko, komerciālo, valsts un pašvaldību iestāžu tvaika ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc apakšiedaļa;

    c)

    sērskābes rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, H apakšiedaļa;

    d)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, J un Ja apakšiedaļa;

    e)

    primārās vara kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, P apakšiedaļa;

    f)

    primārās cinka kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Q apakšiedaļa;

    g)

    primārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, R apakšiedaļa;

    h)

    stacionārās gāzturbīnas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, GG apakšiedaļa;

    i)

    dabasgāzes pārstrāde uz sauszemes – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, LLL apakšiedaļa;

    j)

    sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ea un Eb apakšiedaļa;

    k)

    slimnīcu, medicīnas, infektoloģisko atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec apakšiedaļa;

    l)

    stacionārās sadedzināšanas turbīnas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, KKKK apakšiedaļa;

    m)

    mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;

    n)

    komerciālās un rūpnieciskās cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CCCC apakšiedaļa;

    o)

    citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa.”

    R.   V pielikums

    Protokola V pielikumu aizstāj ar šādu:

    “Robežvērtības slāpekļa oksīdu emisijai no stacionāriem avotiem

    1.

    A iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    A.   Visas Dalībvalstis, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis

    2.

    Šajā iedaļā “emisijas robežvērtība” (ERV) ir tāds NOx (NO un NO2 summa, kas izteikta kā NO2) daudzums no iekārtas emitētajās dūmgāzēs, kuru nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to aprēķina kā NOx masu uz dūmgāzu tilpuma vienību (mg/m3) temperatūras un sausas gāzes spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz skābekļa daudzumu dūmgāzēs katrai avotu kategorijai tiek piemērotas turpmāk tabulās norādītās vērtības. Atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana, izslēgšana un apkope.

    3.

    Emisijas monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot NOx mērījumus vai veicot aprēķinus, vai kombinējot mērījumus ar aprēķiniem, ja šādi var panākt vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību ERV pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot tipa apstiprināšanu vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, ieskaitot pārbaudītas aprēķina metodes. Veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja mēneša validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz robežvērtības. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas atbilstīgas noteikšanas vai aprēķina procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita raksturīgos apstākļos, nepārsniedz ERV. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti.

    4.

    Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru mērījumus, kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus vai valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

    5.

    Īpaši noteikumi 6. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām:

    a)

    Dalībvalsts var atkāpties no pienākuma ievērot 6. punktā minētās ERV šādos gadījumos:

    i)

    attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto gāzveida kurināmo un kurās izņēmuma kārtā jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kuras šī iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci;

    ii)

    attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas darbojas ne vairāk kā 17 500 darbības stundu laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrim;

    iii)

    attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām (izņemot sauszemes gāzturbīnas, uz kurām attiecas 7. punkts), kurās parasti izmanto cietos vai šķidros kurināmos un kuras darbojas ne vairāk kā 1 500 darbības stundu gadā, kas ir vidējais rādītājs piecu gadu laikposmā, minēto robežvērtību ievērošanas vietā jāievēro šādas:

    aa)

    cietajiem kurināmajiem: 450 mg/m3;

    bb)

    šķidrajiem kurināmajiem: 450 mg/m3;

    b)

    ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 6. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas. ERV aprēķina kā vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai;

    c)

    Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību vai bojājumu;

    d)

    attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka, aprēķinot atsevišķu kurināmo ERV vidējo svērto vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās siltuma jaudas īpatsvaru. Dalībvalstis var piemērot noteikumus, ar kuriem saskaņā sadedzināšanas iekārtas un tehnoloģiskas iekārtas naftas rafinēšanas rūpnīcās var atbrīvot no šajā pielikumā minēto NOx robežvērtību ievērošanas ar noteikumu, ka tās ievēro NOx robežvērtību, kas noteikta ar “burbuļa” metodi, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

    6.

    Sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MWth (2)

    1. tabula

    Robežvērtības NOx emisijai no sadedzināšanas iekārtām  (25)

    Kurināmā veids

    Ievadītā siltuma jauda (MWth)

    NOx ERV (mg/m3)  (26)

    Cietie kurināmie

    50–100

    Jaunas iekārtas:

     

    300 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    450 (pulverizēts lignīts)

     

    250 (biomasa, kūdra)

    Esošas iekārtas:

     

    300 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    450 (pulverizēts lignīts)

     

    300 (biomasa, kūdra)

    100–300

    Jaunas iekārtas:

     

    200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    200 (biomasa, kūdra)

    Esošas iekārtas:

     

    200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    250 (biomasa, kūdra)

    > 300

    Jaunas iekārtas:

     

    150 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) (vispārīgi)

     

    150 (biomasa, kūdra)

     

    200 (pulverizēts lignīts)

    Esošas iekārtas:

     

    200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    200 (biomasa, kūdra)

    Šķidrie kurināmie

    50–100

    Jaunas iekārtas: 300

    Esošas iekārtas: 450

    100–300

    Jaunas iekārtas: 150

    Esošas iekārtas:

    200 (vispārīgi)

    Esošas iekārtas rafinēšanas rūpnīcās un ķīmiskās rūpnīcās:

    450 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas un šķidru ražošanas atlikumu, kurus izmanto kā nekomerciālu kurināmo, sadedzināšanai)

    > 300

    Jaunas iekārtas: 100

    Esošas iekārtas:

    150 (vispārīgi)

    Esošas iekārtas rafinēšanas rūpnīcās un ķīmiskās rūpnīcās:

    450 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas un šķidru ražošanas atlikumu, kurus izmanto kā nekomerciālu kurināmo, sadedzināšanai) (< 500 MWth)

    Dabasgāze

    50–300

    Jaunas iekārtas: 100

    Esošas iekārtas: 100

    > 300

    Jaunas iekārtas: 100

    Esošas iekārtas: 100

    Citi gāzveida kurināmie

    > 50

    Jaunas iekārtas: 200

    Esošas iekārtas: 300

    7.

    Sauszemes sadedzināšanas turbīnas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 MWth: NOx ERV, kas izteiktas mg/m3 (pie atsauces O2 satura 15 %), ir piemērojamas atsevišķai turbīnai. 2. tabulā minētās ERV attiecas tikai uz slodzi virs 70 %.

    2. tabula

    Robežvērtības NOx emisijai no sauszemes sadedzināšanas turbīnām (ieskaitot kombinētā cikla gāzturbīnas (CCGT))

    Kurināmā veids

    Ievadītā siltuma jauda (MWth)

    NOx ERV (mg/m3)  (27)

    Šķidrie kurināmie (vieglie un vidēji smagie destilāti)

    > 50

    Jaunas iekārtas: 50

    Esošas iekārtas:

     

    90 (vispārīgi)

     

    200 (iekārtas, kas darbojas mazāk nekā 1 500 stundu gadā)

    Dabasgāze (28)

    > 50

    Jaunas iekārtas:

    50 (vispārīgi) (30)

    Esošas iekārtas:

     

    50 (vispārīgi) (29)  (30)

     

    150 (iekārtas, kas darbojas mazāk nekā 1 500 stundu gadā)

    Pārējās gāzes

    > 50

    Jaunas iekārtas: 50

    Esošas iekārtas:

     

    120 (vispārīgi)

     

    200 (iekārtas, kas darbojas mazāk nekā 1 500 stundu gadā)

    8.

    Cementa ražošana

    3. tabula

    Robežvērtības NOx emisijai no cementa klinkera ražošanas  (31)

    Iekārtas tips

    NOx (mg/m3) ERV

    Vispārīgi (esošām un jaunām iekārtām)

    500

    Esošas Lepola un garās rotācijas krāsnis, kurās netiek līdzsadedzināti atkritumi

    800

    9.

    Stacionārie dzinēji

    4. tabula

    Robežvērtības NOx emisijai no jauniem stacionāriem dzinējiem

    Dzinēja tips, jauda, kurināmā specifikācija

    ERV  (32)  (33)  (34) (mg/m3)

    Gāzes dzinēji > 1 MWth

     

    Dzirksteļaizdedzes (Oto) dzinēji, visi gāzveida kurināmie

    95 (veicināta liesā degšana)

    190 (standarta liesā degšana vai bagātināta degšana ar katalizatoru)

    Divu kurināmo dzinēji > 1 MWth

     

    Ar gāzi darbināmi (visi gāzveida kurināmie)

    190

    Ar šķidru kurināmo darbināmi (visi šķidrie kurināmie) (35)

     

    1–20 MWth

    225

    > 20 MWth

    225

    Dīzeļdzinēji > 5 MWth

    (kompresijaizdedze)

     

    Lēni (< 300 apgr./min.) / vidēji ātri (300–1 200 apgr./min.)

     

    5–20 MWth

     

    Degvieleļļa (mazuts) (HFO) un biodegvieleļļa

     

    Dīzeļdegviela (LFO) un dabasgāze (DG)

    225

    190

    > 20 MWth

     

    HFO un biodegvieleļļas

    190

    LFO un DG

    190

    Ātri dzinēji (> 1 200 apgr./min.)

    190

    Piezīme. Atsauces skābekļa saturs ir 15 % ().

    10.

    Dzelzs rūdas aglomerācijas iekārtas

    5. tabula

    Robežvērtības NOx emisijai no dzelzs rūdas aglomerācijas iekārtām

    Iekārtas tips

    NOx ERV (mg/m3)

    Aglomerācijas iekārtas: jauna iekārta

    400

    Aglomerācijas iekārtas: esoša iekārta

    400

    (a)

    Metālu ražošana un pārstrāde: metāla rūdu apdedzināšanas vai aglomerācijas iekārtas, čuguna vai tērauda ražošanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 2,5 Mg stundā, iekārtas melno metālu apstrādei (karstās velmēšanas iekārtas, kuras apstrādā > 20 Mg neapstrādāta tērauda stundā).

    (b)

    Piemērojot izņēmumu 3. punktam, šīs ERV būtu jāskata kā vidējās vērtības ilgā laika posmā.

    11.

    Slāpekļskābes ražošana

    6. tabula

    Robežvērtības NOx emisijai no slāpekļskābes ražošanas, izņemot skābes koncentrācijas vienības

    Iekārtas tips

    NOx ERV (mg/m3)

    Jaunas iekārtas

    160

    Esošas iekārtas

    190

    B.   Kanāda

    12.

    Robežvērtības NOx emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus:

    a)

    Vadlīnijas par emisiju no jauniem termoelektroenerģijas ražošanas avotiem;

    b)

    Valsts vadlīnijas par emisiju no stacionārām sadedzināšanas turbīnām. PN1072;

    c)

    Valsts vadlīnijas par emisiju no cementa krāsnīm. PN1284;

    d)

    Valsts vadlīnijas par emisiju no rūpnieciskiem vai komerciāliem katliem un sildiekārtām. PN1286;

    e)

    Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu sadedzināšanas krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN1085;

    f)

    Slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisko savienojumu (GOS) pārvaldības plāns – I posms. PN1066;

    g)

    Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu sadedzināšanas krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN1085.

    C.   Amerikas Savienotās Valstis

    13.

    Robežvērtības NOx emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem šādās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos:

    a)

    spēkstaciju ogļu energobloki – Federālo noteikumu kodeksa (FNK) 40. daļa, 76. iedaļa;

    b)

    tvaika ražošanas iekārtas elektrostacijās – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa;

    c)

    rūpniecisko, komerciālo, valsts un pašvaldību iestāžu tvaika ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db apakšiedaļa;

    d)

    slāpekļskābes rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, G apakšiedaļa;

    e)

    stacionārās gāzturbīnas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, GG apakšiedaļa;

    f)

    sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ea un Eb apakšiedaļa;

    g)

    slimnīcu, medicīnas, infektoloģisko atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec apakšiedaļa;

    h)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, J un Ja apakšiedaļa;

    i)

    stacionārie iekšdedzes dzinēji – dzirksteļaizdedze, FNK 40. daļa, 60. iedaļa, JJJJ apakšiedaļa;

    j)

    stacionārie iekšdedzes dzinēji – kompresijaizdedze, FNK 40. daļa, 60. iedaļa, IIII apakšiedaļa;

    k)

    stacionārās sadedzināšanas turbīnas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, KKKK apakšiedaļa;

    l)

    mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;

    m)

    portlandcements – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, F apakšiedaļa;

    n)

    komerciālās un rūpnieciskās cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CCCC apakšiedaļa;

    o)

    citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa.”

    S.   VI pielikums

    Protokola VI pielikumu aizstāj ar šādu:

    “Robežvērtības gaistošo organisko savienojumu emisijai no stacionāriem avotiem

    1.

    A iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    A.   Visas Dalībvalstis, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis

    2.

    Šī pielikuma iedaļa attiecas uz stacionāriem avotiem, kas emitē GOS un kas minēti turpmāk 8.–22. punktā. Netiek apskatītas iekārtas vai iekārtu daļas, kas paredzētas jaunu produktu vai procesu izpētei, izstrādei vai testēšanai. Turpmāk tabulās norādītas sliekšņa vērtības, kas attiecas uz konkrētām nozarēm. Tās kopumā attiecas uz šķīdinātāju patēriņu vai emisijas masas plūsmas ātrumu. Ja viens operators vairākas darbības, kas tālākajā tekstā minētas ar vienu apakšvirsrakstu, veic vienā un tajā pašā vietā vai izmantojot vienu un to pašu iekārtu, šādās darbībās izmantoto šķīdinātāju patēriņš un emisijas plūsmas tiek summētas. Ja sliekšņa vērtība nav norādīta, noteiktā robežvērtība tiek piemērota visām attiecīgajām iekārtām.

    3.

    Šī pielikuma A iedaļā:

    a)

    “benzīna glabāšana un izplatīšana” ir smago automobiļu, dzelzceļa vagonu, baržu un jūras kuģu uzpildīšana depo un naftas rafinēšanas iekārtu nosūtīšanas stacijās, ieskaitot transportlīdzekļu uzpildi degvielas uzpildes stacijās;

    b)

    “saistvielu klāšana” ir jebkura darbība, kurā uz virsmas tiek uzklāta saistviela, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos un koka un plastmasas laminēšanā;

    c)

    “koka un plastmasas laminēšana” ir jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus izstrādājumus;

    d)

    “pārklāšana” ir jebkura darbība, kuras gaitā vienā vai vairākās kārtās uzklāj vienlaidu pārklājumu uz:

    i)

    jauniem transportlīdzekļiem, kas tiek definēti kā M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, ja vien N1 kategorijas transportlīdzekļu pārklāšanu veic tajā pašā iekārtā, kur M1 kategorijas transportlīdzekļu pārklāšanu;

    ii)

    smago automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzētu telpu, un N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu apvienotajām telpām, kas paredzētas tehniskajam aprīkojumam;

    iii)

    autofurgoniem un smagajiem automobiļiem, kas definēti kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi, izņemot smago automobiļu kabīnes;

    iv)

    autobusiem, kas definēti kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi;

    v)

    citām metāla vai plastmasas virsmām, tostarp lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmām;

    vi)

    koka virsmām;

    vii)

    tekstila, auduma, plēves un papīra virsmām;

    viii)

    ādai.

    Šī avotu kategorija neietver substrātu pārklāšanu ar metālu, izmantojot elektroforēzes vai ķīmisko vielu smidzināšanas tehniku. Ja kādā no pārklāšanas posmiem priekšmets tiek apdrukāts, minētais apdrukāšanas posms tiek uzskatīts par pārklāšanas daļu. Tomēr šī definīcija neattiecas uz atsevišķi veiktiem iespieddarbiem. Šajā definīcijā:

    M1 kategorijas transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti pasažieru pārvadāšanai un kuros ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas, neskaitot šofera vietu,

    M2 kategorijas transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, neskaitot šofera vietu, un to maksimālā masa nepārsniedz 5 Mg,

    M3 kategorijas transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, neskaitot šofera vietu, un to maksimālā masa pārsniedz 5 Mg,

    N1 kategorijas transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti kravu pārvadājumiem, un to maksimālā masa nepārsniedz 3,5 Mg,

    N2 kategorijas transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti kravu pārvadājumiem, un to maksimālā masa ir lielāka par 3,5 Mg, bet nepārsniedz 12 Mg,

    N3 kategorijas transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti kravu pārvadājumiem, un to maksimālā masa pārsniedz 12 Mg;

    e)

    “slokšņu pārklāšana” ir jebkura darbība, kurā rullī satītu tēraudu, nerūsējošo tēraudu, tēraudu ar pārklājumu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes pārklāj vai nu ar plānu kārtiņu veidojošu, vai arī lamināta pārklājumu, izmantojot nepārtrauktu procesu;

    f)

    “ķīmiskā tīrīšana” ir jebkura rūpnieciska vai komerciāla darbība, kuras laikā iekārtā izmanto GOS apģērba, mājas aprīkojuma vai līdzīgu patēriņu preču tīrīšanai, taču ne traipu un netīrumu tīrīšanai ar rokām apģērbu un tekstilrūpniecībā;

    g)

    “pārklājumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana” nozīmē pārklājuma maisījumu, laku, iespiedkrāsu, saistvielu un to starpproduktu ražošanu, ja vien tos ražo vienā un tajā pašā iekārtā, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citām nesējvielām. Šajā kategorijā ietilpst arī dispersija, predispersija, noteiktas viskozitātes vai krāsas iegūšana un galaproduktu iepakošana konteineros;

    h)

    “iespieddarbi” ir jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, kurā ar attēlu nesēja (iespiedformas) palīdzību iespiedkrāsa tiek pārnesta uz apdrukājamo virsmu; tā ietver arī šādas tehnoloģijas:

    i)   fleksogrāfija– iespieddarbi, lietojot no gumijas vai elastīgiem fotopolimēriem izgatavotu iespiedformu, uz kuras iespiedkrāsas atrodas virs neapdrukājamajiem laukumiem; lieto šķidras iespiedkrāsas, kas izžūst iztvaikojot;

    ii)   ruļļu ofsets ar karsto žāvēšanu– iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar vienā plaknē esošiem iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;

    iii)   žurnālu rotācijas dobspiede– rotācijas dobspiede, kas tiek izmantota papīra apdrukāšanai žurnāliem, brošūrām, katalogiem vai līdzīgiem iespieddarbiem, lietojot toluola bāzes iespiedkrāsu;

    iv)   rotācijas dobspiede– iespieddarbi, kuros izmanto cilindrisku iespiedformu, kurā apdrukājamais laukums atrodas zemāk par neapdrukājamo, un lieto šķidru iespiedkrāsu, kas izžūst iztvaikojot. Dobumus piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem;

    v)   rotācijas sietspiede– iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst, tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām;

    vi)   ar iespieddarbiem saistītā laminēšana– divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus;

    vii)   lakošana– darbība, kurā lokanu materiālu pārklāj ar laku vai saistvielām, lai pēc tam varētu hermētiski aizlīmēt iepakojuma materiālu;

    i)

    “farmaceitisko produktu ražošana” ir farmaceitisko preparātu ķīmiskā sintēze, fermentācija, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana;

    j)

    “dabiskā vai sintētiskā kaučuka pārveidošana” ir ikviena darbība, kurā tiek veikta dabiskā vai sintētiskā kaučuka sajaukšana, sasmalcināšana, samaisīšana, kalandrēšana, ekstrūzija un vulkanizācija, kā arī papildu dabiskā vai sintētiskā kaučuka apstrādes procesi, lai iegūtu galaproduktu;

    k)

    “virsmas tīrīšana” ir jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu; tīrīšanas darbība, kurā ir vairāk nekā viens posms pirms vai pēc jebkura cita apstrādes posma, tiek uzskatīta par vienu virsmas tīrīšanas darbību. Šī darbība attiecas uz ražojumu virsmas tīrīšanu, nevis uz tajā izmantotās iekārtas tīrīšanu;

    l)

    “standartapstākļi” ir 273,15 K temperatūra un 101,3 kPa spiediens;

    m)

    “organisks savienojums” ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;

    n)

    “gaistoši organiskie savienojumi” (GOS) ir jebkuri organiskie savienojumi, kā arī kreozota frakcija, kam temperatūrā 293,15 K tvaika spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība;

    o)

    “organisks šķīdinātājs” ir jebkurš GOS, ko izmanto, tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu jēlvielas, produktus un atkritumvielas, vai arī lieto kā tīrīšanas līdzekli, šķīdinot netīrumus, vai kā šķīdinātāju vai disperģēšanas līdzekli, vai vielu viskozitātes regulētāju, vai virsmas spraiguma regulētāju, vai plastifikatoru, vai konservantu;

    p)

    “dūmgāzes” ir no dūmeņiem un emisijas samazināšanas iekārtām gaisā izvadītās galīgās gāzveida izplūdes, kas satur GOS vai citus piesārņotājus. Tilpuma plūsmas ātrumu izsaka m3/h standartapstākļos;

    q)

    “augu eļļas un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana” ir augu eļļas ekstrakcija no sēklām vai citām auga daļām, sauso atlikumu apstrāde dzīvnieku barības iegūšanai, kā arī no sēklām, augu un/vai dzīvnieku daļām iegūto tauku un augu eļļas attīrīšana;

    r)

    “transportlīdzekļu galīgā apdare” ir jebkāda rūpnieciska vai komerciāla pārklāšanas darbība un ar to saistītās attaukošanas darbības, veicot:

    i)

    satiksmē izmantojamo autotransporta līdzekļu vai to daļu sākotnējo pārklāšanu ar galīgās apdares materiāliem, ja to neveic ražošanas uzņēmumā, vai piekabju (tostarp puspiekabju) pārklāšanu;

    ii)

    šajā pielikumā nav iekļauta tādu transportlīdzekļu galīgā apdare, ko definē kā autotransporta līdzekļu pārklāšanu, kuru ārpus ražošanas iekārtām veic transportlīdzekļa remonta, aizsardzības vai dekoratīvās apdares nolūkā. Produkti, kurus izmanto šajā darbībā, tiek aplūkoti XI pielikumā;

    s)

    “koksnes piesūcināšana” ir jebkura darbība, ar kuru koksnē ievada konservantus;

    t)

    “stiepļu tinumu pārklāšana” ir jebkura tādu metāla vadītāju pārklāšana, ko izmanto transformatoru un dzinēju tinumos utt.;

    u)

    “difūzā emisija” ir GOS, kā arī, ja nav norādīts citādi, jebkura produkta sastāvā esošo šķīdinātāju emisija gaisā, augsnē un ūdenī, izņemot dūmgāzu emisiju; tā ietver neuztverto GOS emisiju, kas nonāk apkārtējā vidē pa logiem, durvīm, ventilāciju vai līdzīgām atverēm. Difūzās emisijas robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz šķīdinātāju pārvaldības plānu (sk. šī pielikuma I papildinājumu);

    v)

    “kopējā GOS emisija” ir difūzās GOS emisijas un dūmgāzēs esošo GOS emisijas summa;

    w)

    “ievade” ir organisko šķīdinātāju daudzums un šo šķīdinātāju daudzums preparātos, ko lieto, veicot darbību, ieskaitot šķīdinātājus, kas ir atgūti iekārtā un ārpus tās un kas jāierēķina ik reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai;

    x)

    “emisijas robežvērtība” (ERV) ir no iekārtas emitēto GOS (izņemot metānu) maksimālais daudzums, kuru normālas darbības apstākļos laikā nevar pārsniegt. Dūmgāzēm to aprēķina kā GOS masu dūmgāzu tilpuma vienībā (mg C/m3, ja vien nav norādīts citādi), pieņemot, ka temperatūra un sausas gāzes spiediens atbilst standartapstākļiem. Nosakot piesārņotāja masas koncentrāciju dūmgāzēs, neņem vērā to gāzu tilpumu, ko pievieno atdzesēšanas vai atšķaidīšanas nolūkos. Emisijas robežvērtības dūmgāzēm tiek apzīmētas kā ERVc; emisijas robežvērtības difūzajai emisijai tiek apzīmētas kā ERVf;

    y)

    “normāla darbība” ir visi darbības periodi, izņemot iekārtu iedarbināšanu, izslēgšanu un apkopi;

    z)

    “cilvēka veselībai kaitīgās vielas” tiek iedalītas divās kategorijās:

    i)

    halogēnēti GOS, kas rada iespējamu neatgriezenisku seku risku;

    ii)

    bīstamas vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai vai kas var izraisīt vēzi, pārmantojamus ģenētiskus bojājumus, vēzi ieelpojot, negatīvi ietekmēt auglību vai nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam:

    aa)

    “apavu izgatavošana” ir jebkura darbība, kuras ietvaros ražo gatavu apavu pārus vai to daļas;

    bb)

    “šķīdinātāju patēriņš” ir izmantoto organisko šķīdinātāju kopējais daudzums iekārtā kalendārajā gadā vai jebkurā citā 12 mēnešu periodā, neieskaitot jebkādus GOS, ko reģenerē atkārtotai lietošanai.

    4.

    Jāievēro šādas prasības:

    a)

    emisijas monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot mērījumus vai veicot aprēķinus (4), ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību ERV pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot tipa apstiprināšanu vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi. Attiecībā uz emisiju dūmgāzēs, veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja dienas validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz ERV. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas atbilstīgas noteikšanas procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja visu nolasījumu vai citu procedūru vidējā vērtība, kas iegūta vienā monitoringa pasākumu kopumā, nepārsniedz robežvērtības. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti. Difūzās un kopējās ERV piemēro kā gada vidējās vērtības;

    b)

    gaisa piesārņotāju koncentrācijas mērījumiem gāzes vados ir jābūt reprezentatīviem. Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru mērījumus, kā arī automātisko sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

    5.

    Dūmgāzēm, kas satur cilvēka veselībai kaitīgas vielas, piemēro šādas emisijas robežvērtības:

    a)

    20 mg/m3 (izteikta kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa) halogenētu GOS izplūdēm, kuras raksturo riska frāzes “ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi” un/vai “ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus” un kurās kopējā attiecīgo savienojumu masas plūsma ir vienāda ar 100 g/h vai lielāka;

    b)

    2 mg/m3 (izteikta kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa) GOS izplūdēm, kuras raksturo riska frāzes “var izraisīt vēzi”, “var izraisīt ģenētiskus bojājumus”, “var izraisīt vēzi ieelpojot”, “var negatīvi ietekmēt auglību”, “var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam” un kurās kopējā attiecīgo savienojumu masas plūsma ir vienāda ar 10 g/h vai lielāka.

    6.

    Attiecībā uz avotu kategorijām, kas minētas 9.–22. punktā, ja tiek pierādīts, ka atsevišķām iekārtām atbilstība difūzās emisijas robežvērtībai (ERVf) tehniski un ekonomiski nav iespējama, Dalībvalsts drīkst atbrīvot minēto iekārtu no robežvērtības ievērošanas ar noteikumu, ka nav paredzams būtisks risks cilvēka veselībai vai videi un ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

    7.

    GOS emisijas robežvērtības 3. punktā minētajām avotu kategorijām ir noteiktas turpmāk 8.–22. punktā.

    8.

    Benzīna glabāšana un izplatīšana:

    a)

    benzīna glabāšanas iekārtām termināļos, ja to sliekšņa vērtības pārsniedz 1. tabulā minētās sliekšņa vērtības, jābūt:

    i)

    vai nu tvertnēm ar nekustīgu jumtu, kas savienotas ar tvaiku uztveršanas iekārtu un kas atbilst 1. tabulā noteiktajām ERV;

    ii)

    vai nu tvertnēm ar ārēju vai iekšēju peldošu jumtu ar pirmās un otrās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas atbilst 1. tabulā noteiktajai samazināšanas efektivitātei;

    b)

    atkāpjoties no minētajām prasībām, tvertnes ar nekustīgu jumtu, kas tika izmantotas līdz 1996. gada 1. janvārim un kas nav savienotas ar tvaiku uztveršanas iekārtu, jāaprīko ar pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas ļauj panākt 90 % samazināšanas efektivitāti.

    1. tabula

    Robežvērtības GOS emisijai no benzīna glabāšanas un izplatīšanas, izņemot jūras kuģu uzpildīšanu (I posms)

    Darbība

    Sliekšņa vērtības

    ERV vai samazināšanas efektivitāte

    Pārvietojamo konteineru uzpildīšana un iztukšošana termināļos

    5 000 m3 benzīna apgrozījums gadā

    10 g GOS/m3, ieskaitot metānu (36)

    Glabāšanas iekārtas termināļos

    Esoši termināļi vai rezervuāru parki ar benzīna apgrozījumu 10 000 Mg gadā vai vairāk

    Jauni termināļi (bez sliekšņiem, izņemot termināļus, kas atrodas mazās nomaļās salās ar apgrozījumu, kas ir mazāks par 5 000 Mg gadā)

    95 % (masas) (37)

    Degvielas uzpildes stacijas

    Benzīna apgrozījums lielāks par 100 m3 gadā

    0,01 % (masas) no apgrozījuma (38)

    2. tabula

    Robežvērtības GOS emisijai no automobiļu uzpildes degvielas uzpildes stacijā (II posms)

    Sliekšņa vērtības

    Tvaiku uztveršanas minimālā efektivitāte % (masas)  (39)

    Jauna degvielas uzpildes stacija, ja tās faktiskais vai plānotais apgrozījums ir lielāks par 500 m3 gadā

    Esoša degvielas uzpildes stacija, ja tās faktiskais vai plānotais apgrozījums ir lielāks par 3 000 m3 gadā, sākot no 2019. gada

    Esoša degvielas uzpildes stacija, ja tās faktiskais vai plānotais apgrozījums ir lielāks par 500 m3 gadā un ja tajā notiek ievērojami renovācijas darbi

    Vienāda ar vai lielāka par 85 % (masas), kur tvaiku/benzīna attiecība ir vienāda ar 0,95 vai lielāka, bet vienāda ar 1,05 (tilpuma daļa) vai lielāka

    9.

    Saistvielu klāšana

    3. tabula

    Robežvērtības saistvielu klāšanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV

    (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Apavu izgatavošana (šķīdinātāju patēriņš > 5 Mg gadā)

    25 g (40) VOC uz apavu pāri

    Cita saistvielu klāšana (šķīdinātāju patēriņš 5–15 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (41) C/m3

    ERVf = 25 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1,2 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Cita saistvielu klāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (41) C/m3

    ERVf = 20 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Cita saistvielu klāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (42) C/m3

    ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,8 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    10.

    Koka un plastmasas laminēšana

    4. tabula

    Robežvērtības koka un plastmasas laminēšanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV (gadā)

    Koka un plastmasas laminēšana (šķīdinātāju patēriņš > 5 Mg gadā)

    Kopējā ERV 30 g GOS uz galaprodukta m2

    11.

    Pārklāšanas darbības (transportlīdzekļu pārklājumu rūpniecība)

    5. tabula

    Robežvērtības pārklāšanas darbībām transportlīdzekļu rūpniecībā

    iDarbība un slieksnis

    GOS ERV  (43) (kopējām ERV – gadā)

    Automobiļu (M1, M2) ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 5 000 pārklātu vienību gadā vai > 3 500 izgatavotu šasiju)

    90 g GOS/m2 vai 1,5 kg uz virsbūvi + 70 g/m2

    Automobiļu (M1, M2) ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 60 g GOS/m2 vai 1,9 kg uz virsbūvi + 41 g/m2

    Jaunas iekārtas: 45 g GOS/m2 vai 1,3 kg uz virsbūvi + 33 g/m2

    Automobiļu (M1, M2) ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā)

    35 g GOS/m2 vai 1 kg uz virsbūvi + 26 g/m2  (44)

    Smago automobiļu (N1, N2, N3) kabīņu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 5 000 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 85 g GOS/m2

    Jaunas iekārtas: 65 g GOS/m2

    Smago automobiļu (N1, N2, N3) kabīņu ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 75 g GOS/m2

    Jaunas iekārtas: 55 g GOS/m2

    Smago automobiļu (N1, N2, N3) kabīņu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā)

    55 g GOS/m2

    Smago automobiļu un autofurgonu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 2 500 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 120 g GOS/m2

    Jaunas iekārtas: 90 g GOS/m2

    Smago automobiļu un autofurgonu ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 2 500 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 90 g GOS/m2

    Jaunas iekārtas: 70 g GOS/m2

    Smago automobiļu un autofurgonu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 2 500 pārklātu vienību gadā)

    50 g GOS/m2

    Autobusu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 2 000 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 290 g GOS/m2

    Jaunas iekārtas: 210 g GOS/m2

    Autobusu ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 2 000 pārklātu vienību gadā)

    Esošas iekārtas: 225 g GOS/m2

    Jaunas iekārtas: 150 g GOS/m2

    Autobusu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 2 000 pārklātu vienību gadā)

    150 g GOS/m2

    12.

    Pārklāšanas darbības (metāla, tekstila, auduma, plēves, plastmasas, papīra un koka virsmas pārklāšana)

    6. tabula

    Robežvērtības pārklāšanas darbībām dažādās rūpniecības nozarēs

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Koksnes pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–25 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg (45) C/m3

    ERVf = 25 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Koksnes pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai

    ERVf = 20 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Koksnes pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai

    ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,75 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Metāla un plastmasas pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 5–15 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg (45)  (46) C/m3

    ERVf = 25 % (46) (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Cita pārklāšana, tostarp tekstila, auduma, plēves un papīra pārklāšana (izņemot ruļļu rotācijas sietspiedi tekstilam, sk. iespieddarbus) (šķīdinātāju patēriņš 5–15 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg (45)  (46) C/m3

    ERVf = 25 % (46) (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Tekstila, auduma, plēves un papīra pārklāšana (izņemot ruļļu rotācijas sietspiedi tekstilam, sk. iespieddarbus) (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai (46)  (47)

    ERVf = 20 % (46) (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Plastmasas sagatavju pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanaib

    ERVf = 20b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,375 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Plastmasas sagatavju pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai (46)

    ERVf = 20 % (46) (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,35 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Metāla virsmu pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai (46)

    ERVf = 20 % (46) (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,375 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Izņēmums pārklājumiem saskarē ar pārtiku:

    kopējā ERV = 0,5825 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Metāla virsmu pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai (46)

    ERVf = 20 % (46) (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,33 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Izņēmums pārklājumiem saskarē ar pārtiku:

    kopējā ERV = 0,5825 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    13.

    Pārklāšanas darbības (ādas un stiepļu tinumu pārklāšana)

    7. tabula

    Robežvērtības ādas un stiepļu tinumu pārklāšanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV (kopējām ERV – gadā)

    Ādas pārklāšana mājas aprīkojumam un īpašām ādas precēm, kas tiek izmantotas kā galantērijas preces, piemēram, somām, jostām, makiem utt. (šķīdinātāju patēriņš > 10 Mg gadā)

    Kopējā ERV = 150 g/m2

    Cita ādas pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 10–25 Mg gadā)

    Kopējā ERV = 85 g/m2

    Cita ādas pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 25 Mg gadā)

    Kopējā ERV = 75 g/m2

    Stiepļu tinumu pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 5 Mg gadā)

    Kopējā ERV 10 g/kg attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm

    Kopējā ERV 5 g/kg attiecas uz visām pārējām iekārtām

    14.

    Pārklāšanas darbības (slokšņu pārklāšana)

    8. tabula

    Robežvērtības slokšņu pārklāšanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV

    (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Esoša iekārta (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (48) C/m3

    ERVf = 10 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,45 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Esoša iekārta (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (48) C/m3

    ERVf = 10 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,45 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Jauna iekārta (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (48) C/m3

    ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,3 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Jauna iekārta (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 50 mg (48) C/m3

    ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 0,3 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    15.

    Ķīmiskā tīrīšana

    9. tabula

    Robežvērtības ķīmiskajai tīrīšanai

    Darbība

    GOS ERV  (49)  (50) (kopējām ERV – gadā)

    Jaunas un esošas iekārtas

    Kopējā ERV = 20 g GOS/kg

    16.

    Pārklājumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana

    10. tabula

    Robežvērtības pārklājumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV

    (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Jaunas un esošas iekārtas, kuru šķīdinātāju patēriņš ir no 100 līdz 1 000 Mg gadā

    ERVc = 150 mg C/m3

    ERVf (51) = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    Jaunas un esošas iekārtas, kuru šķīdinātāju patēriņš > 1 000 Mg gadā

    ERVc = 150 mg C/m3

    ERVf (51) = 3 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 3 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    17.

    Iespieddarbi (fleksogrāfija, ruļļu ofsets ar karsto žāvēšanu, žurnālu rotācijas dobspiede utt.)

    11. tabula

    Robežvērtības iespieddarbiem

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Ofsets ar karsto žāvēšanu (šķīdinātāju patēriņš 15–25 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg C/m3

    ERVf = 30 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades (52)

    Ofsets ar karsto žāvēšanu (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā)

    Jaunas un esošas iekārtas

     

    ERVc = 20 mg C/m3

     

    ERVf = 30 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades (52)

    Ofsets ar karsto žāvēšanu (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    Jaunām un modernizētām iespiedmašīnām

    Kopējā ERV = 10 % (masas) vai mazāk no iespiedkrāsas patēriņa (52)

    Esošām iespiedmašīnām

    Kopējā ERV = 15 % (masas) vai mazāk no iespiedkrāsas patēriņa (52)

    Žurnālu rotācijas dobspiede (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā)

    Jaunām iekārtām

     

    ERVc = 75 mg C/m3

     

    ERVf = 10 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

     

    vai kopējā ERV = 0,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Esošām iekārtām

     

    ERVc = 75 mg C/m3

     

    ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

     

    vai kopējā ERV = 0,8 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Žurnālu rotācijas dobspiede (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    Jaunām iekārtām

    Kopējā ERV = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    Esošām iekārtām

    Kopējā ERV = 7 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    Iepakojuma rotācijas dobspiede un fleksogrāfija (šķīdinātāju patēriņš 15–25 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg C/m3

    ERVf = 25 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1,2 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Iepakojuma rotācijas dobspiede un fleksogrāfija (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) un rotācijas sietspiede (šķīdinātāju patēriņš > 30 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg C/m3

    ERVf = 20 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai kopējā ERV = 1,0 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg

    Iepakojuma rotācijas dobspiede un fleksogrāfija (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    Iekārtām, kurās visas mašīnas pieslēgtas oksidācijas sistēmai:

    kopējā ERV = 0,5 kg GOS uz cietu vielu ievades kg.

    Iekārtām, kurās visas mašīnas pieslēgtas oglekļa adsorbcijas sistēmai:

    kopējā ERV = 0,6 kg GOS uz cietu vielu ievades kg.

    Esošajām jauktajām iekārtām, kurās dažas esošās mašīnas var nebūt pieslēgtas sadedzināšanas krāsnij vai šķīdinātāju reģenerēšanas iekārtai:

     

    emisija no mašīnām, kas pieslēgtas oksidācijas vai oglekļa adsorbcijas sistēmai, ir mazāka par emisijas robežvērtību attiecīgi 0,5 vai 0,6 kg GOS uz cietu vielu ievades kg.

     

    Mašīnām, kas nav pieslēgtas gāzu attīrīšanas iekārtai: izmantot produktus ar zemu šķīdinātāju saturu vai bez šķīdinātājiem, savienot mašīnu ar dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, kad vien ir neizmantota jauda, un visus darbus, kas saistīti ar lielu šķīdināju daudzumu izmantošanu, vēlams, veikt ar mašīnām, kas ir pieslēgtas dūmgāzu attīrīšanas iekārtai.

     

    Kopējā ERV – mazāka par 1,0 kg GOS uz cietu vielu ievades kg.

    18.

    Farmaceitisko produktu ražošana

    12. tabula

    Robežvērtības farmaceitisko produktu ražošanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV

    (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Jaunas iekārtas (šķīdinātāju patēriņš > 50 Mg gadā)

    ERVc = 20 mg C/m3  (53)  (54)

    ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades (54)

    Esošas iekārtas (šķīdinātāju patēriņš > 50 Mg gadā)

    ELVc = 20 mg C/m3  (53)  (55)

    ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades (55)

    19.

    Dabiskā vai sintētiskā kaučuka pārveidošana

    13. tabula

    Robežvērtības dabiskā vai sintētiskā kaučuka pārveidošanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV

    (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Jaunas un esošas iekārtas: dabiskā vai sintētiskā kaučuka pārveidošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā)

    ERVc = 20 mg C/m3  (56)

    ERVf = 25 % (masas) no šķīdinātāju ievades (57)

    vai kopējā ERV = 25 % (masas) no šķīdinātāju ievades

    20.

    Virsmu tīrīšana

    14. tabula

    Robežvērtības virsmu tīrīšanai

    Darbība un slieksnis

    Šķīdinātāju patēriņa sliekšņa vērtība (Mg gadā)

    GOS ERV

    (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Virsmu tīrīšana, izmantojot šī pielikuma 3. punkta z) apakšpunkta i) punktā minētās vielas

    1–5

    ERVc = 20 mg (izteikti kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa)/m3

    ERVf = 15 % (masas) no šķīdinātāju ievades

    > 5

    ERVc = 20 mg (izteikti kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa)/m3

    ERVf = 10 % (masas) no šķīdinātāju ievades

    Cita virsmu tīrīšana

    2–10

    ERVc = 75 mg C/m3  (58)

    ERVf = 20 % (58) (masas) no šķīdinātāju ievades

    > 10

    ERVc = 75 mg C/m3  (58)

    ERVf = 15 % (58) (masas) no šķīdinātāju ievadesi

    21.

    Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšanas procesi

    15. tabula

    Robežvērtības augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguvei un augu eļļas rafinēšanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV (kopējām ERV – gadā)

    Jaunas un esošas iekārtas (šķīdinātāju patēriņš > 10 Mg gadā)

    Kopējā ERV (kg GOS/Mg produkta)

    Dzīvnieku tauki:

    1,5

    Parastais rīcinaugs:

    3,0

    Rapšu sēklas:

    1,0

    Saulespuķu sēklas:

    1,0

    Sojas pupas (normāls malums):

    0,8

    Sojas pupas (baltās pārslas):

    1,2

    Citas sēklas un augu materiāls:

    3,0 (59)

    Visi frakcionēšanas procesi, izņemot atsveķošanu: (60)

    1,5

    Atsveķošana:

    4,0

    22.

    Koksnes piesūcināšana

    16. tabula

    Robežvērtības koksnes piesūcināšanai

    Darbība un slieksnis

    GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV)

    Koksnes piesūcināšana (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg (61) C/m3

    ERVf = 45 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai 11 kg vai mazāk GOS/m3

    Koksnes piesūcināšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā)

    ERVc = 100 mg (61) C/m3

    ERVf = 35 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades

    vai 9 kg vai mazāk GOS/m3

    B.   Kanāda

    23.

    Robežvērtības GOS emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus:

    a)

    Noteikumi par GOS koncentrācijas robežvērtībām pārklājumiem būvniecības objektiem. SOR/2009-264;

    b)

    GOS koncentrācijas robežvērtības automobiļu galīgās apdares materiāliem. SOR/2009-197;

    c)

    Priekšlikums noteikumiem par GOS koncentrācijas robežvērtībām dažiem produktiem;

    d)

    Vadlīnijas etilēna oksīda izplūdes samazināšanai no sterilizācijas iekārtām;

    e)

    Vides pamatnostādnes par gaistošo organisko savienojumu procesa emisijas kontroli no jaunām organisko ķīmisko vielu iekārtām. PN1108;

    f)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz iekārtu noplūžu difūzās GOS emisijas mērīšanu un kontroli. PN1106;

    g)

    Programma saistvielu un blīvējuma materiālu gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai par 40 procentiem. PN1116;

    h)

    Plāns samazināt par 20 procentiem GOS emisiju no patērētājiem paredzētu virsmu pārklāšanas. PN1114;

    i)

    Vides vadlīnijas par gaistošo organisko savienojumu emisijas kontroli no virszemes glabāšanas tvertnēm. PN1180;

    j)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz tvaiku uztveršanu transportlīdzekļu uzpildes laikā degvielas uzpildes stacijās un citās benzīna izplatīšanas vietās. PN1184;

    k)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz šķīdinātāju emisijas samazināšanu no rūpnieciskām un komerciālām attaukošanas iekārtām. PN1182;

    l)

    Darbības standarti un vadlīnijas jauniem avotiem gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai no pārklāšanas iekārtām Kanādas automobiļu oriģinālo iekārtu ražošanā. PN1234;

    m)

    Vides vadlīnijas gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai no plastmasas ražošanas rūpnīcām. PN1276;

    n)

    Valsts rīcības plāns attiecībā uz ozona slāni noārdošu vielu un to halogēnogļūdeņraža savienojumus saturošo alternatīvo vielu kontroli. PN1291;

    o)

    Slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisko savienojumu (GOS) pārvaldības plāns – I posms. PN1066;

    p)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanu no komerciālās/rūpnieciskās iespieddarbu nozares. PN1301;

    q)

    Ieteicamie KVMP (5) standarti un vadlīnijas GOS emisijas samazināšanai no Kanādas rūpnieciskās apkopes pārklājumiem. PN1320;

    r)

    Vadlīnijas GOS emisijas samazināšanai koka mēbeļu ražošanas nozarē. PN1338.

    C.   Amerikas Savienotās Valstis

    24.

    Robežvērtības GOS emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem šādās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos:

    a)

    glabāšanas tvertnes šķidrajiem naftas produktiem – Federālo noteikumu kodeksa (FNK) 40. daļa, 60. iedaļa, K un Ka apakšiedaļa;

    b)

    glabāšanas tvertnes gaistošiem organiskiem šķidrumiem – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Kb apakšiedaļa;

    c)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, J apakšiedaļa;

    d)

    metāla mēbeļu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EE apakšiedaļa;

    e)

    automobiļu un vieglo kravas transportlīdzekļu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, MM apakšiedaļa;

    f)

    žurnālu rotācijas dobspiede – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, QQ apakšiedaļa;

    g)

    lenšu un etiķešu ar spiedienjutīgu pārklājumu virsmu pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, RR apakšiedaļa;

    h)

    lielu ierīču, metāla slokšņu un dzērienu skārda trauku virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, WW apakšiedaļa;

    i)

    lielapjoma benzīna termināļi – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, XX apakšiedaļa;

    j)

    gumijas riepu ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, BBB apakšiedaļa;

    k)

    polimēru ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, DDD apakšiedaļa;

    l)

    elastīgā vinila un uretāna pārklāšana un drukāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, FFF apakšiedaļa;

    m)

    naftas rafinēšanas iekārtu noplūdes un notekūdeņu sistēmas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, GGG un QQQ apakšiedaļa;

    n)

    sintētisko šķiedru ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, HHH apakšiedaļa;

    o)

    ķīmiskajā tīrīšanā izmantotie naftas produkti – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, JJJ apakšiedaļa;

    p)

    dabasgāzes pārstrādes iekārtas uz sauszemes – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, KKK apakšiedaļa;

    q)

    noplūdes no SOCMI iekārtām, oksidācijas iekārtas, kurās kā skābekļa avotu izmanto gaisu, destilācijas un reaktoru procesi – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, VV, III, NNN un RRR apakšiedaļa;

    r)

    magnētiskās lentes pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, SSS apakšiedaļa;

    s)

    rūpniecisko virsmu pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, TTT apakšiedaļa;

    t)

    apstrādājamo substrātu polimērpārklāšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, VVV apakšiedaļa;

    u)

    stacionārie iekšdedzes dzinēji – dzirksteļaizdedze, FNK 40. daļa, 60. iedaļa, JJJJ apakšiedaļa;

    v)

    stacionārie iekšdedzes dzinēji – kompresijaizdedze, FNK 40. daļa, 60. iedaļa, IIII apakšiedaļa;

    w)

    jauni un lietošanā esoši pārvietojami degvielas konteineri – FNK 40. daļa, 59. iedaļa, F apakšiedaļa.

    25.

    Robežvērtības GOS emisijas kontrolēšanai no avotiem, uz kuriem attiecas Valsts emisijas standarti attiecībā uz bīstamiem gaisa piesārņotājiem (BGP), ir norādītas šādos dokumentos:

    a)

    organiskie BGP no sintētisko organisko ķīmisko vielu ražošanas rūpniecības – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, F apakšiedaļa;

    b)

    organiskie BGP no sintētisko organisko ķīmisko vielu ražošanas rūpniecības: tehnoloģiskā procesa ventilācijas ejas, glabāšanas tvertnes, pārvietošanas darbības un notekūdeņi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, G apakšiedaļa;

    c)

    organiskie BGP: iekārtu noplūdes – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, H apakšiedaļa;

    d)

    komerciālas etilēna oksīda sterilizēšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, O apakšiedaļa;

    e)

    lielapjoma benzīna termināļi un cauruļvadu stacijas ar glabāšanas tvertnēm – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, R apakšiedaļa;

    f)

    halogenētu šķīdinātāju attaukotāji – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, T apakšiedaļa;

    g)

    polimēri un sveķi (I grupa) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, U apakšiedaļa;

    h)

    polimēri un sveķi (II grupa) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, W apakšiedaļa;

    i)

    sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, X apakšiedaļa;

    j)

    jūras tankkuģu uzpildīšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, Y apakšiedaļa;

    k)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CC apakšiedaļa;

    l)

    atvesti atkritumi un to reģenerācija – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, DD apakšiedaļa;

    m)

    magnētiskās lentes ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EE apakšiedaļa;

    n)

    aerokosmisko izstrādājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GG apakšiedaļa;

    o)

    naftas un dabasgāzes ieguve – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, HH apakšiedaļa;

    p)

    kuģu būvēšana un kuģu remontēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, II apakšiedaļa;

    q)

    koka mēbeles – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, JJ apakšiedaļa;

    r)

    poligrāfija un izdevējdarbība – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, KK apakšiedaļa;

    s)

    celuloze un papīrs II (sadedzināšana) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, MM apakšiedaļa;

    t)

    glabāšanas tvertnes – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, OO apakšiedaļa;

    u)

    konteineri – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, PP apakšiedaļa;

    v)

    zemē izveidotas šķidro atkritumu pagaidu izgāztuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQ apakšiedaļa;

    w)

    novadīšanas sistēmas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, RR apakšiedaļa;

    x)

    slēgtas ventilācijas sistēmas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SS apakšiedaļa;

    y)

    iekārtu noplūdes: 1. kontroles līmenis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TT apakšiedaļa;

    z)

    iekārtu noplūdes: 2. kontroles līmenis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, UU apakšiedaļa;

    aa)

    naftas–ūdens separatori un organisko vielu–ūdens separatori – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, VV apakšiedaļa;

    bb)

    glabāšanas tvertnes: 2. kontroles līmenis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, WW apakšiedaļa;

    cc)

    etilēna ražošanas procesa iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, XX apakšiedaļa;

    dd)

    vispārēji maksimāli sasniedzami kontroles tehnoloģiju standarti vairākām kategorijām – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YY apakšiedaļa;

    ee)

    bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEE apakšiedaļa;

    ff)

    medikamentu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGG apakšiedaļa;

    gg)

    dabasgāzes pārvade un glabāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, HHH apakšiedaļa;

    hh)

    elastīgo poliuretāna putu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, III apakšiedaļa;

    ii)

    polimēri un sveķi: IV grupa – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, JJJ apakšiedaļa;

    jj)

    portlandcementa ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLL apakšiedaļa;

    kk)

    pesticīdu aktīvo sastāvdaļu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, MMM apakšiedaļa;

    ll)

    polimēri un sveķi: III grupa – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, OOO apakšiedaļa;

    mm)

    poliētera polioli – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, PPP apakšiedaļa;

    nn)

    sekundārās kausēšanas alumīnija ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, RRR apakšiedaļa;

    oo)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, UUU apakšiedaļa;

    pp)

    publiskā sektora attīrīšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, VVV apakšiedaļa;

    qq)

    pārtikas rauga ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCC apakšiedaļa;

    rr)

    organisko šķidrumu (izņemot benzīnu) izplatīšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEE apakšiedaļa;

    ss)

    dažādu organisko ķīmisko vielu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFF apakšiedaļa;

    tt)

    šķīdinātāji ekstrakcijai augu eļļas ražošanā – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGG apakšiedaļa;

    uu)

    automobiļu un vieglo kravas transportlīdzekļu pārklājumi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, IIII apakšiedaļa;

    vv)

    papīra un citi lenšu pārklājumi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, JJJJ apakšiedaļa;

    ww)

    metāla trauku virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, KKKK apakšiedaļa;

    xx)

    dažādu metāla detaļu un ražojumu pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, MMMM apakšiedaļa;

    yy)

    lielu ierīču virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, NNNN apakšiedaļa;

    zz)

    iespieddarbi, auduma pārklāšana un krāsošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, OOOO apakšiedaļa;

    aaa)

    plastmasas detaļu un ražojumu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, PPPP apakšiedaļa;

    bbb)

    koka celtniecības materiālu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQQQ apakšiedaļa;

    ccc)

    metāla mēbeļu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, RRRR apakšiedaļa;

    ddd)

    metāla slokšņu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SSSS apakšiedaļa;

    eee)

    ādas apdare – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTT apakšiedaļa;

    fff)

    celulozes produktu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, UUUU apakšiedaļa;

    ggg)

    laivu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, VVVV apakšiedaļa;

    hhh)

    armētas plastmasas un kompozītmateriālu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, WWWW apakšiedaļa;

    iii)

    gumijas riepu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, XXXX apakšiedaļa;

    jjj)

    stacionāri iekšdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYY apakšiedaļa;

    kkk)

    stacionāri iekšdedzes virzuļdzinēji: kompresijaizdedze – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZ apakšiedaļa;

    lll)

    pusvadītāju ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, BBBBB apakšiedaļa;

    mmm)

    čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEE apakšiedaļa;

    nnn)

    čuguna un tērauda integrēta ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFF apakšiedaļa;

    ooo)

    asfalta ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLLLL apakšiedaļa;

    ppp)

    elastīgo poliuretāna putu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, MMMMM apakšiedaļa;

    qqq)

    dzinēju pārbaudes kameras/stendi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, PPPPP apakšiedaļa;

    rrr)

    berzes materiālu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQQQQ apakšiedaļa;

    sss)

    ugunsizturīgu izstrādājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SSSSS apakšiedaļa;

    ttt)

    etilēna oksīda sterilizētāji slimnīcām – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, WWWWW apakšiedaļa;

    uuu)

    benzīna izplatīšanas lielapjoma termināļi, lielapjoma iekārtas un cauruļvadu aprīkojums – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, BBBBBB apakšiedaļa;

    vvv)

    benzīna padeves iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCCCC apakšiedaļa;

    www)

    krāsas noņemšana un dažādas virsmu pārklāšanas darbības izkliedētos avotos – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, HHHHHH apakšiedaļa;

    xxx)

    akrila šķiedru/modificēta akrila šķiedru ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLLLLL apakšiedaļa;

    yyy)

    kvēpu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, MMMMMM apakšiedaļa;

    zzz)

    ķīmisko vielu ražošana (izkliedēti avoti): hroma savienojumi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, NNNNNN apakšiedaļa;

    aaaa)

    ķīmisko vielu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, VVVVVV apakšiedaļa;

    bbbb)

    asfalta ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, AAAAAAA apakšiedaļa;

    cccc)

    krāsu un saistīto produktu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCCCCC apakšiedaļa.

    Papildinājums

    Šķīdinātāju pārvaldības plāns

    Ievads

    1.

    Šajā papildinājumā pielikumam par robežvērtībām GOS emisijai no stacionāriem avotiem ir sniegti ieteikumi šķīdinātāju pārvaldības plāna īstenošanai. Tajā iekļauti piemērojamie principi (2. punkts), noteikts pamats masas bilances aprēķināšanai (3. punkts) un prasības robežvērtību ievērošanas pārbaudei (4. punkts).

    Principi

    2.

    Šķīdinātāju pārvaldības plāns paredzēts šādiem mērķiem:

    a)

    prasību ievērošanas pārbaudei, kā noteikts pielikumā;

    b)

    turpmāka emisijas samazinājuma iespēju noteikšanai.

    Definīcijas

    3.

    Masas bilances aprēķināšanas pamatu veido šādas definīcijas:

    a)

    organisko šķīdinātāju ievade:

    I1 – organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos preparātos, ko izlieto kā ievadi procesā laikposmā, kurā tiek aprēķināta masas bilance,

    I2 – organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums preparātos, no kuriem šķīdinātājs tiek reģenerēts un atkārtoti izmantots kā šķīdinātāju ievade procesā (Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs tiek pieskaitīts katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai.);

    b)

    organisko šķīdinātāju izvade:

    O1 – GOS emisija dūmgāzēs,

    O2 – organisko šķīdinātāju zudumi ūdenī (ja nepieciešams, aprēķinot O5, ņem vērā notekūdeņu attīrīšanu),

    O3 – organisko šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā piesārņojums vai atlikums procesa galaproduktos,

    O4 – neuztvertā organisko šķīdinātāju emisija gaisā. Tās ietver vispārēju telpu ventilāciju, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē pa logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm,

    O5 – organisko šķīdinātāju un/vai organisko savienojumu zudumi ķīmiskajās vai fizikālajās reakcijās (piemēram, ieskaitot tos, kurus iznīcina sadedzinot vai ar citām atlikumgāzēm vai notekūdeņiem, vai kuri tiek uztverti – piemēram ar adsorbciju, ja vien tos neieskaita O6, O7 vai O8 kategorijā),

    O6 – organiskie šķīdinātāji savāktajos atkritumos,

    O7 – organiskie šķīdinātāji vai preparātu sastāvā esošie organiskie šķīdinātāji, kuri tiek pārdoti vai kurus paredzēts pārdot kā produktus ar komerciālu vērtību,

    O8 – preparātu sastāvā esošie organiskie šķīdinātāji, kas reģenerēti atkārtotai izmantošanai, taču ne ievadei procesā, ja vien tos neieskaita O7 kategorijā,

    O9 – organiskie šķīdinātāji, kas izdalās citādi.

    Vadlīnijas šķīdinātāju pārvaldības plāna izmantošanai atbilstības pārbaudei

    4.

    Šķīdinātāju pārvaldības plāna izmantojums ir atkarīgs no īpašajām prasībām, kuras ir jāpārbauda šādi:

    a)

    atbilstības pārbaude attiecībā uz emisijas samazināšanas iespēju, kas minēta šā pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā, kopējo robežvērtību izsakot vai nu kā šķīdinātāja emisiju uz produkta vienību, vai citādi, kā noteikts pielikumā:

    i)

    visām darbībām, kurās izmanto šā pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā minēto samazināšanas iespēju, šķīdinātāju pārvaldības plāns jāīsteno katru gadu, lai noteiktu patēriņu. Patēriņu var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

    C = I1 – O8

    Šādā pašā veidā jāaprēķina pārklāšanā izmantoto cietu vielu patēriņš, lai katru gadu varētu noteikt gada references emisijas vērtību un mērķa emisiju;

    ii)

    lai novērtētu atbilstību kopējai robežvērtībai, ko izsaka vai nu kā šķīdinātāja emisiju uz vienu produkta vienību, vai citādi, kā noteikts pielikumā, šķīdinātāju pārvaldības plāns jāīsteno katru gadu, lai noteiktu GOS emisiju. GOS emisiju var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

    E = F + O1,

    kur F ir difūzā GOS emisija, kā norādīts turpmāk b) apakšpunkta i) punktā. Emisijas vērtību dala ar atbilstošo produkta parametru;

    b)

    difūzās GOS emisijas noteikšana, lai salīdzinātu ar pielikumā minētajām difūzās emisijas vērtībām:

    i)

    metodoloģija: difūzo GOS emisiju var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

    F = I1 – O1 – O5 – O6 – O7 – O8

    vai

    F = O2 + O3 + O4 + O9

    Šīs vērtības nosaka, veicot tiešus daudzumu mērījumus. Var veikt arī citus līdzvērtīgus aprēķinus, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, procesa emisijas uztveršanas efektivitāti. Difūzās emisijas vērtību izsaka kā ievades proporciju, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

    I = I1 + I2;

    ii)

    mērījumu biežums: difūzo GOS emisiju var noteikt, izmantojot nelielu, taču visaptverošu mērījumu kopu. Ja iekārta netiek pārveidota, tas vairs nav jāatkārto.

    T.   VII pielikums

    VII pielikumu aizstāj ar šādu:

    “Ar 3. pantu saistītie grafiki

    1.

    3. panta 2. un 3. punktā minēto robežvērtību piemērošanas grafiks ir šāds:

    a)

    jauniem stacionāriem avotiem – viens gads pēc šī Protokola stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij;

    b)

    esošiem stacionāriem avotiem – viens gads pēc šī Protokola stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij vai 2020. gada 31. decembris atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk.

    2.

    3. panta 5. punktā minētie grafiki robežvērtību piemērošanai degvielai un jauniem mobilajiem avotiem ir šī Protokola spēkā stāšanās diena attiecīgajai Dalībvalstij vai datumi, kas saistīti ar VIII pielikumā minētajiem pasākumiem, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk.

    3.

    3. panta 7. punktā minētais grafiks robežvērtību piemērošanai gaistošajiem organiskajiem savienojumiem produktos ir viens gads pēc šī Protokola spēkā stāšanās dienas attiecīgajai Dalībvalstij.

    4.

    Neskarot 1., 2. un 3. punktu, bet ievērojot 5. punktu, Konvencijas Dalībvalsts, kas kļūst par šī Protokola Dalībvalsti no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam var deklarēt, ka tā pagarinās kādu vai visus grafiku termiņus 3. panta 2., 3., 5. un 7. pantā minēto robežvērtību piemērošanai šādi:

    a)

    esošiem stacionāriem avotiem – līdz piecpadsmit gadiem pēc šī Protokola stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij;

    b)

    degvielām un jauniem mobilajiem avotiem – līdz piecpadsmit gadiem pēc šī Protokola stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij;

    c)

    produktos esošiem GOS – līdz pieciem gadiem pēc šī Protokola stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij.

    5.

    Dalībvalsts, kas saskaņā ar šī Protokola 3.a pantu ir izdarījusi izvēli attiecībā uz VI un/vai VIII pielikumu, nedrīkst iesniegt arī deklarāciju saskaņā ar 4. punktu, kas piemērojams tam pašam pielikumam.”

    U.   VIII pielikums

    Protokola VIII pielikuma tekstu aizstāj ar šādu:

    “Degvielu un jaunu mobilo piesārņojuma avotu robežvērtības

    Ievads

    1.

    A iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    2.

    Šajā papildinājumā norādītas NOx robežvērtības, kas izteiktas slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalentos, ogļūdeņražu robežvērtības, no kuriem vairums ir gaistošie organiskie savienojumi, un oglekļa monoksīda (CO) un daļiņu robežvērtības, kā arī vides specifikācijas tirgotajām degvielām, ko lieto transportlīdzekļos.

    3.

    Grafiki šajā pielikumā minēto robežvērtību piemērošanai ir noteikti VII pielikumā.

    A.   Visas Dalībvalstis, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis

    Pasažieru automobiļi un vieglie kravas transportlīdzekļi

    4.

    Robežvērtības mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus izmanto pasažieru (M kategorija) un kravas (N kategorija) pārvadāšanai, norādītas 1. tabulā.

    Smagkravas transportlīdzekļi

    5.

    Robežvērtības smagkravas transportlīdzekļu dzinējiem norādītas 2. un 3. tabulā atkarībā no piemērotajām testēšanas procedūrām.

    Bezceļa transportlīdzekļi un visurgājēja tehnika ar kompresijaizdedzi (CI) un dzirksteļaizdedzi (SI)

    6.

    Robežvērtības lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un citiem bezceļa transportlīdzekļiem un visurgājējai tehnikai norādītas 4.–6. tabulā.

    7.

    Robežvērtības lokomotīvēm un automotrisēm norādītas 7. un 8. tabulā.

    8.

    Robežvērtības iekšzemes ūdensceļu kuģiem norādītas 9. tabulā.

    9.

    Robežvērtības atpūtas kuģiem norādītas 10. tabulā.

    Motocikli un mopēdi

    10.

    Robežvērtības motocikliem un mopēdiem norādītas 11. un 12. tabulā.

    Degvielas kvalitāte

    11.

    Vides kvalitātes specifikācijas benzīnam un dīzeļdegvielai norādītas 13. un 14. tabulā.

    1. tabula

    Robežvērtības pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas transportlīdzekļiem

     

    Atskaites masa (RW) (kg)

    Robežvērtības  (62)

    Oglekļa monoksīds

    Ogļūdeņraži (HC) kopā

    NMGOS

    Slāpekļa oksīdi

    Ogļūdeņraži un slāpekļa oksīdi kopā

    Daļiņas

    Daļiņu (P) skaits  (62)

    L1 (g/km)

    L2 (g/km)

    L3 (g/km)

    L4 (g/km)

    L2 + L4 (g/km)

    L5 (g/km)

    L6 (#/km)

    Kategorija

    Klase, piemērošanas datums  (*1)

     

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    Benzīns

    Dīzeļdegviela

    “Euro 5”

    M (63)

    1.1.2014.

    Visi

    1,0

    0,50

    0,10

    0,068

    0,06

    0,18

    0,23

    0,0050

    0,0050

    6,0 × 1011

    N1  (64)

    I, 1.1.2014.

    RW1 305

    1,0

    0,50

    0,10

    0,068

    0,06

    0,18

    0,23

    0,0050

    0,0050

    6,0 × 1011

    II, 1.1.2014.

    1 305 < RW≤ 1 760

    1,81

    0,63

    0,13

    0,090

    0,075

    0,235

    0,295

    0,0050

    0,0050

    6,0 × 1011

    III, 1.1.2014.

    1 760 < RW

    2,27

    0,74

    0,16

    0,108

    0,082

    0,28

    0,35

    0,0050

    0,0050

    6,0 × 1011

    N2

    1.1.2014.

     

    2,27

    0,74

    0,16

    0,108

    0,082

    0,28

    0,35

    0,0050

    0,0050

    6,0 × 1011

    “Euro 6”

    M (63)

    1.9.2015.

    Visi

    1,0

    0,50

    0,10

    0,068

    0,06

    0,08

    0,17

    0,0045

    0,0045

    6,0 × 1011

    6,0 × 1011

    N1  (64)

    I, 1.9.2015.

    RW ≤ 1 305

    1,0

    0,50

    0,10

    0,068

    0,06

    0,08

    0,17

    0,0045

    0,0045

    6,0 × 1011

    6,0 × 1011

    II, 1.9.2016.

    1 305 < RW≤ 1 760

    1,81

    0,63

    0,13

    0,090

    0,075

    0,105

    0,195

    0,0045

    0,0045

    6,0 × 1011

    6,0 × 1011

    III, 1.9.2016.

    1 760 < RW

    2,27

    0,74

    0,16

    0,108

    0,082

    0,125

    0,215

    0,0045

    0,0045

    6,0 × 1011

    6,0 × 1011

    N2

    1.9.2016.

     

    2,27

    0,74

    0,16

    0,108

    0,082

    0,125

    0,215

    0,0045

    0,0045

    6,0 × 1011

    6,0 × 1011


    2. tabula

    Robežvērtības smagkravas transportlīdzekļiem – vienmērīgā režīma cikla un slodzes reakcijas tests

     

    Piemērošanas datums

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņraži (g/kWh)

    Ogļūdeņraži kopā (g/kWh)

    Slāpekļa oksīdi (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)

    Dūmi

    (m-1)

    B2 (“EURO V”) (65)

    1.10.2009.

    1,5

    0,46

    2,0

    0,02

    0,5

    “EURO VI” (66)

    31.12.2013.

    1,5

    0,13

    0,40

    0,010


    3. tabula

    Robežvērtības smagkravas transportlīdzekļiem – pārejas ekspluatācijas braukšanas cikla tests

     

    Piemērošanas datums  (*2)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņraži kopā (g/kWh)

    Ogļūdeņraži, izņemot metānu (g/kWh)

    Metāns  (67) (g/kWh)

    Slāpekļa oksīdi (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)  (68)

    B2 “EURO V” (69)

    1.10.2009.

    4,0

    0,55

    1,1

    2,0

    0,030

    “EURO VI” (CI) (70)

    31.12.2013.

    4,0

    0,160

    0,46

    0,010

    “EURO VI” (PI) (70)

    31.12.2013.

    4,0

    0,160

    0,50

    0,46

    0,010

    Piezīme. PI – dzirksteļaizdedze. CI – kompresijaizdedze.


    4. tabula

    Robežvērtības visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem ar dīzeļdzinējiem (IIIB posms)

    Lietderīgā jauda (P) (kW)

    Piemērošanas datums  (*3)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņraži (g/kWh)

    Slāpekļa oksīdi (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)

    130 ≤ P ≤ 560

    31.12.2010.

    3,5

    0,19

    2,0

    0,025

    75 ≤ P < 130

    31.12.2011.

    5,0

    0,19

    3,3

    0,025

    56 ≤ P < 75

    31.12.2011.

    5,0

    0,19

    3,3

    0,025

    37 ≤ P < 56

    31.12.2012.

    5,0

    4,7 (71)

    4,7 (71)

    0,025


    5. tabula

    Robežvērtības visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem ar dīzeļdzinējiem (IV posms)

    Lietderīgā jauda (P) (kW)

    Piemērošanas datums  (*4)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņraži (g/kWh)

    Slāpekļa oksīdi (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)

    130 ≤ P ≤ 560

    31.12.2013.

    3,5

    0,19

    0,4

    0,025

    56 ≤ P < 130

    31.12.2014.

    5,0

    0,19

    0,4

    0,025


    6. tabula

    Robežvērtības visurgājējai tehnikai ar dzirksteļaizdedzes dzinēju

    Pārnēsājamie dzinēji

    Darba tilpums (cm3)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)  (72)

    D. tilp. < 20

    805

    50

    20 ≤ d. tilp. < 50

    805

    50

    D. tilp. ≥ 50

    603

    72

    Nepārnēsājamie dzinēji

    Darba tilpums (cm3)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)

    D. tilp. < 66

    610

    50

    66 ≤ d. tilp. < 100

    610

    40

    100 ≤ d. tilp. < 225

    610

    16,1

    D. tilp. ≥ 225

    610

    12,1

    Piezīme. Izņemot tādu tehniku un dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.


    7. tabula

    Robežvērtības dzinējiem, kas paredzēti lokomotīvju piedziņai

    Lietderīgā jauda (P) (kW)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņraži (g/kWh)

    Slāpekļa oksīdi (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)

    130 < P

    3,5

    0,19

    2,0

    0,025

    Piezīme. Izņemot tādu tehniku un dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.


    8. tabula

    Robežvērtības dzinējiem, kas paredzēti automotrišu piedziņai

    Lietderīgā jauda (P) (kW)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)

    130 < P

    3,5

    4,0

    0,025


    9. tabula

    Robežvērtības dzinējiem, kas paredzēti iekšzemes ūdensceļu kuģiem

    Darba tilpums (litri uz cilindru/kW)

    Oglekļa monoksīds (g/kWh)

    Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)

    Daļiņas (g/kWh)

    D. tilp. < 0,9

    Jauda ≥ 37 kW

    5,0

    7,5

    0,4

    0,9 ≤ d. tilp. < 1,2

    5,0

    7,2

    0,3

    1,2 ≤ d. tilp. < 2,5

    5,0

    7,2

    0,2

    2,5 ≤ d. tilp. < 5,0

    5,0

    7,2

    0,2

    5,0 ≤ d. tilp. < 15

    5,0

    7,8

    0,27

    15 ≤ d. tilp. < 20

    Jauda < 3 300 kW

    5,0

    8,7

    0,5

    15 ≤ d. tilp. < 25

    Jauda > 3 300  kW

    5,0

    9,8

    0,5

    20 ≤ d. tilp. < 25

    5,0

    9,8

    0,5

    25 ≤ d. tilp. < 30

    5,0

    11,0

    0,5

    Piezīme. Izņemot tādu tehniku un dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.


    10. tabula

    Robežvērtības dzinējiem, kas paredzēti atpūtas kuģiem

    Dzinēja tips

    CO (g/kWh)

    CO = A +B/Pn N

    Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)

    HC = A +B/Pn N  (73)

    NOx

    g/kWh

    PM

    g/kWh

    A

    B

    n

    A

    B

    n

    divtaktu

    150

    600

    1

    30

    100

    0,75

    10

    Neatt.

    četrtaktu

    150

    600

    1

    6

    50

    0,75

    15

    Neatt.

    CI

    5

    0

    0

    1,5

    2

    0,5

    9,8

    1

    Saīsinājums: neatt. – neattiecas.

    Piezīme. Izņemot tādu tehniku un dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.


    11. tabula

    Robežvērtības motocikliem (> 50 cm3; > 45 km/h)

    Dzinēja darba tilpums

    Robežvērtības

    Motocikls < 150 cm3

    HC = 0,8 g/km

    NOx = 0,15 g/km

    Motocikls > 150 cm3

    HC = 0,3 g/km

    NOx = 0,15 g/km

    Piezīme. Izņemot tādus transportlīdzekļus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.


    12. tabula

    Robežvērtības mopēdiem (< 50 cm3; < 45 km/h)

     

    Robežvērtības

    CO (g/km)

    HC + NOx (g/km)

    II

    1,0 (74)

    1,2

    Piezīme. Izņemot tādus transportlīdzekļus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.


    13. tabula

    Vides specifikācijas tirgotajām degvielām, ko lieto transportlīdzekļos ar dzirksteļaizdedzes dzinēju – tips: benzīns

    Parametrs

    Mērvienība

    Robežas

    Minimālā

    Maksimālā

    Pētnieciskais oktānskaitlis

     

    95

    Motora oktānskaitlis

     

    85

    Tvaika spiediens pēc Reida, vasaras periods (75)

    kPa

    60

    Destilācija:

     

     

     

    tvaicējot pie 100 °C

    % (tilpuma)

    46

    tvaicējot pie 150 °C

    % (tilpuma)

    75

    Ogļūdeņražu analīze:

     

     

     

    olefīni

    % (tilpuma)

    18,0 (76)

    aromātiskie savienojumi

     

    35

    benzols

     

    1

    Skābekļa saturs

    % (masas)

    3,7

    Skābekli saturoši savienojumi

     

     

     

    metanols, jāpievieno stabilizatori

    % (tilpuma)

    3

    etanols, var būt jāpievieno stabilizatori

    % (tilpuma)

    10

    izopropilspirts

    % (tilpuma)

    12

    tercbutilspirts

    % (tilpuma)

    15

    izobutilspirts

    % (tilpuma)

    15

    ēteri, kuru molekulā ir 5 vai vairāk oglekļa atomu

    % (tilpuma)

    22

    Citi skābekli saturoši savienojumi (77)

    % (tilpuma)

    15

    Sēra saturs

    (mg/kg)

    10


    14. tabula

    Vides specifikācijas tirgotajām degvielām, ko lieto transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes dzinēju – tips: dīzeļdegviela

    Parametrs

    Mērvienība

    Robežas

    Minimālā

    Maksimālā

    Cetānskaitlis

     

    51

    Blīvums 15 °C temperatūrā

    kg/m3

    845

    Destilācijas punkts: 95 %

    °C

    360

    Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

    % (masas)

    8

    Sēra saturs

    (mg/kg)

    10

    B.   Kanāda

    12.

    Robežvērtības emisijas kontrolēšanai no degvielām un mobilajiem avotiem noteiks, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus:

    a)

    Noteikumi par emisiju no pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, SOR/2010-201;

    b)

    Noteikumi par emisiju no jūras transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes dzinējiem, kuģiem un bezceļa atpūtas transportlīdzekļiem, SOR/2011-10;

    c)

    Noteikumi par degvielu no atjaunojamajiem energoresursiem, SOR/2010-189;

    d)

    Noteikumi par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu un par bīstamajām ķīmiskajām vielām, SOR/2007-86;

    e)

    Noteikumi par emisiju no bezceļa transportlīdzekļu visurgājējas tehnikas kompresijaizdedzes dzinējiem, SOR/2005-32;

    f)

    Noteikumi par emisiju no autotransporta līdzekļiem un dzinējiem, SOR/2003-2;

    g)

    Noteikumi par emisiju no bezceļa transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas nelieliem dzirksteļaizdedzes dzinējiem, SOR/2003-355;

    h)

    Noteikumi par sēra saturu dīzeļdegvielā, SOR/2002-254;

    i)

    Noteikumi par benzīna un benzīna maisījumu padeves caurplūdumu, SOR/2000-43;

    j)

    Noteikumi par sēra saturu benzīnā, SOR/99-236;

    k)

    Noteikumi par benzola saturu benzīnā, SOR/97-493;

    l)

    Noteikumi par benzīnu, SOR/97-493;

    m)

    Federālie noteikumi par mobilām polihlorbifenilu pārstrādes un iznīcināšanas iekārtām, SOR/90-5;

    n)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz virszemes un pazemes glabāšanas tvertņu sistēmām, kurās tiek glabāta nafta un saistītie naftas produkti;

    o)

    Kanādas standarti benzolam, 2. posms;

    p)

    Vides vadlīnijas par gaistošo organisko savienojumu emisijas kontroli no virszemes glabāšanas tvertnēm. PN 1180;

    q)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz tvaiku uztveršanu benzīna izplatīšanas tīklos. PN 1057;

    r)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz vieglo kravas transportlīdzekļu emisijas pārbaudes un uzturēšanas programmām – 2. izdevums. PN 1293;

    s)

    Kopīgi sākotnēji pasākumi piesārņotāju emisijas, kas veicina daļiņu un piezemes ozona veidošanos, samazināšanai;

    t)

    Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu sadedzināšanas krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN 1085.

    C.   Amerikas Savienotās Valstis

    13.

    Mobilo avotu emisijas kontroles programmas ieviešana vieglajiem transportlīdzekļiem, vieglajiem kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un degvielām, ciktāl tas prasīts Tīra gaisa likuma 202. panta a) punktā, 202. panta g) punktā un 202. panta h) punktā, kurus īsteno šādos tiesību aktos:

    a)

    degvielas un degvielas piedevu reģistrācija – FNK 40. daļa, 79. iedaļa;

    b)

    noteikumi par degvielu un degvielas piedevām – FNK 40. daļa, 80. iedaļa, tostarp: A apakšiedaļa – vispārīgi noteikumi; B apakšiedaļa – kontrole un aizliegumi; D apakšiedaļa – benzīns ar mainītu sastāvu; H apakšiedaļa – degvielas sēra satura standarti; I apakšiedaļa – dīzeļdegviela mehāniskajiem transportlīdzekļiem; dīzeļdegviela bezceļa transportlīdzekļiem, visurgājējai tehnikai un lokomotīvēm un flotes dīzeļdegviela; flotes degviela, kas atbilst emisijas kontroles zonas (ECA) standartam; L apakšiedaļa – benzīnā esošais benzols;

    c)

    jaunu un lietošanā esošu autotransporta līdzekļu un dzinēju emisijas kontrole – FNK 40. daļa, 85. un 86. iedaļa;

    14.

    Standarti visurgājējai tehnikai un bezceļa transportlīdzekļiem ir norādīti šādos dokumentos:

    a)

    degvielas sēra satura standarti bezceļa transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas dīzeļdzinējiem – FNK 40. daļa, 80. iedaļa, I apakšiedaļa;

    b)

    aviācijas dzinēji – FNK 40. daļa, 87. iedaļa;

    c)

    izplūdes gāzu emisijas standarti bezceļa transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas dīzeļdzinējiem – 3. un 3. līmenis; FNK 40. daļa, 89. iedaļa;

    d)

    bezceļa transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas kompresijaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 89. un 1039. iedaļa;

    e)

    bezceļa un jūras transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas dzirksteļaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 90., 91., 1045. un 1054. iedaļa;

    f)

    lokomotīves – FNK 40. daļa, 92. un 1033. iedaļa;

    g)

    jūras transportlīdzekļu kompresijaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 94. un 1042. iedaļa;

    h)

    bezceļa transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas jauni lieli dzirksteļaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 1048. iedaļa;

    i)

    dzinēji un transportlīdzekļi, ko izmanto atpūtas jomā – FNK 40. daļa, 1051. iedaļa;

    j)

    iztvaikošanas emisijas kontrole no jauna un lietošanā esoša bezceļa un stacionāra aprīkojuma – FNK 40. daļa, 1060. iedaļa;

    k)

    dzinēju testēšanas procedūras – FNK 40. daļa, 1065. iedaļa;

    l)

    vispārīgas atbilstības noteikumi par programmām, kas attiecas uz bezceļa transportlīdzekļiem un visurgājēju tehniku, – FNK 40. daļa, 1068. iedaļa.”

    V.   IX pielikums

    1.

    Pielikuma 6. punkta pēdējo teikumu svītro.

    2.

    Pielikuma 9. punkta pēdējo teikumu svītro.

    3.

    Pielikuma 1. piezīmi svītro.

    W.   X pielikums

    1.

    Protokolu papildina ar šādu jaunu X pielikumu:

    X PIELIKUMS

    Robežvērtības daļiņu emisijai no stacionāriem avotiem

    1.

    A iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    A.   Visas Dalībvalstis, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis

    2.

    Tikai šajā iedaļā “putekļi” un “visas suspendētās daļiņas” (TSP) ir jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņu masa, kura ir disperģēta gāzes fāzē paraugu ņemšanas vietas apstākļos un kuru var savākt, veicot filtrēšanu konkrētos apstākļos pēc analizējamās gāzes reprezentatīvas paraugu ņemšanas, un kura paliek pirms filtra un uz filtra pēc žāvēšanas konkrētos apstākļos.

    3.

    Šajā iedaļā “emisijas robežvērtība” (ERV) nozīmē tādu putekļu un/vai TSP daudzumu no iekārtas emitētajās dūmgāzēs, kuru nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to aprēķina kā piesārņotāju masu uz dūmgāzu tilpuma vienību (mg/m3) temperatūras un sausas gāzes spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz skābekļa daudzumu dūmgāzēs katrai avotu kategorijai tiek piemērotas turpmāk tabulās norādītās vērtības. Atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana, izslēgšana un apkope.

    4.

    Emisijas monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot mērījumus vai veicot aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību robežvērtībām pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot tipa apstiprināšanu vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, ieskaitot pārbaudītas aprēķina metodes. Veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība robežvērtībai ir ievērota tad, ja mēneša validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz ERV. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas atbilstīgas noteikšanas vai aprēķina procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita raksturīgos apstākļos, nepārsniedz emisijas standarta vērtību. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti.

    5.

    Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru mērījumus, kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

    6.

    Īpaši noteikumi 7. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām:

    a)

    Dalībvalsts var atkāpties no pienākuma ievērot 7. punktā minētās ERV šādos gadījumos:

    i)

    attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto gāzveida kurināmo un kurām izņēmuma kārtā jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kuras šā iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci;

    ii)

    attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas darbojas ne vairāk kā 17 500 darbības stundu laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrim;

    b)

    ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 7. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas. ERV aprēķina kā vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai;

    c)

    Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību vai bojājumu;

    d)

    attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka, aprēķinot atsevišķu kurināmo ERV vidējo svērto vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās siltuma jaudas īpatsvaru.

    7.

    Sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MWth (6)

    1. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no sadedzināšanas iekārtām  (78)

    Kurināmā veids

    Ievadītā siltuma jauda (MWth)

    Putekļu ERV (mg/m3)  (79)

    Cietie kurināmie

    50–100

    Jaunas iekārtas:

     

    20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    20 (biomasa, kūdra)

    Esošas iekārtas:

     

    30 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    30 (biomasa, kūdra)

    100–300

    Jaunas iekārtas:

     

    20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    20 (biomasa, kūdra)

    Esošas iekārtas:

     

    25 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    20 (biomasa, kūdra)

    > 300

    Jaunas iekārtas:

     

    10 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    20 (biomasa, kūdra)

    Esošas iekārtas:

     

    20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

     

    20 (biomasa, kūdra)

    Šķidrie kurināmie

    50–100

    Jaunas iekārtas:

    20

    Esošas iekārtas:

     

    30 (vispārīgi)

     

    50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

    Šķidrie kurināmie

    100–300

    Jaunas iekārtas:

    20

    Esošas iekārtas:

     

    25 (vispārīgi)

     

    50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

    > 300

    Jaunas iekārtas:

    10

    Esošas iekārtas:

     

    20 (vispārīgi)

     

    50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

    Dabasgāze

    > 50

    5

    Pārējās gāzes

    > 50

    10

    30 (citur izmantojamām tērauda rūpniecības gāzēm)

    8.

    Naftas rafinēšanas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

    2. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no naftas rafinēšanas un gāzes pārstrādes rūpnīcām

    Emisijas avots

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Šķidrā katalītiskā krekinga (FCC) iekārtu reģeneratori

    50

    9.

    Cementa klinkera ražošana

    3. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no cementa ražošanas  (80)

     

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera dzesētāji

    20

    10.

    Kaļķu ražošana

    4. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no kaļķu ražošanas  (81)

     

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Kaļķu apdedzināšanas cepļi

    20 (82)

    11.

    Metālu ražošana un apstrāde

    5. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no primārās kausēšanas dzelzs un

    Darbība un jaudas slieksnis

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Aglomerācijas iekārta

    50

    Granulēšanas iekārta

    20 sasmalcināšanai, drupināšanai un žāvēšanai

    15 visiem pārējiem procesa posmiem

    Domnas: karstās krāsnis (> 2,5 t/h)

    10

    Tērauda ražošana un liešana ar skābekļa konvertoru (> 2,5 t/h)

    30

    Tērauda elektriskā kausēšana un liešana (> 2,5 t/h)

    15 (esošas)

    5 (jaunas)

    6. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no čuguna lietuvēm

    Darbība un jaudas slieksnis

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Čuguna lietuves (> 20 t dienā):

    visas krāsnis (stāvcepļi, indukcijas un rotācijas krāsnis)

    visu veidu liešanai (vienreizlietojamās, daudzreizlietojamās veidnes)

    20

    Karstā un aukstā velmēšana

    20

    50, ja mitru tvaiku dēļ nevar izmantot maisa filtru

    7. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no krāsaino metālu ražošanas

     

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Krāsaino metālu apstrāde

    20

    12.

    Stikla ražošana

    8. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no stikla ražošanas  (83)

     

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Jaunas iekārtas

    20

    Esošas iekārtas

    30

    13.

    Celulozes ražošana

    9. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no celulozes ražošanas

     

    Putekļu ERV (mg/m3) (vidēji gadā)

    Palīgkatls

    40, dedzinot šķidros kurināmos (pie 3 % skābekļa satura)

    30, dedzinot cietos kurināmos (pie 6 % skābekļa satura)

    Utilizācijas katls un kaļķu ceplis

    50

    14.

    Atkritumu sadedzināšana

    10. tabula

    Robežvērtības putekļiem no atkritumu sadedzināšanas

     

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas (> 3 Mg/h)

    10

    Bīstamo un medicīnas atkritumu sadedzināšanas iekārtas (> 1 Mg/h)

    10

    Piezīme. Atsauces skābekļa saturs: sausā vielā 11 %.

    15.

    Titāna dioksīda ražošana

    11. tabula

    Robežvērtības putekļu emisijai no titāna dioksīda ražošanas

     

    Putekļu ERV (mg/m3)

    Sulfātprocess, kopējā emisija

    50

    Hlorīda process, kopējā emisija

    50

    Piezīme. Nelieliem emisijas avotiem iekārtā var piemērot ERV 150 mg/m3.

    16.

    Sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu < 50 MWth

    Šim punktam ir ieteikuma raksturs, un šajā punktā aprakstīti pasākumi, kurus var veikt, ciktāl Dalībvalsts tos uzskata par tehniski un ekonomiski iespējamiem daļiņu kontrolei:

    a)

    mājsaimniecību sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu < 500 kWth:

    i)

    emisiju no jaunām mājsaimniecību sadedzināšanas krāsnīm un katliem ar nominālo ievadīto siltuma jaudu < 500 kWth var samazināt, piemērojot:

    aa)

    produktu standartus, kā aprakstīts CEN standartos (piemēram, NE 303–5), un līdzvērtīgus produktu standartus Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Valstis, kas piemēro šādus produktu standartus, var noteikt papildu valsts prasības, īpaši ņemot vērā kondensējamu organisko savienojumu emisijas ietekmi uz PM veidošanos gaisā;

    bb)

    ekomarķējumu, kurā precizēti izpildes kritēriji, kas parasti ir stingrāki nekā EN produktu standartu vai valstu regulējuma minimālās efektivitātes prasības.

    12. tabula

    Ieteicamās robežvērtības putekļu emisijai no jaunām cietā kurināmā sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu < 500 kWth – izmantojamas kopā ar produktu standartiem

     

    Putekļi (mg/m3)

    Atvērtas/slēgtas kurtuves un krāsnis, kurās izmanto koksni

    75

    Malkas katli (ar siltuma uzglabāšanas tvertni)

    40

    Granulu krāsnis un katli

    50

    Krāsnis un katli, kuros izmanto cietos kurināmos, kas nav koksne

    50

    Automātiskās sadedzināšanas iekārtas

    50

    Piezīme. Atsauces O2 saturs: 13 %.

    ii)

    emisiju no esošām mājsaimniecību sadedzināšanas krāsnīm un katliem var samazināt, veicot šādus primāros pasākumus:

    aa)

    sabiedrības informēšanas un informētības palielināšanas programmas par:

    krāšņu un katlu pareizu darbību,

    tikai neapstrādātas koksnes izmantošanu,

    pareizu koksnes žāvēšanu, panākot vajadzīgo mitruma saturu;

    bb)

    programmas izveide vecāko esošo katlu un krāšņu aizstāšanai ar modernām ierīcēm;

    cc)

    pienākuma noteikšana apmainīt vai modernizēt vecās ierīces;

    b)

    sadedzināšanas iekārtas, kas nav mājsaimniecību iekārtas, ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100 kWth–1 MWth

    13. tabula

    Ieteicamās robežvērtības putekļu emisijai no katliem un rūpnieciskām sildiekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100 kWth–1 MWth

     

    Putekļi (mg/m3)

    Cietie kurināmie 100–500 kWth

    Jaunas iekārtas

    50

    Esošas iekārtas

    150

    Cietie kurināmie 500 kWth–1 MWth

    Jaunas iekārtas

    50

    Esošas iekārtas

    150

    Piezīme. Atsauces O2 saturs: koksne, cita cietā biomasa un kūdra – 13 %; akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi – 6 %.

    c)

    sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu > 1–50 MWth

    14. tabula

    Ieteicamās robežvērtības putekļu emisijai no katliem un rūpnieciskām sildiekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 1 kWth–50 MWth

     

    Putekļi (mg/m3)

    Cietie kurināmie > 1–5 MWth

    Jaunas iekārtas

    20

    Esošas iekārtas

    50

    Cietie kurināmie > 5–50 MWth

    Jaunas iekārtas

    20

    Esošas iekārtas

    30

    Šķidrie kurināmie > 1–5 MWth

    Jaunas iekārtas

    20

    Esošas iekārtas

    50

    Šķidrie kurināmie > 5–50 MWth

    Jaunas iekārtas

    20

    Esošas iekārtas

    30

    Piezīme. Atsauces O2 saturs: koksne, cita cietā biomasa un kūdra – 11 %; akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi – 6 %; šķidrie kurināmie, ieskaitot šķidros biokurināmos, – 3 %.

    B.   Kanāda

    17.

    Robežvērtības PM emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un dokumentus, kas minēti a) līdz h) apakšpunktā. Robežvērtības var būt izteiktas attiecībā uz PM vai uz visām PM. Visas PM šajā kontekstā ir jebkuras PM, kuru aerodinamiskais diametrs ir mazāks par 100 μm:

    a)

    Noteikumi par sekundārās svina kausēšanas krāšņu izplūdi, SOR/91-155;

    b)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz parasto metālu pārkausēšanas un pārstrādes rūpnīcām;

    c)

    Vadlīnijas par emisiju no jauniem termoelektroenerģijas ražošanas avotiem;

    d)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz integrētām tērauda rūpnīcām (EPS 1/MM/7);

    e)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz neintegrētām tērauda rūpnīcām (EPS 1/MM/8);

    f)

    Vadlīnijas par emisiju no cementa krāsnīm. PN 1284;

    g)

    Kopīgi sākotnēji pasākumi piesārņotāju emisijas, kas veicina daļiņu un piezemes ozona veidošanos, samazināšanai;

    h)

    Sildierīču, kurās dedzina cieto kurināmo, efektivitātes testēšana, Kanādas Standartu asociācija, B415. 1–10.

    C.   Amerikas Savienotās Valstis

    18.

    Robežvērtības PM emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem šādās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos:

    a)

    tērauda ražošanas iekārtas: elektriskā loka krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AA un AAa apakšiedaļa;

    b)

    mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;

    c)

    sulfātcelulozes rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, BB apakšiedaļa;

    d)

    stikla ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CC apakšiedaļa;

    e)

    tvaika ražošanas iekārtas elektrostacijās – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa;

    f)

    rūpniecisko, komerciālo, valsts un pašvaldību iestāžu tvaika ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc apakšiedaļa;

    g)

    labības elevatori – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, DD apakšiedaļa;

    h)

    sadzīves atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, E, Ea un Eb apakšiedaļa;

    i)

    slimnīcu, medicīnas, infektoloģisko atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec apakšiedaļa;

    j)

    portlandcements – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, F apakšiedaļa;

    k)

    kaļķu ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, HH apakšiedaļa;

    l)

    karstā asfalta maisījuma iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, I apakšiedaļa;

    m)

    stacionārie iekšdedzes dzinēji: kompresijaizdedze – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, IIII apakšiedaļa;

    n)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, J un Ja apakšiedaļa;

    o)

    sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, L apakšiedaļa;

    p)

    metāla rūdu apstrāde – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, LL apakšiedaļa;

    q)

    sekundārās kausēšanas misiņš un svins – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, M apakšiedaļa;

    r)

    skābekļa konvertori – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, N apakšiedaļa;

    s)

    tērauda ražošanas pamatprocesu iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Na apakšiedaļa;

    t)

    fosfātieža apstrāde – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, NN apakšiedaļa;

    u)

    ūdens attīrīšanas iekārtu atlikumu sadedzināšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, O apakšiedaļa;

    v)

    nemetālu minerālu apstrādes iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, OOO apakšiedaļa;

    w)

    primārās vara kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, P apakšiedaļa;

    x)

    amonija sulfāta ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, PP apakšiedaļa;

    y)

    stikla vates izolācija – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, PPP apakšiedaļa;

    z)

    primārās cinka kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Q apakšiedaļa;

    aa)

    primārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, R apakšiedaļa;

    bb)

    primārās kausēšanas alumīnija reducēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, S apakšiedaļa;

    cc)

    fosfātu mēslošanas līdzekļu ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, T, U, V, W, X apakšiedaļa;

    dd)

    asfalta ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, UU apakšiedaļa;

    ee)

    kalcinēšanas un žāvēšanas iekārtas ieguves rūpniecībā – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, UUU apakšiedaļa;

    ff)

    ogļu sagatavošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Y apakšiedaļa;

    gg)

    ferosakausējumu ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Z apakšiedaļa;

    hh)

    mājsaimniecību sildiekārtas, kurās dedzina koksni, – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAA apakšiedaļa;

    ii)

    mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc 30.11.1999.) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;

    jj)

    mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pirms 30.11.1999.) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, BBBB apakšiedaļa;

    kk)

    citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc 9.12.2004.) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa;

    ll)

    citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pirms 9.12.2004.) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, FFFF apakšiedaļa.

    mm)

    stacionārie kompresijaizdedzes iekšdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, IIII apakšiedaļa;

    nn)

    svina–skābes akumulatoru ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, KK apakšiedaļa.

    19.

    Robežvērtības PM emisijas kontrolēšanai no avotiem, uz kuriem attiecas Valsts emisijas standarti attiecībā uz bīstamiem gaisa piesārņotājiem:

    a)

    koksa krāsns akumulatori – 40 C.F.R. 63. daļa, L apakšdaļa;

    b)

    hroma elektrogalvanizācija (lieli un izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, N apakšiedaļa;

    c)

    sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, X apakšiedaļa;

    d)

    fosforskābes ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, AA apakšiedaļa;

    e)

    fosfātu mēslošanas līdzekļu ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, BB apakšiedaļa;

    f)

    magnētiskās lentes ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EE apakšiedaļa;

    g)

    primārās kausēšanas alumīnijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, L apakšiedaļa;

    h)

    celuloze un papīrs II (sadedzināšana) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, MM apakšiedaļa;

    i)

    minerālvates ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, DDD apakšiedaļa;

    j)

    bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEE apakšiedaļa;

    k)

    portlandcementa ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLL apakšiedaļa;

    l)

    stikla vates ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, NNN apakšiedaļa;

    m)

    primārās kausēšanas varš – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQQ apakšiedaļa;

    n)

    sekundārās kausēšanas alumīnijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, RRR apakšiedaļa;

    o)

    primārā svina kausēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTT apakšiedaļa;

    p)

    naftas rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, UUU apakšiedaļa;

    q)

    ferosakausējumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, XXX apakšiedaļa;

    r)

    kaļķu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, AAAAA apakšiedaļa;

    s)

    koksa krāsnis: izgrūšana, dzesēšana un dūmeņi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCCC apakšiedaļa;

    t)

    čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEE apakšiedaļa;

    u)

    čuguna un tērauda integrēta ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFF apakšiedaļa;

    v)

    teritorijas sanācija – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGGG apakšiedaļa;

    w)

    dažādu pārklājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, HHHHH apakšiedaļa;

    x)

    asfalta ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLLLL apakšiedaļa;

    y)

    takonīta dzelzsrūdas pārstrāde – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, RRRRR apakšiedaļa;

    z)

    ugunsizturīgu izstrādājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SSSSS apakšiedaļa;

    aa)

    primārās kausēšanas magnija attīrīšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTTT apakšiedaļa;

    bb)

    tērauda ražošanas iekārtas ar elektriskā loka krāsnīm – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYYY apakšiedaļa;

    cc)

    čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZ apakšiedaļa;

    dd)

    primārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEEE apakšiedaļa;

    ee)

    sekundārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFFF apakšiedaļa;

    ff)

    primārās kausēšanas krāsainie metāli (izkliedēti avoti): cinks, kadmijs un berilijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGGGG apakšiedaļa;

    gg)

    svina–skābes akumulatoru ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, PPPPPP apakšiedaļa;

    hh)

    stikla ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SSSSSS apakšiedaļa;

    ii)

    sekundārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTTTT apakšiedaļa;

    jj)

    ķīmisko vielu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, VVVVVV apakšiedaļa;

    kk)

    apšuves un pulēšanas darbības (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, WWWWWW apakšiedaļa;

    ll)

    standarti izkliedētiem avotiem attiecībā uz deviņām avotu kategorijām metālu ražošanā un apstrādē – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, XXXXXX apakšiedaļa;

    mm)

    ferosakausējumu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYYYY apakšiedaļa;

    nn)

    alumīnija, vara un krāsaino metālu lietuves (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZZ apakšiedaļa;

    oo)

    asfalta ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, AAAAAAA apakšiedaļa;

    pp)

    ķīmiskie preparāti (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, BBBBBBB apakšiedaļa;

    qq)

    krāsu un saistīto produktu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCCCCC apakšiedaļa;

    rr)

    gatavās dzīvnieku barības ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, DDDDDDD apakšiedaļa;

    ss)

    raktuvju zelta rūdas pārstrāde un ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEEEE apakšiedaļa.

    X.   XI pielikums

    Protokolu papildina ar šādu jaunu XI pielikumu:

    XI PIELIKUMS

    Gaistošo organisko savienojumu robežvērtības produktos

    1.

    A iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

    A.   Visas Dalībvalstis, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis

    2.

    Šī iedaļa attiecas uz tādas gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas ierobežojumiem, kas radusies, izmantojot organiskos šķīdinātājus dažās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares produktos.

    3.

    Šī pielikuma A iedaļā lieto šādas vispārīgas definīcijas:

    a)

    “vielas” ir jebkuri ķīmiskie elementi un to savienojumi, kas sastopami dabiskā stāvoklī vai iegūti rūpniecībā, cietā, šķidrā vai gāzveida stāvoklī;

    b)

    “maisījumi” ir maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

    c)

    “organiskais savienojums” ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs, slāpeklis vai halogēns, izņemot oglekļa oksīdus, neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;

    d)

    “gaistošs organisks savienojums (GOS)” ir jebkurš organisks savienojums, kura viršanas sākuma temperatūra, ko mēra 101,3 kPa standartspiedienā, ir vienāda ar 250 °C vai mazāka;

    e)

    “GOS saturs” ir gaistošo organisko savienojumu masa, kas izteikta gramos uz litru (g/l), lietošanai gatava produkta sastāvā. Tādu GOS masu attiecīgā produktā, kura žūšanas laikā ķīmiski reaģē, lai izveidotu pārklājuma daļu, neuzskata par GOS satura daļu;

    f)

    “organisks šķīdinātājs” ir jebkurš GOS, ko izmanto atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu vai atšķaidītu jēlvielas, produktus vai atkritumvielas, vai ko lieto kā tīrīšanas līdzekli, šķīdinot netīrumus, vai kā disperģēšanas līdzekli, vai kā viskozitātes regulētāju, vai kā virsmas spraiguma regulētāju vai plastifikatoru, vai konservantu;

    g)

    “pārklājums” ir jebkurš maisījums, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai to pareizai lietošanai vajadzīgus organiskos šķīdinātājus saturošus maisījumus, ko lieto, lai uz virsmas iegūtu dekoratīvu, aizsargājošu vai citādas iedarbības plēvīti;

    h)

    “plēvīte” ir vienlaidu slānis, ko iegūst, pamatam uzklājot vienu vai vairākas kārtas;

    i)

    “ūdens bāzes pārklājumi (ŪB)” ir pārklājumi, kuru viskozitāti regulē ar ūdeni;

    j)

    “šķīdinātāja bāzes pārklājumi (ŠB)” ir pārklājumi, kuru viskozitāti regulē ar organisko šķīdinātāju;

    k)

    “laišana tirgū” ir nodošana trešajām personām par samaksu vai bez tās. Šajā pielikumā par laišanu tirgū uzskata ievešanu Dalībvalstu muitas teritorijā.

    4.

    “Krāsas un lakas” ir produkti (izņemot aerosolus), kas turpmāk uzskaitīti apakškategorijās. Tie ir pārklājumi, ko izmanto ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistītās struktūrās dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības mērķiem:

    a)

    “matēti pārklājumi iekštelpu sienām un griestiem” ir pārklājumi, ko paredzēts lietot iekštelpu sienām un griestiem ar spīduma pakāpi 60° leņķī < 25;

    b)

    “spīdīgi pārklājumi iekštelpu sienām un griestiem” ir pārklājumi, ko paredzēts lietot iekštelpu sienām un griestiem ar spīduma pakāpi 60° leņķī > 25;

    c)

    “pārklājumi neorganiska pamata ārējām sienām” ir pārklājumi, ko paredzēts lietot mūra, ķieģeļu vai apmetuma ģipša ārsienām;

    d)

    “iekšējās/ārējās apdares un apšuvuma krāsas koksnei, metālam vai plastmasai” ir pārklājumi, ko paredzēts lietot apdarei un apšuvumam un kas veido necaurspīdīgu plēvīti. Šie pārklājumi ir paredzēti koksnes, metāla vai plastmasas pamatam. Šajā apakškategorijā ir ietverti priekšpēdējā pārklājumu kārta un starpklājumi;

    e)

    “iekšējās/ārējās apdares lakas un beices” ir pārklājumi, ko paredzēts lietot apdarei un kas veido caurspīdīgu vai daļēji caurspīdīgu plēvīti koksnes, metāla un plastmasas dekoratīvajai apdarei un aizsardzībai. Šajā apakškategorijā ir ietvertas necaurspīdīgās beices. Necaurspīdīgās beices ir pārklājumi, kas veido necaurspīdīgu plēvīti koksnes dekoratīvajai apdarei un aizsardzībai pret mitrumu, kā definēts standartā EN 927-1, vidēji stabilajā kategorijā;

    f)

    “smalkbeices” ir beices, kuru vidējais biezums saskaņā ar standartu EN 927-1:1996 ir mazāks par 5 μm, pārbaudot atbilstīgi standartā ISO 2808:1997 minētajai 5A metodei;

    g)

    “gruntējumi” ir pārklājumi ar hermetizējošām un/vai bloķējošām īpašībām, kas paredzēti koksnei vai sienām un griestiem;

    h)

    “saistošie gruntējumi” ir pārklājumi, kas paredzēti nesaistīto pamata daļiņu saistīšanai vai hidrofobu īpašību piešķiršanai un/vai koksnes aizsardzībai pret zilēšanu;

    i)

    “vienkomponenta speciālie pārklājumi” ir speciālie pārklājumi, kuru pamatā ir plēvīti veidojošs materiāls. Tie ir paredzēti lietojumam, kas prasa īpašu kvalitāti, piemēram, plastmasas gruntējumam un sedzējkrāsai, dzelzs pamata gruntējuma kārtai, reaktīvu metālu (tādu kā cinks un alumīnijs) gruntējuma kārtai, pretkorozijas apdarei, grīdu pārklāšanai, ieskaitot koka un cementa grīdas, aizsardzībai pret grafiti, liesmas slāpēšanai, higiēnas standartu nodrošināšanai pārtikas vai dzērienu ražošanā vai veselības aprūpē;

    j)

    “divkomponentu speciālie pārklājumi” ir pārklājumi, ko izmanto tiem pašiem mērķiem kā vienkomponenta speciālos pārklājumus, bet kam pirms lietošanas pievieno otro komponentu (piemēram, trešējos amīnus);

    k)

    “daudzkrāsu pārklājumi” ir pārklājumi, ar ko paredzēts radīt divtoņu vai daudzkrāsainu efektu jau primārajā lietojumā;

    l)

    “dekoratīvie pārklājumi” ir pārklājumi, ar ko paredzēts radīt īpašu estētisku efektu uz īpaši sagatavota iepriekš nokrāsota pamata vai pamatpārklājuma un ko pēc tam žūšanas laikā apstrādā ar dažādiem līdzekļiem.

    5.

    “Transportlīdzekļu galīgas apdares materiāli” ir produkti, kas uzskaitīti turpmākajās apakškategorijās. Tos izmanto autotransporta līdzekļu vai to daļu pārklāšanai, kuru veic kā daļu no transportlīdzekļa remonta, bojājumaizsardzības vai dekorēšanas ārpus ražošanas iekārtām. Šajā sakarībā “autotransporta līdzeklis” ir jebkurš pabeigts vai nepabeigts mehāniskais transportlīdzeklis, kuru paredzēts izmantot uz ceļa, kuram ir vismaz četri riteņi un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, kā arī to piekabes, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus un jebkuru visurgājēju tehniku:

    a)

    “sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļi” ir līdzekļi, kas paredzēti veco pārklājumu un rūsas mehāniskai vai ķīmiskai noņemšanai vai pamata sagatavošanai jauniem pārklājumiem:

    i)

    sagatavošanas līdzekļi ietver pulverizatoru tīrīšanas līdzekli (produktu, kas paredzēts pulverizatoru un cita aprīkojuma tīrīšanai), krāsas noņēmējus, attaukotājus (ieskaitot antistatiskos veidus plastmasai) un silīciju saturošu savienojumu noņēmējus;

    ii)

    “priekštīrītājs” ir tīrīšanas līdzeklis, kas paredzēts virsmas netīrumu noņemšanai, sagatavojoties pārklāšanas materiālu lietošanai un pirms tās;

    b)

    “špaktelēšanas tepe virsbūvei” ir biezas konsistences savienojumi, kas paredzēti virsmas dziļāko negludumu aizpildīšanai pirms virsmas apstrādes materiāla/špakteles lietošanas;

    c)

    “gruntējums” ir jebkāds pārklājums, ko pirms gruntējošā virsmas apstrādes materiāla lietošanas paredzēts izmantot uz nepārklāta metāla vai esošās apdares, lai nodrošinātu aizsardzību pret koroziju:

    i)

    “virsmas apstrādes materiāls/špaktele” ir pārklājums, ko paredzēts lietot tieši pirms sedzējkrāsas uzklāšanas, lai piešķirtu izturību pret koroziju, nodrošinātu sedzējkrāsas adhēziju un palīdzētu veidoties viendabīgai virsmas apdarei, aizpildot sīkākos virsmas negludumus;

    ii)

    “vispārējais metāla virsmas gruntējums” ir pārklājums, ko paredzēts lietot gruntēšanai, piemēram, adhēzijas veicinātāji, hermetizējošas vielas, virsmas apstrādes materiāli virsējai un priekšpēdējai kārtai, plastiskā grunts, “mitrs uz mitra”, bezsmilšu špakteles un izsmidzināmās špakteles;

    iii)

    “reaktīva gruntskrāsa” ir pārklājumi, kas satur vismaz 0,5 % (masas) fosforskābes un ko paredzēts lietot tieši uz nepārklātām metāla virsmām, lai nodrošinātu adhēziju un izturību pret koroziju, un izmantot kā metināmus gruntējumus un kodinātāju šķīdumus galvanizētām un cinka virsmām;

    d)

    “sedzējkrāsa” ir jebkāds pigmentēts pārklājums, ko paredzēts lietot vai nu kā vienīgo slāni, vai kā vienu no slāņiem, lai nodrošinātu spīdumu un izturību. Šeit ietverti visi attiecīgie produkti, tādi kā pamatkrāsas un caurspīdīgas lakas:

    i)

    “pamatkrāsas” ir pigmentēti pārklājumi, kas paredzēti krāsas un jebkādu citu vēlamu optisku efektu nodrošināšanai, bet kas nav pārklāšanas sistēmas spīdums vai virsmas aizsardzība;

    ii)

    “lakas” ir caurspīdīgs pārklājums, ar ko pārklāšanas sistēmā paredzēts piešķirt galīgo spīdumu un aizsardzības īpašības;

    e)

    “īpašas apdares” ir pārklājumi, ko paredzēts izmantot kā sedzējkrāsu, ja vienā slānī jāpanāk sevišķas īpašības, piemēram, metālisks vai perlamutra efekts, augstas kvalitātes vienkrāsainas vai caurspīdīgas lakas (piemēram, pretskrāpējumu un fluorēta laka), atstarojoša pamatkrāsa, struktūrapdare (piemēram, plāva), pretslīdēšanas apdare, ūdensnecaurlaidīgas hermetizējošas vielas virsbūves apakšas apdarei, prettrieciena aizsarglakas, iekšējās apdares lakas un aerosoli.

    6.

    Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pielikumā minētie produkti, kas tiek laisti tirgū to teritorijā, atbilst maksimālajam GOS saturam, kā precizēts 1. un 2. tabulā. Lai restaurētu un uzturētu ēkas un antīkos transportlīdzekļus, kam kompetentās iestādes ir noteikušas īpašu vēsturisku un kultūras vērtību, Dalībvalstis drīkst piešķirt individuālas atļaujas stingri ierobežotos daudzumos pirkt un pārdot produktus, kas neatbilst GOS robežvērtībām, kuras noteiktas šajā pielikumā. Dalībvalstis var ļaut nepiemērot iepriekš minētās prasības produktiem, kurus pārdod ekskluzīvai lietošanai VI pielikumā minētajā darbībā, kas tiek veikta reģistrētā vai atļautā iekārtā atbilstīgi minētā pielikuma prasībām.

    1. tabula

    Maksimālais GOS saturs krāsās un lakās

    Produkta apakškategorija

    Veids

    (g/l)  (*5)

    Matētas iekštelpu sienas un griesti (spīdums 60° leņķī < 25)

    ŪB

    30

    ŠB

    30

    Spīdīgas iekštelpu sienas un griesti (spīdums 60° leņķī > 25)

    ŪB

    100

    ŠB

    100

    Neorganiska pamata ārējās sienas

    ŪB

    40

    ŠB

    430

    Iekšējās/ārējās apdares un apšuvuma krāsas koksnei un metālam

    ŪB

    130

    ŠB

    300

    Iekšējās/ārējās apdares lakas un beices, ieskaitot necaurspīdīgās beices

    ŪB

    130

    ŠB

    400

    Iekšējās un ārējās smalkbeices

    ŪB

    130

    ŠB

    700

    Gruntējumi

    ŪB

    30

    ŠB

    350

    Saistošie gruntējumi

    ŪB

    30

    ŠB

    750

    Vienkomponenta speciālie pārklājumi

    ŪB

    140

    ŠB

    500

    Īpašiem lietojumiem paredzēti ķīmiski cietējoši divkomponentu speciālie pārklājumi

    ŪB

    140

    ŠB

    500

    Daudzkrāsu pārklājumi

    ŪB

    100

    ŠB

    100

    Dekoratīvie pārklājumi

    ŪB

    200

    ŠB

    200

    2. tabula

    Maksimālais GOS saturs transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos

    Produkta apakškategorija

    Pārklājumi

    GOS (g/l)  (*6)

    Sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļi

    Sagatavošanas līdzeklis

    850

    Priekštīrītājs

    200

    Špaktelēšanas tepe virsbūvei

    Visi veidi

    250

    Gruntējums

    Virsmas apstrādes materiāls/špaktele un vispārējais (metāla) gruntējums

    540

    Reaktīva gruntskrāsa

    780

    Sedzējkrāsa

    Visi veidi

    420

    Īpašās apdares

    Visi veidi

    840

    B.   Kanāda

    7.

    Robežvērtības tādas GOS emisijas kontrolēšanai, kuru izraisa patēriņa un komerciālu produktu lietošana, noteiks, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles tehnoloģijām, tehniku un pasākumiem, citās jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus:

    a)

    Noteikumi par GOS koncentrācijas robežvērtībām pārklājumiem būvniecības objektiem, SOR/2009-264;

    b)

    GOS koncentrācijas robežvērtības automobiļu galīgās apdares materiāliem, SOR/2009-197;

    c)

    Noteikumi, ar kuriem groza noteikumus par dažu toksisku vielu aizliegumu, 2005. gads (2-metoksietanols, pentahlorbenzols un tetrahlorbenzoli), SOR/2006-279;

    d)

    Federālie noteikumi par halogēnogļūdeņradi, SOR/2003-289;

    e)

    Noteikumi par dažu toksisko vielu aizliegumu, SOR/2003-99;

    f)

    Noteikumi par attaukošanu ar šķīdinātājiem, SOR/2003-283;

    g)

    Noteikumi par tetrahloretilēnu (izmantošana ķīmiskajā tīrīšanā un prasības attiecībā uz ziņošanu), SOR/2003-79;

    h)

    Rīkojums, ar kuru 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma 1. papildinājumam pievieno toksisku vielu sarakstu;

    i)

    Paziņojums par dažām vielām mājsaimniecībā lietojamu vielu sarakstā;

    j)

    Rīkojums, ar kuru groza 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma 1. papildinājumu (dažādas programmas);

    k)

    Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām, SOR/99-7;

    l)

    Priekšlikums noteikumiem par GOS koncentrācijas robežvērtībām dažiem produktiem;

    m)

    Priekšlikums paziņojumam, kurā pieprasīta piesārņojuma novēršanas plānu izstrāde un īstenošana attiecībā uz 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma 1. papildinājumā minētajām vielām saistībā ar sveķu un sintētiskā kaučuka ražošanas nozari;

    n)

    Priekšlikums paziņojumam, kurā pieprasīta piesārņojuma novēršanas plānu izstrāde un īstenošana attiecībā uz 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma 1. papildinājumā minētajām vielām, ko izmanto poliuretāna un citu putu ražošanas nozarē (izņemot polistirolu);

    o)

    Paziņojums par dažiem daļēji halogenētajiem hlorfluorogļūdeņražiem;

    p)

    Paziņojums par dažām vielām mājsaimniecībā lietojamu vielu sarakstā;

    q)

    Vides prakses kodekss attiecībā uz šķīdinātāju emisijas samazināšanu no ķīmiskās tīrīšanas iekārtām. PN 1053.

    C.   Amerikas Savienotās Valstis

    8.

    Robežvērtības GOS emisijas kontrolēšanai no avotiem, uz kuriem attiecas Valsts gaistošo organisko savienojumu emisijas standarti patēriņa un komerciāliem produktiem, ir norādītas šādos dokumentos:

    a)

    automobiļu galīgās apdares pārklājumi – FNK 40. daļa, 59. iedaļa, B apakšiedaļa;

    b)

    patēriņa preces – FNK 40. daļa, 59. iedaļa, C apakšiedaļa;

    c)

    pārklājumi būvniecības objektiem – FNK 40. daļa, 59. iedaļa, D apakšiedaļa;

    d)

    ar aerosolu izsmidzināmie pārklājumi – FNK 40. daļa, 59. iedaļa, E apakšiedaļa.


    (1)  Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu.

    (2)  Pēc šī Protokola pieņemšanas 2004. gadā Amerikas Savienotās Valstis iesniedza orientējošu mērķi attiecībā uz 2010. gadu – kopējo sēra emisiju no PEPA, kuri noteikti attiecībā uz sēru un kuros ietilpst 48 tuvējie štati un Kolumbijas apgabals, 16 013 000 īso tonnu apmērā. Šis skaitlis ir vienāds ar 14 527 000 tonnu.

    (3)  Pēc šī Protokola pieņemšanas 2004. gadā Amerikas Savienotās Valstis iesniedza orientējošu mērķi attiecībā uz 2010. gadu – kopējo NOx emisiju no PEPA, kuri noteikti attiecībā uz NOx un kuros ietilpst Konektikuta, Delavēra, Kolumbijas apgabals, Ilinoisa, Indiāna, Kentuki, Mena, Mērilenda, Masačūsetsa, Mičigana, Ņūhempšīra, Ņūdžersija, Ņujorka, Ohaio, Pensilvānija, Rodailenda, Vērmonta, Rietumvirdžīnija un Viskonsina, 6 897 000 īso tonnu apmērā. Šis skaitlis ir vienāds ar 6 257 000 tonnu.

    (4)  Pēc šī Protokola pieņemšanas 2004. gadā Amerikas Savienotās Valstis iesniedza orientējošu mērķi attiecībā uz 2010. gadu – kopējo GOS emisiju no PEPA, kuri noteikti attiecībā uz GOS un kuros ietilpst Konektikuta, Delavēra, Kolumbijas apgabals, Ilinoisa, Indiāna, Kentuki, Mena, Mērilenda, Masačūsetsa, Mičigana, Ņūhempšīra, Ņūdžersija, Ņujorka, Ohaio, Pensilvānija, Rodailenda, Vērmonta, Rietumvirdžīnija un Viskonsina, 4 972 000 īso tonnu apmērā. Šis skaitlis ir vienāds ar 4 511 000 tonnu.

    (5)  Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada sēra emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā sēra emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola III pielikumā.

    (6)  Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu.

    (7)  Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada sēra emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai PEPA; b) kopējā sēra emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadam noteikto; c) jebkādas izmaiņas attiecībā uz PEPA, kas konstatētas, kad Savienotās Valstis kļūst par Protokola Dalībvalsti. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē, un vērtība, kas minēta c) apakšpunktā, tiks noteikta kā III pielikuma korekcija.

    (8)  Emisija no augsnes nav iekļauta 2005. gada aplēsēs ES dalībvalstīm.

    (9)  Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada slāpekļa oksīdu emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā slāpekļa oksīdu emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola III pielikumā.

    (10)  Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu.

    (11)  Ieskaitot emisiju no lauksaimniecības kultūru audzēšanas un lauksaimniecības augsnes (Nomenklatūra ziņošanai (NFR) 4D).

    (12)  Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada slāpekļa oksīdu emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA; b) kopējā slāpekļa oksīdu emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar to, kas noteikta 2005. gadam; c) jebkādas izmaiņas attiecībā uz PEPA, kas konstatētas, kad Savienotās Valstis kļūst par Protokola Dalībvalsti. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē, un vērtība, kas minēta c) apakšpunktā, tiks noteikta kā III pielikuma korekcija.

    (13)  Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu.

    (14)  Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada GOS emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā GOS emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola III pielikumā.

    (15)  Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu.

    (16)  Ieskaitot emisiju no lauksaimniecības kultūru audzēšanas un lauksaimniecības augsnes (NFR 4D).

    (17)  Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada GOS emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA; b) kopējā GOS emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar to, kas noteikta 2005. gadam; c) jebkādas izmaiņas attiecībā uz PEPA, kas konstatētas, kad Savienotās Valstis kļūst par Protokola Dalībvalsti. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē, un vērtība, kas minēta c) apakšpunktā, tiks noteikta kā III pielikuma korekcija.

    (18)  Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada PM emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā PM emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola III pielikumā.

    (19)  Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu.

    (20)  Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz: a) kopējā aplēstā 2005. gada PM2,5 emisijas līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai PEPA; b) kopējā PM2,5 emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadam noteikto. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē.”

    (1)  Sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā.

    (21)  Šīs ERV neattiecas īpaši uz:

    iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei,

    pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas,

    katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām,

    iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža,

    reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā,

    koksa krāsnīm,

    kauperiem,

    utilizācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās,

    atkritumu sadedzināšanas krāsnīm,

    sadedzināšanas iekārtām ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes dzinējiem un turbīnām neatkarīgi no izmantotā kurināmā.

    (22)  Atsauces O2 saturs ir 6 % cietajiem kurināmajiem un 3 % šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem.

    (23)  “Gāzeļļa” ir jebkura no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela (izņemot flotes degvielu), kura atbilst KN kodiem 2710 19 25, 2710 19 29, 2710 19 45 vai 2710 19 49, vai jebkura no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela (izņemot flotes degvielu), no kuras, izmantojot ASTM D86 metodi, 250 °C temperatūrā destilējas mazāk par 65 % pēc tilpuma (ieskaitot zudumus) un 350 °C temperatūrā destilējas vismaz 85 % pēc tilpuma (ieskaitot zudumus). Šī definīcija neattiecas dīzeļdegvielām, t. i., gāzeļļām, kuras atbilst KN kodam 2710 19 41 un kuras izmanto pašgājējos transportlīdzekļos. Tā neattiecas arī uz degvielām, ko izmanto visurgājējā tehnikā un lauksaimniecības traktoros.

    (24)  Sēra reģenerācijas pakāpe ir ievadītā H2S procentuālais daudzums, kas tiek pārvērsts par sēru elementārformā, kā vidējais gada rādītājs.

    (2)  Sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā.

    (25)  Šīs ERV neattiecas īpaši uz:

    iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei,

    pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas,

    katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām,

    iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža,

    reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā,

    koksa krāsnīm,

    kauperiem,

    utilizācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās,

    atkritumu sadedzināšanas krāsnīm,

    ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes dzinējiem vai sadedzināšanas turbīnām darbināmām iekārtām neatkarīgi no izmantotā kurināmā.

    (26)  Atsauces O2 saturs ir 6 % cietajiem kurināmajiem un 3 % šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem.

    (27)  Nepiemēro gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās un kas darbojas mazāk par 500 darbības stundām gadā.

    (28)  Dabasgāze ir dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (tilpuma) inerto gāzu un citu sastāvdaļu.

    (29)  75 mg/m3 šādos gadījumos, kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem:

    gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru kopējais lietderības koeficients ir virs 75 %,

    gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās, kuru gada vidējais kopējais elektriskās lietderības koeficients ir virs 55 %,

    gāzturbīnām mehāniskai piedziņai.

    (30)  Atsevišķām gāzturbīnām, kuras neatbilst nevienai (c) zemsvītras piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 % (ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem), NOx ERV ir 50 × η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem.

    (31)  Iekārtas cementa klinkera ražošanai garajās rotācijas krāsnīs ar jaudu > 500 Mg dienā vai citās krāsnīs ar jaudu > 50 Mg dienā. Atsauces O2 saturs ir 10 %.

    (32)  Šīs ERV neattiecas uz dzinējiem, kas darbojas mazāk par 500 stundām gadā.

    (33)  Ja tehnisku vai loģistikas iemeslu dēļ, piemēram, nomaļās salās vai vietās, kur nav iespējams garantēt augstas kvalitātes kurināmā pieejamību pietiekamā daudzumā, nevar piemērot selektīvo katalītisko reducēšanu (SCR), dīzeļdzinējiem un divu kurināmo dzinējiem var piemērot pārejas periodu 10 gadus pēc šī Protokola stāšanās spēkā attiecībā uz Dalībvalsti, un šajā laikā ir piemērojamas šādas ERV:

    divu kurināmo dzinēji: 1 850 mg/m3 ar šķidru kurināmo darbināmiem dzinējiem; 380 mg/m3 ar gāzi darbināmiem dzinējiem,

    dīzeļdzinēji – lēni (< 300 apgr./min.) un vidēji ātri (300–1 200 apgr./min.): 1 300 mg/m3 dzinējiem no 5 līdz 20 MWth un 1 850 mg/m3 dzinējiem > 20 MWth,

    dīzeļdzinēji – ātri (> 1 200 apgr./min.): 750 mg/m3.

    (34)  Dzinējus, kas darbojas no 500 līdz 1 500 darbības stundu gadā, drīkst atbrīvot no šo ERV ievērošanas tad, ja tiem piemēro primāros pasākumus NOx emisijas ierobežošanai un ja tie atbilst (b) zemsvītras piezīmē minētajām ERV.

    (35)  Dalībvalsts var atkāpties no pienākuma ievērot emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo un kurām izņēmuma kārtā jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kura šī iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci. Izņēmuma laikposms nepārsniedz 10 dienas, izņemot gadījumus, kad ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi.

    (3)  Pārrēķina koeficients robežvērtībām šajā Protokolā (pie 5 % skābekļa satura) ir 2,66 (16/6).

    Tādējādi robežvērtība:

    190 mg/m3 pie 15 % O2 atbilst 500 mg/m3 pie 5 % O2,

    95 mg/m3 pie 15 % O2 atbilst 250 mg/m3 pie 5 % O2,

    225 mg/m3 pie 15 % O2 atbilst 600 mg/m3 pie 5 % O2.

    (4)  Aprēķina metodes tiks iekļautas Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos.

    (36)  Tvaiks, kas izplūst no benzīna glabāšanas tvertnēm uzpildīšanas laikā, jānovada vai nu uz citām glabāšanas tvertnēm, vai uz piesārņojuma samazināšanas iekārtām, kurās ievērotas iepriekš tabulā minētās robežvērtības.

    (37)  Samazināšanas efektivitāte izteikta %, salīdzinot ar līdzvērtīgu nekustīga jumta tvertni bez tvaika aiztures ierīcēm, t. i., tikai ar vakuuma/spiediena izlīdzināšanas vārstu.

    (38)  Tvaiki, kas, piegādājot benzīnu, novadīti degvielas uzpildes staciju glabāšanas iekārtās un nekustīga jumta tvertnēs, kuras tiek izmantotas tvaiku pagaidu uzglabāšanai, pa hermētisku cauruļvadu ir jāatgriež pārvietojamajā konteinerā, kurā piegādā benzīnu. Uzpildīšanas operācijas drīkst sākt tikai tad, kad visas nepieciešamās iekārtas ir savā vietā un darbojas pareizi. Saskaņā ar šiem nosacījumiem nav vajadzīgs robežvērtības ievērošanas papildu monitorings.

    (39)  Sistēmu uztveršanas efektivitāte jāsertificē ražotājam saskaņā ar attiecīgiem tehniskajiem standartiem vai tipa apstiprināšanas procedūrām.

    (40)  Kopējās ERV ir izteiktas šķīdinātāja gramos, kas emitēts uz saražotu gatavu apavu pāri.

    (41)  Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu šķīdinātāju, robežvērtība ir 150 mg C/m3.

    (42)  Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu šķīdinātāju, robežvērtība ir 100 mg C/m3.

    (43)  Kopējās robežvērtības ir izteiktas kā emitētā organiskā šķīdinātāja masa (g) attiecībā pret ražojuma virsmas laukumu (m2). Ražojuma virsmas laukumu definē kā virsmas laukumu, ko aprēķina kā ar elektroforēzi uzklātā pārklājuma pilnu laukumu un jebkuru tādu transportlīdzekļa daļu virsmu laukumu, kuras turpmākajos pārklāšanas procesa posmos pārklāj ar tādu pašu pārklājumu Ar elektroforēzi uzklātā pārklājuma virsmas laukumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: (2 × ražojuma korpusa svars) / (vidējais metāla loksnes biezums × metāla loksnes blīvums). Kopējās ERV iepriekšējā tabulā attiecas uz visiem procesa posmiem, ko veic vienā iekārtā, sākot ar pārklāšanu, izmantojot elektroforēzi, vai jebkuru citu pārklāšanas procesu līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu procesā iesaistītā aprīkojuma tīrīšanai, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā.

    (44)  Šo vērtību sasniegšana esošām iekārtām var būt saistīta ar ietekmi uz citiem vides faktoriem, augstām kapitāla izmaksām un ilgiem ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās periodiem. Lai pamatīgi samazinātu GOS emisiju, ir jāmaina krāsošanas sistēmas veids un/vai krāsas uzklāšanas sistēma un/vai žāvēšanas sistēma, un tas parasti nozīmē, ka ir vajadzīga jauna iekārta vai ir pilnībā jāpārveido krāsošanas cehs, un tam savukārt nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

    (45)  Robežvērtība attiecas uz pārklāšanas un žāvēšanas procesiem, ko veic slēgtos apstākļos.

    (46)  Ja slēgti pārklāšanas apstākļi nav iespējami (kuģu būvēšana, gaisa kuģu pārklāšana utt.), iekārtas var atbrīvot no šo vērtību ievērošanas. Šādā gadījumā ir jāizmanto samazināšanas shēma, ja vien šis variants nav tehniski un ekonomiski neiespējams. Ja tas ir neiespējams, izmanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu.

    (47)  Ja tekstila pārklāšanai lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerētus šķīdinātājus, robežvērtība ir 150 mg C/m3 žāvēšanai un pārklāšanai kopā.

    (48)  Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu šķīdinātāju, robežvērtība ir 150 mg C/m3.

    (49)  Robežvērtību kopējai GOS emisijai aprēķina kā emitēto GOS masu uz iztīrīta un izžāvēta izstrādājuma masu.

    (50)  Šo emisijas līmeni var panākt, izmantojot vismaz IV tipa vai efektīvākas mašīnas.

    (51)  Difūzās emisijas robežvērtība neattiecas uz šķīdinātājiem, kas tiek pārdoti kā preparāta daļa noslēgtā konteinerā.

    (52)  Difūzās emisijas aprēķinā neņem vērā šķīdinātāju atlikumu pabeigtā produktā.

    (53)  Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerētus šķīdinātājus, robežvērtība ir 150 mg C/m3.

    (54)  ERVc un ERVf piemērošanas vietā var piemērot kopējo robežvērtību 5 % no šķīdinātāju ievades.

    (55)  ERVc un ERVf piemērošanas vietā var piemērot kopējo robežvērtību 15 % no šķīdinātāju ievades.

    (56)  Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu šķīdinātāju, robežvērtība ir 150 mg C/m3.

    (57)  Difūzās emisijas robežvērtība neattiecas uz šķīdinātājiem, kas tiek pārdoti kā preparāta daļa noslēgtā konteinerā.

    (58)  Iekārtas, kurās visu izmantoto tīrīšanas materiālu vidējais organiskā šķīdinātāja saturs nepārsniedz 30 % (masas), ir atbrīvotas no šo vērtību piemērošanas.

    (59)  Kopējās robežvērtības GOS emisijai no iekārtām, kas pārstrādā atsevišķas sēklu vai cita augu materiāla partijas, Dalībvalsts nosaka katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

    (60)  Sveķu atdalīšana no eļļas.

    (61)  Nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu.

    (5)  Kanādas Vides ministru padome.

    (*1)  Attiecīgajām robežvērtībām neatbilstīgu jaunu transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana ekspluatācijā tiks liegta, sākot no šajā slejā norādītajiem datumiem.

    (62)  Eiropas jaunā braukšanas cikla (NEDC) testa cikls.

    (63)  Izņemot transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa pārsniedz 2 500 kg.

    (64)  Un tie M kategorijas transportlīdzekļi, kas minēti piezīmē.

    (65)  Testa cikls, ko paredz Eiropas vienmērīgā režīma cikla (ESC) un Eiropas slodzes reakcijas cikla (ELR) tests.

    (66)  Testa cikls, ko paredz starptautiski saskaņotais vienmērīgā režīma braukšanas cikls (WHSC).

    (*2)  Attiecīgajām robežvērtībām neatbilstīgu jaunu transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana ekspluatācijā tiks liegta, sākot no šajā slejā norādītajiem datumiem.

    (67)  Tikai dabasgāzes dzinējiem.

    (68)  Nepiemēro dzinējiem, ko darbina ar gāzi, B2 posmā.

    (69)  Testa cikls, ko paredz Eiropas pārejas ekspluatācijas braukšanas cikla (ETC) tests.

    (70)  Testa cikls, ko paredz starptautiski saskaņotais pārejas ekspluatācijas braukšanas cikls (WHTC).

    (*3)  Sākot no minētā datuma un izņemot tādu tehniku un dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.

    (71)  Redaktora piezīme. Šis skaitlis ir ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa, un galīgajā apstiprinātajā tekstā tas tika norādīts tikai vienu reizi apvienotā tabulas ailē. Tā kā šajā tekstā nav tabulu ar sadalošām līnijām, skaidrības labad skaitlis ir ierakstīts abās slejās.

    (*4)  Sākot no minētā datuma un izņemot tādu tehniku un dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā minētajām robežvērtībām.

    (72)  Visu klašu dzinējiem NOx emisija nedrīkst pārsniegt 10 g/kWh.

    (73)  Kur A, B un n ir konstantes un PN ir nominālā dzinēja jauda (kW), un emisija tiek mērīta saskaņā ar harmonizētajiem standartiem.

    (74)  Trīsriteņu un četrriteņu transportlīdzekļiem 3,5 g/km.

    (75)  Vasaras periods sākas ne vēlāk par 1. maiju un ilgst vismaz līdz 30. septembrim. Dalībvalstīm ar arktiskiem klimata apstākļiem vasaras periods sākas ne vēlāk kā 1. jūnijā un beidzas ne vēlāk kā 31. augustā un tvaika spiediens pēc Reida (RVP) nepārsniedz 70 kPa.

    (76)  Izņemot parasto bezsvina benzīnu (minimālais motora oktānskaitlis (MON) 81 un minimālais pētnieciskais oktānskaitlis (RON) 91), kuriem maksimālais olefīnu saturs ir 21 % (tilpuma). Šīs robežvērtības neliedz ieviest Dalībvalsts tirgū citu bezsvina benzīnu ar oktānskaitļiem, kas ir zemāki par šeit noteiktajiem.

    (77)  Citi vienvērtīgie spirti, kuru destilācijas beigu punkts nepārsniedz valsts specifikācijās vai, ja tādu nav, nozares specifikācijās degvielām noteikto destilācijas beigu punktu.

    (6)  Sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā.

    (78)  Šīs ERV neattiecas īpaši uz:

    iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei,

    pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas,

    katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām,

    iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža,

    reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā,

    koksa krāsnīm,

    kauperiem,

    utilizācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās,

    atkritumu sadedzināšanas krāsnīm,

    sadedzināšanas iekārtām ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes dzinējiem un turbīnām darbināmām neatkarīgi no izmantotā kurināmā.

    (79)  Atsauces O2 saturs ir 6 % cietajiem kurināmajiem un 3 % šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem.

    (80)  Iekārtas cementa klinkera ražošanai garajās rotācijas krāsnīs ar jaudu > 500 Mg dienā vai citās krāsnīs ar jaudu > 50 Mg dienā. Atsauces skābekļa saturs ir 10 %.

    (81)  Iekārtas kaļķu ražošanai ar jaudu 50 Mg dienā vai lielāku. Tajās ietilpst kaļķu cepļi, kas iekļauti citos rūpnieciskos procesos, izņemot celulozes ražošanu (sk. 9. tabulu). Atsauces skābekļa saturs ir 11 %.

    (82)  Ja putekļu elektriskā pretestība ir augsta, ERV var būt augstākas – līdz 30 mg/m3.

    (83)  Iekārtas stikla vai stikla šķiedru ražošanai ar jaudu 20 Mg dienā vai lielāku. Koncentrācijas vērtības attiecas uz sausām dūmgāzēm pie 8 % (tilpuma) skābekļa satura (nepārtrauktā kausēšana) un pie 13 % (tilpuma) skābekļa satura (periodiska kausēšana).

    (*5)  g/l lietošanai gatavā veidā.

    (*6)  g/l produkta lietošanai gatavā veidā. Produktos, kas gatavi lietošanai, izņemot sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļus, ūdens saturu neņem vērā.


    Top