20.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/13

(1)

Savienība kopā ar dalībvalstīm novērotāja statusā piedalījās sarunās par Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“konvencija”), ko Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma 2011. gada 7. aprīlī. Konvencija tika darīta pieejama parakstīšanai 2011. gada 11. maijā.

(2)

Saskaņā ar konvencijas 75. pantu Savienība to var parakstīt.

(3)

Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības. Ar to tiecas novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm un vardarbību ģimenē un saukt par to pie atbildības. Tas aptver plašu pasākumu klāstu, sākot no datu vākšanas un izpratnes veidošanas līdz juridiskiem pasākumiem nolūkā noteikt kriminālatbildību par dažādiem pret sievietēm vērstās vardarbības veidiem. Tas ietver pasākumus upuru aizsardzībai un atbalsta pakalpojumu sniegšanai un pievēršas ar dzimumu saistītas vardarbības aspektam patvēruma un migrācijas jautājumos. Ar konvenciju tiek izveidots īpašs uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka Puses efektīvi īsteno tās noteikumus.

(4)

Konvencijas parakstīšana Savienības vārdā veicinās līdztiesības starp vīriešiem un sievietēm īstenošanu visās jomās, kas ir viens no Savienības galvenajiem mērķiem un vērtībām un kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu ir īstenojams visās Eiropas Savienības darbībās. Vardarbība pret sievietēm ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums un galēja diskriminācija, kas sakņojas dzimumu nevienlīdzības izpausmēs un veicina to saglabāšanu un stiprināšanu. Apņemoties īstenot konvenciju, Savienība apstiprina apņemšanos apkarot vardarbību pret sievietēm savā teritorijā un globālā līmenī un uzlabo pašreizējās politiskās darbības un pastāvošo apjomīgo tiesisko regulējumu kriminālprocesuālo tiesību jomā, kas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz sievietēm un meitenēm.

(5)

Gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm ir kompetence jomās, ko aptver konvencija.

(6)

Konvencija būtu jāparaksta Savienības vārdā attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, tiktāl, ciktāl konvencija var ietekmēt kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu. Tas jo īpaši attiecas uz konkrētiem konvencijas noteikumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un uz konvencijas noteikumiem saistībā ar patvērumu un neizraidīšanu. Dalībvalstis patur savu kompetenci tiktāl, ciktāl konvencija neietekmē kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

(7)

Savienībai arī ir ekskluzīva kompetence uzņemties konvencijā izklāstītās saistības attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi.

(8)

Tā kā Savienības kompetence un dalībvalstu kompetences ir savstarpēji saistītas, Savienībai kopā ar tās dalībvalstīm būtu jākļūst par konvencijas Pusi, lai tās kopīgi varētu izpildīt konvencijā paredzētos pienākumus un saskaņotā veidā izmantot savas tiesības.

(9)

Šis lēmums attiecas tikai uz konvencijas 60. un 61. pantu. Tas neattiecas uz konvencijas noteikumiem par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas ir izskatīti atsevišķā Padomes lēmumā par parakstīšanu, kurš jāpieņem paralēli šim lēmumam.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tām šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)

Konvencija būtu jāparaksta,