23.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2336

(2016. gada 14. decembris),

ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3) ir noteikts, ka zvejas darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) būtu jāpiemēro gan piesardzība, gan ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, un censtos nodrošināt to, ka zvejas darbības neveicina jūras vides degradāciju. Minētajā sakarībā īpaša nozīme ir arī minētās regulas 2. panta 2. punktam, 7., 20. un 22. pantam.

(2)

Savienība ir apņēmusies īstenot rezolūcijas, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, jo īpaši Rezolūciju 61/105 un Rezolūciju 64/72, kurās valstis un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas tiek aicinātas nodrošināt to, ka jutīgas dziļūdens jūras ekosistēmas ir aizsargātas no grunts zvejas rīku ietekmes, kā arī nodrošināt dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu.

(3)

Komisija novērtēja Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (4) un jo īpaši secināja, ka regulas darbības joma attiecīgajai flotei ir pārāk liela, ka pietrūkst norādījumu par kontroli apstiprinātajās ostās un par paraugu ņemšanas programmām un ka dalībvalstu ziņojumu kvalitāte par piepūles līmeņiem ir pārāk atšķirīga. Turklāt Komisijas novērtējumā ir secināts, ka maksimāli pieļaujamai kapacitātei, kas piemērojama kopš 2002. gada un ko veido visu to kuģu kopējā kapacitāte, kuri no 1998. līdz 2000. gadam nozvejoja vairāk nekā 10 tonnu dažādu dziļūdens sugu gadā, nav bijis būtiskas pozitīvas ietekmes. Tāpēc maksimāli pieļaujamās kapacitātes režīms būtu jāatjaunina kā daļa no pasākumiem, lai novērstu minētajā regulā konstatētās nepilnības.

(4)

Nolūkā saglabāt vajadzīgos zvejas kapacitātes samazinājumus dziļūdens zvejniecībās un lai iegūtu plašāku informāciju par dziļūdens zvejas darbībām un to ietekmi uz jūras vidi, dziļūdens sugu zveja būtu jāveic, ja ir zvejas atļauja. Katrs zvejas atļaujas pieteikums būtu jāpapildina ar sīku aprakstu par iecerēto zvejas apgabalu, tostarp Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) apakšapgabaliem, dalījumiem un apakšdalījumiem, kā arī zvejas rīku veidu, paredzamo dziļuma diapazonu, zvejas darbības paredzamo biežumu un ilgumu un attiecīgo dziļūdens sugu nosaukumiem. Zvejas atļauju piešķiršanas sistēmai būtu arī jāveicina kapacitātes limiti kuģiem, kuri ir tiesīgi zvejot dziļūdens sugas. Nolūkā vērst pārvaldības pasākumus uz to flotes daļu, kas visvairāk attiecas uz dziļūdens zvejniecībām, zvejas atļaujas būtu jāizdod saskaņā ar to, vai tās ir saistītas ar mērķsugu zveju vai piezveju. Tomēr Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteiktā izkraušanas pienākuma piemērošanai nebūtu jāattur tos kuģus, kuri zvejo nelielu dziļūdens sugu daudzumu un uz kuriem pašlaik neattiecas dziļūdens zvejas atļauja, turpināt tradicionālās zvejas darbības.

(5)	Tādu zvejas atļauju turētājiem, kas atļauj zvejot dziļūdens sugas, būtu kopīgi jāiesaistās zinātniskās pētniecības darbībās, lai uzlabotu dziļūdens krājumu novērtēšanu un dziļūdens ekosistēmu pētniecību.

(6)

Lai vēl vairāk veicinātu jūras vides aizsardzību, ir lietderīgi mērķtiecīgas zvejas darbības atļaut tikai tajos apgabalos, kuros dziļūdens zvejas darbības ir notikušas pārskata laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam. Tomēr, lai veiktu izpētes zveju, kuģiem, kas mērķtiecīgi zvejo dziļūdens sugas, vajadzētu būt iespējai zvejot ārpus esošā zvejas apgabala ar noteikumu, ka saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kas veikts atbilstīgi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pamatnostādnēm, zvejas apgabala paplašināšana nerada būtisku risku, ka var tikt negatīvi ietekmētas jutīgas jūras ekosistēmas (JJE).

(7)

No dažādiem izmantotajiem zvejas rīkiem dziļūdens zveja ar grunts traļiem rada lielāku risku JJE, un paziņotie dati liecina, ka tajā gūst vislielākos dziļūdens sugu nevēlamās nozvejas apjomus. Lai šādu dziļūdens zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu samazinātu, zveja ar grunts traļiem būtu jāierobežo, atļaujot to tikai ūdeņos, kuri nesasniedz noteiktu dziļumu, un zvejai ar grunts zvejas rīkiem būtu jāpiemēro īpašas prasības JJE aizsardzībai. Turklāt grunts zvejas rīku izmantošana pēc 2021. gada 13. janvāra [četri gadi kopš šīs regulas spēkā stāšanās dienas] būtu jāizvērtē. Turklāt pie grunts nostiprinātu žaunu tīklu izmantošanu dziļūdens zvejniecībās šobrīd ierobežo Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009 (5).

(8)

Lai mazinātu iespējamo grunts tralēšanas nelabvēlīgo ietekmi, ir lietderīgi zveju ar grunts traļiem atļaut tikai 800 metru vai lielākā dziļumā. Minētais ierobežojums ir balstīts uz pašreizējiem brīvprātīgiem pasākumiem, kurus vada pati nozare un kurus piemēro Savienības ūdeņos, un tajā ir ņemta vērā dziļūdens zvejniecības specifika Savienības ūdeņos.

(9)

Lai samazinātu tādu zvejas darbību ietekmi, kas dziļūdens ūdeņos skar JJE, ir lietderīgi paredzēt pasākumu kopumu ar mērķi samazināt saskari ar JJE. Konkrēti, noteikums par došanos prom un ziņošanas pienākums būtu jāpiemēro tad, ja notiek saskare ar JJE. Turklāt būtu jāizveido to apgabalu saraksts, kuros ir vai varētu rasties JJE un kuros zveja ar grunts zvejas rīkiem ir jāaizliedz.

(10)

Ņemot vērā to, ka bioloģisko informāciju vislabāk var savākt ar saskaņotu datu vākšanas standartu palīdzību, datu vākšanu par dziļūdens zvejas veidiem ir lietderīgi integrēt vispārējā zinātnisko datu vākšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot tādas papildinformācijas sniegšanu, kas vajadzīga, lai gūtu priekšstatu par zvejniecību dinamiku. Datu vākšanai paredzētais finansējums saskaņā ar šo regulu ir pieejams saskaņā ar noteikumiem un principiem par datu vākšanas sistēmu, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (6).

(11)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (7) nosaka stingrākas kontroles un noteikumu izpildes prasības, ko piemēro īpašos gadījumos. Tāpēc zvejai, kas vērsta uz dziļūdens sugām, kuras pēc būtības ir jutīgas pret zveju, būtu jāpiemēro augstāki kontroles līmeņi. Ir arī lietderīgi noteikt konkrētus KZP noteikumu pārkāpumu gadījumus, kuru rezultātā zvejas atļauja būtu jāanulē.

(12)

Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK (8), un tā stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Minētā konvencija nodrošina atbilstīgu daudzpusējas sadarbības sistēmu jautājumos, kas attiecas uz zvejas resursu racionālu saglabāšanu un pārvaldību Ziemeļaustrumu Atlantijas starptautiskajos ūdeņos. Pārvaldības pasākumi, kas pieņemti Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), ietver īpašu pasākumu sistēmu JJE aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā. Tomēr, lai nodrošinātu Savienības zvejas kuģu NEAFC ūdeņos pašreizējā darbības veida nepārtrauktību, patlaban piemērojamos Regulas (EK) Nr. 2347/2002 noteikumus attiecībā uz dziļūdens zvejas atļauju, izraudzītām ostām un dalībvalstu informācijas paziņošanu būtu jāturpina piemērot dziļūdens zvejas darbībām NEAFC pārvaldības apgabalā. Turklāt, lai turpinātu uzlabot zinātnisko informāciju par minētajiem krājumiem un tā kā piemērojamos NEAFC pasākumos nav iekļauta novērotāja īstenota uzraudzība, ir lietderīgi visos Ziemeļjūras un CECAF apgabalos, kuros notiek dziļūdens sugu zveja, piemērot vienādu novērotāja īstenotu uzraudzību.

(13)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem JJE indikatoru sarakstā III pielikumā ar mērķi pielāgot minēto sarakstu jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz esošo zvejas apgabalu noteikšanu un sarakstu izveidi un pielāgošanu par tiem apgabaliem, kuros ir vai varētu rasties JJE, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz pētnieciskas dziļūdens zvejas apstiprināšanu un attiecībā uz esoša dziļūdens zvejas apgabala noteikšanas pielāgošanu, lai iekļautu vietas, kur zvejas darbības tiek veiktas atbilstīgi zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(16)	Tāpēc nepieciešams noteikt jaunus noteikumus, lai regulētu zveju dziļūdens krājumos Savienības ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un starptautiskajos ūdeņos, kuri ir CECAF kompetences jomā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Šī regula veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā norādīto mērķu sasniegšanu, ciktāl tie attiecas uz dziļūdens sugām un dzīvotnēm. Turklāt tās mērķi ir:

a)	uzlabot zinātnisko informāciju par dziļūdens sugām un to dzīvotnēm;

b)	dziļūdens zvejā nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi uz JJE un nodrošināt dziļūdens zivju krājumu saglabāšanu ilgtermiņā;

c)	nodrošināt, ka Savienības pasākumi dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības nolūkā atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, jo īpaši Rezolūcijai 61/105 un Rezolūcijai 64/72.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro zvejas darbībām vai plānotām zvejas darbībām šādos ūdeņos:

a)	ko veic Savienības zvejas kuģi un trešo valstu zvejas kuģi Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā, Ziemeļrietumu ūdeņos un Dienvidrietumu ūdeņos, kā arī Savienības ūdeņos ICES IIa zonā;

b)	ko veic Savienības zvejas kuģi starptautiskajos ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā.

2.   Šā panta 1. punkts neskar 16. panta 5. punktu.

3. pants

Priekšmets

1.   Šo regulu piemēro sugām, kuras sastopamas dziļūdenī un kuras raksturo šādu bioloģisko faktoru apvienojums: nobriešana salīdzinoši lielā vecumā, lēna augšana, ilgs paredzamais mūžs, zems dabiskās mirstības rādītājs, kvalitatīva gadskārtēja pieauguma neregulāra atjaunošanās un nārsts, kas var nenotikt katru gadu (“dziļūdens sugas”).

2.   Šajā regulā dziļūdens sugas, un tostarp visjutīgākās sugas, ir uzskaitītas I pielikumā.

4. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008 (11) 2. pantā sniegtās definīcijas.

2.   Turklāt piemēro šādas definīcijas:

a)	“ICES zonas” ir zonas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009 (12);

b)	“CECAF zonas” ir zonas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009 (13);

c)	“NEAFC pārvaldības apgabals” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas Konvencija par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā un kuri atrodas ārpus ūdeņiem, kas ir minētās konvencijas līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā;

d)	“visjutīgākās sugas” ir dziļūdens sugas, kas ir minētas I pielikuma tabulas trešajā slejā ar nosaukumu “Visjutīgākā (x)”;

e)	“zvejas veids” ir zvejas darbības, kurās ar konkrētiem zvejas rīkiem konkrētā apgabalā mērķtiecīgi iegūst konkrētas sugas;

f)	“dziļūdens zvejas veids” ir zvejas veids, kurā mērķtiecīgi iegūst dziļūdens sugas saskaņā ar norādēm, kas noteiktas 5. panta 2. punktā;

g)	“zvejas uzraudzības centrs” ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kas ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kuras nodrošina datu automātisku saņemšanu, apstrādi un elektronisku datu pārraidi;

h)	“saskare” ir tāda JJE indikatorsugu daudzuma nozveja, kas pārsniedz IV pielikumā izklāstītos robežvērtības līmeņus;

i)

“neplānota nozveja” ir to jūras organismu nejauša nozveja, kuri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir jāizkrauj un jāatskaita no kvotām vai nu tāpēc, ka tie ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai tāpēc, ka nozvejotais daudzums pārsniedz saskaņā ar nozvejas sastāva un piezvejas noteikumiem atļauto daudzumu;

j)	“JJE indikatori” ir tie, kas ir iekļauti III pielikumā;

k)	“esošie dziļūdens zvejas apgabali” ir daļa no apgabala, kas minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kur vēsturiski ir notikušas dziļūdens zvejas darbības un kas ir noteikts saskaņā ar 7. pantu.

5. pants

Zvejas atļaujas

1.   Zvejas darbībām, kurās mērķtiecīgi iegūst dziļūdens sugas, ir vajadzīga zvejas atļauja (“mērķtiecīgas zvejas atļauja”). Mērķtiecīgas zvejas atļaujā norāda dziļūdens sugas, kuras kuģim ir atļauts mērķtiecīgi zvejot.

2.   Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka zvejas kuģis veic zvejas darbības, kas vērstas uz dziļūdens sugu zvejniecību, ja tā saziņā par nozveju (zvejas žurnālā, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas zīmēs vai līdzīgos dokumentos) attiecīgajā kalendārajā gadā jebkurā no zvejas reisiem ir iekļauti vismaz 8 % dziļūdens sugu.

Tomēr tas neattiecas uz zvejas kuģiem, kuriem kopējā dziļūdens sugu reģistrācija attiecīgajā kalendārajā gadā ir mazāka par 10 tonnām. Šī daļa neskar 6. punktu.

3.   To zvejas kuģu zvejas darbībām, kuri, lai gan tie mērķtiecīgi neiegūst dziļūdens sugas, nozvejo dziļūdens sugas kā piezveju, ir vajadzīga zvejas atļauja (“piezvejas atļauja”). Piezvejas atļaujā norāda dziļūdens sugas, kuras kuģis, mērķtiecīgi iegūstot citas sugas, drīkst skart kā piezveju.

4.   Abi zvejas atļauju veidi, kas minēti attiecīgi šā panta 1. un 3. punktā, ir skaidri atšķirami elektroniskajā datubāzē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. pantā.

5.   Zvejas kuģiem, kuriem nav zvejas atļaujas saskaņā ar šo punktu, vienā zvejas reisā ir aizliegts zvejot vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu. Šādu kuģu nozvejotās dziļūdens sugas, kas pārsniedz 100 kg, nedrīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut, izņemot tādu dziļūdens sugu neplānotu nozveju, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, un kuras izkrauj un atskaita no kvotām.

6.   Zvejas kuģi, kam ir piezvejas atļauja un kam pieejama tāda dziļūdens sugu piezvejas kvota, kura šā panta 2. punktā noteikto 10 tonnu robežvērtību pārsniedz ne vairāk kā par 15 %, neuzskata par tādu, kurš mērķtiecīgi iegūst dziļūdens sugas. Tas šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotas. Tās dziļūdens sugu neplānotās nozvejas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā izklāstītais izkraušanas pienākums, izkrauj un atskaita no kvotām.

7.   Šo regulu mutatis mutandis piemēro zvejas atļauju izsniegšanai trešo valstu zvejas kuģiem, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (14).

6. pants

Kapacitātes pārvaldība

1.   Visu to Savienības zvejas kuģu summārā zvejas kapacitāte bruto tilpībā un kilovatos, kuriem kāda no dalībvalstīm ir izsniegusi mērķtiecīgas zvejas atļauju, nekad nepārsniedz to minētās dalībvalsts kuģu summāro zvejas kapacitāti laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms, kuri:

a)	jebkurā no trim kalendārajiem gadiem laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir nozvejojuši 10 tonnu vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms; un

b)

ir reģistrēti kādā no minētās dalībvalsts tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē un ja katra šāda kuģa dziļūdens sugu nozveja jebkurā no trim kalendārajiem gadiem laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam bija vismaz 10 % no to kopējās gada nozvejas, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja kādai dalībvalstij zvejas iespējas I pielikumā uzskaitītajām sugām ir iedalītas pirms 2017. gada 12. janvāra [šīs regulas spēkā stāšanās diena], taču tās kuģi nav nozvejojuši 10 tonnu vai vairāk dziļūdens sugu nevienā no atsauces gadiem, šīs dalībvalsts summārā zvejas kapacitāte nekad nepārsniedz tās kuģu summāro zvejas kapacitāti nevienā no pēdējiem trim gadiem, kuros vismaz viens no tās kuģiem ir nozvejojis 10 tonnu vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms.

7. pants

Esošie dziļūdens zvejas apgabali

1.   Līdz 2017. gada 13. jūlijam dalībvalstis, kuru kuģiem ir izsniegtas dziļūdens zvejas atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktu un ciktāl tas attiecas uz tādu kuģu zvejas darbībām, kuri katrā kalendārajā gadā nozvejo vairāk nekā 10 tonnu, informē Komisiju, izmantojot JJA datus vai – ja JJA dati nav pieejami – izmantojot citu attiecīgu un pārbaudāmu informāciju, par šādu kuģu dziļūdens sugu zvejas darbības vietām atsauces kalendārajiem gadiem laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā sniegto informāciju, kā arī pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, Komisija līdz 2018. gada 13. janvārim ar īstenošanas aktiem nosaka esošos dziļūdens zvejas apgabalus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. pantā.

8. pants

Vispārīgas prasības pieteikumiem zvejas atļauju saņemšanai

1.   Katru zvejas atļaujas pieteikumu papildina sīks apraksts par apgabalu, kurā zvejas kuģis plāno veikt zvejas darbības, zvejas rīkiem, dziļuma diapazonu, kurā tiks veiktas darbības, zvejas darbības paredzamo biežumu un ilgumu, kā arī attiecīgo dziļūdens sugu nosaukumi.

2.   Mērķtiecīgas zvejas atļaujas izsniedz tikai zvejas darbībām esošajos dziļūdens zvejas apgabalos.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta un līdz tiek noteikti esošie dziļūdens zvejas apgabali saskaņā ar 7. pantu, mērķtiecīgas zvejas atļaujas var izsniegt ar noteikumu, ka zvejas kuģis ir iesniedzis pierādījumus par to, ka tas ir veicis zvejas darbības dziļūdens zvejas veidā vismaz pēdējo trīs gadus pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas. Šādu zvejas atļauju var izsniegt tikai attiecībā uz tām vietām, kur šādas iepriekšējas zvejas darbības ir veiktas.

4.   Zvejas atļaujas neizsniedz zvejai ar grunts traļiem dziļumā, kas nesasniedz 800 metrus.

5.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var iesniegt lūgumu veikt izpētes zveju vietās, kas atrodas ārpus esošajiem dziļūdens zvejas apgabaliem. Šādam lūgumam pievieno ietekmes novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2008. gada starptautiskajām pamatnostādnēm par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā. Iesniedzot šādu lūgumu, dalībvalsts norāda izpētes zvejas paredzēto ilgumu un paredzēto kuģu skaitu, kuri piedalās, un to kapacitāti. Tajā ierosina ietekmes mazināšanas pasākumus, lai novērstu saskari ar JJE un efektīvi tās aizsargātu.

6.   Komisija pēc tam, kad ir izvērtējusi dalībvalstu sniegto informāciju, un pamatojoties uz zinātniskas padomdevēju struktūras ieteikumu, ar īstenošanas aktiem var piešķirt apstiprinājumu prasītās izpētes zvejas veikšanai. Apstiprinājumā Komisija jo īpaši var noteikt:

a)	izpētes zvejas apgabalu;

b)	maksimālo kuģu skaitu un maksimālo kapacitāti;

c)	šādas zvejas ilgumu, kas nepārsniedz vienu gadu un ir atjaunojams vienu reizi;

d)	maksimālo procentuālo apjomu attiecībā uz to dziļūdens sugu kopējo pieļaujamo nozveju, kuras var nozvejot izpētes zvejā; un

e)	ietekmes mazināšanas pasākumus, kas veicami, lai aizsargātu JJE.

7.   Nolūkā nodrošināt reprezentatīvus datus, kas ir adekvāti, lai novērtētu un pārvaldītu dziļūdens zivju krājumus un saskari ar JJE, jebkurā zvejas atļaujā, kas ir izsniegta saskaņā ar 6. punktu, zvejas atļaujas derīguma termiņa pirmajos 12 mēnešos tiek prasīta zinātnisko novērotāju klātbūtne vai attiecīgā kuģa attālā elektroniskā novērošana.

8.   Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts lūgumu un tās sniegto informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem var koriģēt esošā dziļūdens zvejas apgabala noteikšanu ar mērķi iekļaut to zvejas darbību veikšanas vietas, kuras tiek veiktas saskaņā ar zvejas atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktu.

9. pants

Īpašas prasības JJE aizsardzībai

1.   Šo pantu piemēro zvejas darbībām ar grunts zvejas rīkiem dziļumā, kas nesasniedz 400 metrus.

2.   Ja zvejas darbību laikā JJE indikatoru daudzums, kā definēts III pielikumā, kas nozvejoti minētās zvejas darbības laikā, pārsniedz IV pielikumā noteiktās robežvērtības, uzskata, ka notiek saskare ar JJE. Šis zvejas kuģis nekavējoties pārtrauc zveju attiecīgajā apgabalā. Tas atsāk darbības tikai tad, kad sasniedz citu apgabalu, kas ir vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no apgabala, kurā notikusi saskare.

3.   Zvejas kuģis par jebkādu saskari ar JJE nekavējoties ziņo kompetentajām valsts iestādēm, kuras nekavējoties ziņo Komisijai.

4.   Dalībvalstis izmanto vislabāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, tostarp bioģeogrāfisko informāciju un 3. punktā minēto informāciju, lai noteiktu, kur ir vai varētu rasties JJE. Turklāt Komisija kompetentajai zinātniskajai padomdevējai struktūrai pieprasa ik gadu izstrādāt to apgabalu izvērtējumu, kuros ir vai varētu rasties JJE.

Minēto izvērtējumu veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2008. gada starptautiskajām pamatnostādnēm par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, tajā piemēro piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, un to publisko.

5.   Ja, pamatojoties uz 4. punktā minēto procedūru, ir noteikti apgabali, kuros ir vai varētu rasties JJE, dalībvalstis un kompetentā zinātniskā padomdevēja struktūra savlaicīgi informē Komisiju.

6.   Pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, kā arī uz dalībvalstu un zinātniskās padomdevējas struktūras veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem, Komisija līdz 2018. gada 13. janvārim pieņem īstenošanas aktus nolūkā izveidot to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu rasties JJE. Komisija reizi gadā pārskata minēto sarakstu, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas sniegtajiem ieteikumiem, un nepieciešamības gadījumā ar īstenošanas aktiem groza sarakstu. Komisija var izslēgt apgabalu no saraksta ar noteikumu, ka tā, pamatojoties uz ietekmes izvērtējumu un apspriežoties ar kompetento zinātnisko padomdevēju struktūru, konstatē, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina par to, ka minētajā apgabalā nav JJE vai ka ir pieņemti atbilstīgi saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska negatīva ietekme uz šajā apgabalā esošajām JJE tiek novērsta. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Komisija, pamatojoties uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, var pārskatīt JJE indikatorus un tiek pilnvarota grozīt III pielikumā iekļauto sarakstu, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu.

8.   Ja būtiski mainās paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai veiktu zveju ar grunts zvejas rīkiem, vai ja jauna zinātniskā informācija liecina, ka attiecīgajā apgabalā ir JJE, vajadzīgi jauni ietekmes izvērtējumi.

9.   Grunts zvejas rīku izmantošana visos apgabalos, kas uzskaitīti saskaņā ar 6. punktu, ir aizliegta.

10. pants

Īpašu kontroles noteikumu piemērošana

Uz zvejniecību un zvejas darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, attiecas arī noteikumi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7., 17., 42., 43. un 45. pantā, 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 95. panta 3. punktā, 104. panta 1. punktā, 105. panta 3. punkta c) apakšpunktā, 107. panta 1. punktā, 108. panta 1. punktā un 115. panta c) punktā, un I pielikumā.

11. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Dalībvalstis apstiprina ostas, kurās ir jāizkrauj vai jāpārkauj visi to dziļūdens sugu vai to kombināciju nozvejas daudzumi, kuru svars ir lielāks par 100 kg. Līdz 2017. gada 13. martam dalībvalstis nosūta Komisijai minēto apstiprināto ostu sarakstu.

2.   Nevienu dziļūdens sugu kombinācijas daudzumu, kas pārsniedz 100 kg, nedrīkst izkraut nevienā vietā, izņemot ostas, kuras dalībvalstis, ievērojot 1. punktu, ir apstiprinājušas.

12. pants

Iepriekšēja paziņošana

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta, visu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kas ieplānojuši izkraut 100 kg vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no zvejas kuģu garuma par minēto nodomu ir jāpaziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās ostā. Kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kas atbild par 12 m vai īsāka kuģa darbību, informē kompetentās iestādes vismaz vienu stundu pirms paredzētās ierašanās ostā.

13. pants

Ieraksti zvejas žurnālā, zvejojot dziļos ūdeņos

1.   Ja ir spēkā pienākums izdarīt ierakstus zvejas žurnālā, to Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir zvejas atļauja saskaņā ar 5. panta 1. vai 3. punktu, iesaistoties dziļūdens zvejā vai zvejojot vairāk nekā 400 metru dziļumā:

a)	pēc katra iemetiena papīra formāta zvejas žurnālā novelk jaunu līniju; vai

b)	ja uz tiem attiecas prasība par elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas izmantošanu, pēc katra iemetiena izdara atsevišķu ierakstu.

2.   Savienības zvejas kuģu kapteiņi kuģa zvejas žurnālā ieraksta arī tādu I pielikumā uzskaitītu dziļūdens sugu daudzumus, kas ir nozvejotas, paturētas uz kuģa, pārkrautas vai izkrautas saskaņā ar 5. panta 5. punktu, un III pielikumā uzskaitīto JJE rādītājus, kas pārsniedz IV pielikumā izklāstītās robežvērtības, tostarp sugu sastāvu un svaru, un par minētajiem daudzumiem ziņo kompetentajām iestādēm.

14. pants

Zvejas atļauju anulēšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. panta 4. punktu un 92. pantu un saskaņā ar tās 90. panta 1. punktu, šīs regulas 5. panta 1. un 3. punktā minētās zvejas atļaujas tiek anulētas uz vismaz diviem mēnešiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	zvejas atļaujā paredzēto nosacījumu neievērošana attiecībā uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem, atļautajiem darbības apgabaliem vai to sugu nozvejas limitiem, kuras ir atļauts mērķtiecīgi zvejot; vai

b)	zinātniskā novērotāja neuzņemšana uz kuģa vai neatļaušana paņemt paraugus no nozvejas zinātniskos nolūkos, kā norādīts šīs regulas 16. pantā.

15. pants

Noteikumi par datu vākšanu un paziņošanu

1.   Neskarot konkrētākus šīs regulas noteikumus, piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008.

2.   Vācot datus par dziļūdens zvejas veidiem saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem par datu vākšanu un precizitātes līmeņiem, kas noteikti attiecīgajā Savienības daudzgadu programmā par bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu un pārvaldību, dalībvalstis ievēro īpašās datu vākšanas un paziņošanas prasības, kas ir izklāstītas II pielikumā attiecībā uz konkrētu dziļūdens zvejas veidu.

3.   Dalībvalstis visās zvejas atļaujās, kas izdotas saskaņā ar 5. pantu, iekļauj vajadzīgos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis sadarbībā ar attiecīgo zinātnisko institūtu piedalās jebkādā datu vākšanas shēmā, kuras darbības jomā ietilpst zvejas darbības, par kurām tiek izsniegtas atļaujas.

4.   Kuģa kapteinim vai jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par kuģa darbību, ir pienākums uzņemt uz kuģa zinātnisko novērotāju, kuru dalībvalsts ir norīkojusi uz šī kuģa, ja vien tas ir iespējams drošības iemeslu dēļ. Kapteinis atvieglo zinātniskā novērotāja uzdevumu veikšanu.

5.   Pēc Komisijas lūguma dalībvalsts iesniedz gada ziņojumus, kuros ir ietverti summārie dati par tādu kuģu skaitu, kuri kuģo ar tās karogu un ir iesaistīti dziļūdens zvejā, to zvejas apgabals, zvejas rīku veids, izmērs, katra izdotā zvejas atļauju veida skaits, to izbraukšanas osta, kopējās dziļūdens zvejas iespējas, kas ir pieejamas tās kuģiem, un šādu zvejas iespēju izmantošanas summārais procentuālais apmērs. Minētos ziņojumus dara publiski pieejamus.

16. pants

Novērotāja īstenota uzraudzība

1.   Dalībvalstis izveido novērotāju īstenotas uzraudzības programmu, lai nodrošinātu attiecīgu, savlaicīgu un precīzu datu vākšanu par dziļūdens sugu nozveju un piezveju un par saskari ar JJE un citu informāciju, kas nepieciešama šīs regulas efektīvai īstenošanai. Kuģus, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus un kas ir saņēmuši atļaujas mērķtiecīgi zvejot dziļūdens sugas, vismaz 20 % apmērā uzrauga novērotāji, izņemot kuģus, kas drošības apsvērumu dēļ nav piemēroti novērotāja uzņemšanai. Visus pārējos kuģus, kam ir atļauja zvejot dziļūdens sugas, vismaz 10 % apmērā uzrauga novērotāji, izņemot kuģus, kas drošības apsvērumu dēļ nav piemēroti novērotāja uzņemšanai.

2.   Ja operatoram viņa dalībvalsts ir lūgusi uz viņa kuģa uzņemt novērotāju, novērotāja prombūtne tādu iemeslu dēļ, kas nav operatora kontrolē, neliedz minētajam kuģim atstāt ostu.

3.   Komisija līdz 2018. gada 1. janvārim cenšas iegūt zinātnisko ieteikumu, pamatojoties uz datiem, kas ievākti saskaņā ar šo regulu, par to, vai šā panta 1. punktā izklāstītā novērotāja īstenota uzraudzība ir pietiekama, lai sasniegtu 1. panta mērķus, jo īpaši, lai dziļūdens zvejā novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz JJE, un vai tā būtu jāpielāgo, pamatojoties uz atjauninātu paraugu ņemšanas metodoloģiju. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iegūtā zinātniskā ieteikuma rezultātiem.

4.   Ja Komisija, pamatojoties uz 3. punktā minēto zinātnisko ieteikumu, uzskata, ka 1. punktā izklāstītie novērotāja īstenotas uzraudzības procentuālie apmēri būtu jāpielāgo, Komisija steidzamības kārtā var iesniegt priekšlikumu minēto procentuālo apmēru pārskatīšanai.

5.   Atkāpjoties no 2. panta, šo pantu mutatis mutandis piemēro dziļūdens sugu zvejai ar kuģiem, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus NEAFC pārvaldības apgabalā.

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 12. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants

Novērtēšana

1.   Līdz 2021. gada 13. janvārim Komisija, balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskajiem ieteikumiem, ko tā pieprasa minētajā nolūkā, novērtē šajā regulā noteikto pasākumu ietekmi un nosaka, cik lielā mērā ir sasniegti 1. panta a) un b) punktā minētie mērķi.

2.   Novērtējumā aplūko tendences šādos aspektos:

a)	visu tādu zvejas rīku veidu lietojums, kurus izmanto dziļūdens sugu mērķtiecīgā zvejā, īpaši pievēršoties ietekmei uz visjutīgākajām sugām un JJE;

b)	kuģi, kas ir pārgājuši uz tādu zvejas rīku izmantošanu, kam ir mazāka ietekme uz jūras gultni, un panākumi nevēlamas nozvejas novēršanā, samazināšanā līdz minimumam un, ja iespējams, izskaušanā;

c)	katrā dziļūdens zvejas veidā iesaistīto kuģu darbības joma;

d)	to datu pilnīgums un uzticamība, kurus dalībvalstis krājuma novērtēšanas nolūkā nosūta zinātniskajām struktūrām vai Komisijai īpašu datu sniegšanas pieprasījumu gadījumā;

e)	dziļūdens krājumi, par kuriem ir uzlabojušies zinātniskie ieteikumi;

f)	papildu pasākumu efektivitāte, lai izskaustu izmetumus un samazinātu visjutīgāko sugu nozveju;

g)	to ietekmes novērtējumu kvalitāte, kas veikti, ievērojot 8. pantu;

h)	to Savienības kuģu un ostu skaits, kuras nepastarpināti ietekmē šīs regulas īstenošana;

i)	to pasākumu efektivitāte, kas ir noteikti, lai nodrošinātu dziļūdens krājumu ilgtspējību un novērstu nemērķa sugu, jo īpaši visjutīgāko sugu, piezveju;

j)	apmērs, kādā JJE ir efektīvi aizsargātas, atļautas zvejas darbības attiecinot tikai uz pastāvošiem dziļūdens zvejas apgabaliem, piemērojot noteikumu par došanos prom un/vai citus pasākumus;

k)	800 metru dziļuma ierobežojuma piemērošana.

3.   Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā var ierosināt priekšlikumus šīs regulas grozīšanai. Jo īpaši, ja minētajā novērtējumā tiek norādīts, ka zveja ar grunts zvejas rīkiem neatbilst 1. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt šo regulu ar mērķi nodrošināt, ka tādu kuģu mērķtiecīgas zvejas atļaujas, kuri izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, zaudē spēku vai tiek atceltas un ka tiek ieviesti vajadzīgie pasākumi attiecībā uz grunts zvejas rīkiem, tostarp āķu jedām, lai nodrošinātu visjutīgāko sugu un JJE aizsardzību.

20. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regula (EK) Nr. 2347/2002 tiek atcelta.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3., 7. un 9. pantu turpina piemērot Savienības zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības NEAFC pārvaldības apgabalā.

4.   Īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2347/2002, paliek spēkā ilgākais uz viena gada laikposmu pēc 2017. gada 12. janvāra.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 133, 9.5.2013., 41. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. oktobra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 433, 23.11.2016., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus no laikposmam 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).

(9)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

---

---

---

---

---