This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016R1952
Regulation (EU) 2016/1952 of the European Parliament and of the Council of 26 October 2016 on European statistics on natural gas and electricity prices and repealing Directive 2008/92/EC (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1952 (2016. gada 26. oktobris) par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Direktīvu 2008/92/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1952 (2016. gada 26. oktobris) par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Direktīvu 2008/92/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 311, 17.11.2016, p. 1–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repeal | 32008L0092 | 01/03/2017 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Derogated in | 32018D1734 | pielikums I apakšpunkts 6 punkts (a) | 15/11/2018 | ||
Derogated in | 32018D1734 | pielikums II apakšpunkts 5 punkts (b) | 15/11/2018 | ||
Derogated in | 32018D1734 | pielikums I apakšpunkts 5 punkts (b) | 15/11/2018 | ||
Derogated in | 32018D1734 | pielikums I apakšpunkts 7 | 15/11/2018 | ||
Derogated in | 32018D1734 | pielikums II apakšpunkts 5 punkts (a) | 15/11/2018 | ||
Derogated in | 32018D1734 | pielikums II apakšpunkts 4 punkts (b) | 15/11/2018 |
17.11.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 311/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1952
(2016. gada 26. oktobris)
par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Direktīvu 2008/92/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),
tā kā:
(1) |
Konkurētspēja, ilgtspēja un enerģētiskā drošība ir visaptveroši mērķi noturīgai enerģētikas savienībai, saistībā ar kuru tiek īstenota uz nākotni vērsta klimata pārmaiņu politika. |
(2) |
Lai izstrādātu Savienības enerģētikas politiku un uzraudzītu dalībvalstu enerģētikas tirgus, ir nepieciešami augstas kvalitātes salīdzināmi, aktuāli, ticami un saskaņoti dati par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem. |
(3) |
Šīs regulas mērķis ir paredzēt kopēju regulējumu Eiropas statistikai, lai atbalstītu politiku enerģētikas jomā, jo īpaši, lai izveidotu pilnībā integrētu iekšējo enerģētikas tirgu lietotājiem. Lai uzlabotu tirgus integrāciju, būtu jāpanāk labāka pārredzamība enerģijas izmaksu un cenu ziņā un sabiedrības atbalsta līmenī. No šīs regulas neizriet, ka dalībvalstīm būtu jāsaskaņo cenu un maksājumu struktūra. |
(4) |
Līdz šim kopējo regulējumu salīdzināmas statistikas sagatavošanai, nosūtīšanai un izplatīšanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas Eiropas Savienībā noteiktas rūpnieciskajiem lietotājiem, nodrošināja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2). |
(5) |
Līdz šim datu vākšana par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem mājsaimniecību sektorā, veikta saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos. |
(6) |
Tā kā iekšējais enerģētikas tirgus kļūst arvien sarežģītāks, ir arvien grūtāk iegūt ticamus un aktuālus dabasgāzes un elektroenerģijas cenu datus, jo īpaši mājsaimniecību sektorā, neesot juridiski saistošiem pienākumiem sniegt šādus datus. |
(7) |
Lai nodrošinātu to, ka tiek ziņoti augstas kvalitātes cenu dati gan par mājsaimniecību sektoru, gan par nemājsaimniecību sektoru, abu veidu datu vākšana būtu jāparedz leģislatīvā aktā. |
(8) |
Lielākajā daļā dalībvalstu dati par pārvades sistēmām ir pieejami no energoregulatoriem. Tomēr sadales izmaksu datu apkopotāju skaits ir daudz lielāks, un tiek uzskatīts, ka dažām dalībvalstīm ir grūtāk veikt datu ziņošanu. Ņemot vērā sadales izmaksu nozīmīgumu un to, ka šajā jautājumā ir vajadzīga pārredzamība, datu vākšana par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmā iedibināto praksi. |
(9) |
Patēriņa grupu sistēmai, ko savās cenu publikācijās izmanto Komisija (Eurostat), būtu jānodrošina tirgus pārredzamība un plaša nekonfidenciālu cenu datu izplatīšana, kam būtu jāļauj aprēķināt Eiropas apkopotos datus. |
(10) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (3) izveido tiesisko regulējumu Eiropas statistikai. Minētajā regulā paredzēts, ka statistika, ievērojot tās konfidencialitātes aizsardzību, jāvāc saskaņā ar tādiem principiem kā taisnīgums, pārredzamība, ticamība, objektivitāte, profesionālā neatkarība un izmaksu lietderība. |
(11) |
Dalībvalstīm būtu jāapkopo dati par dabasgāzi un elektroenerģiju, izmantojot vispiemērotākos avotus un metodes prasītās informācijas sniegšanai. |
(12) |
Datiem par cenām, kas noteiktas dabasgāzes un elektroenerģijas tiešajiem lietotājiem, vajadzētu būt tādiem, lai tos varētu salīdzināt ar citu energoproduktu cenām. |
(13) |
Informācija par cenu datu vākšanu un par datu kvalitāti būtu jāsniedz, ievērojot standarta ziņošanas procedūru. |
(14) |
Sīki dati par patēriņa grupu sadalījumu un to attiecīgajām tirgus daļām ir būtiska dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistikas daļa. |
(15) |
Cenu analīzi var veikt tikai tad, ja dalībvalstis sniedz kvalitatīvu oficiālo statistiku par dažādiem dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponentiem un apakškomponentiem. Pārskatīta metodika sīka dalījuma veidošanai pa dažādiem tādu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponentiem un apakškomponentiem, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem, ļaus analizēt dažādu aspektu ietekmi uz galīgajām cenām. |
(16) |
Komisijai (Eurostat) sniegtajos datos par cenām un pārdošanas nosacījumiem tiešajiem lietotājiem un tiešo lietotāju skaita sadalījumā pēc patēriņa katrā patēriņa grupā būtu jāietver visa nepieciešamā informācija, lai Komisija varētu lemt par atbilstošiem pasākumiem vai priekšlikumiem attiecībā uz enerģētikas politiku. |
(17) |
Laba izpratne par nodokļiem, maksājumiem, nodevām un maksām katrā dalībvalstī ir būtisks faktors cenu pārredzamības nodrošināšanai. Ir apzināts, cik liela nozīme ir datiem par tīklu izmaksām, maksājumiem, nodokļiem, nodevām un maksām. |
(18) |
Dalībvalstis, kurās dabasgāzes patēriņa īpatsvars mājsaimniecību enerģijas galapatēriņā ir neliels, būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt datus par dabasgāzes cenām mājsaimniecību tiešajiem lietotājiem. |
(19) |
Lai uzlabotu datu ticamību, Komisijai (Eurostat), sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jānovērtē un vajadzības gadījumā, ievērojot pārvaldības satvaru statistikas jomā, būtu precīzā veidā jāuzlabo datu vākšanas un apstrādes metodika. Tādēļ būtu regulāri jāsagatavo kvalitātes ziņojumi un cenu datu kvalitātes novērtējumi. |
(20) |
Komisijai vajadzētu būt tiesībām pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma piešķirt minētajai dalībvalstij atkāpi no konkrētiem pienākumiem, kuru dēļ minētajai dalībvalstij, piemērojot šo regulu valsts statistikas sistēmai, būtu jāveic būtiski pielāgojumi vai kuri varētu radīt būtisku papildu slogu respondentiem. |
(21) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un nosūtīšanas kārtību, tehniskās kvalitātes nodrošināšanas prasībām attiecībā uz standarta kvalitātes ziņojumu saturu un uz atkāpes piešķiršanu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (4). |
(22) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopēju tiesisko regulējumu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto mērķi tā mēroga un iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(23) |
Tāpēc Direktīva 2008/92/EK būtu jāatceļ. |
(24) |
Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido kopēju regulējumu salīdzināmas Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām Savienībā mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
1) |
terminiem “pašražotāji”, “enerģijas galapatēriņš” un “mājsaimniecība” ir tāda pati nozīme kā tā, kāda minētajiem terminiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (5) A pielikumā; |
2) |
terminiem “pārvade”, “sadale”, “lietotājs”, “tiešais lietotājs”, “mājsaimniecību lietotājs”, “lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs” un “piegāde” saistībā ar elektroenerģiju ir tāda pati nozīme kā tā, kāda minētajiem terminiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (6) 2. pantā, kad tos lieto saistībā ar elektroenerģiju; |
3) |
terminiem “pārvade”, “sadale”, “piegāde”, “lietotājs”, “mājsaimniecību lietotājs”, “lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs” un “tiešais lietotājs” saistībā ar dabasgāzi ir tāda pati nozīme kā tā, kāda minētajiem terminiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (7) 2. pantā, kad tos lieto saistībā ar dabasgāzi; |
4) |
“tīkla komponents” ir pārvades un sadales tīklu izmaksu kombinācija, kā norādīts I pielikuma 6. punktā un II pielikuma 5. punktā. |
3. pants
Datu avoti
Dalībvalstis saskaņā ar I un II pielikumu apkopo datus par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un to komponentiem un apakškomponentiem attiecībā uz tīklu izmaksām, nodokļiem, nodevām, maksu un maksājumu un datus par patēriņa apjomiem. Ņemot vērā principu, kas paredz samazināt slogu respondentiem, un administratīvās vienkāršošanas principu, izmanto vienu vai vairākus šādus avotus:
a) |
statistikas apsekojumi; |
b) |
administratīvie avoti; |
c) |
citi avoti, piemērojot statistiskā novērtējuma metodes. |
4. pants
Tvērums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka datu vākšana un apkopošana saskaņā ar I un II pielikumu sniedz visaptverošus un salīdzināmus kvalitatīvus datus, kas reprezentatīvi atspoguļo to attiecīgās dabasgāzes un elektroenerģijas cenas un patēriņu.
2. Dalībvalstīm nav pienākuma nosūtīt datus par dabasgāzes cenām mājsaimniecību patērētājiem, ja dabasgāzes patēriņš mājsaimniecību sektorā ir mazāks nekā 1,5 % no valsts enerģijas galapatēriņa mājsaimniecību sektorā.
3. Komisija (Eurostat) vismaz reizi trijos gados pārskata, kurām dalībvalstīm nav pienākuma nosūtīt datus, ievērojot 2. punktu.
5. pants
Datu nosūtīšana
1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datus, kā izklāstīts I un II pielikumā.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot datu nosūtīšanas formātu un kārtību, kā izklāstīts I un II pielikumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Dalībvalstis iesniedz statistikas datus Komisijai (Eurostat) trijos mēnešos pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.
6. pants
Pārskata periodi un nosūtīšanas biežums
1. Šīs regulas I un II pielikumā norādītajiem datiem pārskata periods ir reizi gadā (no janvāra līdz decembrim) vai divas reizes gadā (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim). Pirmais pārskata periods sākas 2017. gadā.
2. Nosūtīšanas biežums:
a) |
vienreiz gadā (laikposmā no janvāra līdz decembrim) datiem, kas minēti I pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā un 7. punktā un II pielikuma 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā; |
b) |
divreiz gadā (laikposmā no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) datiem, kas minēti I pielikuma 6. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma 5. punkta b) apakšpunktā. |
7. pants
Kvalitātes nodrošināšana
1. Dalībvalstis nodrošina saskaņā ar šo regulu iesniegto datu kvalitāti. Šajā nolūkā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos standarta kvalitātes kritērijus.
2. Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par visām metodiskajām vai citām izmaiņām, kuras varētu ievērojami ietekmēt dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistiku, bez kavēšanās un katrā ziņā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad notikušas izmaiņas.
3. Dalībvalstis reizi trijos gados iesniedz Komisijai (Eurostat) standarta ziņojumu par datu kvalitāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par datu tvērumu un vākšanu, aprēķināšanas kritērijiem, metodiku un izmantotajiem datu avotiem, kā arī visas izmaiņas tajā.
4. Komisija (Eurostat) novērtē sniegto datu kvalitāti un minēto novērtējumu un 3. punktā minēto kvalitātes ziņojumu analīzi izmanto, lai sagatavotu un publicētu ziņojumu par tās Eiropas statistikas kvalitāti, uz ko attiecas šīs regula.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās kvalitātes nodrošināšanas prasības attiecībā uz šā panta 3. punktā minēto kvalitātes ziņojumu saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8. pants
Izplatīšana
Komisija (Eurostat) izplata dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistiku ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc katra pārskata perioda beigām.
9. pants
Atkāpes
1. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var piešķir atkāpes no konkrētiem pienākumiem, kuru dēļ dalībvalstij, piemērojot šo regulu valsts statistikas sistēmai, būtu jāveic būtiski pielāgojumi, vai kuri varētu respondentiem radīt būtisku papildu slogu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 2017. gada 8. augustā iesniedz pienācīgi pamatotu pieprasījumu Komisijai.
3. Atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, paliek spēkā iespējami īsu laiku un katrā ziņā ne ilgāk kā trīs gadus.
4. Dalībvalsts, kurai piešķirta atkāpe, ievērojot 1. punktu, atkāpes piemērošanas laikā piemēro attiecīgos Direktīvas 2008/92/EK noteikumus.
10. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
11. pants
Direktīvas 2008/92/EK atcelšana
1. Direktīvu 2008/92/EK atceļ no 2017. gada 1. marta.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Direktīvu 2008/92/EK turpina piemērot atbilstīgi šīs regulas 9. pantā minētajiem nosacījumiem.
3. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2016. gada 26. oktobrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
I. LESAY
(1) Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 13. oktobra lēmums.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2008. gada 22. oktobris) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (OV L 298, 7.11.2008., 9. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
I PIELIKUMS
DABASGĀZES CENAS
Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika statistikas datu vākšanai un apkopošanai par dabasgāzes cenām mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji.
1. Cenas
Cenas ir tās, kas noteiktas tādiem mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, kuri pašu patēriņam pērk pa gāzesvadiem sadalītu dabasgāzi.
2. Dabasgāze
Dabasgāze ietver dabasgāzi un citu veidu gāzveida kurināmo, kas pārvades un sadales tīklos sajaukts ar dabasgāzi, piemēram, biogāze. Neietver citu veidu gāzveida kurināmo, ko sadala, izmantojot specializētus tīklus, un ko nesajauc ar dabasgāzi (piemēram, gāzes rūpnīcu gāze, koksa krāšņu gāze, domnu gāze un biogāze).
3. Ziņošanas vienības
Dati ietver visus dabasgāzes mājsaimniecību lietotājus un tiešos lietotājus, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, bet neietver lietotājus, kuri dabasgāzi izmanto tikai:
— |
elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās vai koģenerācijas stacijās vai |
— |
neenerģētikas vajadzībām (piemēram, izmantošanai ķīmijas rūpniecībā). |
4. Mērvienības
Cenas ir valsts vidējās cenas, kas noteiktas mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji.
Cenas izsaka valsts valūtā par gigadžoulu (GJ). Izmantotās enerģijas vienību mēra, pamatojoties uz augstāko siltumspēju (GCV).
Izmanto svērtās cenas, kas aprēķinātas atbilstoši dabasgāzes piegādes uzņēmumu tirgus daļai katrā patēriņa grupā. Ja nav iespējams aprēķināt vidējo svērto cenu, var iesniegt vidējās aritmētiskās cenas. Abos gadījumos dati aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu.
5. Patēriņa grupas
Cenas balstās uz standarta patēriņa grupu sistēmu attiecībā uz dabasgāzes patēriņu gadā.
a) |
Mājsaimniecību lietotājiem piemēro šādas grupas:
|
b) |
Tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, piemēro šādas grupas:
|
6. Detalizācijas pakāpe
Cenas ietver visus maksājumus: tīklu maksājumi plus patērētā enerģija, mīnus visi rabati un prēmijas, plus jebkādi citi maksājumi (piemēram, skaitītāja īre, pastāvīgie maksājumi). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj.
Detalizētus datus nosūta, kā norādīts turpmāk.
a) Komponentiem un apakškomponentiem nepieciešamā detalizācijas pakāpe
Cenas iedala trijos galvenajos komponentos un atsevišķos apakškomponentos.
Cena tiešajiem lietotājiem par dabasgāzes patēriņu pēc patēriņa grupas ir triju galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīklu komponents (pārvades un sadales) un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents.
Komponents un apakškomponents |
Apraksts |
||
Enerģija un piegāde |
Šis komponents ietver dabasgāzes izejvielas cenu, ko maksā piegādātājs, vai dabasgāzes cenu pārvades sistēmas ievadpunktā, tostarp attiecīgā gadījumā šādas tiešo lietotāju izmaksas: uzglabāšanas izmaksas plus izmaksas, kas saistītas ar dabasgāzes pārdošanu tiešajiem lietotājiem. |
||
Tīkls |
Tīklu cenā ietver šādas tiešo lietotāju izmaksas: pārvades un sadales tarifus, pārvades un sadales zudumus, tīklu izmaksas, pēcpārdošanas pakalpojumu izmaksas, sistēmas apkalpošanas izmaksas un skaitītāju īres un nolasīšanas izmaksas. |
||
Apakškomponents |
Tīklu komponents ir šādi iedalīts tiešo lietotāju pārvades un sadales tīklu izmaksās. |
||
|
|||
|
|||
Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi |
Komponents ir visu turpmāk minēto apakškomponentu (nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu) summa. |
||
Apakškomponents |
Par šādiem apakškomponentiem ziņo atsevišķos posteņos par katru 5. punktā noteikto patēriņa grupu. |
||
|
|||
|
|||
|
|
||
|
|||
|
b) Detalizācijas pakāpe, pamatojoties uz nodokļu piemērošanu
Cenas iedala šādos trijos līmeņos:
Līmenis |
Apraksts |
Cenas bez visiem nodokļiem, nodevām, maksām un maksājumiem |
Šis cenu līmenis ietver tikai enerģijas un piegādes komponentu un tīklu komponentu. |
Cenas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem atgūstamiem nodokļiem |
Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, ko attiecībā uz tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, uzskata par neatgūstamiem. Attiecībā uz mājsaimniecību lietotājiem šajā cenu līmenī ietver enerģijas un tīklu komponentus un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, bet neietver PVN. |
Cenas, kurās ietverti visi nodokļi |
Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un visus atgūstamos vai neatgūstamos nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, tostarp PVN. |
7. Patēriņa apjomi
Dalībvalstis nosūta informāciju par dabasgāzes īpatsvaru katrā patēriņa grupā, pamatojoties uz kopējo apjomu, uz kuru attiecas cenas.
Gada patēriņa apjomus katrai patēriņa grupai nosūta reizi gadā kopā ar cenu datiem par otro pusgadu.
Dati nav vecāki par diviem gadiem.
(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
ELEKTROENERĢIJAS CENAS
Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika statistikas datu vākšanai un apkopošanai par elektroenerģijas cenām mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji.
1. Cenas
Cenas ir tās, kas noteiktas tādiem mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, kuri elektroenerģiju pērk pašu patēriņam.
2. Ziņošanas vienības
Dati ietver visus elektroenerģijas mājsaimniecību lietotājus un tiešos lietotājus, kas nav mājsaimniecību lietotāji, bet uz elektroenerģiju, ko saražojuši un pēc tam patērējuši pašražotāji, ziņošanas pienākums neattiecas.
3. Mērvienības
Cenas ir valsts vidējās cenas, kādas noteiktas mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji.
Cenas izsaka valsts valūtā par kilovatstundu (kWh)
Izmanto svērtās cenas, kas aprēķinātas atbilstoši elektroenerģijas piegādes uzņēmumu tirgus daļai katrā patēriņa grupā. Ja nav iespējams aprēķināt vidējo svērto cenu, var iesniegt vidējās aritmētiskās cenas. Abos gadījumos dati aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu.
4. Patēriņa grupas
Cenas balstās uz standarta patēriņa grupu sistēmu attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu gadā.
a) |
Mājsaimniecību lietotājiem piemēro šādas grupas:
|
b) |
Tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, piemēro šādas grupas:
|
5. Detalizācijas pakāpe
Cenas ietver visus maksājumus: tīklu maksājumi plus patērētā enerģija, mīnus visi rabati un prēmijas, plus jebkādi citi maksājumi (piemēram, skaitītāja īre, pastāvīgie maksājumi). Sākotnējo pieslēgummaksu neiekļauj.
Detalizētus datus iesniedz, kā norādīts turpmāk.
a) Komponentu un apakškomponentu nepieciešamā detalizācijas pakāpe
Cenas iedala trijos galvenajos komponentos un atsevišķos apakškomponentos.
Cena tiešajiem lietotājiem par elektroenerģijas patēriņu pēc patēriņa grupas ir triju galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīklu komponents (pārvades un sadales) un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents.
Komponents un apakškomponents |
Apraksts |
||
Enerģija un piegāde |
Šis komponents ietver šādas izmaksas tiešajiem lietotājiem: ražošana, akumulēšana, enerģijas līdzsvarošana, piegādātās enerģijas izmaksas, klientu apkalpošana, pēcpārdošanas pakalpojumi un citas piegādes izmaksas. |
||
Tīkls |
Tīklu cenā ietver šādas tiešo lietotāju izmaksas: pārvades un sadales tarifi, pārvades un sadales zudumi, tīklu izmaksas, pēcpārdošanas pakalpojumu izmaksas, sistēmas apkalpošanas izmaksas un skaitītāju īres un nolasīšanas izmaksas. |
||
Apakškomponents |
Tīklu komponents ir šādi iedalīts tiešo lietotāju pārvades un sadales tīklu izmaksās. |
||
|
|
||
|
|||
Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi |
Komponents ir visu turpmāk minēto apakškomponentu (nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu) summa. |
||
Apakškomponents |
Šādus apakškomponentus nosūta kā atsevišķus posteņus par katru 4. punktā noteikto patēriņa grupu. |
||
|
|
||
|
|||
|
|||
|
|||
|
|||
|
b) Detalizācijas pakāpe, pamatojoties uz nodokļu piemērošanu
Cenas iedala šādos trijos līmeņos:
Līmenis |
Apraksts |
Cenas bez visiem nodokļiem, nodevām, maksām un maksājumiem |
Šis cenu līmenis ietver tikai enerģijas un piegādes komponentu un tīklu komponentu. |
Cenas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem atgūstamiem nodokļiem |
Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, ko attiecībā uz tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, uzskata par neatgūstamiem. Attiecībā uz mājsaimniecību lietotājiem šajā cenu līmenī ietver enerģijas un tīklu komponentus un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, bet neietver PVN. |
Cenas, kurās ietverti visi nodokļi |
Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un visus atgūstamos vai neatgūstamos nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, ieskaitot PVN. |
6. Patēriņa apjomi
Dalībvalstis nosūta informāciju par elektroenerģijas īpatsvaru katrā patēriņa grupā, pamatojoties uz kopējo apjomu, uz kuru attiecas cenas.
Gada patēriņa apjomus katrai patēriņa grupai nosūta reizi gadā kopā ar cenu datiem par otro pusgadu.
Dati nav vecāki par diviem gadiem.