EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0523

Padomes Regula (ES) 2015/523 ( 2015. gada 25. marts ), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām

OV L 84, 28.3.2015, p. 1–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/523/oj

28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1


PADOMES REGULA (ES) 2015/523

(2015. gada 25. marts),

ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (1) nav noteikts jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma zvejas iespēju limits Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(2)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2014. gada jūnijā nāca klajā ar zinātnisko ieteikumu par jūrasasara (labraka) krājumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un apstiprināja, ka šis krājums kopš 2012. gada strauji samazinās. Turklāt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi jūrasasara (labraka) aizsardzībai pieņemtos valstu pasākumus un visā visumā secinājusi, ka minētie pasākumi ir neiedarbīgi. Jūrasasaris (labraks) aug lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu. Jūrasasara (labraka) zvejas izraisītā mirstība Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā patlaban ir četras reizes lielāka par līmeni, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(3)

Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 12. pantu, ir pieņēmusi Īstenošanas regulu (ES) 2015/111 (3) ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumus jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā.

Zvejas izraisīto zivju mirstību minētajā krājumā ievērojami veicina arī atpūtas zveja. Tāpēc ir lietderīgi noteikt zvejas iespējas, kas izteiktas kā dienas limits, proti, zivju skaits, kuru drīkst paturēt personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju. Atpūtas zveja var notikt dažādi, tā var būt zveja no atpūtas kuģa vai zveja no krasta.

(4)

Lai izvairītos no interpretācijas problēmām, Regulas (ES) 2015/104 7. panta 1. un 2. punkts būtu jāformulē tā, lai tas atbilstu formulējumam Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā.

(5)

Kamēr nebija saņemts ICES ieteikums, Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumā tūbīšu nozvejas limiti Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā bija noteikti nulles apjomā. Kopš 2015. gada 23. februāra ir pieejams ICES ieteikums par attiecīgo krājumu, un tagad ir iespējams noteikt tūbīšu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) šajā apgabalā; lai nepieļautu krājuma lokālu noplicināšanu, šī KPN būtu jāsadala septiņiem pārvaldības apgabaliem.

(6)

Ir lietderīgi paredzēt noteiktu elastību starp apgabaliem tiem megrimiem, kas veido vienu un to pašu bioloģisko krājumu visām dalībvalstīm ar kvotu attiecīgajos apgabalos.

(7)

Regulā (ES) 2015/104 ir kļūda Ziemeļjūras ziemeļu garneles KPN un kvotā, jo vajadzēja pieņemt 2014. gada KPN saglabāšanu. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IA pielikums.

(8)

Attiecībā uz dažiem krājumiem zvejas iespējas un zvejas resursu pieejamības nosacījumi kuģiem piekrastes valstī tiek noteikti katru gadu, ņemot vērā attiecīgo piekrastes valstu savstarpējas apspriešanās zivsaimniecības jomā. Tā kā nav panākta nekāda vienošanās par kvotas sadales kārtību 2015. gadam attiecībā uz Ziemeļatlantijas siļķi, ir atbilstīgi noteikt autonomu kvotu, kura balstīta uz šā krājuma Savienības daļu iepriekšējos gados. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IB pielikums.

(9)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) trešajā gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā tika noteiktas zvejas iespējas, kas izteiktas kā stavridas KPN. Šis pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(10)

Zemsvītras piezīmē Regulas (ES) 2015/104 III pielikumā bija kļūdaina atsauce uz nolīgumu, kas vairs nav spēkā, un tāpēc tā būtu jālabo.

(11)

Lai pareizi atspoguļotu pašreizējo Francijas un Spānijas 2015. gada zilās tunzivs zvejas flotes zvejas rīku sadalījumu, ir jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IV pielikums, ar kuru nosaka zilās tunzivs zvejas, audzēšanas un nobarošanas ierobežojumus.

(12)

Ir jālabo kļūda makreles (Scomber scombrus) KPN tabulā VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe apgabalā; Vb apgabala Savienības un starptautiskajos ūdeņos; IIa, XII un XIV (MAC/2CX14-) apgabala starptautiskajos ūdeņos.

(13)

Zinātniskajā ieteikumā, kas 2015. gada 2. martā saņemts no ZZTEK, ir norādīts, ka ir piesardzīgi atļaut mazu piezvejas kvotu cirtainajai rajai (Raia undulata) ICES VIa, VIb, VIIa–c, VIId, VIIe–k, VIII un IX apgabalā. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IA pielikums.

(14)

Ievērojot to, ka saskaņā ar procedūru, kura paredzēta nolīgumā par attiecībām zvejniecības jomā ar Fēru salām, Savienība ir sarīkojusi papildu apspriešanās par savstarpējo kārtību ar Fēru salām saistībā ar Ziemeļatlantijas siļķes un putasa zvejas iespējām 2015. gadam; tādējādi ir piemēroti noteikt šo krājumu zvejas iespējas.

(15)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/104.

(16)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 (4) 3. panta 1. punktu, ja vairāk nekā 75 % no kvotas krājumiem, uz ko attiecas piesardzīga KPN, izmantoti līdz kvotas piemērošanas gada 31. oktobrim, dalībvalsts, kurai šī kvota krājumam piešķirta, var lūgt palielināt KPN. Komisija ir saņēmusi lūgumu par 2014. gada KPN palielinājumu 10 % apmērā rajveidīgajām zivīm Ziemeļjūrā. Lūgumam pievienoto papildinošo bioloģisko informāciju ir pārbaudījuši un apstiprinājuši Komisijas Kopīgā pētniecības centra eksperti.

(17)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (5).

(18)

Regulā (ES) 2015/104 noteiktos nozvejas limitus piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Tāpēc no minētā datuma būtu jāpiemēro arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav izmantotas. Tomēr jaunais nozvejas limits jūrasasarim būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tā kā nozvejas limitu grozīšana ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas. To iemeslu dēļ, kas izklāstīti 16. apsvērumā, noteikumi par augstākiem nozvejas limitiem rajveidīgajām zivīm Ziemeļjūrā būtu jāpiemēro ar 2014. gada 1. janvāri,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2015/104 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)

Savienības kuģiem;

b)

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.   Piemērojot 11.a pantu, šī regula attiecas arī uz atpūtas zveju.”

;

2)

regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“m)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto tādos nolūkos kā atpūta, tūrisms vai sports.”

;

3)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

1.   Uz tādu zivju sugu nozveju, uz kurām attiecas nozvejas ierobežojumi un kuras ir nozvejotas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās, attiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts minētās regulas 15. pantā (“izkraušanas pienākums”).

2.   Zivis, uz kurām attiecas nozvejas ierobežojumi un kuras ir nozvejotas zvejniecībās, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz klāja vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

a)

nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

3.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie nemērķa sugu krājumi drošās bioloģiskās robežās, lai varētu noteikt minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.”

;

4)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Jūrasasara (labraka) atpūtas zveja Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

Atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk rajonā viena persona drīkst paturēt ne vairāk kā trīs jūrasasara (labraka) īpatņus dienā.”

;

5)

Regulas (ES) 2015/104 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

6)

Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

7)

Regulas (ES) 2015/104 IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

8)

Regulas (ES) 2015/104 IJ pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikumu;

9)

Regulas (ES) 2015/104 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumu;

10)

Regulas (ES) 2015/104 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumu;

11)

Regulas (ES) 2015/104 VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 43/2014 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 3., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šīs regulas 2. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 25. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. RINKĒVIČS


(1)  Padomes Regula (ES) 2015/104 (2015. gada 19. janvāris), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/111 (2015. gada 26. janvāris), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (OV L 20, 27.1.2015., 31. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (2014. gada 20. janvāris), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2015/104 I pielikumu groza šādi:

1)

pirmajā tabulā (salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem) pēc ieraksta par Deania calcea iekļauj šādu ierakstu:

“Dicentrarchus labrax

BSS

jūrasasaris (labraks)”

;

2)

otrajā tabulā (salīdzinoša tabula ar vispārpieņemtajiem sugu nosaukumiem un nosaukumiem latīņu valodā) pēc ieraksta par smilšu raju iekļauj šādu ierakstu:

“Jūrasasaris (labraks)

BSS

Dicentrarchus labrax”

.


II PIELIKUMS

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

233 (1)  (2)  (3)

 

 

Dānija

9 (1)  (2)  (3)

 

 

Vācija

11 (1)  (2)  (3)

 

 

Francija

36 (1)  (2)  (3)

 

 

Nīderlande

198 (1)  (2)  (3)

 

 

Apvienotā Karaliste

895 (1)  (2)  (3)

 

 

Savienība

1 382 (1)  (3)

 

 

KPN

1 382 (3)

 

Piesardzīga KPN

(1)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(2)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

(3)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.


III PIELIKUMS

Suga:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(SAN/04-N.)

Dānija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona:

Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)

Dānija

336 964 (2)

 

 

Apvienotā Karaliste

7 366 (2)

 

 

Vācija

515 (2)

 

 

Zviedrija

12 374 (2)

 

 

Savienība

357 219

 

 

KPN

357 219

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VII

(LEZ/07.)

Beļģija

470 (3)  (5)

 

 

Spānija

5 216 (3)  (4)

 

 

Francija

6 329 (3)  (4)

 

 

Īrija

2 878 (3)  (5)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 492 (3)  (5)

 

 

Savienība

17 385

 

 

KPN

17 385

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

(WHB/1X14)

Dānija

30 106 (6)  (8)

 

 

Vācija

11 706 (6)  (8)

 

 

Spānija

25 524 (6)  (7)  (8)

 

 

Francija

20 952 (6)  (8)

 

 

Īrija

23 313 (6)  (8)

 

 

Nīderlande

36 711 (6)  (8)

 

 

Portugāle

2 371 (6)  (7)  (8)

 

 

Zviedrija

7 447 (6)  (8)

 

 

Apvienotā Karaliste

39 065 (6)  (8)

 

 

Savienība

197 195 (6)  (8)

 

 

Norvēģija

102 605

 

 

Fēru salas

15 000

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12o W

(WHB/24A567)

Norvēģija

0 (9)  (10)

 

 

Fēru salas

35 000 (11)  (12)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(PRA/2AC4-C)

Dānija

1 818

 

 

Nīderlande

17

 

 

Zviedrija

73

 

 

Apvienotā Karaliste

538

 

 

Savienība

2 446

 

 

KPN

2 446

 

Analītiska KPN


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

725 (13)  (14)  (15)

 

 

Igaunija

4 (13)  (14)  (15)

 

 

Francija

3 255 (13)  (14)  (15)

 

 

Vācija

10 (13)  (14)  (15)

 

 

Īrija

1 048 (13)  (14)  (15)

 

 

Lietuva

17 (13)  (14)  (15)

 

 

Nīderlande

3 (13)  (14)  (15)

 

 

Portugāle

18 (13)  (14)  (15)

 

 

Spānija

876 (13)  (14)  (15)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 076 (13)  (14)  (15)

 

 

Savienība

8 032 (13)  (14)  (15)

 

 

KPN

8 032 (14)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi VIId zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

72 (16)  (17)  (18)

 

 

Francija

602 (16)  (17)  (18)

 

 

Nīderlande

4 (16)  (17)  (18)

 

 

Apvienotā Karaliste

120 (16)  (17)  (18)

 

 

Savienība

798 (16)  (17)  (18)

 

 

KPN

798 (17)

 

Piesardzīga KPN


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi VIII un IX zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

7 (19)  (20)

 

 

Francija

1 298 (19)  (20)

 

 

Portugāle

1 051 (19)  (20)

 

 

Spānija

1 057 (19)  (20)

 

 

Apvienotā Karaliste

7 (19)  (20)

 

 

Savienība

3 420 (19)  (20)

 

 

KPN

3 420 (20)

 

Piesardzīga KPN


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

26 766

 

 

Spānija

28

 

 

Igaunija

223

 

 

Francija

17 846

 

 

Īrija

89 220

 

 

Latvija

164

 

 

Lietuva

164

 

 

Nīderlande

39 033

 

 

Polija

1 885

 

 

Apvienotā Karaliste

245 363

 

 

Savienība

420 692

 

 

Norvēģija

18 852 (21)  (22)

 

 

Fēru salas

39 824 (23)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2)  Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Zona

:

Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1

2

3

4

5

6

7

 

(SAN/234_1)

(SAN/234_2)

(SAN/234_3)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7)

Dānija

125 459

27 355

179 227

4 717

0

206

0

Apvienotā Karaliste

2 742

598

3 918

103

0

5

0

Vācija

192

42

274

7

0

0

0

Zviedrija

4 607

1 005

6 581

173

0

8

0

Savienība

133 000

29 000

190 000

5 000

0

219

0

Kopā

133 000

29 000

190 000

5 000

0

219

0

(3)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(4)  5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE).

(5)  5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE), veicot jūrasmēles piezveju specializētā zvejā.

(6)  Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: 0 %.

(7)  Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(8)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 35 000 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 17,7 %.

(9)  Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(10)  Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 0.

Šis nozvejas limits IV zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 0 %.

(11)  Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.

(12)  Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 6 250.

(13)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(14)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Cirtainās rajas piezveju, kas iegūta vienīgi VIIe zonā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā un ka tā ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi VIIe zonā

(RJU/67AKXD)

Beļģija

9

 

 

Igaunija

0

 

 

Francija

41

 

 

Vācija

0

 

 

Īrija

13

 

 

Lietuva

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Spānija

11

 

 

Apvienotā Karaliste

26

 

 

Savienība

100

 

 

KPN

100

 

 

(15)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos pašos pantos noteiktajiem apgabaliem. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.), šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(16)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(17)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Cirtainās rajas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā un ka tā ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi VIId zonā

(RJU/07D.)

Beļģija

1

 

 

Francija

8

 

 

Nīderlande

0

 

 

Apvienotā Karaliste

2

 

 

Savienība

11

 

 

KPN

11

 

 

(18)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Attiecībā uz cirtaino raju šo īpašu nosacījumu piemēro tikai VIIe zonā. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.

(19)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(20)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Cirtainās rajas piezveju, kas iegūta vienīgi VIII zonā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā un ka tā ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/89-C.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi VIII zonā

(RJU/89-C.)

Beļģija

0

 

 

Francija

9

 

 

Portugāle

8

 

 

Spānija

8

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

25

 

 

KPN

25

 

 

(21)  Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).

(22)  Norvēģija uz ziemeļiem no 56o 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N5630): 43 680.

(23)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī IIa zonā, IVa zonā uz ziemeļiem no 59o N (ES zona) (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Savienības ūdeņi IIa zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2015. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2015. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

(MAC/*4A-EN)

Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

(MAC/*2AN-)

Fēru salu ūdeņi

(MAC/*FRO2)

Vācija

16 154

2 176

2 228

Francija

10 770

1 449

1 485

Īrija

53 847

7 254

7 426

Nīderlande

23 557

3 172

3 249

Apvienotā Karaliste

148 087

19 952

20 424

Savienība

252 415

34 003

34 812


IV PIELIKUMS

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(HER/1/2-)

Beļģija

6 (1)

 

 

Dānija

6 314 (1)

 

 

Vācija

1 105 (1)

 

 

Spānija

21 (1)

 

 

Francija

272 (1)

 

 

Īrija

1 634 (1)

 

 

Nīderlande

2 259 (1)

 

 

Polija

319 (1)

 

 

Portugāle

21 (1)

 

 

Somija

98 (1)

 

 

Zviedrija

2 339 (1)

 

 

Apvienotā Karaliste

4 036 (1)

 

 

Savienība

18 424 (1)

 

 

Fēru salas

9 000 (2)  (3)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

Analītiska KPN

(1)  Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.

(2)  Drīkst zvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3)  Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

0

 

II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru salu ūdeņi) (HER/*2A 5B-F)

Beļģija

3

Dānija

3 084

Vācija

540

Spānija

10

Francija

133

Īrija

798

Nīderlande

1 104

Polija

156

Portugāle

10

Somija

48

Zviedrija

1 143

Apvienotā Karaliste

1 971


V PIELIKUMS

“IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

7 067,15

 

 

Nīderlande

7 660,06

 

 

Lietuva

4 917,50

 

 

Polija

8 455,29

 

 

Savienība

28 100

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”


VI PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Jānosaka

DK

Jānosaka

Jānosaka

DE

Jānosaka

FR

Jānosaka

IE

Jānosaka

NL

Jānosaka

PL

Jānosaka

SV

Jānosaka

UK

Jānosaka

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

80

DE

16

50

IE

1

ES

20

FR

18

PT

9

UK

14

Nav piešķirtas

2

Makrele (1)

Nepiemēro

Nepiemēro

70

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N

480

DK

450

150

UK

30

Fēru salu ūdeņi

Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām

26

BE

0

13

DE

4

FR

4

UK

18

Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W

8 (2)

Nepiemēro

4

Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām

70

BE

0

26

DE

10

FR

40

UK

20

Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W

70

DE (3)

8

20 (4)

FR (3)

12

Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes

70

Nepiemēro

22 (4)

Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals”

34

DE

2

20

DK

5

FR

4

NL

6

UK

7

SE

1

ES

4

IE

4

PT

1

Zveja ar āķu rindām un jedām

10

UK

10

6

Makrele

12

DK

1

12

BE

0

DE

1

FR

1

IE

2

NL

1

SE

1

UK

5

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

20

DK

5

 

DE

2

IE

2

FR

1

NL

2

PL

1

SE

3

UK

4


(1)  Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

(2)  Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām.

(3)  Šie skaitļi rāda jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālo skaitu.

(4)  Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijām”.”


VII PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS  (1)

1.   Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

60

Francija

37

Savienība

97

2.   Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

151

Francija

94

Itālija

30

Kipra

6 (2)

Malta

28 (3)

Savienība

309

3.   Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija

11

Itālija

12

Savienība

23

4.   To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits (4)

 

Kipra (5)

Grieķija (6)

Horvātija

Itālija

Francija

Spānija

Malta (7)

Kuģi zvejai ar riņķvadu

1

1

11

12

17

6

1

Kuģi zvejai ar āķu jedām

6 (8)

0

0

30

8

58

28

Laivas zvejai ar ēsmu

0

0

0

0

8

70

0

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

0

0

12

0

29 (9)

1

0

Traleri

0

0

0

0

57

0

0

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (10)

0

21

0

0

94

83

0


B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība

 

Kipra

Horvātija

Grieķija

Itālija

Francija

Spānija

Malta

Kuģi zvejai ar riņķvadu

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Kuģi zvejai ar āķu jedām

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Laivas zvejai ar ēsmu

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Traleri

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

5.   Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

 

Zivju krātiņveida lamatu skaits (11)

Spānija

5

Itālija

6

Portugāle

2

6.   Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

 

Audzētavu skaits

Kapacitāte (tonnās)

Spānija

14

11 852

Itālija

15

13 000

Grieķija

2

2 100

Kipra

3

3 000

Horvātija

7

7 880

Malta

8

12 300


B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

Spānija

5 855

Itālija

3 764

Grieķija

785

Kipra

2 195

Horvātija

2 947

Malta

8 768


(1)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2)  Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.

(3)  Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.

(4)  Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(5)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(6)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(7)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(8)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(9)  Kuģi ar velcējamām āķu rindām, kas zvejo Atlantijas okeāna austrumu daļā.

(10)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(11)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.”


VIII PIELIKUMS

“VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģija

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Jānosaka

Jānosaka

Fēru salas

Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N)

Stavrida, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zonā

14

14

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

20

 

Siļķe, IIIa zonā

4

4

Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)

14

14

Jūras līdaka un brosme

20

10

Putasu, II, IVa, V, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)

20

20

Zilā jūras līdaka

16

16”


Top