EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32015R0523
Council Regulation (EU) 2015/523 of 25 March 2015 amending Regulations (EU) No 43/2014 and (EU) 2015/104 as regards certain fishing opportunities
Padomes Regula (ES) 2015/523 ( 2015. gada 25. marts ), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām
Padomes Regula (ES) 2015/523 ( 2015. gada 25. marts ), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām
OV L 84, 28.3.2015, p. 1–21
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Modifies | 32014R0043 | Grozījums | pielikums I.A | 01/01/2014 | |
Modifies | 32015R0104 | Nomaiņa | pants 7 | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Grozījums | pielikums IV | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Grozījums | pielikums I .J | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Papildinājums | pants 11 BI | 29/03/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Grozījums | pielikums I.B | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Pabeigšana | pielikums I | 29/03/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Grozījums | pielikums I.A | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Papildinājums | pants 3 punkts M) | 29/03/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Grozījums | pielikums III | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Grozījums | pielikums VIII | 01/01/2015 | |
Modifies | 32015R0104 | Nomaiņa | pants 2 | 29/03/2015 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32015R0523R(01) | (DA) |
28.3.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2015/523
(2015. gada 25. marts),
ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (ES) 2015/104 (1) nav noteikts jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma zvejas iespēju limits Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. |
(2) |
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2014. gada jūnijā nāca klajā ar zinātnisko ieteikumu par jūrasasara (labraka) krājumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un apstiprināja, ka šis krājums kopš 2012. gada strauji samazinās. Turklāt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi jūrasasara (labraka) aizsardzībai pieņemtos valstu pasākumus un visā visumā secinājusi, ka minētie pasākumi ir neiedarbīgi. Jūrasasaris (labraks) aug lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu. Jūrasasara (labraka) zvejas izraisītā mirstība Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā patlaban ir četras reizes lielāka par līmeni, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. |
(3) |
Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 12. pantu, ir pieņēmusi Īstenošanas regulu (ES) 2015/111 (3) ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumus jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā. Zvejas izraisīto zivju mirstību minētajā krājumā ievērojami veicina arī atpūtas zveja. Tāpēc ir lietderīgi noteikt zvejas iespējas, kas izteiktas kā dienas limits, proti, zivju skaits, kuru drīkst paturēt personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju. Atpūtas zveja var notikt dažādi, tā var būt zveja no atpūtas kuģa vai zveja no krasta. |
(4) |
Lai izvairītos no interpretācijas problēmām, Regulas (ES) 2015/104 7. panta 1. un 2. punkts būtu jāformulē tā, lai tas atbilstu formulējumam Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. |
(5) |
Kamēr nebija saņemts ICES ieteikums, Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumā tūbīšu nozvejas limiti Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā bija noteikti nulles apjomā. Kopš 2015. gada 23. februāra ir pieejams ICES ieteikums par attiecīgo krājumu, un tagad ir iespējams noteikt tūbīšu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) šajā apgabalā; lai nepieļautu krājuma lokālu noplicināšanu, šī KPN būtu jāsadala septiņiem pārvaldības apgabaliem. |
(6) |
Ir lietderīgi paredzēt noteiktu elastību starp apgabaliem tiem megrimiem, kas veido vienu un to pašu bioloģisko krājumu visām dalībvalstīm ar kvotu attiecīgajos apgabalos. |
(7) |
Regulā (ES) 2015/104 ir kļūda Ziemeļjūras ziemeļu garneles KPN un kvotā, jo vajadzēja pieņemt 2014. gada KPN saglabāšanu. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IA pielikums. |
(8) |
Attiecībā uz dažiem krājumiem zvejas iespējas un zvejas resursu pieejamības nosacījumi kuģiem piekrastes valstī tiek noteikti katru gadu, ņemot vērā attiecīgo piekrastes valstu savstarpējas apspriešanās zivsaimniecības jomā. Tā kā nav panākta nekāda vienošanās par kvotas sadales kārtību 2015. gadam attiecībā uz Ziemeļatlantijas siļķi, ir atbilstīgi noteikt autonomu kvotu, kura balstīta uz šā krājuma Savienības daļu iepriekšējos gados. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IB pielikums. |
(9) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) trešajā gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā tika noteiktas zvejas iespējas, kas izteiktas kā stavridas KPN. Šis pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
(10) |
Zemsvītras piezīmē Regulas (ES) 2015/104 III pielikumā bija kļūdaina atsauce uz nolīgumu, kas vairs nav spēkā, un tāpēc tā būtu jālabo. |
(11) |
Lai pareizi atspoguļotu pašreizējo Francijas un Spānijas 2015. gada zilās tunzivs zvejas flotes zvejas rīku sadalījumu, ir jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IV pielikums, ar kuru nosaka zilās tunzivs zvejas, audzēšanas un nobarošanas ierobežojumus. |
(12) |
Ir jālabo kļūda makreles (Scomber scombrus) KPN tabulā VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe apgabalā; Vb apgabala Savienības un starptautiskajos ūdeņos; IIa, XII un XIV (MAC/2CX14-) apgabala starptautiskajos ūdeņos. |
(13) |
Zinātniskajā ieteikumā, kas 2015. gada 2. martā saņemts no ZZTEK, ir norādīts, ka ir piesardzīgi atļaut mazu piezvejas kvotu cirtainajai rajai (Raia undulata) ICES VIa, VIb, VIIa–c, VIId, VIIe–k, VIII un IX apgabalā. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IA pielikums. |
(14) |
Ievērojot to, ka saskaņā ar procedūru, kura paredzēta nolīgumā par attiecībām zvejniecības jomā ar Fēru salām, Savienība ir sarīkojusi papildu apspriešanās par savstarpējo kārtību ar Fēru salām saistībā ar Ziemeļatlantijas siļķes un putasa zvejas iespējām 2015. gadam; tādējādi ir piemēroti noteikt šo krājumu zvejas iespējas. |
(15) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/104. |
(16) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 (4) 3. panta 1. punktu, ja vairāk nekā 75 % no kvotas krājumiem, uz ko attiecas piesardzīga KPN, izmantoti līdz kvotas piemērošanas gada 31. oktobrim, dalībvalsts, kurai šī kvota krājumam piešķirta, var lūgt palielināt KPN. Komisija ir saņēmusi lūgumu par 2014. gada KPN palielinājumu 10 % apmērā rajveidīgajām zivīm Ziemeļjūrā. Lūgumam pievienoto papildinošo bioloģisko informāciju ir pārbaudījuši un apstiprinājuši Komisijas Kopīgā pētniecības centra eksperti. |
(17) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (5). |
(18) |
Regulā (ES) 2015/104 noteiktos nozvejas limitus piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Tāpēc no minētā datuma būtu jāpiemēro arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav izmantotas. Tomēr jaunais nozvejas limits jūrasasarim būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tā kā nozvejas limitu grozīšana ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas. To iemeslu dēļ, kas izklāstīti 16. apsvērumā, noteikumi par augstākiem nozvejas limitiem rajveidīgajām zivīm Ziemeļjūrā būtu jāpiemēro ar 2014. gada 1. janvāri, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2015/104 groza šādi:
1) |
regulas 2. pantu aizstāj ar šādu: “2. pants Darbības joma 1. Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:
2. Piemērojot 11.a pantu, šī regula attiecas arī uz atpūtas zveju.” ; |
2) |
regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:
; |
3) |
regulas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi 1. Uz tādu zivju sugu nozveju, uz kurām attiecas nozvejas ierobežojumi un kuras ir nozvejotas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās, attiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts minētās regulas 15. pantā (“izkraušanas pienākums”). 2. Zivis, uz kurām attiecas nozvejas ierobežojumi un kuras ir nozvejotas zvejniecībās, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz klāja vai tiek izkrautas tikai tad, ja:
3. Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie nemērķa sugu krājumi drošās bioloģiskās robežās, lai varētu noteikt minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.” ; |
4) |
iekļauj šādu pantu: “11.a pants Jūrasasara (labraka) atpūtas zveja Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā Atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk rajonā viena persona drīkst paturēt ne vairāk kā trīs jūrasasara (labraka) īpatņus dienā.” ; |
5) |
Regulas (ES) 2015/104 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu; |
6) |
Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu; |
7) |
Regulas (ES) 2015/104 IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu; |
8) |
Regulas (ES) 2015/104 IJ pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikumu; |
9) |
Regulas (ES) 2015/104 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumu; |
10) |
Regulas (ES) 2015/104 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumu; |
11) |
Regulas (ES) 2015/104 VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu. |
2. pants
Regulas (ES) Nr. 43/2014 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 1. panta 3., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Šīs regulas 2. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 25. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. RINKĒVIČS
(1) Padomes Regula (ES) 2015/104 (2015. gada 19. janvāris), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/111 (2015. gada 26. janvāris), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (OV L 20, 27.1.2015., 31. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(5) Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (2014. gada 20. janvāris), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) 2015/104 I pielikumu groza šādi:
1) |
pirmajā tabulā (salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem) pēc ieraksta par Deania calcea iekļauj šādu ierakstu:
; |
2) |
otrajā tabulā (salīdzinoša tabula ar vispārpieņemtajiem sugu nosaukumiem un nosaukumiem latīņu valodā) pēc ieraksta par smilšu raju iekļauj šādu ierakstu:
. |
II PIELIKUMS
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C) |
|
Beļģija |
|
|
||
Dānija |
|
|
||
Vācija |
|
|
||
Francija |
|
|
||
Nīderlande |
|
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
Savienība |
|
|
||
KPN |
1 382 (3) |
|
Piesardzīga KPN
|
(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(2) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.
(3) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
III PIELIKUMS
Suga: |
Tūbītes Ammodytes spp. |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.) |
|
Dānija |
0 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
Suga: |
Tūbītes Ammodytes spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1) |
|
Dānija |
336 964 (2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
7 366 (2) |
|
|
|
Vācija |
515 (2) |
|
|
|
Zviedrija |
12 374 (2) |
|
|
|
Savienība |
357 219 |
|
|
|
KPN |
357 219 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
VII (LEZ/07.) |
|
Beļģija |
|
|
||
Spānija |
|
|
||
Francija |
|
|
||
Īrija |
|
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
Savienība |
17 385 |
|
|
|
KPN |
17 385 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14) |
|
Dānija |
|
|
||
Vācija |
|
|
||
Spānija |
|
|
||
Francija |
|
|
||
Īrija |
|
|
||
Nīderlande |
|
|
||
Portugāle |
|
|
||
Zviedrija |
|
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
Savienība |
|
|
||
Norvēģija |
102 605 |
|
|
|
Fēru salas |
15 000 |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12o W (WHB/24A567) |
|
Norvēģija |
|
|
||
Fēru salas |
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C) |
|
Dānija |
1 818 |
|
|
|
Nīderlande |
17 |
|
|
|
Zviedrija |
73 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
538 |
|
|
|
Savienība |
2 446 |
|
|
|
KPN |
2 446 |
|
Analītiska KPN
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD) |
|
Beļģija |
|
|
||
Igaunija |
|
|
||
Francija |
|
|
||
Vācija |
|
|
||
Īrija |
|
|
||
Lietuva |
|
|
||
Nīderlande |
|
|
||
Portugāle |
|
|
||
Spānija |
|
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
Savienība |
|
|
||
KPN |
8 032 (14) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIId zonā (SRX/07D.) |
|
Beļģija |
|
|
||
Francija |
|
|
||
Nīderlande |
|
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
Savienība |
|
|
||
KPN |
798 (17) |
|
Piesardzīga KPN
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.) |
|
Beļģija |
|
|
||
Francija |
|
|
||
Portugāle |
|
|
||
Spānija |
|
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
Savienība |
|
|
||
KPN |
3 420 (20) |
|
Piesardzīga KPN
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-) |
|
Vācija |
26 766 |
|
|
|
Spānija |
28 |
|
|
|
Igaunija |
223 |
|
|
|
Francija |
17 846 |
|
|
|
Īrija |
89 220 |
|
|
|
Latvija |
164 |
|
|
|
Lietuva |
164 |
|
|
|
Nīderlande |
39 033 |
|
|
|
Polija |
1 885 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
245 363 |
|
|
|
Savienība |
420 692 |
|
|
|
Norvēģija |
|
|
||
Fēru salas |
39 824 (23) |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|||
|
(SAN/234_1) |
(SAN/234_2) |
(SAN/234_3) |
(SAN/234_4) |
(SAN/234_5) |
(SAN/234_6) |
(SAN/234_7) |
|||
Dānija |
125 459 |
27 355 |
179 227 |
4 717 |
0 |
206 |
0 |
|||
Apvienotā Karaliste |
2 742 |
598 |
3 918 |
103 |
0 |
5 |
0 |
|||
Vācija |
192 |
42 |
274 |
7 |
0 |
0 |
0 |
|||
Zviedrija |
4 607 |
1 005 |
6 581 |
173 |
0 |
8 |
0 |
|||
Savienība |
133 000 |
29 000 |
190 000 |
5 000 |
0 |
219 |
0 |
|||
Kopā |
133 000 |
29 000 |
190 000 |
5 000 |
0 |
219 |
0 |
(3) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(4) 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE).
(5) 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE), veicot jūrasmēles piezveju specializētā zvejā.
(6) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: 0 %.
(7) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(8) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 35 000 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 17,7 %.
(9) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(10) Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 0.
Šis nozvejas limits IV zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 0 %.
(11) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.
(12) Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 6 250.
(13) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(14) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Cirtainās rajas piezveju, kas iegūta vienīgi VIIe zonā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā un ka tā ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIIe zonā (RJU/67AKXD) |
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
Francija |
41 |
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
Īrija |
13 |
|
|
|
Lietuva |
0 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
Spānija |
11 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
26 |
|
|
|
Savienība |
100 |
|
|
|
KPN |
100 |
|
|
(15) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos pašos pantos noteiktajiem apgabaliem. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.), šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(16) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(17) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Cirtainās rajas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā un ka tā ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.) |
|
Beļģija |
1 |
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 |
|
|
|
Savienība |
11 |
|
|
|
KPN |
11 |
|
|
(18) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Attiecībā uz cirtaino raju šo īpašu nosacījumu piemēro tikai VIIe zonā. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.
(19) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(20) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Cirtainās rajas piezveju, kas iegūta vienīgi VIII zonā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā un ka tā ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/89-C.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIII zonā (RJU/89-C.) |
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
Francija |
9 |
|
|
|
Portugāle |
8 |
|
|
|
Spānija |
8 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
Savienība |
25 |
|
|
|
KPN |
25 |
|
|
(21) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).
(22) Norvēģija uz ziemeļiem no 56o 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N5630): 43 680.
(23) Šis apjoms jāatvelk no Fēru salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī IIa zonā, IVa zonā uz ziemeļiem no 59o N (ES zona) (MAC/*24N59).
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Savienības ūdeņi IIa zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2015. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2015. gada 1. septembra līdz 31. decembrim (MAC/*4A-EN) |
Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-) |
Fēru salu ūdeņi (MAC/*FRO2) |
Vācija |
16 154 |
2 176 |
2 228 |
Francija |
10 770 |
1 449 |
1 485 |
Īrija |
53 847 |
7 254 |
7 426 |
Nīderlande |
23 557 |
3 172 |
3 249 |
Apvienotā Karaliste |
148 087 |
19 952 |
20 424 |
Savienība |
252 415 |
34 003 |
34 812 |
IV PIELIKUMS
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2-) |
|
Beļģija |
6 (1) |
|
|
|
Dānija |
6 314 (1) |
|
|
|
Vācija |
1 105 (1) |
|
|
|
Spānija |
21 (1) |
|
|
|
Francija |
272 (1) |
|
|
|
Īrija |
1 634 (1) |
|
|
|
Nīderlande |
2 259 (1) |
|
|
|
Polija |
319 (1) |
|
|
|
Portugāle |
21 (1) |
|
|
|
Somija |
98 (1) |
|
|
|
Zviedrija |
2 339 (1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 036 (1) |
|
|
|
Savienība |
18 424 (1) |
|
|
|
Fēru salas |
|
|
||
KPN |
Nav noteikta |
|
Analītiska KPN
|
|
(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.
(2) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.
(3) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
0
|
II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru salu ūdeņi) (HER/*2A 5B-F) |
Beļģija |
3 |
Dānija |
3 084 |
Vācija |
540 |
Spānija |
10 |
Francija |
133 |
Īrija |
798 |
Nīderlande |
1 104 |
Polija |
156 |
Portugāle |
10 |
Somija |
48 |
Zviedrija |
1 143 |
Apvienotā Karaliste |
1 971 |
V PIELIKUMS
“IJ PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
Suga: |
Čīles stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
Vācija |
7 067,15 |
|
|
|
Nīderlande |
7 660,06 |
|
|
|
Lietuva |
4 917,50 |
|
|
|
Polija |
8 455,29 |
|
|
|
Savienība |
28 100 |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.” |
VI PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
DK |
Jānosaka |
Jānosaka |
DE |
Jānosaka |
||||
FR |
Jānosaka |
||||
IE |
Jānosaka |
||||
NL |
Jānosaka |
||||
PL |
Jānosaka |
||||
SV |
Jānosaka |
||||
UK |
Jānosaka |
||||
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
80 |
DE |
16 |
50 |
|
IE |
1 |
||||
ES |
20 |
||||
FR |
18 |
||||
PT |
9 |
||||
UK |
14 |
||||
Nav piešķirtas |
2 |
||||
Makrele (1) |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
70 |
||
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
480 |
DK |
450 |
150 |
|
UK |
30 |
||||
Fēru salu ūdeņi |
Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām |
26 |
BE |
0 |
13 |
DE |
4 |
||||
FR |
4 |
||||
UK |
18 |
||||
Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W |
8 (2) |
Nepiemēro |
4 |
||
Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām |
70 |
BE |
0 |
26 |
|
DE |
10 |
||||
FR |
40 |
||||
UK |
20 |
||||
Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W |
70 |
DE (3) |
8 |
20 (4) |
|
FR (3) |
12 |
||||
Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes |
70 |
Nepiemēro |
22 (4) |
||
Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals” |
34 |
DE |
2 |
20 |
|
DK |
5 |
||||
FR |
4 |
||||
NL |
6 |
||||
UK |
7 |
||||
SE |
1 |
||||
ES |
4 |
||||
IE |
4 |
||||
PT |
1 |
||||
Zveja ar āķu rindām un jedām |
10 |
UK |
10 |
6 |
|
Makrele |
12 |
DK |
1 |
12 |
|
BE |
0 |
||||
DE |
1 |
||||
FR |
1 |
||||
IE |
2 |
||||
NL |
1 |
||||
SE |
1 |
||||
UK |
5 |
||||
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
20 |
DK |
5 |
|
|
DE |
2 |
||||
IE |
2 |
||||
FR |
1 |
||||
NL |
2 |
||||
PL |
1 |
||||
SE |
3 |
||||
UK |
4 |
(1) Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.
(2) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām.
(3) Šie skaitļi rāda jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālo skaitu.
(4) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijām”.”
VII PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Spānija |
60 |
Francija |
37 |
Savienība |
97 |
2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Spānija |
151 |
Francija |
94 |
Itālija |
30 |
Kipra |
6 (2) |
Malta |
28 (3) |
Savienība |
309 |
3. Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Horvātija |
11 |
Itālija |
12 |
Savienība |
23 |
4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
Zvejas kuģu skaits (4) |
|||||||
|
Kipra (5) |
Grieķija (6) |
Horvātija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta (7) |
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
1 |
1 |
11 |
12 |
17 |
6 |
1 |
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
6 (8) |
0 |
0 |
30 |
8 |
58 |
28 |
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
8 |
70 |
0 |
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām |
0 |
0 |
12 |
0 |
29 (9) |
1 |
0 |
Traleri |
0 |
0 |
0 |
0 |
57 |
0 |
0 |
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (10) |
0 |
21 |
0 |
0 |
94 |
83 |
0 |
B tabula
Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība |
|||||||
|
Kipra |
Horvātija |
Grieķija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta |
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Laivas zvejai ar ēsmu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Traleri |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
Zivju krātiņveida lamatu skaits (11) |
Spānija |
5 |
Itālija |
6 |
Portugāle |
2 |
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |
||
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
Spānija |
14 |
11 852 |
Itālija |
15 |
13 000 |
Grieķija |
2 |
2 100 |
Kipra |
3 |
3 000 |
Horvātija |
7 |
7 880 |
Malta |
8 |
12 300 |
B tabula
Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) |
|
Spānija |
5 855 |
Itālija |
3 764 |
Grieķija |
785 |
Kipra |
2 195 |
Horvātija |
2 947 |
Malta |
8 768 |
(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.
(3) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.
(4) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(6) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(7) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(8) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(9) Kuģi ar velcējamām āķu rindām, kas zvejo Atlantijas okeāna austrumu daļā.
(10) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(11) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.”
VIII PIELIKUMS
“VIII PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
Fēru salas |
Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N) Stavrida, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zonā |
14 |
14 |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
20 |
|
|
Siļķe, IIIa zonā |
4 |
4 |
|
Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju) |
14 |
14 |
|
Jūras līdaka un brosme |
20 |
10 |
|
Putasu, II, IVa, V, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W) |
20 |
20 |
|
Zilā jūras līdaka |
16 |
16” |