31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/29

(1)

Ekonomiskās un monetārās savienības (“EMS”) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, nolēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus euro pieņemšanai 1999. gada 1. janvārī (1).

(2)

Padome ar Lēmumu 2000/427/EK (2) nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2006/495/EK (3) nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2007/503/EK (4) un 2007/504/EK (5) nolēma, ka Kipra un Malta ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 2008. gada 1. janvārī pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2008/608/EK (6) nolēma, ka Slovākija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2010/416/ES (7) nolēma, ka Igaunija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2013/387/ES (8) nolēma, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai pieņemtu euro.

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (“EK līgums”) pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste paziņoja Padomei, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Minētais paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu EK līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai to valdību vadītāji 1992. gada decembrī pieņēma Edinburgā, Dānija paziņoja Padomei par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu sākta procedūra, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 2. punktā.

(4)

Ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir noteikts izņēmuma statuss, kas definēts LESD 139. panta 1. punktā. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta (9) 4. pantu Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai un Ungārijai ir izņēmuma statuss, kas definēts LESD 139. panta 1. punktā. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta (10) 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstīgi LESD 139. panta 1. punktam. Saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās akta (11) 5. pantu Horvātijai ir izņēmuma statuss, kas definēts LESD 139. panta 1. punktā.

(5)

Eiropas Centrālā banka (“ECB”) tika nodibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma ir aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, par kura izveidi vienojās Eiropadomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā (12). Kārtība, kādā ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas kursa mehānisms (VKM II), tika formulēta 2006. gada 16. marta Līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (13).

(6)

LESD 140. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā tiek atcelts attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statuss. Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalsts ar izņēmuma statusu, Komisija un ECB sniedz ziņojumus Padomei saskaņā ar LESD 140. panta 1. punktā noteikto kārtību.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp valstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta saderība ar LESD 130. un 131. pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (“ECBS un ECB statūti”). Komisija un ECB savos ziņojumos sniedz detalizētu novērtējumu par Lietuvas tiesību aktu atbilstību LESD 130. un 131. pantam un ECBS un ECB statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu Protokolā Nr. 13 par konverģences kritērijiem, kas minēti LESD 140. pantā, LESD 140. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs nozīmē, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un viena gada laikā pirms novērtējuma vidējais inflācijas rādītājs nepārsniedz 1,5 procentpunktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Cenu stabilitātes kritērija vajadzībām inflāciju mēra, izmantojot saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (14). Lai izvērtētu cenu stabilitātes kritēriju, dalībvalsts inflāciju mēra, nosakot izmaiņas 12 mēneša indeksu vidējās aritmētiskās vērtības attiecībā pret iepriekšējā laikposma 12 mēneša indeksu vidējo aritmētisko vērtību, rezultātu izsakot procentos. Komisijas un ECB ziņojumos tika ņemta vērā atsauces vērtība, kuru aprēķināja, triju dalībvalstu ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā inflācijas līmeņu vidējā aritmētiskā rezultātam pievienojot 1,5 procentpunktus. Aprēķinātā inflācijas atsauces vērtība par viena gada laikposmu, kas beidzās 2014. gada aprīlī, ir 1,7 %, un trīs dalībvalstis ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā ir Latvija, Portugāle un Īrija, kuru inflācijas rādītāji ir attiecīgi 0,1 %, 0,3 % un 0,3 %. Ir pamatoti, ka no to dalībvalstu loka, kas uzrādījušas labākos rādītājus, tiek izslēgtas valstis, kuru inflācijas rādītāji nevar būt nozīmīgs kritērijs citām dalībvalstīm. Pagātnē šādas izslēdzamās valstis tika noteiktas 2004., 2010. un 2013. gada konverģences ziņojumos. Pašreizējos apstākļos ir pamatoti no dalībvalstīm ar labākajiem rādītājiem izslēgt Grieķiju, Bulgāriju un Kipru (15). Atsauces vērtības aprēķināšanai tās aizstāj ar Latviju, Portugāli un Īriju – dalībvalstīm ar nākamajiem zemākajiem vidējiem inflācijas rādītājiem.

(9)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 2. pantu valsts budžeta stabilitātes kritērijs, kas minēts LESD 140. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, prasa, lai novērtējuma brīdī uz dalībvalsti neattiektos saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņemts Padomes lēmums par pārmērīgu valsts budžeta deficītu.

(10)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 3. pantu LESD 140. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētais kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā prasa, lai dalībvalsts vismaz divos pēdējos gados pirms pārbaudes bez lielām grūtībām būtu ievērojusi normālās valūtas kursa svārstību robežas, kas paredzētas Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā (VKM). Jo īpaši dalībvalsts tajā pašā laikposmā pēc savas iniciatīvas nedrīkst devalvēt savas valūtas oficiālo maiņas kursu attiecībā pret euro. Kopš 1999. gada 1. janvāra VKM II nodrošina pamatu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Vērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB analizēja divu gadu laikposmu, kas noslēdzās 2014. gada 15. maijā.

(11)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 4. pantu procentu likmju konverģences kritērijs, kas minēts LESD 140. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā, prasa, lai dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniegtu ne vairāk kā divus procentpunktus likmes, augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu procentu likmju konverģenci, salīdzināšanai tika izmantotas 10 gadu valdības standarta obligāciju procentu likmes. Lai izvērtētu atbilstību procentu likmju kritērijam, Komisijas un ECB ziņojumos izmantoja atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vidējo aritmētisko no nominālajām ilgtermiņa procentu likmēm trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, rezultātam pievienojot divus procentpunktus. Atsauces vērtības pamatā ir ilgtermiņa procentu likmes Latvijā (3,3 %), Īrijā (3,5 %) un Portugālē (5,9 %), un atsauces vērtība viena gada laikposmā, kas noslēdzas 2014. gada aprīlī, bija 6,2 %.

(12)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 5. pantu dati, ko izmanto, lai veiktu novērtējumu par konverģences kritēriju izpildi, jāsniedz Komisijai. Komisija sniedza minētos datus. Budžeta datus Komisija sniedza pēc dalībvalstu ziņojumu iesniegšanas 2014. gada 1. aprīlī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (16).

(13)

Balstoties uz Komisijas un ECB iesniegtajiem ziņojumiem par progresu, ko Lietuva guvusi, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomisko un monetāro savienību, tiek secināts, ka: