8.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/1

(1)

Papildus savam galvenajam uzdevumam finansēt ieguldījumus Eiropas Savienībā, kas joprojām ir Eiropas Investīciju bankas (EIB) galvenais pienākums un mērķis, EIB veic finansēšanas darījumus ārpus Savienības, atbalstot Savienības ārpolitiku. Tādējādi ir iespējams ārējiem reģioniem pieejamos Savienības budžeta līdzekļus papildināt ar EIB finansiālajām iespējām par labu trešām mērķa valstīm. Veicot šādus finansēšanas darījumus, EIB netieši palīdz īstenot Savienības vispārīgos principus un politikas mērķus, kuri ietver nabadzības samazināšanu, veicinot iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomikas, vides un sociālo attīstību, un Savienības labklājību mainīgajos globālās ekonomikas apstākļos.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 209. panta 3. punkts saistībā ar tā 208. pantu paredz, ka EIB atbilstīgi tās statūtiem palīdz īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai sekmētu Savienības politikas mērķu sasniegšanu attiecībā uz sadarbību attīstības jomā.

(3)

Lai atbalstītu Savienības ārējo darbību un lai nodrošinātu EIB iespēju finansēt ieguldījumus ārpus Savienības, neskarot EIB kredītspējas novērtējumu, lielākajā daļā tās darījumu ārpus Savienības ir izmantota ES budžeta garantija (“ES garantija”), ko pārvalda Komisija. Ar šo tiek sniegts papildu atbalsts EIB kredītspējai attiecībā uz finanšu tirgiem, un tam ir primāra nozīme.

(4)

Jaunāko ES garantiju EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim, noteica ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1080/2011/ES (2). ES garantija EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības, atbalstot Savienības politiku, būtu jāparedz 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai.

(5)

Garantiju fonds ārējai darbībai (turpmāk “Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (3), sniedz likviditātes nodrošinājumu Savienības budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem EIB finansēšanas darījumos un sniedzot makrofinansiālu palīdzību un Euratom aizdevumus ārpus Savienības.

(6)

Būtu jāizveido to valstu saraksts, kas ir potenciāli tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju. Ir lietderīgi izveidot arī to valstu sarakstu, kas ir faktiski tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju.

(7)

Butāna būtu jāiekļauj to valstu sarakstā, kuras ir faktiski tiesīgas saņemt EIB finansējumu, un Mjanma/Birma būtu jāiekļauj abos sarakstos, ievērojot jaunākās attīstības tendences, kas ļāva Savienībai sākt jaunu posmu attiecībās ar Butānu un Mjanmu/Birmu, lai atbalstītu abās valstīs notiekošās politiskās un ekonomiskās reformas.

(8)

Lai atspoguļotu ar politiku saistītus būtiskus notikumus, atbilstīgi būtu jāpārskata saraksts ar valstīm, kuras ir faktiski tiesīgas piedalīties EIB finansēšanas darījumos ar ES garantiju, un Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem III pielikumā. Komisijas veiktajiem grozījumiem III pielikumā būtu jābalstās uz vispārēju novērtējumu, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, vides un politiskos aspektus, jo īpaši tos, kas saistās ar demokrātiju, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga visu attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Lai ņemtu vērā Garantiju fonda faktisko finansēšanas vajadzību iespējamās izmaiņas saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ES garantijas maksimālā pieļaujamā summa būtu jāsadala kā fiksētā maksimāli pieļaujamā summa EUR 27 000 000 000 apmērā un izvēles papildu summa EUR 3 000 000 000 apmērā. Garantiju fonda finansējums Savienības vispārējā budžetā (budžeta pozīcija 01 03 06) tiek piešķirts ex-post, pamatojoties uz izpildes rādītājiem attiecībā uz vēl neatmaksātajiem garantētajiem ārējiem aizdevumiem n-2 gada beigās. Ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, “atmaksājumi”, kas rodas no tiem Vidusjūras reģiona riska kapitāla un aizdevumu ieguldījumiem, attiecībā uz kuriem, izmantojot Savienības budžeta līdzekļus, darījumi tika noslēgti pirms 2007. gada, ir uzkrāti fiduciārā kontā, ko atver Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentam (FEMIP). Daļa no minētajiem atmaksājumiem būtu izlietojami Garantijas fondam, lai tie kā izņēmuma pasākums nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu veikto EIB finansēšanas darījumu maksimālie apjomi saglabātos atbilstīgā līmenī laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Atlikušie līdzekļi būtu jāatmaksā Savienības vispārējā budžetā.

(10)

Lemjot par izvēles papildu summas pilnīgu vai daļēju izmantošanu, būtu jāapsver šādi jautājumi: EIB panākumi šā lēmuma īstenošanā, īpaši attiecībā uz EIB darījumu rezultātiem, cita starpā pamatojoties uz rezultātu novērtēšanas sistēmas (REM) informāciju, tostarp attīstības ietekmi; Garantiju fondam nepieciešamais finansējums, ņemot vērā gan iepriekš neatmaksātās, gan nākotnē sagaidāmās neatmaksātās summas par visām Garantiju fonda finansētajām darbībām; makroekonomiskā, finanšu un politiskā situācija starpposma pārskatīšanas brīdī reģionos un valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu.

(11)

Summām, kuras sedz ES garantija katrā reģionā, arī turpmāk vajadzētu atspoguļot maksimālos apjomus, ko EIB var finansēt ar ES garantiju, bet ne mērķus, kas EIB ir jāsasniedz. Minētie maksimālie apjomi būtu jāizvērtē šā lēmuma starpposma pārskatīšanā, jo īpaši ņemot vērā iespējamās izmaiņas to reģionu un valstu sarakstā, kuri ir faktiski tiesīgi saņemt EIB finansējumu.

(12)

EIB finansēšanas darījumiem vajadzētu atbilst pašas saņēmējvalsts stratēģijām. Ņemot vērā minēto – lai uzlabotu EIB ārējo finansēšanas darbību saskaņotību un nodrošinātu, ka tās ir vairāk vērstas uz Savienības politikas atbalstīšanu, un lai saņēmēji gūtu maksimālu labumu, visiem reģioniem un valstīm, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, Lēmumā Nr. 1080/2011/ES ir noteikti EIB finansēšanas darījumu vispārīgie mērķi, t. i., vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), sociālā un ekonomikas infrastruktūra un klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām, balstoties uz EIB salīdzinoši stiprajām pusēm jomās, kurās tā sevi ir sekmīgi pierādījusi. Minētie mērķi šajā lēmumā būtu jāsaglabā, lai arī turpmāk veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu veidošanu.

(13)

MVU, tostarp Savienības MVU, kas veic ieguldījumus reģionos, uz kuriem attiecas šis lēmums, piekļuves finansējumam uzlabošanai var būt svarīga loma ekonomikas attīstības sekmēšanā un cīņā ar bezdarbu. Lai efektīvi palīdzētu MVU, EIB finansēšanas darījumiem vajadzētu būt orientētiem uz rezultātu. Lai atbalstītu vietējo attīstību, EIB attiecīgos gadījumos vajadzētu ieguldīt pētniecības un jaunrades darbībās, ko veic MVU. Valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, EIB būtu jāsadarbojas ar vietējām finanšu starpniecības iestādēm, kam vajadzētu būt vietējās ekonomikas dalībniekiem, jo sevišķi, lai nodrošinātu, ka daļa no finansiālajiem guvumiem nonāk pie to klientiem un ka tiek radīta papildvērtība salīdzinājumā ar citiem finansējuma avotiem. EIB būtu arī pēc iespējas jāpalielina savu finanšu partneru dažādība valstīs, kurās tā darbojas. Veicot padziļinātu izpēti, EIB būtu jāizvērtē, vai finansēšanas darījumi, kas ar finanšu starpnieku palīdzību atbalsta MVU, atbilst reģionālajām tehniskās darbības pamatnostādnēm, REM un EIB standartiem. EIB būtu jāizveido ziņošanas mehānisms, lai pārliecinātos, ka MVU paredzētie līdzekļi tiek izlietoti šo uzņēmumu labā. Starpposma pārskatīšanas ietvaros EIB būtu jāsniedz konsolidēts ziņojums par finansējumu, kas saskaņā ar šo lēmumu sniegts MVU.

(14)

ES garantijas segums, kas attiecas vienīgi uz valsts vai politiska rakstura riskiem, pats par sevi nav pietiekams, lai nodrošinātu vērā ņemamu EIB darbību mikrofinansējuma atbalstam. Tādēļ šāda darbība attiecīgā gadījumā būtu jāveic, ņemot vērā budžeta līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar citiem instrumentiem, un ar starpniecības iestāžu palīdzību, tostarp vietējā līmenī, lai nabadzīgākās valstīs veicinātu izaugsmi un netieši sekmētu nabadzības mazināšanu.

(15)

EIB būtu jāturpina finansēt ieguldījumu projektus sociālajā, vides un ekonomikas infrastruktūras jomā, tostarp attiecībā uz transportu un enerģētiku, un tai būtu jāapsver iespēja aktivizēt savu darbību, lai atbalstītu veselības un izglītības infrastruktūru, ja šādai rīcībai ir skaidra papildvērtība.

(16)

Lai stiprinātu ar klimata pārmaiņām saistīto ES garantijas aspektu, būtu jānosaka kopējā darījumu apjoma mērķsumma un jāievieš sistēma, ar kuras palīdzību ex-ante novērtē siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā uz projektiem, kurus atbalsta ar ES garantiju. EIB finansēšanas darījumiem, ar ko atbalsta klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, būtu jāveido vismaz 25 % no kopējā EIB finansēšanas darījumu apjoma, lai vēl vairāk sekmētu klimata jomā noteikto Savienības mērķu īstenošanu pasaules mērogā. Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un pēc iespējas lietderīgāk izmantotu pieejamo finansējumu, EIB sadarbībā ar Komisiju būtu jāsniedz savas īpašās tehniskās zināšanas to publiskā un privātā sektora partneru atbalstam, kuri gūst labumu no EIB finansēšanas darījumiem. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās projektiem vajadzētu būt pieejamam koncesijas finansējumam. EIB finansēšanas darījumi, ja vien tas ir iespējams un nepieciešams, būtu jāpapildina ar līdzekļiem no Savienības vispārējā budžeta, efektīvi un atbilstīgi apvienojot dotācijas un aizdevumus, kas paredzēti ar klimata pārmaiņām saistīto pasākumu finansēšanai Savienības ārējās palīdzības kontekstā. Šajā sakarā Komisijas gada pārskatā, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei, būtu jāiekļauj sīki izstrādāts ziņojums par tiem finanšu instrumentiem, kuri izmantoti minēto projektu finansēšanā, norādot EIB finansēšanas darījumu apmēru un atbilstīgo dotāciju apmēru.

(17)

Tajās jomās, uz ko attiecas vispārīgie mērķi, par EIB finansēšanas darījumu pamatmērķi būtu jānosaka valstu savstarpējā reģionālā integrācija, jo īpaši ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņreģionu valstīm un Savienību. Ņemot vērā minēto, EIB būtu jāspēj atbalstīt partnervalstis tajās jomās, uz ko attiecas vispārīgie mērķi, izmantojot Savienības uzņēmumu ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas sekmē ekonomikas integrāciju Savienībā un veicina tehnoloģiju un zināšanu nodošanu, ar noteikumu, ka ieguldījumu projektu padziļinātas izpētes veikšanas laikā pienācīga uzmanība ir pievērsta tam, lai mazinātu risku, ka EIB finansēšanas darījumi rada negatīvu ietekmi uz nodarbinātību Savienībā. EIB būtu arī jāmudina atbalstīt Savienības uzņēmumu ārvalstu tiešos ieguldījumus partnervalstīs, pašai uzņemoties risku, ņemot vērā EIB riska uzņemšanās spēju.

(18)

EIB būtu regulāri jāveic saskaņā ar šo lēmumu atbalstīto darbību ex post vai starpposma novērtēšana, lai izvērtētu to nozīmi, sniegumu un ietekmi uz attīstību un lai noteiktu aspektus, kas varētu uzlabot turpmākās darbības. Šādi novērtējumi veicinātu pārskatatbildību un ilgtspējas analīzi.

(19)

Praktiskus pasākumus, ar ko nodrošina saikni starp ES garantijas vispārīgajiem mērķiem un to īstenošanu, izklāsta reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnēs. Šādām pamatnostādnēm būtu jāatbilst plašākam Savienības reģionālās politikas regulējumam, cita starpā Eiropas kaimiņattiecību politikā noteiktajam diferenciācijas principam. Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes būtu jāpārskata pēc šā lēmuma pieņemšanas un jāatjaunina pēc starpposma pārskatīšanas, lai pielāgotos izmaiņām Savienības ārpolitikā un prioritātēs. Atjaunotajās reģionālajās tehniskajās darbības pamatnostādnēs cita starpā būtu jāņem vērā attiecīgas izmaiņas valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu.

(20)

Saskaņā ar 5. Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieprasījumi, kas iesniegti tieši EIB attiecībā uz to, lai EIB finansēšanas darījumus veiktu saskaņā ar šo lēmumu, ir jāiesniedz Komisijai atzinuma sniegšanai par atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un politikai. Ja Komisija sniedz negatīvu atzinumu par kādu no EIB finansēšanas darījumiem, uz ko attiecas šis lēmums, tad ES garantija attiecīgajam darījumam nebūtu jāpiemēro.

(21)

Lai gan EIB priekšrocība joprojām ir tās atšķirīgais darbības modelis, proti, tā ir publiska investīciju banka, kas veic ilgtermiņa kreditēšanas darījumus, lai panāktu, ka tiek sasniegti tās akcionāru noteiktie politiskie mērķi, EIB finansēšanas darījumiem būtu jāpalīdz nodrošināt, ka tiek ievēroti LES 21. pantā minētie Savienības ārējo darbību regulējošie pamatprincipi attiecībā uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību konsolidāciju un veicināšanu un ka tiek īstenotas starptautiskās saistības un nolīgumi, cita starpā arī nolīgumi vides jomā, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse. Jo īpaši EIB būtu jāsniedz ieguldījums ekonomiskā, finansiālā un tehniskā sadarbībā ar trešām valstīm saskaņā ar LESD 212. pantu. Turklāt EIB darbībām būtu jāatbilst starptautiskajām tiesībām, tostarp jāievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktie principi. Attiecīgajos projekta cikla posmos EIB darbībām būtu arī jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Attiecībā uz jaunattīstības valstīm EIB finansēšanas darījumiem būtu jāveicina to ilgtspējīga ekonomiskā, sociālā un vides attīstība, jo īpaši visvairāk atpalikušajās jaunattīstības valstīs, to vienmērīga un pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā, kā arī to mērķu ievērošana, ko Savienība apstiprinājusi saistībā ar ANO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām. Saskaņā ar LESD 209. panta 3. punktu palīdzot īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu Savienības attīstības sadarbības politikas mērķu īstenošanu, EIB būtu jācenšas visos reģionos, kuros tā darbojas, netieši atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un pēc 2015. gada visu to jauno attīstības mērķu sasniegšanu, kuri varētu grozīt vai aizstāt minētos Tūkstošgades attīstības mērķus.

(22)

EIB darbībai saskaņā ar šo lēmumu būtu jāatbalsta gan Eiropas Konsensa attīstības jomā īstenošana, gan pārmaiņu programmas īstenošana, kā arī to palīdzības efektivitātes principu īstenošana, kas izklāstīti 2005. gada Parīzes deklarācijā, 2008. gada Akras rīcības programmā un 2011. gada Pusanas partnerības nolīgumā. Turklāt šai darbībai būtu jāsaskan ar ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā, un starptautiskiem nolīgumiem vides jomā, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību. Tas būtu jāīsteno, veicot vairākus konkrētus pasākumus, jo īpaši palielinot EIB spēju izvērtēt ieguldījumu projektu vides, sociālos, attīstības aspektus, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību neievērošanas riskus un ar konfliktiem saistītus riskus, kā arī veicinot vietēja līmeņa apspriedes ar publiskā sektora iestādēm un pilsonisko sabiedrību. Šajā kontekstā EIB būtu jāīsteno un turpmāk jāattīsta sava REM, ar ko nodrošina tādu sīki izstrādātu darbības rādītāju kopumu, pēc kuriem nosaka EIB finansēšanas darījumu ietekmi ekonomikas, vides, sociālajā un attīstības ziņā visā EIB projekta ciklā. REM īstenošana būtu jāizvērtē šā lēmuma starpposma pārskatīšanā. Veicot ieguldījumu projekta padziļinātu izpēti, EIB, ja vajadzīgs un atbilstīgi Savienības sociālajiem un vides principiem un starptautiskai paraugpraksei, kā arī Savienības tiesību aktiem un saņēmējvalsts tiesību aktiem, būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu projekta virzītājs rīkotu vietēja līmeņa apspriedes un publiskotu to rezultātus nolūkā ņemt vērā projektu ietekmi uz attiecīgajām ieinteresētajām personām. EIB būtu pastāvīgi jāsazinās ar finansēto projektu virzītājiem un saņēmējiem visā projekta izstrādes gaitā. Finanšu nolīgumos, kuri attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem ir parakstīti laikposmā, uz ko attiecas šis lēmums, un kuros darījuma puses ir publisko tiesību subjekti, būtu skaidri jāparedz iespēja apturēt maksājumus gadījumā, kad saskaņā ar šo lēmumu tiek atceltas tās valsts tiesības saņemt EIB finansējumu, kurā ieguldījumu projektu īsteno.

(23)

Būtu jānodrošina, lai visos līmeņos – no sākotnējās stratēģiskās plānošanas līdz pat ieguldījumu projekta praktiskai īstenošanai – EIB finansēšanas darījumi atbilstu Savienības ārpolitikai un šajā lēmumā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem, kā arī sekmētu to īstenošanu. Lai palielinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību, būtu jāturpina stiprināt politisko un stratēģisko dialogu starp Komisiju un EIB, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), vienlaikus pienācīgi informējot Eiropas Parlamentu un Padomi. EIB birojiem, kas atrodas ārpus Savienības, pēc iespējas būtu jāatrodas Savienības delegāciju darba telpās, lai sekmētu minēto sadarbību, vienlaikus kopīgi sedzot darbības izmaksas. Būtu jāturpina piemērot Saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju banku attiecībā uz sadarbību un koordināciju reģionos, uz kuriem attiecas Ārējais mandāts, kuru 2013. gadā pārskatīja, lai uzlabotu sadarbību un savlaicīgu informācijas apmaiņu operatīvā līmenī starp Komisiju, EĀDD un EIB. Saprašanās memoranda ietvaros realizētā sadarbībā būtu jo īpaši jāietver regulārs pārskats par diferenciācijas principa piemērošanu kaimiņreģionu valstīs. Būtiska nozīme ir tam, ka attiecīgo plānošanas dokumentu sagatavošanas gaitā vajadzības gadījumā savlaicīgi un sistemātiski notiek viedokļu apmaiņa starp Komisiju un EIB, tostarp EĀDD, lai maksimāli veicinātu šo struktūru darbības sinerģiju. Būtu jāpastiprina arī sadarbība attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un konfliktu novēršanas jautājumiem. EIB būtu jāmudina EIB projekta cikla laikā sadarboties ar Savienības delegācijām.

(24)

Savienības ārējās attiecības būtu jāatbalsta izmantojot jaunus instrumentus, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2014 (4). Lai attiecīgajos reģionos palielinātu visa Savienības sniegtā atbalsta saskaņotību, būtu jāizmanto iespējas EIB finansējumu pēc vajadzības un atbilstīgā veidā apvienot ar Savienības budžeta līdzekļiem, izmantojot finanšu instrumentus, kas minēti VIII sadaļā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5), un tehnisko palīdzību projektu sagatavošanā un īstenošanā, kura paredzēta pirmspievienošanās palīdzības instrumentā II, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (6), Eiropas Kaimiņattiecību instrumentā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (7), Instrumentā sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (8), Partnerības instrumentā sadarbībai ar trešām valstīm, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (9), Instrumentā demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (10), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (11) un Instrumentā sadarbībai kodoldrošības jomā, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 237/2014 (12). Saskaņā ar Lēmumu Nr. 1080/2011/ES Komisija izveidoja ES platformu ārējās sadarbības apvienošanai, lai optimizētu to mehānismu darbību, kuru mērķis ir kombinēti izmantot dotācijas un aizdevumus ārpus Savienības, jo īpaši īstenojot attiecīgi Savienības vispārējā budžetu un EIB aizdevumus, un lai projekta līmenī apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz pārvaldību un novērtēšanas kritērijiem. EIB un citu finanšu iestāžu līdzdalībai dažādu mehānismu kombinētā izmantošanā būtu pilnībā jāatbilst Savienības ārpolitikas mērķiem, atbalsta efektivitātes un pārredzamības principiem.

(25)

Tajos finansēšanas darījumos ārpus Savienības, kas ietilpst šā lēmuma darbības jomā, EIB būtu jācenšas vēl vairāk stiprināt koordināciju un sadarbību ar Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši tām, kuras piedalās ES platformā ārējās sadarbības apvienošanai. Šī sadarbība attiecīgā gadījumā ietver sadarbību, ievērojot konkrētu nozaru prasības un savstarpēju paļāvību attiecībā uz procedūrām, kā arī līdzfinansējuma izmantošanu un līdzdalību pasaules mēroga iniciatīvās, piemēram, tādās, ar kurām veicina atbalsta koordināciju un efektivitāti. Šādas koordinācijas un sadarbības mērķim vajadzētu būt līdz minimumam samazināt izmaksu iespējamo dublēšanos un darbību nevajadzīgu pārklāšanos. Sadarbībai vajadzētu būt balstītai uz savstarpējības principu. Vajadzības gadījumā būtu jāveicina EIB savstarpēja piekļuve citu Eiropas un starptautisko finanšu iestāžu izveidotiem finanšu instrumentiem. Trīspusējo saprašanās memorandu starp Komisiju, EIB grupu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par sadarbību ārpus Savienības, saskaņā ar kuru EIB grupa un ERAB var darboties papildinošā veidā, paļaujoties uz to attiecīgajām salīdzinošajām priekšrocībām, atjaunināja 2012. gadā, lai atspoguļotu to, ka ERAB ģeogrāfiskās darbības jomā tagad ietilpst arī Vidusjūras reģions; minēto memorandu būtu jāturpina piemērot. Šajā lēmumā izklāstītie principi būtu jāpiemēro arī tad, ja EIB finansējums tiek piešķirts, izmantojot sadarbības nolīgumus ar citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm.

(26)

Lai ES garantijas izmantošanu varētu koncentrēt tajās valstīs un ieguldījumu projektos, kuros saskaņā ar EIB veikto novērtējumu, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību, ES garantija sniedz papildvērtību, EIB būtu jāmudina turpināt finansēt darījumus ārpus Savienības, arī pašai uzņemoties risku, tostarp atbalstot Savienības ekonomiskās intereses, tajās valstīs un par labu tiem ieguldījumu projektiem, kuriem atbilstīgi EIB novērtējumam ir pietiekama kredītspēja, kā arī ņemot vērā EIB spēju uzņemties risku.

(27)

EIB būtu jāpaplašina piedāvāto inovatīvo finanšu instrumentu klāsts, tostarp vairāk pievēršot uzmanību garantiju instrumentu izstrādei. Turklāt EIB būtu aktīvi jāpiedalās riska dalīšanas instrumentos un parāda kapitāla tirgus finansēšanā projektiem, kas rada stabilu un paredzamu naudas plūsmu. Jo īpaši tai būtu jāapsver iespēja atbalstīt parāda kapitāla tirgus instrumentus, kas emitēti vai piešķirti ieguldījumu projekta vajadzībām, ko īsteno valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu. Turklāt EIB būtu jāpalielina aizdevumu izsniegšana vietējā valūtā un tai būtu jāemitē vērtspapīri vietējos tirgos ar noteikumu, ka saņēmējvalstis ievieš nepieciešamās strukturālās reformas, jo īpaši finanšu nozarē, kā arī veic citus pasākumus EIB darbību sekmēšanai. Dažādojot un paplašinot kapitāla tirgus instrumentus, īpaši būtu jāpārliecinās par to, ka minētie instrumenti nav saistīti ar riskantu finanšu praksi un nonākšanu parādā un ka tie tādējādi varētu apdraudēt finanšu stabilitāti.

(28)

Komisijai būtu katru gadu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā būtu jāvērtē EIB finansēšanas darījumi un to atbilstība šim lēmumam, to papildvērtība un ieguldījums Savienības ārpolitikā, to kvalitāte, to ietekme uz attīstību, izmantojot EIB REM un finansiālās priekšrocības, kas nodotas saņēmējiem. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj informācija par ES garantijas izmantošanu, par to finansējumu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, kas piešķirts saskaņā ar šo lēmumu, par turpmāko rīcību saistībā ar to, kā tiek īstenots saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, un apraksts par sadarbību ar Komisiju un citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp līdzfinansējuma jomā. Ziņojums būtu jāpublisko, lai attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, varētu izteikt savu viedokli.

(29)

Tie EIB finansēšanas darījumi, ar kuriem sniedz atbalstu Savienības ārpolitikai, arī turpmāk būtu jāpārvalda atbilstīgi pareizas banku darbības prakses principiem. EIB finansēšanas darījumi arī turpmāk būtu jāpārvalda saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām, kuros minētie principi būtu jāatspoguļo, tostarp saskaņā ar atbilstīgiem kontroles pasākumiem un atbilstību EIB paziņojumam par sociālajiem un vides standartiem, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Īstenojot finansēšanas darījumus, EIB būtu pienācīgi jāīsteno sava politika attiecībā uz vāji regulētām vai sadarbībā neieinteresētām valstīm un teritorijām, kuras par tādām ir atzinusi Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija vai Finanšu darbības uzdevumu grupa, lai sekmētu starptautiska mēroga cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lai nodrošinātu pārredzamību, EIB sadarbībā ar vietējām finanšu starpniecības iestādēm, ciktāl tas iespējams, būtu jāizstrādā galīgo aizņēmuma saņēmēju saraksts.

(30)

EIB būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka, finansējot darījumus, uz kuriem attiecas ES garantija, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, īstenojot profilakses pasākumus pret krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, un ka OLAF ir tiesības veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas līdzekļu saņēmēju telpās. EIB saskaņā ar 2008. gadā pieņemto un 2013. gadā pārskatīto “Politiku, kas īstenojama, lai nepieļautu un novērstu aizliegtu rīcību Eiropas Investīciju bankas darbībās” (“EBI krāpšanas apkarošanas politika”) būtu cieši jāsadarbojas ar kompetentajām Savienības un dalībvalstu iestādēm, lai pastiprinātu spēkā esošos pasākumus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un pret teroristu finansēšanu un lai palīdzētu tos efektīvāk īstenot. Saskaņā ar pārkāpumu paziņošanas politiku EIB būtu arī jāpievērš īpaša uzmanība informatoru sniegtajai informācijai par iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības gadījumiem, nodrošinot attiecīgus turpmākos pasākumus, atgriezenisko saikni un aizsardzību pret pretdarbību.

(31)

EIB vadības struktūras būtu jāmudina veikt nepieciešamos EIB darbības pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības,

a)

fiksēta maksimāli pieļaujamā summa EUR 27 000 000 000;

b)

izvēles papildu summa EUR 3 000 000 000.

a)

vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts MVU;

b)

sociālās un ekonomikas infrastruktūras, tostarp transporta, enerģētikas un vides infrastruktūras, un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība;

c)

klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām.

a)

Komisijas vai attiecīgā gadījumā EĀDD sagatavotiem stratēģijas dokumentiem, piemēram, valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem, provizoriskām programmām, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem;

b)

EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem, potenciālo ieguldījumu projektu sarakstiem un EIB gada ziņojumiem Komisijai;

c)

citiem politikas un darbības aspektiem.

a)

valūtas nepārvešana;

b)

īpašuma ekspropriācija;

c)

karš vai pilsoņu nemieri;

d)

tiesiskuma neievērošana, pārkāpjot līgumu.

a)

novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem projekta, nozares, valsts un reģionālā līmenī, un par minēto darījumu atbilstību šim lēmumam;

b)

novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu papildvērtību, paredzamos rezultātus, sasniegtos rezultātus un ietekmi uz attīstību kopumā, izmantojot EIB rezultātu novērtēšanas sistēmas ikgadējo ziņojumu. Šajā sakarībā EIB izmanto darbības rādītājus saistībā ar finansēto projektu attīstības, vides un sociālajiem aspektiem, tostarp cilvēktiesību aspektiem, ņemot vērā attiecīgos rādītāju saskaņā ar 2005. gada Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti. Darbības rādītāji, kuri izmantojami, lai novērtētu projektu vides aspektus, ietver “tīras tehnoloģijas” kritērijus, kas principā vērsti uz energoefektivitāti un emisiju mazināšanas tehnoloģijām;

c)

novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu Savienības ārpolitikas un stratēģisko mērķu sasniegšanā, ņemot vērā 5. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes;

d)

novērtējumu par finansiālām priekšrocībām, kas kopumā nodoti EIB finansēšanas darījumu saņēmējiem;

e)

novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu kvalitāti, jo īpaši par to, cik lielā mērā EIB, veicot finansēto ieguldījumu projektu padziļinātu izpēti un uzraudzību, ir ņēmusi vērā vides un sociālo ilgtspēju;

f)

detalizētu informāciju par ES garantijas izmantošanu;

g)

informāciju par saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma apjomu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, kopīgos datus par ietekmi uz 9. panta 4. punktā minētajām absolūtajām un relatīvajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī par novērtēto projektu skaitu, kuros izvērtēts klimata pārmaiņu risks;

h)

aprakstu par sadarbību ar Komisiju un citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp līdzfinansējuma jomā. Ziņojumā jo īpaši iekļauj Savienības finanšu resursu un citu Eiropas un starptautisko finanšu iestāžu resursu sadalījumu, kas izmantoti kopā ar EIB finansējumu, tādējādi sniedzot pārskatu par kopējiem ieguldījumiem, kuri atbalstīti ar EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj informāciju arī par jaunu saprašanās memorandu noslēgšanu starp EIB un citām Eiropas vai starptautiskām finanšu iestādēm, kam ir ietekme uz EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu;

i)

informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar to, kā tiek īstenots saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, ciktāl minētais memorands skar EIB finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums.

a)

visiem saskaņā ar šo lēmumu veiktiem EIB finansēšanas darījumiem pēc projekta apstiprināšanas, jo īpaši norādot, vai ieguldījumu projektam ir piešķirta ES garantija, un to, kā tas palīdz sasniegt Savienības ārējās darbības mērķus, jo īpaši norādot tā ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi;

b)

ja vien nav jāpiemēro konfidencialitātes prasības – visiem saprašanās memorandiem starp EIB un citām Eiropas vai starptautiskām finanšu iestādēm, kam ir ietekme uz EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu;

c)

ja tas iespējams un attiecīgajos gadījumos – spēkā esošiem pamatnolīgumiem, kas noslēgti starp EIB un saņēmējvalsti. Kad tiek parakstīti jauni nolīgumi vai tiek veikti grozījumi spēkā esošajos nolīgumos, EIB cenšas nodrošināt, lai minētie nolīgumi tiktu publiskoti;

d)

EIB finansējuma piešķiršanas politiku.

a)

novērtējumu par finansējuma piešķiršanas politikas piemērošanu;

b)

novērtējumu par EIB ziņošanu un attiecīgā gadījumā ieteikumus par tās uzlabošanu;

c)

novērtējumu par REM, tostarp darbības rādītājus un kritērijus, un to ieguldījumu šā lēmuma mērķu sasniegšanā;

d)

sīki izstrādātu to kritēriju uzskaitījumu, kuri tikuši izvērtēti ieteikumā par izvēles papildu summas pilnīgu vai daļēju izmantošanu.