23.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu polietilēntereftalātu (PET) importam, kura izcelsmes valsts ir, inter alia, Indija. Ar Regulu (EK) Nr. 1645/2005 (3) Padome grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu līmeni attiecībā uz PET importu no Indijas. Grozījumi tika pieņemti paātrinātā pārskatīšanā, ko ierosināja saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (4) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu vēl uz pieciem gadiem. Pēc daļējām starpposma pārskatīšanām kompensācijas pasākumi tika grozīti ar Regulu (EK) Nr. 1286/2008 (5) un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 906/2011 (6). Vēlāk veikta daļēja starpposma pārskatīšana ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 559/2012 (7) tika izbeigta bez spēkā esošo pasākumu grozīšanas. Ar Lēmumu 2000/745/EK (8) Komisija pieņēma trīs Indijas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības, nosakot minimālo importa cenu.

(2)

Kompensācijas pasākumus veido īpašs maksājums. Atsevišķi norādītajiem Indijas ražotājiem maksājuma likme ir no EUR 0,00 līdz EUR 106,5 par tonnu, bet visu pārējo ražotāju importam likme ir EUR 69,4 par tonnu.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (9) noteica galīgo antidempinga maksājumu PET importam, kura izcelsmes valsts cita starpā ir Indija. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 192/2007 (10) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu vēl uz pieciem gadiem.

(4)

Pēc paziņojuma par spēkā esošo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (11) publicēšanas Komisija 2011. gada 25. novembrī saņēma pieprasījumu sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu (“termiņa beigu pārskatīšana”). Pieprasījumu iesniedza Eiropas Polietilēntereftalātu ražotāju komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv gandrīz 95 % no Savienības PET ražošanas apjoma.

(5)

Pieprasījums pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā, iespējams, turpinātos vai atkārtotos subsīdiju piemērošana un tiktu nodarīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Pirms termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 22. panta 1. punktu un 10. panta 7. punktu, Komisija paziņoja Indijas valdībai, ka tā ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu un aicināja Indijas valdību uz apspriešanos, kuras mērķis būtu noskaidrot situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. Tomēr Komisija no Indijas valdības nekādu atbildi attiecībā uz apspriešanās piedāvājumu nesaņēma.

(7)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, 2012. gada 24. februārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (12) par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”).

(8)

2012. gada 24. februārī Komisija sāka arī pārskatīšanu atbilstoši 11. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 1225/2009 attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem PET importam no Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes (13).

(9)

Izmeklēšana attiecībā uz subsīdiju turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika veikta no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem, uz kuriem tas attiecas, un attiecīgās valsts pārstāvjiem par to, ka tiek sākta termiņa beigu pārskatīšana.

(11)

Ieinteresētajām personām paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām. Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(12)

Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju, kā arī Savienības ražotāju un importētāju lielo skaitu, atzina par piemērotu pārbaudīt, vai būtu lietderīgi veikt atlasi atbilstoši pamatregulas 27. pantam. Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidot izlasi, ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti paziņot par sevi 15 dienās pēc pārskatīšanas sākšanas un iesniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(13)

Atlases procedūrā atsaucās septiņi ražotāji eksportētāji un norādīja, ka vēlas sadarboties ar pārskatīšanas izmeklēšanu. Tika atlasīti trīs ražotāji eksportētāji, pamatojoties uz eksporta apjomu uz Savienību. Pret šādu izlasi neiebilda ne paši atlasītie ražotāji, ne neatlasītie ražotāji, nedz arī attiecīgās Indijas iestādes.

(14)

Trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tika oficiāli nosūtītas anketas, un no visiem tika saņemtas atbildes. Tomēr viena Indijas ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem atklāja, ka tas PIP laikā tikai eksportēja attiecīgo ražojumu nelielos daudzumos, tādēļ šim uzņēmumam subsīdiju apjomu aprēķināt nevajadzēja. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti pie atlikušajiem diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri kopumā veidoja 99 % no kopējā Indijas importa Savienībā PIP laikā.

(15)

Pēc tam, kad bija izpausti būtiski fakti un apsvērumi ("izpaušana"), viens Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pieprasīja subsīdijas normas aprēķinu. Šajā sakarībā tika atkārtoti apstiprināts, ka eksporta apjoms no šā uzņēmuma bija nenozīmīgs un attiecīgi tam nebija ietekmes uz subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanu šajā termiņa beigu pārskatīšanā. Tādēļ šo prasību noraidīja.

(16)

Paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Izlasē tika iekļauti četri no trīspadsmit Savienības ražotājiem, kuri bija zināmi jau pirms izmeklēšanas sākšanas, un tie tika atlasīti, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, kuru iespējams pieņemami izmeklēt atvēlētajā laikā. Izlase pārstāvēja vairāk nekā 50 % no aplēstā kopējā Savienībā saražotā un pārdotā apjoma PIP laikā. Ieinteresētās personas aicināja iepazīties ar lietu un 15 dienās pēc paziņojuma par pārskatīšanas sākšanu publicēšanas izteikt savas piezīmes par izlases piemērotību. Visām ieinteresētajām personām, kuras to pieprasīja un varēja pamatot, kāpēc tām jātiek uzklausītām, tika nodrošināta uzklausīšana.

(17)

Dažas ieinteresētās personas iebilda pret Savienības ražotāju atlasi. Tās uzskatīja, ka i) Komisijai nevajadzētu veikt atlasi, jo īpaši tādēļ, ka izpriekšējā izmeklēšanā tā netika izmantota; ii) tika apstrīdēta atlases metode, jo tajā tikuši “sajaukti trīs dažādi posmi”, proti, pamatojums termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, Savienības ražošanas nozares definēšana un atlase; iii) provizoriskā izlase izveidota, pamatojoties uz nepareizu un nepilnīgu informāciju; iv) izveidotā provizoriskā izlase nav reprezentatīva, jo tajā iekļautas nevis grupas, bet uzņēmumi; izskanēja arī apgalvojums, ka nesen atsavināta uzņēmuma vai cita saistīta pārdošanas uzņēmuma iekļaušana izlasē ir mazinājusi izlases reprezentativitāti.

(18)

Par personu iebildumiem tika sniegtas šādas atbildes:

(19)

Pēc informācijas izpaušanas personas atkārtoja jau apspriestos argumentus.

(20)

Paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu tika paredzēta arī nesaistītu importētāju atlase. Neviens no 24 nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās, šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(21)

Pēc pārskatīšanas sākšanas sazinājās ar visiem pieciem zināmajiem izejvielu piegādātājiem, un tiem tika nosūtītas attiecīgās anketas. Divi no tiem uz anketas jautājumiem atbildēja.

(22)

Sākot pārskatīšanu, sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un lietotāju asociācijām. Septiņpadsmit lietotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pieteicās divdesmit lietotāju asociācijas no 16 dalībvalstīm un sniedza informāciju.

(23)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsīdiju un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica pie Indijas valdības Deli un pie šādām ieinteresētajām personām:

(24)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz ko attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., Indijas izcelsmes polietilēntereftalātu (PET) ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai augstāku atbilstīgi ISO standartam 1628-5. To pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

(25)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un pārskatīšanas izmeklēšanās konstatēja, ka attiecīgajam ražojumam, proti, PET, kuru izgatavo un pārdod attiecīgās valsts iekšzemes tirgū, un PET, kuru izgatavo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un izmantojums. Tādēļ šos ražojumus atzina par līdzīgiem ražojumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta c) punktam.

(26)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, iespējams, piešķir subsīdijas.

(27)

Shēmas, kas norādītas a) apakšpunktā un no c) līdz h) apakšpunktam, ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz šīs izmeklēšanas IP, ir “Ārējā tirdzniecības politika 2009-2014” (“FTP 09-14”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (“HOP I 09-14”). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(28)

Shēma, kas norādīta b) apakšpunktā, pamatojas uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pantu, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumiem. Atmaksas likmes tiek publicētas regulāri; PIP piemērojamās likmes bija 2011.-2012. gada Nodokļu atmaksas visas rūpniecības likmes (AIR), kas publicētas 2011. gada 22. septembra paziņojumā Nr. 68 / 2011 – Customs (N.T.). Nodokļu atmaksas shēma FTP 2009–2014 4. nodaļā tiek saukta arī par nodokļu atvieglojumu shēmu.

(29)

Shēma, kas norādīta i) apakšpunktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A pantu, kas ļauj Indijas Centrālajai bankai (Reserve Bank of India) (“RBI”) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(30)

Shēma, kas norādīta j) apakšpunktā, pamatojas uz 1961. gada Ienākuma nodokļu likumu, kuru groza ar ikgadējo Finanšu likumu.

(31)

Shēmu, kas norādīta k) apakšpunktā, pārvalda Rietumbengālijas valdība, un tā ir paredzēta 1999. gada 22. jūnija Rietumbengālijas valdības Tirdzniecības un rūpniecības departamenta paziņojumā Nr. 580-CI/H, kuru aizstāj ar 2004. gada 24. marta paziņojumu Nr. 134-CI/O/Incentive/17/03/I.

(32)

Shēmu, kas norādīta l) apakšpunktā, pārvalda Gudžaratas valdība, un tā ir paredzēta Gudžaratas rūpniecības veicināšanas politikā.

(33)

Shēmu, kas norādīta m) apakšpunktā, pārvalda Gudžaratas valdība, un tā ir paredzēta Gudžaratas rūpniecības veicināšanas politikā.

(34)

Shēma, kas norādīta n) apakšpunktā, pamatojas uz 1958. gada Mumbajas Elektrības nodokļa likumu.

(35)

Shēmu, kas norādīta o) apakšpunktā, pārvalda Maharaštras štata valdība, un tā pamatojas uz Maharaštras valdības rūpniecības, enerģētikas un nodarbinātības departamenta rezolūciju.

(36)

Izmeklēšanā konstatēts, ka PIP laikā atbalstu atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem saistībā ar attiecīgo ražojumu piešķīra ar turpmāk norādītajām shēmām.

(37)

Sīks DEPBS apraksts sniegts FTP 09-14 4.3. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 4. nodaļā.

(38)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(39)

Eksportētājs var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no to ražojumu vērtības, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas šādas DEPBS likmes vairākumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Likmes tiek noteiktas, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (SION), ņemot vērā aplēstu importēto izejmateriālu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam aplēstam importam neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi faktiski ir maksāti, vai nē. Pašreizējās izmeklēšanas PIP laikā DEPBS likme attiecīgajam ražojumam bija 8 % ar maksimālo vērtību 58 INR/kg.

(40)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces eksportētu, Indijas muitas iestādes nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas piešķirams par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs uzzina, kāds būs tā ieguvums. Tiklīdz muitas dienesti izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta piešķiršanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, pamatojoties uz kuru aprēķina gūto labumu, ir likme, ko piemēro eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī.

(41)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokli maksāšanai par jebkādu preču turpmāku importu, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šāda kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīts ir brīvi pārvedams un derīgs 24 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(42)

DEPBS kredīta pieprasījumu iesniedz elektroniski, un tas var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 3 mēneši pēc eksportēšanas, tomēr, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr izskatīt, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(43)

Tika konstatēts, ka abi izlasē iekļautie uzņēmumi izmantoja šo shēmu PIP pirmajos trīs ceturkšņos.

(44)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(45)

Turklāt pēc likuma DEPBS ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(46)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem stingrajiem noteikumiem. Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot DEPBS piešķirtos ieguvumus neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad DEBPS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

(47)

Ar 2011. gada 17. jūnija publisko paziņojumu Nr. 54 (RE-2010)/2009-2014 DEPBS tika pēdējo reizi pagarināta uz trīs mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 30. septembrim. Tā kā pēc tam vairs nav publicēts neviens paziņojums par tās pagarināšanu, no 2011. gada 30. septembraDEPBS ir faktiski atcelta. Tādēļ bija jāpārbauda, vai var noteikt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu.

(48)

Indijas valdība paskaidroja Komisijai, ka pēc DEPBS atcelšanas uzņēmumi varēja izvēlēties citas nodokļu atbrīvojuma/atmaksas shēmas, kas definētas FTP 09-14 4. nodaļā, t. i. Iepriekšēju atļauju shēmu (AAS) vai Nodokļu atmaksas shēmu (DDS).

(49)

Izmeklēšanā atklājās, ka abi atlasītie uzņēmumi sāka izmantot DDS tūlīt pēc DEPBS atcelšanas. Jānorāda, ka DDS tika ieviesta 1995. gadā un pastāvēja paralēli DEPBS trijos pirmajos PIP ceturkšņos un daudzus gadus pirms PIP. Tomēr eksportētāji nevarēja vienlaikus izmantot DDS un DEPBS par vienu un to pašu eksportu. Pirmajos trijos PIP ceturkšņos DDS likme bija 2,2 % ar maksimālo vērtību 1,5 INR/kg, padarot DDS mazāk pievilcīgu par DEPBS. Jānorāda, ka Indijas valdība īstenoja pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no DEBPS uz DDS, par ko liecina 2011. gada 22. septembra apkārtraksts nr. 42 /2011 – Customs. Šajā apkārtrakstā ir paskaidrots, ka “[nodokļu] atmaksas sistēma šajā gadā ietver pozīcijas, kuras līdz šim bija iekļautas DEPB[S] shēmā”. Šajā pašā apkārtrakstā noteikts, ka nozarēm, kuras izmantoja DEPBS, “saskaņā ar nolemto tiks nodrošināta vienmērīga pāreja šo nozaru izstrādājumiem, vienlaikus iekļaujot tos nodokļu atmaksas sistēmā. Pārejas posmā atbalsts attiecībā uz šiem izstrādājumiem salīdzinājumā ar DEPB[S] likmēm nedaudz samazināsies – no 1 % līdz 3 % lielākajai daļai izstrādājumu.” Citiem vārdiem sakot, šajā apkārtrakstā norādīts, ka spēkā esošās nodokļu atmaksas likmes, sākot ar 2011. gada 1. oktobri, tika noteiktas tā, lai nodrošinātu tādu pašu atbalstu kā atceltās DEPBS ietvaros.

(50)

DDS likmes, kas attiecīgajam ražojumam tika piemērotas no 2011. gada 1. oktobra, tika palielinātas no 2,2 % līdz 5,5 % no FOB vērtības un saistītā maksimālā vērtība tika palielināta no 1,5 INR/kg līdz 5,5 INR/kg. Tika konstatēts, ka šī jaunā likme nodrošina līdzīgu subsīdiju līmeni kā tas līdz 2011. gada 30. septembrim notika DEPBS, respektīvi 8 % likme ar maksimālo vērtību 58 INR/kg. Realitātē valdošo PET cenu dēļ PIP laikā tika piemērots DEPBS maksimālā vērtība, kā rezultātā teorētiskais ieguvums bija 4,64 INR/kg jeb 5,8 %. Attiecībā uz DDS maksimālā vērtība netika piemērota, tādēļ teorētiskais ieguvums bija 5,5 %.

(51)

Izmeklēšanā tika apstiprināta iepriekšējā apsvērumā izklāstītā situācija. Vidējās gada subsīdiju normas atlasītajos uzņēmumos bija 5,5 % un 6 % attiecīgi no DEPBS un DDS.

(52)

Abu shēmu salīdzinājums parāda, ka tām ir daudz līdzīgu īpašību īstenošanas jomā.

(53)

Iepriekš minētais 47. apsvērums un 48. līdz 51. apsvērums liecina – pat ja DEBPS tika atcelta, tās dotās priekšrocības turpinājās bez jebkāda pārtraukuma un gandrīz tādā pašā līmenī, nodrošinot netraucētu pāreju uz DDS. Šā iemesla dēļ tiek secināts, ka subsīdijas nav atceltas pamatregulas 15. panta 1. punkta nozīmē un ka DEPBS ir kompensējama.

(54)

Pēc tam, kad bija izpausti būtiski fakti un apsvērumi, viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, DEPBS ir atcelta un tādēļ maksājumi nebūtu kompensējami. Atbildot uz to, jāatzīmē, ka DEPBS termiņš beidzās 2011. gada 30. septembrī, kā paskaidrots arī 47. apsvērumā. Tomēr subsidēšana tika turpināta un eksportētājiem ir iespēja kā alternatīvu DEPBS pieteikties atbalstam un saņemt to saskaņā, piemēram, ar DDS vai AAS. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirto priekšrocību izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējušas PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt – piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar DDS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos saskaņā ar šo shēmu PIP laikā.

(56)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstoši pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam maksājumi, kas bija noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti no šādi noteiktā kredīta apjoma, iegūstot subsīdijas apmēru kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu sadalīja pa visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(57)

Ņemot vērā iepriekš minēto, subsīdijas likmes, ko attiecībā uz šo shēmu noteica atlasītajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 3,78 % un 4,42 %.

(58)

Sīki izstrādāts DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos, kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

(59)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(60)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi faktiski ir samaksāti, vai nē. DDS likme attiecīgajam ražojumam PIP laikā bija 5,5 % no FOB vērtības ar maksimālo vērtību 5,5 INR/kg.

(61)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta formulāru (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar sūtījuma rēķina datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(62)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu realizācijas pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(63)

Atmaksāto summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(64)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(65)

Tika konstatēts, ka atlasītie uzņēmumi izmantoja DDS PIP pēdējā ceturkšņa laikā.

(66)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls atbalsts. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(67)

Turklāt pēc likuma DDS ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(68)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi).

(69)

Nav mekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti, eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot DDS piešķirtos ieguvumus neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importētas kādus izejmateriālus. Tātad DDS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

(70)

Tas apstiprināts arī Indijas valdības Apkārtrakstā Nr. 24/2001, kurā skaidri noteikts, ka “[nodokļu atmaksas likmes] nav saistītas ar faktisko izejmateriālu patēriņa veidu un faktisko ietekmi uz konkrēta eksportētāja izejmateriāliem vai atsevišķiem sūtījumiem (..)”, un norāda reģionālajām iestādēm, ka “vietējās nodaļas nedrīkst pieprasīt eksportētājiem, kuri iesniedz nodokļu atmaksas pieprasījumus, nekādus pierādījumus par faktiski samaksātiem nodokļiem par importētiem vai iekšzemes tirgū iegādātiem izejmateriāliem”.

(71)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirto priekšrocību izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējušas PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt – piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar DDS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos saskaņā ar šo shēmu PIP laikā.

(73)

Ja tika celtas pamatotas prasības, nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no kredītiem, un tādējādi iegūto subsīdijas summu uzskata par skaitītāju atbilstoši pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu sadalīja pa visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(74)

Subsīdijas likmes, ko attiecībā uz šo shēmu noteica izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 1,65 % un 1,32 %.

(75)

Detalizēts FMS apraksts sniegts FTP 09-14 3.14. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 3.8. nodaļā.

(76)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(77)

Saskaņā ar šo shēmu par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09-14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt nodokļa kredītu 3 % apjomā no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt nodokļa kredītu 4 % apjomā no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz konkrētiem ražojumu veidiem, piemēram, uz dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(78)

Nodokļu kredīti saskaņā ar MTS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču un arī ražošanas līdzekļu turpmāku importu.

(79)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod vietā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja pieteikuma iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, nosūtīšanas rēķinus, bankas realizācijas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredītu piešķiršanu.

(80)

Tika konstatēts, ka atlasītie uzņēmumi izmantoja šo shēmu PIP laikā.

(81)

MTS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu, iespējams, izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt FMS nodokļu kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(82)

Turklāt pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(83)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS piešķirtos ieguvumus neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad FMS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(84)

Kompensējamo subsīdiju apmēru aprēķināja, pamatojoties uz saņēmējam piešķirto atbalstu, kāds konstatēts PIP laikā, pieprasījuma iesniedzējam to iegrāmatojot uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) sadalīja pa attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(85)

Subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica atlasītajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 0,19 % un 0,87 %.

(86)

Detalizēts SHIS apraksts ir ietverts FTP 09-14 3.16. nodaļā un HOP I 09-14 3.10. pantā. Detalizēts statusa kategoriju apraksts ir ietverts FTP 09-14 3.10.1.līdz 3.10.4. pantā, kā arī HOP I 09-14 3.1. līdz 3.5. pantā.

(87)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem vai tirgotājiem eksportētājiem, kuri ir atzīti par tā sauktajiem statusa turētājiem.

(88)

Statusu var iegūt tirgotāji un ražotāji eksportētāji. Atkarībā no eksporta apjoma attiecīgajā gadā un vairākos iepriekšējos gados pieteikuma iesniedzējiem piešķir vienu no šiem statusiem: Export House, Star Export House, Trading House, Star Trading House, Premier Trading House.

(89)

SHIS ietvaros statusa turētājiem ir tiesības saņemt nodokļu kredītu, kas atbilst 1 % no eksporta FOB vērtības FTP 09-14 3.16.4. punktā minētajās nozarēs, t. i. ādas ražošanā (izņemot apstrādātas ādas), tekstila un džutas ražošanā, mājamatniecībā, mašīnbūves nozarē (izņemot dažas apakšnozares), plastmasas un ķīmisko vielu rūpniecībā (izņemot farmaceitiskos produktus). Attiecīgais ražojums ir plastmasas veids, tādēļ uz to šī shēma attiecas.

(90)

SHIS nodokļu kredīti nav pārvedami, un tos var izmantot importa nodokļu nomaksai par ražošanas līdzekļiem, kurus izmanto, lai izgatavotu ražojumus kādā no minētajām nozarēm.

(91)

Ja pieteikuma iesniedzējs attiecīgajā gadā gūst labumu no Nulles nodokļu EPCG, tas nevar saņemt atbalstu SHIS shēmā par tajā pašā gadā veikto eksportu.

(92)

Shēma tika ieviesta 2009. gadā attiecībā uz 2009.–2010. gadā un 2010.–2011. gadā veikto eksportu, un kopš tā laika tiek regulāri pagarināta par vienu gadu. Pēdējo reizi (sk. 2012. gada 9. marta Paziņojumu Nr. 07/2012 – Customs) shēmu pagarināja līdz 2013. gada 31. martam.

(93)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem SHIS nodokļu kredītus var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(94)

Izmeklēšanā atklāja, ka viens atlasītais uzņēmums izmantoja šo shēmu PIP laikā, bet otrs uzņēmums neatbilda tās kritērijiem 90. apsvērumā minēto nosacījumu dēļ.

(95)

SHIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. SHIS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt SHIS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(96)

Turklāt pēc likuma SHIS shēma ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(97)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem stingrajiem noteikumiem. Turklāt nodokļu kredīts var tikt izmantot, lai apmaksātu nodokļus par ražošanas līdzekļu importu, uz ko neattiecina pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo tos neizmanto eksportētās produkcijas ražošanā.

(98)

Kompensējamo subsīdiju apmēru aprēķināja kā atbalstu, ko guva saņēmējs un kas tika konstatēts PIP laikā saistībā ar to, ka pieprasījuma iesniedzējs, izmantojot shēmu, bija to iegrāmatojis uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) sadalīja pa visu eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(99)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam atlasītajam uzņēmumam, bija 1 %.

(100)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 09-14 5. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 5. nodaļā.

(101)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, pārdevējiem eksportētājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem.

(102)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod RLEVS atļauju. Shēma paredz samazinātu importa nodokļa likmi 3 % apmērā, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē saskaņā ar šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 09-14 ražošanas līdzekļus atbilstīgi EPCGS var importēt ar nodokļa likmi 0 %, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma izpildes termiņš ir īsāks.

(103)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var izmantot priekšrocību bez nodokļa importēt tādas sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvā gadījumā vietējais ražotājs var pieprasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam attiecināt nosacītā eksporta priekšrocības.

(104)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo atvieglojumu samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo importējot ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(105)

Turklāt pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta izpildes, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ uzskata, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(106)

EPCGS nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, sadalot to pa periodu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz PIP, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka šim nolūkam ir atbilstoša izmeklēšanas periodā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme. Ja tika celtas pamatotas prasības, maksājumi, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti atbilstoši pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(108)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu sadalīja pa attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(109)

Subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica atlasītajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 0,55 % un 0,56 %.

(110)

Tika konstatēts, ka tikai viens izlasē iekļautais uzņēmums izmantoja šo shēmu PIP laikā. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmuma gūtais labums ir nebūtisks, tāpēc AAS netika sīkāk analizēta.

(111)

Detalizēts WBIS apraksts ir iekļauts Rietumbengālijas valdības (RBV) Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumā Nr. 588-CI/H.

(112)

Tiesības izmantot šajā shēmā paredzētos atvieglojumus ir uzņēmumiem, kas veido jaunus ražošanas objektus vai veic liela mēroga paplašinājumus esošos ražošanas objektos atpalikušās teritorijās. Tomēr pastāv visaptverošs neatbilstīgo ražošanas nozaru saraksts (negatīvais nozaru saraksts), kas nozīmē, ka konkrētās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nav tiesību saņemt shēmā paredzētos stimulus.

(113)

Rietumbengālijas štats piešķir atbilstīgiem rūpniecības uzņēmumiem stimulus, kas izpaužas kā dažādi ieguvumi, tostarp centralizētā tirdzniecības nodokļa (CST) un centralizētā pievienotās vērtības nodokļa (CENVAT) atbrīvojumi par gatavām precēm, lai sekmētu rūpniecības attīstību ekonomiski atpalikušās šā štata teritorijās.

(114)

Saskaņā ar šo shēmu uzņēmumiem jāiegulda atpalikušās teritorijās. Šīs vietas, kas atbilst konkrētām teritoriālām vienībām Rietumbengālijas štatā, tiek klasificētas dažādās kategorijās pēc to ekonomiskās attīstības līmeņa, taču ir arī attīstītas vietas, kurām ir liegta iespēja izmantot veicināšanas shēmas stimulus. Galvenais kritērijs stimula apjoma noteikšanai ir ieguldījumu apmērs un vieta, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums.

(115)

Tika konstatēts, ka viens atlasītais uzņēmums izmantoja šo shēmu PIP laikā.

(116)

Šī shēma nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Shēma ir Rietumbengālijas štata valdības finansiāls atbalsts, jo piešķirtie stimuli – šajā gadījumā atbrīvojumi no CST un CENVAT par pabeigtām precēm – samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt šie stimuli sniedz labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā finansiālo stāvokli, tā kā nav jāmaksā nodokļi, kas citādi būtu jāmaksā.

(117)

Turklāt shēma ir reģionāli īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir pieejama vienīgi konkrētiem uzņēmumiem, kuri ir ieguldījuši konkrētās ģeogrāfiskās vietās attiecīgā štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus šīm vietām, turklāt ieguvuma līmenis ir diferencēts atkarībā no attiecīgās vietas.

(118)

Tāpēc WBIS 1999 ir kompensējama subsīdija.

(119)

Subsīdijas apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz parasti maksājamā tirdzniecības nodokļa un CENVAT par pabeigtām precēm apmēru, kas būtu piemērojams PIP laikā, bet kas saskaņā ar šo shēmu paliek nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (skaitītājs) sadalīja pa visu pārdošanas apjomu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija nav atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu. Iegūtā subsīdijas likme bija 1,36 %.

(120)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem konstatēto kompensējamo subsīdiju apmērs (izteikts kā procentuālā daļa) atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem bija attiecīgi 7,53 % un 8,17 %.

(121)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu beigšanās varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos.

(122)

Kā iepriekš norādīts 26. līdz 118. apsvērumā, tika konstatēts, ka PIP laikā Indijas attiecīgā ražojuma eksportētāji turpināja saņemt kompensējamas subsīdijas no Indijas iestādēm.

(123)

Subsīdiju shēmas sniedz atkārtotu atbalstu, un nekas neliecina par to, ka šis atbalsts tuvākajā nākotnē tiks atcelts. Turklāt katrs eksportētājs drīkst izmantot vairākas subsīdiju shēmas.

(124)

Tika pārbaudīts arī tas, vai eksports uz Savienību būtu ievērojams, ja pasākumi tiktu atcelti.

(125)

PET ražošanas apjoms Indijā ir liels. Pamatojoties uz izmeklēšanas laikā apkopotajiem datiem, tika konstatēts, ka Indijas ražošanas jauda PIP laikā ir aptuveni 700 000–900 000 tonnas, bet paplašināšanās plāni paredz līdz 2014. gadam palielināt šo apjomu, sasniedzot 1 600 000–1 800 000 tonnas. Rezultātā tiek lēsts, ka jaudas pārpalikums, kas pārsniegs Savienības pieprasījumu, 2014. gadā sasniegs 600 000–700 000 tonnas, kas veido 21–25 % no kopējā Savienības patēriņa PIP laikā.

(126)

Šādos apstākļos PET ražotāji Indijā ir ļoti atkarīgi no eksporta, un pastāv varbūtība, ka, atceļot spēkā esošos pasākumus, eksporta apjoms uz Savienību, kurš PIP laikā jau tā bija liels, palielinātos vēl vairāk.

(127)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ražošanas jauda Indijā samazinātos pēc 2014. gada un tādēļ pašreizējā situācija būtu īslaicīga. Jāatzīmē, ka norādītais jaudas pārpalikuma samazinājums pēc 2014. gada tika atzīts par saskanīgu ar tirgus izpētes ziņojuma prognozēm. Tādējādi tika secināts, ka šā pieprasījuma mērķis nebija mainīt analīzi attiecībā uz jaudas pārpalikumu.

(128)

Pēc izpaušanas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jaudu īslaicīgs būtisks pārpalikums bija neizbēgams sakarā ar to, ka kopumā ražošanas jaudas var palielināt tikai vērienīgos posmos, ņemot vērā moderno PET ražotņu minimālos izmērus. Atbildot uz šo argumentu, būtu jānorāda, ka laikā starp PIP un nākamo gadu tika veikts ražošanas jaudas palielinājums no vismaz 150 000 līdz 200 000 tonnu. No tā izriet, ka attiecīgais arguments vien nevar pamatot eksportam pieejamo jaudu pārpalikumu, kas minēts 125. apsvērumā. Jebkurā gadījumā šajā kontekstā eksportam pieejamā jaudas pārpalikuma cēlonis ir nebūtisks. Tādēļ šo prasību noraidīja.

(129)

Dažas personas iebilda, ka eksportam pieejamo jaudas pārpalikumu, kas radies Indijā, varētu pārņemt arī citas trešās valstis, un ka tāpēc Komisijas aprēķinātais jaudas pārpalikums nav pienācīgi izvērtēts. Nekādā veidā netika pieņemts, ka viss eksportam pieejamais jaudas pārpalikums tiktu novirzīts uz Savienību Tādēļ šo prasību noraidīja.

(130)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka subsidēšana, visticamāk, tiks turpināta.

(131)

Līdzīgo ražojumu ražo 13 zināmi ražotāji Savienībā. Tie pārstāv Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē, tādēļ turpmāk tiek saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(132)

Divpadsmit zināmie Savienības ražotāji, kurus šajā lietā pārstāv pieprasījuma iesniedzējs, sadarbojās un sniedza atbalstu izmeklēšanai. Vēl viens zināms Savienības ražotājs šajā pārskatīšanā nesadarbojās.

(133)

Lai noskaidrotu kopējo Savienības ražošanas apjomu PIP laikā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat dati un pārskatīšanas pieprasījums.

(134)

Savienības PET tirgu raksturo samērā liels ražotāju skaits, kuri parasti ietilpst lielākās grupās, kuru galvenās mītnes atrodas ārpus Savienības. Laikā no 2000. gada līdz 2012. gadam Savienības PET ražošanas nozarē ir notikušas vairākas pārmaiņas. Tirgū notiek konsolidācija, un nesen īstenoti vairāki pārņemšanas darījumi un slēgti vairāki uzņēmumi. Turpinās jaunu ražojumu, piemēram, otrreizējā pārstrādē iegūta PET un bioloģiskā PET vienlaicīga izstrāde, kas ir otrreizējās pārstrādes nozares salīdzinoši jauns blakusrezultāts.

(135)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas iebilda, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa apraksts bija neprecīzs, jo pieci ražotāji faktiski piederēja pie vienas lielas transnacionālas uzņēmumu grupas, un vēl trīs ražotāji bija saistīti ar PET fasēšanas uzņēmumiem. Neviens no šiem faktiem nav pretrunā ar 134. apsvērumā sniegto aprakstu, kurā nepārprotami norādīts, ka Savienības ražotāji parasti pieder pie lielākām grupām, kā jau informēts. Šīs koncentrācijas ietekme ir aplūkota 207. apsvērumā. Tirgus pašu vajadzībām ietekmes novērtējums tiek analizēts no 202. apsvēruma līdz 204. apsvērumam.

(136)

Kā norādīts iepriekš, ņemot vērā salīdzinoši lielo Savienības ražotāju skaitu, kas sadarbojās, tika izveidota izlase no četriem Savienības ražotājiem, kuri kopā veido vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā PIP laikā.

(137)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, uz Eurostat datiem par importa apjomu, bet attiecībā uz Savienības ražotāju, kurš nesadarbojās – pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajām aplēsēm.

(138)

Pēc sākotnēja pieauguma 2009. un 2010. gadā patēriņš PIP laikā nedaudz samazinājās par 2 % salīdzinājumā ar 2008. gadu, kopumā veidojot 2,802 miljonus tonnu PIP laikā.

1.   tabula

Patēriņš

(139)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, imports no Indijas attiecīgajā periodā ir vairāk nekā dubultojies – no 46 313 tonnām 2008. gadā līdz 96 678 tonnām PIP laikā.

(140)

Indijas tirgus daļa attiecīgi pieauga no 1,6 % 2008. gadā līdz 3,5 % PIP laikā, sasniedzot tādu līmeni, kas būtiski pārsniedz tirgus daļu, kuru konstatēja pēdējā termiņa beigu pārskatīšanā (0,3 %).

(141)

Vidējā cena PIP laikā bija 1 285 EUR/tonnā. Tas atspoguļo 22 % cenu pieaugumu attiecīgajā periodā, kura tika panākta PIP laikā pēc sākotnēja krituma par 21 % 2009. gadā.

2.   tabula

Imports no Indijas

(142)

Kā jau iepriekš norādīts, antidempinga termiņa beigu pasākumu pārskatīšana attiecībā uz importu no Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes tika veikta vienlaikus ar šo izmeklēšanu.

(143)

Imports no Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes attiecīgajā periodā pieauga par 56 %, lai gan laikā līdz 2010. gadam bija 59 % kritums. Tomēr kopējais importa apjoms nepārsniedza de minimis līmeni.

(144)

Attiecīgā tirgus daļa pieauga no 0,7 % 2008. gadā līdz 1,1 % PIP laikā.

(145)

Vidējā cena PIP laikā bija 1 310 EUR/tonnā – par 1,5 % zemāka par vidējo vienības cenu Savienības ražošanas nozarē. Tas atspoguļo 27 % cenu pieaugumu attiecīgajā periodā, kurš tika panākts PIP laikā pēc sākotnēja krituma par 18 % 2009. gadā.

3.   tabula

Imports no Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes

(146)

Imports no citām trešām valstīm, pret kurām tiek īstenoti antidempinga pasākumi, attiecīgajā periodā saruka par 69 % pēc 49 % pieauguma 2009. gadā. Stabils saglabājās tikai importa apjoms no Ķīnas.

(147)

Attiecīgo valstu tirgus daļa samazinājās no 8,2 % 2008. gadā līdz 2,6 % PIP laikā, tostarp īpaši samazinājās AAE (1,7 % PIP laikā) un Ķīnas (0,6 % PIP laikā) izcelsmes importa tirgus daļa.

(148)

Vidējā cena PIP laikā bija 1 258 EUR/tonnā, kas ir par 5,5 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā vienības cena. Tas atspoguļo 24 % pieaugumu attiecīgajā periodā, kurš tika panākts PIP laikā pēc sākotnēja krituma par 22 % 2009. gadā.

4.   tabula

Imports no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas un Pakistānas

(149)

Importa apjoms no citām trešām valstīm, pret kurām netiek īstenoti pasākumi, tostarp no Omānas, Dienvidkorejas, Krievijas, Meksikas un Saūda Arābijas, attiecīgajā periodā pieauga par 59 % pēc 71 % pieauguma 2009. gadā. Laikā no 2009. gada līdz PIP Omāna kļuva par lielāko eksportētājvalsti uz Savienību.

(150)

Attiecīgo valstu tirgus daļa pieauga no 9,7 % 2008. gadā līdz 15,8 % PIP laikā, galvenokārt Omānas izcelsmes importa pieauguma dēļ par 4,3 %. Dienvidkorejas tirgus daļa PIP laikā bija 4 %, proti, 5 % zemāk par augstāko punktu, kas tika sasniegts 2009. gadā.

(151)

Vidējā cena bija 1 273 EUR/tonnā – par 4,3 % zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo vienības cenu. Tas atspoguļo 10 % cenu pieaugumu attiecīgajā periodā, kurš tika panākts 2010. gadā un PIP laikā pēc sākotnēja krituma par 24 % 2009. gadā. Vidējā no Omānas importētā izstrādājuma cena PIP laikā bija 1 310 EUR/tonnā jeb par 1,5 % zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo vienības cenu. No Dienvidkorejas importētā ražojuma vidējā cena PIP laikā bija 1 294 EUR/tonnā jeb par 2,7 % zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo vienības cenu.

5.   tabula

Imports no citām trešām valstīm

(152)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu tika novērtēti visi ekonomikas faktori un indeksi, kuri attiecīgajā periodā ir ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(153)

Kaitējuma analīzes vajadzībām kaitējuma rādītāji noteikti šādos divos līmeņos:

(154)

Viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem atbrīvojās no vienas savas ražotnes 2010. gada jūnijā. To iegādājās cits Savienības ražotājs. Tā kā makroekonomisko rādītāju analīzes pamatā ir dati, kas iegūti no visiem Savienības ražotājiem, pārņemšana neietekmē kaitējuma analīzes tvērumu vai atsevišķus rādītājus.

(155)

Analīzes ievadā būtu jānorāda tas, ka situāciju Savienības tirgū ietekmēja noteikti pasaules ekonomikas notikumi 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā, galvenokārt attiecībā uz līdzīgā ražojuma cenu un pārdošanas apjomu. Šajā periodā samazinājās kokvilnas piedāvājums, kas Āzijas tirgū izraisīja paaugstinātu pieprasījumu pēc poliestera šķiedras. PET un poliestera šķiedra lielā mērā ir atkarīgi no līdzīgu izejvielu piedāvājuma, t. i., attīrītas tereftalskābes (PTA). Pieaugošais pieprasījums pēc poliestera šķiedras izraisīja nepietiekamu PTA piedāvājumu, paaugstinot PET cenas. Tā kā PET ražotāji Tuvajos Austrumos arī ir atkarīgi no Āzijas PTA, tas Savienībā izraisīja strauju PET importa apjoma kritumu. Vienlaikus lielākie PTA piegādātāji Savienībā pasludināja “force majeure”, kā rezultātā tika piemēroti papildu ierobežojumi vietējai PET ražošanai.

(156)

Dažas personas apšaubīja kaitējuma analīzes derīgumu, jo tās pamatā esot nepilnīga informācija, kas savukārt ietekmējot arī ieinteresēto personu aizstāvības tiesības. Pamatā tika izvirzīti turpmāk norādītie argumenti.

(157)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka no Savienības ražotājiem iegūtā informācija neatbilst anketas aizpildīšanas instrukcijām, kurās noteikts, ka nedrīkst apvienot vairāku uzņēmumu datus. Tāpēc tika apgalvots, ka savāktā informācija ir neprecīza un nepilnīga, ka paziņotos rādītājus apkopoja atsevišķi par katru izlases uzņēmumam. Jānorāda, ka informācija tika pienācīgi savākta un pārbaudīta uz vietas. Tika konstatēts, ka savāktā informācija sniedz pietiekami precīzu Savienības ražošanas nozares atainojumu, un tāpēc iepriekš minētie iebildumi tika noraidīti. Pēc informācijas izpaušanas personas vairākkārt atkārtoja savu prasību. Netika iesniegti jauni argumenti vai pierādījumi. Tās pašas personas atkārtoti apgalvoja, ka viena izlasē iekļautā uzņēmuma sniegtie dati ir nepilnīgi, jo tie neattiecas uz visu grupu, bet tikai uz no grupas izraudzītu uzņēmumu. Šī piezīme tika risināta izlases posmā, kā paskaidrots 18. apsvērumā.

(158)

Tās pašas personas iebilda, ka Komisija ir mēģinājusi novērst minētos trūkumus saistībā ar iegūto informāciju, izsūtot papildu anketas. Komisija patiešām izsūtīja papildu anketas, bet tikai tiem Savienības ražotājiem, kuri nebija iekļauti izlasē, lai iegūtu informāciju par makroekonomiskiem rādītājiem attiecībā uz kaitējuma novērtējumu, tādēļ tas tika darīts, lai papildinātu no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem saņemto informāciju. Pēc informācijas izpaušanas dažas personas atkārtoja savu prasību, nesniedzot nekādus jaunus argumentus vai pierādījumus. Tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(159)

Turklāt tās pašas personas arī apgalvoja, ka izlasē iekļauto ražotāju iesniegtā informācija neatbilst pamatregulas 29. panta prasībām, jo informāciju, kura nav konfidenciāla, norādīja kā konfidenciālu un neiekļāva publiski pieejamajos dokumentos. Šajā saistībā jānorāda, ka informācija tika klasificēta kā ierobežotas piekļuves informācija atbilstoši iesniedzēja pieprasījumam. Pēc ieinteresēto personu pieprasījuma iesniegtās informācijas konfidencialitātes statuss tika pārskatīts, un informācija attiecīgā gadījumā pēc konkrēto uzņēmumu piekrišanas tika pārklasificēta kā pieejama ieinteresētajām personām. Tāpēc arī šis iebildums tika noraidīts.

(160)

Sakarā ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu (sk. 164. apsvērumu) Savienības ražošanas apjoms laikā no 2008. gada līdz PIP saruka par 11 %. Savienības ražošanas apjoma samazināšanās beidzās tikai 2010. gadā, kad tas pieauga salīdzinājumā ar 2009. gadu, bet vienalga bija par 4 % zemāks nekā 2008. gadā. PIP laikā tas samazinājās vēl vairāk.

6.   tabula

Kopējais Savienības ražošanas apjoms

(161)

Savienības ražošanas jauda laikā no 2008. gada līdz PIP laikam samazinājās par 23 %. Šī tendence saistīta ar vairāku ražotņu slēgšanu, ko daļēji kompensēja jaunu ražotņu atvēršana.

(162)

Jaudas izlietojums palielinājās no 75 % 2008. gadā līdz 86 % PIP laikā. Jaudas izlietojuma pieaugums ir jāskata kontekstā ar Savienības ražošanas nozares pārstrukturizēšanas pasākumiem, kas skaidroti 134. apsvērumā.

7.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(163)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības iekšējā tirgū attīstījās tāpat kā ražošanas apjoms, attiecīgajā periodā samazinoties par 6 %.

8.   tabula

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū

(164)

Pēc sākotnēja 13 % krituma 2009. gadā Savienības ražošanas nozare daļēji atguva AAE, Dienvidkorejai, Irānai un Pakistānai zaudēto tirgus daļu, lai gan pieauga importa apjoms no Indijas, Omānas un citām trešām valstīm (Krievijas, Meksikas un Saūda Arābijas) tajā pašā laika periodā. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

9.   tabula

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

(165)

Attiecīgajā periodā tirgus ieslīga stagnācijā. Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no pieauguma, patiesībā gluži pretēji, lai gan tika veikti pārstrukturizēšanas pasākumi, Savienības ražošanas nozare vēl vairāk zaudēja tirgus daļu aizvien pieaugošajam importam īpaši no tām valstīm, pret kurām netika īstenoti nekādi pasākumi. Nelielais patēriņa kritums PIP laikā ir jāskata attiecībā pret izejvielu (PTA) īslaicīgu trūkumu Savienībā, kā arī pasaules tirgū.

(166)

Nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē laikā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 41 %. Samazinājums attiecīgajā periodā bija pastāvīgs, tostarp 2010. gadā, kad ražošanas apjoms pieauga (sk. 160. apsvērumu). Ņemot vērā pieaugošo ražīgumu, šis kritums liecina par daudzu Savienības ražotāju pārstrukturizēšanas pasākumiem.

(167)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, izteikts kā izlaide tonnās uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 50 %. Tas atspoguļo faktu, ka ražošanas apjoms samazinājās lēnāk nekā nodarbinātības līmenis, kas liecina par Savienības ražošanas nozares efektivitātes pieaugumu. Tas ir īpaši labi redzams 2010. gadā, kad ražošanas apjoms palielinājās, lai gan nodarbinātības līmenis samazinājās, un ražīgums bija par 37 % augstāks nekā 2008. gadā.

10.   tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(168)

Attiecībā uz Indijas izcelsmes importa faktiskās subsīdijas normas lieluma ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā to, ka šā ražojuma tirgu ļoti iespaido cenas, nevar uzskatīt, ka šī ietekme būtu neliela. Jānorāda, ka šis rādītājs vairāk attiecas uz analīzi, kurā aplūko kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Ja pasākumi tiku izbeigti, iespējams, subsidētais imports atkal atgrieztos tādos apmēros un par tādām cenām, ka tas subsīdijas normas lieluma ietekme būs ievērojama.

(169)

Lai gan iepriekš apskatītie rādītāji liecina par Savienības ražošanas nozares dažu ekonomikas rādītāju nelielu uzlabošanos pēc galīgo kompensācijas pasākumu piemērošanas 2001. gadā, tie arī liecina, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabila un viegli ietekmējama.

(170)

Krājumu apjoms PIP laikā bija par 24 % lielāks nekā 2008. gadā. Tomēr krājumi attiecībā pret izlaidi ir palikuši tādā pašā līmenī, proti, starp 5 % un 6 %.

11.   tabula

Krājumi

(171)

Pēc sākotnējā krituma 2009. gadā (-16 %), ko pārsvarā izraisīja ekonomikas krīze, 2010. gadā cenas atgriezās tuvu 2008. gada līmenim. Pēc tam bija straujš vidējās vienības cenas pieaugums PIP laikā, attiecīgajā periodā veidojot kopējo pieaugumu par 25 %.

(172)

Pēkšņais cenu pieaugums PIP laikā jāskata negaidītā kokvilnas tirgus notikumu kontekstā 2010. gada beigās un 2011. gada pirmajā ceturksnī. Kā jau tika norādīts (sk. 155. apsvērumu), rekordaugstas kokvilnas cenas izraisīja pāreju uz poliestera šķiedru, kuras ražošanai nepieciešama tā pati izejviela, kas PET ražošanai. Pieaugošais pieprasījums pēc izejvielām, jo īpaši PTA, paaugstināja PET cenas Āzijā, Tuvajos Austrumos un arī Savienībā. Cenu pieaugumu Savienībā šajā laikā vēl vairāk pastiprināja īstermiņa PTA trūkums, kuru izraisīja viena Savienības ražotāja paziņojums par force majeure iestāšanos.

12.   tabula

Vienības cena Savienībā

(173)

PET pārdošanas cenas attīstība parasti ir līdzīga izejvielu cenu attīstībai (pārsvarā PTA un monoetilēnglikola (“MEG”) cenu attīstībai), jo tās veido 90 % no PET kopējās pašizmaksas. PTA ir no naftas atvasināts izstrādājums, kura cena svārstās atkarībā no jēlnaftas cenas. Tas padara PET cenu ļoti nenoturīgu.

(174)

Turklāt PET sacenšas par izejmateriāliem ar poliestera šķiedru, kuras ražošana ir tikpat atkarīga no PTA kā PET ražošana. Tā kā poliestera šķiedra ir alternatīva kokvilnai tekstila nozarē, PET cena ir ļoti atkarīga arī no pārmaiņām kokvilnas tirgū.

(175)

Attiecīgajā periodā vidējā alga samazinājās par 7 %. Šis samazinājums notika PIP laikā un pastiprināja novēroto ražīguma palielināšanos, kas tika apskatīts iepriekš (sk. 167. apsvērumu).

13.   tabula

Algas

(176)

Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem laikā no 2008. gada līdz PIP laikam būtiski uzlabojās. Peļņa no pārdošanas Savienības tirgū pieauga no -7,9 % 2008. gadā līdz 5,3 % PIP laikā, savukārt ienākums no ieguldījumiem pieauga no -9,6 % līdz 10,6 %. 2008. gadu ietekmēja īpaši vājais viena Savienības ražotāja sniegums. Tomēr finanšu situācijas uzlabojums Savienības ražošanas nozarē 2009. un 2010. gadā, kad cenas bija zemākas par 2008. gada līmeni, liecina par vāju saikni starp cenām un rentabilitāti. Gluži pretēji – rentabilitātes uzlabojumi, šķiet, ir cieši saistīti ar ražošanas jaudas izlietojumu un ražīguma pieaugumu, kas apskatīts iepriekš.

(177)

Pateicoties pasaules tirgus attīstībai 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā, ko ietekmēja arī iepriekš aprakstītie pārstrukturizēšanas pasākumi un ieguvumi no efektivitātes uzlabojumiem, Savienības ražošanas nozare 2010. gadā spēja uzlabot rentabilitātes rādītājus un sasniegt 5,3 % līmeni PIP laikā.

(178)

Viena no ieinteresētajām personām iebilda, ka šāds attīstības pavērsiens bija negaidīts un ārkārtējs un to nedrīkst uzskatīt par raksturīgu Savienības ražošanas nozarei.

(179)

Šajā saistībā jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare spēja izmantot PET cenu pieaugumu 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā, jo tā noteica PTA cenu pirms aprakstītajiem tirgus notikumiem. Pamatojoties uz statistikas avotiem par notikumu attīstību pēc PIP, kurus iesniedza ieinteresētās personas, PET ražotāju peļņa 2012. gadā strauji samazinājās. Tas apstiprina to, ka rentabilitāte 2011. gadā (PIP) patiešām pārsvarā bija saistīta ar negaidītiem un īslaicīgiem notikumiem globālajā ekonomikā (sk. 155. apsvērumu), kuri, visticamāk, neatkārtosies un nav uzskatāmi par ilglaicīgiem un Savienības ražošanas nozarei raksturīgiem.

14.   tabula

Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(180)

Naudas plūsma attiecīgajā periodā būtiski uzlabojās, atspoguļojot nesen pieredzēto Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pieaugumu.

15.   tabula

Naudas plūsma

(181)

Nekas neliecināja, ka Savienības ražošanas nozarei būtu grūtības piesaistīt kapitālu, jo īpaši tāpēc, ka Savienības ražotāji ir lielāku grupu sastāvā.

(182)

Attiecīgajā periodā ieguldījumu līmenis kopumā samazinājās par 35 %. 2008. gadā veiktie ieguldījumi krasi samazinājās 2009. gadā un kopš tā laika nav atjaunojušies iepriekšējā līmenī.

16.   tabula

Ieguldījumi

(183)

Makroekonomisko datu analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa kopš sākotnējā krituma 2009. gadā nav pilnīgi atguvusies un attiecīgajā periodā kopumā ir samazinājusies par 3 procentu punktiem (līdz 77 % PIP laikā). Nodarbinātības līmeņa kritums saistīts ar pārstrukturizēšanas pasākumiem un ir jāskata ražošanas jaudas un ražīguma pieauguma kontekstā.

(184)

Tomēr vairums attiecīgo mikroekonomisko rādītāju liecina par situācijas uzlabošanos. Rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma būtiski pieauga, galvenokārt 2010. gadā un PIP laikā. Savukārt ieguldījumi 2009. gadā strauji samazinājās un kopš tā laika nav atjaunojušies iepriekšējā līmenī.

(185)

Kopumā ekonomiskā situācija ražošanas nozarē ir uzlabojusies. Tomēr šie uzlabojumi ir notikuši salīdzinoši nesen un zināmā mērā ir saistīti ar neparedzētiem un īslaicīgiem notikumiem tirgū 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā (sk. 155. apsvērumu). Šķiet, ka to apstiprina arī pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozares peļņas attīstību 2012. gadā (sk. 179. apsvērumu), kas liecina par kritumu salīdzinājumā ar PIP.

(186)

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, situācija Savienības ražošanas nozarē ir uzlabojusies un šķiet, ka būtisks kaitējums tai netiek nodarīts. Tomēr, lai gan ir pozitīvas tendences un būtiski pārstrukturizēšanas pasākumi, situācija Savienības ražošanas nozarē joprojām ir nestabila.

(187)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja secinājumu, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabila, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozare ir labā stāvoklī un ir būtiski mainījusies kopš 1999. gada. Jāatzīmē, kā minēts 184. apsvērumā, ka neraugoties uz vispārējo uzlabošanos un konsolidāciju, attiecīgajā laikposmā ne visi ekonomikas rādītāji attīstījās pozitīvi. Piemēram, samazinājās ražošanas un pārdošanas apjomi, kā arī tirgus daļa. Turklāt uzlabojumi ir notikuši salīdzinoši nesen, turklāt rentabilitātes samazināšanās dēļ 2012. gadā tie bija īslaicīgi. Pamatojoties uz to tika uzskatīts, ka, lai gan nav pierādījumu par būtiska kaitējuma nodarīšanu Savienības ražošanas nozarei PIP laikā, situācija joprojām ir nestabila. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(188)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja to, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa analīzei ir izmantoti dati, kas attiecas uz periodu pēc PIP. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis tika vērtēts attiecīgajā laikposmā un, pamatojoties uz to, netika konstatēts materiāls kaitējums. Tomēr šajā gadījumā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pēc PIP ir būtiska galvenokārt saistībā ar pasaules tirgus attīstības tendenču ārkārtas raksturu 2010. un 2011. gadu mijā. Tas atspoguļo arī šai nozarei raksturīgo nepastāvību. Tādēļ argumentu noraidīja.

(189)

Izmeklēšanā konstatēts, ka imports no Indijas joprojām tiek subsidēts un nekas neliecina, ka subsīdijas nākotnē tiks samazinātas vai pārtrauktas.

(190)

Analīze attiecībā uz varbūtējo importa apjomu Savienībā no Indijas atklāja, ka, ņemot vērā eksportam pieejamo jaudas pārpalikumu (sk. 125. apsvērumu), cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcību, imports no Indijas, visticamāk, pieaugs virs līmeņa, kas tika sasniegts PIP laikā, ja pasākumi tiktu atcelti. Ņemot vērā plānoto jaudas pieaugumu, eksportam pieejamais jaudas pārpalikums tuvā nākotnē varētu sasniegt 600 000–700 000 tonnas, kas veidotu aptuveni 21–25 % no kopējā Savienības patēriņa PIP laikā.

(191)

Tā kā subsīdijas turpināsies, importa cenas no Indijas, visticamāk, turpinās pazemināties, ja pasākumi pret Indiju tiks atcelti. Turklāt, tā kā eksportētājiem būs jāsacenšas ar importu par zemām cenām no citām valstīm, tie, visticamāk, pazeminās cenas vēl vairāk, lai palielinātu savu tirgus daļu Savienības tirgū.

(192)

Tāpēc Savienības ražošanas nozare, visticamāk, tiks pakļauta būtiskam importa apjomam no Indijas par subsidētām cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, tādējādi kaitējot tikko uzlabotajai ekonomikas situācijai minētajā nozarē. Tādēļ, ja pasākumi pret Indiju tiktu atcelti, ir paredzams būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(193)

Iepriekš tika norādīts (sk. 125. apsvērumu), ka Indijas ražotāji eksportētāji potenciāli spēj paaugstināt eksporta apjomu Savienības tirgū. Indijas ražošanas jauda attiecīgajā periodā būtiski palielinājās (sk. 125. apsvērumu). Pieejamā informācija liecina, ka Indijas ražotāji tuvākā nākotnē, visticamāk, vēl vairāk palielinās savu eksportam pieejamo ražošanas jaudu, radot atšķirību starp iekšzemes patēriņu un ražošanas jaudu 600 000–700 000 tonnu apjomā. Šāds eksportam pieejams jaudas pārpalikums ir uzskatāms par būtisku, jo veido aptuveni 21–25 % no esošā Savienības patēriņa PIP laikā.

(194)

Tāpēc, lai gan imports Savienībā ir bijis salīdzinoši neliels, attiecīgajā periodā tas ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, un pastāv risks, ka uz Savienību varētu tikt novirzīts būtisks eksporta apjoms no Indijas.

(195)

Tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Indiju šobrīd ir spēkā arī Turcijā un Dienvidāfrikā. Attiecīgi tas, ka Indija, iespējams varētu zaudēt šos eksporta tirgus, ir vēl viens rādītājs, ka Savienības tirgus, visticamāk, būs Indijas mērķis, ja pasākumi tiktu atcelti.

(196)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja secinājumus attiecībā uz eksporta tirgu zaudēšanu Indijā. Tika apgalvots, ka abi tirgi bija kritiski eksporta tirgi, tāpēc no šiem tirgiem nevarētu ievērojamu eksporta apjomu novirzīt uz Savienību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Jānorāda, ka dažos tirgos noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi vien izslēdz jebkādu nozīmīgu salīdzinājumu par tirgu relatīvo nozīmību konkrētai valstij neatkarīgi no pasākumu piemērošanas vai atcelšanas. Turklāt – pretstatā apgalvojumam – netika atzīts, ka eksporta apjomi no Indijas uz šiem tirgiem tiktu novirzīti uz Savienības tirgu. Tā vietā tika uzskatīts, ka citu trešo valstu tirgos noteiktie tirdzniecības aizsardzības pasākumi mazina trešo valstu tirgu spējas uzņemt eksportam pieejamā jaudas pārpalikuma paredzamo palielinājumu no Indijas. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(197)

Arī tirdzniecības aizsardzības pasākumu ieviešana trešās valstīs liecina par to, ka Indijas eksporta cenu politika, visticamāk, atkārtosies arī Savienības tirgū.

(198)

Savienības PET tirgus ir pievilcīgs tā izmēra un cenu dēļ, jo ir trešais lielākais tirgus pasaulē, kuram strukturāli ir nepieciešams imports un kurā ir augstākas cenas nekā citos tirgos. Indijas gadījumā importa cenas uz Savienību ir augstākas nekā cenas uz trešām valstīm, kas liecina par Savienības tirgus pievilcību Indijas eksportam. To labi ilustrē fakts, ka imports no Indijas attiecīgajā periodā ir dubultojies par spīti spēkā esošajiem pasākumiem.

(199)

Savienības tirgus pievilcību eksportētājiem apstiprina arī tas, ka Savienības ražošanas nozare turpināja zaudēt tirgus daļu pieaugošajam importam no valstīm, pret kurām pasākumi netiek īstenoti. Īpaši tas attiecas uz Dienvidkoreju, kura būtiski palielināja eksportu uz Savienības tirgu 2012. gadā – pēc tam, kad beidzās pasākumi pret šo valsti.

(200)

To trešo valstu importa ietekme, pret kurām tiek īstenoti pasākumi, uz Savienības ražošanas nozari netika uzskatīta par būtisku tādēļ, ka importa apjoms bija salīdzinoši neliels un PIP laikā tā tirgus daļa būtiski samazinājās.

(201)

Importa apjoms no trešām valstīm, pret kurām netiek īstenoti pasākumi, attiecīgajā periodā pieauga, tomēr attiecīgā vidējā importa cena bija līdzīga Savienības ražošanas nozares vidējai cenai. Tādēļ importa ietekme no šīm valstīm uz Savienības ražošanas nozari tiek uzskatīta par ierobežotu.

(202)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka sakarā ar vertikālo integrāciju starp PET ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem ievērojamu daļu no PET pārdeva pašu vajadzībām, nekonkurējot ar importu. Tika arī apgalvots, ka tirgus pašu vajadzībām daļa bija ievērojama, kas ietekmēja analīzes rezultātus.

(203)

Pamatojoties uz informāciju, kas apkopota izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī, daļa no pārdošanas pašu vajadzībām netika atzīta par ievērojamu (mazāk par 10 %). Jāuzsver, ka attiecīgās puses norādīja uz PET ražotāju klātbūtni pārstrādes uzņēmumu vidū, ņemot vērā uz uzstādīto PET ražošanas iekārtu jaudu, nevis ņemot vērā to tirgus daļa fasēšanas uzņēmumu jomā. Tāpēc apgalvojumu par būtisku daļu izmantošanā pašu vajadzībām atzina par nepamatotu. Attiecībā uz cenu līmeni tika konstatēts, ka saistītu un nesaistītu pārdošanas darījumu cenas atrodas vienā diapazonā.

(204)

Tāpēc secināja, ka atšķirīgā pārdošanas pašu vajadzībām ietekmes analīze nebija nepieciešama un personu apgalvojumi tika noraidīti.

(205)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka Indijas imports PIP laikā nekādu kaitējumu neizraisīja, par ko liecina Savienības ražošanas nozares salīdzinoši labais ekonomiskais stāvoklis un peļņas līmenis. Jānorāda, ka patiešām šobrīd kaitējums netiek novērots un tāpēc šis ieinteresēto personu apgalvojums atbilst izmeklēšanas secinājumiem.

(206)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka arī citi faktori, piemēram, strukturālās nepilnības Savienības ražošanas nozarē un ieguldījumu trūkums, kā arī sezonāli un konjunktūras faktori (piemēram, slikti laikapstākļi, ekonomikas krīze), būtu varējuši ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli. Attiecībā uz pirmo argumentu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares pārstrukturizēšana jau notiek un panāktie ražīguma uzlabojumi liecina, ka šis iebildums nav pamatots. Attiecībā uz konjunktūras faktoriem, lai gan ekonomikas krīze 2009. gadā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, kā norādīts iepriekš (sk. 171. apsvērumu), attiecīgā ietekme šobrīd vairs nav novērojama. Sliktu laikapstākļu ietekme daļēji var izskaidrot patēriņa samazināšanos PIP laikā, tomēr, no vienas puses, laikapstākļiem piedēvētā ietekme uz situāciju Savienības tirgū netika pamatota, un, no otras puses, neliels kritums 2011. gadā, šķiet, drīzāk saistīts ar izejvielu īslaicīgu deficītu pasaules tirgus notikumu dēļ 2011. gadā. Tāpēc izmeklēšanas rezultāti neapstiprināja nevienu no šiem iebildumiem.

(207)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma atkārtošanās šajā gadījumā nav ticama, ja pasākumi tiktu atcelti, jo, pateicoties Savienības ražošanas nozares uzbūvei (koncentrācija un vertikālā integrācija), tā ir aizsargāta pret importa izraisīto ietekmi. Tika apgalvots, ka pārēja uz importētu PET tuvākā nākotnē nav nedz vēlama, nedz iespējama, jo īpaši tādēļ, ka iepirkuma līgumi un politika, kā arī lielo zīmolu īpašnieku (pakārtoto lietotāju) apstiprināšanas process sarežģī PET piegādātāju maiņu. Jānorāda, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā turpināja zaudēt tirgus daļu importa dēļ; no vienas puses, tas pierāda, ka Savienības ražošanas nozare ir aizsargāta pret importa ietekmi, bet, no otras puses, ka pāreja uz importu nav hipotētiska, bet jau faktiski notiek. Tādēļ arī šis iebildums tika noraidīts.

(208)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas atkārtoja apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare, pateicoties tās struktūrai, bija pasargāta pret importa potenciālo konkurenci. Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu par vienas ražotāju grupas (kas kontrolē piecus ražotājus) dominējošo stāvokli Savienības tirgū, tiek norādīts, ka Savienības tirgus ir atvērts tirgus, kurā darbojas vēl astoņi citi ražotāji, kuri neietilpst šajā grupā, un importa jomā ir pieaugoša konkurence ar trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir gan noteikti pasākumi, gan tādu nav. Otrkārt, šim uzņēmējdarbības veidam ir raksturīga koncentrācija, pamatojoties uz patēriņa ražojumu, kura konkurētspēja ir atkarīga no apjomradītiem ietaupījumiem. Treškārt, tika konstatēts, ka Savienības tirgū nav neviena līdera cenas ziņā. Visbeidzot, personas apgalvoja, ka nav analizēta importa no trim attiecīgajām valstīm ietekme, ņemot vērā dažu Savienības ražotāju vertikālo integrāciju ar fasēšanas nozari vai ar PTA ražotājiem. Kā minēts 205. apsvērumā, šie aspekti patiesi tika analizēti un atzīti par nepamatotiem. Turklāt, pārbaudot uzņēmumus, uz kuriem attiecās vertikālā integrācija ar izejvielu ražotājiem, guva apstiprinājumu, ka tas nerada salīdzinoši nekādas priekšrocības, jo pārvedumus veica tirgus cenās. Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozare būtu pasargāta no konkurences, tika noraidīts.

(209)

Visbeidzot dažas ieinteresētās personas iebilda, ka nekādi pierādījumi nepamato secinājumu, ka Indijas eksporta jauda varētu apdraudēt Savienības tirgu ar “zemām cenām”, ņemot vērā to, ka i) Indijas iekšzemes pieprasījums pieaug un paredzams, ka pieaugs arī turpmāk; ii) PET ražošanas apjoms pārsniedz iekšzemes patēriņu, taču konkurence eksporta tirgos nav veicinājusi eksportu par neparasti zemām cenām; iii) ražošanas jaudas pieaugums Āzijā ir atbildes reakcija uz pieprasījuma pieaugumu visā pasaulē. Jānorāda, ka šīs izmeklēšanas konstatējumi pierāda, ka prognozētais ražošanas jaudas pieaugums radīs aizvien lielāku ražošanas jaudas pārpalikumu attiecībā pret iekšzemes pieprasījumu. Turklāt Indijas noteiktās cenas trešo valstu tirgos bija zemākas salīdzinājumā ar Indijas importa cenām Savienībā. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem 189. līdz 199. apsvērumos, ir ticams, ka subsidētais imports no Indijas tiks vērsts uz Savienības tirgu būtiskā apjomā un par cenu, kas ir zemāka par vidējo cenu Savienības ražošanas nozarē, ja kompensācijas pasākumi netiks turpināti. Pamatojoties uz to, ieinteresēto personu argumenti tika noraidīti.

(210)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka, pārtraucot kompensācijas pasākumus, pastāv varbūtība, ka uz Savienību tiktu novirzīts būtisks subsidēta importa apjoms no Indijas. Subsīdiju dēļ importa cena, visticamāk, būtu zemāka par Savienības ražošanas nozares piedāvāto. Turklāt, ja Indijas ražotāji eksportētāji censtos palielināt savu tirgus daļu, šā importa cenas, visticamāk, tiktu pazeminātas vēl vairāk. Tas, visticamāk, pastiprinātu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, negatīvi ietekmējot tās stāvokli.

(211)

Attiecīgajā periodā situācija Savienības ražošanas nozarē uzlabojās, jo īpaši attiecībā uz ražīgumu un jaudas izlietojumu, kā arī uz peļņu, kas PIP laikā pietuvojās sākotnējās izmeklēšanas laikā konstatētajam mērķim. Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozare, lai gan vēl ir nestabila, PIP laikā neizjuta būtisku kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā varbūtību, ka, atceļot pasākumus, subsidēts imports no Indijas par cenām, kas visticamāk, būtu zem Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, būtiski pieaugtu, jāsecina, ka stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos un nozarei atkal tiktu nodarīts būtisks kaitējums.

(212)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu turpināšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, pamatojoties uz dažādu ieinteresēto personu interešu novērtējumu. Saskaņā ar pamatregulas 31. panta 2. punktu visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli.

(213)

Jāpatur prātā, ka pasākumu ieviešana netika uzskatīta par pretrunīgu Savienības interesēm nedz sākotnējā izmeklēšanā, nedz pēdējā termiņa beigu pārskatīšanā. Turklāt pēdējā termiņa beigu pārskatīšanā analīze tika veikta situācijā, kad pasākumi jau tika īstenoti, tādējādi novērtējumā tika ņemta vērā arī nevajadzīga attiecīgo pasākumu negatīvā ietekme uz ieinteresētajām personām.

(214)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par subsidēšanas turpināšanos un kaitējuma atkārtošanās varbūtību pastāv kādi būtiski iemesli, kas liktu secināt, ka šobrīd Savienībai nevajadzētu turpināt minētos pasākumus.

(215)

Kompensācijas pasākumu turpināšana attiecībā uz importu no Indijas palīdzētu Savienības ražošanas nozarei turpināt sākto pārstrukturizēšanu un stabilizēt tikai nesen uzlaboto ekonomisko stāvokli, jo palīdzētu izvairīties no ievērojama apjoma subsidēta importa no Indijas, kas tai nodarītu kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare turpinātu gūt labumu no pašreizējo kompensācijas pasākumu turpināšanas.

(216)

Tāpēc jāsecina, ka kompensācijas pasākumu turpināšana pret Indiju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(217)

Šajā pārskatīšanā neviens no nesaistītiem importētājiem nesadarbojās. Lai gan tika ieviesti pasākumi, imports no Indijas attiecīgajā periodā turpinājās un gandrīz dubultojās.

(218)

Imports no citām trešām valstīm, pret kurām netiek īstenoti pasākumi, arī bija pieejams un PIP laikā veidoja būtisku tirgus daļu (sk. 149. apsvērumu). Tāpēc, pat īstenojot pasākumus, importētājiem bija pieejami alternatīvi piegādātāji.

(219)

Paturot prātā, ka nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi būtiski ietekmētu importētājus, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana nebūtu pretrunā Savienības importētāju interesēm.

(220)

Attiecīgā ražojuma izgatavošanai nepieciešamās izejvielas ir PTA un MEG. Divi no pieciem zināmajiem izejvielu piegādātājiem (viens piegādā PTA, bet otrs – MEG) sadarbojās ar izmeklēšanu, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Abi izejvielu piegādātāji izteica atbalstu pasākumu turpināšanai.

(221)

Izmeklēšanā konstatēja, ka PTA ražotājs, kurš sadarbojās, PIP laikā piegādāja būtisku daļu no atlasītajiem Savienības ražotājiem nepieciešamās PTA. Ņemot vērā, ka PTA Savienībā tiek izmantota tikai PET ražošanai, var pamatoti uzskatīt, ka PTA ražotāji ir lielā mērā atkarīgi no PET ražošanas nozares.

(222)

Attiecībā uz MEG piegādātāju, kurš sadarbojās, PIP laikā MEG piegādes veidoja salīdzinoši nelielu daļu no minētā piegādātāja kopējā apgrozījuma. PET nav nedz vienīgais, nedz lielākais iespējamais MEG izmantošanas veids, tādēļ MEG ražotāji nav tik ļoti atkarīgi no situācijas PET ražošanas nozarē. Tāpēc tika uzskatīts, ka pasākumu turpināšanai pret subsidētu PET importu no Indijas būtu pozitīva, lai gan visticamāk neliela ietekme uz MEG piegādātājiem.

(223)

Tika iebilsts, ka izejvielu piegādātāji nav atkarīgi no Savienības PET ražotājiem; īpaši tika akcentēts, ka divi no četriem izlasē iekļautajiem ražotājiem patiesībā importēja izejvielas.

(224)

Attiecībā uz šo apgalvojumu izmeklēšana pierādīja, ka importētās izejvielas pārsvarā bija MEG, kuru var izmantot ne tikai PET ražošanai. Netika apkopoti nekādi rādītāji, kas liecinātu par būtisku PTA importu uz Savienību. Tāpēc šis arguments neietekmē secinājumus attiecībā uz PTA ražotāju atkarību no PET ražošanas Savienībā.

(225)

Tāpēc tika uzskatīts, ka pasākumu turpināšanai pret subsidētu PET importu no Indijas būtu pozitīva ietekme uz PTA ražotājiem un arī, lai gan mazākā mērā, uz MEG piegādātājiem. Tādējādi pasākumu turpināšana pret importu no Indijas nebūtu pretrunā izejvielu piegādātāju interesēm.

(226)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka PTA tika eksportēts un tādējādi tika apgalvots, ka PTA ražotāji nav atkarīgi no Savienības ražošanas nozares. Netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tāpēc šis personu arguments tika noraidīts kā nepamatots.

(227)

Turklāt tās pašas personas apgalvoja, ka pasākumu atcelšanai nebūs nekādas ietekmes uz PTA ražotājiem, jo lietotāji, kas sadarbojās, iespējams, nesāks pirkt importu un turpinās iepirkt PET no Savienības ražošanas nozares. Tādēļ PTA patēriņš Savienībā saglabāsies tajā pašā līmenī. Saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem, attiecīgajā laikposmā Savienības ražošanas nozare turpināja zaudēt tirgus daļu importu dēļ. Tas liecina, ka pāriešana uz importu nav hipotētiska (sk. 164. apsvērumu). Tāpēc personu apgalvojums tika noraidīts.

(228)

Savienības ražošanas nozare iebilda, ka situācija otrreizējās pārstrādes nozarē ir atkarīga no ilgtspējīgas neapstrādāta PET (PET pirms pārstrādes) cenas Savienības tirgū. Savu apgalvojumu tie pamatoja ar Eiropas Plastmasas pārstrādātāju asociācijas paziņojumu presei, kurā teikts, ka iespējama pasākumu atcelšana attiecībā uz neapstrādātu PET varētu vēl vairāk pasliktināt stāvokli otrreizējās pārstrādes nozarē.

(229)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka stāvoklis otrreizējās pārstrādes nozarē ir atkarīgs no ilgtspējīgas neapstrādāta PET cenas Savienības tirgū, jo neapstrādāta PET un pārstrādāta PET cenas nav savstarpēji saistītas. Tika apgalvots, ka pārstrādātu PET pārsvarā izmanto poliestera šķiedras ražošanai un tāpēc to nevar saistīt ar neapstrādāta PET cenas pārmaiņām. Turklāt tika norādīts, ka pārstrādātu PET pilnīgi atbalsta pudeļu pildītāji un tāpēc šī nozare nav atkarīga no PET ražotājiem. Visbeidzot tika norādīts, ka otrreizējās pārstrādes nozare nepieteicās kā ieinteresētā persona šajā izmeklēšanā.

(230)

Tā kā otrreizējās pārstrādes nozare šajā izmeklēšanā nepieteicās, nevienu no iepriekš minētajiem apgalvojumiem nav iespējams apstiprināt ar faktiskiem skaitļiem. Tāpēc tiek secināts, ka kopumā spēkā esošie pasākumi nebūtu pretrunā Savienības otrreizējās pārstrādes nozares interesēm.

(231)

Attiecīgo ražojumu pārsvarā izmanto pudeļu ražošanai ūdenim un citiem bezalkoholiskiem dzērieniem. Ražojuma izmantošana citu iepakojuma veidu (pārtikas, slokšņu u. c.) ražošanai ir salīdzinoši neliela. PET pudeļu ražošanai ir divi posmi: i) vispirms tiek izveidota sagatave, ievadot veidnē PET; ii) vēlāk sagatave tiek sildīta un no tās tiek izpūsta pudele. Pudeļu izgatavošana var būt integrēts process (proti, viens un tas pats uzņēmums iepērk PET, pārstrādā to sagatavē un ar pūšanas metodi izgatavo pudeles formu), vai tā var aprobežoties tikai ar otro posmu (ar pūšanas metodi tiek izgatavota pudeles forma). Sagataves ir diezgan viegli pārvadājamas, jo tās ir mazas un blīvas, turpretim tukšās pudeles ir neizturīgas un to izmēra dēļ pārvadāšana izmaksā ļoti dārgi.

(232)

Tāpēc, lai izpētītu spēkā esošo pasākumu ietekmi, ir noteiktas divas pakārtoto lietotāju grupas: i) pārstrādes uzņēmumi un/vai pudeļu izgatavotāji, kas pārstrādā PET granulas sagatavēs (vai pudelēs) un pārdod tās turpmākai apstrādei; ii) pudeļu pildītāji, kas pilda (un izpūš) pudeles no sagatavēm; šai grupai pieder lielākā daļa minerālūdens un bezalkoholisko dzērienu ražotāju. Pudeļu pildītāji bieži ir iesaistīti PET nozarē, vai nu veicot integrēto pudeļu izgatavošanas procesu, vai noslēdzot starpniecības līgumus ar pārstrādes apakšuzņēmumiem un/vai pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmumiem, kuru vārdā tie ar ražotājiem vienojas par PET cenu (vienkāršā starpniecība) vai pat iepērk PET savu pudeļu ražošanai (pastiprinātā starpniecība).

(233)

Septiņpadsmit uzņēmumi (pieci pārstrādes uzņēmumi un divpadsmit pudeļu pildītāji) sadarbojās izmeklēšanā un sniedza informāciju uz anketas jautājumiem. Pārstrādes uzņēmumi, kas sadarbojās, pārstāvēja 22,7 % no kopējā PET patēriņa Savienībā un pudeļu pildītāji attiecīgi 13 %. Atbildes no pudeļu pildītājiem tika saņemtas no dažādu starptautisku uzņēmumu (zīmolu īpašnieku) filiālēm.

(234)

Tika noskaidrots, ka lietotāji, kas sadarbojās, iepirka PET galvenokārt no Savienības ražotājiem, un tikai nelielu daļu nodrošināja imports. Imports no Indijas veidoja aptuveni pusi no šā importa apjoma, tātad pavisam nelielu daļu no iepirktā PET. Tomēr imports bija pieejams arī no citām trešām valstīm, pret kurām netiek īstenoti pasākumi, un PIP laikā tas veidoja būtisku tirgus daļu (sk. 149. apsvērumu). Tāpēc, pat īstenojot pasākumus, importētājiem bija pieejami alternatīvi piegādātāji.

(235)

Lietotāji apgalvoja, ka tos būtiski ietekmē lielais PET cenu pieaugums pēdējos gados, kuru pašreizējos ekonomikas apstākļos nav iespējams nodot tālāk mazumtirgotājiem un patērētājiem. Tika apgalvots, ka šis cenu pieaugums radies, daudzu gadu gaitā uzkrājoties tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas sargāja Savienības ražotājus no importa radītās konkurences laikā, kad Savienības PET nozare kļuva koncentrētāka un integrētāka. Lietotāji apgalvoja, ka tādējādi spēkā esošie pasākumi, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz PET cenu, pakārtotajā ražošanas nozarē ir pazeminājuši nodarbinātības līmeni, pasliktinājuši situāciju pētniecības un izstrādes jomā un konkurētspēju eksporta tirgos, kā arī nopietni ietekmējuši MVU. Tika arī apgalvots, ka spēkā esošo pasākumu dēļ zaudēto darba vietu skaits pārsniedz šobrīd Savienības PET nozarē nodarbināto cilvēku skaitu.

(236)

Attiecībā uz PET cenu ietekmi uz pārstrādes uzņēmumiem tika konstatēts, ka PET veido aptuveni 80 % no kopējām izmaksām. Tāpēc PET uzskata par ļoti svarīgu izdevumu pozīciju šim uzņēmējdarbības veidam. Turklāt pārstrādes uzņēmumu nozare ir samērā sadrumstalota, un tai ir salīdzinoši neizdevīga sarunu pozīcija attiecībā pret lielajiem pudeļu pildīšanas uzņēmumiem un strukturālas problēmas, kas raksturīgas uz izejvielām balstītai nozarei. Tā rezultātā šajā nozarē vērojama aizvien lielāka vertikālā integrācija ar pudeļu pildītājiem un starpniecības līgumu slēgšana, kas garantē pārstrādes nodevas, savukārt PET cenu nosaka un maksā pudeļu pildītāji. Tiek lēsts, ka ievērojamu PET iepirkumu daļu Savienības tirgū kontrolē tieši lielie pudeļu pildītāji. Tā kā līgumos par sagatavēm nereti iekļauj mehānismus PET cenu pārmaiņu atspoguļošanai, pārstrādes uzņēmumi kļūst aizvien neitrālāki attiecībā pret PET cenu pārmaiņām.

(237)

Pēc informācijas izpaušanas daži lietotāji apstrīdēja secinājumu par to, ka aizvien vairāk tiek izmantota starpniecība un cenu formulas. Lietā atrodamā informācijas apstiprināja šo tendenci. Tādēļ šo prasību noraidīja.

(238)

Tika apgalvots, ka spēkā esošie pasākumi neradītu kaitējumu pārstrādes uzņēmumiem, ja līdzīgi pasākumi tiktu piemēroti arī sagatavju importam Savienībā. Tika apgalvots, ka pastāv stimuli pārvietot sagatavju ražošanu uz teritorijām, kas atrodas tuvu Savienības robežai ar trešām valstīm, kurās nepiemēro pasākumus Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes PET importam, un importēt sagataves Savienībā bez PET antidempinga pasākumiem. Ir atzīts, ka zināmā mērā šāds process ir ekonomiski pamatots. Taču, ņemot vērā transportēšanas izmaksas, ražošanas pārvietošana varētu notikt tikai ierobežotā attālumā. Tādēļ kopumā var uzskatīt, ka attiecīgo pasākumu iespējamā negatīvā ietekme uz dažiem pārstrādes uzņēmumiem ir nenozīmīga.

(239)

Attiecībā uz PET cenas ietekmi uz pudeļu pildītājiem jānorāda, ka, pamatojoties uz paziņotajiem rādītājiem, tiek lēsts, ka vidējās svērtās PET izmaksas veido 9 % no pudelēs pildīto bezalkoholisko dzērienu kopējām izmaksām un 12 % no pudelēs pildītā minerālūdens kopējām izmaksām. Tas parāda, ka PET izmaksas nav pudeļu pildītāju galvenā izmaksu komponente.

(240)

Turklāt izmeklēšanā konstatēts, ka PET pudelēm tika dota priekšroka, taču tās nebija vienīgais pudeļu pildītāju izmantotais iepakojums. PET ražojumi veido 75 % no ūdens pudeļu pildītāju apgrozījuma un 50 % no bezalkoholisko dzērienu ražotāju apgrozījuma. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka līgumu starp daudziem lielajiem pudeļu pildītājiem (zīmolu īpašniekiem) un PET ražotājiem pamatā bija formula, saskaņā ar kuru cenu koriģēja, lai ņemtu vērā PET izejvielu cenu svārstības. Tas apliecina, ka lielajiem un tādējādi reprezentatīvākajiem pudeļu pildītājiem ir ietekme uz sarunām par PET ražotāju pārstrādes peļņas normu.

(241)

Pēc informācijas izpaušanas daži lietotāji atkārtoja savu argumentu, ka PET ir izmaksu pamatsastāvdaļa pārstrādes uzņēmumiem, bezalkoholisko dzērienu un dzeramā ūdens pudelēs ražotājiem un ka konstatējumi šajā jautājumā bija neprecīzi un to pamatā nebija paziņotie dati. Jāatzīmē, ka pārstrādes uzņēmumi tika analizēja atsevišķi un viņu gadījumā šī piezīme ir nepamatota (sk. 236. apsvērumu). Attiecībā uz pudeļu pildītāju situācijas izvērtējumu, tika apstiprināts, ka izmeklēšanās konstatētās izmaksu attiecības pamatā ir rādītāji, kurus sniedza pudeļu pildītāji saskaņā ar metodoloģiju, kas ir pieejama visām personām. Noteiktās izmaksu attiecības bija saskaņā ar konstatējumiem, kas izdarīti iepriekšējās izmeklēšanās, kurās bija aplūkots tas pats ražojums (14). Tādēļ personu apgalvojumi tika atzīti par nepamatotiem.

(242)

Pēc informācijas izpaušanas daži lietotāji apgalvoja, ka viņu sniegto uzņēmumu raksturojošo datu un informācijas būtība nav atspoguļota Savienības interešu analīzē. Tiek apstiprināts, ka tika izmantoti dati, ko lietotāji iesniedza kā atbildes uz anketas jautājumiem. Aprēķinu metodoloģija tika darīta pieejama visām iesaistītajām personām. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(243)

Izmeklēšanā arī konstatēja, ka, pamatojoties uz pašu pudeļu pildītāju lēsto gaidāmo un/vai vēlamo PET cenu pazemināšanos, pasākumu atcelšanas rezultāts būtu nenozīmīgs izmaksu samazinājums pudeļu pildītājiem. Pamatojoties uz šīm PET cenu pazeminājuma aplēsēm un noteiktajām izmaksu attiecībām, tika aprēķināts, ka attiecīgais izmaksu samazinājums būtu 0,3 –0,7 % no pudeļu pildītāju kopējām izmaksām to ar PET saistītajos darījumos.

(244)

Pēc informācijas izpaušanas daži lietotāji apstrīdēja šo secinājumu, norādot, ka jebkādi izmaksu ietaupījumi būtu būtiski. Daži lietotāji savos iesniegumos ir veikuši jaunus aprēķinus, nesniedzot nekādus jaunus pierādījumus. Jāuzsver, ka potenciālie ietaupījumi ir hipotētiski, kā to pieļauj arī daži lietotāji. No pārstrādes uzņēmumiem šajā segmentā netika saņemti nekādas norādes par potenciālajiem ietaupījumiem. Attiecībā uz pudeļu pildītājiem tika uzskatīts, ka, ja PET cenu samazinājums būtu iespējams, ņemot vērā pudeļu pildītāju izmaksu struktūru, ietaupījumus 0,3 % - 0,7 % apmērā no kopējām izmaksām nevar uzskatīt par “ievērojamu ietaupījumu”. Tā kā netika sniegti nekādi jauni pierādījumi, apgalvojumu noraidīja kā nepamatotu.

(245)

Tika apgalvots, ka dažus pudelēs pildītā ūdens ražotājus negatīvi ir ietekmējušas tiesiskās prasības, kas paredz avota ūdeni pildīt pudelēs tā ieguves vietā un iegūt ierobežotu daudzumu ūdens. Nozarē dominē MVU, un tas ietekmē attiecīgo uzņēmumu izmaksu struktūru. Turklāt dalībvalstīs ir novērotas gatavā izstrādājuma cenu līmeņu atšķirības atkarībā no vietējo iedzīvotāju pirktspējas. Ņemot to vērā, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā PET cenu galīgā pazeminājuma ietekme būtu jūtamāka šajā pudeļu pildīšanas nozares sektorā.

(246)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības PET ražotāji piemēroja paaugstinātas cenas un paaugstinātus uzcenojumus un ka tas bijis cenu pieauguma iemesls 2011. gadā. Šā apgalvojuma pamatā bija arī PET cenu un to ietekmes uz izejvielām Savienībā salīdzinājums ar situāciju Āzijas tirgū un ASV. Tika apgalvots, ka šādu situāciju radījusi arvien jaunu tirdzniecības aizsardzības pasākumu ieviešana.

(247)

Jānorāda, ka PET cenu paaugstināšanās 2011. gadā, kā arī to kritums 2009. gadā bija globāls fenomens, kuru izraisīja izejvielu cenu pārmaiņas (sk. 155. apsvērumu). Ieinteresēto personu sniegtā informācija sistemātiski norādīja uz ļoti ciešu saistību starp PET cenu izmaiņām Eiropā, Āzijā un ASV. Neraugoties uz to, jāatzīst, ka pasaulē patiešām pastāv PET cenu atšķirības, kas saistītas ar dažādiem iemesliem, jo īpaši konkrēto izmaksu struktūru katrā reģionā. Attiecībā uz argumentu par prēmijas uzcenojuma piemērošanu Savienībā jānorāda, ka pat ārkārtas apstākļos 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā Savienības ražošanas nozare panāca tikai tādu rentabilitātes līmeni, kas uzskatāms par atbilstīgu šādai nozarei. Netika iegūti pierādījumi par papildu peļņas normu. Tādēļ arguments par paaugstinātu cenu un paaugstinātu uzcenojumu piemērošanu PET Savienībā, kas tiek veikta attiecīgo pasākumu dēļ, ir jānoraida.

(248)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas atkārtoja savu argumentu, ka cenas Savienībā bijušas nepamatoti augstas, atspoguļojot antidempinga pasākumu akumulācijas ietekmi, kas noteikti tirgū, kurā koncentrēti Savienības ražotāji, pastāv vertikālā integrācija un ierobežotā ražošana nespēj apmierināt patēriņu. Tika arī apgalvots, ka arī cenu dati liecinājuši par to, ka augstākas cenas Savienībā neatspoguļo augstākās izejvielu izmaksas. Jāatzīmē, ka argumenti par koncentrāciju, vertikālo integrāciju un Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu ir apskatīti attiecīgi 207. un 259. apsvērumā. Attiecībā uz apgalvojumu, ka šie faktori ietekmē PET cenu Savienībā, jāatgādina, ka PET cenu attīstību nosaka izejvielu cena, kas veido līdz 90 % no PET izmaksām (sk. 173. apsvērumu). Tātad PET cenu palielinājums 2010./2011. gadumijā bija pasaules mēroga fenomens (sk. 172. apsvērumu). Tādēļ personu apgalvojumi tika atzīti par nepamatotiem.

(249)

Attiecībā uz argumentu par atšķirību starp PET cenu Savienībā un cenām Āzijā un ASV, un papildus konstatējumiem, kas jau izklāstīti 244. apsvērumā, tika konstatēts, ka cenu atšķirības starp ASV un Savienības tirgu bija nepastāvīgas, lai arī nelielas. Savienības cenas nebija regulāri augstākas, kā tas tika apgalvots. Tika atzīts, ka Savienības un Āzijas tirgi ir ļoti atšķirīgi izmaksu struktūras ziņā, jo īpaši saistībā ar tirgus lielumu un apjomradītiem ietaupījumiem, piekļuvi izejvielām un jaudu. Tādējādi salīdzināt vidējās cenas starp šiem diviem tirgiem nebija jēgas. Tādēļ personu arguments tika atzīts par nepamatotu.

(250)

Tāpat dažas personas apgalvoja, ka cenas Savienībā atspoguļo augstāku starpību pret izejvielu izmaksām salīdzinājumā ar ASV vai Āziju. Salīdzinot starpību, ievērota tā pati loģika, kā salīdzināt cenas dažādos reģionālos tirgos, vienīgā atšķirība ir tā, ka tiek ņemtas vērā izejvielu cenu atšķirības starp dažādiem reģionāliem tirgiem. Tomēr pastāvošās strukturālās atšķirības starp tirgiem var pamatot atšķirības konversijas maksā/parvēršanas nodevā. Ārkārtas peļņa, ko Savienības ražošanas nozare guva 2010./2011. gadumijā tika paskaidroti 179. apsvērumā. Tika secināts, ka nevienā no situācijām pasākumiem nebija nekāda nozīme. Tādēļ personu arguments tika noraidīts.

(251)

Tās pašas personas arī apgalvoja, ka lielākais ražotājs Savienībā noteica Savienības tirgū augstākas cenas nekā citos tirgos un attiecīgi 2010. gadā guva lielākus ieņēmumus Savienībā nekā citur. Šajā sakarā tiek atzīts par ekonomiski pamatotu, ka starptautisks uzņēmums nosaka atšķirīgu izmaksu struktūru un tādējādi atšķirīgas cenas dažādos reģionālajos tirgos. Ārkārtas rentabilitātes līmenis 2010./2011. gadumijā tika paskaidrots 179. apsvērumā. Tādēļ šis arguments tika noraidīts.

(252)

Izskanēja arī apgalvojumi par ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos lietotāju nozarē, piemēram, par ražotņu slēgšanu un nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. Tika apgalvots, ka šādu situāciju izraisījis PET cenu paaugstinājums. Turklāt izskanēja apgalvojums, ka pazeminājusies Eiropas vadošo zīmolu īpašnieku konkurētspēja, jo to eksports uz trešām valstīm tiešā veidā konkurēja ar pudelēs pildītajiem produktiem, kuru ražošanā izmantoja PET par starptautiskām cenām.

(253)

Jānorāda, ka, pamatojoties uz lietotāju, kas sadarbojās, sniegto informāciju, netika konstatēts, ka lietotāju segments cieta zaudējumus, pat ja PIP laikā bija vērojama kopējā rentabilitātes līmeņa pazemināšanās. Lietotāju ražošanas nozarē peļņas norma, ko noteica, pamatojoties uz aptaujas anketās sniegtajām atbildēm saskaņā ar metodoloģiju, kas bija pieejama visām personām, bija tajā pašā līmenī kā rentabilitāte, kas noteikta Savienības ražošanas nozarei PIP laikā. Divi pārbaudītie uzņēmumi (pudeļu pildītāji) ziņoja, ka attiecīgajā periodā palielinājuši ražošanas apjomu un paaugstinājuši rentabilitāti. Tika konstatēts, ka dažu pārstrādes uzņēmumu peļņas norma bija neliela un ka tie saskārās ar strukturālām un finanšu grūtībām. Taču šai saistībā nebija iespējams noteikt tiešu saistību ar īstenotajiem pasākumiem. Līdzīgi arī fakts, ka zināmā mērā pasliktinājās pudeļu pildītāju ekonomiskais stāvoklis, tika saistīts ar ražošanas apjoma samazinājumu 2011. gadā, ko izraisīja PET cenas pēkšņs pieaugums, ko, ņemot vērā tajā laikā vērojamo ekonomikas lejupslīdi, nevarēja nodot tālāk mazumtirgotājiem. Taču, lai gan ir konstatēts, ka 2011. gadā zināmā mērā pasliktinājās lietotāju nozares stāvoklis, saistība starp stāvokļa pasliktināšanos un pasākumu piemērošanu netika uzskatāmi parādīta, jo īpaši ņemot vērā to, ka pasākumus īstenoja kopš 2000. gada.

(254)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas nepiekrita secinājumam, ka lietotāju nozare darbojās bez zaudējumiem. Personas arī apgalvoja, ka lietotāju peļņas norma bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares peļņas norma. Attiecībā uz lietotāju nozares rentabilitātes izvērtējumu, no tiem lietotājiem, kas sadarbojās, iegūtā informācija ir pretrunā ar šo apgalvojumu. Metodoloģija tika darīta pieejama visām personām. Lai gan daži lietotāji, kas sadarbojās, varētu būt strādājuši ar zaudējumiem, lietotāju nozare kopumā tika atzīta par rentablu. Jebkurā gadījumā, ja PET cenu pieaugums bija viens elements, kas ietekmēja lietotāju rentabilitāti, netika pierādīta nekāda saikne starp pasākumiem un attiecīgo uzņēmumu rentabilitāti. Attiecībā uz lietotāju un Savienības ražošanas nozares peļņas normas salīdzināšanu, šī prasība nebija pamatota. Savienības ražošanas nozares rentabilitātes svārstību dēļ (sk. 176. līdz 179. apsvērumu) salīdzinājums starp abiem segmentiem netika atzīts par pārliecinošu. Jebkurā gadījumā abi segmenti uzrādīja līdzīgus rentabilitātes līmeņus PIP laikā (sk. 253. apsvērumu). Ņemot vērā iepriekš minēto pušu komentāri tika noraidīti kā nepamatoti.

(255)

Iebildums attiecībā uz Savienības ražotāju pudelēs pildītā minerālūdens / bezalkoholisko dzērienu eksporta konkurētspējas pasliktināšanos nebija nedz pamatots, nedz arī saistīts ar spēkā esošajiem pasākumiem.

(256)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma personas atkārtoti uzsvēra, ka PET cenu pieaugums negatīvi ietekmē pudelēs pildīta ūdens eksporta konkurētspēju. Tiek atzīts, ka PET cenu pieaugums kopā ar citiem faktoriem var negatīvi ietekmēt pudelēs pildīta ūdens eksporta konkurētspēju. Tomēr, tā kā netika konstatēta saikne starp PET cenas pieaugumu un attiecīgajiem pasākumiem, jo PET cenas galvenokārt izriet no izejvielu cenas, apgalvojums par pasākumu ietekmi uz samazināto konkurētspēju tika noraidīts.

(257)

Visbeidzot attiecībā uz pasākumu iespējamo ietekmi uz nodarbinātību jānorāda – izmeklēšana parādīja, ka pārbaudītā darba vietu skaita samazināšanās lietotāju nozarē galvenokārt bija saistīta ar ražīguma un efektivitātes paaugstināšanu un daļēji notika sakarā ar pagaidu darbinieku skaita samazināšanu.

(258)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja šo konstatējumu, pamatojoties uz to, ka tas neatspoguļo situāciju visā nozarē. Papildus 254. apsvērumā aprakstītajiem konstatējumiem, tiek atzīmēts, ka pārstrādes uzņēmumu paziņoto darba vietu kopējais skaits būtiski palielinājās, un neviens no viņiem neziņoja par darba vietu samazināšanu. Pudeļu pildītāji ziņoja par darba vietu skaita samazināšanu sakarā ar PET cenas palielināšanos. Tā kā PET cenu pieaugums ir pasaules mēroga fenomens, netika konstatēta nekāda saikne starp darba vietu skaita samazināšanos un pasākumiem. Turklāt par 90 % zaudēto darba vietu, par kurām ziņoja lietotāji atbildēs uz anketas jautājumiem, attiecās uz trim uzņēmumiem. Viens no tiem, pārbaudīts lietotājs, kura samazinātās darba vietas veidoja būtisku daļu no paziņotajām, attiecīgajā laikposmā būtiski palielināja savus apjomus, un tāpēc šādi zaudējumi tiek saistīti ar produktivitātes pieaugumu. Attiecībā uz abiem pārējiem uzņēmumiem konstatēja, ka to rentabilitātes rādītāji ir vieni no visaugstākajiem no attiecīgā segmenta visiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un šajā gadījumā pārsniedza Savienības ražošanas nozares mērķa peļņas normu. Tādēļ šīs prasības noraidīja.

(259)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražotājiem nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu. Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare PIP laikā darbojās, izmantojot 86 % no savas ražošanas jaudas, un tai bija pietiekama brīvas jaudas rezerve, lai apmierinātu visu iekšzemes PET patēriņu. Turklāt joprojām pastāv imports no citām valstīm, kurām piemēro vai nepiemēro pasākumus, un tam ir tendence palielināties. Turklāt Dienvidkorejas gadījumā pasākumu piemērošana beidzās un tiek atcelti pasākumi attiecīgā ražojuma importam no Malaizijas un Indonēzijas. Turklāt PET otrreizējas pārstrādes nozare var būt par papildu PET ieguves avotu, lai segtu PET patēriņu Savienībā. Šo iemeslu dēļ iespējamās problēmas, ar kurām saskaras lietotāji sakarā ar norādīto nepietiekamo ražošanas jaudu Savienībā, netika uzskatītas par pamatotām.

(260)

Pēc informācijas izpaušanas daži lietotāji apgalvoja, ka analīzē netika ņemti vērā norādītā pasākumu kumulācijas negatīva ietekme uz attiecīgo ražojumu, kas ir šīs pārskatīšanas priekšmets. Atbildot uz šo argumentu, jāatzīmē, ka kompensācijas pasākumi tikai nedaudz labotu dempinga rezultātā nodarīto kaitējumu. Netika pierādīts, ka pastāv „pasākumu kumulācijas” efekts. Gluži pretēji, neraugoties uz pieņemtajiem pasākumiem, imports no valstīm, kam piemēroja pasākumus, turpinās un tā apjoms attiecīgajā laikposmā pat palielinājās. Tāpat turpinās imports no valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi, un tam ir pieaugoša tendence un tā apjomi ir būtiski. Tāpēc personu apgalvojums tika noraidīts.

(261)

Visbeidzot, tiek prognozēts, ka kompensācijas pasākumu termiņa pagarināšana attiecībā uz importu no Indijas dotu Savienības ražošanas nozarei iespēju uzlabot un stabilizēt tās ekonomisko stāvokli, pateicoties pēdējos gados veiktajiem ieguldījumiem un konsolidācijai.

(262)

Tiek uzskatīts arī, ka labāks ekonomiskais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē var būt Savienības PTA ražotāju un mazākā mērā arī MEG ražotāju interesēs.

(263)

Kopš pēdējā pārskatīšanas dažu lietotāju ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies, un tika konstatēts, ka jo īpaši mazākus pudelēs pildītā ūdens ražotājus cita starpā negatīvi ietekmējis nesenais PET cenu paaugstinājums, jo tie esošajā ekonomiskajā situācijā cenu paaugstinājumu nevarēja attiecināt uz mazumtirgotājiem. Taču tika konstatēts, ka ārkārtas cenu un peļņas normas izmaiņas Savienības ražošanas nozarē 2011. gadā bija vērojamas visā pasaulē un to galvenais iemesls bija izejvielu cenu paaugstinājums. Tādēļ apgalvojumus par piemēroto paaugstināto cenu un paaugstināto uzcenojumu saistību ar attiecīgajiem pasākumiem atzina par nepamatotiem. Vienlaikus Savienības tirgus joprojām ir atvērts tirgus, un ir pieejami alternatīvi piegādes avoti citās trešās valstīs, kurām pasākumus nepiemēro.

(264)

Ņemot to vērā, saistība starp PET cenu paaugstinājumu un esošajiem pasākumiem netika uzskatāmi parādīta. Pārstrādes uzņēmumu ekonomiskā situācija bija stabila, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem. Turklāt netika pierādīta nekāda saikne starp PET cenu svārstībām un pasākumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka pasākumiem nav nesamērīga ietekme uz lietotājiem.

(265)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, nav iespējams viennozīmīgi secināt, ka esošo kompensācijas pasākumu turpināšana nebūtu Savienības interesēs.

(266)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par svarīgajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānots ierosināt saglabāt spēkā esošos kompensācijas pasākumus. Tām tika sniegts laiks viedokļa izteikšanai šajā saistībā. Iesniegumi un piezīmes attiecīgā gadījumā tika pienācīgi ņemti vērā.

(267)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kompensācijas pasākumi attiecībā uz PET importu no Indijas būtu jāturpina atbilstoši pamatregulas 18. panta 1. punktam. Tiek atgādināts, ka šie pasākumi sastāv no īpašiem maksājumiem.

(268)

Kompensācijas maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem, kas minēti šajā regulā, ir piemērojamas tikai attiecīgā ražojuma importam, kuru izgatavojuši šie uzņēmumi, proti, minētās juridiskās personas. Attiecīgā ražojuma importam, ko izgatavojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, un tiem piemēro tādas likmes, kādas attiecas uz “pārējiem uzņēmumiem”.

(269)

Jebkura prasība piemērot šīs īpašās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai pārdošanas vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jāadresē Komisijai, iekļaujot visu attiecīgo informāciju, galvenokārt par uzņēmuma darbības pārmaiņām saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošanu, kas saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai ražošanas un pārdošanas vienību maiņu. Attiecīgā gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri var gūt labumu no atsevišķajām maksājuma likmēm.

(270)

Lai nodrošinātu kompensācijas maksājumu pareizu ieviešanu, atlikušā maksājuma līmeni būtu jāattiecina ne tikai uz eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī uz tiem uzņēmumiem, kuri PIP laikā neeksportēja. Tomēr šie pēdējie uzņēmumi ir aicināti, ja tie atbilst pamatregulas 20. panta prasībām, iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu atbilstoši minētajam pantam, lai to stāvoklis tiktu izpētīts atsevišķi,