20.3.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/41

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 229/2013

(2013. gada 13. marts),

ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai novērstu grūtības, ko rada dažu Egejas jūras nelielo salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/ (3), ir noteikti īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā. Minētie pasākumi ir īstenoti ar atbalsta programmu, kas ir būtisks instruments šo salu apgādei ar lauksaimniecības produktiem un vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam. Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt pašreizējos pasākumus, tostarp tādēļ, ka stājās spēkā Lisabonas līgums, ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 1405/2006 un jāaizstāj tā ar jaunu regulu.

(2)	Jānosaka pamatmērķi, kuru sasniegšanu sekmē Egejas jūras nelielo salu labā izveidotais režīms.

(3)	Ir arī nepieciešams precizēt Egejas jūras nelielo salu atbalsta programmas saturu (“atbalsta programma”), kura, piemērojot subsidiaritātes principu, Grieķijai būtu jāizstrādā ģeogrāfiski vispiemērotākajā mērogā un jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

(4)

Lai efektīvāk sasniegtu Egejas jūras nelielo salu labā izveidotā režīma mērķus, atbalsta programmā būtu jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi, kā arī vietējās lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanu un attīstību. Ir jātuvina plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju un Grieķiju. Komisijai būtu jāpieņem procedūras un rādītāji, lai nodrošinātu programmas netraucētu īstenošanu un tās adekvātu pārraudzību.

(5)

Lai ievērotu subsidiaritātes principu un nodrošinātu elastīgumu – divus principus, kas ir pamatā plānošanas pieejai, kura pieņemta režīmam Egejas jūras nelielo salu labā –, Grieķijas izraudzītas iestādes var ierosināt programmas grozījumus, lai to pielāgotu šo salu faktiskajai situācijai. Šajā sakarībā būtu jāveicina, lai vairāk iesaistītos kompetentās vietējās un reģionālās iestādes, kā arī citas ieinteresētās aprindas. Ievērojot šo pašu pieeju, programmas grozīšanas procedūra būtu jāpielāgo tā, lai tā atspoguļotu katra grozījumu veida svarīguma pakāpi.

(6)

Dažu Egejas jūras salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis rada papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas nepieciešami patēriņam cilvēka uzturā, pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt citi objektīvi faktori, ko rada salu izolētība un attālinātība no tirgiem, rada uzņēmējiem un ražotājiem Egejas jūras nelielajās salās papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Dažos gadījumos uzņēmējiem un ražotājiem salu situācijas dēļ slogs ir vēl lielāks, jo to piegādes ķēdi veido vairākas salas. Minētos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tādēļ ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu, lai garantētu piegādi Egejas jūras salām un kompensētu papildu izmaksas, ko rada to izolētība, nelielā platība un attālinātība no tirgiem.

(7)	Egejas jūras nelielajās salās novērotās problēmas pastiprina salu mazā platība. Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu efektivitāti, šādi pasākumi būtu piemērojami visām Egejas jūras salām, izņemot Krētas un Eibojas salu.

(8)

Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas Egejas jūras nelielajās salās, mazinātu papildu izmaksas, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība un attālinātība no tirgiem, vienlaikus saglabājot Savienības produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts par Savienības produktu piegādi Egejas jūras nelielajām salām. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz Egejas jūras nelielajām salām, un – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – ar izolētību, nelielo platību un attālinātību no tirgiem saistītās papildu izmaksas.

(9)	Lai novērstu spekulācijas, kas kaitētu galalietotājiem Egejas jūras nelielajās salās, ir svarīgi precizēt, ka īpašo piegādes režīmu piemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte.

(10)

Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ir tikai daudzumi, kas atbilst Egejas jūras nelielo salu piegādes vajadzībām, šim režīmam nebūtu jātraucē iekšējā tirgus pareiza darbība. Īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām nebūtu arī jārada novirzes attiecīgo produktu tirdzniecībā. Tādēļ būtu jāaizliedz šādu produktu nosūtīšana vai eksportēšana no Egejas jūras nelielajām salām. Tomēr būtu jāatļauj šādu produktu nosūtīšana vai eksportēšana, ja īpašā piegādes režīma rezultātā gūtais labums tiek atmaksāts.

(11)

Attiecībā uz pārstrādātiem produktiem būtu jāatļauj tirdzniecība starp nelielajām salām un būtu jāsamazina minēto produktu transporta izmaksas, lai nodrošinātu tirdzniecību starp minētajām salām. Būtu jāņem vērā arī tirdzniecības plūsmas reģionālās tirdzniecības kontekstā un tradicionālais eksports un preču sūtījumi uz Savienību vai trešām valstīm un būtu jāatļauj pārstrādātu produktu eksportēšana, kas atbilst tradicionālajai tirdzniecībai visos minētajos reģionos.

(12)

Lai sasniegtu īpašā piegādes režīma mērķus, šāda režīma ekonomiskajām priekšrocībām būtu jāatspoguļojas ražošanas izmaksās un cenu samazinājumā līdz pat galalietotāja posmam. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās tiek reāli nodotas tālāk, un būtu jāveic atbilstīgas pārbaudes.

(13)

Būtu jāparedz režīma darbības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas dalībnieku reģistra un sertifikātu sistēmas radīšanu, par paraugu ņemot sertifikātus, kas minēti 161. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (4).

(14)

Ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 noteiktā Savienības politika vietējās ražošanas atbalstam Egejas jūras nelielajās salās attiecas uz visdažādākajiem produktiem un pasākumiem, kas veicina to ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi. Minētie pasākumi ir apliecinājuši savu efektivitāti un ir nodrošinājuši lauksaimniecisko darbību nepārtrauktību un attīstību. Savienībai būtu jāturpina atbalstīt minēto ražošanu, kas ir Egejas jūras nelielo salu ekoloģiskā, sociālā un saimnieciskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka, tāpat kā attiecībā uz lauku attīstības politiku, ciešāka sadarbība ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk pievērsties attiecīgo salu problēmām. Tādēļ būtu jāturpina vietējās ražošanas atbalsts, izmantojot atbalsta programmu, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006. Šajā sakarībā īpaši būtu jāuzsver tradicionālā lauksaimniecības mantojuma un vietējo un bioloģisko produktu ražošanas paņēmienu tehnisko un tradicionālo īpatnību saglabāšana.

(15)

Būtu jānosaka minimālie elementi, kas būtu jāparedz saskaņā ar atbalsta programmu, lai noteiktu pasākumus vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, proti, vietas, ierosinātās stratēģijas, mērķu un pasākumu apraksts. Būtu jānosaka arī principi, kas paredz šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības politiskajām nostādnēm, lai novērstu jebkādu atbalsta nesaderību un pārklāšanos.

(16)	Piemērojot šo regulu, vajadzētu būt iespējai atbalsta programmā iekļaut arī pasākumus pētījumu, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības finansēšanai.

(17)	Egejas jūras nelielo salu lauksaimnieki būtu jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un būtu jāsekmē šādu produktu tirdzniecība.

(18)

Lai mazinātu Egejas jūras nelielo salu lauksaimnieciskās ražošanas darbības īpašās grūtības, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība, kalnainais reljefs un klimata īpatnības, ekonomikas atkarība no maza skaita produktu un to attālinātība no tirgiem, var noteikt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas neatļaut darbības valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei, tirdzniecībai un transportam, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) I pielikums.

(19)

Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāietekmē tā īpašā atbalsta apjoms, ko līdz šim ir saņēmušas Egejas jūras nelielās salas. Tādēļ, lai izpildītu attiecīgos pasākumus, Grieķijas rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt summām, kas līdzvērtīgas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 jau piešķirtajam Savienības atbalstam.

(20)

Kopš 2007. gada pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības produktiem Egejas jūras nelielajās salās ir pieaudzis ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ. Tāpēc būtu jāpalielina tā Grieķijas budžeta daļa, kuru tā būtu spējīga izmantot īpašajam piegādes režīmam Egejas jūras nelielajās salās.

(21)	Lai ļautu Grieķijai novērtēt visus aspektus saistībā ar atbalsta programmas īstenošanu iepriekšējā gadā un tādējādi ļaujot tai iesniegt Komisijai pilnīgu ikgadējo novērtējuma ziņojumu, minētā ziņojuma iesniegšanas termiņš būtu jāpārceļ no pārskata gadam sekojošā gada 30. jūnija uz 30. septembri.

(22)	No Komisijas būtu jāprasa ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju ziņojumu par to pasākumu ietekmi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu, attiecīgā gadījumā pievienojot piemērotus ieteikumus.

(23)

Ar šo regulu ieviestā režīma pienācīgas darbības nodrošināšanai Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas nebūtisku elementu papildināšanu vai grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus programmas īstenošanai Egejas jūras nelielajās salās un citos līdzīgos režīmos un lai novērstu konkurences izkropļojumus vai diskrimināciju starp ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (5).

(25)	Lai padarītu iespējamu šajā regulā paredzēto pasākumu ātru piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā, lai mazinātu grūtības, kas rodas Egejas jūras nelielo salu (“nelielās salas”) izolētības, nelielās platības un attālinātības no tirgiem dēļ.

2.   Šajā regulā “nelielās salas” nozīmē jebkuru Egejas jūras salu, izņemot Krētas un Eibojas salu.

2. pants

Mērķi

1.   Regulas 1. pantā paredzētie īpašie pasākumi veicina šādu mērķu sasniegšanu:

a)	nodrošināt nelielo salu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi, tādējādi mazinot papildu izmaksas, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība un attālinātība no tirgiem;

b)	saglabāt un attīstīt nelielo salu lauksaimniecisko ražošanu, tostarp vietējo nepārstrādāto un pārstrādāto produktu ražošanu, pārstrādi, laišanu tirdzniecībā un transportu.

2.   Šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus īsteno, izmantojot III, IV un V nodaļā minētos pasākumus.

II   NODAĻA

ATBALSTA PROGRAMMA

3. pants

Atbalsta programmas izveide

1.   Regulas 1. pantā paredzētos pasākumus nosaka, izveidojot atbalsta programmu, kurā ietilpst:

a)	īpašs piegādes režīms, kā paredzēts III nodaļā; un

b)	īpaši pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, kā paredzēts IV nodaļā.

2.   Atbalsta programmu izstrādā ģeogrāfiskajā līmenī, ko Grieķija uzskata par visvairāk piemēroto. To sagatavo kompetentās vietējās un reģionālās iestādes, ko izraudzījusies Grieķija, kura, apspriedusies ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgajā teritoriālajā līmenī, iesniedz to Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar 6. pantu.

4. pants

Savstarpēja atbilstība un saskaņotība

1.   Pasākumi, ko veic saskaņā ar atbalsta programmu, atbilst Savienības tiesību aktiem. Šādi pasākumi ir saskanīgi ar citām Savienības politiskajām nostādnēm un pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar šādām politiskajām nostādnēm.

2.   Nodrošina to pasākumu saderību, kas veikti atbilstīgi atbalsta programmai, ar pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, un jo īpaši ar kopējām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību.

Jo īpaši saskaņā ar šo regulu nevienu pasākumu nefinansē kā:

a)	papildu atbalstu piemaksu vai atbalsta shēmām, kas izveidotas saistībā ar kopīgu tirgus organizāciju, izņemot ārkārtas gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b)	atbalstu pētniecības projektiem, pasākumus pētniecības projektu atbalstam vai pasākumus, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/470/EK (2009. gada 25. maijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (6);

c)	atbalstu pasākumiem, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (7) darbības jomā.

5. pants

Atbalsta programmas saturs

Atbalsta programmā ietilpst:

a)	pasākumu īstenošanas grafiks un provizoriska vispārējā gada finansējuma tabula, kurā uzrādīti izmantojamie līdzekļi;

b)	pamatojums tam, ka dažādie programmas pasākumi ir savstarpēji atbilstīgi un saskaņoti, kā arī kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas jāizmanto uzraudzībai un izvērtēšanai;

c)	pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu programmas efektīvu un atbilstīgu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kā arī detalizēts kvantitatīvu programmas izvērtēšanas rādītāju kopums;

d)	to kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un iestāžu vai asociētu struktūru un sociāli ekonomisko partneru izraudzīšana atbilstīgā līmenī, kā arī attiecīgo apspriežu rezultāti.

6. pants

Programmas apstiprināšana un grozīšana

1.   Atbalsta programma ir izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006, un to finansē, izmantojot 18. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu.

Programma ietver provizorisko piegādes bilanci, kurā norādīti produkti, to daudzumi un piegādei paredzētā Savienības atbalsta summa, un vietējās ražošanas atbalsta programmas projektu.

2.   Atkarībā no atbalsta programmā ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas Grieķija var iesniegt Komisijai pienācīgi pamatotus priekšlikumus minēto pasākumu grozīšanai saistībā ar 18. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu to nelielo salu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka procedūras, lai novērtētu, vai ierosinātie grozījumi atbilst Savienības tiesību aktiem, un nolemtu, vai tos apstiprināt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

3.   Panta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos noteiktās procedūras var ņemt vērā šādus elementus: grozījumu nozīmīgumu, kurus Grieķija ierosinājusi, lai ieviestu jaunus pasākumus, to, vai pasākumiem piešķirtā finansējuma grozījums ir būtisks, vai mainītu produktu atbalsta summas un apmēru provizoriskajās piegādes bilancēs un jebkādā veidā modificētu kodus un aprakstus, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (8).

4.   Panta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos ikvienai procedūrai nosaka arī grozījumu izdarīšanas pieprasījumu biežumu, kā arī termiņu, kurā apstiprinātie grozījumi ir jāīsteno.

7. pants

Uzraudzība un turpmāki pasākumi

Grieķija veic pārbaudes, izmantojot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz to pārbaužu minimālajām prasībām, kas Grieķijai jāveic.

Komisija pieņem arī īstenošanas aktus attiecībā uz procedūrām un fiziskiem un finanšu rādītājiem, lai nodrošinātu programmas īstenošanas efektīvu uzraudzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III   NODAĻA

ĪPAŠAIS PIEGĀDES REŽĪMS

8. pants

Provizoriskā piegādes bilance

1.   Ar šo ievieš īpašu piegādes režīmu attiecībā uz Savienības lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā (“lauksaimniecības produkti”) un kam nelielajās salās attālākajos reģionos ir būtiska nozīme cilvēku uzturā, citu produktu ražošanā vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem

2.   Grieķija tādā ģeogrāfiskā mērogā, kādu tā uzskata par vispiemērotāko, izveido provizorisku piegādes bilanci, lai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem noteiktu nelielo salu gada piegāžu vajadzīgo daudzumu.

Iepakošanas un pārstrādes uzņēmumu vajadzībām, kuru produkti paredzēti vietējam tirgum, tiek nosūtīti uz pārējo Savienību vai eksportēti uz trešām valstīm tradicionālās tirdzniecības kontekstā 13. panta 2. un 3. punkta nozīmē, var izstrādāt atsevišķu provizorisko bilanci.

9. pants

Īpašā piegādes režīma darbība

1.   Atbalstu piešķir par lauksaimniecības produktu piegādi nelielajām salām.

Atbalsta apmēru nosaka par katru attiecīgo produktu, ņemot vērā papildu izmaksas, kuras saistītas ar šo produktu tirdzniecību nelielajās salās un kuras aprēķina, ņemot vērā attālumu no parastajām nosūtīšanas ostām kontinentālajā Grieķijā un attālumu no tranzīta vai iekraušanas salu ostām līdz galamērķa salām. Ražošanas resursu vai pārstrādei paredzētu produktu gadījumā atbalstu nosaka, ņemot vērā papildu izmaksas, kas saistītas ar izolētību, nelielo platību un attālinātību no tirgiem.

2.   Īpašo piegādes režīmu piemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte.

10. pants

Īstenošana

Īstenojot īpašo piegādes režīmu, jo īpaši ņem vērā:

a)	nelielo salu īpašās vajadzības un kvalitātes prasības;

b)	tradicionālās tirdzniecības plūsmas uz kontinentālās Grieķijas ostām un starp Egejas jūras salām;

c)	ierosinātā atbalsta ekonomisko aspektu;

d)	attiecīgā gadījumā – vajadzību neradīt šķēršļus vietējās ražošanas attīstībai.

11. pants

Sertifikāti

1.   Šīs regulas 9. panta 1. punktā paredzēto atbalstu piešķir, uzrādot sertifikātu.

Sertifikātus izsniedz tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir reģistrēti kompetento iestāžu uzturētā reģistrā.

Minētie sertifikāti nav nododami tālāk.

2.   Iesniedzot pieteikumu sertifikāta saņemšanai, nodrošinājumu neprasa. Tomēr – ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu, – kompetentā iestāde var pieprasīt sniegt nodrošinājumu piešķirtās priekšrocības apmērā, kā minēts 12. pantā. Šādos gadījumos piemēro 34. panta 1., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 376/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (9).

Komisija saskaņā ar 21. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nosacījumiem ekonomikas dalībnieku iekļaušanai reģistrā un nodrošinot, ka ekonomikas dalībnieki pilnībā izmanto savas tiesības piedalīties īpašajā piegādes režīmā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Grieķija vienādi piemēro šo pantu, jo īpaši attiecībā uz sertifikātu režīma ieviešanu un attiecībā uz saistībām, ko ekonomikas dalībnieki uzņēmās reģistrējoties. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Priekšrocību ietekme

1.   Īpašo piegādes režīmu, kas izpaužas kā atbalsta piešķiršana, piemēro ar nosacījumu, ka tā rezultātā gūtā ekonomiskā priekšrocība tiek nodota tālāk galalietotājam, kurš var būt vai nu patērētājs, ja produkti ir paredzēti tiešajam patēriņam, pēdējais pārstrādātājs vai iepakotājs, ja produkti paredzēti pārstrādes vai iepakošanas rūpniecībai, vai lauksaimnieki, ja produkti paredzēti lopbarībai vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi.

Pirmajā daļā minētā priekšrocība ir līdzvērtīga atbalsta summai.

2.   Lai nodrošinātu 1. punkta vienotu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz 1. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, un konkrētāk – attiecībā uz nosacījumiem uzraudzībai, ko dalībvalstis veic, lai pārbaudītu, vai no attiecīgās priekšrocības gūtais labums patiešām ir nodots tālāk galalietotājam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Eksports uz trešām valstīm un nosūtīšana uz pārējo Savienību

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu prasības, saskaņā ar kurām produktus, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, var eksportēt uz trešām valstīm vai nosūtīt uz pārējo Savienību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētās prasības jo īpaši ietver tā atbalsta atmaksāšanu, kas saņemts saskaņā ar īpašo piegādes režīmu.

Eksportējot uz trešām valstīm produktus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, sertifikāts nav jāuzrāda.

2.   Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro produktiem, kas iegūti, nelielajās salās pārstrādājot produktus, kuriem piemērots īpašais piegādes režīms, ja šos produktus:

a)	eksportē uz trešām valstīm vai nosūta uz pārējo Savienību, nepārsniedzot tradicionālajiem sūtījumiem un tradicionālajam eksportam atbilstīgos daudzumus;

b)	eksportē uz trešām valstīm saistībā ar reģionālo tirdzniecību, ievērojot galamērķus un sīki izstrādātus noteikumus, kas jānosaka Komisijai;

c)	nosūta starp nelielajām salām.

Eksportējot uz trešām valstīm produktus, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, sertifikāts nav jāuzrāda.

Par produktiem, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, eksporta kompensāciju nepiešķir.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto produktu kvantitātes ierobežojumiem un b) apakšpunktā minētajiem sīki izstrādātiem noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pārstrādes darbības, kas var būt saistītas ar tradicionālo eksportu vai tradicionālo nosūtīšanu, pēc analoģijas atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajiem pārstrādes nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar muitas kontroli, izņemot visus parastos apstrādes veidus.

14. pants

Pārbaudes un sankcijas

1.   Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, veic administratīvu pārbaudi, kad tos ieved nelielajās salās, kā arī tad, kad tos izved vai nosūta no tām.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz to pārbaužu minimālajām prasībām, kas Grieķijai jāveic. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja 11. pantā norādītais ekonomikas dalībnieks neievēro saistības, ko tas uzņēmies saskaņā ar minēto pantu – izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtējus klimatiskos apstākļus –, kompetentā iestāde, neskarot atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem piemērojamās sankcijas:

a)	atņem ekonomikas dalībniekam piešķirtās priekšrocības;

b)	atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes uz laiku aptur vai atsauc šā ekonomikas dalībnieka reģistrāciju.

3.   Ja 11. pantā norādītie ekonomikas dalībnieki neveic plānoto ievešanu, kompetentā iestāde – izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtējus klimatiskos apstākļus – pārtrauc to tiesības pieteikties uz sertifikātiem uz 60 dienām, sākot no attiecīgā sertifikāta derīguma termiņa beigām. Pēc pārtraukuma laikposma beigām turpmākus sertifikātus izsniedz, ja ir sniegts nodrošinājums, kas līdzvērtīgs tās priekšrocības skaitliskajai vērtībai, kuru piešķir uz laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai atkārtoti izmantotu jebkuru produktu daudzumu, kuri ir pieejami izsniegto sertifikātu neizmantošanas, daļējas izmantošanas vai anulēšanas vai piešķirto priekšrocību atgūšanas rezultātā.

IV   NODAĻA

PASĀKUMI VIETĒJĀS LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS ATBALSTAM

15. pants

Pasākumi

1.   Atbalsta programmā ietver pasākumus, kas vajadzīgi, lai nelielajās salās nodrošinātu vietējās lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un attīstību Līguma trešās daļas III sadaļas piemērošanas jomā.

2.   Programmas daļā, kurā ietverti pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, ir vismaz šādi elementi:

a)	lauksaimnieciskās ražošanas pašreizējā stāvokļa skaitlisks raksturojums, ņemot vērā pieejamo novērtējumu rezultātus, kurā norādītas attīstības atšķirības, nepilnības un potenciāls, kā arī izmantotie finanšu līdzekļi;

b)	ierosinātās stratēģijas apraksts, atlasītās prioritātes, skaitļos izteikti vispārējie un darbības mērķi un novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu, tostarp uz nodarbinātību;

c)	paredzēto pasākumu un jo īpaši to īstenošanai paredzēto atbalsta shēmu apraksts un attiecīgā gadījumā informācija par nepieciešamību pēc pētījumiem, demonstrējumu projektiem, mācībām vai tehniskās palīdzības darbībām saistībā ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d)	to atbalstu saraksts, kuri ir tiešie maksājumi atbilstīgi 2. panta d) punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (10);

e)	atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, un provizoriskā summa, kas paredzēta katrai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmas mērķus.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz prasībām attiecībā uz 2. punktā aprakstītā atbalsta sniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Programmā var iekļaut pasākumus nelielo salu lauksaimniecības nepārstrādātu un pārstrādātu produktu ražošanas, pārstrādes, tirdzniecības un transporta atbalstam.

Katrs pasākums var ietvert dažādas darbības. Katrai darbībai programmā nosaka vismaz šādus elementus:

a)

saņēmēji;

b)	atbilstības nosacījumi;

c)	atbalsta vienības summa.

Komisija saskaņā ar 21. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz nosacījumiem tā atbalsta summas noteikšanai, kuru piešķir, lai atbalstītu nepārstrādātu un pārstrādātu produktu tirdzniecību un transportu ārpus reģiona, kur tos ražo, un, ja vajadzīgs, attiecībā uz nosacījumiem to produktu daudzumu noteikšanai, kuriem minēto atbalstu piemēro.

16. pants

Pārbaudes un nepamatoti maksājumi

1.   Šajā nodaļā paredzēto pasākumu pārbaudi veic, izmantojot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

2.   Nepamatota maksājuma gadījumā tā saņēmējam pieprasa atmaksāt attiecīgo summu. Pēc analoģijas piemēro 80. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (11).

V   NODAĻA

PAPILDU PASĀKUMI

17. pants

Valsts atbalsts

1.   Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums un kuriem piemēro tā 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar Līguma 108. pantu var atļaut darbības atbalstu minēto produktu ražošanas, pārstrādes, tirdzniecības un transportēšanas nozarei, lai mazinātu tās konkrētās grūtības nelielo salu lauksaimniecībā, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība, kalnainais reljefs un klimatiskie apstākļi, to ekonomikas atkarība no neliela produktu skaita un to attālinātība no tirgiem.

2.   Grieķija var piešķirt papildu finansējumu atbalsta programmas īstenošanai. Šādā gadījumā Grieķija paziņo Komisijai par valsts atbalstu, un Komisija saskaņā ar šo regulu to var apstiprināt kā atbalsta programmas daļu. Šādi paziņotu atbalstu uzskata par paziņotu Līguma 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

3.   Neskarot šā panta 1. un 2. punktu un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 180. panta, kā arī no 3. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko konkrētus konkurences noteikumus piemēro dažu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (12), Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, kurus Grieķija veic saskaņā ar šo regulu, piemērojot šīs regulas III un IV nodaļu.

VI   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

18. pants

Finanšu līdzekļi

1.   Šajā regulā paredzētie pasākumi ir intervence, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (13) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2.   Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 23,93 miljonus gadā.

3.   Summa, ko gadā piešķir, lai finansētu III nodaļā minēto īpašo piegādes režīmu, nepārsniedz EUR 7,11 miljonus.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka prasības, saskaņā ar kurām Grieķija var grozīt finansējumu, ko katru gadu piešķir dažādiem produktiem, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Komisija saskaņā ar 21. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz nosacījumiem tā ikgadējā maksimālā apjoma noteikšanai, kādu var piešķirt pasākumiem, lai finansētu pētījumus, demonstrēšanas projektus, apmācību un tehnisko palīdzību, ar noteikumu, ka šāds piešķīrums ir saprātīgs un proporcionāls.

VII   NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Valstu pasākumi

Grieķija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm un administratīvām sankcijām, un informē par to Komisiju.

20. pants

Paziņojumi un pārskati

1.   Grieķija katru gadu ne vēlāk kā 15. februārī paziņo Komisijai par apropriācijām, kas ir tās rīcībā un ko tā ir paredzējusi nākamajā gadā izmantot provizoriskās piegādes bilances īstenošanai un katra atbalsta programmā iekļautā lauksaimnieciskās ražošanas pasākuma īstenošanai.

2.   Grieķija katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā.

3.   Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda saskaņā ar šo regulu veikto darbību ietekmi, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuras minētas 11. panta 2. punktā, 15. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 21. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 11. panta 2. punktā, 15. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 11. panta 2. punktu, 15. panta 4. punktu un 18. panta 4. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

22. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Tiešo maksājumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 141. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

23. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1405/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā ievietoto atbilstības tabulu.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 132, 3.5.2011., 82. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 25. februāra lēmums.

(3)  OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(5)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(6)  OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(7)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(8)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(9)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(10)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(11)  OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.

(12)  OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.

(13)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

---

---