25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/54

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības mēroga pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zivsaimniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(3)

Konkrētos kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikumos būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (kopā “CCTV sistēma”) izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2).

(4)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasniegušus īpatņus, ir jāatskaita no pret kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

(5)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem,ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(6)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša jūras šauruma austrumu daļā, zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un siļķes krājumiem rietumos no Skotijas KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (5) ("Mencu plāns"), un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (6).

(7)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(8)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (7), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(9)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(10)

Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.

(11)

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (8).

(12)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (9), Fēru salām (10) un Islandi (11), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriedes ar Norvēģiju vēl nav pabeigtas, un ir gaidāms, ka nolīgumi 2013. gadam tiks noslēgti tikai 2013. gada sākumā. Lai izvairītos no Savienības zvejas darbību pārtraukšanas, vienlaikus dodot iespēju īstenot vajadzīgo elastību šo nolīgumu noslēgšanai 2013. gada sākumā, ir atbilstīgi provizoriski noteikt zvejas iespējas attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas šie nolīgumi. Ne ar Fēru salām, ne ar Islandi nebija iespējams pabeigt apspriedes par zvejniecības nolīgumiem 2013. gadam. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (12), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju līmeni, kas Savienībai pieejams Grenlandes ūdeņos 2013. gadā. Saskaņā ar Apvienotās komitejas lēmumu moivas nozvejas kvotas, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apaksgabalā, tiks automātiski palielinātas, ja būs sasniegts 70 % līmenis no sākotnējās nozvejas kvotas.

(13)

Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu Savienība no Polijas pievienošanās dienas pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2013. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Minētās zvejas iespējas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(14)

Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) var atļaut kvotu nodošanu un apmaiņu starp līgumslēdzējām pusēm. Lai atvieglotu šādu kvotu nodošanu un apmaiņu starp Savienību un citām līgumslēdzējām pusēm, būtu jāatļauj dalībvalstīm apspriesties ar citām RZPO līgumslēdzējām pusēm un attiecīgā gadījumā izstrādāt iespējamus iecerēto kvotu nodošanas un apmaiņas plānus. Komisijai būtu jāsniedz un jāsaņem pretī piekrišana, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar otru līgumslēdzēju pusi ir saistoša, un par kvotu nodošanu vai apmaiņu būtu jāpaziņo RZPO. Zvejas iespējas, kas saņemtas vai nodotas saskaņā ar šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, būtu jāuzskata par zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas vai kas atskaitītas no tai iedalītajām iespējām un kas tostarp paredzētas, lai piemērotu attiecīgos Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (13), noteikumus. Tomēr šāda ad hoc kvotu nodošana vai apmaiņa nedrīkstētu grozīt spēkā esošo sadales principu, pēc kura saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas.

(15)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 34. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2013. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, kādā palielina 2013. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšapgabalā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšapgabalā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO apstiprina KPN palielinājumu 2013. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(16)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 83. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC pieņēma arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivs saglabāšanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(17)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma pārskatīto daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, saskaņā ar kuru tika palielināta Savienības kvota. Turklāt slēgtā zvejas sezona tika aizstāta ar atklātu zvejas sezonu un pārcelta par desmit dienām vēlāk. Tāpat tika pieņemts viena gada pagarinājums pašreizējai Dienvidatlantijas zobenzivs KPN un kvotām, kā arī tika pieņemts jauns plāns zilā un baltā marlīna populāciju atjaunošanai. Tā rezultātā Dienvidatlantijas zobenzivs Savienības kvota paliek tāda pati kā 2012. gadā, savukārt zilā marlīna Savienības kvota tika konsekventi palielināta, lai ņemtu vērā sīkzvejniecību Savienības tālākajos reģionos. Baltā marlīna Savienības kvota palika nemainīga. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(18)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kas patlaban noteiktas Savienības tiesību aktos. Patlaban piemērojamie IOTC pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(19)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) pirmā gadskārtējā sanāksme notiks no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. februārim. Kamēr šāda sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi saglabāt pašreizējos pagaidu pasākumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 44/2012.

(20)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja Patagonijas ilkņzivs, Atlantijas lielgalvja, beriksas un sarkanā dziļūdens krabja KPN, par kuru 2011. un 2012. gadam bija panākta vienošanās 2010. gada ikgadējā sanāksmē. Patlaban piemērojamie SEAFO pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(21)

Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(22)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 9. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kādi tie pašreiz ieveisti ar Savienības tiesību aktiem, izņemot attiecībā uz tā apgabala pastiprināšanu, kas slēgts zvejai ar zivju pievilināšana ierīcēm (ZPI). Lai pārskatītu minēto zvejai ar zivju pievilināšana ierīcēm (ZPI) slēgto apgabalu, Savienībai kā WCPFC līgumslēdzējai pusei ir jāpieņem lēmums par vienu no divām izvēles iespējām, lai veiktu papildu pasākumus minētā slēgtā apgabala pastiprināšanai. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, Savienības tiesību aktos arī turpmāk būtu jāsaglabā pašreiz piemērojamie pasākumi, kurus pieņēmusi WCPFC.

(23)

Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(24)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma nozvejas ierobežojumus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(25)

Attiecīgās RZPO gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2012. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(26)

Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai ("Venecuēla") par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) (14), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas ES ūdeņos.

(27)

Uz šajā regulā noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Regula (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(28)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums, kā norādīts 23. apsvērumā. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(29)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

a)

nozvejas limitus 2013. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadam;

b)

zvejas piepūles limitus laikposmam no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim;

c)

dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim un

d)

dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 27. pantā noteiktajos laikposmos 2013. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadā.

a)

ES kuģiem;

b)

trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

a)

“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)

“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

c)

“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

g)

“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (15).

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (16) III pielikumā;

b)

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā (17);

e)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā (18);

f)

“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (19);

g)

“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (20);

h)

“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (21) 2. panta a) punktā;

i)

“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (22);

j)

“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (23);

k)

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (24), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

l)

“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (25);

m)

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

a)

kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (kopā “CCTV sistēma”), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)

papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

c)

visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar papildu zvejas iespējām, kas iedalītas saskaņā ar šo pantu;

d)

tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

e)

attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos..

a)

attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b)

attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

c)

attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, nav pārsniegts vispārējais limits – 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

a)

to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)

uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)

to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)

aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e)

tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2012. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

a)

nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)

nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

a)

Skagerakā;

b)

ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā;

c)

ICES IV apakšapgabalā;

d)

ES ūdeņos ICES IIa rajonā un

e)

ICES VIId rajonā.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu;

f)

kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 15. pantu.

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

b)

siļķu haizivs (Lamma nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja Regulas (ES) Nr. 39/2013 (28) I pielikuma B daļā paredzēts citādi;

c)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f)

ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)

divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

a)

par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)

par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

a)

pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

a)

samazina līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā un

b)

veic tikai tajās SPRFMO konvencijas daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām.

a)

no 2013. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2013. gada 18. novembra līdz 2014. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

b)

no 2013. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

a)

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

b)

pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

a)

reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (beigti vai dzīvi);

b)

paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2013. gada 31. janvārim.

—

raju dzimtas zivis (Rajidae),

—

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

—

laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

—

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

—

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

—

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

—

kaķhaizivs (Apristurus manis),

—

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

—

Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

a)

neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b)

nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

a)

zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c)

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos;

b)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

c)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)

siļķu haizivs (Lamna nasus) ES ūdeņos;

f)

ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)

divragainā velnraja (Manta birostris) ES ūdeņos.