14.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/12

(1)

Standartizācijas galvenais mērķis ir noteikt brīvprātīgas tehniskās vai kvalitātes specifikācijas, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie ražojumi, ražošanas procesi vai pakalpojumi. Standartizācija var aptvert dažādus jautājumus, piemēram, konkrētu ražojumu dažādu kategoriju vai izmēru standartizāciju vai tehniskās specifikācijas ražojumu vai pakalpojumu tirgos, kur būtiska nozīme ir saderībai un sadarbspējai ar citiem ražojumiem vai sistēmām.

(2)

Eiropas standartizāciju organizē attiecīgās iesaistītās personas, un tā tiek organizēta šīm ieinteresētajām personām, tās pamatā ir valstu pārstāvība (Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas komiteja elektrotehniskai standartizācijai (Cenelec) un tiešā dalība (Eiropas telekomunikāciju standartu institūtā (ETSI)), un tā balstās uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) atzītajiem principiem standartizācijas jomā, proti, saskaņotību, pārredzamību, atklātību, konsensu, brīvprātīgu piemērošanu, neatkarību no īpašām interesēm un efektivitāti ("pamatprincipi"). Saskaņā ar pamatprincipiem, ir būtiski, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valsts iestādes un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tiktu atbilstīgi iesaistītas valsts un Eiropas standartizācijas procesā. Valsts standartizācijas iestādēm arī būtu jāveicina un jāsekmē iesaistīto personu dalība.

(3)

Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Eiropas standartizācija nostiprina Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē, jo īpaši, ja šī standartizācija tiek izstrādāta sadarbībā ar tādām starptautiskajām standartizācijas iestādēm kā Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU). Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā un it sevišķi patērētājus. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, uzlabojot drošību un dodot lielāku labumu patērētājiem.

(4)

Eiropas standartus pieņem Eiropas standartizācijas organizācijas, proti, CEN, Cenelec un ETSI.

(5)

Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū, piemēram, izmantojot saskaņotos standartus, – kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojumi, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz minētajiem ražojumiem un ir noteiktas attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Minētās prasības būtu jādefinē precīzi, lai novērstu, ka Eiropas standartizācijas organizācijas tās interpretē pārprasti.

(6)

Standartizācija aizvien vairāk ietekmē starptautisko tirdzniecību un tirgu atvēršanu. Savienībai būtu jācenšas veicināt sadarbību starp Eiropas standartizācijas organizācijām un starptautiskajām standartizācijas iestādēm. Savienībai arī būtu jāsekmē divpusēja pieeja attiecībās ar trešām valstīm standartizācijas koordinēšanai un Eiropas standartu popularizēšanai, piemēram, risinot sarunas par nolīgumiem vai norīkojot standartizācijas ekspertus darbā trešās valstīs. Turklāt Savienībai būtu jāsekmē saziņa starp Eiropas standartizācijas organizācijām un privātiem forumiem un konsorcijiem, vienlaikus saglabājot Eiropas standartizācijas prioritāro lomu.

(7)

Uz Eiropas standartizāciju attiecas īpašs tiesiskais regulējums, kuru veido trīs tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1673/2006/EK (2006. gada 24. oktobris) par Eiropas standartizācijas finansēšanu (4) un Padomes Lēmums 87/95/EEK (1986. gada 22. decembris) par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā (5). Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums vairs neatbilst pārmaiņām, kas pēdējās desmitgadēs ir skārušas Eiropas standartizāciju. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums būtu jāvienkāršo un jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunus standartizācijas aspektus un atspoguļotu šīs jaunākās pārmaiņas un turpmākos uzdevumus Eiropas standartizācijas jomā. Tas jo īpaši attiecas uz plašāku standartu izstrādi pakalpojumiem un uz jauniem standartizācijas nodevumiem, kas nav oficiālie standarti.

(8)

Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par Eiropas standartizācijas nākotni (6) un Ekspertu paneļa 2010. gada februāra ziņojumā par Eiropas Standartizācijas sistēmas pārskatu (Express) "Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai: vīzija 2020. gadam" ir ierosināts būtisks skaits stratēģisku ieteikumu, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu.

(9)

Lai garantētu standartu un standartizācijas kā Savienības politikas instrumentu efektivitāti, nepieciešama efektīva un lietderīga standartizācijas sistēma, kas nodrošina elastīgu un pārredzamu platformu konsensa veidošanai visu dalībnieku vidū un ir finansiāli dzīvotspējīga.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (7) ir vispārīgi noteikumi, kas pakalpojumu sniedzējiem atvieglo uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu brīvas aprites izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumu augstu kvalitāti. Tajā dalībvalstīm noteikts pienākums sadarbībā ar Komisiju veicināt brīvprātīgu Eiropas standartu izstrādi, lai uzlabotu dažādu dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu saderību, nodrošinātu informāciju saņēmējam un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Taču Direktīva 98/34/EK attiecas tikai uz ražojumu standartiem, bet tieši neaptver pakalpojumu standartus. Turklāt iekšējā tirgus realitātē robeža starp precēm un pakalpojumiem arvien vairāk izzūd. Praksē ražojumu standartus un pakalpojumu standartus ne vienmēr ir iespējams skaidri nošķirt. Daudziem ražojumu standartiem ir pakalpojumu komponents, bet pakalpojumu standarti bieži daļēji attiecas arī uz ražojumiem. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums jāpielāgo šiem jaunajiem apstākļiem, attiecinot tā darbības jomu arī uz pakalpojumu standartiem.

(11)

Tāpat kā citi standarti, pakalpojumu standarti ir brīvprātīgi un tiem vajadzētu būt tirgus virzītiem, dominējot uzņēmēju un tādu iesaistīto personu, kuras tieši vai netieši skar šādi standarti, vajadzībām, tajos būtu jāņem vērā sabiedrības intereses un tiem būtu jāpamatojas uz pamatprincipiem, tostarp vienprātību. Standartiem būtu jāattiecas galvenokārt uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ražojumiem un procesiem.

(12)

Tiesisko regulējumu, kurš ļauj Komisijai pieprasīt vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām sagatavot Eiropas standartu vai Eiropas standartizācijas nodevumu attiecībā uz pakalpojumiem, būtu jāpiemēro, pilnībā ievērojot kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, kā tas noteikts Līgumos. Tas jo īpaši attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14., 151., 152., 153., 165., 166. un 168. pantu un Protokolu Nr. 26 par sabiedriskiem pakalpojumiem, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, saskaņā ar kuru dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē ir noteikt sava sociālā nodrošinājuma, profesionālās izglītības un veselības sistēmu pamatprincipus un pieņemt pamatnosacījumus minētajās sistēmās sniegto pakalpojumu pārvaldībai, finansēšanai, organizēšanai un nodrošināšanai, tostarp – neskarot LESD 168. panta 4. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (8) – noteikt tiem piemērojamās prasības un kvalitātes un drošības standartus. Komisijai, iesniedzot šādu pieprasījumu, nevajadzētu skart tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus un veikt kolektīvas protesta akcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kas atbilst Savienības tiesību aktiem.

(13)

Ciktāl Eiropas standartizācijas organizācijas var uzskatīt par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām LESD 101. un 102. panta nozīmē, uz tām attiecas konkurences tiesību akti.

(14)

Savienībā valstu standartus pieņem valstu standartizācijas iestādes, kā rezultātā standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, ir jāapstiprina regulārā informācijas apmaiņa starp valstu standartizācijas iestādēm, Eiropas standartizācijas organizācijām un Komisiju par to pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbību, kā arī jāapstiprina bezdarbības princips, kas piemērojams valstu standartizācijas iestādēm Eiropas standartizācijas organizāciju regulējumā un kas paredz valstu standartu atcelšanu pēc tam, kad ticis publicēts jauns Eiropas standarts. Valstu standartizācijas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām būtu arī jāievēro 3. pielikuma noteikumi par informācijas apmaiņu Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (9).

(15)

Dalībvalstu pienākumam paziņot Komisijai par savām valsts standartizācijas iestādēm nebūtu jāaptver pienākums pieņemt īpašus valsts tiesību aktus minēto iestāžu atzīšanai.

(16)

Regulārajai informācijas apmaiņai, kas notiek valstu standartizācijas iestāžu, Eiropas standartizācijas organizāciju un Komisijas starpā, nebūtu jāliedz valstu standartizācijas iestādēm pildīt citus pienākumus un saistības, jo īpaši noteikumus 3. pielikumā Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā.

(17)

Sociālo interešu pārstāvība un sabiedrības iesaistītās personas Eiropas standartizācijas darbībā attiecas uz tādu organizāciju un personu darbību, kuras pārstāv plašākas sociālās nozīmes intereses, piemēram, vides, patērētāju intereses vai darba ņēmēju intereses. Tomēr sociālo interešu un sociālās jomas iesaistīto personu pārstāvība Eiropas standartizācijas darbībā attiecas uz tādu organizāciju un personu darbību, kas pārstāv darbiniekus un darba ņēmēju pamattiesības, piemēram, arodbiedrības.

(18)

Lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, valstu standartizācijas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām būtu jāatvieglo piekļuve informācijai par savu darbību, popularizējot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu to attiecīgajās standartizācijas sistēmās, piemēram, nodrošinot visām attiecīgajām iesaistītajām personām viegli izmantojamu tiešsaistes konsultāciju mehānismu, kurā var ierakstīt piezīmes par standartu projektiem, un rīkojot tehnisko komiteju virtuālas tikšanās, tostarp izmantojot tīmekļa konferences vai videokonferences.

(19)

Standarti var palīdzēt Savienības politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga resursu izmantošana, inovācija, iedzīvotāju novecošana, personu ar invaliditāti integrācija, patērētāju aizsardzība un darba ņēmēju drošība un darba apstākļi. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi tirgos, kas izplešas minētajās jomās, Savienība varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību, it sevišķi attiecībā uz MVU, kuri veido lielu daļu no Eiropas uzņēmumiem.

(20)

Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumu konkurētspējai, jo īpaši MVU, kuru dalība standartizācijas procesā ir būtiska, lai Savienībā nodrošinātu tehnoloģisko attīstību. Tāpēc ir nepieciešams, lai standartizācijas regulējums mudinātu MVU aktīvi piedalīties un sniegt standartizācijā savus inovatīvās tehnoloģijas risinājumus. Tas nozīmē arī to dalības uzlabošanu valsts līmenī, kurā tie var būt efektīvāki, jo ir zemākas izmaksas un nepastāv valodas barjeras. Tāpēc šai regulai būtu jāuzlabo MVU pārstāvību un dalību gan valstu, gan Eiropas tehniskajās komitejās un būtu jāsekmē to efektīvu piekļuvi standartiem un informētību par tiem.

(21)

Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri dažkārt tomēr ir nepietiekami pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbībās. Tādējādi ar šo regulu būtu jāatvieglina un jāveicina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgu pārstāvību un dalību nodrošina struktūra, kura efektīvi sadarbojas ar MVU un organizācijām, kas pārstāv MVU valsts līmenī, un kas pienācīgi pārstāv MVU un organizācijas, kas pārstāv MVU valsts līmenī.

(22)

Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, darba ņēmēju drošību un darba apstākļus, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc ir jānodrošina sabiedrības iesaistīto personu lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, pastiprināti atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētājus un vides un sabiedrības intereses.

(23)

No Eiropas standartizācijas organizāciju pienākuma veicināt un sekmēt visu attiecīgo iesaistīto personu pārstāvību un to efektīvu dalību neizriet nekādas šo iesaistīto personu balsošanas tiesības, izņemot, ja šādas balsošanas tiesības ir paredzētas Eiropas standartizācijas organizāciju iekšējā reglamentā.

(24)

Eiropas standartizācijas sistēmā arī būtu pilnībā jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (10). Tāpēc ir svarīgi, lai organizācijas, kas pārstāv patērētāju intereses, pietiekami pārstāvētu un iekļautu personu ar invaliditāti intereses. Turklāt ar visiem iespējamiem līdzekļiem būtu jāatvieglo personu ar invaliditāti dalība standartizācijas procesā.

(25)

Tā kā standartizācijai ir liela nozīme kā instrumentam, kam jāatbalsta Savienības tiesību akti un politikas virzieni, un lai novērstu iebildumus pret saskaņotajiem standartiem un izmaiņām tajos, kad tie jau pieņemti, ir svarīgi, lai publiskā sektora iestādes piedalītos standartizācijā visos minēto standartu izstrādes posmos, kur tās varētu tikt iesaistītas, un jo īpaši jomās, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti par ražojumiem.

(26)

Standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) ir izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā. Tādēļ ar šo regulu būtu jānodrošina, ka KPC var aktīvi iesaistīties Eiropas standartizācijas sistēmā.

(27)

Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas, tostarp valsts tirgus uzraudzības iestādes, ieviešot mehānismus atzinumu apkopošanai un vienkāršākai informācijas apmaiņai starp visām ieinteresētajām personām. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas organizācijām. Ir jānodrošina augsts sadarbības līmenis starp Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, un Komisiju, nosakot tās ikgadējo Savienības darba programmu standartizācijai un sagatavojot standartu pieprasījumus, lai analizētu ierosinātā priekšmeta saistību ar tirgu un likumdevēja izvirzītos politiskos mērķus, un lai Eiropas standartizācijas organizācijas varētu ātrāk reaģēt uz pieprasīto standartizācijas darbību.

(28)

Pirms komitejai, kas izveidota ar šo regulu, iesniedz jautājumu attiecībā uz Eiropas standartu pieprasījumiem vai Eiropas standartizācijas nodevumiem, vai iebildumiem pret saskaņotu standartu, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertiem, piemēram, iesaistot komitejas, kas izveidotas ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai cita veida apspriedēs ar nozaru ekspertiem, ja nav šādu komiteju.

(29)

Vairākās direktīvās, ar kurām saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, ir norādīts, ka Komisija var lūgt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas pieņem saskaņotus standartus, uz kuriem tiek pamatoti pieņēmumi par ražojumu atbilstību spēkā esošajām pamatprasībām. Tomēr daudzās no minētajām direktīvām ir iekļauti dažādi noteikumi par iebildumiem pret šiem standartiem, ja tie neaptver vai pilnīgi neaptver visas piemērojamās prasības. Atšķirīgi noteikumi, kas ekonomikas dalībniekiem un Eiropas standartizācijas organizācijām rada nenoteiktību, konkrēti ir iekļauti Padomes Direktīvā 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (11), Padomes Direktīvā 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/16/EK (1995. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis) par neautomātiskiem svariem (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/105/EK (2009. gada 16. septembris) par vienkāršām spiedtvertnēm (20). Tādēļ šajā regulā jāiekļauj vienotā procedūra, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (21), jāsvītro attiecīgie minēto direktīvu noteikumi un arī Eiropas Parlamentam jāpiešķir tiesības iebilst pret saskaņotu standartu atbilstīgi šai Regulai.

(30)

Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo tehnisko specifikāciju klāsts, piemēram, izvēloties tehniskās specifikācijas, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības (24), un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (25),ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz valstu standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz valstu standartiem, valstu tehniskajiem apstiprinājumiem vai valstu tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr IKT tehniskās specifikācijas bieži izstrādā standartu izstrādātājas organizācijas un šīs tehniskās specifikācijas neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK, 2004/18/EK vai 2009/81/EK, vai Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz IKT tehniskajām specifikācijām, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām IKT jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.

(31)

Tehniskajām specifikācijām, ko nav pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, nepiemīt Eiropas standartiem līdzvērtīgs statuss. Dažas IKT tehniskās specifikācijas nav izstrādātas saskaņā ar minētajiem pamatprincipiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka IKT tehnisko specifikāciju identifikācijas procedūra, uz kuru varētu atsaukties publiskajā iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu iesaistīto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas organizācijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā kritēriju saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šādām tehniskajām specifikācijām un ar tām saistītajiem izstrādes procesiem. IKT tehniskās specifikācijas identifikācijas prasībām, būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un tiem būtu jābalstās uz pamatprincipiem.

(32)

Lai veicinātu turpmāku inovāciju un konkurenci, konkurējošai tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt identificētai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem gadījumā, ja tiek identificēta konkrēta tehniska specifikācija. Identificēšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti kritēriji un tirgū nozīmīgā līmenī tiktu pieņemta tehniskā specifikācija.

(33)

Identificētās IKT tehniskās specifikācijas varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (26), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.

(34)

IKT jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt attiecīgu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem – lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka noteiktie Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (27) Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt standartus, izveidot un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt standartu vai specifikāciju sarakstu, lai veicinātu to izmantošanu, vai noteikt, ka to īstenošana ir obligāta, vai svītrot standartus vai specifikācijas no minētā saraksta.

(35)

Šai regulai nebūtu jāliedz Eiropas standartizācijas organizācijām turpināt standartu izstrādi IKT jomā un paplašināt sadarbību ar citām standartu izstrādes iestādēm, jo īpaši IKT jomā, lai nodrošinātu konsekvenci un standartu un specifikāciju īstenošanā izvairītos no sadrumstalotības un dublēšanās.

(36)

Šajā regulā paredzētā IKT tehnisko specifikāciju identificēšanas procedūra nedrīkstētu izjaukt Eiropas standartizācijas sistēmas saskaņotību. Tādēļ šajā regulā arī būtu jāizklāsta nosacījumi, kādos var uzskatīt, ka tehniskā specifikācija nav pretrunā citiem Eiropas standartiem.

(37)

Pirms to IKT tehnisko specifikāciju identificēšanas, kuras var tikt kvalificētas atsaucei publiskajā iepirkumā, par Eiropas un valstu iesaistīto personu, Eiropas standartizācijas organizāciju un dalībvalstu apspriežu forumu, lai nodrošinātu procesa likumību, būtu jāizmanto daudzpusējs ieinteresēto personu forums, ko izveidojusi Komisija ar 2011. gada 28. novembra Lēmumu (28).

(38)

Lēmumā Nr. 1673/2006/EK ir paredzēti noteikumi par Savienības ieguldījumu Eiropas standartizācijas finansēšanā, lai nodrošinātu, ka Eiropas standartu un citu Eiropas standartizācijas nodevumu izstrāde un pārskatīšana notiek, atbalstot Savienības mērķus, tiesību aktus un politikas virzienus. Administratīvo un budžeta procedūru vienkāršošanas labad ir lietderīgi minētā lēmuma noteikumus iekļaut šajā regulā un pēc iespējas izmantot tādas procedūras, kuras ir vismazāk apgrūtinošas.

(39)

Ievērojot Eiropas standartizācijas lielo ietekmi, atbalstot Savienības tiesību aktus un politikas virzienus, un standartizācijas darbību daudzveidību, būtu jāparedz dažādi finansēšanas mehānismi. Tas galvenokārt attiecas uz dotācijām Eiropas standartizācijas organizācijām un valstu standartizācijas iestādēm, nepublicējot uzaicinājumus piedalīties konkursos, saskaņā ar 110. panta 1. punkta otro daļu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (29), un 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Turklāt tiem pašiem noteikumiem būtu jāattiecas uz iestādēm, kas šajā regulā nav atzītas par Eiropas standartizācijas organizācijām, tomēr ir pilnvarotas pamataktā un kam uzticēts sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām veikt priekšdarbus Eiropas standartizācijas atbalstam.

(40)

Ciktāl Eiropas standartizācijas organizācijas pastāvīgi atbalsta Savienības darbības, tām būtu vajadzīgi efektīvi un lietderīgi centrālie sekretariāti. Tāpēc būtu jāpilnvaro Komisija piešķirt dotācijas tām organizācijām, kas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķus, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā samazinājuma principu, kurš paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā.

(41)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1926/2006/EK (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (31), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 614/2007 (2007. gada 23. maijs) par finanšu instrumentu videi (LIFE+) (32) jau ir paredzēta iespēja finansiāli atbalstīt Eiropas organizācijas, kuras standartizācijā pārstāv MVU, patērētāju un vides intereses, bet īpašas dotācijas piešķir Eiropas organizācijām, kas standartizācijā pārstāv sociālās intereses. Finansējums, uz kuru attiecas Lēmums Nr. 1639/2006/EK, Lēmums Nr. 1926/2006/EK un Regula (EK) Nr. 614/2007, beigsies 2013. gada 31. decembrī. Lai Eiropas standartizācija virzītos uz priekšu, ir būtiski arī turpmāk veicināt un rosināt tādu Eiropas organizāciju aktīvu dalību, kuras pārstāv MVU, patērētājus, vides un sociālās intereses. Šādas organizācijas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķi un, ņemot vērā īpašās pilnvaras, ko tām devušas valsts bezpeļņas organizācijas, veido Eiropas tīklu, kurš pārstāv bezpeļņas organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un veicina ar Līgumiem saderīgus principus un politikas virzienus. Ņemot vērā kontekstu, kurā darbojas Eiropas organizācijas, kas Eiropas standartizācijā pārstāv MVU, patērētājus, vides un sabiedrības intereses, un to statūtos noteiktos mērķus, tām ir pastāvīga Savienības mērķiem un politikas virzieniem ļoti svarīga loma. Tāpēc Komisijai vajadzētu spēt arī turpmāk piešķirt dotācijas minētajām organizācijām, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā samazinājuma principu, kas paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā.

(42)

Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī priekšdarbu un papilddarbu izmaksas, kas saistītas ar Eiropas standartu vai Eiropas standartizācijas nodevumu attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem izstrādi. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī citām iestādēm, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.

(43)

Savienības finansējumam vajadzētu būt vērstam uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem izstrādi, to izmantošanas atvieglošanu uzņēmumos, sniedzot labāku atbalstu to tulkošanai dažādās oficiālajās Savienības valodās, lai MVU varētu pilnībā gūt labumu no Eiropas standartu izpratnes un piemērošanas, Eiropas standartizācijas sistēmas kohēzijas stiprināšanu un taisnīgas un pārredzamas Eiropas standartu pieejamības nodrošināšanu visiem Savienības tirgus dalībniekiem. Tas ir jo īpaši svarīgi gadījumos, kad standartu izmantošana nodrošina atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(44)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, būtu vajadzīga iespēja izmantot vajadzīgās zināšanas, jo īpaši revīzijas un finanšu pārvaldības jomā, un administratīvā atbalsta resursus, kas var atvieglot Savienības finansēto darbību īstenošanu un regulāru izvērtēšanu, lai nodrošinātu to lietderību un ietekmi.

(45)

Turklāt būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus un atgūtu nepareizi izmaksātos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (33), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (34), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (35).

(46)

Lai atjauninātu Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstus un MVU un sabiedrības iesaistīto personu pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus pielāgotu turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Komitejai, ko izveido ar šo Regulu, būtu jāpalīdz Komisijai visos jautājumos, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā nozaru ekspertu viedokli.

(48)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (36).

(49)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.

(50)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto katram standartizācijas pieprasījumam, kas tiek iesniegts Eiropas standartizācijas organizācijām un lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

(51)

Lai sasniegtu šīs regulas galvenos mērķus un veicinātu ātras lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī samazinātu kopējo laiku, kas vajadzīgs standartu izstrādāšanai, pēc iespējas būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 182/2011 paredzētie procesuālie pasākumi, paredzēti kas ļauj attiecīgās komitejas priekšsēdētājam atbilstīgi lietas steidzamībai noteikt termiņu, kurā komitejai būtu jāsniedz atzinums. Turklāt gadījumā, ja tas ir attaisnojams, komitejas atzinumu vajadzētu būt iespējai saņemt rakstiskā procedūrā un klusēšana no komitejas locekļa puses būtu jāuzskata par klusējot izteiktu piekrišanu.

(52)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti – nodrošināt standartu un standartizācijas kā Savienības politikas instrumentu efektivitāti, izmantojot Eiropas standartizācijas organizāciju, valstu standartizācijas iestāžu un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tādu tehnisko IKT specifikāciju identificēšanu, ko var kvalificēt atsaucei, Eiropas standartizācijas finansēšanu un Eiropas iesaistīto personu dalību Eiropas standartizācijā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(53)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK.

(54)

Būtu jāatceļ Lēmums Nr. 1673/2006/EK un Lēmums 87/95/EEK,

1)

“standarts” ir tehniska specifikācija, ko pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde, atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:

2)

“Eiropas standartizācijas nodevums” ir jebkura cita tehniskā specifikācija, kas nav Eiropas standarts un ko ir pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta;

3)

“standarta projekts” ir dokuments, kurā iekļauts tehnisko specifikāciju teksts par konkrētu standartizācijas priekšmetu un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar attiecīgo standartizācijas procedūru, izstrādes posmā pēc sagatavošanas darba un kuru izplata sabiedriskai apspriešanai vai rūpīgai pārbaudei;

4)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā paredzētas tehniskās prasības, kādām ir jāatbilst attiecīgajam ražojumam, procesam, pakalpojumam vai sistēmai, un kurā norādīta informācija par vienu vai vairākiem šādiem punktiem:

5)

“IKT tehniskā specifikācija ” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas tehniskā specifikācija;

6)

“ražojums” ir ikviens rūpnieciski izgatavots ražojums un ikviens lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkti;

7)

“pakalpojums” ir ikviena pašnodarbinātā saimnieciskā darbība, parasti par atlīdzību, kā definēts LESD 57. pantā;

8)

“Eiropas standartizācijas organizācija” ir I pielikumā uzskaitīta organizācija;

9)

“starptautiska standartizācijas iestāde” ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU);

10)

“valsts standartizācijas iestāde” ir iestāde, par kuru dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai saskaņā ar šīs regulas 27. pantu.

a)

priekšmetu;

b)

standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādes posmu;

c)

atsauces uz starptautiskiem standartiem, kas izmantoti kā pamats.

a)

piekļuve valstu standartu projektiem tiktu nodrošināta tā, lai visām, it sevišķi citās dalībvalstīs reģistrētām attiecīgajām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;

b)

pārējās valstu standartizācijas iestādes varētu aktīvi vai pasīvi iesaistīties plānotajās darbībās, nosūtot novērotājus.

a)

priekšlikums jauniem darba uzdevumiem un to akceptēšana;

b)

priekšlikumu tehniskā apspriešana;

c)

ar projektiem saistītu piezīmju iesniegšana;

d)

spēkā esošu Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu pārskatīšana;

e)

pieņemto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izplatīšana un informēšana par tiem.

a)

savās gada darba programmās identificējot standartizācijas projektus, kuri īpaši interesē MVU;

b)

piešķirot MVU piekļuvi standartizācijas darbībām bez pienākuma kļūt par valsts standartizācijas iestādes locekļiem;

c)

nodrošinot bezmaksas pieeju vai nosakot īpašas likmes dalībai standartizācijas darbībās;

d)

nodrošinot bezmaksas pieeju standartu projektiem;

e)

savās tīmekļa vietnēs publicējot standartu kopsavilkumus, kas pieejami bez maksas;

f)

nosakot īpašas standartu pārdošanas likmes vai piedāvājot standartu apkopojumus par samazinātu cenu.

a)

publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)

saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

a)

pieņemta 8. panta 1. punktā minētā ikgadējā Savienības darba programma Eiropas standartizācijai;

b)

pieņemti 10. panta minētie standartizācijas pieprasījumi;

c)

pieņemts lēmums par formāliem iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, kā minēts 11. panta 1. punktā;

d)

pieņemts lēmums par 13. pantā minēto IKT tehnisko specifikāciju identificēšanu;

e)

pieņemti 20. pantā minētie deleģētie akti.

a)

Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādei un pārskatīšanai, kas ir vajadzīga un piemērota Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam;

b)

verifikācijai attiecībā uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem;

c)

ar Eiropas standartizāciju saistīto priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, tostarp izpētei, sadarbībai, ietverot starptautisko sadarbību, semināriem, novērtējumiem, salīdzinošai analīzei, pētniecības darbam, laboratorijas darbam, starplaboratoriju testiem un pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek saīsināti Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādes un pārskatīšanas periodi, neskarot pamatprincipus, jo īpaši atklātības, kvalitātes, pārredzamības un visu iesaistīto personu konsensa principu;

d)

Eiropas standartizācijas organizāciju centrālo sekretariātu darbībām, tostarp politikas izstrādei, standartizācijas darbību koordinēšanai, tehniskā darba izpildei un informācijas sniegšanai ieinteresētajām personām;

e)

Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas organizāciju darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;

f)

informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas nodevumus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu, standartu kopsavilkumu, paraugprakses informācijas, stratēģiju un mācību programmu sagatavošanai un informētības uzlabošanas pasākumiem;

g)

darbībām, kuru mērķis ir īstenot tehniskās palīdzības un sadarbības programmas ar trešām valstīm, kā arī Eiropas standartizācijas sistēmas un Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu veicināšanai un to vērtības palielināšanai ieinteresēto personu vidū Savienībā un starptautiskā mērogā.

a)

valstu standartizācijas iestādēm standartizācijas darbībām, kas minētas 1. punktā un ko tās veic kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām;

b)

citām iestādēm, kam uzticēts veikt darbības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, vai kas veic darbības, kas minētas 1. punkta c) un g) apakšpunktā, sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām.

a)

šo organizāciju funkcionēšanai un darbībām, kas saistītas ar Eiropas un starptautisko standartizāciju, ieskaitot tehniskā darba izpildi un informācijas sniegšanu to dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām;

b)

juridiskās un tehniskās kompetences nodrošināšanai, tostarp izpētei, lai izvērtētu vajadzību pēc Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem, un saistībā ar to izstrādi un ekspertu apmācību;

c)

dalībai tehniskajā darbā saistībā ar Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādi un pārskatīšanu, kas ir vajadzīga un piemērota Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam;

d)

Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu un ar standartiem saistītas informācijas un standartu izmantošanas veicināšanai ieinteresēto personu, tostarp MVU un patērētāju, vidū.

a)

dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma procedūrām:

b)

dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma procedūrām 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām citām iestādēm:

c)

dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šīs regulas III pielikumu 16. pantā minēto darbību veikšanai.

a)

dotācijas pasākumiem;

b)

darbības dotācijas Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.

a)

Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas nodevumus, ko saskaņā ar 10. panta ir pieprasījusi Komisija, pieņem vai pārskata laikposmā, kurš nepārsniedz attiecīgajā pantā minētajā pieprasījumā norādīto laikposmu;

b)

MVU, patērētāju organizācijas un vides un iesaistītie sabiedrības pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti un var piedalīties Eiropas standartizācijas darbībās, kā norādīts 5. panta 1. punktā.

a)

atjauninātu I pielikumā iekļauto Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstu, ņemot vērā nosaukuma vai struktūras izmaiņas;

b)

pielāgotu Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību. Šādi pielāgojumi nerada jaunus kritērijus un neatceļ esošos kritērijus vai organizāciju kategoriju.

a)

šīs regulas 4., 5., 10., 15. un 17. panta īstenošanu;

b)

MVU, patērētāju organizāciju un vides aizsardzības un sabiedrības iesaistīto pārstāvju pārstāvību valstu standartizācijas iestādēs;

c)

MVU pārstāvību, pamatojoties uz 6. panta 3. punktā minētajiem gada ziņojumiem;

d)

IKT izmantošanu standartizācijas sistēmā;

e)

sadarbību starp valstu standartizācijas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām.

a)

Direktīvas 89/686/EEK 6. panta 1. punkts;

b)

Direktīvas 93/15/EEK 5. pants;

c)

Direktīvas 94/9/EK 6. panta 1. punkts;

d)

Direktīvas 94/25/EK 6. panta 1. punkts;

e)

Direktīvas 95/16/EK 6. panta 1. punkts;

f)

Direktīvas 97/23/EK 6. pants;

g)

Direktīvas 2004/22/EK 14. pants;

h)

Direktīvas 2007/23/EK 8. panta 4. punkts;

i)

Direktīvas 2009/23/EK 7. pants;

j)

Direktīvas 2009/105/EK 6. pants.

a)

svītro 1. panta 6. līdz 10. punktu;

b)

svītro 2., 3. un 4. pantu;

c)

Direktīvas 6. panta 1. punktā svītro tekstu “ar I un II pielikumā minēto standartu institūciju pārstāvjiem”;

d)

svītro 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu;

e)

svītro 6. panta 4. punkta a), b) un e) apakšpunktu;

f)

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 8. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu institūcijām sagatavot tehniskos parametrus vai standartu konkrētām precēm, lai par šādām precēm pieņemtu tehniskos noteikumus, kā tehnisku noteikumu projektus, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.”;

g)

Direktīvas 11. panta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

h)

svītro I un II pielikumu.