10.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (“galīgā regula”).

(2)

Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (“PTO”) Strīdu izšķiršanas iestāde (“DSB”) 2011. gada 28. jūlijā pieņēma Apelācijas institūcijas ziņojumu un Īpašās komisijas ziņojumu, kas grozīts ar Apelācijas institūcijas ziņojumu strīdā “Eiropas Kopienas – Galīgie antidempinga pasākumi konkrētiem dzelzs un tērauda savienotājelementiem no Ķīnas” (3) (“ziņojumi”). Šajos ziņojumos cita starpā tika konstatēts, ka ES rīkojusies nesaderīgi ar:

(3)

Saskaņā ar PTO pilnvarojuma regulu 2012. gada 6. martā tika sākta pārskatīšana, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). Eiropas Komisija informēja personas, kas bija iesaistītas izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 91/2009 (“sākotnējā izmeklēšana”) un kura attiecās uz pārskatīšanu un veidu, kā bija paredzēts ņemt vērā ziņojumu konstatējumus par galīgo regulu.

(4)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrēti dzelzs vai tērauda, kas nav nerūsējošais tērauds, savienotājelementi, t. i., kokskrūves (izņemot kvadrātgalvas kokskrūves), pašvītņgriezes skrūves, citas skrūves vai bultskrūves ar galvu (ar uzgriezni vai paplāksni vai bez tiem, izņemot no viengabala stieņiem, stieņiem, profiliem vai stieplēm virpotas skrūves, kuru kājiņas biezums nepārsniedz 6 mm, un izņemot skrūves un bultskrūves, ko paredzēts izmantot sliežu ceļu būves materiālu nostiprināšanai) un paplāksnes (turpmāk “savienotājelementi” jeb “attiecīgais ražojums”).

(5)

Pašlaik uz attiecīgo ražojumu attiecas KN kodi 7318 12 90, 7318 14 91, 7318 14 99, 7318 15 59, 7318 15 69, 7318 15 81, 7318 15 89, ex 7318 15 90, ex 7318 21 00 un ex 7318 22 00.

(6)

Ziņojumi neskar konstatējumus, kas izklāstīti galīgās regulas 40. līdz 57. apsvērumā attiecībā uz attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

(7)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija atkārtoti novērtēja sākotnējās izmeklēšanas galīgos konstatējumus, ņemot vērā DSB ieteikumus un nolēmumus. Atkārtotu novērtēšanu veica, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā savākto informāciju un pēc paziņojuma par procedūras sākšanu savākto informāciju.

(8)

Dempinga un kaitējuma sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Lai analizētu rādītājus kaitējuma novērtējuma kontekstā, tika izmantoti dati par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Šīs regulas mērķis ir grozīt galīgās regulas aspektus, kuru nesaderību konstatēja DSB savos ziņojumos, un nodrošināt, lai galīgā regula būtu saderīga ar DSB ieteikumiem un nolēmumiem.

(10)

Šajā sadaļā izklāstīti sākotnējās izmeklēšanas atkārtoti novērtētie konstatējumi attiecībā uz ziņojumos minētiem ieteikumiem un nolēmumiem, ka ES rīkojusies nesaderīgi ar PTO Antidempinga nolīguma 6.10. un 9.2. pantam attiecībā uz pamatregulas 9. panta 5. punktu, ko piemēroja savienotājelementu sākotnējā izmeklēšanā.

(11)

Kā minēts galīgās regulas 81. un 84. apsvērumā, tika konstatēts, ka visi pieci izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kā arī trīs atsevišķi pārbaudīti ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja individuālo režīmu (“IR”), atbilst visām IR piešķiršanas prasībām saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Kā noteikts galīgās regulas 62. un 78. apsvērumā, tika uzskatīts, ka četri sākotnējā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kā arī viens uzņēmums, kuram piešķīra individuālu pārbaudi, nav uzņēmumi, kas sadarbojās, jo tie iesniedza informāciju, kura nesaderēja ar izmeklēšanas gaitā iegūtajiem pierādījumiem.

(12)

Ņemot vērā ziņojumos ietvertos ieteikumus attiecībā uz pamatregulas 9. panta 5. punktu, Komisija aicināja ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā pieteikties un iesniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pārskatītu pašreizējo stāvokli, ja uz to eksportu uz Eiropas Savienību pašlaik attiecas antidempinga pasākumi, kuri ir spēkā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs un tērauda savienotājelementu importu, un ja minētie ražotāji eksportētāji uzskata, ka sākotnējā izmeklēšanā tie atturējušies sadarboties un pieprasīt individuālu režīmu administratīvā sloga dēļ vai tāpēc, ka uzskatījuši sevi par neatbilstošiem visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā minētajiem kritērijiem.

(13)

Komisija aicināja minētos ražotājus paziņot, vai tie uzskata, ka sākotnējā izmeklēšanā atturējušies sadarboties un pieprasīt individuālu režīmu administratīvā sloga dēļ vai tāpēc, ka uzskatījuši sevi par neatbilstošiem visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā minētajiem kritērijiem. Minētās ieinteresētās personas tika aicinātas pieteikties 30 dienās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un iesniegt šādu divējādu informāciju:

(14)

Daži ĶTR ražotāji eksportētāji pauda bažas par DSB ziņojumu procedūras īstenošanu, kas paredzēta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tie īpaši uzsvēra, ka publicētos termiņus uzskata par pārāk īsiem. Tie apgalvoja, ka ražotājiem eksportētājiem uzlikts pārmērīgs administratīvais slogs, kas tos attur un neļauj saņemt individuālu režīmu.

(15)

Šo ražotāju eksportētāju paustās bažas tika uzskatītas par nepamatotām. Ņemot vērā administratīvo slogu un nelielo prasītās informācijas daudzumu, Komisija uzskatīja, ka termiņš ir piemērots. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paskaidrots, ka ražotāju eksportētāju pašreizējā stāvokļa pārskatīšana tiktu apsvērta tad, ja tiktu saņemts pieteikums, kurā ietverta šāda informācija:

(16)

Vienīgais šādas informācijas pieprasīšanas mērķis bija ļaut Komisijai noteikt tos ražotājus eksportētājus, kuri būtu vēlējušies sadarboties un pieprasīt IR sākotnējā izmeklēšanā, bet uzskatījuši, ka tie tikuši atturēti to darīt. Tika uzskatīts, ka 30 dienu termiņš ir pietiekams, lai atbildētu uz pieprasījumu sniegt vienkāršu paziņojumu un pamatskaitļus, un nevar uzskatīt, ka tiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs. Ķīnas Tirdzniecības kamera un Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, pieprasot 15. apsvērumā minēto informāciju, Komisija izvirzījusi nosacījumus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, lai gan IR būtu jāpiešķir atbilstīgi PTO Antidempinga nolīguma 6.10. un 9.3. pantam. Šī pieeja bija pretrunā DSB ziņojumos ietvertajiem ieteikumiem, un minētās personas aicināja Komisiju sazināties ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ex officio un norādīt, ka tiem tiks piešķirts IR. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu, kuru nosūtīja visiem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un to tirdzniecības asociācijām un valsts iestādēm, Komisija ir sazinājusies ar visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, aicinot tos pieteikties 30 dienās, ja tie ir eksportējuši sākotnējās izmeklēšanas periodā un nav pieteikušies sākotnējās izmeklēšanas laikā. Minētais jautājums būtu jāuzskata nevis par “nosacījumu”“pārbaudes” nozīmē, kā to norādījušas minētās personas, bet gan par fakta konstatāciju, kas liecina, ka uz tām faktiski attiekusies sākotnējā izmeklēšana. Visbeidzot būtu jānorāda, ka ar eksportētajiem ražojumiem saistītie jautājumi tiek uzdoti, lai pārbaudītu, vai sākotnēji izveidoto izlasi nepieciešams mainīt un vai tā nav saistīta ar jautājumu par IR. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(17)

No 15 uzņēmumiem, kuri pieteicās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un iesniedza pieprasījumus termiņā:

(18)

Uzņēmumiem, kuri iesniedza pieprasījumus, tika dota iespēja iesniegt piezīmes par tiem sniegto informāciju.

(19)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kurš apgalvoja, ka atbilst kritērijiem, un pieprasīja sava stāvokļa pārbaudi, atbilst paziņojuma par procedūras sākšanu 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šis ražotājs eksportētājs arī pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, apgalvojot, ka tad, ja sākotnējā izmeklēšanā tas nebūtu atturēts sadarboties, tas būtu pieprasījis šādu režīmu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un ņemot vērā, ka sākotnējā izmeklēšanā tika individuāli pārbaudīti visi ražotāji eksportētāji, kuri iesniedza šādu pieprasījumu, minētā ražotāja eksportētāja pieprasījums tika akceptēts.

(20)

2012. gada 6. jūnijā tika publicēts paziņojums (6), kurā tika paziņots par ražotāja Bulten Fasteners (China) Co., Ltd (“BFC”) eksportētāja pašreizējā stāvokļa pārskatīšanu. Šā ražotāja eksportētāja eksportētie daudzumi IP laikā bija mazāk nekā 0,4 % no ĶTR kopējā eksporta IP laikā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav jāmaina sākotnējā ražotāju eksportētāju izlase. ĶTR ražotājam eksportētājam un ar to saistītajiem uzņēmumiem ES, kas nodarbojās ar attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu sākotnējā IP laikā, tika nosūtīta aptaujas anketa.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, un veica pārbaudes šādu saistīto uzņēmumu telpās:

(22)

Komisija saskaņā ar DSB ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem attiecībā uz pamatregulas 9. panta 5. punktu secināja, ka būtu jāpiešķir IR uzņēmumam BFC.

(23)

Šajā sadaļā izklāstīti atkārtoti novērtētie sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz ziņojumos iekļautajiem ieteikumiem un nolēmumiem, ka ES rīkojusies nesaderīgi ar PTO Antidempinga nolīguma 6.4., 6.2. un 2.4. pantu attiecībā uz konkrētiem dempinga noteikšanas aspektiem sākotnējā savienotājelementu izmeklēšanā.

(24)

Lai īstenotu PTO DSB ieteikumus attiecībā uz PTO Antidempinga nolīguma 6.4., 6.2. un 2.4. pantu, kā minēts 28. līdz 53. apsvērumā, saistībā ar atvērto dialogu, kurš notika ar dažiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Tirdzniecības kameru, ieinteresētajām personām tika sniegta sīkāka informācija par to ražojumu īpašībām, kurus pārdevis Indijas ražotājs, kas sadarbojās. Šī informācija ietvēra ražojuma īpašības, kuras, kā tika konstatēts, varēja izmantot normālās vērtības noteikšanai un kuras izmantoja salīdzināšanai ar attiecīgo ražojumu, t. i., ietvēra faktu, ka Indijas pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū sadalīti “standarta” un “speciālo” savienotājelementu pārdošanā, kā arī katram darījumam noteica stiprības klasi. Katrai stiprības klasei tika aprēķināta normālā vērtība par kilogramu saskaņā ar PCN tabulu.

(25)

Komisija galveno uzmanību pievērsa diviem būtiskiem salīdzināšanas elementiem, proti, stiprības klasei un standarta un speciālo savienotājelementu salīdzinājumam, kā norādīts galīgās regulas 48. līdz 50. apsvērumā. Nošķirtus standarta un speciālos savienotājelementus pievienoja kā jaunu salīdzināšanas elementu izmeklēšanā, un stiprības klasi izmantoja kā vēl vienu galveno salīdzināšanas kritēriju, jo lielākā daļa Ķīnas ražotāju eksportētāju to bija iesnieguši sākotnējā izmeklēšanā.

(26)

Kā minēts galīgās regulas 56. apsvērumā, standarta savienotājelementus, ko ražoja analogajā valstī, varēja salīdzināt ar savienotājelementiem, kurus izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportēja uz ES, jo konstatēja, ka minētajiem savienotājelementiem ir tādas pašas fiziskās un tehniskās pamatīpašības kā no ĶTR eksportētajiem ražojumiem.

(27)

Normālo vērtību izteica EXW, kas koriģēta, lai ņemtu vērā ietekmi, kādu uz cenu atstājusi kvalitātes kontrole, kuru veica Indija ražotājs, bet neveica Ķīnā. Tāpēc ieguva divus normālo vērtību sarakstus Ķīnas juaņās (CNY) par kilogramu katrai stiprības klasei, vienu – standarta savienotājelementiem, otru – speciāliem savienotājelementiem.

(28)

2012. gada 30. maijā visām ieinteresētajām personām tika izpausta papildu informāciju par ražojumu veidiem, kuri izmantoti, lai salīdzinātu normālo vērtību un eksporta cenu. Kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, visām ieinteresētajām personām tika sniegta precīzāka informācija par ražojuma īpašībām, kuras, kā tika konstatēts, varēja izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(29)

Paziņojuma par informācijas izpaušanu saturs attiecās uz normālo vērtību, kura tika noteikta, pamatojoties uz tā attiecīgā ražojuma cenu, ko Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pārdeva iekšzemes tirgū. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, nosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analogā valstī. Divi Indijas ražotāji piekrita sadarboties, atbildot uz aptaujas anketas jautājumiem. Anketas atbildēs sniegtos datus pārbaudīja šo divu uzņēmumu telpās. Tomēr tikai viens no uzņēmumiem sniedza pietiekami sīku informāciju, kuru varēja izmantot kā pamatu, lai noteiktu normālo vērtību.

(30)

Galīgās regulas 90. apsvērumā minēts: “vairāki importētāji un eksportētāji apšaubīja minētā Indijas ražotāja datu izmantošanas piemērotību, pamatojoties uz šādiem apgalvojumiem: i) šā ražotāja Indijas iekšējā tirgū saražotais un pārdotais apjoms, iespējams, nav reprezentatīvs attiecībā uz daudzumiem, kādus no ĶTR eksportē uz Kopienu, un ii) šis Indijas ražotājs, iespējams, uzņēmējdarbības jomā ir saistīts ar vienu no Kopienas ražotājiem, kas atbalsta sūdzību. Saistībā ar minēto būtu jāņem vērā, ka: i) Indijas ražotāja pārdošanas apjomu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, lai varētu noteikt ticamas normālās vērtības, un ii) fakts, ka analogās valsts ražotājs uzņēmējdarbības jomā ir saistīts ar Kopienas ražotāju, kurš atbalsta sūdzību, neietekmē analogās valsts izvēli. Turklāt jāatzīmē, ka šīs saistības tika izveidotas pēc IP. Ņemot vērā minētos faktus un to, ka citi trešu valstu ražotāji nesadarbojās, Indijas izvēlēšanās par analogo valsti uzskatāma par lietderīgu.”

(31)

Ņemot vērā konkurences apstākļus un Indijas tirgus atvērtību, kā arī faktu, ka Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pārdeva ražojumu veidus, kuri ir salīdzināmi ar ĶTR ražotāju eksportētāju eksportētajiem ražojumiem, tika secināts, ka Indija ir piemērota tirgus ekonomikas trešā valsts pamatregulas 2. panta 7. punkta nozīmē.

(32)

Paziņojumā par informācijas izpaušanu tika norādīts, ka dati par pārdošanu iekšzemes tirgū aptvēra izmeklēšanas periodu, bet tajos nebija minēts ražojuma kontroles numurs (“PCN”). Tomēr Indijas ražotājs varēja noteikt pārdoto savienotājelementu stiprības klasi un arī to, vai tas ir “standarta” vai “speciāls” savienotājelements, kā noteikts galīgajā regulā. Izmeklēšanas sākumā, kad izveidoja PCN, netika noteikta vajadzība nošķirt standarta un speciālos savienotājelementus.

(33)

Tomēr Komisija norādīja, ka šī nošķiršana ietekmējusi cenu salīdzināmību, tāpēc no Indijas ražotāja tika pieprasīti šie dati, un tas tos arī sniedza. Tāpēc Indijas pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū sadalīja “standarta” un “speciālo” savienotājelementu pārdošanā, un tad katram darījumam noteica stiprības klasi. Katrai stiprības klasei aprēķināja normālo vērtību par kilogramu saskaņā ar PCN tabulu.

(34)

Pārējās sākotnējā PCN īpašības neizmantoja ne tikai tāpēc, ka Indijas ražotājs nevarēja sniegt tik sīki izstrādātus datus, bet arī šādu iemeslu dēļ:

(35)

Tāpēc Komisija galveno uzmanību pievērsa divām būtiskām atšķirībām starp ražojumiem: no vienas puses, stiprības klasei un, no otras puses, standarta un speciālo savienotājelementu salīdzinājumam, kas ir klientu atšķirību un kvalitātes atšķirību rādītājs.

(36)

Normālo vērtību izteica EXW, no kuras atņēma korekciju, lai ņemtu vērā ietekmi, kādu uz cenu atstāja kvalitātes kontrole, kuru veica Indijas ražotājs, bet neveica Ķīnā. Tāpēc ieguva divus normālo vērtību sarakstus Ķīnas juaņās (CNY) par kilogramu katrai stiprības klasei, vienu – standarta savienotājelementiem, otru – speciāliem savienotājelementiem.

(37)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas, ka normālo vērtību nevar izpaust, jo tā attiecās uz vienīgā Indijas ražotāja konfidenciālo cenu iekšzemes tirgū. Tomēr ieinteresētās personas tika informētas, ka “standarta” normālo vērtību 8.8. stiprības klases savienotājelementam (“G”PCN tabulā), kuru parasti Ķīnas ražotāji eksportē kā standarta veidu, aprēķināja diapazonā no CNY 9 līdz CNY 12 par kilogramu EXW.

(38)

Viens importētājs un četri ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka termiņš, kas ieinteresētajām personām dots piezīmju sniegšanai par papildu informāciju (desmit dienas), bijis pārāk īss. Tomēr Komisija uzskata, ka iepriekš minētais termiņš bijis pietiekams, ņemot vērā, ka sniegtā informācija bija paredzēta tikai kā papildinājums sākotnējās izmeklēšanas beigās galīgajā regulā izpaustajai informācijai. Tāpēc tika uzskatīts, ka laiks, kas piešķirts šīs papildu informācijas pārbaudei un piezīmju sniegšanai, bijis pietiekams.

(39)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija paziņojusi, ka tai nav citas jaunas informācijas attiecībā uz fiziskajām īpašībām kā vien to ražojumu stiprības klase, kurus izmanto normālās vērtības noteikšanai. Minētais apgalvojums būtu jānoraida. Šajā pārskatīšanas posmā Komisija tikai sniedza papildu skaidrojumu par to, kā sākotnējā izmeklēšanā noteikta normālā vērtība. Ir svarīgi uzsvērt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji “stiprību” noteica kā vienu no svarīgajām īpašībām. Tomēr tas nenozīmēja, ka Komisijai nebija nekādas informācijas par citām fiziskām īpašībām.

(40)

Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka uzklausīšanā attiecībā uz iespējamām korekcijām, kuras jāveic, lai salīdzinātu eksporta cenas un normālo vērtību, Komisija paziņojusi, ka priekšroka jādod koriģēšanai, kurā pamatojas uz cenas analīzi, nevis uz izmaksu analīzi. Faktiski Komisija precizēja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu salīdzināšana būtu jāveic, pienācīgi ņemot vērā atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, nevis izmaksu atšķirības.

(41)

Pēc tam šīs ieinteresētās personas atkārtoja prasību, ka būtu jāizdara korekcijas, lai ņemtu vērā tādas ražošanas izmaksu atšķirības kā izejvielu patēriņa efektivitātes atšķirības, velmētu stiepļu patēriņa atšķirības, elektrības patēriņa, pašu saražotās elektrības patēriņa, darbinieka ražības, samērīga rentabilitātes līmeņa atšķirības un ar mehānisko apstrādi saistītas atšķirības. Kā norādīts iepriekš, pamatregulas 2. panta 10. punkts attiecas uz cenu, nevis uz izmaksām. Šīs personas nesniedza pierādījumus, ka iespējamās izmaksu atšķirības atspoguļotos cenu atšķirībās. Lai nepieļautu, ka attiecībā uz valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, ņem vērā esošās cenas un izmaksas, ciktāl šie parametri nav parasts tirgū darbojošos spēku ietekmes rezultāts, izmeklēšanās, kas attiecas uz tādām valstīm ar pārejas ekonomiku kā Ķīna, tiek izmantota analogā valsts. Tāpēc, lai noteiktu normālo vērtību, kā aizstājēju izmanto tādu ražotāju izmaksas un cenas, kuru valstīs darbojas tirgus ekonomika. Tādējādi šīs prasības, ka, izdarot korekcijas, jāņem vērā ražošanas izmaksu atšķirības, tika noraidītas.

(42)

Turklāt šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka 2012. gada 30. maijā sniegtā papildu informācija attiecībā uz Indijas ražotāja pārdoto ražojumu īpašībām bija nepilnīga, jo, iespējams, trūcis informācijas par šādiem jautājumiem: ar savienotājelementa veidu saistītas atšķirības; pārklājums un hroma izmantošana; diametrs un garums; izsekojamība; ISO 9000; brāķa procents; citi stigrības aspekti, kā cietība, liece, stiprība, iedarbība, un citi berzes koeficienti. Tās vēlējās saņemt skaidrojumu par to, kāpēc pārējās sākotnējā PCN īpašības netika uzskatītas par svarīgām. Šos jautājumus skaidroja divos paziņojumos par informācijas izpaušanu, kurus attiecīgi nosūtīja 2012. gada 5. jūlijā un 11. jūlijā iekļāva dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

(43)

Pēc papildu informācijas pieprasījuma, kuru iesniedza ieinteresētās personas, kā minēts 42. apsvērumā, otro paziņojumu par informācijas izpaušanu ieinteresētajām personām nosūtīja 2012. gada 5. jūlijā. Šajā paziņojumā sniegta šāda papildu informācija:

(44)

Dažas ieinteresētās personas pieprasīja papildu informāciju par normālās vērtības cenas līmeni. Kā turpmāk minēts 82. apsvērumā, cenu līmeni nevarēja izpaust ieinteresētajām personām, jo tā bija konfidenciāla informācija, kas attiecās uz vienīgā analogā ražotāja cenām. Tomēr 2012. gada 5. jūlijā tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasīja šādu papildu informāciju, tika izpausta nekonfidenciālā informācija par normālo vērtību, kas aprēķināta katrai standarta savienotājelementu stiprības klasei, un to iekļāva arī dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Šajā paziņojumā Komisija iekļāva tabulu, kurā norādīti to normālo vērtību cenu līmeņu diapazoni, kas aprēķinātas katrai standarta savienotājelementu stiprības klasei, kurus vienīgais Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pārdeva Indijas iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem.

(45)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisija 2012. gada 26. jūnija uzklausīšanas laikā informējusi, ka saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā izmantoto PCN tabulu Indijas iekšzemes tirgū pārdoti ražojumi ar divu veidu pārklājumiem – “A” un “B”. Šis apgalvojums nav pamatots. Komisija minētās personas informēja, ka šajā pārskatīšanas posmā tā pārbaudījusi pārklājuma veidus, kurus Indijas ražotājs izmantojis standarta savienotājelementiem. Nākamajā uzklausīšanā, kas notika 2012. gada 3. jūlijā, un informatīvajā paziņojumā, kas 2012. gada 11. jūlijā tika iekļauts dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām, visas personas tika informētas, ka standarta savienotājelementu ražošanai Indijas ražotājs izmantojis pārklājumu “A”.

(46)

2012. gada 11. jūlija uzklausīšanā tās pašas ieinteresētās personas lūdza Komisiju izskaidrot, kā Indijas ražotājs nodalījis speciālo un standarta savienotājelementu normālo vērtību. Komisija norādīja, ka tas tika darīts, pamatojoties uz klientu nosaukumiem. Tomēr, kā liecināja Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas rakstītais protokols, Komisija pirms uzklausīšanas beigām paziņoja, ka tai jānoskaidro šis jautājums, un to izdarīja turpmākajā paziņojumā par informāciju 2012. gada 13. jūlijā, kuru nosūtīja ieinteresētajām personām, kas piedalījās uzklausīšanā, un iekļāva nekonfidenciālos dokumentos, kuri pieejami visām ieinteresētajām personām. Tādējādi šis paziņojums, kuru iesniedza minētās personas un par kuru Komisija norādīja, ka “speciālo un standarta savienotājelementu normālo vērtību nodalīja, cita starpā pamatojoties uz klientu nosaukumiem”, ir nepilnīgs un plašāka informācija par šo jautājumu ir sniegta turpmākajā apsvērumā.

(47)

Komisija 2012. gada 13. jūlija paziņojumā paskaidroja par atšķirību starp speciāliem un standarta savienotājelementiem, ka “nevar izslēgt iespēju, ka arī autobūves nozare izmanto standarta savienotājelementus konkrētiem lietojumiem”. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija uzskatījusi, ka arī autobūves nozarē izmantotos savienotājelementus var uzskatīt par standartu. Šāds apgalvojums nav pamatots. Kā paskaidrots minētajā paziņojumā, Komisijai, nākot klajā ar paziņojumu, nebija pieejams Indijas ražotāja klientu saraksts. Tomēr, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā un izskaidrots šīs regulas 2.7. sadaļā, autobūves nozares ražotāji kvalitātes nodrošināšanas un komerciālu iemeslu dēļ vienmēr pasūta savienotājelementus pēc individuāla projekta, lai tie atbilstu ražošanas nozares ISO prasībām. Tāpēc visi savienotājelementi, kurus savienotājelementu ražotāji uzskata par “speciālu” ražojumu, tostarp Indijā saskaņā ar Indijas autobūves nozares ražotāju tīmekļu vietnēs atrasto informāciju, ir piemēroti autobūves nozarei. Tā kā Indijas ražotājs skaidri noteicis, ka “speciālie savienotājelementi” ir visi pēc individuāla projekta izgatavotie ražojumi, Komisija uzskata, ka autobūves nozarei paredzētie standarta savienotājelementi netika iekļauti standarta savienotājelementu sarakstā, kas iesniegts sākotnējā izmeklēšanā.

(48)

Ķīnas Tirdzniecības kamera un Ķīnas ražotājs eksportētājs iesniedza prasības, kas līdzīgas iepriekš minētajai, – par iespējamo autobūves nozarei paredzēto savienotājelementu iekļaušanu normālajā vērtībā –, un turklāt apgalvoja, ka autobūves nozarei paredzētiem savienotājelementiem, kuri nav izgatavoti saskaņā ar speciālu klienta projektu, tomēr jāpiemēro īpaša kvalitātes kontrole vai attiecībā uz tiem jāievēro izsekojamības prasības, kas padara tos dārgākus, un tāpēc tie būtu uzskatāmi par speciāliem savienotājelementiem. Tie apgalvoja, ka Komisijas konstatējumi, kuros paredzēts, ka savienotājelementi, ko izmanto augstajās tehnoloģijās, bet neražo saskaņā ar lietotāja rasējumiem, katrā ziņā būtu uzskatāmi par speciāliem savienotājelementiem, nav pamatoti, tādējādi Komisija rīkojusies nesaderīgi ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, pārkāpjot taisnīga salīdzinājuma principu. Turklāt tie uzskatīja, ka uz Komisijas konstatējumiem, kuru pamatā ir Indijas ražotāja sadalījums, neattiecās pārbaudes apmeklējums uzņēmuma telpās. Ņemot vērā iepriekš minēto, tie pieprasīja Komisijai pārskatīt standarta un speciālo savienotājelementu nošķiršanu un, ja tas nebūtu iespējams, atgriezties pie atšķirīgas normālās vērtības datu kopas.

(49)

Komisijas pamatojums attiecībā uz standarta un speciālo savienotājelementu nošķiršanu jau izklāstīts 47. apsvērumā. Attiecībā uz apgalvojumu, ka uz Indijas ražotāja sadalījumu neattiecas pārbaude, Komisija pārbaudīja pārdošanas darījumu sarakstu, veicot vairākus iepazīšanās testus (t. i., to pārdošanas darījumu izlases padziļinātu pārbaudi, kuri iekļauti pārdošanas darījumu sarakstā, lai pārbaudītu tā pareizību) saskaņā ar standarta pārbaudes praksi. Turklāt nākamais pārdošanas darījumu saraksta sadalījums, ko iesniedzis Indijas ražotājs, tika pārbaudīts, izmantojot sadalījuma vidējo cenas līmeni, kā skaidrots minētajā paziņojumā. Tāpēc apgalvojums, ka Komisija pieņēmusi Indijas ražotāja iesniegtos datus pēc nominālās vērtības, nav pamatots.

(50)

Turklāt Indijas ražotāja kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu speciālos savienotājelementus, t. i., ražotus saskaņā ar klienta rasējumu, kā iepriekš minēts 47. apsvērumā, nodrošina pietiekamu pārliecību, ka dati ir ticami. Sākotnējā izmeklēšanā Komisija jau veica normālās vērtības korekciju, lai ņemtu vērā kvalitātes kontroli, kuru piemēroja Indijas ražotājs, bet, kā konstatēja, nepiemēroja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji. Šajos apstākļos Komisija neuzskata par vajadzīgu pāriet uz citu normālās vērtības datu kopu, kā ieteica attiecīgās personas. Visbeidzot, kā minēts galīgās regulas 89. apsvērumā, neraugoties uz Komisijas centieniem, neviens cits ražotājs no pārējām iespējamām analogām valstīm nepiedāvāja sadarbību procedūrā.

(51)

Attiecībā uz Indijas analogās valsts ražotāja datu izmantošanu, lai noteiktu normālo vērtību, Eiropas Izplatītāju asociācija (EFDA) apgalvoja, ka šāds paņēmiens nav piemērots, ņemot vērā, ka ražojumu klāsts, ražošanas apjoms, klientu profils, izplatīšanas metode un tirgus stāvoklis nav salīdzināms ar Ķīnas ražotāju eksportētāju stāvokli. Turklāt tā apgalvoja, ka Ķīnas cenas bija zemas, jo tā izmantoja priekšrocības, ko sniedza liela apjoma standarta ražojumu ražošana, jo ražotājiem bija augsts specializācijas un efektivitātes līmenis. Tā pieprasīja sīkāku informāciju par Indijas ražotāja cenām un standarta savienotājelementu ražošanas apjomu. Visbeidzot, EFDA iesniedza Eurostat datus, lai pamatotu savus apgalvojumus par to, ka ĶTR un Indijas eksporta cenu salīdzinājums attiecībā uz diviem specifiskiem KN kodiem būtu parādījis, ka šo ražojumu Indijas eksporta apjoms bija par 4 % mazāks nekā ĶTR eksports un ka Indija nebija šo ražojumu ticams piegādātājs eksporta tirgum.

(52)

Attiecībā uz Indijas analogās valsts ražotāja izvēles piemērotību ir veikta atsauce uz 49. apsvēruma pēdējo daļu. Saistībā ar vispārīgo apgalvojumu, ka attiecībā uz Ķīnas eksporta cenām izmantotas priekšrocības, ko sniegusi liela apjoma ražošana, šīs apgalvojums nebija pamatots vai precizēts saprotamā veidā, kas pārskatīšanas laikā varētu palīdzēt veikt analīzi. Attiecībā uz pieprasījumu sniegt papildu informāciju par Indijas ražotāja datiem tiek veikta atsauce uz 82. apsvērumu par konfidencialitāti. Attiecībā uz apgalvojumu, ka eksports no Indijas nav salīdzināms ar eksportu no ĶTR IP laikā un pēc IP, lai noteiktu normālo vērtību, saskaņā ar pamatregulu par svarīgām tiek uzskatītas Indijas iekšzemes cenas, nevis Indijas eksporta cenas. Tāpēc šie EFDA apgalvojumi nebija pamatoti.

(53)

Attiecībā uz jautājumu par Indijas ražotāja lietoto pārklājumu, Ķīnas Tirdzniecības kamera un Ķīnas ražotājs eksportētājs pauda šaubas un pieprasīja Komisijai skaidrot, kā no konfidenciālas informācijas varēja iegūt pārliecinošu pierādījumu, ka Indijas ražotājs savā iekšzemes tirgū pārdeva tikai galvanizētus savienotājelementus. Pārbaudes laikā Indijas ražotājs sniedza pierādījumus, kas ļāva Komisijai secināt, ka standarta savienotājelementi, kurus pārdeva iekšzemes tirgū, bija galvanizēti atbilstīgi oriģinālā PCN pārklājuma veidam “A”. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka pierādījumi dokumentos ir pietiekami, lai secinātu, ka standarta savienotājelementi, kurus pārdeva iekšzemes tirgū, bijuši galvanizēti. Tāpēc tika veikta korekcija attiecībā uz hroma izmantošanas atšķirību, kā minēts 81. apsvērumā.

(54)

Daži ražotāji eksportētāji pieprasīja papildu skaidrojumus un informāciju, lai varētu, iespējams, pieprasīt savas dempinga starpības korekciju, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

(55)

Attiecībā uz iepriekš minēto a) punktu, kā norādīts 2012. gada 30. maija paziņojumā par informāciju, Indijas ražotāja, kas sadarbojās, pārdoto savienotājelementu stiprības klase bija stiprības rādītājs, ko iekļāva visām ieinteresētajām personām nosūtītajā aptaujas anketā izmantotajā PCN. Stiprības klasi noteica, izmantojot to pašu svarīgo PCN elementu, ko Indijas ražotājs iekļāva pārdošanas darījumu sarakstos, kurus pārbaudīja pārbaudes apmeklējumā uzņēmuma telpās.

(56)

Speciālo un standarta savienotājelementu nošķiršanu izskaidroja galīgās regulas 54. apsvērumā. “Speciālie” savienotājelementi ir tie savienotājelementi, kurus ražoja saskaņā ar klienta rasējumu. “Standarta” savienotājelementi ir tie savienotājelementi, kurus ražoja krājumam, nevis pēc konkrēta klienta instrukcijas. Vajadzība nošķirt Indijas ražotāja, kas sadarbojās, ražotos standarta un speciālos savienotājelementus tika pilnībā atzīta un, kā minēts galīgās regulas 51. un 54. apsvērumā, izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu un normālo vērtību salīdzināja, izmantojot “standarta” veida savienotājelementus.

(57)

Attiecībā uz jautājumiem, kas radušies saistībā ar b) punktu, konfidencialitātes iemeslu dēļ nav iespējams izpaust konkrētus Indijas ražotāja pārdotos skrūvju un bultskrūvju modeļu veidus. Tomēr, kā norādīts iepriekš, salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražojuma kontroles numurā (PCN) iekļauto svaru tajā pašā standarta vai speciālajā kategorijā un tajā pašā stiprības klasē.

(58)

Atgriežoties pie jautājumiem, kas radušies saistībā ar b) punktu, vairākas ieinteresētās personas pieprasīja papildu informāciju par pārklājumu. Tika sīkāk analizēti sākotnējās izmeklēšanas dati un tādējādi ieguva informāciju, ka Indijas iekšzemes tirgū pārdotajam “standarta” ražojumam bija pamatpārklājums, t. i., tas bija galvanizēts. Šo informāciju sniedza uzklausīšanā, kuru pieprasīja ieinteresētās personas, un to atkārtoti izpauda ieinteresētajām personām, kuras bija pieprasījušas šo informāciju, un arī iekļāva dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

(59)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja papildu informāciju par korekcijām attiecībā uz hroma izmantošanu pārklājumā. Tika sīkāk analizēti Indijas ražotāja, kas sadarbojās, iesniegtie pārdošanas dati, tādējādi iegūstot normālās vērtības korekciju attiecībā uz hroma izmantošanas atšķirību, kā skaidrots 81. apsvērumā. Tie paši divi ražotāji eksportētāji pieprasīja papildu skaidrojumu par to, kā noteica Indijas ražotāja, kas sadarbojās, iekšzemes pārdošanas rentabilitāti, – vai ražošanas izmaksas uzskaitīja, pamatojoties uz PCN vai arī izmantojot vidējās izmaksas; un vai normālajā vērtībā iekļāva pārdošanu ikvienam saistītam uzņēmumam.

(60)

Visa attiecīgā informācija par normālo vērtību minēta galīgās regulas 94. apsvērumā. Tiek noteikts arī, ka izmantoja tikai iekšzemes pārdošanas apjomus nesaistītiem uzņēmumiem.

(61)

Vēlāk divi minētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka nopietni apšauba, ka rentabilitātes un reprezentativitātes testus veica pareizi. Konkrētāk, attiecībā uz reprezentativitātes testu šie ražotāji eksportētāji pauda šaubas, ka Indijas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjoms pārsniedza 5 % no eksporta pa pārskatīto ražojumu grupām. Attiecībā uz reprezentativitātes testu konstatēja, ka gadījumos, kad konkrētā ražojumu grupā nesasniedza 5 %, tomēr tika konstatēts, ka iekšzemes pārdošanas apjoms bija pietiekami liels, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzinājumu. Attiecībā uz rentabilitātes testu tika apstiprināts, ka to veica pa ražojumu veidiem.

(62)

Attiecībā uz jautājumiem, kas radušies saistībā ar iepriekš minēto c) punktu, t. i., kāpēc, salīdzinot normālo vērtību ar eksporta cenu, netika izmantots pilns PCN, izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka pilns PCN nebūtu ticams rādītājs. Pirmkārt, tāpēc, ka ne Ķīnas, ne Indijas iestādes atšķirībā no ES iestādēm nenošķir desmit KN kodus, kurus izmanto attiecīgā ražojuma noteikšanai. Otrkārt, kā paskaidrots galīgās regulas 48. apsvērumā, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotie savienotājelementi bija standarta ražojumi (lielākā daļa ar pretestības klasi diapazonā no 4.8. līdz 8.8.), kuriem nebija speciālu īpašību attiecībā uz izejmateriālu, pretestību, pārklājumu vai ar sertifikāciju/drošumu saistītiem aspektiem un kuri bija paredzēti zemākas klases lietojumam (neprofesionālam lietojumam un izplatīšanai ierindas patērētājam), nevis lietojumam augstajās tehnoloģijās un neatbilda konkrētu galalietotāju, piemēram, autobūves, ķīmijas vai kosmiskās aviācijas nozares, stingrajām prasībām.

(63)

Attiecībā uz jautājumiem, kuri radušies saistībā ar iepriekš minēto d) punktu un kurus uzdeva divi citi ražotāji eksportētāji, tādus elementus kā “izsekojamība”, ISO 9000 standarts, brāķa procents un citi tādi kritēriji kā “cietības, lieces, stiprības, triecienizturības, berzes koeficients” nevarēja apstiprināt, jo attiecīgie uzņēmumi nesniedza informāciju, kā šie elementi ietekmē normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināmību.

(64)

Tā kā nav nekādas specifiskas informācijas attiecībā uz salīdzināmības trūkumu, kā apgalvots papildus ieteikumiem, kurus sniedza ieinteresētās personas sākotnējā izmeklēšanā, un, ņemot vērā ierobežoto papildu informāciju, kura pieejama attiecībā uz tādām citām tehniskām īpašībām kā pārklājums, sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka galvenie pašu ieinteresēto personu izceltie faktori un atšķirības, jo īpaši standarta un speciālo savienotājelementu salīdzinājums un stiprības klase, ir pietiekams pamats normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumam.

(65)

Kā iepriekš minēts, Komisija 2012. gada 11. jūlijā izpauda papildu informāciju par normālās vērtības atkārtotu klasificēšanu un ierosināto dempinga starpību pārrēķināšanu, pamatojoties uz iepriekš minēto skaidrojumu un prasītajām piezīmēm.

(66)

Kā minēts 32. apsvērumā, Indijas ražotājs sākotnējā pieteikumā iekļāva iekšzemes pārdošanas darījumu sarakstu (“DMSAL”) bez PCN. Vienīgais katra pārdošanas darījuma identifikators bija vienības kods, kas bija katra ražojuma iekšējais kods, un ražojuma apraksta teksta virkne, piemēram:

M8X1,25X16 APCIĻŅA SKRŪVE

(67)

Kā skaidrots galīgās regulas 48. līdz 57. apsvērumā, Indijas uzņēmums sadalīja savus iekšzemes pārdošanas apjomus standarta un speciālo savienotājelementu pārdošanā, izmantojot 77. apsvērumā minēto nošķiršanu. Tāpēc DMSAL tika iesniegts kā divi dokumenti – “Standarta DMSAL” un “Speciālais DMSAL”. Tos pārdošanas apjomus, kurus nevarēja noteikt vai nu kā standarta, vai kā speciālo savienotājelementu pārdošanu, izslēdza no turpmākā normālās vērtības aprēķina.

(68)

Izmeklēšanas laikā kļuva skaidrs arī, ka būs vajadzīga savienotājelementa stiprības klase, lai noteiktu normālo vērtību. Indijas uzņēmums noteica stiprības klasi katrai “Standarta DMSAL” un “Speciālais DMSAL” dokumenta pozīcijai un norādīja to ailē “Pakāpe”, kurā minēta stiprības klase, piemēram:

(69)

Pamatojoties uz to, aprēķināja sākotnējo normālo vērtību, izmantojot sadalījumu standarta un speciālos savienotājelementos un stiprības klasi, kā noteikts pirmajā izpaustajā informācijā par īstenošanas pārskatīšanu 2012. gada 30. maijā.

(70)

Kā minēts 54. apsvērumā, daži ražotāji eksportētāji pieprasīja papildu skaidrojumus, atsaucoties uz to, ka nav salīdzinājuma, pamatojoties uz savienotājelementa pārklājumu, diametru un garumu, un apgalvoja, ka tas varētu ietekmēt sākotnēji aprēķinātās normālās vērtības līmeni.

(71)

Tā kā nebija PCN, lai iegūtu pārdotā savienotājelementa diametru un garumu, tika analizēta katra darījuma apraksta teksta virkne (apvienojot vienā grupā darījumus ar tādu pašu apraksta tekstu). Pēc iepriekš minētā parauga M8 = diametrs un 16 = garums. Tāpēc šajā gadījumā tas ir tādas skrūves apraksts, kuras diametrs ir 8 mm un garums 16 mm. 1,25 attiecas uz vītnes soli, kuru neizmantoja, lai klasificētu attiecīgo ražojumu.

(72)

Ķīnas ražotāja eksportētāja izmantotajā PCN šie dati tiek atspoguļoti nedaudz citādi. Iepriekš minētās skrūves diametra un garuma apraksts būtu “080016”.

(73)

Lai nodrošinātu atbilstību starp normālo vērtību un eksporta cenu, Komisija sadalīja diametru un garumu trīs līdzīgos diapazonos, kā noteikts otrajā 2012. gada 5. jūlija vēstulē par izpaušanu:

(74)

Neliels Indijas ražotāja pārdošanas darījumu skaits neietilpst šajos diapazonos, un to neizmantoja, lai aprēķinātu normālo vērtību. Tāpēc iepriekš minētā skrūve būtu aprakstīta ar pārskatītu PCN“GSS” = 8.8. stiprības klase; mazs diametrs; mazs garums.

(75)

Iepriekš minētajā piemērā skaidri parādīts, ka ražojuma apraksta teksta virknē nav ietverta informācija par pārklājumu, ko izmantoja Indijas iekšzemes ražotājs. Tāpēc tika pārbaudīti izmeklēšanas dokumenti, meklējot pierādījumus par pārklājuma veidu, ja tāds ir, ko Indijas ražotājs izmantoja pārdošanai iekšzemes tirgū paredzētajiem standarta savienotājelementiem. Konfidenciālie pierādījumi dokumentos, kurus pārbaudīja Indijas ražotāja uzņēmuma telpās, liecināja, ka iekšzemes tirgum paredzētie standarta savienotājelementi bija galvanizēti (PCN veids “A”), un šo informāciju izpauda visām ieinteresētajām personām 2012. gada 5. jūlijā.

(76)

Vairāki ražotāji eksportētāji atbildēja uz minēto paziņojumu par informācijas izpaušanu. Pēc šo ražotāju eksportētāju pieprasījuma tika noorganizēta uzklausīšana, kuru vadīja Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersona, lai turpinātu dialogu ar Komisiju un apspriestu radušos jautājumus. Ražotāji eksportētāji uzdeva šādus jautājumus:

(77)

Attiecībā uz a) punktu Indijas ražotājs savus iekšzemes pārdošanas apjomus sadalīja standarta un speciālo savienotājelementu pārdošanā, uzskatot, ka saskaņā ar klienta rasējumu ražotie savienotājelementi bija speciāli savienotājelementi, bet citi pārdošanas apjomi attiecās uz standarta savienotājelementiem, t. i., nebija ražoti saskaņā ar specifisku vai klienta rasējumu.

(78)

Attiecībā uz b) punktu un kā noteikts 2012. gada 13. jūlija paziņojumā par lietu, kas nosūtīta minētajām ieinteresētajām personām pēc uzklausīšanas 11. jūlijā, Komisija apstiprināja, ka tā kā nav klientu nosaukumu, kā iepriekš minēts, Komisija atsaucas uz 47. apsvērumu. Turklāt Komisija norāda, ka saskaņā ar Eiropas savienotājelementu ražotāju asociācijas iesniegto informāciju “Eiropā, ja klients – jo īpaši autobūves nozare – pasūta savienotājelementu, ko ražo saskaņā ar rasējumu, bet kurš vienlaicīgi pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem (ISO, EN, DIN, AFNOR, UNI), savienotājelementu ražotāji jebkurā gadījumā šo ražojumu uzskata par “speciālu” ražojumu un uzņēmuma iekšējā klasifikācijā to attiecīgi nosaka kā “speciālu” [..] Tas ir visu pasaules un arī Indijas savienotājelementu ražotāju “modus operandi””. Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka autobūves nozarei paredzētos standarta savienotājelementus neiekļāva standarta savienotājelementu sarakstā, ko sniedza sākotnējās izmeklēšanas konstatējumos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Attiecībā uz c) punktu uzklausīšanā ražotāji eksportētāji uzdeva jautājumu par korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, lai ņemtu vērā maksājumus, ko piemēro velmētas stieples importam Indijā, kas iekļauti normālajā vērtībā, bet nav neiekļauti Ķīnas izcelsmes eksporta cenā. Izlasē iekļautie Ķīnas uzņēmumi sākotnējās izmeklēšanas laikā pirka Ķīnā ražotu velmētu stiepli.

(80)

Uz Indijas ražotāja importēto izejvielu attiecās muitas pamatnodoklis (5 % no vērtības, kas apliekama ar nodokli) un muitas nodoklis izglītības vajadzībām (3 % no muitas pamatnodokļa vērtības, kurai pieskaitīta kompensācijas maksājuma summa). Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu šādu netiešo nodokļu korekciju var pieprasīt, ja līdzīgajam ražojumam un izejvielām piemērotie importa maksājumi ir tajā fiziski iekļauti, ja ražojums paredzēts patēriņam iekšzemes tirgū un ja maksājumi nebūtu iekasēti vai tiktu atmaksāti, līdzīgo ražojumu eksportējot uz Eiropas Savienību. Tā kā netika saņemta sūdzība un pierādījumi, ka eksportam no iepriekš minētajiem ražotājiem eksportētājiem uz ES būtu priekšrocības, kas saistītas ar importa maksājumu neiekasēšanu vai atmaksāšanu par izejvielu (velmēta stieple) importu, prasība ir jānoraida. Turklāt šāda korekcija parasti nav pieejama, ja attiecīgais ražotājs eksportētājs, kā tas ir šajā pārskatīšanā, visas izejvielas iegūst no iekšzemes piegādātājiem, kuriem nepiemēro importa maksājumu.

(81)

Attiecībā uz d) punktu pierādījumi sākotnējās izmeklēšanas dokumentos liecināja, ka Indijas iekšzemes tirgū pārdoto standarta savienotājelementu standarta pārklājums ietvēra hromu Cr3 un tāpēc tas atbilda PCN definīcijai “pārklājumam nav pievienots hroms (VI). Tāpēc dempinga starpību pārrēķināja, eksporta pozīcijā iekļaujot visdārgāko hroma pārklājuma veidu un nepiemērojot eksporta cenas korekciju. Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka informācija par pārklājumu attiecās uz esošo situāciju, nevis uz IP. Apgalvojums nav pareizs. Sākotnējās izmeklēšanas gaitā pārbaudes laikā ieguva pārbaudītus pierādījumus, ka visi standarta savienotājelementi, kas pārdoti Indijas iekšzemes tirgū sākotnējā IP laikā, bija galvanizēti.

(82)

Attiecībā uz e) punktu apstiprināja, ka dempinga starpības tika aprēķinātas, pamatojoties uz to, ka, ja nebija atbilstošu iekšzemes pārdošanas darījumu, eksporta darījumi tika izslēgti no dempinga aprēķina. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nebija pamatojuma, lai konkrētus eksporta darījumus izslēgtu no dempinga starpības aprēķina. Tomēr, lai panāktu dažādu personu pārdošanas apjomu godīgu atspoguļojumu, tika konstatēta ievērojama atbilstība starp visu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomiem.

(83)

Attiecībā uz f) punktu Ķīnas Tirdzniecības kamera un Ķīnas eksportētājs apgalvoja, ka Indijas ražotājs nesniedza labu pamatojumu, kāpēc Komisijai nebija ļauts izpaust konkrētu informāciju par iekšzemē pārdoto ražojumu kodiem. Komisija, vienlaicīgi ievērojot konfidencialitātes noteikumus, sniedza iespējami daudz informācijas vairākos paziņojumos par lietu, paziņojumā par informāciju, ko darīja pieejamu visām ieinteresētajām personām, un uzklausīšanā, ko nodrošināja Ķīnas Tirdzniecības kamerai un visiem Ķīnas eksportētājiem, kuri to pieprasīja. Attiecībā uz pieprasījumu izpaust Indijas ražotāja ražojumu kodus jāatzīst, ka šīs informācijas izpaušana ļaus citām personām diezgan precīzi aprēķināt Indijas ražotāja iekšzemes cenas, un, lai aizsargātu uzņēmuma konfidenciālo informāciju, no tā būtu jāizvairās. Ja konfidenciāla informācija netiktu aizsargāta, Komisija varētu saņemt sūdzības par kaitējumu un varētu atturēt uzņēmumus analogās valstīs, kuru sadarbošanās ir brīvprātīga, sadarboties izmeklēšanās. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(84)

Indijas ražotāja datus atkārtoti pārbaudīja, ņemot vērā uzklausīšanu un dialogu, kas notika uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē, kā arī Ķīnas ražotāju eksportētāju iebildumus šajā pārskatīšanā par ražojumu veidu noteikšanu Indijas normālās vērtības aprēķināšanai, kuros tika apgalvots, ka papildus standarta un speciālo savienotājelementu nošķiršanai un stiprības klasei liela nozīme ir tādiem elementiem kā diametrs, garums un pārklājums.

(85)

Pēc šīs atkārtotās pārbaudes Komisija varēja noteikt Indijas iekšzemes tirgū pārdoto savienotājelementu diametru un garumu. Lai nodrošinātu taisnīgu minēto un no ĶTR eksportēto savienotājelementu salīdzinājumu, diametru un garumu sadalīja diapazonos un katram diapazonam aprēķināja normālo vērtību. To sīki paskaidroja 2012. gada 5. jūlija un 11. jūlija informatīvajās piezīmēs, kuras darīja pieejamas visām ieinteresētajām personām. Metodoloģija, kur apvieno savienotājelementus diapazonos, lai tos sadalītu pēc Indijas ražotāja pārdoto galveno ražojumu izmēriem, nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu ar Ķīnas uzņēmumu eksportu, kā to pieprasīja ieinteresētās personas. Pēc tam divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tiem nebija pilnīgas informācijas, norādot, ka klasifikācija bija neskaidra un nepiemērota, un tāpēc ar šo informāciju nepietika, lai pieprasītu korekcijas fizisko atšķirību dēļ. Tomēr bez šiem vispārīgajiem paziņojumiem divi minētie ražotāji eksportētāji nesniedza nevienu pamatotu alternatīvu ieteikumu vai pierādījumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(86)

EFDA apgalvoja, ka diametra un garuma izmantošana neatspoguļo realitāti, un ieteica alternatīvu – divus kritērijus, lai, viņuprāt, izvairītos no dažu ražojumu neiekļaušanas, tomēr šo alternatīvu nepamatoja. No Komisijas ierosinātās klasifikācijas neizslēdza nevienu ražojumu veidu (iekļāva visas iespējamās diametra un garuma kombinācijas), un tādējādi šā apgalvojuma pārbaudi nevarēja turpināt.

(87)

Konstatēja, ka visi pārdotie standarta savienotājelementi bija galvanizēti, un tāpēc normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz pārklājumu, kas atbilst PCN kodam “A”. Ja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji neeksportēja savienotājelementus ar “A” veida pārklājumu, tad izmantoja vislīdzīgāko pārklājuma veidu, nekoriģējot nevienu eksporta cenu.

(88)

Stiprības klases dati un sadalījums standarta un speciālos savienotājelementos palika nemainīgs.

(89)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, lai pārbaudītu Indijas analogā ražotāja konfidenciālos datus un nodrošinātu pārliecību par iekšzemes pārdošanas apjomu konfidencialitāti, kā arī par standarta savienotājelementu pārklājuma jautājumu, t. i., hroma klātbūtni pārklājumā, un par informācijas ieguvi attiecībā uz standarta savienotājelementu garumu un diametru. Pēc Indijas analogā ražotāja konfidenciālo datu pārbaudes uzklausīšanas amatpersona atbildēja uz divu ražotāju eksportētāju uzdotajiem jautājumiem. Uzklausīšanas amatpersonas ziņojumu iekļāva dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

(90)

Neraugoties uz iepriekš minēto papildu informāciju, paskaidrojumiem, uzklausīšanu un notikušo dialogu, dažas personas turpināja apgalvot, ka tām trūkst informācijas, kas ļauj pieprasīt korekcijas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Komisija ieinteresētajām personām sniedza plašu informāciju par normālās vērtības noteikšanai izmantotajām ražojumu grupām, kā to paredzēja Apelācijas institūcija (7). Turklāt ilgākā laikposmā no 2012. gada 30. maija līdz 2012. gada 19. jūlijam Komisija sniedza informāciju un atbildēja uz visiem personu uzdotajiem jautājumiem. Turklāt visām personām piešķīra papildu 20 dienu periodu, lai tās sniegtu piezīmes par galīgo izpaušanu.

(91)

Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pretēji Apelācijas institūcijas ziņojumam Komisija, neminot labu pamatojumu, atteicās izpaust informāciju par konkrētiem Indijas ražotāja ražojumiem, kurus izmantoja, lai noteiktu normālo vērtību. Antidempinga nolīguma 6.5. pantā noteikts, ka izmeklēšanas iestādēm atbilstīgi jāizturas pret informāciju, kura ir konfidenciāla vai tiek sniegta konfidenciāli. Šajā gadījumā Indijas ražotājs konfidenciāli sniedza informāciju par iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu veidiem, un uzņēmums atjaunoja savu pieprasījumu Komisijai uzskatīt šo informāciju par konfidenciālu, norādot, ka tā turpina uzskatīt šo informāciju par pilnīgi konfidenciālu, kā minēts 82. apsvērumā. Šīs personas arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nekonfidenciālu informācijas apkopojumu, kuru, kā prasīts ziņojumos, sniedza Indijas ražotājs. Tomēr dialoga procesa turpinājumā, kā iepriekš minēts apsvērumos, Komisija izpauda ieinteresētajām personām visu attiecīgo informāciju par Indijas ražotāju, kuru tā drīkstēja izpaust, ievērojot konfidencialitātes ierobežojumus, lai ieinteresētās personas varētu aizstāvēt savas intereses.

(92)

Normālo vērtību aprēķināja un salīdzināja ar eksporta cenu, kā iepriekš noteikts. Tika veiktas eksporta cenas korekcijas, lai novērstu cenu atšķirību, ja attiecīgo savienotājelementu pārklājumam tiek pievienots hroms (VI). Minēto salīdzinājumu veica, pamatojoties uz EXW, kā sākotnējā izmeklēšanā.

(93)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja izdarīt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu fizisko atšķirību dēļ vairākos attiecīgā ražojuma veidos (sešstūra skrūves, kokskrūves, bultskrūves u. c.). Tā kā konfidencialitātes iemeslu dēļ attiecīgajam ražotājam eksportētājam nav piekļuves pilnīgiem datiem par normālo vērtību, uzņēmums izmantoja savas eksporta cenas, lai parādītu, cik lielā mērā atšķiras katra savienotājelementa veida cenas.

(94)

Sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu veica, nošķirot standarta un speciālo savienotājelementu veidus, kā minēts galīgās regulas 102. apsvērumā, kā arī nosakot stiprības klasi. Šajā gadījumā neizmantoja pilnus ražojuma kontroles numurus (PCN), ņemot vērā, ka ražotājs analogajā valstī nesniedza informāciju, kurā, kā prasīts, izmantotas uz PCN balstītas kategorijas. Sākotnējā PCN viena no elementiem mērķis bija noteikt dažādus savienotājelementu veidus pēc KN koda, pie kura tie pieder. Ņemot vērā, ka Indijas ražotājs nesniedza šo informāciju, veicot salīdzinājumu sākotnējā izmeklēšanā, šo elementu nevarēja izmantot.

(95)

Ražotāja eksportētāja sniegtā informācija liecināja, ka, iespējams, ir pamatojums, lai veiktu korekcijas dažādu savienotājelementu veidu atšķirību dēļ. Tomēr ieteikto metodiku neuzskatīja par piemērotu, jo atšķirībā no sākotnēji pieprasītā uzņēmums nesniedza precīzu informāciju par ražojuma veidu pēc KN koda, kā skaidrots 34. apsvērumā. Alternatīvi Savienības tirgū veica Savienības ražošanas nozares cenu atšķirību pārbaudi, lai noteiktu, vai starp dažādu savienotājelementu veidiem pastāv cenu atšķirības. Savienības ražošanas nozares informācija tika sniegta pilnībā, izmantojot PCN, kā tas sākotnēji prasīts. Šī pārbaude apstiprināja, ka cenas ES tirgū atšķiras atkarībā no savienotājelementa veida. Pamatojoties uz to, uzskatīja par piemērotu koriģēt normālās vērtības, lai ietvertu šīs atšķirības. Kā korekcijas pamatu izmantoja Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu Savienības tirgū un to novērtēja kā “1”, bet visiem individuāliem veidiem noteica attiecīgas individuālas vērtības atkarībā no cenas un vidējās cenas attiecības. Tad šīs vērtības piemēroja normālajai vērtībai, kuru izmantoja salīdzinājumam ar katru ražotāja eksportētāja eksportēto veidu.

(96)

Tā kā šīs korekcijas veica, pamatojoties uz fizisko īpašību atšķirību tirgus vērtībām ES tirgū, par piemērotu uzskatīja līdzīgas korekcijas veikt arī visu ražotāju eksportētāju dempinga starpību aprēķinā.

(97)

Pēc vispārējās izpaušanas dokumenta publicēšanas CCME un Ķīnas eksportētājs apgalvoja, ka Komisija joprojām pārkāpj PTO Antidempinga nolīguma 2.4., 6.2. un 6.4. pantu, laicīgi nesniedzot informāciju par pamatu, ko izmantoja eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšanai, un aicināja Komisiju izpaust vispārēju informāciju par izmantotajiem normālās vērtības ražojumu veidiem, lai pildītu savu pienākumu un sniegtu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem iespējas nodrošināt savu interešu aizsardzību, iesniegt lietu ar pilnīgu informatīvo pamatojumu un nodrošināt eksporta cenu un normālās vērtības taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc minētās personas pieprasīja Komisijai pārskatīt:

(98)

Attiecībā uz a) punktu un ņemot vērā informāciju, kuru darīja pieejamu 2012. gada 30. maija, 11. jūlija un 13. jūlija informatīvajos paziņojumos, 2012. gada 31. jūlijā nosūtītajā vispārējās izpaušanas dokumentā un īpaši 77. līdz 96. apsvērumā un uzklausīšanā, kas notika apspriešanās procesa gaitā, uzskata, ka ieinteresētajām personām tika sniegta visa informācija, kuru varēja izpaust konfidencialitātes prasību ietvaros.

(99)

Aspekts attiecībā uz b) punktu par vajadzību nodrošināt, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju izgatavotie standarta savienotājelementi netiek salīdzināti ar analogā ražotāja izgatavotajiem savienotājelementiem izmantošanai augstās tehnoloģijās, tika aplūkots 78. apsvērumā. Tā kā nebija jaunu pierādījumu un minētās personas iesniedza tikai apgalvojumus par iespējamo augstām tehnoloģijām, kas nav autobūves nozare, paredzēto savienotājelementu klātbūtni, Komisija uzskata, ka lietā pieejamā informācija ir pietiekami ticama, lai nodrošinātu, ka tikai standarta savienotājelementi tika izmantoti tās normālās vērtības noteikšanai, kuru izmantoja salīdzināšanai ar minētā Ķīnas eksportētāja eksporta cenu.

(100)

Attiecībā uz c) punktu un apgalvojumiem, kuros norādīts, ka Komisija nav sniegusi informāciju par to, kā Ķīnas ražotāji eksportētāji varēja pamatot korekciju pieprasījumus attiecībā uz tādiem elementiem kā “izsekojamība”, ISO 9000 standarts, brāķa procents un citiem tādiem kritērijiem kā “cietības, lieces, stiprības, triecienizturības, berzes koeficients” (skatīt 63. apsvērumu) un importēšanas izmaksu nodokļiem (skatīt 79. un 80. apsvērumu), Komisija sniedza šādu informāciju. Pirmkārt, jāatgādina, ka ieinteresētās personas uzdeva jautājumu par šiem elementiem, nesniedzot nekādu sīkāku informāciju. Uzklausīšanā, kuru 2012. gada 11. jūlijā noorganizēja uzklausīšanas amatpersona, Komisija aicināja personas sniegt papildu informāciju par iepriekš minētajiem jautājumiem, bet papildu informācija netika sniegta. 80. apsvērumā Komisija sīki paskaidroja, kāpēc nevarēja apstiprināt korekciju pieprasījumu attiecībā uz eksporta cenām, kurā bija paredzēts ņemt vērā nodokļus, ko piemēro velmētu stiepļu importam Indijā, kā arī vispārīgi Ķīnas ražotāju eksportētāju lētāku piekļuvi izejvielām. Turklāt, kā noteikts sākotnējās regulas 63. apsvērumā, galvenās izejvielas – velmētu tērauda stiepļu – izmaksas pilnībā neatspoguļoja tirgus vērtības. Konstatēja, ka velmētu tērauda stiepļu cenas iekšzemes tirgū bija ievērojami zemākas nekā citos tirgos. Tāpēc šīs izkropļotās cenas nevar izmantot kā korekciju pamatu saskaņā ar minēto personu pieprasījumu. Šajos apstākļos Komisija nezina, kādu papildu informāciju Ķīnas Tirdzniecības kamera un ražotājs eksportētājs vēl varētu iesniegt, lai pamatotu šos divus korekciju pieprasījumus.

(101)

Attiecībā uz d) punktu jāatgādina, ka minētā informācija par “ES ražotāju normālās vērtības veidiem un to cenu līmeņiem, kā arī korekciju ietekmi uz analogā ražotāja normālās vērtības veidiem” ir konfidenciāla un to nevar izpaust. Ķīnas Tirdzniecības kamera un Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja papildu skaidrojumus par to, kā tika veiktas pārklājuma cenu atšķirību korekcijas. Tomēr, kā minēts 92. apsvērumā, būtu jānorāda, ka speciālajā izpaušanas dokumentā Komisija norādīja, kuri eksportēto ražojumu veidi ir tikuši koriģēti, tādējādi ļaujot attiecīgajām personām saprast, kā veica korekcijas.

(102)

Attiecībā uz e) punktu un iespējamo vajadzību dempinga aprēķinā ņemt vērā visus salīdzināmos eksporta darījumus, lai nodrošinātu taisnīgu cenu salīdzinājumu atbilstīgi PTO Antidempinga nolīguma 2.4.2. pantam, Komisija norāda, ka tā precīzi pildīja minēto personu pieprasījumu un ieteikumus, koriģējot dempinga starpību noteikšanā izmantoto normālo vērtību. Nodrošinot pilnīgu atbilstību PTO Antidempinga nolīguma 2.4.2. pantam, kurš attiecas uz salīdzināmiem eksporta darījumiem, iepriekš minētajā 93. līdz 96. apsvērumā sniegti paskaidrojumi par izmantoto metodiku un turpmāk minētajā 107. un 108. apsvērumā norādīti iemesli, kāpēc konstatētā dempinga summa tika izteikta kā dempinga aprēķinā izmantoto eksporta darījumu procentuālā attiecība. Šajā gadījumā visi salīdzināmie darījumi (pa ražojumu veidiem) ir tikuši izmantoti salīdzināšanai. Tāpēc bija pamatoti konstatēto dempinga summu izteikt kā dempinga aprēķinā izmantoto eksporta darījumu procentuālo attiecību.

(103)

Pēc vispārējās informācijas atklāšanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atgādināja, ka būtu jākoriģē iespējamās izejvielu patēriņa efektivitātes atšķirības, vieglāka piekļuve izejvielām, efektīvāks elektrības patēriņš un zemāka rentabilitāte uz darbinieku. Jāatgādina, ka neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesaņēma TER sākotnējā izmeklēšanā un to izmaksu struktūru nevar uzskatīt par tirgus vērtību atspoguļojumu, kuru var izmantot kā korekciju pamatu, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi izejvielām. Turklāt būtu jānorāda, ka konstatēja, ka ĶTR ražošanas procesi ir salīdzināmi ar Indijas ražotāja procesiem un ka iespējamās atšķirības ir ļoti mazas. Šajā gadījumā konstatēja, ka Indijas ražotājs konkurē ar daudziem citiem ražotājiem Indijas iekšzemes tirgū, un tiek uzskatīts, ka tā cenas pilnībā atspoguļoja iekšzemes tirgus stāvokli. Kā minēts 41. apsvērumā, kā aizstājēju normālās vērtības noteikšanai bija jāizmanto tādu ražotāju izmaksas un cenas, kuru valstīs darbojas tirgus ekonomika.

(104)

Tie paši divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, apkopojot diapazonos datus par diametru un garumu, Komisijai nevajadzētu atsaukties uz diapazoniem, bet, lai veiktu salīdzināšanu, tai būtu jāizmanto diametra un garuma faktiskās vērtības. Pirmkārt, kā minēts 70. apsvērumā, pēc uzklausīšanas, kas notika 2012. gada 26. jūnijā, Komisija vienojās ar tām pašām personām apkopot diametru un garumu diapazonos, lai ņemtu vērā fizisko īpašību ietekmi uz cenām. Minētās personas pašas noteica dažus iespējamos diapazonus, tomēr Komisija uzklausīšanā norādīja, ka šie ierosinātie diapazoni būtu jāpārskata, lai nodrošinātu eksportēto veidu atbilstību ļoti līdzīgiem Indijas ražotāja veidiem. Otrkārt, minētās personas apgalvoja, ka diametram piemērā, ko piedāvāja 2012. gada 3. jūlija uzklausīšanā, būtu bijusi neliela ietekme izejvielas patēriņa ziņā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Dempinga starpības noteica, pamatojoties uz svērtās vidējās normālās vērtības salīdzinājumu ar svērto vidējo eksporta cenu.

(106)

Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir šāda:

(107)

Pārskatītās galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(108)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā dempinga starpības aprēķinā kopējā konstatētā dempinga summa būtu jāizsaka procentos no kopējās visu eksporta darījumu CIF vērtības, nevis procentos no tiem eksporta darījumiem, kurus izmantoja dempinga summas aprēķināšanā. Saskaņā ar šā uzņēmuma pausto viedokli, pretējā gadījumā veidotos pieņēmums, ka noticis dempings attiecībā uz tiem eksporta darījumiem, kurus neizmantoja dempinga noteikšanā.

(109)

Eksporta cenu un normālo vērtību, pamatojoties uz svērto vidējo, salīdzināja tikai tiem Ķīnas ražotāja eksportētāja eksportētiem ražojumu veidiem, kuriem atbilstošus ražojumu veidus ražoja un pārdeva Indijas ražotājs. Tika uzskatīts, ka tas ir visticamākais pamats šā ražotāja eksportētāja dempinga līmeņa noteikšanai, ja tāds ir; mēģinājumi noteikt visu citu eksportēto veidu atbilstību ļoti līdzīgiem Indijas ražotāja veidiem varētu radīt kļūdainus konstatējumus. Pamatojoties uz to, pareizi ir konstatēto dempinga summu izteikt procentos no tiem eksporta darījumiem, kurus izmantoja dempinga summas aprēķinā – šo konstatējumu uzskata par reprezentatīvu visiem eksportētajiem veidiem. Tādu pašu pieeju izmantoja, aprēķinot citu ražotāju eksportētāju dempinga starpības.

(110)

Kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija atkārtoti novērtēja Savienības ražošanas nozares definīciju, lai ņemtu vērā DSB ziņojumos minētos ieteikumus, kuros norādīts, ka ES bija rīkojusies nesaderīgi ar PTO Antidempinga nolīguma 4.1. pantam, izslēdzot no Savienības ražošanas nozares definīcijas tos ražotājus, kuri nevēlas tikt iekļauti izlasē, un uzskatot, ka 25 % slieksnis, kas noteikts pamatregulas 4. panta 1. punktā, automātiski ir ražotāji, kuru produkcija ir “nozīmīga daļa” no Savienības attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma. Apelācijas institūcijas 2011. gada 15. jūlijā izdotā ziņojuma 430. punktā tiek norādīts, ka “ja Komisijas Savienības ražošanas nozares definēšanas process nerada būtisku izkropļojuma risku, sadrumstalotajā savienotājelementu nozarē varētu būt pieļaujama šāda neliela daļa, jo pastāv plašākas informācijas ieguves grūtības. [..] ierobežojot iekšzemes ražošanas nozares definīciju attiecībā uz ražotājiem, kuri vēlas piedalīties izlasē, Komisija izslēdza ražotājus, kuri sniedza būtisku informāciju” (izcēlums pievienots). Tagad minētie ražotāji ir iekļauti Savienības ražošanas nozares definīcijā.

(111)

Sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka to Savienības ražotāju ražošanas apjoms, kuri piekrita tikt iekļauti izlasē un pilnībā sadarbojās sākotnējās izmeklēšanas laikā, bija 27,0 % no Savienības attiecīgā ražojuma kopējā ražojuma apjoma. Tāpēc tika uzskatīts, ka šie uzņēmumi ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(112)

Pēc DSB ziņojumos minētajiem secinājumiem un pamatojoties uz visiem derīgajiem pieteikumiem, ko iesnieguši ES ražotāji termiņā, kas noteikts 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā paziņojumā par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu (8), un neraugoties uz to, vai tie norādīja, ka ir gatavi kļūt par izlases daļu, Komisija pārrēķināja, ka faktiski Savienības ražošanas nozare bija 36,3 % no Savienības attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma 2006. gadā.

(113)

Pēc Savienības ražošanas nozares definīcijas pārskatīšanas Komisija noskaidroja, vai saražoto savienotājelementu procentuālais daudzums no kopējā aprēķinātā ražošanas apjoma bija nozīmīga daļa PTO Antidempinga nolīguma 4.1. panta nozīmē.

(114)

Kā minēts galīgās regulas 112. apsvērumā, izmeklēšanā noteica, ka līdzīgo ražojumu ražo liels ražotāju skaits Savienībā, t. i., vairāk nekā 300 galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), bet tostarp arī daži lielāki uzņēmumi vai uzņēmumu grupas. Sākotnējās izmeklēšanas sākšanas laikā Komisija sazinājās ar katru no šiem zināmajiem ražotājiem un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā un sniegt konkrētu informāciju par savām darbībām. Ne paziņojumā par procedūras sākšanu, ko publicēja, sākot sākotnējo izmeklēšanu, ne pavadvēstulē, ko nosūtīja sākšanas dienā visiem zināmajiem ES ražotājiem, nebija atsauces uz faktu, ka to ES ražotāju iesniegtā informācija, kuri nevēlējās sadarboties, netiks ņemta vērā.

(115)

Kā minēts, lielākā daļa ES uzņēmumu, kas ražo savienotājelementus, ir mazi, pat mikrouzņēmumi (ģimenes uzņēmumi), kuriem parasti ir ierobežoti resursi, tostarp finanšu un personāla resursi, un tie nav tādu valsts vai ES asociāciju locekļi, kuras šos uzņēmumus varētu pārstāvēt izmeklēšanas laikā, un tiem, kā tas bieži notiek MVU gadījumā, nav līdzekļu, lai algotu tirdzniecības jomā specializējušos juristus un grāmatvežus. Mazi uzņēmumi arī pauž lielas bažas par savu konfidenciālo datu aizsardzību šādas izmeklēšanas gaitā, kurus tie uzskata par ļoti svarīgiem. Neraugoties uz to, liels ražotāju skaits pieteicās (kopā 63 ES ražotāji) un sniedza prasīto informāciju. Jānorāda, ka šie ražotāji bija gan MVU, gan lielāki uzņēmumi, kas atradās visā ES. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī šā gadījuma īpašos apstākļus, var uzskatīt, ka šie ražotāji, kuri bija 36,3 % no Savienības kopējās attiecīgā ražojuma produkcijas, ir nozīmīga daļa no visas Savienības ražošanas nozares un attiecīgi atbilst PTO Antidempinga nolīguma 4.1. panta nozīmei. Turklāt, kā minēts, tā kā visi lielākie zināmie ES ražotāji pieteicās procedūras sākšanas laikā termiņā, kas noteikts sākotnējā paziņojumā par procedūras sākšanu, sākotnējā izmeklēšanā atlasīto izlasi var uzskatīt par reprezentatīvu, pat pēc papildu 18 ES ražotāju iekļaušanas Savienības ražošanas nozares definīcijā.

(116)

Ķīnas Tirdzniecības kamera apgalvoja, ka Komisija varēja neierobežoti izmantot datus, kas saņemti no tiem ES ražotājiem, kuri pieteicās 112. apsvērumā minētajā termiņā, jo daži ES ražotāji varēja izvēlēties nepieteikties, jo nevēlējās piedalīties izlasē un tādējādi zināja, ka to atbildes netiks ņemtas vērā. Ķīnas eksportētāju asociācija pieprasīja Komisijai “sākt visu atlases procesu no jauna un sazināties ar visiem ES ražotājiem, neatsaucoties uz faktu, ka ražotājiem jāpauž gatavība piedalīties izlasē” (9). Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatīja, ka nebija vajadzības atsākt galīgās izlases atlasīšanas procesu, jo lielākie zināmie ES ražotāji pieteicās jau sākotnējā posmā. Pēc izpaušanas Ķīnas Tirdzniecības kamera atgādināja, ka nedrīkstētu izslēgt, ka daudzi ražotāji neatbildēja uz atlases veidošanas anketas jautājumiem “precīzi, jo tie zināja, ka nevēlēšanās piedalīties atlasē automātiski nozīmētu to izslēgšanu no iekšzemes ražošanas nozares”. Jānorāda, ka tādus pašus argumentus sākotnējās izmeklēšanas laikā sniedza Ķīnas ražotāji eksportētāji un Eiropas importētāji, kuri iebilda pret esošo stāvokli. Kā skaidrots galīgās regulas 26. apsvērumā, pēc procedūras sākšanas Komisija sazinājās ar daudziem Savienības ražotājiem, un tikai daži no tiem atbildēja. Jānorāda, ka netika minēta to iespējamā iekļaušana vai neiekļaušana galīgajā atlasē. Faktiski iespējamā Savienības ražotāju galīgā izlase neatbilda to lēmumam pieteikties procedūras laikā, jo lēmuma pieņemšanas motivācijā ietilpa citi faktori, kuri atšķīrās no 115. apsvērumā ietvertajiem faktoriem. Tāpēc Komisijai adresētais pieprasījums, kurā Komisiju aicināja veikt kaitējuma novērtējumu, no jauna tika noraidīts.

(117)

Pēc ziņojumiem sākotnējā izmeklēšanā noteiktos konstatējumus par kaitējumu atkārtoti pārbaudīja Savienības ražošanas nozares līmenī, kā noteikts saskaņā ar 114. apsvērumu, attiecībā uz tendencēm šādās jomās – ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošana, vienības cenas, tirgus daļa, nodarbinātība un ražība, t. i., izmantojot informāciju, kas savākta par 6 izlasē iekļautajiem ražotājiem un papildu 57 ražotājiem, kuri tagad veido Savienības ražošanas nozari. Tā kā informāciju par krājumiem, rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu un algām ieguva no pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza 6 izlasē iekļautie ražotāji, citi atlasītajā ES ražošanas nozarē konstatētie kaitējuma faktori tika apstiprināti pārskatā.

(118)

Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju (skatīt 112. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika bija šāda:

(119)

Neraugoties uz ievērojamu pieprasījuma pieaugumu 29 % apmērā laikposmā no 2004. gada līdz IP, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms svārstījās visā attiecīgajā periodā un bija par 9 % augstāks IP salīdzinājumā ar 2003. gadu, salīdzinot ar 6 % sākotnējā izmeklēšanā, t. i., joprojām ievērojami zemāks nekā pieprasījuma pieaugums 29 % apmērā.

(120)

Attiecībā uz ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu apstiprināja sākotnējā izmeklēšanā izdarītos secinājumus, lai gan tika izmantota atšķirīga datu kopa (skatīt galīgās regulas 130. līdz 133. apsvērumu).

(121)

Turpmāk minētie skaitļi attiecas uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem klientiem Savienībā, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju (par apjomu un vērtību):

(122)

Pārskatītie dati, kas iekļauti iepriekš minētajā tabulā, apstiprina galīgās regulas 137. līdz140. apsvērumā aprakstītos konstatējumus, ciktāl tiek apstiprinātas visas kaitējuma tendences. Savienības ražošanas nozares apjomi attiecīgajā periodā palielinājās par 14 % sākotnējā izmeklēšanā konstatēto 12 % vietā, un vērtība palielinājās par 30 % minētā 21 % vietā. Tika konstatēts, ka sākotnējā izmeklēšanā bija ļoti līdzīgas tendences. Tāds pats pārdošanas apjomu kritums 2004. un 2005. gadā ļauj apstiprināt galīgās regulas 139. apsvērumā minēto secinājumu, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja izmantot priekšrocības, ko sniedza Savienības patēriņa pieaugums, un tāpēc Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās par 20 % mazāk nekā trīs gados.

(123)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika Savienības ražošanas nozarē bija šāda:

(124)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika apstiprināti galīgās regulas 153. līdz 161. apsvēruma secinājumi.

(125)

Kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija ņēma vērā DSB ziņojumos minētos secinājumus, kuros norādīts, ka ES rīkojusies nesaderīgi ar PTO Antidempinga nolīguma 3.1. un 3.2. pantu attiecībā uz apsvērumu par importa apjomu par dempinga cenām savienotājelementu sākotnējā izmeklēšanā.

(126)

Pēc tam Komisija atkārtoti pārbaudīja savu kaitējuma novērtējumu, ņemot vērā konstatēto faktu, ka daži ražotāji eksportētāji nenodarbojās ar dempingu IP. Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā divi Ķīnas ražotāji eksportētāji nenodarbojās ar dempingu. Kā minēts 105. apsvērumā, konstatēja, ka vēl viens ražotājs eksportētājs nenodarbojās ar dempingu šajā pārskatīšanā. Šo trīs ražotāju eksportētāju kopējais importa apjoms bija tikai starp 0,01 % un 0,40 % no kopējā attiecīgā ražojuma ĶTR importa izmeklēšanas periodā. Kaitējuma analīze attiecībā uz ĶTR importa dinamiku, kuru veica, pamatojoties uz importa apjomu par dempinga cenām, no kura atņemts imports, kas netika veikts par dempinga cenām, liecina par nelielām izmaiņām galīgās regulas 121. apsvērumā aprakstītajās tendencēs.

(127)

Kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija atkārtoti novērtēja cēloņsakarības analīzi, lai ņemtu vērā DSB ziņojumos minētos secinājumus, kuros norādīts, ka ES rīkojusies nesaderīgi ar PTO Antidempinga nolīguma 3.1. un 3.5. pantu, ES ražošanas nozares konkrētu eksporta rezultātu vietā ņemot vērā Eurostat vispārējos eksporta statistiskas datus.

(128)

Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātus analizēja galīgās regulas 175. apsvērumā. Tika konstatēts, ka eksports uz trešām valstīm bija tikai 11 % no Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma 2006. gadā. Tomēr, kā norādīts DSB ziņojumos, lai noteiktu visu ražotāju eksportu Savienībā, tika izmantoti dati, pamatojoties uz Eurostat datiem, nevis uz datiem par Savienības ražošanas nozares eksportu. Pēc DSB ziņojumiem Komisija atkārtoti novērtēja savu cēloņsakarības analīzi, pārbaudot, vai no jauna definētās Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti varētu būt nodarītā kaitējuma faktors. Tika konstatēts, ka eksports uz trešām valstīm bija tikai 3,7 % no definētās Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma IP, nevis 11 %, kā minēts galīgās regulas 175. apsvērumā. No 2003. gada līdz IP šis eksports palielinājās par apmēram 4 %. Turklāt šā eksporta cenas pastāvīgi pārsniedza pārdošanas cenas Savienības tirgū.

(129)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta uz trešām valstīm rezultāti nebija būtiska kaitējuma iemesls. Turklāt tiek apstiprināts galīgais secinājums, kā noteikts galīgās regulas 184. apsvērumā, ka ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(130)

Kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija apņēmās atkārtoti novērtēt secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz ziņojumu nolēmumiem, kuros norādīts, ka ES rīkojusies nesaderīgi ar PTO Antidempinga nolīguma 6.5. un 6.5.1. pantu attiecībā uz konfidenciālas informācijas apstrādi.

(131)

Pēc ziņojumiem Komisija aicināja divus attiecīgos Savienības ražotājus pienācīgi paskaidrot iemeslus, kāpēc tie nesagatavoja konfidenciālās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu. Divi ražotāji sniedza papildu informāciju nekonfidenciālā vaidā vai, ja konkrētā informācija nebija pieejama kopsavilkumā, tie skaidroja, kāpēc tā noticis šajā gadījumā. Šo ražotāju sniegto informāciju nosūtīja visām ieinteresētajām personām. Viena asociācija, kas pārstāv Eiropas Savienības importētājus, apgalvoja, ka divu Savienības ražotāju sniegtā informācija bija neizprotama un nebūtu salīdzināma ar publiski pieejamiem Eurostat datiem. Attiecībā uz šo argumentu tiek norādīts, ka, iespējams, nav tādu publiski pieejamu avotu, ar kuriem varētu veikt salīdzināšanu, jo divu minēto ražotāju sniegtā informācija ir ar uzņēmumu saistīta informācija.

(132)

Ķīnas Tirdzniecības kamera un EFDA apgalvoja, ka sniegtā papildu informācija nebija pilnīga, ciktāl joprojām trūka dažu elementu 22., 23. un 32.līdz 34. tabulā, un tāpēc neatbilda veidam, kādā būtu jāpiemēro DSB konstatējumi. Pēc šīs papildu nekonfidenciālās informācijas izpaušanas citas piezīmes netika saņemtas. Tā kā 32. līdz 34. tabula ietver datus par pārdošanu un izmaksām, kuras sedza attiecīgais uzņēmums, šī pēc savas būtības konfidenciālā informācija tika apkopota, lai sniegtu informāciju par tās saturu, neizpaužot konfidenciālu informāciju. Savienības attiecīgais uzņēmums atkārtoti iesniedza citu informāciju, kuras, kā minēts, trūka 22. tabulā (piegādāto izejvielu veidi un iepirkto izejvielu apjomi) un 23. tabulā (sniegti tikai pirmsnodokļa peļņas normas indeksētie skaitļi un nav atsevišķu skaitļu, kas attiecas uz pārdošanas apjomiem iekšzemē un ārpus ES), lai uzlabotu izpratni, un atbildi pievienoja dokumentiem, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Visbeidzot, uzskata, ka tika nodrošināta pilnīga atbilstība ziņojumos minētiem ieteikumiem attiecībā uz šo jautājumu.

(133)

Turklāt EFDA apgalvoja, ka Savienības ražotāja iesniegtā 24. tabula neļauj secināt, ka šim uzņēmumam bija nodarīts būtisks kaitējums, jo tā liecināja par noturīgu peļņas, izlietojuma un produkcijas izlaides pieaugumu. Tomēr Komisija vēlreiz veica kaitējuma novērtējumu, ietverot sešu izlasē iekļauto ES ražotāju datus, un secināja, ka būtisks kaitējums tika nodarīts, kā apstiprināts 124. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums nav pamatots.

(134)

Visbeidzot, kā minēts paziņojuma par procedūras sākšanu 6. punktā, pēc konstatējuma par PTO Antidempinga nolīguma 6.5. un 6.5.1. pantu attiecībā uz konfidenciālas informācijas apstrādi 2012. gada 30. maijā, Komisija izpauda Eurostat datus par kopējo ES savienotājelementu ražošanas apjomu, kuri tika iesniegti sākotnēji.

(135)

Kā minēts paziņojumā, Komisija apņēmās ņemt vērā to personu piezīmes savienotājelementu izmeklēšanā, kuras apgalvoja, ka tās ir nelabvēlīgi ietekmējusi konstatējumu izpaušana attiecībā uz tirgus ekonomikas režīmu vai attiecībā uz jebkuru citu DSB ieteikumu vai nolēmumu. Komisija piešķīra IR vienam uzņēmumam saskaņā ar DSB ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem attiecībā uz pamatregulas 9. panta 5. punktu.

(136)

Visas personas tika informētas par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Pēc izpaušanas minētajām personām tika dots laiks izteikt piezīmes un iesniegt sūdzības. Pēc informācijas izpaušanas tika saņemtas dažas piezīmes.

(137)

No iepriekš minētā var secināt, ka antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, ko piemēro ar Regulu (EK) Nr. 91/2009, būtu jāsaglabā un ka importam no Bulten Fasteners China būtu jāpiemēro maksājums 0 % apmērā.

(138)

Pamatojoties uz iepriekš minēto atkārtoto novērtējumu, secina, ka tiek apstiprināts sākotnējā izmeklēšanā noteiktais kaitējumu nodarošais dempings. Vienam ražotājam eksportētājam piešķīra IR saskaņā ar DSB ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem attiecībā uz pamatregulas 9. panta 5. punktu. Tāpēc būtu atbilstīgi jāgroza galīgās regulas 1. panta 2. punkts. Lai ņemtu vērā arī pārskatītos antidempinga maksājumus, kas aprēķināti dažiem uzņēmumiem, kuri uzskaitīti tabulā galīgās regulas 1. panta 2. punktā, šis pats pants būtu jāgroza šādi: