TULKOJUMS

PĀRTIKAS PALĪDZĪBAS KONVENCIJA

PREAMBULA

ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

APSTIPRINOT savu pastāvīgo apņemšanos ievērot joprojām spēkā esošos 1999. gada Pārtikas atbalsta konvencijas mērķus – veicināt pārtikas nodrošinājumu pasaulē un uzlabot starptautiskās sabiedrības spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām pārtikas jomā un citām jaunattīstības valstu vajadzībām pēc pārtikas;

CENŠOTIES uzlabot pārtikas palīdzības efektivitāti, lietderību un kvalitāti dzīvības saglabāšanā un visneaizsargātāko iedzīvotāju ciešanu novēršanā, jo īpaši ārkārtas situācijās, stiprinot starptautisko sadarbību un koordināciju, jo īpaši starp Pusēm un ieinteresētajām personām;

ATZĪSTOT, ka neaizsargātajām iedzīvotāju grupām ir īpašas pārtikas un uztura vajadzības;

APLIECINOT, ka valstis ir primāri atbildīgas par savu valsts pārtikas nodrošinājumu, un tāpēc, lai pakāpeniski īstenotu tiesības uz pienācīgu pārtiku, kā noteikts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) “Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnēs tiesību uz pienācīgu pārtiku pakāpeniskas īstenošanas atbalstam valstu pārtikas nodrošinājuma kontekstā”, ko FAO padome pieņēma 2004. gada novembrī;

ROSINOT ar pārtiku nenodrošināto valstu valdības izstrādāt un īstenot valstu stratēģijas, kas pievērš uzmanību pārtikas nepietiekamības pamatcēloņiem, izmantojot ilgtermiņa pasākumus, un kas nodrošinātu pienācīgu saikni starp palīdzības, atjaunošanas un attīstības darbībām;

ATSAUCOTIES uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām un humānās palīdzības pamatprincipiem – cilvēcību, objektivitāti, neitralitāti un neatkarību;

ATSAUCOTIES uz Stokholmā 2003. gada 17. jūnijā atbalstīto iniciatīvu par humānās palīdzības sniegšanas principiem un labo praksi;

ATZĪSTOT, ka Pusēm ir sava politika, kas ir saistīta ar pārtikas palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās un situācijās, kas tādas nav;

ŅEMOT VĒRĀ 1996. gadā Romā pieņemto Pasaules pārtikas sammita Rīcības plānu, kā arī Piecus Romas principus par ilgtspējīgu pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kas norādīti 2009. gada Vispasaules sammita par pārtikas nodrošinātību deklarācijā, jo īpaši apņemšanos panākt nodrošinātību ar pārtiku visās valstīs un notiekošos centienus samazināt nabadzību un izskaust badu, kas tika atkārtoti apstiprināti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ANO Tūkstošgades deklarācijā;

ŅEMOT VĒRĀ saistības, ko līdzekļu devējas valstis un saņēmējvalstis uzņēmušās, lai uzlabotu attīstības palīdzības efektivitāti, piemērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2005. gadā pieņemtās Parīzes Deklarācijas par palīdzības efektivitāti principus;

APŅEMOTIES rīkoties saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām, jo īpaši PTO priekšrakstiem par pārtikas atbalstu;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO

1. pants

Mērķi

Šīs Konvencijas mērķi ir glābt dzīvības, samazināt badu, uzlabot nodrošinātību ar pārtiku un uzlabot uzturvērtības statusu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem:

a)	risinot visneaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas un uztura vajadzības, izmantojot saistības, ko Puses uzņēmušās, lai sniegtu pārtikas palīdzību, kas uzlabo piekļuvi adekvātai, nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai un šādas pārtikas patēriņu;

b)	nodrošinot, ka pārtikas palīdzība, kas tiek sniegta visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, ir atbilstīga, savlaicīga, efektīva, racionāla un balstīta uz vajadzībām un kopīgiem principiem; un

c)	atvieglojot informācijas apmaiņu, sadarbību un koordināciju un nodrošinot forumu diskusijām, lai uzlabotu Pušu resursu efektīvu, racionālu un saskaņotu izmantojumu, reaģējot uz vajadzībām.

2. pants

Pārtikas palīdzības principi

Pusēm, sniedzot un piegādājot pārtikas palīdzību visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, vienmēr būtu jāievēro šādi principi:

a)

pārtikas palīdzības vispārējie principi: i) sniegt pārtikas palīdzību tikai tad, ja tā ir visefektīvākais un atbilstīgākais līdzeklis visneaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas vai uztura vajadzību risināšanai; ii) sniegt pārtikas palīdzību, ņemot vērā saņēmējvalstu ilgtermiņa rehabilitācijas un attīstības mērķus, vienlaikus vajadzības gadījumā atbalstot plašāku mērķi panākt nodrošinātību ar pārtiku; iii) sniegt pārtikas palīdzību tādā veidā, kas aizsargā iztikas avotus un nostiprina neaizsargāto iedzīvotāju un vietējo kopienu paļaušanos uz pašu spēkiem un noturību, kā arī – kas novērš pārtikas nodrošinājuma krīzes, sagatavo tām, mazina šādas krīzes un reaģē uz tām; iv) sniegt pārtikas palīdzību tā, lai izvairītos no atkarības un mazinātu tiešu un netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz saņēmējiem un citiem; v) sniegt pārtikas palīdzību tā, lai nelabvēlīgi neietekmētu vietējo ražošanu, tirgus nosacījumus, tirdzniecības struktūras un komerciālo tirdzniecību vai pirmās nepieciešamības preču cenu neaizsargātajiem iedzīvotājiem; vi) sniegt pārtikas atbalstu pilnīgas dotācijas veidā, kad vien tas ir iespējams;

b)

pārtikas palīdzības efektivitātes principi: i) lai palielinātu summu, kas pieejama tērēšanai pārtikas palīdzībai neaizsargātajiem iedzīvotājiem un veicinātu efektivitāti, pēc iespējas samazināt saistītās izmaksas; ii) aktīvi censties sadarboties, koordinēt un apmainīties ar informāciju, lai uzlabotu pārtikas palīdzības programmu efektivitāti un lietderību, kā arī saskanību starp pārtikas palīdzību un saistītām politikas jomām un instrumentiem; iii) pēc iespējas un vajadzības gadījumā iepirkt pārtiku un citas pārtikas palīdzības sastāvdaļas vietējā vai reģionālā līmenī; iv) pēc iespējas arvien vairāk nodrošināt nesaistītu pārtikas palīdzību skaidras naudas izteiksmē, pamatojoties uz vajadzībām; v) pārtikas atbalstu pārvērst naudā tikai tad, ja ir konstatēta šāda vajadzība, un uzlabot neaizsargātu iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku; balstīt pārvēršanu naudā uz pārredzamu un objektīvu tirgus analīzi un izvairīties no uzņēmumu pārvietošanas; vi) nodrošināt, ka pārtikas palīdzība netiek izmantota, lai veicinātu Pušu tirgus attīstības mērķus; vii) cik vien iespējams izvairīties no pārtikas atbalsta reeksporta, izņemot, lai novērstu vai reaģētu uz ārkārtas situāciju; reeksportēt pārtikas atbalstu tikai tādā veidā, kas nepieļauj uzņēmumu pārvietošanu; viii) vajadzības gadījumā atzīt, ka attiecīgajām iestādēm vai attiecīgajām ieinteresētajām personām ir galvenā loma un atbildība par pārtikas palīdzības operāciju organizāciju, koordinēšanu un īstenošanu;

c)

pārtikas palīdzības sniegšanas principi: i) mērķtiecīgi virzīt pārtikas palīdzību atbilstīgi visneaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas un uztura vajadzībām; ii) iesaistīt saņēmējus viņu vajadzību novērtēšanā un pārtikas palīdzības plānošanā, īstenošanā, pārraudzībā un novērtēšanā, kā arī vajadzības gadījumā citas atbilstīgas ieinteresētās personas; iii) sniegt pārtikas palīdzību, kas atbilst piemērojamiem nekaitīguma un kvalitātes standartiem un kas respektē kultūras un vietējos ēšanas paradumus, kā arī saņēmēju uztura vajadzības; iv) atbalstīt pārtikas palīdzības saņēmēju cieņu;

d)

pārtikas palīdzības pārskatatbildības principi: i) veikt konkrētus un atbilstīgus pasākumus, lai stiprinātu pārtikas palīdzības politikas, programmu un darbību atbildību un pārredzamību; ii) regulāri un pārskatāmi pārraudzīt, novērtēt un informēt par pārtikas palīdzības darbību rezultātiem un ietekmi, lai vēl vairāk attīstītu labāko praksi un palielinātu to efektivitāti.

3. pants

Saistība ar PTO nolīgumiem

Nekas šajā Konvencijā nav atkāpe no jebkurām pastāvošām vai turpmākām PTO saistībām, kas piemērojamas starp Pusēm. Ja ir pretrunas starp šādām saistībām un šo Konvenciju, noteicošās ir pirmās minētās saistības. Nekas šajā Konvencijā neskar nostāju, ko Puse var pieņemt jebkurās sarunās PTO ietvaros.

4. pants

Atbilstīgā valsts, atbilstīgie neaizsargātie iedzīvotāji, atbilstīgie produkti, atbilstīgās darbības un saistītās izmaksas

1.   “Atbilstīga valsts” ir jebkura valsts ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, vai jebkura cita valsts, kas noteikta reglamenta un īstenošanas noteikumos.

2.   “Atbilstīgie neaizsargātie iedzīvotāji” ir neaizsargātie iedzīvotāji jebkurā atbilstīgajā valstī.

3.   “Atbilstīgie produkti” ir produkti cilvēku patēriņam, kas atbilst darbības valsts attiecīgajai valsts politikai un tiesību aktiem, tostarp attiecīgā gadījumā piemērojamajiem starptautiskajiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartiem, kā arī produkti, kas palīdz apmierināt pārtikas vajadzības un aizsargāt iztikas avotus ārkārtas un ātras atgūšanās situācijās. Atbilstīgo produktu saraksts ir iekļauts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

4.   Atbilstīgās darbības, lai izpildītu Puses minimālās ikgadējās saistības saskaņā ar 5. pantu, atbilst 1. pantam un ietver vismaz šādas darbības:

a)	atbilstīgo produktu nodrošināšana un izplatīšana;

b)	skaidras naudas un kuponu sniegšana; un

c)	uztura intervence.

Šīs atbilstīgās darbības ir sīkāk izklāstītas reglamenta un īstenošanas noteikumos.

5.   Saistītās izmaksas, kuras var izmantot, lai izpildītu Puses minimālās ikgadējās saistības saskaņā ar 5. pantu, atbilst 1. pantam un ietver tikai tās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar atbilstīgo darbību nodrošināšanu, kā sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

5. pants

Saistības

1.   Lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķus, katra Puse piekrīt uzņemties pārtikas palīdzības ikgadējas saistības, kas noteiktas saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. Katras Puses saistības dēvē par “minimālajām ikgadējām saistībām”.

2.   Minimālās ikgadējās saistības izsaka kā vērtību vai daudzumu, kas sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos. Puse savas saistības var izvēlēties izteikt vai nu kā minimālo vērtību, vai kā minimālo daudzumu, vai apvienojot abus.

3.   Minimālās ikgadējās saistības vērtības izteiksmē var izteikt Puses izvēlētā valūtā. Minimālās ikgadējās saistības daudzuma izteiksmē var izteikt graudu ekvivalenta tonnās vai citās mērvienībās, kas paredzētas saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

4.   Katra Puse paziņo sekretariātam par savām sākotnējām minimālajām ikgadējām saistībām pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā vai arī trīs mēnešu laikā no tās pievienošanās šai Konvencijai.

5.   Katra Puse paziņo sekretariātam par visām izmaiņām minimālajās ikgadējās saistībās turpmākajiem gadiem ne vēlāk kā piecpadsmitajā decembra dienā gadā pirms izmaiņu veikšanas.

6.   Sekretariāts paziņo atjauninātās minimālās ikgadējās saistības visām Pusēm, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā katra gada pirmajā janvāra dienā.

7.   Iemaksas, kas veiktas, lai izpildītu minimālās ikgadējās saistības, būtu pēc iespējas jāveic pilnīgas dotācijas veidā. Attiecībā uz pārtikas palīdzību, ko ņem vērā Puses saistību izpildē, ne mazāk kā 80 % palīdzības, kas tiek sniegta atbilstīgajām valstīm un atbilstīgajiem neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kā sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos, ir pilnīgas dotācijas veidā. Puses pēc iespējas cenšas pakāpeniski pārsniegt šo procentuālo daļu. Iemaksas, kas nav iemaksātas pilnīgu dotāciju veidā, būtu jānorāda katras Puses gada ziņojumā.

8.   Puses apņemas veikt visus pārtikas palīdzības darījumus saskaņā ar šo Konvenciju tādā veidā, lai nekaitētu parastajiem ražošanas un starptautiskās tirdzniecības modeļiem.

9.   Puses nodrošina, ka pārtikas palīdzības sniegšana nav tieši vai netieši, formāli vai neformāli, skaidri vai pastarpināti saistīta ar lauksaimniecības produktu vai citu preču un pakalpojumu komerciālo eksportu uz saņēmējvalstīm.

10.   Lai izpildītu savas minimālās ikgadējās saistības, neatkarīgi no tā, vai tās izteiktas kā vērtība vai daudzums, Puse veic iemaksas, kas ir saskaņā ar šo Konvenciju un ko veido finansējums atbilstīgajiem produktiem un darbībām, un saistītās izmaksas, kā paredzēts 4. pantā un sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

11.   Iemaksas, kas veiktas, lai izpildītu minimālās ikgadējās saistības saskaņā ar šo Konvenciju, var būt paredzētas tikai atbilstīgajām valstīm vai atbilstīgajiem neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kā noteikts 4. pantā un kā sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

12.   Pušu iemaksas var sniegt divpusēji, izmantojot starpvaldību vai citas starptautiskas organizācijas, vai ar citu pārtikas palīdzības partneru starpniecību, bet ne ar citu Pušu starpniecību.

13.   Katra Puse dara visu iespējamo, lai izpildītu savas minimālās ikgadējās saistības. Ja Puse nespēj izpildīt savas minimālās ikgadējās saistības konkrētajā gadā, tā sīki apraksta saistību nepildīšanas apstākļus savā gada ziņojumā par minēto gadu. Neizpildīto summu pieskaita Puses minimālajām ikgadējām saistībām nākamajā gadā, ja vien komiteja, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu, nenolemj citādi, vai ja summas nepieskaitīšanu attaisno neparedzēti apstākļi.

14.   Ja Puses iemaksa pārsniedz tās minimālās ikgadējās saistības, pārpalikuma summu, bet ne vairāk par pieciem procentiem no tās minimālajām ikgadējām saistībām, var ieskaitīt kā minētās Puses iemaksu nākamajā gadā.

6. pants

Gada ziņojumi un informācijas apmaiņa

1.   Deviņdesmit dienu laikā pēc kalendārā gada beigām katra Puse sekretariātam iesniedz gada ziņojumu saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem, kurā sīki izklāstīts, kā tā ir izpildījusi savas minimālās ikgadējās saistības atbilstīgi šai Konvencijai.

2.   Šajā gada ziņojumā iekļauj aprakstošo daļu, kurā var ietvert informāciju par to, kā Puses pārtikas palīdzības politika, programmas un darbības veicinājušas šīs Konvencijas mērķus un principus.

3.   Pusēm būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par savu pārtikas palīdzības politiku un programmām, kā arī ar šīs politikas un programmu novērtējuma rezultātiem.

7. pants

Pārtikas palīdzības komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota Pārtikas palīdzības komiteja (“komiteja”), kurā ietilpst visas šīs Konvencijas Puses.

2.   Komiteja pieņem lēmumus oficiālās sesijās un veic funkcijas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu šīs Konvencijas noteikumus atbilstīgi Konvencijas principiem un mērķiem.

3.   Komiteja pieņem noteikumus, kas reglamentē tās darbību; tā var arī pieņemt noteikumus, kuros sīkāk izklāstīti šīs Konvencijas noteikumi, lai nodrošinātu, ka tie tiek pareizi īstenoti. 1999. gada Pārtikas atbalsta konvencijas Pārtikas atbalsta komitejas 2012. gada 25. aprīļa dokuments FAC(11/12)1 kalpo par šīs Konvencijas sākotnējiem reglamenta un īstenošanas noteikumiem. Pēc tam komiteja var nolemt grozīt minētos reglamenta un īstenošanas noteikumus.

4.   Komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi, kas nozīmē, ka neviena Puse oficiāli neiebilst pret komitejas ierosinātu lēmumu par oficiālā sesijā apspriestu jautājumu. Oficiāli iebildumi var rasties vai nu oficiālā sesijā, vai trīsdesmit dienu laikā pēc oficiālas sesijas protokola, kurā reģistrēti attiecīgie ierosinātie lēmumi, izplatīšanas.

5.   Katram gadam sekretariāts komitejai sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kas jāizstrādā, jāpieņem un jāpublicē saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

6.   Komitejai būtu jānodrošina forums diskusijām starp Pusēm par pārtikas palīdzības jautājumiem, piemēram, nepieciešamību mobilizēt atbilstošas un savlaicīgas resursu saistības, lai risinātu pārtikas un uztura vajadzības, jo sevišķi īpašās ārkārtas un krīzes situācijās. Tai vajadzētu sekmēt informācijas apmaiņu un izplatīšanu citām ieinteresētajām personām un būtu jāapspriežas ar šīm personām un jāsaņem informāciju no tām, lai atbalstītu komitejas diskusijas.

7.   Katra Puse izraugās pārstāvi, kas no sekretariāta saņem paziņojumus un citu informāciju.

8. pants

Komitejas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1.   Pēdējā oficiālajā sesijā, kas notiek katru gadu, komiteja lemj par priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku nākamajam gadam.

2.   Priekšsēdētājam ir šādi pienākumi:

a)	apstiprināt darba kārtības projektu katrai oficiālajai sesijai vai neformālajai sanāksmei;

b)	vadīt oficiālās sesijas vai neformālās sanāksmes;

c)	atklāt un slēgt katru oficiālo sesiju vai neformālo sanāksmi;

d)	iesniegt darba kārtības projektu pieņemšanai Komitejā katras oficiālās sesijas vai neformālās sanāksmes sākumā;

e)	virzīt diskusijas un nodrošināt, lai tiktu ievērotas reglamenta un īstenošanas noteikumos precizētās procedūras;

f)	aicināt Puses runāt;

g)	lemt par darba kārtības jautājumiem saskaņā ar attiecīgajiem reglamenta un īstenošanas noteikumiem; un

h)	uzdot jautājumus un paziņot lēmumus.

3.   Ja priekšsēdētāja nav klāt visas oficiālās sesijas vai neformālās sanāksmes vai tās daļas laikā vai viņš īslaicīgi nespēj pildīt priekšsēdētāja amatu, priekšsēdētāja vietnieks rīkojas kā priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka prombūtnē komiteja ieceļ pagaidu priekšsēdētāju.

4.   Ja kāda iemesla dēļ priekšsēdētājs nespēj turpināt pildīt priekšsēdētāja amatu, priekšsēdētāja vietnieks kļūst par priekšsēdētāju līdz gada beigām.

9. pants

Oficiālas sesijas un neformālas sanāksmes

1.   Komiteja rīko oficiālas sesijas un neformālas sanāksmes saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

2.   Komiteja rīko vismaz vienu oficiālo sesiju gadā.

3.   Komiteja rīko papildu oficiālas sesijas un neformālas sanāksmes pēc priekšsēdētāja pieprasījuma vai pēc vismaz trīs Pušu pieprasījuma.

4.   Komiteja var uzaicināt novērotājus un attiecīgās ieinteresētās personas, kuras vēlas apspriest konkrētus ar pārtikas palīdzību saistītus jautājumus, piedalīties tās oficiālajās sesijās vai neformālajās sanāksmēs saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

5.   Komiteja sanāk vietā, kuru nosaka saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

6.   Oficiālo sesiju un neformālo sanāksmju darba kārtību izstrādā saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

7.   Oficiālās sesijas protokolu, kurā ietver visus ierosinātos komitejas lēmumus, izplata trīsdesmit dienu laikā pēc oficiālās sesijas.

10. pants

Sekretariāts

1.   Komiteja izraugās sekretariātu un lūdz tā pakalpojumus saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem. Komiteja lūdz Starptautisko Graudu padomi (SGP), lai tās sekretariāts darbotos kā Komitejas sākotnējais sekretariāts.

2.   Sekretariāts pilda pienākumus, kas noteikti šajā Konvencijā un reglamenta un īstenošanas noteikumos, veic administratīvos pienākumus, tostarp dokumentu un ziņojumu apstrādi un izplatīšanu, kā arī veic citas funkcijas, ko noteikusi komiteja.

11. pants

Strīdu izšķiršana

Komiteja cenšas atrisināt visus strīdus starp Pusēm par šīs Konvencijas vai reglamenta un īstenošanas noteikumu interpretāciju vai īstenošanu, tostarp visas prasības par šajā Konvencijā paredzēto pienākumu nepildīšanu.

12. pants

Parakstīšana un ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Amerikas Savienotajām Valstīm, Argentīnai, Austrālijai, Austrijas Republikai, Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Eiropas Savienībai, Francijas Republikai, Grieķijas Republikai, Horvātijas Republikai, Igaunijas Republikai, Itālijas Republikai, Īrijai, Japānai, Kanādai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Norvēģijas Karalistei, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovākijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Somijas Republikai, Spānijas Karalistei, Šveices Konfederācijai, Ungārijai, Vācijas Federatīvajai Republikai un Zviedrijas Karalistei Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 2012. gada 11. jūnija līdz 2012. gada 31. decembrim. Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina katra parakstītājvalsts. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē depozitāram.

13. pants

Pievienošanās

1.   Jebkura no 12. pantā uzskaitītajām valstīm, kas nav parakstījusi šo Konvenciju līdz parakstīšanas laikposma beigām, vai Eiropas Savienība, ja tā nav parakstījusi līdz minētajam termiņam, var Konvencijai pievienoties jebkurā laikā pēc minētā laikposma. Pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

2.   Tiklīdz šī Konvencija būs stājusies spēkā saskaņā ar 15. pantu, tai var pievienoties jebkura valsts, izņemot tās, kuras minētas 12. pantā, vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību īstenošanā un kuru ar komitejas lēmumu uzskata par tiesīgu pievienoties. Pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

14. pants

Paziņojums par provizorisku piemērošanu

Jebkura 12. pantā minētā valsts vai Eiropas Savienība, kas gatavojas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Konvenciju vai tai pievienoties, vai jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kura ar komitejas lēmumu tiek uzskatīta par tiesīgu pievienoties saskaņā ar 13. panta 2. punktu, bet vēl nav deponējusi savu instrumentu, var jebkurā brīdī depozitāram deponēt paziņojumu par šīs Konvencijas provizorisku piemērošanu. Konvenciju piemēro provizoriski attiecībā uz minēto valsti, atsevišķo muitas teritoriju vai Eiropas Savienību no dienas, kad tā deponējusi savu paziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī Konvencija stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja līdz 2012. gada 30. novembrim piecas parakstītājvalstis būs deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus.

2.   Ja šī Konvencija nestājas spēkā saskaņā ar 1. punktu, šīs Konvencijas parakstītājvalstis, kuras ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma instrumentus, un valstis vai Eiropas Savienība, kas ir deponējušas pievienošanās instrumentus saskaņā ar 13. panta 1. punktu, var vienprātīgi nolemt, ka Konvencija stājas spēkā šo valstu starpā.

3.   Jebkurā valstī vai atsevišķā muitas teritorijā, vai Eiropas Savienībā, kas ratificē, pieņem, apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc Konvencijas stāšanās spēkā, šī Konvencija stājas spēkā dienā, kad deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

16. pants

Novērtēšanas un grozījumu procedūra

1.   Jebkurā laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Puse var ierosināt šīs Konvencijas nozīmības novērtējumu vai ierosināt grozījumus Konvencijā. Visus ierosinātos grozījumus sekretariāts izplata visām Pusēm vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tos apspriež nākamajā komitejas oficiālajā sesijā pēc paziņošanas laikposma beigām.

2.   Priekšlikumus par grozījumiem šajā Konvencijā pieņem ar komitejas lēmumu. Sekretariāts paziņo visām Pusēm un depozitāram par visiem grozījumu priekšlikumiem, ko pieņēmusi komiteja. Depozitārs attiecīgi nosūta jebkuru pieņemto grozījumu visām Pusēm.

3.   Paziņojumu par grozījuma apstiprinājumu nosūta depozitāram. Pieņemtais grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nosūtīja minēto paziņojumu, deviņdesmit dienu laikā pēc dienas, kurā depozitārs ir saņēmis šādus paziņojumus ne mazāk kā no četrām piektdaļām šīs Konvencijas Pušu dienā, kad komiteja pieņēma ierosināto grozījumu. Šāds grozījums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Puse ir deponējusi savu paziņojumu depozitāram. Komiteja var nolemt izmantot atšķirīgu robežvērtību paziņojumu skaitam, kas vajadzīgs, lai konkrēts grozījums stātos spēkā. Sekretariāts par šādu lēmumu paziņo visām Pusēm un depozitāram.

17. pants

Izstāšanās un izbeigšana

1.   Jebkura Konvencijas Puse var izstāties no šīs Konvencijas jebkura gada beigās, iesniedzot depozitāram un komitejai rakstisku paziņojumu par izstāšanos vismaz deviņdesmit dienas pirms attiecīgā gada beigām. Minētā Puse netiek atbrīvota no savām minimālajām ikgadējām saistībām vai ziņošanas pienākuma, kas tai radās saskaņā ar šo Konvenciju, kamēr tā bija Puse, un kuras nav izpildītas līdz minētā gada beigām.

2.   Jebkurā laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Puse var ierosināt Konvencijas darbības izbeigšanu. Par šādu priekšlikumu rakstiski paziņo sekretariātam un to izplata visām Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas komitejā.

18. pants

Depozitārs

1.   Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs tiek izraudzīts par šīs Konvencijas depozitāru.

2.   Depozitārs saņem paziņojumu par jebkuru Konvencijas parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu, paziņojumu par Konvencijas provizorisku piemērošanu un pievienošanos tai un informē visas Puses un parakstītājvalstis par šādiem paziņojumiem.

19. pants

Autentiskie teksti

Šīs Konvencijas oriģināleksemplārus, kuru teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.