17.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/19

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā Savienība tiek aicināta izstrādāt un veikt darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību.

(2)

Saskaņā ar LESD 175. pantu dalībvalstīm ir jāīsteno un jākoordinē sava ekonomikas politika tā, lai sasniegtu LESD 174. pantā izvirzītos mērķus. Savienības politikas un rīcības noteikšanā un īstenošanā un iekšējā tirgus ieviešanā ņem vērā LESD 174. pantā izvirzītos mērķus un veicina to sasniegšanu.

(3)

LESD 121. panta 3. punktā Padome tiek aicināta pārraudzīt ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilu ekonomisko konverģenci, un nodrošinātu ekonomikas politikas atbilsmi dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm.

(4)

Saskaņā ar LESD 126. pantu dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(5)

Saskaņā ar LESD 177. pantu Eiropas Parlamentam un Padomei ir jānosaka uzdevumi, prioritāri mērķi un struktūra Kohēzijas fondam, kurš sniedz finansiālu atbalstu tādiem projektiem vides un Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kas attiecas uz transporta infrastruktūru.

(6)

Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajā 28. protokolā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju dalībvalstis vienojās, ka Kohēzijas fonds Savienībai nodrošinās finanšu ieguldījumus projektiem, kas attiecas uz vidi un Eiropas komunikāciju tīkliem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Savienības vidējā rādītāja un kurām ir programma, lai īstenotu LESD 126. pantā izvirzītos ekonomiskās konverģences nosacījumus.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1084/2006 4. pantā ir paredzēti nosacījumi, kas piemērojami atbalstam no Kohēzijas fonda, un noteikts, ka Kohēzijas fonda finansiālais atbalsts, kā norādīts LESD 126. pantā (2), atkarīgs no tā, vai nav pieļauts pārmērīgs budžeta deficīts. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1084/2006 4. panta 1. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu vai nu pilnīgi, vai daļēji apturēt Kohēzijas fonda saistības pret saņēmēju dalībvalsti, ja: i) Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu (3) ir pieņēmusi lēmumu, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts, un ii) Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu (4) ir konstatējusi, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi efektīvu darbību, reaģējot uz Padomes ieteikumu, kas sniegts atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam (5), lai noteiktajā termiņā novērstu pārmērīgo valsts budžeta deficītu. Šādam saistību apturējumam būtu jāstājas spēkā tā gada 1. janvārī, kas ir pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

(8)

Padome 2004. gada 5. jūlijā ar Lēmumu 2004/918/EK (6) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu atzina, ka Ungārijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome pieņēma pirmo ieteikumu 2004. gada 5. jūlijā, otro ieteikumu – 2005. gada 8. martā un trešo ieteikumu – 2006. gada 10. oktobrī, adresētus Ungārijai saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu. Padome 2009. gada 7. jūlijā pieņēma ceturto ieteikumu Ungārijai saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu ("Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums"), lai, vēlākais, līdz 2011. gadam novērstu pārmērīga budžeta deficīta stāvokli. Konkrēti, Ungārijai tika ieteikts: i) fiskālā stāvokļa pasliktināšanos 2009. gadā ierobežot, nodrošinot pieņemto un izziņoto koriģējošo pasākumu stingru īstenošanu, lai sasniegtu mērķi – 3,9 % no IKP; ii) no 2010. gada rūpīgi īstenot konsolidācijas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nepārtrauktu strukturālā deficīta samazināšanu un faktiskā deficīta atkārtotu sarukumu, lielāko uzmanību pievēršot strukturālajiem pasākumiem ar mērķi garantēt publisko finanšu noturīgus uzlabojumus; iii) savlaicīgi formulēt un pieņemt konsolidācijas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2011. gadam panāktu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu; iv) nodrošināt fiskālo konsolidāciju kopumā par 0,5 % no IKP 2010. un 2011. gadā; un v) nodrošināt, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tiek noturīgi samazināta.

(9)

Saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu Padome 2012. gadā 24. janvārī pieņēma Lēmumu Nr. 2012/139/ES (7), kurā konstatēts, ka pēc Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikuma Ungārija nav veikusi efektīvu rīcību. Lēmumā norādīts, ka, lai gan 2011. gadā Ungārija formāli nav pārsniegusi atsauces lielumu 3 % no IKP, šā sasnieguma pamatā nav strukturālas un ilgtspējīgas korekcijas. Budžeta pārpalikums 2011. gadā balstās uz ievērojamiem vienreizējiem ieņēmumiem vairāk nekā 10 % apjomā no IKP, un to ietekmē strukturālās situācijas kumulatīvs pasliktinājums par 2,75 % no IKP 2010. un 2011. gadā, kas ir pretrunā ieteiktajam fiskālajam uzlabojumam 0,5 % apjomā no IKP. Turklāt, lai gan iestādes paredzējušas 2012. gadā īstenot būtiskus strukturālos pasākumus, strukturālo deficītu samazinot līdz 2,6 % no IKP, 3 % no IKP atsauces lieluma ievērošana atkal ir iespējama, tikai pateicoties vienreizējiem pasākumiem, kuru ietekme ir gandrīz 1 % no IKP. Visbeidzot, sagaidāms, ka 2013. gadā budžeta deficīts (3,25 % no IKP) atkal pārsniegs 3 % no IKP deficīta robežvērtības, pat ņemot vērā papildu pasākumus, kas izziņoti pēc 2011. gada rudens prognozes. Lielāks deficīts 2013. gadā ir saistīts galvenokārt ar to, ka pagaidu vienreizējie pasākumi tiek pakāpeniski likvidēti, kā plānots, bet ne visas plānotās strukturālās reformas ir pietiekami konkretizētas. Kopumā Padome secināja, ka Ungārijas iestāžu reakcija uz Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu ir bijusi nepietiekama.

(10)

Tādēļ attiecībā uz Ungāriju ir izpildīti divi nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1084/2006 4. panta 1. punktā. Tādējādi Padome pēc Komisijas priekšlikuma var vai nu pilnīgi, vai daļēji apturēt Kohēzijas fonda saistības no 2013. gada 1. janvāra. Lēmumam par saistību summu, kas jāaptur, būtu jānodrošina, ka apturējums ir ne tikai iedarbīgs, bet arī samērīgs, turklāt tajā būtu ņemts vērā pašreizējais vispārējais ekonomikas stāvoklis Eiropas Savienībā un Kohēzijas fonda salīdzinošā nozīme attiecīgās dalībvalsts ekonomikai. Tāpēc, ja attiecīgajai dalībvalstij Regulas (EK) Nr. 1084/2006 4. panta 1. punktu piemēro pirmo reizi, ir lietderīgi noteikt, ka summa ir 50 % no kohēzijas fondu piešķīruma 2013. gadam un nepārsniedz maksimālo līmeni 0,5 % no attiecīgās dalībvalsts nominālā IKP, ko prognozējuši Komisijas dienesti.

(11)

Ņemot vērā, ka apturējums attiecas tikai uz saistībām, transporta un vides jomas projektu īstenošana vai apturēšanas brīdī jau pieņemto saistību pildīšana netiks skarta, ja bez kavēšanās tiks veikti vajadzīgie koriģējošie pasākumi. Apturot saistības, kas stāsies spēkā nākamajā gadā, esošo projektu īstenošana ilgākā laikposmā netiks ietekmēta, tā iestādēm atvēlot laiku, kas vajadzīgs, lai pieņemtu pasākumus, kuri atjaunotu ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai labvēlīgus makroekonomiskos un fiskālos nosacījumus.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1084/2006 4. panta 2. punktu, ja līdz 2012. gada 22. jūnijam vai vēlākā datumā Padome konstatēs, ka Ungārija ir veikusi vajadzīgo koriģējošo pasākumu, tā bez vilcināšanās nolems atcelt attiecīgo saistību apturēšanu,