20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/8

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju –“Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Francija 2011. gada 3. maijā iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ekonomikas un finanšu krīze Franciju ietekmēja salīdzinoši mazāk nekā citas dalībvalstis – daļēji pateicoties ievērojamiem ekonomikas stabilizatoriem un mājsaimniecību patēriņa stabilitātei; tās IKP 2009. gadā samazinājās par 2,7 %. Arī banku nozare izrādījās stabila. Ekonomika 2010. gadā atveseļojās, un kopumā IKP pieaugums bija 1,5 %. Tomēr ekonomikas krīze būtiski ietekmēja Francijas valsts finanses. Ievērojamu automātisko stabilizatoru un diskrecionāru fiskālo stimulu dēļ vispārējais valsts budžeta deficīts palielinājās no 3,3 % no IKP 2008. gadā līdz 7,5 % 2009. gadā. Tāpat krīze pastiprināja ietekmi, ko radīja darbaspēka nepietiekamā izmantošana, un strukturālās nepilnības Francijas darba tirgū, kur 2010. gadā bija salīdzinoši augsts bezdarba līmenis – 9,7 %. Turklāt pēdējos desmit gados pakāpeniski pasliktinājās preču tirdzniecības bilance, norādot uz Francijas uzņēmumu problēmām cenu un ārpuscenu konkurētspējas ziņā.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas balstīts uz budžeta prognozēm, ir labvēlīgs, jo īpaši tādēļ, ka paredzamais pieauguma līmenis pēdējos gados joprojām ir ievērojami augstāks par izaugsmes potenciālu. Tā kā 2010. gadā deficīts 7 % apmērā no IKP bija mazāks par gaidīto, stabilitātes programmā paredzēts 2013. gadā, kas ir Padomes noteiktais termiņš pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai, to samazināt līdz 3 % no IKP un pēc tam turpināt konsolidāciju. Parāds 2010. gadā bija 82 % no IKP, un paredzēts, ka līdz 2012. gadam tā attiecība palielināsies (86 %), bet pēc tam nedaudz saruks. Deficīta un parāda korekcijas ietekmē riski, kuri ietver iespēju, ka makroekonomikas scenārijs varētu izrādīties mazāk labvēlīgs, kā arī apstāklis, ka pasākumi nav pietiekami konkretizēti mērķu pēc 2012. gada sasniegšanai, un tas, ka agrāk bieži netika sasniegti mērķi, neraugoties uz 2010. gada rezultātu, kas bija labāks par gaidīto. Tādēļ nevar nodrošināt, ka līdz 2013. gadam tiks veikta pārmērīgā deficīta korekcija, ja vien netiks veikti nepieciešamie papildu pasākumi. Stabilitātes programmas periodā netiks sasniegts vidēja termiņa mērķis izveidot strukturāli līdzsvarotu budžetu. Laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam gada vidējie fiskālie pasākumi pēc Komisijas dienestu pārrēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai nedaudz atpaliek no Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumā iekļautā rezultāta (vairāk nekā 1 % no IKP).

(9)

Joprojām svarīgs uzdevums ir fiskālās konsolidācijas īstenošana. Lai atjaunotu ilgtspējīgu fiskālo stāvokli, ļoti svarīgi ir izvairīties no novirzēm izdevumos, veicot pastiprinātus fiskālos pasākumus – īpaši tāpēc, ka 2013. gada mērķis neparedz drošības rezervi zem noteiktās 3 % robežas no IKP. Turklāt, kā norādīts Likumu par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam, par kuru tika balsots 2010. gada decembrī, būtu lietderīgi izmantot visus neparedzētos ieņēmumus, lai paātrinātu deficīta un parāda samazināšanu. Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet vidēji. Lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, Francija 2010. gadā pieņēma jaunu pensiju reformu. Paredzams, ka plānotajiem pasākumiem, tostarp minimālā pensionēšanās vecuma pakāpeniskai palielināšanai no 60 līdz 62 gadiem un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšanai no 65 līdz 67 gadiem, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu pakāpeniskai pārtraukšanai būtu jāietekmē vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības zemais līmenis. Turklāt paredzams, ka līdz 2018. gadam tiks līdzsvarota pensiju sistēma. Ja netiks veikti turpmāki pasākumi, pēc tam var rasties deficīts. Ar jaunāko pensiju reformu tika izveidota arī jauna valsts struktūra – Comité de pilotage des régimes de retraite, kura ir atbildīga par gada novērtējumu sniegšanu par pensiju fondu stāvokli un korektīviem pasākumu ieteikšanu gadījumā, ja iespējama pasliktināšanās.

(10)

Pašreizējie nodarbinātības aizsardzības tiesību akti joprojām ir pārāk stingri: pastāv juridiska nenoteiktība attiecībā uz nosacījumiem atlaišanai ekonomisku iemeslu dēļ. Tā rezultātā darba tirgū rodas situācijas, kur darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu (lielākā daļa darbaspēka “rezervju”) ir salīdzinoši lielāka drošības pakāpe, bet darba ņēmēji ar terminētu darba līgumu (lielākā daļa no pieplūduma darba tirgū) ir pakļauti nenoteiktībai. Līdz ar to jaunu darba ņēmēju vidū ir daudz lielāks terminēto līgumu īpatsvars, un ir maz gadījumu pārejai no terminētiem līgumiem uz beztermiņa līgumiem. Šī segmentācija attiecas arī uz piekļuvi arodizglītībai. Rezultātā ir liela darbaspēka mainība un ierobežota cilvēkkapitāla uzkrāšanās šo darba ņēmēju vidū. Tāpēc jauni un nekvalificēti darba ņēmēji darba tirgū ir pakļauti nesamērīgam riskam. Likuma par sociālā dialoga atjaunināšanu un 2008. gada Darba tirgus modernizācijas likuma mērķis bija padarīt mūsdienīgāku sociālo dialogu un risināt darba tirgus duālisma jautājumu. Ar pēdējo likumu jo īpaši ieviesa jaunu procedūru pastāvīgo darba līgumu pārtraukšanai uz savstarpējas vienošanās pamata (“rupture conventionnelle”), kas šobrīd tiek izmantota aizvien biežāk.

(11)

Bezdarba līmenis Francijā 2010. gadā nedaudz pārsniedza ES vidējo rādītāju, un palielinās ilgtermiņa bezdarbs (3,9 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 2,9 % 2008. gadā). Šajā saistībā valsts nodarbinātības dienestiem būtu jāuzņemas svarīga loma, lai atbalstītu bezdarbniekus darba meklējumos. Valsts nodarbinātības dienesta jaunā vienas pieturas aģentūra Pôle Emploi līdz šim ir darbojusies ar atšķirīgiem rezultātiem. Tās galvenais mērķis 2009. un 2010. gadā, ņemot vērā krīzi un darba meklētāju skaita būtisko pieaugumu, pamatā bija orientēts uz divu iepriekšējo administratīvo struktūru apvienošanu. Darbā iekārtošanas pakalpojumu nodošana ārējiem pakalpojumu sniedzējiem līdz šim ar mainīgiem panākumiem ir nodrošinājusi Pôle Emploi noteikto mērķu izpildi attiecībā uz atgriešanos darbā. Tajā pašā laikā joprojām nav pietiekami attīstīti Pôle Emploi resursi, kas paredzēti darba meklētāju individuālam atbalstam (71 pilna laika ekvivalents uz 10 000 bezdarbnieku, kas ir ievērojami mazāk par dažās citās salīdzināmās valstīs reģistrēto līmeni).

(12)

Pēdējos desmit gados pamazām ir palielinājies Francijas tekošā konta deficīts, kas atspoguļo preču tirdzniecības bilances pasliktināšanos, kam daļēji iemesls ir darbaspēka izmaksu konkurētspējas samazināšanās pēc tam, kad 2003.–2005. gadā tika atkārtoti ieviesta vienota minimālā alga (iepriekšējās reformas rezultātā, kad notika pāreja uz 35 stundu darba nedēļu, izveidojās pieci dažādi minimālie līmeņi). Tika veikti daži uzlabojumi indeksācijas procedūrā (neatkarīgu ekspertu padomdevējas komisijas izveide, patstāvīgu algas pielikumu atcelšana), kuru rezultātā kļuva mērenāks minimālās algas pieaugums. Rezultātā ir būtiski samazinājies to darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem minimālo algu, un tas ļauj labāk diferencēt algas. Salīdzinājumā ar vidējo algu minimālā alga Francijā joprojām ir viena no lielākajām ES, pat ņemot vērā to, ka darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājuma dēļ tai piemēro daudz mazāku nodokli nekā vidējai algai.

(13)

Francijā ir viens no ES lielākajiem darbaspēka nodokļu un sociālā nodrošinājuma slogiem, tajā pašā laikā patēriņa nodoklis ir salīdzinoši neliels. Turklāt ES vidējo rādītāju nesasniedz arī vides nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP. Mainot nodokļu sistēmas līdzsvaru, tostarp, piemēram, pārliekot nodokļus no darbaspēka uz patēriņu un vidi, varētu panākt labvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību, kā arī uz vides mērķu sasniegšanu.

(14)

Francijā ir ļoti lieli sociālā nodrošinājuma nodokļu atbrīvojumi (tostarp “niches fiscales”). Turklāt, lai izprastu un izmantotu šīs sistēmas priekšrocības, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir jāveic ieguldījumi vispusīgu īpašo zināšanu apguvē. Lai gan nodokļu izdevumus izmanto, lai īstenotu kādu konkrētu ekonomikas politiku, līdz šim nav veikts sistemātisks vērtējums par to, vai ar to palīdzību ir sasniegti iecerētie mērķi, lai gan saskaņā ar Likumu par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam ir paredzēts to pārskatīt attiecīgi 2011. gadā. Līdz šim to aizvietojamība ar valsts izdevumiem ļāva Francijas iestādēm formāli izpildīt spēkā esošos izdevumiem piemērojamos noteikumus, lai gan turpmākas nobīdes vairs nav iespējamas, kā noteikts Likuma par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam 9. pantā. Francijas iestādes paredz, ka laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nodokļu ieņēmumi nedaudz palielināsies (galvenokārt samazinot nodokļu izdevumus) par aptuveni 0,75 % no IKP. Tikai daļēji ir apzināti precīzi nodokļu izdevumi no 2012. gada, kurus varētu atcelt.

(15)

Mazumtirdzniecības nozarē konkurenci joprojām kavē administratīvie ierobežojumi lielu mazumtirdzniecības veikalu atvēršanai un tālākpārdošanas zem pašizmaksas aizliegums. Pakalpojumu nozarē joprojām ir šķēršļi konkurencei dažās regulētās profesijās, kurus varētu novērst, pārskatot darbības uzsākšanas nosacījumus vai pakāpeniski atceļot dažas kvotas (numerus clausus) un šo profesiju ekskluzīvās tiesības.

(16)

Francija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Fiskālajā jomā Francija ir apņēmusies ātri īstenot 2010. gada pensiju reformu. Lai nostiprinātu fiskālo ilgtspēju, Francija arī mainīs tās struktūru un ieviesīs saistošu budžeta daudzgadu plānošanu. Lai palielinātu darbaspēka iesaistīšanos, tiek apsvērti dažādi pasākumi aktīvas darba tirgus politikas paplašināšanai (piemēram, mācekļu prakse, lai atvieglotu gados jaunāku darba ņēmēju pāreju no skolas uz darba dzīvi, papildu bērnu aprūpes iestāžu atvēršana līdz 2012. gadam, lai uzlabotu sieviešu nodarbinātības izredzes, valsts nodarbinātības dienestu nostiprināšana darba meklētāju vajadzībām). Konkurētspējas veicināšanas pasākumi ir vērsti uz augstākās izglītības sistēmas pilnveidošanu un pētniecības un attīstības un inovācijas sekmēšanu (investissements d'avenir), kā arī uz administratīvā sloga samazināšanu, īstenojot plašu administratīvās vienkāršošanas programmu. Šīs saistības attiecas uz trim no četrām pakta jomām, neietverot finanšu nozari. Lai gan šīs saistības ir jomās, kur ir lielākās problēmas, daudzas no tām (īpaši attiecībā uz fiskālo pārvaldību vai atbalstu augstākajai izglītībai un pētniecībai un attīstībai) apstiprina valsts politikas pašreizējos virzienus/reformas. Šķiet, ka reformu programma pilnībā neatbilst to makroekonomikas problēmu apjomam, ar kurām nākas saskarties darba tirgū vai uzņēmējdarbības vidē. Turklāt valda politiska nenoteiktība attiecībā uz iecerēto konstitucionālo reformu. Ieteikumos tika novērtētas un ņemtas vērā šīs pakta “Euro plus” saistības.

(17)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības Francijai. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Francijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka ir jākonkretizē fiskālās konsolidācijas stratēģija 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu, ka līdz 2013. gadam tiek koriģēts pārmērīgais deficīts un panākts, ka sāk sarukt parāds. Visi neparedzētie ieņēmumi jāizmanto, lai paātrinātu deficīta un parāda samazināšanu, kā noteikts Likuma par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam 11. pantā. Pārejot no darbaspēka uz vides un patēriņa nodokļiem un racionalizējot nodokļu izdevumus, tiktu sekmēta fiskālo un vides mērķu sasniegšana un uzlabota uzņēmējdarbības vide. Turpmākie pasākumi 2011. un 2012. gadā būtu jāvērš uz tiesību aktu nodarbinātības aizsardzības jomā pielāgošanu, lai mazinātu darba tirgus duālismu, un uz valsts nodarbinātības dienestu nostiprināšanu, lai nodrošinātu plašu atbalstu darba meklētājiem. Būtu jāīsteno spēkā esošā politika attiecībā uz minimālo algu mērenību. Būtu jāveicina konkurence regulētajās profesijās un mazumtirdzniecībā.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu, kā arī Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Francijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir sniegts turpmāk 1. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Francijas valsts reformu programmu,

1.

Nodrošināt, ka ieteikto fiskālo pasākumu gada vidējais rādītājs laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam pārsniedz 1 % no IKP, un līdz 2013. gadam īstenot pārmērīgā deficīta korekciju atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar pārmērīga deficīta procedūru, tādējādi samazinot valsts parāda lielo attiecību, un pēc tam nodrošināt atbilstīgu progresu, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi; precizēt vajadzīgos atbilstošos pasākumus 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, ja nepieciešams, veikt papildu pasākumus, un izmantot neparedzētie ieņēmumus, lai paātrinātu plānoto deficīta un parāda samazināšanos; turpināt pensiju sistēmas ilgtspējas pārskatīšanu un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

2.

Atbilstoši valsts praksei attiecībā uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem īstenot jaunus centienus, lai, pārskatot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu dažus aspektus, novērstu darba tirgus segmentāciju, uzlabojot cilvēkkapitālu un pāreju no terminētiem darba līgumiem uz beztermiņa darba līgumiem; nodrošināt, lai visas izmaiņas minimālo algu jomā atbalstītu darbavietu radīšanu.

3.

Sekmēt mūžizglītības iespējas, lai palīdzētu saglabāt nodarbinātību vecāka gadagājuma darba ņēmējiem un veicinātu pasākumus, kuri atbalstītu atgriešanos darbā. Nolūkā nostiprināt pakalpojumus un individuālu atbalstu tiem, kuriem draud ilgstošs bezdarbs, paplašināt aktīva darba tirgus politiku un ieviest pasākumus, lai uzlabotu valsts nodarbinātības dienesta struktūru, lēmumu pieņemšanu un procedūras.

4.

Palielināt nodokļu sistēmas efektivitāti, tostarp, piemēram, veicot pāreju no nodarbinātības uz vides un patēriņa nodokļiem un veicot sociālā nodrošinājuma iemaksu atbrīvojumu (to skaitā niches fiscales) skaita un izmaksu plānoto samazinājumu.

5.

Veikt papildu pasākumus, lai atceltu nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz regulētajiem amatiem un profesijām, īpaši pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē.