Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32011D0505

    2011/505/ES: Padomes Lēmums ( 2010. gada 6. decembris ) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju

    OV L 209, 17.8.2011, p. 1–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/505/oj

    Date of document:
    06/12/2010
    Date of effect:
    06/09/2011; Stāšanās spēkā Publ. datums +20
    Date of end of validity:
    No end date
    Author:
    Eiropas Savienības Padome
    Form:
    Lēmums
    Additional information:
    NLE 2010/0187
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Proposal:
    Link
    Link
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Instruments cited:
    Link

    17.8.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 209/1

    PADOMES LĒMUMS

    (2010. gada 6. decembris)

    par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju

    (2011/505/ES)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

    ņemot vērā Padomes un Komisijas Lēmumu attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību 2002/309/EK, Euratom (2002. gada 4. aprīlis) par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (1) un jo īpaši tā 2. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (2) (“nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

    (2)

    Nolīguma 18. pants paredz, ka Apvienotā komiteja ar lēmumu var pieņemt nolīguma grozījumus, inter alia, grozījumus nolīguma II pielikumā par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

    (3)

    Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotu un pareizu piemērošanu un izvairītos no administratīviem un iespējamiem juridiskiem sarežģījumiem, nolīguma II pielikums jāgroza, iekļaujot jaunus Savienības tiesību aktus, kas nolīgumā pašlaik nav minēti.

    (4)

    Skaidrības un lietderības nolūkā nolīguma II pielikums un pielikumam pievienotais protokols būtu jākodificē.

    (5)

    Šim lēmumam piemēro Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Šim lēmumam piemēro arī Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

    (6)

    Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, tām šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

    (7)

    Nolīgumā ietvertās saistības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļa, nav saistošas Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei kā pienākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bet tās turpina piemērot kā pienākumus, kas izriet no saistībām starp šīm dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 14. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, pamatojas uz Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kas sniegts šā lēmuma I pielikumā.

    2. pants

    Ar šo ir apstiprināts šā lēmuma II pielikumā pievienotais paziņojums, un Savienības vārdā to sniedz Apvienotajā komitejā, kad Apvienotā komiteja pieņem 1. pantā minēto lēmumu.

    Briselē, 2010. gada 6. decembrī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētāja

    J. MILQUET

    (1)  OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.

    (2)  OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.

    I PIELIKUMS

    PROJEKTS

    APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2010

    kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos

    (… gada …),

    ar ko aizstāj minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju

    APVIENOTĀ KOMITEJA,

    ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “nolīgums”) un jo īpaši tā 18. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Nolīgums tika parakstīts 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

    (2)

    Nolīguma II pielikumā par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju jaunākie grozījumi tika izdarīti ar Lēmumu Nr. 1/2006 (2006. gada 6. jūlijs) (1), un tagad tas būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības jaunos tiesību aktus, kas šajā laikā stājušies spēkā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2) un minētās regulas īstenošanai pieņemtos pasākumus.

    (3)

    Ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ir aizstāta Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (3).

    (4)

    Skaidrības un lietderības nolūkā nolīguma II pielikums un pielikumam pievienotais protokols būtu jākonsolidē juridiski saistošā versijā.

    (5)

    Nolīguma II pielikums būtu regulāri jāatjaunina, ievērojot attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu attīstību,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “nolīgums”) II pielikums tiek aizstāts ar šā lēmuma pielikumu.

    2. pants

    Šis lēmums ir sagatavots angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

    3. pants

    Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

    …,

    Apvienotās komitejas vārdā –

    priekšsēdētājs

    sekretāri

    PIELIKUMS

    “II PIELIKUMS

    SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA SISTĒMU KOORDINĀCIJA

    1. pants

    1.   Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka tās savā starpā piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus, uz kuriem dotas atsauces un kuros izdarīti grozījumi šā pielikuma A iedaļā, vai minētajiem tiesību aktiem līdzvērtīgus noteikumus.

    2.   Šā pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos lietoto terminu “dalībvalsts(-is)” saprot tādējādi, ka papildus valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības attiecīgie tiesību akti, tajā ir ietverta arī Šveice.

    2. pants

    1.   Piemērojot šā pielikuma noteikumus, līgumslēdzējas puses pienācīgi ņem vērā šā pielikuma B iedaļā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

    2.   Piemērojot šā pielikuma noteikumus, līgumslēdzējas puses pieņem zināšanai šā pielikuma C iedaļā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

    3. pants

    1.   Šim pielikumam pievienotajā protokolā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz pārejas pasākumiem, kas attiecas uz tādu dažu Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo bezdarba apdrošināšanu, kuru uzturēšanās atļaujas Šveicē ir derīgas mazāk nekā vienu gadu, attiecībā uz Šveices pabalstiem bezpalīdzīgām personām un attiecībā uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem.

    2.   Protokols ir šā pielikuma sastāvdaļa.

    A IEDAĻA.   TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM DOTAS ATSAUCES

    1.

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (4 35), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu (5 36).

    Piemērojot šo nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 883/2004 pielāgo šādi:

    a)

    regulas I pielikuma I iedaļā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice

    Kantonu tiesību akti, kas attiecas uz uztura maksājumu avansiem, pamatojoties uz Federālā civillikuma 131. panta 2. punktu un 293. panta 2. punktu.”;

    b)

    regulas I pielikuma II iedaļā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice

    Bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti saskaņā ar attiecīgajiem kantonu tiesību aktiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktu Federālajā likumā par ģimenes pabalstiem.”;

    c)

    regulas II pielikumā pievieno šādu tekstu:

    “Vācija un Šveice

    a)

    1964. gada 25. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencija, kas grozīta ar 1975. gada 9. septembra 1. papildkonvenciju un 1989. gada 2. marta 2. papildkonvenciju:

    i)

    Nobeiguma protokola 9.b punkta 1. apakšpunkta 1. līdz 4. punkts (Vācijas Bīzingenas eksklāva iedzīvotājiem piemērojamie tiesību akti un tiesības uz slimības pabalstiem natūrā);

    ii)

    Nobeiguma protokola 9.e punkta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais, otrais un ceturtais teikums (piekļuve Vācijas slimības brīvprātīgās apdrošināšanas shēmai, atgriežoties Vācijā);

    b)

    1982. gada 20. oktobra Bezdarba apdrošināšanas konvencija, kas grozīta ar 1992. gada 22. decembra Papildprotokolu:

    i)

    8. panta 5. punkts; Vācija (Bīzingenas apgabals) iemaksā summu, kas ir līdzvērtīga Šveices tiesību aktos noteiktajām kantonu iemaksām, lai segtu faktisko vietu izmaksas nodarbinātības veicināšanas pasākumos darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas šis pants.

    Spānija un Šveice

    Nobeiguma protokola 17. punkts 1969. gada 13. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1982. gada 11. jūnija Papildkonvenciju; saskaņā ar šo punktu personas, kas ir apdrošinātas saskaņā ar Spānijas shēmu, ir atbrīvotas no prasības iesaistīties Šveices slimības apdrošināšanas shēmā.

    Itālija un Šveice

    9. panta 1. punkts 1962. gada 14. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1963. gada 18. decembra 1. papildkonvenciju, 1969. gada 4. jūlija Papildnolīgumu, 1974. gada 25. februāra Papildprotokolu un 1980. gada 2. aprīļa 2. papildnolīgumu.”;

    d)

    regulas IV pielikumā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice”;

    e)

    regulas VIII pielikuma 1. daļā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice

    Visi pieprasījumi, kas attiecas uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar pamatshēmu (Federālais likums par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu un Federālais likums par invaliditātes apdrošināšanu) un vecuma pensijām saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

    f)

    regulas VIII pielikuma 2. daļā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice

    Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

    g)

    regulas IX pielikuma II daļā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice

    Apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

    h)

    regulas X pielikumā pievieno šādu tekstu:

    “1.

    Papildu pabalsti (1965. gada 19. marta Federālais likums par papildu pabalstiem) un kantonu tiesību aktos paredzēti līdzīgi pabalsti.

    2.

    Invaliditātes apdrošināšanas pensijas grūtībās nonākušām personām (28. panta 1.a apakšpunkts 1959. gada 19. jūnija Federālajā invaliditātes apdrošināšanas likumā, kas grozīts 1994. gada 7. oktobrī).

    3.

    Kantonu tiesību aktos paredzēti jaukti no iemaksām neatkarīgi bezdarba pabalsti.

    4.

    No iemaksām neatkarīgas ārkārtas pensijas invalīdiem (1959. gada 19. jūnija Federālā invaliditātes apdrošināšanas likuma 39. pants), uz kuriem pirms darba nespējas rašanās nav attiekušies Šveices tiesību akti, pamatojoties uz šo personu darbību nodarbinātu vai pašnodarbinātu personu statusā.”;

    i)

    regulas XI pielikumā pievieno šādu tekstu:

    “Šveice

    1.

    Personām, kas dzīvo ārpus Šveices un ir to pārējo valstu valstspiederīgie, uz kurām attiecas šis nolīgums, kā arī bēgļiem un bezvalstniekiem, kas dzīvo šo valstu teritorijā, ja šīs personas iesaistās brīvprātīgās apdrošināšanas shēmā vēlākais vienu gadu no dienas, kad uz tām vairs neattiecas apdrošināšana saskaņā ar vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu, un iepriekš ir bijušas nepārtraukti apdrošinātas vismaz piecus gadus, piemēro Federālā likuma par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu 2. pantu un Federālā likuma par invaliditātes apdrošināšanu 1. pantu, kas reglamentē to Šveices valstspiederīgo, kas dzīvo ārpus teritorijas, uz kuru attiecas šis nolīgums, brīvprātīgo apdrošināšanu šajās apdrošināšanas nozarēs.

    2.

    Ikvienai personai, kas vairs nav apdrošināta saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu un iepriekš ir bijusi nepārtraukti apdrošināta vismaz piecus gadus, ar darba devēja piekrišanu ir tiesības uz tālākapdrošināšanu, ja šo personu nodarbina Šveices darba devējs valstī, uz kuru šis nolīgums neattiecas, un šī persona ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu sešos mēnešos no dienas, kad beigusies apdrošināšana.

    3.

    Obligātā apdrošināšana saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu un iespējamie atbrīvojumi

    a)

    Šveices tiesību normas, kas reglamentē obligāto slimības apdrošināšanu, piemēro šādām personām, kuras nedzīvo Šveicē:

    i)

    personām, uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas;

    ii)

    personām, kuru pabalstu izmaksas saskaņā ar regulas 24., 25. un 26. pantu sedz Šveice;

    iii)

    personām, kas saņem Šveices bezdarba apdrošināšanas pabalstus;

    iv)

    šā apakšpunkta i) un iii) punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu nodarbinātu un pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem, kuras dzīvo Šveicē un ir apdrošinātas saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Spānijā, Ungārijā, Portugālē, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē;

    v)

    šā apakšpunkta ii) punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu pensionāru ģimenes locekļiem, kas dzīvo Šveicē un ir apdrošināti saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Portugālē, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē.

    Par ģimenes locekļiem uzskata personas, kas atbilst ģimenes locekļu definīcijai dzīvesvietas valsts tiesību aktos;

    b)

    šā punkta a) apakšpunktā minētās personas pēc to pieprasījuma var atbrīvot no obligātās apdrošināšanas, ja šīs personas dzīvo kādā no šīm valstīm un var pierādīt, ka tām ir tiesības uz apdrošināšanas segumu slimības gadījumā: Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā un – attiecībā uz a) apakšpunkta iv) un v) punktā minētajām personām – Somijā, un – attiecībā uz a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām – Portugālē.

    Šis pieprasījums:

    aa)

    jāiesniedz trīs mēnešos no dienas, kad stājas spēkā obligātā apdrošināšana Šveicē; ja pamatotos gadījumos pieprasījumu iesniedz pēc šā termiņa, atbrīvojums stājas spēkā no obligātās apdrošināšanas sākuma dienas;

    bb)

    attiecas uz visiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tajā pašā valstī.

    4.

    Ja uz personām, uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas, slimības apdrošināšanas gadījumā piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu, attiecas kādas citas šā nolīguma valsts tiesību normas, izmaksas par pabalstiem natūrā attiecībā uz nelaimes gadījumiem ārpus darba savā starpā vienādi sadala Šveices apdrošinātājs, kas veic nelaimes gadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, un kompetentā slimības apdrošināšanas iestāde, ja personai ir tiesības uz pabalstiem natūrā no abām iestādēm. Šveices apdrošinātājs, kas veic nelaimes gadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, sedz visas ar nelaimes gadījumiem darbā, nelaimes gadījumiem ceļā uz darbu un arodslimībām saistītās izmaksas arī tad, ja personai ir tiesības uz dzīvesvietas valsts slimības apdrošināšanas iestādes pabalstiem.

    5.

    Regulas 19. pantā paredzētās priekšrocības var izmantot personas, kas strādā Šveicē, bet tur nedzīvo un kam saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu ir tiesību aktos paredzēts apdrošināšanas segums dzīvesvietas valstī, kā arī šo personu ģimenes locekļi, uzturoties Šveicē.

    6.

    Piemērojot regulas 18., 19., 20. un 27. pantu Šveicē, visas rēķinos uzrādītās izmaksas sedz kompetentais apdrošinātājs.

    7.

    Dienas naudas apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti saskaņā ar kādas citas šā nolīguma valsts apdrošināšanas shēmu, ņem vērā, lai samazinātu vai atceltu iespējamus dienas naudas apdrošināšanas ierobežojumus maternitātes vai slimības gadījumā, ja attiecīgā persona trīs mēnešos no dienas, kad tā vairs nav apdrošināta citā valstī, apdrošinās pie Šveices apdrošinātāja.

    8.

    Ja persona, kas Šveicē ir strādājusi algotu darbu vai bijusi pašnodarbināta un apmierinājusi savas vitālās vajadzības, nelaimes gadījuma vai slimības dēļ bijusi spiesta pārtraukt attiecīgo darbību un uz to vairs neattiecas Šveices tiesību akti par invaliditātes apdrošināšanu, uzskata, ka šai personai ir invaliditātes apdrošināšana, kas dod tai tiesības līdz invaliditātes pensijas saņemšanai izmantot rehabilitācijas pasākumus, kā arī šo pasākumu izmantošanas laikā, ja šī persona nav sākusi jaunu darbību ārpus Šveices.”

    2.

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (6).

    Piemērojot šo nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 987/2009 pielāgo šādi:

    a)

    regulas 1. pielikumā pievieno šādu tekstu:

    “Šveices un Francijas 2004. gada 26. oktobra Nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras

    Šveices un Itālijas 2005. gada 20. decembra Nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras”.

    3.

    Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (7), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 592/2008 (2008. gada 17. jūnijs) (8) un kuru piemēro starp Šveici un dalībvalstīm pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir dotas atsauces uz šo regulu, vai attiecībā uz notikumiem pagātnē.

    4.

    Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (9), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 120/2009 (2009. gada 9. februāris) (10) un kuru piemēro starp Šveici un dalībvalstīm pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir dotas atsauces uz šo regulu, vai attiecībā uz notikumiem pagātnē.

    5.

    Padomes Direktīva 98/49/EK (1998. gada 29. jūnijs) par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (11).

    B IEDAĻA.   TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ŅEM VĒRĀ

    1.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A1 par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu (12).

    2.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A2 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā (13).

    3.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 17. decembra Lēmums Nr. A3 par uzkrāto nepārtraukto darbā norīkošanas periodu summēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (14).

    4.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. E1 par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu (15).

    5.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. F1 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas (16).

    6.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. H1 par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus (17).

    7.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. H2 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu (18).

    8.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 15. oktobra Lēmums Nr. H3 par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā (19).

    9.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. H4 par Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Revīzijas padomes sastāvu un darba metodēm (20).

    10.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2010. gada 18. marta Lēmums Nr. H5 par sadarbību krāpšanas gadījumu un kļūdu novēršanā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (21).

    11.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. P1 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 4. punktu, 58. pantu un 87. panta 5. punktu attiecībā uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pabalstu (22).

    12.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S1 par Eiropas veselības apdrošināšanas karti (23).

    13.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S2 par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju (24).

    14.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S3, ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) daļas 3. punkts (25).

    15.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 2. oktobra Lēmums Nr. S4 par atmaksāšanas procedūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai (26).

    16.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 2. oktobra Lēmums Nr. S5 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena “pabalsti natūrā” interpretāciju, kurus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20. un 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25. un 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28. un 34. pantu, un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu (27).

    17.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. S6 par reģistrēšanos dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 24. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 4. punktā paredzēto sarakstu izveidi (28).

    18.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. S7 par pāreju no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par atlīdzināšanas procedūru piemērošanu (29).

    19.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U1 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 54. panta 3. punktu saistībā ar bezdarbnieka pabalstu palielināšanu par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem (30).

    20.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U2 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darba ņēmēji, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts (31).

    21.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U3 par jēdziena “daļējs bezdarbs” piemērošanas jomu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktā minētajiem bezdarbniekiem (32).

    C IEDAĻA.   TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES PIEŅEM ZINĀŠANAI

    1.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Ieteikums Nr. U1 par tiesību aktiem, kas piemērojami bezdarbniekiem, kuri iesaistās nepilnas slodzes profesionālās vai aroda darbībās dalībvalstī, kas nav šo personu dzīvesvietas valsts (33).

    2.

    Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Ieteikums Nr. U2 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu bezdarbniekiem, kuri pavada dzīvesbiedru vai partneri, kurš veic profesionālo vai aroda darbību dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts (34).

    Nolīguma II pielikuma

    PROTOKOLS

    I.   Apdrošināšana bezdarba gadījumā

    Darba ņēmējiem, kas ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas valstspiederīgie, līdz 2011. gada 30. aprīlim un darba ņēmējiem, kas ir Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas valstspiederīgie, līdz 2016. gada 31. maijam piemēro šādu režīmu:

    1.

    Attiecībā uz tādu darba ņēmēju apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, piemēro šādus noteikumus:

    1.1.

    Tiesības saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstu saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem ir tikai darba ņēmējiem, kas Šveicē ir veikuši iemaksas par minimālo iemaksu periodu (4 35), kā noteikts Federālajā likumā par obligāto bezdarba apdrošināšanu un maksātnespējas apdrošināšanu (Loi fédérale sur l’assurance-chômage obligatoire et l’indemnité en cas d’insolvabilité – LACI), un atbilst pārējiem bezdarba pabalsta saņemšanas nosacījumiem.

    1.2.

    Daļu no to darba ņēmēju obligātajām iemaksām, kuru iemaksu veikšanas periods ir pārāk īss, lai saskaņā ar 1.1. apakšpunktu dotu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Šveicē, saskaņā ar 1.3. apakšpunkta noteikumiem atmaksā šo darba ņēmēju izcelsmes valstīm viņu pabalstu izmaksu segšanai pilnīga bezdarba gadījumā; līdz ar to pilnīga bezdarba gadījumā Šveicē šiem darba ņēmējiem nav tiesību saņemt pabalstu. Tomēr viņiem ir tiesības uz pabalstiem sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai darba devēja maksātnespēju. Pabalstus pilnīga bezdarba gadījumā maksā izcelsmes valsts, ja attiecīgie darba ņēmēji aktīvi meklē darbu. Šveicē uzkrātos apdrošināšanas periodus ņem vērā tā, it kā tie būtu uzkrāti izcelsmes valstī.

    1.3.

    Šā punkta 1.2. apakšpunktā minēto darba ņēmēju obligāto iemaksu daļu atmaksā katru gadu šādā kārtībā:

    a)

    šo darba ņēmēju veikto iemaksu kopējo summu sadalījumā pa valstīm aprēķina, pamatojoties uz gadā nodarbināto darba ņēmēju skaitu un par katru darba ņēmēju veikto iemaksu vidējo apmēru gadā (ņem vērā darba devēja un darba ņēmēja iemaksas);

    b)

    šādi aprēķinātās summas daļu, kas ir procentuāla visu 1.2. apakšpunktā minēto pabalstu daļa un atbilst relatīvajai bezdarba pabalstu daļai, atmaksā darba ņēmēju izcelsmes valstij, bet daļu atstāj Šveicē kā rezervi turpmākajiem pabalstiem (5 36);

    c)

    Šveice katru gadu sagatavo paziņojumu par atmaksātajām iemaksām. Pēc izcelsmes valstu pieprasījuma tajā norāda aprēķinu pamatojumu un atmaksātās summas. Izcelsmes valstis katru gadu informē Šveici par 1.2. apakšpunktā minēto bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitu.

    2.

    Ja dalībvalstij, uz kuru attiecas šis režīms, rodas ar iemaksu atmaksas izbeigšanu saistīti sarežģījumi vai Šveicei rodas ar iemaksu periodu summēšanu saistīti sarežģījumi, līgumslēdzējas puses var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

    II.   Pabalsti bezpalīdzīgām personām

    Pabalstus bezpalīdzīgām personām, ko piešķir saskaņā ar Šveices 1959. gada 19. jūnija Federālo invaliditātes apdrošināšanas likumu (LAI) un 1946. gada 20. decembra Federālo likumu par vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām (LAVS), kas grozīts 1999. gada 8. oktobrī, piešķir tikai tad, ja attiecīgā persona dzīvo Šveicē.

    III.   Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem

    Neatkarīgi no 10. panta 2. punkta Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras gatavojas pamest Šveici uz visiem laikiem un uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu vairs neattieksies Šveices tiesību akti, pēc viņu pieprasījuma izmaksā pabalstus, kas tām pienākas saskaņā ar 1993. gada 17. decembra Federālo likumu par arodnodrošinājuma plānu vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai neierobežotu maiņu (Loi fédérale sur le libre passage dans la prévoyance professionnelle vieillesse, survivants et invalidité), ja šīs personas pamet Šveici piecos gados no šā nolīguma stāšanās spēkā”.

    (1)  OV L 270, 29.9.2006., 67. lpp.

    (2)  OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

    (3)  OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

    (4)  OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

    (5)  OV L 284, 30.10.2009., 43. lpp.

    (6)  OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

    (7)  OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

    (8)  OV L 177, 4.7.2008., 1. lpp.

    (9)  OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.

    (10)  OV L 39, 10.2.2009., 29. lpp.

    (11)  OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.

    (12)  OV C 106, 24.4.2010., 1. lpp.

    (13)  OV C 106, 24.4.2010., 5. lpp.

    (14)  OV C 149, 8.6.2010., 3. lpp.

    (15)  OV C 106, 24.4.2010., 9. lpp.

    (16)  OV C 106, 24.4.2010., 11. lpp.

    (17)  OV C 106, 24.4.2010., 13. lpp.

    (18)  OV C 106, 24.4.2010., 17. lpp.

    (19)  OV C 106, 24.4.2010., 56. lpp.

    (20)  OV C 107, 27.4.2010., 3. lpp.

    (21)  OV C 149, 8.6.2010., 5. lpp.

    (22)  OV C 106, 24.4.2010., 21. lpp.

    (23)  OV C 106, 24.4.2010., 23. lpp.

    (24)  OV C 106, 24.4.2010., 26. lpp.

    (25)  OV C 106, 24.4.2010., 40. lpp.

    (26)  OV C 106, 24.4.2010., 52. lpp.

    (27)  OV C 106, 24.4.2010., 54. lpp.

    (28)  OV C 107, 27.4.2010., 6. lpp.

    (29)  OV C 107, 27.4.2010., 8. lpp.

    (30)  OV C 106, 24.4.2010., 42. lpp.

    (31)  OV C 106, 24.4.2010., 43. lpp.

    (32)  OV C 106, 24.4.2010., 45. lpp.

    (33)  OV C 106, 24.4.2010., 49. lpp.

    (34)  OV C 106, 24.4.2010., 51. lpp.

    (35)  Pašlaik 12 mēneši.

    (36)  Atmaksātās iemaksas darbiniekiem, kas izmanto tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstus Šveicē pēc tam, kad divos gados vismaz 12 mēnešus ir veikuši iemaksas (vairākos uzturēšanās periodos).

    II PIELIKUMS

    PAZIŅOJUMS

    par Deklarāciju par Šveices dalību komitejās

    Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija, kas minēta Deklarācijas par Šveices dalību komitejās (OV L 114, 30.4.2002., 72. lpp.) otrajā ievilkumā, ar 71. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 ir pārdēvēta par Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai.

    Top