Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32011D0278

2011/278/ES: Komisijas Lēmums ( 2011. gada 27. aprīlis ), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2772)

OV L 130, 17.5.2011, p. 1–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020; Atcelts un aizstāts ar 32019R0331

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/278/oj

Date of document:
27/04/2011
Date of effect:
28/04/2011; Stājas spēkā Paziņ. datums
Date of notification:
28/04/2011
Date of end of validity:
31/12/2020; Atcelts un aizstāts ar 32019R0331
Author:
Eiropas Komisija
Form:
Lēmums
Addressee:
Divdesmit septiņas dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Select all documents based on this document
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Modified by:
Relation Act Comment Subdivision concerned From To
Corrected by 32011D0278R(01) (DE)
Corrected by 32011D0278R(02) (PT)
Corrected by 32011D0278R(03) (IT)
Modified by 32011D0745 Grozījums pielikums I
Modified by 32012D0498 Grozījums pielikums I
Modified by 32014D0009 TXT pielikums I
Repealed by 32019R0331 01/01/2021
Affected by case:
Instruments cited:
Link
Related document(s):

17.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/1

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 27. aprīlis),

ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2772)

(2011/278/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK (1), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, un jo īpaši tās 10.a pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 10.a pantā noteikts, ka Kopienas mēroga un pilnībā saskaņotiem īstenošanas pasākumiem bezmaksas emisiju kvotu sadalei pēc iespējas jāparedz ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka emisiju kvotu bezmaksas sadale rosina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un oglekļa dioksīda uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas, neradot stimulus palielināt emisijas. Kvotu sadale jānosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību.

(2)

Nosakot principus ex ante līmeņatzīmju izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, par sākuma punktu jāpieņem nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējais rādītājs ES 2007.–2008. gadā. Līmeņatzīmes jāaprēķina attiecībā uz produktiem, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi iespējami vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un paaugstinātu energoefektivitāti katrā ražošanas procesā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē.

(3)

Lai noteiktu līmeņatzīmes, Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm. Sākot ar 2009. gada februāri, informācija, kas nepieciešama līmeņatzīmju noteikšanai, iekārtu dati par ražošanu, emisijām un energopatēriņu, tika apkopoti no rūpniecības asociācijām, dalībvalstīm, publiski un komerciāli pieejamiem avotiem, kā arī izmantojot aptauju, kurā iekārtas aicināja piedalīties.

(4)

Ciktāl iespējams, Komisija ir sagatavojusi līmeņatzīmes produktiem, kā arī starpproduktiem, ar kuriem iekārtas savstarpēji tirgojas, kas izgatavoti, izmantojot Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības. Principā katram produktam jādefinē viena līmeņatzīme. Ja produkts ir kāda cita produkta tiešs aizstājējs, uz abiem jāattiecas tai pašai produkta līmeņatzīmei un saistītajai produkta definīcijai.

(5)

Komisija uzskatīja, ka līmeņatzīmes noteikšana produktam ir iespējama, ja, ņemot vērā ražošanas procesu sarežģītumu, bija pieejamas produktu definīcijas un klasifikācijas, kas ļauj pārbaudīt ražošanas datus un emisiju kvotu sadalei vienoti piemērot šā produkta līmeņatzīmi visā Savienībā. Netika veikta nekāda diferencēšana atkarībā no ģeogrāfiskā izvietojuma vai tehnoloģijām, izmantotajiem izejmateriāliem vai kurināmā, lai nekropļotu oglekļa dioksīda emisiju efektivitātes salīdzinošās priekšrocības visas Savienības tautsaimniecībā un lai uzlabotu emisijas kvotu pagaidu bezmaksas sadali.

(6)

Līmeņatzīmju vērtībām jāaptver visas ar ražošanu saistītās tiešās emisijas, tostarp emisijas, kas saistītas ar izmērāma siltuma ražošanu, ko izmanto ražošanā, neatkarīgi no tā, vai šis izmērāmais siltums tiek ražots attiecīgajā iekārtā vai arī citā iekārtā. Nosakot līmeņatzīmju vērtības, tika atskaitītas emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanu un izmērāmā siltuma eksportu, tostarp novērstas emisijas, izmantojot alternatīvu siltuma vai elektroenerģijas ražošanu ar eksotermiskiem procesiem vai ražojot elektroenerģiju bez tiešām emisijām. Tajos gadījumos, kad ar izmērāma siltuma eksportu saistīto emisiju atskaitīšana praktiski nebija iespējama, uz šo siltumu nedrīkst attiekties emisiju kvotu bezmaksas sadale.

(7)

Lai nodrošinātu, ka ar līmeņatzīmēm tiek panākts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, dažiem ražošanas procesiem, kuros tiešās emisijas, par kurām bez maksas piešķiramas emisiju kvotas, un netiešās emisijas, kas rodas elektroenerģijas ražošanā, uz kuru, pamatojoties uz Direktīvu 2003/87/EK, neattiecas kvotu bezmaksas piešķiršana, ir zināmā mērā savstarpēji aizstājamas, lai noteiktu līmeņatzīmes vērtības un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences noteikumus iekārtām ar lielu kurināmā un elektroenerģijas patēriņu, ir ņemtas vērā kopējās emisijas, tostarp netiešās emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanu. Lai piešķirtu emisiju kvotas, pamatojoties uz attiecīgajām līmeņatzīmēm, jāņem vērā tikai tiešo emisiju daļa kopējās emisijās, lai nepieļautu emisiju kvotu bezmaksas piešķiršanu ar elektroenerģijas ražošanu saistītām emisijām.

(8)

Lai noteiktu līmeņatzīmes, Komisija kā atskaites punktu ir izmantojusi to 10 % 2007. un 2008. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas ziņā efektīvāko iekārtu vidējo aritmētisko rādītāju, par kurām ir apkopoti dati. Turklāt Komisija saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktu ir analizējusi visas nozares, kurām I pielikumā ir iekļauta produkta līmeņatzīme, pamatojoties uz papildu informāciju, kas saņemta no vairākiem avotiem, un uz īpašu pētījumu, kurā analizēti efektīvākie paņēmieni un samazinājuma potenciāls Eiropas un starptautiskā līmenī, lai noskaidrotu, vai minētais atskaites punkts pietiekami atspoguļo efektīvākos paņēmienus, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, augstas efektivitātes koģenerāciju, dūmgāzu energoefektīvu izmantošanu, biomasas izmantošanu un oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu un uzglabāšanu, ja šādas iekārtas ir pieejamas. Līmeņatzīmju vērtību noteikšanā izmantotie dati ir iegūti no plaša avotu klāsta, lai aptvertu pēc iespējas vairāk iekārtu, kas 2007. un 2008. gadā ražojušas līmeņatzīmes produktu. Pirmkārt, datus par to ETS iekārtu siltumnīcefekta gāzu rādītājiem, kuras ražo līmeņatzīmju produktus, ir savākušas attiecīgās Eiropas nozaru asociācijas, pamatojoties uz noteiktiem noteikumiem, tā sauktajiem nozaru noteikumu krājumiem, vai arī dati ir savākti to vārdā. Kā atsauci šiem noteikumu krājumiem Komisija sniedza norādījumus par līmeņatzīmju datu kvalitāti un verifikācijas kritērijiem ES ETS. Otrkārt, lai papildinātu Eiropas nozaru asociāciju savāktos datus, konsultanti Eiropas Komisijas vārdā vāca datus no iekārtām, par kuriem nozarē nebija datu, kā arī datus un analīzi sniedza dalībvalstu kompetentās iestādes.

(9)

Lai nodrošinātu, ka līmeņatzīmju vērtības pamatojas uz pareiziem un atbilstīgiem datiem, Komisija ar konsultantu palīdzību veica nozaru noteikumu krājumu atbilstības pārbaudes, kā arī no datiem iegūto atskaites punktu vērtību ticamības pārbaudes. Kā norādīts vadlīnijās par kvalitāti un verifikāciju, neatkarīgie verificētāji datus ir verificējuši nepieciešamajā līmenī.

(10)

Ja vienā iekārtā ražo vairākus produktus un ja emisiju piešķiršana atsevišķajiem produktiem nav uzskatīta par iespējamu, ar datu vākšanu ir aptvertas un līmeņatzīmes noteikšanā ir iekļautas tikai vienu produktu ražojošas iekārtas. Tas attiecas uz produktu līmeņatzīmēm kaļķim, dolomītkaļķim, bezkrāsaina stikla pudelēm un burkām, krāsaina stikla pudelēm un burkām, fasādes ķieģeļiem, bruģakmeņiem, ar izsmidzināšanu izžāvētu pulveri, nekrītotu augstvērtīgu papīru, salvetēm, testlaineru un gofrēto slāņpapīru, nekrītotu, kā arī krītotu kartonu. Lai paaugstinātu rezultātu nozīmīgumu un pārbaudītu to ticamību, 10 % efektīvāko iekārtu vidējo rādītāju vērtības ir salīdzinātas ar literatūrā pieejamajiem datiem par efektīvākajiem paņēmieniem.

(11)

Gadījumā, ja dati nav bijuši pieejami vai ja dati nav savākti atbilstoši līmeņatzīmju noteikšanas metodoloģijai, līmeņatzīmju vērtību noteikšanai ir izmantota informācija par pašreizējiem emisiju līmeņiem un patērētajiem daudzumiem un par visefektīvākajiem paņēmieniem, galvenokārt pamatojoties uz atsauces dokumentiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (BREF), kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (2). Jo īpaši, tā kā trūkst datu par dūmgāzu apstrādi, siltumenerģijas eksportēšanu un elektroenerģijas ražošanu, produktu līmeņatzīmju vērtības koksam un karstajam metālam ir iegūtas no tiešo un netiešo emisiju aprēķiniem, pamatojoties uz informāciju par attiecīgām enerģijas plūsmām, ko nodrošina atbilstīgie BREF un standarta emisiju koeficienti, kas noteikti Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (3). Produkta līmeņatzīmei kausētajai rūdai dati ir arī koriģēti, pamatojoties uz attiecīgām enerģijas plūsmām, kas norādītas BREF, ņemot vērā dūmgāzu sadedzināšanu šajā nozarē.

(12)

Ja produkta līmeņatzīmes iegūšana nebija iespējama, bet tiek radītas siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas emisijas kvotu bezmaksas sadale, šīs kvotas jāpiešķir, pamatojoties uz vispārīgām alternatīvām pieejām. Ir izstrādāta trīs alternatīvu pieeju hierarhija, lai pēc iespējas vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietaupītu enerģiju vismaz dažās attiecīgo ražošanas procesu daļās. Siltuma līmeņatzīme ir piemērojama siltuma patēriņa procesiem, kuros izmanto izmērāmu siltumu. Kurināmā līmeņatzīmi piemēro, ja tiek patērēts neizmērāms siltums. Siltuma un kurināmā līmeņatzīmju vērtības ir iegūtas, pamatojoties uz caurskatāmības un vienkāršības principu, izmantojot tāda plaši pieejama kurināmā atsauces efektivitāti, kuru var uzskatīt par otro labāko kurināmo siltumnīcefekta gāzu efektivitātes izteiksmē, ņemot vērā energoefektivitātes paņēmienus. Procesu emisijām emisiju kvotas jāsadala, pamatojoties uz vēsturiskām emisijām. Lai nodrošinātu, ka emisiju kvotu bezmaksas piešķiršana šādām emisijām sniedz pietiekamu stimulu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un lai nepieļautu nekādas atšķirības attiecībā uz procesu emisijām, kas piešķirtas, pamatojoties uz vēsturiskām emisijām, un atrodas produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās, lai noteiktu bezmaksas emisiju kvotu skaitu, katras iekārtas vēsturiskais darbības līmenis jāreizina ar koeficientu 0,9700.

(13)

Sākot ar 2013. gadu, visas bezmaksas kvotas atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantam jāsadala saskaņā ar šiem noteikumiem. Lai īstenotu pagaidu sistēmu, kas paredzēta Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 11. punktā, saskaņā ar kuru bezmaksas kvotu apjomam jāsamazinās no 80 % no tā apjoma, kas atbilst 2013. gadā piešķiramajām kvotām, līdz 30 % no šī apjoma 2020. gadā, nolūkā 2027. gadā bezmaksas kvotas vairs nepiešķirt, piemēro VI pielikumā noteiktos koeficientus. Ja nozare vai apakšnozare ir iekļauta sarakstā saskaņā ar Komisijas 2009. gada 24. decembra Lēmumu 2010/2/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (4), šos koeficientus nepiemēro. Sadali atbilstoši šim lēmumam ņems vērā, nosakot turpmākus to nozaru un apakšnozaru sarakstus, kuras uzskata par pakļautām ievērojamam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam.

(14)

Lai veicinātu datu savākšanu no operatoriem un to emisiju kvotu aprēķināšanu, kas jāpiešķir dalībvalstīm, katra iekārta, ja nepieciešams, jāiedala apakšiekārtās. Dalībvalstīm jānodrošina, lai emisijas tiktu pareizi piesaistītas attiecīgajām apakšiekārtām un lai starp apakšiekārtām nenotiktu pārklāšanās.

(15)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka no operatoriem savāktie dati, kurus izmanto sadales vajadzībām, ir pilnīgi, konsekventi un maksimāli precīzi. Tie jāverificē neatkarīgam verificētājam, lai nodrošinātu, ka emisiju kvotu bezmaksas sadale pamatojas uz drošiem un uzticamiem datiem. Šajā lēmumā jānosaka konkrētas minimālās prasības datu vākšanai un verificēšanai, lai veicinātu sadales noteikumu saskaņotu un konsekventu piemērošanu.

(16)

Kvotu apjomam, kas bez maksas jāsadala esošajām iekārtām, jāpamatojas uz vēsturiskiem ražošanas datiem. Lai nodrošinātu, ka bāzes periods pēc iespējas precīzāk atspoguļo rūpnieciskās ražošanas ciklus, aptver attiecīgu periodu, par kuru ir pieejami kvalitatīvi dati, un samazina īpašu apstākļu ietekmi, piemēram, iekārtu pagaidu slēgšanas, vēsturiskās darbības līmeņi ir balstīti uz ražošanas vidējiem rādītājiem laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja tie ir augstāki, uz ražošanas vidējiem rādītājiem laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Ir lietderīgi ņemt vērā arī jebkādas ievērojamas jaudas izmaiņas, kas notikušas attiecīgajā periodā. Nosakot darbības līmeni jaunām iekārtām, jāizmanto standarta jaudas izmantojums, pamatojoties uz nozares specifisko informāciju vai iekārtai specifisko jaudas izmantojumu.

(17)

Dalībvalstu savāktajai informācijai jāpalīdz kompetentajām iestādēm un Komisijai piemērot šo lēmumu.

(18)

Lai nepieļautu nekādus konkurences izkropļojumus un nodrošinātu oglekļa dioksīda tirgus netraucētu darbību, dalībvalstīm jārūpējas par to, lai, nosakot kvotas atsevišķām iekārtām, nenotiktu dubulta uzskaite un dubulta piešķiršana. Šajā sakarā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība gadījumiem, kad līmeņatzīmes produktu ražo vairāk nekā viena iekārta, kad vienā iekārtā ražo vairāk nekā vienu līmeņatzīmes produktu vai kad ar starpproduktiem apmainās starp iekārtām.

(19)

Lai nodrošinātu, ka ar emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu laika gaitā tiek samazinātas oglekļa dioksīda emisijas, Direktīvā 2003/87/EK ir paredzēts, ka visai Savienībai paredzēto kvotu apjomam lineāri jāsamazinās. Tā kā šo sarūkošo visai Savienībai paredzēto apjomu ņem vērā, lai noteiktu maksimālo ikgadējo kvotu apjomu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktam, visas tās bezmaksas emisiju kvotas, kas, pamatojoties uz šo lēmumu, sadalītas iekārtām, uz kurām neattiecas šis maksimālais ikgadējais apjoms, kas minēts 10.a panta 5. punktā, jākoriģē tādā pašā lineārā veidā kā visai Savienībai paredzētais kvotu apjoms, kā bāzes gadu izmantojot 2013. gadu.

(20)

Vienotais starpsektoru korekcijas koeficients, kas iekārtām, kas nav identificētas kā elektroenerģijas ražotāji un kas nav jaunās iekārtas, ir piemērojams ik gadu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu jānosaka, pamatojoties uz provizorisko kopējo emisiju kvotu ikgadējo apjomu, kuras bez maksas sadalītas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam un aprēķinātas šīm iekārtām saskaņā ar šo lēmumu, tostarp iekārtām, kas var nebūt iekļautas saskaņā ar minētās Direktīvas 27. pantu. Šis bezmaksas emisiju kvotu apjoms, ko sadala minētā laikposma katrā gadā, ir jāsalīdzina ar kvotu ikgadējo apjomu, ko aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu iekārtām, kuras neražo elektroenerģiju, vai jaunās iekārtas, ņemot vērā visas Kopienas ikgadējā kopējā apjoma attiecīgo daļu, kā noteikts minētās direktīvas 9. pantā, un attiecīgo emisiju apjomu, kas iekļautas Savienības sistēmā, tikai sākot ar 2013. gadu.

(21)

Ja ar izmērāmu siltumu apmainās divas vai vairākas iekārtas, emisiju kvotu bezmaksas sadalei jāpamatojas uz iekārtas siltumpatēriņu un jāņem vērā oglekļa dioksīda pārvirzes risks. Tādējādi, lai nodrošinātu, ka piešķiramais bezmaksas emisiju kvotu skaits nav atkarīgs no siltumapgādes struktūras, emisiju kvotas piešķiramas siltumpatērētājam.

(22)

Lai uzlabotu pieejamo datu nozīmīgumu par to iekārtu siltumnīcefekta gāzu rādītājiem, uz kurām attiecas Savienības sistēma, produktu līmeņatzīmes sulfīta celulozei, termomehāniskajai celulozei un mehāniskajai celulozei, kā arī pārstrādātajam papīram pamatojas uz BREF informāciju par efektīvākajiem paņēmieniem fosilās iekārtas iedarbināšanas degvielas izmantošanā, fosilā kurināmā izmantošanā (sulfīta celuloze, termomehāniskā un mehāniskā celuloze) un siltumenerģijas izmantošanā (pārstrādātajam papīram). Produkta līmeņatzīme avīžpapīram, lai iegūtu nozīmīgu līmeņatzīmes vērtību, pamatojas uz efektīvākajiem paņēmieniem siltumenerģijas izmantošanā.

(23)

Lai tiktu ņemtas vērā arī papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas neatspoguļojas dažu iekārtu līmeņatzīmju vērtību noteikšanā izmantotajos datos, jo īpaši metāna emisijas, un lai nodrošinātu, ka bezmaksas emisiju kvotu piešķiršana, pamatojoties uz produkta līmeņatzīmi, nerada stimulus palielināt emisijas, iekārtu atsevišķie datu punkti uz līmeņatzīmes līknes slāpekļskābei ir koriģēti, pamatojoties uz informāciju par šo emisiju vidējiem rādītājiem, kurus sniegusi rūpniecības nozare, un uz informāciju, kas iegūta no BREF. Produkta līmeņatzīme slāpekļskābei ietver šo korekciju.

(24)

Lai ņemtu vērā naftas pārstrādes iekārtu atšķirīgās konfigurācijas, produkta līmeņatzīmei naftas pārstrādes nozarē jāpamatojas uz “CO2 svērtās tonnas” (turpmāk “CWT”) pieeju. Tādējādi vienīgais naftas pārstrādes iekārtu fabrikas produkts ir CWT, un tā ražošana ir aprēķināta, pamatojoties uz noteiktām vispārīga procesa vienībām, katra no kurām ir svērta ar emisiju koeficientu attiecībā pret vienkāršo destilāciju, ko apzīmē kā CWT koeficientu un kas ir reprezentatīvs CO2 emisiju intensitātei vidējā energoefektivitātes līmenī tam pašam standarta kurināmā veidam katrai sadedzināšanas procesa vienībai un vidējām procesa vienības procesa emisijām. Pamatojoties uz minēto, datu punkti, ko izmanto produkta līmeņatzīmes noteikšanai, ir iegūti, salīdzinot faktiskās emisijas ar katras naftas pārstrādes iekārtas CWT. Emisiju kvotu bezmaksas sadali naftas pārstrādes iekārtām pēc tam koriģē, lai neiekļautu elektroenerģijas patēriņu un ražošanu un tādējādi ievērotu atbilstību Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktam.

(25)

Ņemot vērā plašo sasniedzamās produktu kvalitātes amplitūdu, produktu līmeņatzīmes kaļķim un dolomītkaļķim attiecas uz kalcija oksīda un magnija oksīda standarta sastāvu. Attiecībā uz sadedzināšanas emisijām, pamatojoties uz Lēmumu 2007/589/EK, ir izmantoti dati par specifiskām sadedzināšanas emisijām šo standarta produktu ražošanai.

(26)

Lai gan vairākām produktu līmeņatzīmēm, piemēram, amonjaka un nātrija karbonātu līmeņatzīmēm, pieņemts, ka viss CO2, kas rodas ražošanas procesos, tiek emitēts atmosfērā, ir jāveic emisiju monitorings un par tām jāziņo saskaņā ar regulu par monitoringu un ziņošanas kārtību attiecībā uz emisijām, kas uzskaitītas I pielikumā, kuru paredzēts pieņemt līdz 2011. gada 31. decembrim saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktu, pieņemot, ka viss CO2, kas rodas šajos ražošanas procesos, tiek emitēts atmosfērā neatkarīgi no CO2 potenciālas izmantošanas par rūpniecisku izejvielu ķīmiskās ražošanas procesos.

(27)

Tvaika krekinga līmeņatzīme neaptver tā sauktos papildu izejmateriālus, augstvērtīgas ķīmiskas vielas, kas netiek iegūtas galvenajā procesā, ne arī saistītās emisijas, bet, ja vajadzīgs, papildu izejmateriāli, izmantojot īpašus emisiju koeficientus, jāņem vērā, bez maksas sadalot emisiju kvotas.

(28)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus aromātvielu ražošanai naftas pārstrādes iekārtās un ķīmiskajās rūpnīcās, emisiju kvotu bezmaksas piešķiršanai aromātvielām jāpamatojas uz CWT pieeju un jāpiemēro naftas pārstrādes iekārtu produkta līmeņatzīmes vērtība.

(29)

Ņemot vērā, ka vinilhlorīda monomēra ražošanā ūdeņradi daļēji izmanto kā kurināmo, ar ko aizstāj tradicionālo kurināmo, piemēram, dabasgāzi, tādējādi samazinot sadedzināšanas procesa tiešās emisijas, un tomēr ņemot vērā arī to, ka ūdeņraža izmantošanai par rūpniecisku izejvielu ir jādod priekšroka attiecībā uz kopējo siltumnīcefekta gāzu efektivitāti, vinilhlorīda monomēra līmeņatzīmē ūdeņraža lietošanu kā kurināmo ņem vērā tā, it kā tas būtu dabasgāze.

(30)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai naftas pārstrādes iekārtās un ķīmiskās pārstrādes iekārtās, šo produktu līmeņatzīmei jāpamatojas uz CWT pieeju un naftas pārstrādes iekārtās līmeņatzīmes vērtību. Abas produktu līmeņatzīmes attiecas uz noteiktu ūdeņraža volumetrisko koncentrāciju.

(31)

Tā kā no 2013. gada elektroenerģijas nozarē visas kvotas būs jāizsola, ņemot vērā šīs nozares spēju nodot tālāk oglekļa dioksīda pieaugušās izmaksas, un tā kā bezmaksas kvotas nedrīkstēs piešķirt nekādai elektroenerģijas ražošanai, izņemot pagaidu bezmaksas piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai no dūmgāzēm un elektroenerģijas ražošanas modernizēšanai, šajā lēmumā nav jāietver emisiju kvotu bezmaksas sadale saistībā ar elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 6. punktu tām nozarēm vai apakšnozarēm, par kurām uzskata, ka tajās pastāv ievērojams oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ar siltumnīcefekta gāzu emisijām saistītās izmaksas, kas atsaucas uz elektroenerģijas cenām, dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem un Komisijas turpmāk pieņemtiem valsts atbalsta noteikumiem var paredzēt finansiālus pasākumus, lai kompensētu šīs izmaksas.

(32)

Ir lietderīgi arī, lai produktu līmeņatzīmēs tiktu ņemta vērā efektīva enerģijas atgūšana no dūmgāzēm un emisijām saistībā ar to izmantošanu. Šajā nolūkā, lai noteiktu līmeņatzīmju vērtības produktiem, kuru ražošanā rodas dūmgāzes, lielā mērā ir ņemts vērā oglekļa saturs šajās dūmgāzēs. Ja dūmgāzes tiek eksportētas no ražošanas procesa ārpus attiecīgā produkta līmeņatzīmes sistēmas robežām un sadedzinātas siltuma ražošanai ārpus I pielikumā definēta līmeņatzīmes procesa robežām, attiecīgās emisijas jāņem vērā, piešķirot papildu emisiju kvotas, pamatojoties uz siltuma vai kurināmā līmeņatzīmi. Ņemot vērā vispārīgo principu, ka emisiju kvotas elektroenerģijas ražošanai nedrīkst piešķirt bez maksas, lai nepiemēroti nekropļotu konkurenci tirgos, kas ar elektroenerģiju apgādā rūpnieciskās iekārtas, un ņemot vērā oglekļa dioksīda cenu, kas ietverta elektroenerģijā, ir lietderīgi tad, ja dūmgāzes tiek eksportētas ārpus attiecīga produkta līmeņatzīmes sistēmas robežām un sadedzinātas elektroenerģijas ražošanai, nepiešķirt nekādas kvotas papildus tam oglekļa satura īpatsvaram dūmgāzē, kas ņemts vērā attiecīgajā produkta līmeņatzīmē.

(33)

Produktu līmeņatzīmēs ņem vērā arī vēsturiskas emisijas no dūmgāzu dedzināšanas ar lāpu saistībā ar noteikta produkta ražošanu, un kurināmais, kas izmantots drošības lāpas dedzināšanā, uzskatāms par kurināmo, kas izmantots neizmērāma siltuma ražošanā, lai ņemtu vērā šī dedzināšanu veida piespiedu raksturu.

(34)

Ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un samazinātu tautsaimniecību oglekļa dioksīda emisijas. Tāpēc šis lēmums jāpiemēro tādā veidā, kas visās nozarēs un apakšnozarēs veicina ieguldījumus nepiesārņojošās tehnoloģijās. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK citas politikas jomas un pasākumi nākotnē var papildināt virzību uz šo mērķi un veicināt kvotu efektīvu izmantošanu, lai radītu ievērojamus ieguldījumus energoefektīvākās tehnoloģijās. Jo īpaši, ja galīgais ikgadējais kvotu apjoms, ko bez maksas sadala visām esošām iekārtām, kas noteiktas saskaņā ar šo lēmumu, ir ievērojami mazāks par maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā, šā lēmuma grozīšana varētu stimulēt vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktu, piešķirot kvotas tādām iekārtām, kas spēj ieviest inovatīvas tehnoloģijas, tādējādi vēl vairāk samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(35)

Ieguldījumiem jaudas ievērojamā palielināšanā, kas dod pieeju jauno iekārtu rezervei, kā paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktā, ir jābūt nepārprotamiem un noteikta apjoma, lai izvairītos no tā, ka jaunām iekārtām izveidotā emisiju kvotu rezerve tiek ātri izsmelta, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām visās dalībvalstīs. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka jaudas ievērojama izmaiņa ir 10 % no iekārtas uzstādītās jaudas, un noteikt prasību, ka saistībā ar uzstādītās jaudas izmaiņām attiecīgās iekārtas darbības līmenim ievērojami jāpalielinās vai jāsamazinās. Tomēr, novērtējot, vai robežlīmenis ir sasniegts, jāņem vērā pakāpeniski jaudas palielinājumi vai samazinājumi.

(36)

Ņemot vērā to, ka jauno iekārtu vajadzībām rezervē ir atstāts ierobežots kvotu daudzums, gadījumos, kad jaunām iekārtām piešķir ievērojamu šo kvotu daļu, ir jānovērtē, vai ir nodrošināta taisnīga un objektīva pieeja rezervē atlikušajām kvotām. Ievērojot šā novērtējuma rezultātus, var dot iespēju izveidot sistēmu, kurā kvotas piešķir rindas kārtībā. Šādas sistēmas projekts un atbilstības kritēriju definīcijas ir jāņem vērā, veidojot atšķirīgās atļauju izsniegšanas kārtības dalībvalstīs, turklāt ir jāizvairās no nepareizas piemērošanas un nedrīkst stimulēt kvotu rezervēšanu nepamatoti ilgu laiku iepriekš.

(37)

Lai nodrošinātu, ka iekārtai, kas pārtraukusi darbību, netiek bez maksas piešķirtas emisiju kvotas, šajā lēmumā jāparedz pasākumi, kā noteikt šādas iekārtas un aizliegt piešķirt kvotas, ja vien nav konstatējams, ka iekārta atsāks darbību konkrētā un saprātīgā laikā.

(38)

Lai koriģētu emisiju kvotu skaitu, kas piešķiramas iekārtai, kas daļēji pārtraukusi darbību, ir definēti īpaši robežlīmeņi, lai salīdzinātu samazināto darbības līmeni ar sākotnējo darbības līmeni. Pēc tam piešķiramo emisiju kvotu skaits ir atbilstoši jākoriģē, sākot ar to gadu, kas seko gadam, kurā iekārta daļēji pārtrauca darbību. Ja šāda iekārta atjauno darbību līmeni virs robežlīmeņa, piešķiramo emisiju kvotu sākotnējais skaits ir daļēji vai pat pilnīgi jāatjauno atkarībā no iekārtas darbības līmeņa.

(39)

Atbilstošos gadījumos ir ņemti vērā norādījumi par Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma interpretāciju.

(40)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā visai Savienībai ir noteikti pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot ar 2013. gadu, atbilstīgi Direktīvai 2003/87/EK.

2. pants

Darbības joma

Šis lēmums attiecas uz emisiju kvotu bezmaksas sadali atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK III nodaļai (stacionāras iekārtas) tirdzniecības periodos, sākot ar 2013. gadu, izņemot emisiju kvotu bezmaksas pagaidu sadali elektroenerģijas ražošanas modernizācijai atbilstoši 10.c pantam Direktīvā 2003/87/EK.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“esoša iekārta” ir jebkura iekārta, kas veic vienu vai vairākas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības vai darbību, kas Savienības sistēmā pirmo reizi iekļauta saskaņā ar minētās Direktīvas 24. pantu, kura:

i)

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju saņēmusi pirms 2011. gada 30. jūnija; vai

ii)

faktiski darbojas, ir saņēmusi visas attiecīgās vides atļaujas, tostarp Direktīvā 2008/1/EK noteikto atļauju, ja attiecināms, līdz 2011. gada 30. jūnijam un līdz 2011. gada 30. jūnijam ir izpildījusi visus citus kritērijus, kas noteikti attiecīgās dalībvalsts tiesiskajā sistēmā, pamatojoties uz ko šī iekārta būtu bijusi tiesīga saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju;

b)

“produkta līmeņatzīmes apakšiekārta” ir enerģijas, kurināmā, izejmateriālu un citu ražošanai nepieciešamo materiālu patēriņš un galaprodukcija, un attiecīgas emisijas saistībā ar tāda produkta ražošanu, kuram līmeņatzīme noteikta I pielikumā;

c)

“siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta” ir kurināmā un enerģijas patēriņš un galaprodukcija, un attiecīgās produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā neietilpstošās emisijas no tāda izmērāma siltuma ražošanas, importa no iekārtas vai citas Savienības sistēmas vienības, vai abām:

—

kas tiek patērēts vienas konkrētas iekārtas robežās produkcijas ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai izņemot patērēto elektroenerģijas ražošanai, siltumapgādei vai atdzesēšanai izņemot patērēto elektroenerģijas ražošanai, vai

—

kas tiek eksportēts uz iekārtu vai citu vienību ārpus Savienības sistēmas, izņemot, ja to eksportē elektroenerģijas ražošanai;

d)

“kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta” ir enerģijas un kurināmā izmantošana, saražotā galaprodukcijas un ar produkta līmeņatzīmi ražošanas iekārtai nenosegtās attiecīgās emisijas neizmērāmā siltuma ražošanai sadedzinot kurināmo, kas patērēts produkcijas ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, apkurei un dzesēšanai izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, tostarp veicot drošības dedzināšanu ar lāpu;

e)

“izmērāms siltums” ir neto siltuma plūsma, kas tiek transportēta pa identificējamiem cauruļvadiem vai kanāliem, izmantojot siltumpārvades līdzekli, piemēram, tvaiku, karstu gaisu, ūdeni, eļļu, izkausētus metālus un sāļus, kuram ir uzstādīta vai var uzstādīt siltumuzskaites mērierīci;

f)

“siltumuzskaites mērierīce” ir siltumuzskaites mērierīce Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/22/EK MI-004 pielikuma (5) izpratnē vai jebkura cita ierīce, kas paredzēta tāda siltumenerģijas daudzuma mērīšanai un reģistrēšanai, kurš saražots, balstoties uz plūsmas apjomiem un temperatūrām;

g)

“neizmērāms siltums” ir viss pārējais siltums, kas nav izmērāms siltums;

h)

“procesa emisiju apakšiekārta” ir Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas izņemot oglekļa dioksīda emisijas, kuras rodas ārpus I pielikumā iekļauto produktu līmeņatzīmju sistēmu robežām, vai oglekļa dioksīda emisijas, kuras rodas ārpus I pielikumā iekļauto produktu līmeņatzīmju sistēmu robežām jebkuras turpmāk minētās darbības rezultātā, un emisijas, kas rodas savāktā nepilnīgi oksidēta oglekļa, kas iegūts turpmāk minēto darbību, lai ražotu izmērāmu siltumu, neizmērāmu siltumu vai elektrību, rezultātā, dedzināšanas procesā, ar nosacījumu, ka tiek atskaitītas emisijas, kas būtu radušās, sadedzinot tādu dabasgāzes daudzumu, kas līdzvērtīgs sadedzināta nepilnīgi oksidēta oglekļa tehniski izmantojamajam enerģētiskajam saturam:

i)

metāla savienojumu rūdās, koncentrātos un sekundārajos materiālos ķīmiska vai elektrolītiska reducēšana;

ii)

metālu un metāla savienojumu attīrīšana no piesārņojumiem;

iii)

karbonātu sadalīšana, izņemot tos, kas paredzēti dūmgāzu attīrīšanai;

iv)

ķīmiskā sintēze, kurā oglekli saturošs materiāls piedalās reakcijā ar primāro mērķi, kas nav siltuma ražošana;

v)

oglekli saturošu piedevu vai izejmateriālu izmantošana primārajam mērķim, kas nav siltuma ražošana;

vi)

metaloīdu oksīdu vai nemetāla oksīdu, piemēram, silīcija oksīdu un fosfātu, ķīmiska vai elektrolītiska reducēšana;

i)

“jaudas ievērojama palielināšana” ir apakšiekārtas sākotnēji uzstādītās jaudas ievērojama palielināšana, notiekot visam turpmāk uzskaitītajam:

i)

viena vai vairākas identificējamas tehnisko konfigurāciju un darbību fiziskās, izņemot vienkāršu esošas ražošanas līnijas aizvietošanu; un

ii)

apakšiekārtu var ekspluatēt ar jaudu, kas ir par vismaz 10 % lielāka nekā šīs apakšiekārtas sākotnējā uzstādītā jauda pirms izmaiņām; vai

iii)

apakšiekārtai, uz kuru attiecas fiziskās izmaiņas, ir ievērojami augstāks darbības līmenis, kas ļauj saņemt vairāk nekā 50 000 papildu emisiju kvotas gadā, kas veido vismaz 5 % no provizoriskā ikgadējā bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaita šai apakšiekārtai pirms izmaiņām;

j)

“jaudas ievērojama samazināšana” ir viena vai vairākas identificējamas fiziskās izmaiņas, kas izraisa apakšiekārtas sākotnējās uzstādītās jaudas un tās darbības līmeņa ievērojamu samazinājumu apjomā, kas uzskatāms par jaudas ievērojamu palielināšanu;

k)

“jaudas ievērojamas izmaiņas” ir vai nu jaudas ievērojama palielināšana, vai jaudas ievērojama samazināšana;

l)

“papildu jauda” ir atšķirība starp apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu un tās pašas apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamas palielināšanas. To nosaka, izmantojot ražošanas apjoma vidējo vērtību tajos divos mēnešos, kuros tas bijis vislielākais pirmo sešu mēnešu laikā pēc darbības izmaiņām;

m)

“samazināta jauda” ir atšķirība starp apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu un tās pašas apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamas samazināšanas. To nosaka, izmantojot ražošanas apjoma vidējo vērtību tajos divos mēnešos, kuros tas bijis vislielākais pirmo sešu mēnešu laikā pēc darbības izmaiņām;

n)

“normālas darbības uzsākšana” ir verificētā un apstiprinātā nepārtraukta 90 dienu perioda pirmā diena vai, ja normāls nozares ražošanas cikls neparedz nepārtrauktu ražošanu, pirmā tāda 90 dienu perioda diena, kas sadalīts sektoram specifiskos ražošanas ciklos, kura laikā iekārta darbojas ar vismaz 40 % jaudu, kas šim aprīkojumam ir paredzēta, vajadzības gadījumā ņemot vērā iekārtas specifiskos ekspluatācijas apstākļus;

o)

“izmainītas darbības uzsākšana” ir verificētā un apstiprinātā nepārtraukta 90 dienu perioda pirmā diena vai, ja normāls nozares ražošanas cikls neparedz nepārtrauktu ražošanu, pirmā tāda 90 dienu perioda diena, kas sadalīts sektoram specifiskos ražošanas ciklos, kura laikā izmainītā apakšiekārta darbojas ar vismaz 40 % jaudu, kas šim aprīkojumam ir paredzēta, vajadzības gadījumā ņemot vērā apakšiekārtas specifiskos ekspluatācijas apstākļus;

p)

“drošības dedzināšana ar lāpu” ir izmēģinājuma kurināmā un ļoti mainīga daudzuma procesa gāzu vai atlikumgāzu sadedzināšana vietā, kuru ietekmē atmosfēras apstākļi, un drošības iemeslu dēļ ir nepārprotami pieprasīta attiecīgajās iekārtas atļaujās;

q)

“privāta mājsaimniecība” ir dzīvojamā ēka, kurā personas individuāli vai kolektīvi rūpējas par to, lai nodrošinātu sevi ar izmērāmu siltumu;

r)

“verificētājs” ir kompetenta, neatkarīga persona vai verifikācijas struktūra, kas ir atbildīga par verifikācijas procesa veikšanu un ziņošanu saskaņā ar sīki izstrādātām prasībām, ko noteikusi dalībvalsts saskaņā ar V pielikumu Direktīvā 2003/87/EK;

s)

“pamatota garantija” ir augsta līmeņa, bet ne pilnīga garantija, kas pozitīvi apliecināta verifikācijas atzinumā par to, vai verificējamajos datos nav būtiskas nepilnības;

t)

“garantijas līmenis” ir pakāpe, līdz kurai verificētājs ir pārliecināts par verifikācijas secinājumiem, ko ir pierādījis, neatkarīgi no tā, vai attiecībā uz iekārtu iesniegtajos datos ir vai nav būtiskas nepilnības;

u)

“būtiskas nepilnības” ir ievērojamas nepilnības (izlaidumi, nepareizi apgalvojumi un kļūdas, neskaitot pieļaujamo neprecizitāti) iesniegtajos datos, kas saskaņā ar verificētāja profesionālo slēdzienu var ietekmēt to, kā kompetentā iestāde turpmāk izmanto šos datus, aprēķinot sadalāmās emisiju kvotas.

4. pants

Kompetentā iestāde un noapaļošana

1.   Lai īstenotu šā lēmuma noteikumus, dalībvalstis veic piemērotus administratīvos pasākumus, tostarp norādot attiecīgo kompetento iestādi vai kompetentās iestādes saskaņā ar 18. pantu Direktīvā 2003/87/EK.

2.   Visus aprēķinus saistībā ar kvotu skaitu, kurus veic saskaņā ar šo lēmumu, noapaļo līdz tuvākajai kvotai.

II   NODAĻA

ESOŠĀS IEKĀRTAS

5. pants

Iekārtu noteikšana

1.   Katra dalībvalsts nosaka visas iekārtas savā teritorijā, uz kurām attiecas kvotu bezmaksas piešķiršana atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87/EK.

2.   Katra dalībvalsts nosaka arī visus siltumu ražojošus elektroenerģijas ražotājus un nelielas iekārtas, kuras drīkst izslēgt no Savienības sistēmas atbilstoši 27. pantam Direktīvā 2003/87/EK.

6. pants

Iedalījums apakšiekārtās

1.   Šā lēmuma vajadzībām dalībvalstis katru iekārtu, kas ir tiesīga bez maksas saņemt emisiju kvotas saskaņā ar 10.a pantu Direktīvā 2003/87/EK, pēc vajadzības sadala vienā vai vairākās šādās apakšiekārtās:

a)

produkta līmeņatzīmes apakšiekārta;

b)

siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta;

c)

kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta;

d)

procesa emisiju apakšiekārta.

Apakšiekārtas cik vien iespējams atbilst iekārtas fiziskajām daļām.

Siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām un procesa emisiju apakšiekārtām dalībvalstis, pamatojoties uz NACE un Prodcom kodiem, nepārprotami norāda, vai attiecīgais process apkalpo vai neapkalpo nozari vai apakšnozari, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES.

Ja Savienības sistēmā iekļauta iekārta ir saražojusi un eksportējusi izmērāmu siltumu uz iekārtu vai citu vienību, kas nav iekļauta Savienības sistēmā, dalībvalstis atzīst, ka attiecīgais siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process saistībā ar šo siltumu nenotiek nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES, ja vien kompetentā iestāde nav atzinusi, ka izmērāmā siltuma patērētājs pieder nozarei vai apakšnozarei, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES.

2.   Visu apakšiekārtu izejmateriālu, produkcijas un emisiju summa nepārsniedz iekārtas kopējos izejmateriālu, produkcijas un emisiju apjomus.

7. pants

Bāzes datu vākšana

1.   Katrai esošajai iekārtai, kas ir tiesīga bez maksas saņemt emisiju kvotas saskaņā ar 10.a pantu Direktīvā 2003/87/EK, tostarp iekārtām, kuras ekspluatē tikai dažkārt, jo īpaši iekārtām, kuras tur rezervē vai gatavībā, un iekārtām, kuras darbojas sezonāli, dalībvalstis katram gadam laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja attiecināms, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, kurā iekārta ir darbojusies, no operatora iegūst visu attiecīgo informāciju un datus par katru IV pielikumā uzskaitīto parametru.

2.   Dalībvalstis savāc datus atsevišķi par katru apakšiekārtu. Ja nepieciešams, dalībvalstis drīkst pieprasīt operatoram iesniegt papildu datus.

Ja 95 % no izejmateriālu un enerģijas patēriņa, produkcijas un atbilstošo emisiju, ko saražo siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta vai procesa emisiju apakšiekārta, ražošanas notiek nozarēs un apakšnozarēs, kuras uzskata par pakļautām nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES, vai ja 95 % no izejmateriālu un enerģijas patēriņa, produkcijas un atbilstošo emisiju, ko saražo siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta vai procesa emisiju apakšiekārta, ražošanas notiek nozarēs vai apakšnozarēs, kuras neuzskata par pakļautām nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, dalībvalstis drīkst atbrīvot operatoru no datu sniegšanas, pieļaujot atšķirību saistībā ar oglekļa dioksīda pārvirzes risku.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai operators iesniedz ziņas par katras produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, kas noteikta šādi:

a)

principā sākotnējā uzstādītā jauda ir vidējā vērtība no diviem lielākajiem mēneša ražošanas apjomiem laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, pieņemot, ka apakšiekārta ir strādājusi ar šādu slodzi 720 stundas mēnesī 12 mēnešus gadā;

b)

ja sākotnējo uzstādīto jaudu nav iespējams noteikt saskaņā ar a) apakšpunktu, notiek verificētāja uzraudzīta apakšiekārtas jaudas eksperimentāla verifikācija, lai pārliecinātos, vai izmantotie parametri ir tipiski attiecīgajai nozarei un vai eksperimentālās verifikācijas rezultāti ir reprezentatīvi.

4.   Ja apakšiekārtai ir notikušas ievērojamas jaudas izmaiņas laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam, dalībvalstis pieprasa operatoram papildus šīs apakšiekārtas sākotnējai uzstādītajai jaudai, kas saskaņā ar 3. punktu noteikta pirms darbības izmaiņām, iesniegt arī informāciju par papildu jaudu vai, ja attiecināms, informāciju par samazinātu jaudu, kā arī apakšiekārtai uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamām izmaiņām, kas noteiktas, izmantojot ražošanas apjoma vidējo vērtību tajos divos mēnešos, kuros tas bijis vislielākais pirmo sešu mēnešu laikā pēc darbības izmaiņām. Dalībvalstis šo apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamām izmaiņām uzskata par apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, novērtējot jebkuras citas jaudas ievērojamas izmaiņas.

5.   Dalībvalstis iegūst, reģistrē un dokumentē datus veidā, kas ļauj tos atbilstoši izmantot kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis drīkst pieprasīt operatoram izmantot elektronisku veidlapu vai precizēt datnes formātu datu iesniegšanai. Tomēr dalībvalstis piekrīt, ka operators izmanto jebkādu elektroniskas veidlapas vai datnes formāta specifikāciju, ko Komisija publicējusi datu vākšanas vajadzībām saskaņā ar šo pantu, ja vien dalībvalsts veidlapas vai datnes formāta specifikācijā nav pieprasīts ievadīt vismaz tādus pašus datus.

6.   Patērētajai enerģijai, kurināmajam, izejvielām, galaprodukcijai un attiecīgajām emisijām, par kurām dati ir pieejami tikai par iekārtu kopumā, tos proporcionāli piešķir attiecīgajām apakšiekārtām šādā veidā:

a)

ja vienā ražošanas līnijā cits pēc cita tiek ražoti dažādi produkti, patērēto siltumu, kurināmo, izejvielas, galaprodukciju un attiecīgās emisijas emisiju daudzumu attiecina secīgi, pamatojoties uz izmantošanas laiku gadā katrai apakšiekārtai;

b)

ja nav iespējams patērēto siltumu, kurināmo, izejvielas, galaprodukciju un attiecīgās emisijas emisiju daudzumu attiecināt saskaņā ar a) apakšpunktu, tās attiecina, pamatojoties uz atsevišķu saražoto produktu masu vai apjomu vai aprēķina to, pamatojoties uz saistīto ķīmisko reakciju brīvo reakciju entalpiju vai uz citu piemērotu sadales principu, kas ievēro pamatotu zinātnisku metodoloģiju.

7.   Dalībvalstis pieprasa operatoriem iesniegt pilnīgus un konsekventus datus un nodrošināt, lai starp apakšiekārtām nav dublēšanās un nenotiek dubulta uzskaite. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, lai operatori rīkotos pietiekami rūpīgi un iesniegtu datus ar vislielāko iespējamo precizitāti, kas ļauj pamatoti garantēt datu integritāti.

Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka katrs operators iesniedz arī ziņojumu par metodoloģiju, kurā iekļauts iekārtas apraksts, izmantotā kompilācijas metodoloģija, dažādie datu avoti, aprēķināšanas posmi un, ja nepieciešams, izmantotie pieņēmumi un izmantotā metodoloģija, lai piešķirtu emisijas attiecīgām apakšiekārtām saskaņā ar 6. punktu. Dalībvalstis var pieprasīt operatoram pierādīt iesniegto datu precizitāti un pilnīgumu.

8.   Ja datu trūkst, dalībvalstis pieprasa operatoram pienācīgi pamatot jebkādu datu trūkumu.

Dalībvalstis pieprasa, lai operators pirms verifikācijas vai vēlākais verificētāja veiktas verifikācijas laikā aizstātu visus trūkstošos datus ar konservatīvām aplēsēm, jo īpaši, pamatojoties uz nozares labāko praksi un jaunākajām zinātniskajām un tehniskajām zināšanām.

Ja dati ir pieejami daļēji, konservatīva aplēse nozīmē, ka ekstrapolētā vērtība nepārsniedz 90 % no vērtības, kas iegūta, izmantojot pieejamos datus.

Ja nav pieejami dati par izmērāma siltuma plūsmām siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai, aizstāšanas vērtību drīkst iegūt no attiecīgās enerģijas pievades datiem, kas reizināti ar siltumražošanas mērīto efektivitāti, kā to verificējis verificētājs. Ja šādi dati par efektivitāti nav pieejami, attiecīgajam enerģijas ievades daudzumam izmērāmā siltuma ražošanā piemēro atsauces efektivitāti – 70 %.

9.   Visas dalībvalstis saskaņā ar 1. līdz 6. punktu savāktos datus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.

8. pants

Verificēšana

1.   Veicot datu savākšanu saskaņā ar 7. pantu, dalībvalstis pieņem tikai datus, kurus verificētājs verificējis kā pieņemamus. Verificēšanas process attiecas uz metodoloģijas ziņojumu un paziņotajiem parametriem, kas minēti 7. pantā un IV pielikumā. Tiek verificēta operatora sniegto datu uzticamība, ticamība un precizitāte, un verifikācijas atzinumā ar pamatotu precizitāti norāda, vai iesniegtie dati nav būtiski nepatiesi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka verificētājs ir neatkarīgs no operatora, veic savu darbu kārtīgi un objektīvi profesionālā veidā un izprot visu turpinājumā uzskaitīto:

a)

šā lēmuma noteikumus, kā arī attiecīgus standartus un norādījumus;

b)

normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz verificējamajām darbībām;

c)

visas informācijas sagatavošanu attiecībā uz katru emisiju parametru vai avotu iekārtā, it īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērījumiem, aprēķiniem un ziņošanu.

3.   Papildus Lēmumā 2007/589/EK noteiktajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildītas visas šādas minimālās prasības:

a)

verificētājs ir plānojis un veicis pārbaudi ar profesionālu piesardzību, apzinoties, ka var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ iesniegtā informācija un dati var būt būtiski nepatiesi;

b)

verificētājs ir apstiprinājis paziņotos parametrus tikai, ja tie noteikti ar augstu ticamības pakāpi. Lai nodrošinātu augsta līmeņa ticamību, operatoram ir jāpierāda, ka:

i)

paziņotajos parametros nav nekonsekvences;

ii)

parametru apkopošana ir notikusi saskaņā ar piemērojamiem standartiem vai vadlīnijām;

iii)

attiecīgi iekārtas reģistri ir pilnīgi un konsekventi;

c)

verificētājs ir sācis verifikācijas procesu ar visu iekārtas īstenoto attiecīgo darbību stratēģisku analīzi, un tam ir pārskats par visām darbībām un to nozīmīgumu saistībā ar kvotu piešķiršanu;

d)

verificētājs ir ņēmis vērā informāciju, kas iekļauta siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujā vai citās attiecīgās vides atļaujās, piemēram, atļaujā, kas paredzēta Direktīvā 2008/1/EK, jo īpaši novērtējot apakšiekārtās sākotnējo uzstādīto jaudu;

e)

verificētājs ir analizējis ietvertos riskus un kontroles riskus, kas saistīti ar operatora darbību jomu un sarežģītību un kvotu sadales parametriem, kas varētu novest pie būtiski nepatiesiem formulējumiem, un sagatavojis verificēšanas plānu pēc šādas riska analīzes;

f)

verificētājs vajadzības gadījumā ir apmeklējis iekārtu, lai pārbaudītu patēriņa uzskaites ierīču un monitoringa sistēmu darbību, veiktu aptaujas un savāktu pietiekamu daudzumu informācijas un liecības. Ja verificētājs uzskata, ka apmeklējums uz vietas nav nepieciešams, viņam jāspēj pilnībā pamatot savs lēmums attiecīgai iestādei;

g)

verificētājs ir izpildījis verifikācijas plānu, vācot datus saskaņā ar noteiktām paraugu ņemšanas metodēm, veicot kritiskas analīzes testus, pārskatot dokumentus, veicot analītiskās procedūras un datu izskatīšanas procedūras, iekļaujot visus papildu pierādījumus, uz kuriem pamatosies verificētāja atzinums;

h)

verificētājs ir pieprasījis operatoram sniegt trūkstošos datus vai aizpildīt trūkstošas audita rezultātu daļas, izskaidrot emisijas datu parametru atšķirības vai pārskatīt aprēķinus, vai koriģēt paziņotos datus;

i)

verificētājs ir sagatavojis iekšēju verifikācijas ziņojumu. Verifikācijas ziņojumā ietver pierādījumus par to, ka stratēģiskā analīze, riska analīze un verifikācijas plāns ir pilnībā izpildīts, un sniedz pietiekamu informāciju verifikācijas atzinumu sagatavošanai. Iekšējais verifikācijas ziņojums arī atvieglo kompetentajai iestādei un akreditācijas struktūrai audita iespējamo novērtēšanu;

j)

pamatojoties uz iekšējā verifikācijas ziņojumā konstatēto, verificētājs ir pieņēmis lēmumu par to, vai paziņotajos parametros ir kādi būtiski nepatiesi apgalvojumi vai citi jautājumi, kas attiecas uz verifikācijas atzinumu;

k)

verificētājs ir norādījis verifikācijas metodoloģiju, konstatētos faktus un verifikācijas atzinumu verifikācijas ziņojumā, kas adresēts operatoram, lai operators to kopā ar metodoloģijas ziņojumu un paziņotajiem parametriem iesniegtu kompetentajai iestādei.

4.   Dalībvalstis iekārtai bez maksas nepiešķir emisiju kvotas, ja dati saistībā ar šo iekārtu nav verificēti kā apmierinoši.

Dalībvalstis tikai tādā gadījumā drīkst pieņemt lēmumu bez maksas piešķirt emisiju kvotas tādai iekārtai, ar kuru saistītie dati nav verificēti kā apmierinoši, ja tās saprot, ka datu iztrūkumi, uz kuriem pamatojas verificētāja lēmums, ir radušies ārkārtas un neparedzamu apstākļu rezultātā, no kuriem nebūtu bijis iespējams izvairīties, pat rīkojoties ar vislielāko rūpību, un kurus attiecīgās iekārtas operators nespēj kontrolēt, jo īpaši tādi apstākļi kā dabas katastrofas, karš, kara draudi, terorisma akti, revolūcija, nemieri, sabotāža vai vandālisms.

5.   Pēc verifikācijas dalībvalstis jo īpaši nodrošina, lai starp apakšiekārtām nenotiktu pārklāšanās un dubultuzskaite.

9. pants

Vēsturiskais darbības līmenis

1.   Esošām iekārtām dalībvalstis katrai iekārtai nosaka vēsturiskos darbības līmeņus bāzes periodam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja tie ir augstāki, bāzes periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, pamatojoties uz saskaņā ar 7. pantu savāktajiem datiem.

2.   Ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis katram produktam, kuram, kā norādīts I pielikumā, ir noteikta produkta līmeņatzīme, attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko šā produkta ražošanu attiecīgajā iekārtā bāzes periodā.

3.   Ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko izmērāmā siltuma importu no Savienības sistēmas iekārtas vai ražošanu, vai abiem, bāzes perioda laikā, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai vai mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošanai patērētā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, vai ko eksportē uz iekārtām vai citām vienībām, uz kurām neattiecas Savienības sistēma, izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai, izsakot to teradžoulos gadā.

4.   Ar kurināmo saistītā vēsturiskā darbība attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko tā kurināmā patēriņu, kuru izmanto tāda neizmērāma siltuma ražošanai, ko bāzes periodā patērē produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošanai patērētā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, tostarp drošības dedzināšanai ar lāpu, izsakot to teradžoulos gadā.

5.   Procesu emisijām, kas radušās saistībā ar produktu ražošanu attiecīgajā iekārtā 1. punktā minētajā bāzes periodā, ar procesu saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē vidējās ikgadējās vēsturiskās emisijas, kas izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās.

6.   Lai noteiktu 1. līdz 5. punktā minētās vidējās vērtības, ņem vērā tikai tos kalendāros gadus, kuros iekārta ir darbojusies vismaz vienu dienu.

Ja iekārta attiecīgajos bāzes periodos ir darbojusies mazāk nekā divus kalendāros gadus, vēsturiskos darbības līmeņus aprēķina, pamatojoties uz katras apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, ko nosaka atbilstīgi 7. panta 3. punktā izklāstītajai metodoloģijai, reizinot to ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

7.   Atkāpjoties no 2. punktā noteiktā, dalībvalstis produktiem, kuriem tiek piemērotas III pielikumā minētās produktu līmeņatzīmes, ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni produktiem nosaka, pamatojoties uz vidējo ikgadējo vēsturisko ražošanas apjomu, saskaņā ar šajā pašā pielikumā iekļautajām formulām.

8.   Esošās iekārtas, kuras ekspluatē tikai dažkārt, jo īpaši tās, kuras tur rezervē vai gatavībā, un tās, kuras darbojas sezonāli un nav darbojušās vismaz vienu dienu kādā no bāzes perioda kalendārajiem gadiem, ņem vērā, nosakot 1. pantā minētās vidējās vērtības, ja izpildās visi turpinājumā uzskaitītie nosacījumi:

a)

tiek nepārprotami pierādīts, ka iekārtu izmanto tikai dažkārt, jo īpaši, ka tā regulāri atrodas gatavības režīmā vai tiek turēta rezervē, vai ka to regulāri izmanto sezonāli;

b)

iekārta ir saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauju un visas citas attiecīgās atļaujas saskaņā ar dalībvalsts tiesisko sistēmu, lai to varētu ekspluatēt;

c)

tehniski ir iespējams uzsākt ekspluatāciju īsā laikā, un regulāri tiek veikta tehniskā apkope.

9.   Ja esošai iekārtai laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam ir ievērojami palielinājusies vai samazinājusies jauda, attiecīgās iekārtas vēsturiskie darbības līmeņi ir atbilstoši 1. punktam noteikto vidējo vērtību summa bez ievērojamajām jaudas izmaiņām un papildu jaudas vai samazinātās jaudas vēsturiskajiem darbības līmeņiem.

Papildu jaudas vai samazinātās jaudas vēsturiskās darbības līmeņi ir starpība starp sākotnējo uzstādīto jaudu katrai tādai apakšiekārtai, kurai notikušas jaudas ievērojamas izmaiņas, kas noteiktas atbilstīgi 7. panta 3. punktam pirms darbības izmaiņām, un uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamām izmaiņām, kas noteiktas atbilstīgi 7. panta 4. punktam, reizinot to ar attiecīgās iekārtas vidējo vēsturisko jaudas izmantojumu gados, kas bija pirms izmainītās darbības sākuma.

10. pants

Sadale iekārtas līmenī

1.   Pamatojoties uz saskaņā ar 7. pantu savāktajiem datiem, dalībvalstis katram gadam aprēķina bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu katrai esošai iekārtai to teritorijā, sākot no 2013. gada un turpmāk, saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.   Lai veiktu šādu aprēķinu, dalībvalstis vispirms šādā veidā nosaka provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu atsevišķi katrai apakšiekārtai:

a)

katrai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst šī produkta līmeņatzīmes vērtībai, kā norādīts I pielikumā, reizinot to ar attiecīgo ar produktu saistīto vēsturiskās darbības līmeni;

b)

attiecībā uz:

i)

siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar siltumu saistīto vēsturiskās darbības līmeni izmērāmā siltuma patēriņam;

ii)

kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst kurināmā līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar kurināmo saistītas vēsturiskās darbības līmeni attiecībā uz patērēto kurināmo;

iii)

procesa emisiju apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,9700.

3.   Ja izmērāmu siltumu eksportē uz privātām mājsaimniecībām un ja provizoriskais ikgadējais emisiju kvotu daudzums, kas noteikts atbilstīgi 2. punkta b) apakšpunkta i) punktam, 2013. gadam ir mazāks nekā vidējās ikgadējās vēsturiskās emisijas, kas saistītas ar attiecīgās apakšiekārtas uz privātām mājsaimniecībām eksportēta izmērāma siltuma ražošanu laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, provizorisko ikgadējo emisiju kvotu daudzumu 2013. gadam koriģē par attiecīgo starpību. Katrā gadā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam provizorisko ikgadējo emisiju kvotu skaitu, kas noteikts atbilstīgi 2. punkta b) apakšpunkta i) punktam, koriģē tādā apjomā, par kādu provizoriskais ikgadējais emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam ir mazāks nekā procentuāla daļa no iepriekš minētajām vidējām ikgadējām vēsturiskajām emisijām. Procentuālā daļa ir 90 % 2014. gadā, un katram turpmākajam gadam tā samazinās par 10 %.

4.   Lai īstenotu Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 11. punktu, VI pielikumā minētos koeficientus piemēro provizoriskajam ikgadējam bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitam, kuru katrai apakšiekārtai nosaka saskaņā ar šā panta 2. punktu attiecīgajam gadam, ja procesi šajās apakšiekārtās notiek nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par tādām, kas nav pakļautas ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES.

Ja procesi šādās apakšiekārtās notiek nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par pakļautām ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES, koeficients, kuru piemēro 2013. un 2014. gadam, ir 1. Nozares vai apakšnozares, kurām 2015. līdz 2020. gadā koeficients ir 1, nosaka atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punktam.

5.   Ja vismaz 95 % no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas vai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas, vai procesa emisijas apakšiekārtas vēsturiskā darbības līmeņa notiek nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par pakļautām ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES, tad visu apakšiekārtu kopumā uzskata par pakļautu ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam.

Ja vismaz 95 % no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas vai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas, vai procesa emisijas apakšiekārtas vēsturiskā darbības līmeņa notiek nozarēs vai apakšnozarēs, kuras neuzskata par pakļautām ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES, tad uzskata, ka visa apakšiekārta kopumā nav pakļauta ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam.

6.   Provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu apakšiekārtām, kuras saņēmušas izmērāmu siltumu no tādām apakšiekārtām, kas ražo produktus, uz kuriem attiecas I pielikumā minētās slāpekļskābes līmeņatzīmes, samazina par ikgadējo vēsturisko šā siltuma patēriņu 9. panta 1. punktā minētā bāzes perioda laikā, reizinātu ar siltuma līmeņatzīmi šim izmērāmajam siltumam, kas iekļauta I pielikumā.

7.   Provizoriskais katrai iekārtai bez maksas piešķirtais ikgadējais emisiju kvotu kopējais daudzums ir visu apakšiekārtu provizorisko ikgadējo bez maksas piešķirto un saskaņā ar 2., 3., 4., 5. un 6. punktu aprēķināto emisiju kvotu skaita summa.

Ja iekārtā ietilpst apakšiekārtas, kas ražo celulozi (īsšķiedras sulfātceluloze, garšķiedras sulfātceluloze, termomehāniskā celuloze un mehāniskā celuloze, sulfītceluloze vai cita celuloze, kas nav iekļauta produkta līmeņatzīmju sarakstā) un eksportē izmērāmu siltumu uz citām tehniski saistītām apakšiekārtām, provizoriskajā kopējā bez maksas sadalīto emisiju kvotu apjomā, neierobežojot emisiju kvotu provizorisko ikgadējo daudzumu, kas bez maksas piešķirtas attiecīgo iekārtu citām apakšiekārtām, ņem vērā tikai provizorisko ikgadējo emisiju kvotu skaitu, kas bez maksas piešķirtas tādā mērā, kādā celulozes produkti, kas ražoti šajā apakšiekārtā, ir laisti tirgū un nav pārstrādāti papīrā tajā pašā iekārtā vai citās tehniski saistītās iekārtās.

8.   Nosakot katrai iekārtai provizorisko bez maksas piešķiramo emisiju kvotu kopējo daudzumu, dalībvalstis nodrošina, ka emisijas netiek uzskaitītas dubulti un piešķiršana nav negatīva. Jo īpaši, ja iekārta importē starpproduktu, uz kuru attiecas produkta līmeņatzīme atbilstīgi I pielikumā iekļautajai attiecīgās sistēmas robežu definīcijai, nosakot provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzumu abām attiecīgajām iekārtām, emisijas neskaita dubulti.

9.   Galīgais kopējais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu apjoms katrai esošai iekārtai, izņemot iekārtām, uz kurām attiecas 10.a panta 3. punkts Direktīvā 2003/87/EK, ir provizoriskais kopējais ikgadējais bez maksas iedalīto emisiju kvotu apjoms, ko piešķir katrai iekārtai, kā noteikts 7. punktā, reizināts ar starpsektoru korekcijas koeficientu, kas noteikts atbilstīgi 15. panta 3. punktam.

Iekārtām, uz kurām attiecas 10.a panta 3. punkts Direktīvā 2003/87/EK un kuras ir tiesīgas saņemt bezmaksas emisiju kvotas, galīgais kopējais ikgadējais bez maksas piešķirto emisiju kvotu daudzums atbilst iekārtai piešķirtajam provizoriskajam kopējam ikgadējam bezmaksas emisiju kvotu daudzumam, kā noteikts 7. punktā, ik gadu koriģējot to ar lineāru koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 4. punktā, kā atsauci izmantojot provizorisko kopējo ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas bez maksas piešķirts attiecīgai iekārtai par 2013. gadu.

11. pants

Kvotu sadale attiecībā uz tvaika krekingu

Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta a) apakšpunkta, provizoriskais ikgadējais bez maksas sadalīto emisiju kvotu skaits produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai, kas saistīta ar augstvērtīgu ķīmisko vielu (turpmāk “HVC”) ražošanu, atbilst I pielikumā minētajai tvaika krekinga produkta līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar atbilstoši III pielikumam noteikto vēsturisko darbības līmeni, un reizinātai ar kopējo tiešo emisiju, kas ietver oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās izteiktās bāzes perioda, kas noteikts šī lēmuma 9. pantā 1. punktā, emisijas no neto importētā siltuma, koeficientu un šo bāzes periodā, kas noteikts šī lēmuma 9. pantā 1. punktā, emitēto kopējo tiešo emisiju un attiecīgo netiešo emisiju, kas ir aprēķinātas saskaņā ar šā lēmuma 14. panta 2. punktu, summu. Šā aprēķina rezultātam pievieno 1,78 tonnas oglekļa dioksīda uz katru ūdeņraža tonnu, reizinot ar vidējo vēsturisko ūdeņraža ražošanu no papildu izejmateriāla, izsakot to ūdeņraža tonnās; 0,24 tonnas oglekļa dioksīda uz katru etilēna tonnu, reizinot ar vidējo vēsturisko etilēna ražošanu no papildu izejmateriāla, izsakot to etilēna tonnās; un 0,16 tonnas oglekļa dioksīda uz katru HVC tonnu, reizinot ar vidējo vēsturisko citu augstvērtīgu ķīmisko vielu ražošanu, kas nav ūdeņradis un etilēns, no papildu izejmateriāla, izsakot to HVC tonnās.

12. pants

Kvotu sadale attiecībā uz vinilhlorīda monomēru

Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta a) apakšpunkta, provizoriskais ikgadējais bez maksas sadalīto emisiju kvotu skaits apakšiekārtām, kas saistītas ar vinilhlorīda monomēra (turpmāk “VCM”) ražošanu, atbilst VCM līmeņatzīmei, reizinātai ar tonnās izteikto vēsturisko darbības līmeni VCM ražošanai un reizinātai ar VCM ražošanas tiešo emisiju, tostarp oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās izteiktās šā lēmuma 9. panta 1. punktā minētā bāzes perioda emisijas no neto importētā siltuma, kas aprēķināts saskaņā ar 14. panta 2. punktu, koeficientu un šo tiešo oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās izteikto lēmuma 9. panta 1. punkta minētā bāzes perioda emisiju un ar ūdeņradi saistīto emisiju VCM ražošanai summas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz vēsturisko siltuma patēriņu, kas iegūts, dedzinot ūdeņradi, un izteikts teradžoulos (TJ), reizinot to ar 56,1 tonnu oglekļa dioksīda uz TJ.

13. pants

Siltuma plūsmas starp iekārtām

Ja produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ietver izmērāmu siltumu, kas importēts no kādas iekārtas vai citas Savienības sistēmā neiekļautas struktūras, provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzumu šai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai, kā noteikts saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu, samazina par tādu siltuma daudzumu, kāds vēsturiski importēts attiecīgajā gadā no iekārtas vai citas Savienības sistēmā neiekļautas struktūras, reizinot to ar siltuma līmeņatzīmes vērtību izmērāmam siltumam, kas noteikta I pielikumā.

14. pants

Kurināmā un elektroenerģijas apmaināmība

1.   Ņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību, katrai I pielikumā minētajai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķirto emisiju kvotu skaits atbilst attiecīgajai I pielikumā minētajai produkta līmeņatzīmei, reizinot to ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni un reizinātai ar kopējo tiešo emisiju koeficientu, kurās ietvertas arī emisijas no neto importētā siltuma šā lēmuma 9. panta 1. punktā minētajā bāzes periodā, izsakot tās oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, un summējot šīs kopējās tiešās emisijas un attiecīgās netiešās emisijas šā lēmuma 9. panta 1. punktā noteiktajā bāzes periodā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aprēķinu vajadzībām attiecīgās netiešās emisijas ir saistāmas ar attiecīgu elektroenerģijas patēriņu, kā norādīts I pielikumā ietverto procesu un emisiju definīcijā, šā Lēmuma 9. panta 1. punktā minētajā bāzes periodā, izteikts megavatstundās attiecīgā produkta ražošanai, reizinot ar 0,465 tonnām oglekļa dioksīda uz megavatstundu un izsakot oglekļa dioksīda tonnās.

Šā panta 1. punktā minēto aprēķinu vajadzībām emisijas no neto importētā siltuma ir attiecas uz izmērāmā siltuma daudzumu attiecīgā produkta ražošanai, kas importēts no iekārtām, uz kurām attiecas Savienības sistēma, šā Lēmuma 9. panta 1. punktā minētajā bāzes periodā, reizinot ar I pielikumā minēto siltuma līmeņatzīmes vērtību.

III   NODAĻA

SADALĪŠANAS LĒMUMI

15. pants

Valstu īstenošanas pasākumi

1.   Saskaņā ar 11. panta 1. punktu Direktīvā 2003/87/EK dalībvalstis Komisijai līdz 2011. gada 30. septembrim iesniedz to iekārtu sarakstu, uz kurām to teritorijā attiecas Direktīva 2003/87/EK, tostarp iekārtu, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, izmantojot Komisijas sagatavoto elektronisko veidni.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā par katru esošo iekārtu norāda šādas ziņas:

a)

iekārtas identifikācija un tās robežas, izmantojot iekārtas identifikācijas kodu CITL sistēmā;

b)

iekārtas visu apakšiekārtu identifikācija;

c)

par katru produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu – sākotnējā uzstādītā jauda kopā ar attiecīgā produkta ikgadējiem ražošanas apjomiem laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim;

d)

par katru iekārtu un apakšiekārtu – informācija, vai tā pieder vai nepieder nozarei vai apakšnozarei, ko uzskata par pakļautu ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES;

e)

par katru apakšiekārtu – provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, kas noteikts atbilstoši 10. panta 2. punktam;

f)

papildus d) apakšpunktam apakšiekārtām, kas neapkalpo nozari vai apakšnozari, kas uzskatāma par pakļautu ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES, provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, kas par vienādiem apjomiem samazinās no 80 % no daudzuma 2013. gadā līdz 30 % 2020. gadā, kā noteikts saskaņā ar 10. panta 4. punktu;

g)

par katru iekārtu – atbilstoši 10. panta 6. punktam noteiktais provizoriskais ikgadējais kopējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzums laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam.

Sarakstā norāda arī visus siltumu ražojošus elektroenerģijas ražotājus un nelielas iekārtas, kuras drīkst izslēgt no Savienības sistēmas saskaņā ar 27. pantu Direktīvā 2003/87/EK.

3.   Saņemot 1. punktā minēto sarakstu, Komisija novērtē katras iekārtas iekļaušanu sarakstā un saistītos provizoriskos ikgadējos bez maksas piešķiramos emisiju kvotu apjomus.

Pēc visu dalībvalstu paziņojumu saņemšanas par provizoriskajiem ikgadējiem bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzumiem laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, Komisija nosaka vienoto starpsektoru korekcijas koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā. To nosaka, salīdzinot provizorisko kopējo ikgadējo iekārtām, kas nav elektroenerģijas ražotāji, bez maksas piešķiramo emisiju kvotu apjomu summu katrā gadā laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, nepiemērojot VI pielikumā minētos koeficientus, ar ikgadējo kvotu apjomu, ko aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu iekārtām, kas nav elektroenerģijas ražotāji, vai jaunām iekārtām, ņemot vērā visas Savienības kopējā ikgadējā daudzuma attiecīgo daļu, kā noteikts minētās direktīvas 9. pantā, un attiecīgos emisiju daudzumus, kas Savienības sistēmā ir iekļauti tikai, sākot ar 2013. gadu.

4.   Ja Komisija nenoraida iekārtas iekļaušanu sarakstā, tostarp atbilstošos šai iekārtai bez maksas sadalāmos provizoriskos kopējo ikgadējo emisiju kvotu daudzumus, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma 10. panta 9. punktu nosaka galīgo ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu apjomu katram gadam laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam.

5.   Pēc galīgā ikgadējā daudzuma noteikšanas visām savā teritorijā esošajām iekārtām dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu ar galīgajiem ikgadējiem emisiju kvotu daudzumiem, kas bez maksas piešķirtas laikā no 2013. līdz 2020. gadam, kā noteikts saskaņā ar 10. panta 9. punktu.

16. pants

Oglekļa dioksīda pārvirzes riska izmaiņas

Trīs mēnešu laikā pēc Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punktā minētā saraksta pieņemšanas 2015. līdz 2020. gadam vai pēc šā saraksta jebkura papildinājuma pieņemšanas, ko paredz Lēmums 2010/2/ES attiecībā uz 2013. un 2014. gadu, katra dalībvalsts pārskata šā lēmuma 15. panta 1. punktā minēto sarakstu, nepārprotami norādot izmaiņas attiecībā uz iekārtām un apakšiekārtām, kuras uzskata par pakļautām oglekļa dioksīda pārvirzes riskam un, ja nepieciešams, saistīto provizorisko ikgadējo bezmaksas kvotu piešķiršanas apjomu, un iesniedz šo sarakstu Komisijai.

IV   NODAĻA

JAUNĀS IEKĀRTAS UN IEKĀRTU SLĒGŠANAS

17. pants

Pieteikšanās bezmaksas sadalei

1.   Ja jaunā iekārta iesniedz pieteikumu, dalībvalstis, pamatojoties uz pašreizējiem noteikumiem, nosaka bez maksas piešķiramo kvotu daudzumu, iekārtai uzsākot normālu darbību, un šīs iekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu.

2.   Dalībvalstis pieņem tikai tos pieteikumus, kas iesniegti kompetentai iestādei viena gada laikā pēc attiecīgās iekārtas vai apakšiekārtas normālas darbības sākuma.

3.   Dalībvalstis attiecīgo iekārtu iedala apakšiekārtās atbilstīgi šā Lēmuma 6. pantam un pieprasa operatoram līdz ar 1. punktā minēto pieteikumu iesniegt kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un datus par katru V pielikumā uzskaitīto parametru atsevišķi katrai apakšiekārtai. Ja nepieciešams, dalībvalstis drīkst pieprasīt operatoram iesniegt izvērstākus datus.

4.   Attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 3. panta h) apakšpunktā minētajām iekārtām, izņemot iekārtas, kurām ir ievērojami palielināta jauda pēc 2011. gada 30. jūnija, dalībvalstis pieprasa operatoram noteikt sākotnējo uzstādīto jaudu katrai apakšiekārtai, ievērojot metodoloģiju, kas noteikta 7. panta 3. punktā, un izmantojot nepārtraukto 90 dienu periodu, pamatojoties uz kuru normālas darbības sākums ir noteikts kā atsauces lielums. Dalībvalstis apstiprina šo sākotnējo uzstādīto jaudu katrai apakšiekārtai, pirms kvotu aprēķina iekārtai.

5.   Lai nodrošinātu, ka ir paziņoti ticami un pareizi dati, dalībvalstis pieņem tikai tādus saskaņā ar šo pantu iesniegtus datus, kurus verificētājs saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem noteikumiem verificējis kā pieņemamus.

18. pants

Darbības līmeņi

1.   Attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 3. panta h) apakšpunktā minētajām iekārtām, izņemot iekārtas, kuru jauda ievērojami palielinājusies pēc 2011. gada 30. jūnija, dalībvalstis katrai iekārtai šādā veidā nosaka darbības līmeņus:

a)

ar produktu saistītais darbības līmenis katram produktam, kuram, kā norādīts I pielikumā, ir noteikta produkta līmeņatzīme, ir attiecīgajā iekārtā sākotnējā uzstādītā ražošanas jauda šā produkta ražošanai reizināta ar standarta jaudas izmantojuma koeficientu;

b)

ar siltumu saistītais darbības līmenis ir sākotnējā uzstādītā jauda izmērāmā siltuma importēšanai no Savienības sistēmas iekārtām, tā ražošanai vai abām, kuru iekārtas robežās patērē produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektroenerģijas ražošanai izmantotā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, vai eksportēšanu uz iekārtu vai citu Savienības sistēmā neiekļautu struktūru, izņemot eksportēšanu elektroenerģijas ražošanai, reizināta ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

c)

ar kurināmo saistītais darbības līmenis ir sākotnējā uzstādītā jauda kurināmā patēriņam, ko izmanto produktu ražošanai un mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektroenerģijas ražošanai izmantotā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, tostarp drošības dedzināšanai ar lāpu patērētā neizmērāma siltuma ražošanai attiecīgajā iekārtā, kas reizināta ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

d)

ar procesu emisijām saistītais darbības līmenis ir procesa emisiju radīšanas sākotnējā uzstādītā jauda procesa vienībai, kas reizināta ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto standarta jaudas izmantojuma koeficientu nosaka un publicē Komisija, pamatojoties uz datiem, kurus dalībvalstis savākušas atbilstoši šā lēmuma 7. pantam. Katrai I pielikumā noteiktajai produkta līmeņatzīmei tas ir 80. procentīle no visu iekārtu, kas ražo attiecīgo produktu, vidējiem ikgadējiem jaudas izmantojuma koeficientiem. Vidējam ikgadējam jaudas izmantojuma koeficientam visās iekārtās, kurās ražo attiecīgo produktu, jāatbilst vidējam ikgadējam produkcijas daudzumam laikā no 2005. līdz 2008. gadam, izdalot ar sākotnējo uzstādīto jaudu.

Attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu, kas minēts 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā, nosaka dalībvalstis, izmantojot pietiekami pamatotu un neatkarīgi verificētu informāciju par iekārtas projektēto normālo darbību, tehnisko uzturēšanu, parasto ražošanas ciklu, energoefektīviem paņēmieniem un tipisko jaudas izmantojumu attiecīgā nozarē, salīdzinot ar nozares specifisko informāciju.

Nosakot attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu, kas minēts 1. punkta d) apakšpunktā, saskaņā ar iepriekšējo teikumu dalībvalstis ņem vērā arī pienācīgi pamatotu un neatkarīgi verificētu informāciju par ievades emisiju intensitāti un efektīviem paņēmieniem siltumnīcefekta gāzu paņēmieniem.

3.   Iekārtām, kuru jauda pēc 2011. gada 30. jūnija ir ievērojami palielinājusies, dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu nosaka darbības līmeņus tikai apakšiekārtu papildu jaudai, uz ko attiecas ievērojamais jaudas palielinājums.

Iekārtām, kuru jauda pēc 2011. gada 30. jūnija ir ievērojami samazinājusies, dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu nosaka darbības līmeņus tikai apakšiekārtu samazinātajai jaudai, uz ko attiecas ievērojamais jaudas samazinājums.

19. pants

Kvotu sadale jaunām iekārtām

1.   Lai sadalītu emisiju kvotas jaunām iekārtām, izņemot sadali iekārtām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 3. panta h) apakšpunkta trešajā ievilkumā, dalībvalstis šādā veidā aprēķina provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu uz iekārtas normālas darbības uzsākšanas brīdi atsevišķi katrai apakšiekārtai:

a)

katrai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst attiecīgā produkta līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar produktu saistīto darbības līmeni;

b)

katrai siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits atbilst šā izmērāmā siltuma siltuma līmeņatzīmei, kā minēts I pielikumā, reizinot to ar siltumu saistītās darbības līmeni;

c)

katrai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits atbilst kurināmā līmeņatzīmes vērtībai, kā minēts I pielikumā, reizinot to ar kurināmo saistītās darbības līmeni;

d)

katrai procesa emisiju apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,9700.

Provizoriskā ikgadējā bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaita aprēķināšanai mutatis mutandis piemēro šā Lēmuma 10. panta 4. līdz 6. punktu un 8. punktu, kā arī 11., 12., 13. un 14. pantu.

2.   Par neatkarīgi verificētām jaunās iekārtas emisijām, kas radītas pirms normālas darbības uzsākšanas, papildu kvotas piešķir, pamatojoties uz vēsturiskām emisijām, kuras izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās.

3.   Provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu kopējais daudzums ir summa, ko iegūst, saskaitot visu apakšiekārtu provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu, un papildu kvotas, kas minētas 2. punktā. Piemēro 10. panta 7. punkta otro teikumu.

4.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai provizorisko kopējo ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu. Emisiju kvotas no jauno iekārtu rezerves, kas izveidota atbilstīgi 10.a panta 7. punktam Direktīvā 2003/87/EK, piešķir, pamatojoties uz “pirmais brauc, pirmais maļ” principu attiecībā uz šā paziņojuma saņemšanu.

Komisija drīkst noraidīt provizorisko kopējo ikgadējo emisijas kvotu skaitu, ko attiecīgai iekārtai piešķir bez maksas. Ja Komisija nenoraida šo provizorisko kopējo ikgadējo emisijas kvotu skaitu, ko piešķir bez maksas, attiecīgā dalībvalsts sāk noteikt galīgo ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzumu.

5.   Galīgais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzums atbilst provizoriskajam kopējam ikgadējam bez maksas katrai iekārtai piešķiramo emisiju kvotu daudzumam, kas noteikts atbilstīgi šā panta 3. punktam, ko katru gadu koriģē ar lineāro samazinājuma koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktā, izmantojot provizorisko kopējo ikgadējo emisijas kvotu skaitu, kas attiecīgai iekārtai piešķirts bez maksas 2013. gadā kā atsauces gadā.

6.   Ja līdz 2020. gadam ir izsniegta vai ir paredzēts izsniegt pusi no saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktā noteiktā jaunām iekārtām paredzēto kvotu apjoma, tad neatkarīgi no tā, cik daudz kvotu pieejamas atbilstīgi 10.a panta 8. punktam Direktīvā 2003/87/EK, Komisija novērtē, vai ir ieviešama rindas sistēma, lai nodrošinātu, ka piekļuve rezervei tiek pārvaldīta godīgi.

20. pants

Kvotu sadale kā jaunām iekārtām pēc jaudas ievērojamas palielināšanas

1.   Ja iekārtas jauda pēc 2011. gada 30. jūnija ir ievērojami palielinājusies, dalībvalstis pēc pieprasījuma saņemšanas no operatora un neskarot atbilstīgi 10. pantam iekārtai piešķiramās kvotas, pamatojoties uz 19. pantā noteikto metodoloģiju, nosaka bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu tiktāl, cik tas attiecas uz jaudas palielinājumu.

2.   Lēmuma pieņemšanai par kvotu piešķiršanu dalībvalstis pieprasa operatoram līdz ar pieteikumu iesniegt pierādījumus par to, ka ir izpildīti jaudas ievērojamas palielināšanas kritēriji, un sniegt 17. panta 3. punktā minēto informāciju, jo īpaši par datumu, kad tika uzsākta darbība ar palielināto jaudu. Jo īpaši dalībvalstis pieprasa operatoram iesniegt informāciju par apakšiekārtas papildu jaudu un uzstādīto jaudu pēc ievērojama jaudas palielinājuma, ko verificētājs pārbaudījis un atzinis par apmierinošu saskaņā ar prasībām, kas paredzētas 8. pantā. Dalībvalstis uzskata šo apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc ievērojama jaudas palielinājuma par apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, kad vērtē jebkādas turpmākas jaudas ievērojamas izmaiņas.

21. pants

Jaudas ievērojams samazinājums

1.   Ja iekārtas jauda pēc 2011. gada 30. jūnija ir ievērojami samazinājusies, dalībvalstis nosaka daudzumu, par kādu samazināmas bez maksas piešķiramās kvotas attiecībā uz šādu jaudas samazinājumu. Šim nolūkam dalībvalstis pieprasa operatoram iesniegt apakšiekārtas samazināto jaudu un uzstādīto jaudu pēc ievērojama jaudas samazinājuma, ko verificētājs pārbaudījis un atzinis par apmierinošu saskaņā ar prasībām, kas paredzētas 8. pantā. Dalībvalstis uzskata šo apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc ievērojama jaudas samazinājuma par apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, kad vērtē jebkādas turpmākas jaudas ievērojamas izmaiņas

2.   Dalībvalstis samazina provizorisko ikgadējo katrai attiecīgai apakšiekārtai bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu par provizorisko ikgadējo attiecīgai apakšiekārtai bez maksas piešķirto emisiju kvotu skaitu saskaņā ar 19. panta 1. punktu, ņemot vērā ievērojamo jaudas samazinājumu.

Pēc tam dalībvalstis attiecīgajai iekārtai nosaka provizorisko ikgadējo kvotu daudzumu, ievērojot piemērojamo metodoloģiju, lai noteiktu provizorisko kopējo ikgadējo kvotu skaitu pirms ievērojamā jaudas samazinājuma un galīgo kopējo ikgadējo emisiju kvotu daudzumu, ko attiecīgai iekārtai piešķir bez maksas saskaņā ar 10. panta 9. punktu.

3.   Iekārtai piešķirto kvotu daudzumu attiecīgi koriģē, sākot no nākamā gada pēc gada, kurā notika jaudas samazinājums, vai sākot no 2013. gada, ja ievērojams jaudas samazinājums noticis pirms 2013. gada 1. janvāra.

22. pants

Iekārtas darbības izbeigšana

1.   Uzskata, ka iekārta ir izbeigusi darbību, ja izpildās jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

ir beidzies siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujas, saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK spēkā esošas atļaujas vai jebkuras citas attiecīgas vides atļaujas derīguma termiņš;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētās atļaujas ir atsauktas;

c)

iekārtas ekspluatācija ir tehniski neiespējama;

d)

iekārta nedarbojas, bet iepriekš ir darbojusies, un ir tehniski neiespējami darbību atsākt;

e)

iekārta nedarbojas, bet iepriekš ir darbojusies, un operators nespēj apstiprināt, ka šī iekārta atsāks darbību vēlākais 6 mēnešus pēc darbības pārtraukšanas. Dalībvalstis var pagarināt šo periodu uz laiku ne ilgāku par 18 mēnešiem, ja operators var pamatot, ka iekārta nevar izbeigt darbību tuvākos 6 mēnešus kādu ārkārtas un neparedzētu apstākļu dēļ, no kuriem nevarētu izvairīties pat, ja rīkotos ar visu iespējamo rūpību, un kuri ir ārpus attiecīgās iekārtas operatora kontroles, jo īpaši tādu apstākļu dēļ kā dabas katastrofas, karš, kara draudi, terorisma akti, revolūcija, nemieri, sabotāža vai vandālisma akti.

2.   Šā panta 1. punkta e) apakšpunkts neattiecas uz iekārtām, kuras tur rezervē vai gatavības režīmā, un iekārtām, kuras darbojas sezonāli, ja izpildās visas šādas prasības:

a)

operatoram ir siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauja un visas citas attiecīgas atļaujas;

b)

tehniski ir iespējams uzsākt darbību, neveicot iekārtas fiziskas izmaiņas;

c)

tiek veikta regulāra tehniskā apkope.

3.   Ja iekārta ir pārtraukusi darbību, attiecīgā dalībvalsts, sākot ar gadu, kas seko gadam, kurā darbība pārtraukta, neizsniedz šai iekārtai emisiju kvotas.

4.   Dalībvalstis var apturēt emisiju kvotu izsniegšanu 1. punkta e) apakšpunktā minētajām iekārtām tik ilgi, līdz tiek noskaidrots, vai iekārta atsāks darbību.

23. pants

Iekārtas darbības daļēja izbeigšana

1.   Uzskata, ka iekārta ir daļēji izbeigusi darbību, ja viena apakšiekārta, par kuru iekārtai ik gadu bez maksas piešķirtais galīgais emisiju kvotu apjoms ir vismaz 30 % vai vairāk nekā 50 000 kvotas, konkrētajā kalendārajā gadā samazina savu darbības līmeni vismaz par 50 % salīdzinājumā ar aktivitātes līmeni, kas izmantots, lai aprēķinātu apakšiekārtai piešķiramās kvotas saskaņā ar 9. pantu vai, ja attiecināms, 18. pantu (turpmāk “sākotnējais darbības līmenis”).

2.   Emisiju kvotu piešķiršanu iekārtai, kas daļēji pārtrauc darbību, koriģē, sākot ar gadu, kas seko gadam, kurā tā daļēji izbeidza darbību, vai sākot ar 2013. gadu, ja daļēja darbības izbeigšana notikusi pirms 2013. gada 1. janvāra, šādā veidā.

 

Ja 1. punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis samazinās par 50 % līdz 75 % salīdzinājumā ar sākotnējo darbības līmeni, apakšiekārta saņem tikai pusi no sākotnēji piešķirtajām kvotām.

 

Ja 1. punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis samazinās par 75 % līdz 90 % salīdzinājumā ar sākotnējo darbības līmeni, apakšiekārta saņem tikai 25 % no sākotnēji piešķirtajām kvotām.

 

Ja 1. punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis samazinās par 90 % vai vairāk salīdzinājumā ar sākotnējo darbības līmeni, attiecīgajai apakšiekārtai kvotas bez maksas nepiešķir.

3.   Ja 1. punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis sasniedz darbības līmeni, kas pārsniedz 50 % no sākotnējā darbības līmeņa, daļēji darbību izbeigusī iekārta, sākot ar gadu, kas seko kalendārajam gadam, kura laikā darbības līmenis pārsniedza 50 % robežu, saņem kvotas, kas tai bija piešķirtas sākotnēji.

4.   Ja 1. punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis sasniedz darbības līmeni, kas pārsniedz 25 % no sākotnējā darbības līmeņa, daļēji darbību izbeigusī iekārta, sākot ar gadu, kas seko kalendārajam gadam, kura laikā darbības līmenis pārsniedza 25 % robežu, saņem pusi no kvotām, kas tai bija piešķirtas sākotnēji.

24. pants

Izmaiņas iekārtas darbībā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visu attiecīgo informāciju par jebkādām plānotām vai notikušām iekārtas jaudas, darbības līmeņa un darbības izmaiņām operators iesniedz kompetentai iestādei līdz katra gada 31. decembrim.

2.   Ja iekārtas jaudas, darbības līmeņa vai darbības izmaiņas ietekmē tai piešķirtās kvotas, tad, pirms tiek noteikts galīgais kopējais ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzums, dalībvalstis, izmantojot Komisijas sagatavoto elektronisko veidni, iesniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, tostarp pārskatīto provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu kopējo daudzumu attiecīgajai iekārtai, kas noteikts atbilstīgi šim lēmumam. Komisija drīkst attiecīgajai iekārtai noraidīt provizorisko kopējo ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzumu.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

25. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 27. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Connie HEDEGAARD

(1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(3)  OV L 229, 31.8.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 1, 5.1.2010., 10. lpp.

(5)  OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.

I PIELIKUMS

PRODUKTU LĪMEŅATZĪMES

1.   Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas, neņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību

Produkta līmeņatzīme

Aptverto produktu definīcija

Aptverto procesu un emisiju (sistēmas robežu) definīcija

Oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks saskaņā ar Lēmumu 2010/2/ES attiecībā uz 2013. un 2014. gadu

Līmeņatzīmes vērtība

(kvotas/t)

Kokss

Koksa krāšņu kokss (iegūts, karbonizējot koksa ogles augstā temperatūrā) vai gāzes rūpnīcas kokss (gāzes rūpnīcas ražotņu blakusprodukts), kas izteikts sausa koksa tonnās. Šī līmeņatzīme neattiecas uz brūnoglēm.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību: koksa krāsnis, H2S/NH3 sadedzināšana, ogļu iepriekšēja karsēšana (atsaldēšana), koksa gāzes ekstraktors, atsērošana, destilācija, tvaika ražotne, spiediena kontrole baterijās, ūdens bioloģiska attīrīšana, dažāda blakusproduktu karsēšana un ūdeņraža atdalītājs. Ir iekļauta koksa krāsns gāzes attīrīšana.

Jā

0,286

Kausētā rūda

Aglomerēts dzelzi saturošs produkts, kas satur dzelzs rūdas gabaliņus, kušņi un dzelzi saturoši pārstrādes materiāli ar tādām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām kā sārmainības līmenis, mehāniskā stiprība un caurlaidība, kas nepieciešama dzelzs un vajadzīgo kušņu materiālu iekļaušanai dzelzs rūdas reducēšanas procesos.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību: kausēšanas līnija, aizdedzināšana, izejvielu sagatavošana, karstā sijāšana, kausējumu dzesēšana, aukstā sijāšana un tvaika ražotne.

Jā

0,171

Karstais metāls

Šķidrais dzelzs, kas piesātināts ar oglekli tālākai pārstrādei.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību: domnas krāsns, karstā metāla apstrāde, domnas krāsns gaislaides ierīces, domnas karstās krāsnis, pamata skābekļa domna, sekundārā metalurģija, vakuuma kausi, liešanas iekārtas (tostarp griešana), izdedžu pārstrāde, sloga sagatavošana, domnas gāzes pārstrāde, atputekļošana, metāllūžņu iepriekšēja karsēšana, ogļu žāvēšana izmantošanai PCI, tvertņu iepriekšējas karsēšanas statņi, liešanas stieņu iepriekšējas karsēšanas statņi, saspiesta gaisa ražošana, putekļu apstrāde (briketēšana), nogulšņu pārstrāde (briketēšana), tvaika inžekcija domnas krāsns vienībā, tvaika ražotne, pārveidotāja BOF gāzes dzesēšana un citi procesi.

Jā

1,328

Pirmsdedzināšanas anods

Anodi izmantošanai alumīnija elektrolīzē, ko veido benzīna kokss, darva un ar parastām metodēm pārstrādāti anodi, kas veidoti īpaši paredzētā veidnē konkrētam kausētājam un dedzināti anoda dedzināšanas krāsnīs aptuveni 1 150 °C temperatūrā.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pirmsdedzināšanas anodu ražošanu.

Jā

0,324

Alumīnijs

Neapstrādāts nekausēts šķidrs alumīnijs, kas iegūts elektrolīzē

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pakāpenisko elektrolīzi ražošanā.

Jā

1,514

Pelēkā cementa klinkers

Pelēkā cementa klinkers kā kopējais saražotais klinkers

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pelēkā cementa klinkera ražošanu.

Jā

0,766

Baltā cementa klinkers

Baltā cementa klinkers izmantošanai par galveno saistvielas sastāvdaļu tādu materiālu veidošanā kā salaidumu aizpildītāji, keramikas flīžu līmvielas, izolācijas un balsta javas, rūpnieciskās grīdu javas, gatavie apmetumi, labošanas javas un hermētiskie pārklājumi ar maksimālo vidējo saturu 0,4 masas % Fe2O3, 0,003 masas % Cr2O3 un 0,03 masas % Mn2O3.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar baltā cementa klinkera ražošanu.

Jā

0,987

Kaļķi

Nedzēsti kaļķi – kalcija oksīds (CaO), kas iegūts dekarbonizējot kaļķakmeni (CaCO3), kā “standarta tīrības” kaļķis ar brīvā CaO saturu 94,5 %. Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz kaļķi, kas ražots un patērēts vienā un tajā pašā iekārtā attīrīšanas procesiem.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar kaļķa ražošanu.

Jā

0,954

Dolomītkaļķis

Dolomītkaļķis jeb kalcinētais dolomīts kā kalcija un magnija oksīdu maisījums, kas iegūts, dekarbonizējot dolomītu (CaCO3.MgCO3), ar atlikušo CO2, kas pārsniedz 0,25 %, brīva MgO saturu robežās no 25 % līdz 40 % un sērijveida produkta masas blīvumu, kas zemāks par 3,05 g/cm3.

Dolomītkaļķi izsaka kā “standarta tīrības dolomītkaļķi” tādā kvalitātē, kurā brīvā CaO saturs ir 57,4 % un brīvā MgO saturs ir 38,0 %.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar dolomītkaļķa ražošanu.

Jā

1,072

Dolomītkaļķa kausēšana

Kalcija un magnija oksīdu maisījums, ko izmanto tikai ugunsizturīgo ķieģeļu un citu ugunsizturīgu produktu ražošanai ar minimālo masas blīvumu 3,05 g/cm3.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar dolomītkaļķa kausēšanu.

Jā

1,449

Lokšņu stikls

Lokšņu stikls/slīpētais stikls/spodrinātais stikls (tonnās izskausētā stikla nokausēšanas krāsns).

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas posmiem, kuri notiek kausētavā, rafinierī, spiedes iekārtā, vannā un krāsnī.

Jā

0,453

Bezkrāsaina stikla pudeles un burkas

Bezkrāsaina stikla pudeles ar nominālo ietilpību < 2,5 litri, kas paredzētas dzērieniem un pārtikai (izņemot pudeles, kas apšūtas ar ādu vai mākslīgo ādu, un zīdaiņu barošanas pudeles), izņemot īpaši baltos krama produktus ar dzelzs oksīda saturu, kas izteikts kā Fe2O3 procentuālais īpatsvars un ir zemāks par 0,03 %, kā arī krāsas L koordinātes robežās no 100 līdz 87, a koordinātes no 0 līdz -5 un b koordinātes no 0 līdz 3 (izmantojot CIELAB, ko iesaka Starptautiskā apgaismojuma komisija (Commission Internationale d’Éclairage)), izsakot iepakota produkta tonnās.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā materiālu pārkraušana, kausēšana, formēšana, turpmākā apstrāde un iepakošana, un palīgprocesi.

Jā

0,382

Krāsaina stikla pudeles un burkas

Krāsaina stikla pudeles ar nominālo ietilpību < 2,5 litri, kas paredzētas dzērieniem un pārtikai (izņemot pudeles, kas apšūtas ar ādu vai mākslīgo ādu, un zīdaiņu barošanas pudeles), izsakot iepakotā produkta tonnās.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā materiālu pārkraušana, kausēšana, formēšana, turpmākā apstrāde un iepakošana, un palīgprocesi.

Jā

0,306

Nepārtrauktā pavediena stikla šķiedras produkti

Kausēts stikls vienlaidu stikla elementāršķiedras produktu ražošanai, un, proti, lai ražotu pārtrauktus stikla šķiedras diegus, sloksnes, pavedienus, audumus un paklājus (izsakot kausēta stikla tonnās, kas atstāj priekškrāsni).

Nav iekļauti minerālvilnas produkti, kas paredzēti termiskai, akustiskai un ugunsdrošai izolācijai.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas procesiem kā stikla kausēšana krāsnīs un stikla rafinēšana priekškrāsnīs. Šajā produkta līmeņatzīmē nav iekļauti turpmākie procesi, kuros šķiedras pārveido tirgus precēs.

Jā

0,406

Fasādes ķieģeļi

Fasādes ķieģeļi ar blīvumu > 1 000 kg/m3, ko izmanto mūrnieku darbos saskaņā ar EN 771-1, izņemot ceļa seguma plātnes, izdedžu ķieģeļus un zilos apdedzinātos apšuvuma ķieģeļus.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas procesiem kā izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana.

Nē

0,139

Ceļa seguma plātnes

Māla ķieģeļi, ko izmanto ceļa segumiem saskaņā ar EN 1344.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas procesiem kā izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana.

Nē

0,192

Jumta kārniņi

Māla jumta kārniņi saskaņā ar EN 1304:2005 definīciju, izņemot zilos apdedzinātos jumta kārniņus un piederumus.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas procesiem kā izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana.

Nē

0,144

Izsmidzinot izžāvēts pulveris

Ar izsmidzināšanu izžāvēts pulveris sienas un grīdas flīžu ražošanai ar sausspiedes metodi, izteikts saražotā pulvera tonnās.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar smidzinātāja pulvera ražošanu.

Jā

0,076

Apmetums

Apmetums, kas sastāv no kalcinēta ģipša vai kalcija sulfāta (tostarp izmantošanai būvniecībā, audumu un papīra tapešu pārklāšanā, zobārstniecībā un zemes ielabošanā), izteikti apmetuma ģipša tonnās.

Šā produkta līmeņatzīme neattiecas uz augstas izturības būvniecības apmetumu.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā malšana, žāvēšana un kalcinēšana.

Nē

0,048

Žāvēts sekundārais ģipsis

Žāvēts sekundārais ģipsis (sintētisks ģipsis, kas iegūts kā pārstrādes blakusprodukts pulvera rūpniecībā vai kā pārstrādāts materiāls no būvgružiem un drupām), izteikts šā produkta tonnās.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar sekundārā ģipša žāvēšanu.

Nē

0,017

Īsšķiedras sulfātceluloze

Īsšķiedras sulfātceluloze ir koksnes celuloze, ko iegūst sulfāta ķīmiskā procesā no rūpnieciska novārījuma un kam raksturīgs 1–1,5 mm šķiedras garums, un ko galvenokārt izmanto produktiem, kuriem nepieciešams īpašs gludums un plānums, piemēram, zīdpapīram un poligrāfijas papīram – kā neto tirgus produkcija izteikta ADT (gaisā žāvētās tonnās).

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā (jo īpaši celulozes dzirnavas, reģenerācijas katls, celulozes žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP)). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,12

Garšķiedras sulfātceluloze

Garšķiedras sulfātceluloze ir celuloze, ko iegūst sulfāta ķīmiskā procesā no rūpnieciska novārījuma un kam raksturīgs 3–3,5 mm šķiedras garums, un ko galvenokārt izmanto produktiem, kuriem ir svarīga izturība, piemēram, iesaiņojamam papīram – kā neto tirgus produkcija izteikta ADT (gaisā izžāvētās tonnās).

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā (jo īpaši celulozes dzirnavas, reģenerācijas katls, celulozes žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP)). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,06

Sulfīta celuloze, termomehāniskā un mehāniskā celuloze

Sulfīta celuloze, kas iegūta īpašā celulozes ražošanas procesā, piemēram, celuloze, kas ražota, novārot šķeldu spiediena traukā bisulfīta novārījuma klātbūtnē, un izteikta kā neto tirgus produkcija gaissausās tonnās. Sulfīta celuloze var būt balināta vai nebalināta.

Mehāniskās celulozes kategorijas: TMP (termomehāniskā celuloze) un pamatkoksne, un izteikta kā neto tirgus produkcija gaissausās tonnās. Mehāniskā celuloze var būt balināta vai nebalināta.

Šajā grupā neietilpst mazākas daļēji ķīmiskas celulozes apakšgrupas un CTMP – ķīmiskā termomehāniskā celuloze un šķīdinošā celuloze.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā (jo īpaši celulozes dzirnavas, reģenerācijas katls, celulozes žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP)). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,02

Pārstrādāta papīra celuloze

Šķiedras celuloze, kas iegūta no pārstrādāta papīra (makulatūras un atkritumu papīra) vai kartona, vai citiem celulozes šķiedrmateriāliem, izteikta kā neto tirgus produkcija gaissausās tonnās.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā no pārstrādāta papīra, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,039

Avīžpapīrs

Īpaša papīra kategorija (ruļļos vai loksnēs), izteikta kā ADT neto tirgus produkcija, ko izmanto laikrakstu iespiešanai, un kuru iegūst no pamatkoksnes un/vai mehāniskās celulozes, vai pārstrādātām šķiedrām, vai jebkuras šo abu materiālu īpatsvara kombinācijas. Svars parasti svārstās no 40 līdz 52 g/m2, bet var sasniegt arī 65 g/m2. Avīžpapīrs ir mehāniski apstrādāts vai nedaudz spodrināts, balts vai nedaudz iekrāsots papīrs, ko izmanto ruļļos augstspiedei, ofseta vai fleksogrāfiskiem iespieddarbiem.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,298

Nekrītots augstvērtīgs papīrs

Nekrītots augstvērtīgs papīrs, kas ietver gan nekrītotu mehānisko, gan nekrītotu bezkoksnes papīru, kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija:

1.

Nekrītots bezkoksnes papīrs ir piemērots iespieddarbiem vai citiem grafiskiem nolūkiem, un to izgatavo no daudzām, galvenokārt nepārstrādātām šķiedrām, izmantojot dažādas minerālu pildvielas un dažādus apdares procesus. Šī kategorija visbiežāk ietver dažādus biroja papīra veidus, piemēram, uzņēmuma veidlapām, kopēšanai, datoriem, vēstulēm un grāmatām.

2.

Nekrītots mehāniskais papīrs ir īpaša papīra kategorija, kas izgatavota no mehāniskās celulozes un ko izmanto iesaiņošanai vai grafiskiem nolūkiem/žurnāliem.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,318

Augstvērtīgais krītpapīrs

Augstvērtīgais krītpapīrs, kas ietver gan mehānisko krītpapīru, gan bezkoksnes krītpapīru, kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija:

1.

Bezkoksnes krītpapīra šķirnes ir izgatavotas no šķiedrām, kas iegūtas galvenokārt ķīmiskā celulozes pārstrādes procesā, un krītotas, izmantojot dažādas metodes, un tās pazīst arī kā krītotās brīvloksnes. Šī grupa galvenokārt ir saistīta ar publikāciju papīru.

2.

Krītotās mehāniskās papīra šķirnes, kas izgatavotas no mehāniskās celulozes un ko izmanto grafiskiem nolūkiem/žurnāliem. Šo grupu pazīst arī kā krītoto pamatkoksni.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,318

Salvešpapīrs

Salvešpapīrs, kas izteikts kā neto tirgus produkcija no izcelsmes ruļļa, ir apzīmējums dažādām salvešu un citām higiēnas papīra šķirnēm, ko izmanto mājsaimniecībās vai tirdzniecības un rūpniecības telpās, piemēram, tualetes papīrs un kabatlakatiņi, papīra virtuves un roku dvieļi, rūpnieciskās lupatas, bērnu autiņi, sanitārie dvieļi u. c. TAD (Through Air Dried Tissue)– gaisā žāvētas salvetes – nepieder šai grupai.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure. Šajā produkta līmeņatzīmē neietilpst izcelsmes ruļļa svara pārveidošana gatavos izstrādājumos.

Jā

0,334

Testlainers un gofrētais slāņpapīrs

Testlainers un gofrētais slāņpapīrs, kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija:

1.

Testlainers ir tās kartona šķirnes, kas iztur iepakošanas nozarē pieņemtus īpašus testus, lai tās atzītu par derīgām izmantošanai kā kravas pārvadāšanas taras izgatavošanā lietotā gofrētā kartona ārējo virsslāni. Testlaineru galvenokārt izgatavo no šķiedrām, kas iegūtas no otrreizēji pārstrādātām šķiedrām.

2.

Gofrētais slāņpapīrs ir gofrētās pārvadāšanas taras centrālais elements, kas no abām pusēm saskaras ar aplīmējamo kartonu (testlaineru/kraftlaineru). Gofrēto starpslāni pamatā izgatavo no otrreizēji pārstrādātām šķiedrām, tomēr šai grupai pieder arī kartons, kas izgatavots no ķīmiskās un daļēji ķīmiskās celulozes.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,248

Nekrītots kartons

Šī līmeņatzīme aptver dažādus nekrītotos produktus (kas izteikti kā ADT neto tirgus produkcija), un tie var būt atsevišķi produkti vai to grupas. Nekrītotu kartonu galvenokārt izmanto iepakošanai, kurā visnepieciešamākā īpašība ir izturība un stingrība, bet savukārt informācijas nesēja komerciālie aspekti nav tik svarīgi. Kartonu izgatavo no jauniegūtām un/vai otrreiz pārstrādātām šķiedrām, to var viegli salocīt, tas ir stingrs un viegli rievojams. Pamatā to izmanto, lai iesaiņotu patēriņa preces, piemēram, saldētu pārtiku un kosmētiku, kā arī dažādu šķidrumu iepildīšanai; to pazīst arī kā cieto kartonu, salokāmo kastu kartonu, kastu kartonu, pārvadāšanas kartonu vai pamatkartonu.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,237

Krītots kartons

Šī līmeņatzīme aptver dažādus krītotos produktus (kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija), un tie var būt atsevišķi produkti vai to grupas. Krītotu kartonu galvenokārt izmanto tirdzniecībā, kad ir nepieciešams, lai uz iepakojuma veikala plauktā tiktu uzdrukāta tirdzniecības informācija, un, proti, tādām precēm kā pārtika, medikamenti, kosmētika un citām. Kartonu izgatavo no jauniegūtām un/vai otrreiz pārstrādātām šķiedrām, to var viegli salocīt, tas ir stingrs un viegli rievojams. Pamatā to izmanto, lai iesaiņotu patēriņa preces, piemēram, saldētu pārtiku un kosmētiku, kā arī dažādu šķidrumu iepildīšanai; to pazīst arī kā cieto kartonu, salokāmo kastu kartonu, kastu kartonu, pārvadāšanas kartonu vai pamatkartonu.

Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure.

Jā

0,273

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3), ko uzskaita HNO3 tonnās (100 %).

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar līmeņatzīmes produkta ražošanu, kā arī N2O iznīcināšanas process, izņemot amonjaka ražošanu.

Jā

0,302

Adipīnskābe

Adipīnskābe, kas jāuzskaita sausas attīrītas adipīnskābes tonnās, ko uzglabā silosos vai iepako (lielos) maisos.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar līmeņatzīmes produkta ražošanu, kā arī N2O iznīcināšanas process.

Jā

2,79

Vinilhlorīda monomērs (VCM)

Vinilhlorīds (hloretilēns)

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā tiešā hlorēšana, oksihlorēšana un EDC krekings par VCM.

Jā

0,204

Fenols/acetons

Fenola, acetona un blakusprodukta alfa-metilstirēna summa kā kopprodukts.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar fenola un acetona ražošanu, jo īpaši gaisa kompresija, hidroperoksidēšana, kumēna reģenerācija no izlietotā gaisa, sabiezināšana un segmentācija, ražošanas frakcionēšana un attīrīšana, darvas krekings, acetofenona reģenerācija un attīrīšana, AMS reģenerācija eksportam, AMS hidrogenizācija ISB otrreizējai pārstrādei, sākotnējā notekūdeņu attīrīšana (1. notekūdeņu filtriekārta), dzesēšanas ūdens ģenerēšana (piemēram, dzesēšanas torņi), dzesēšanas ūdens izlietošana (cirkulācijas sūkņi), aizdedze un atkritumu dedzināmās krāsnis (pat ja fiziski atrodas OSB), kā arī jebkurš papildu kurināmā patēriņš.

Jā

0,266

S-PVC

Polivinilhlorīds; neatrodas maisījumā ne ar vienu citu vielu, sastāv no PVC daļiņām, kuru vidējais izmērs ir no 50 līdz 200 μm.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar S-PVC ražošanu, izņemot tos, kas saistīti ar VCM ražošanu.

Jā

0,085

E-PVC

Polivinilhlorīds; neatrodas maisījumā ne ar vienu citu vielu, sastāv no PVC daļiņām, kuru vidējais izmērs ir no 0,1 līdz 3 μm.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar E-PVC ražošanu, izņemot tos, kas saistīti ar VCM ražošanu.

Jā

0,238

Sodas pelni

Nātrija karbonāts kā kopējais bruto produkts, izņemot blīvos sodas pelnus, kas iegūti kā blakusprodukts kaprolaktāma ražošanas tīklā.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību sālsūdens attīrīšanu, kaļķakmens kalcinēšanu un kaļķa piena ražošanu, amonjaka absorbciju, NaHCO3 nogulsnēšanos, NaHCO3 kristālu filtrēšanu vai separēšanu no bāzes šķīduma, NaHCO3 sadalīšanos par Na2CO3, amonjaka reģenerāciju un blīvu sodas pelnu sablīvēšanu vai ražošanu.

Jā

0,843

Ja nav sniegtas citas norādes, visas produktu līmeņatzīmes attiecas uz 1 (vienu) saražotā produkta tonnu, kas izteikta kā tirgus (neto) produkcija, un attiecīgās vielas 100 % tīrību.

Visas aptverto procesu un emisiju definīcijas (sistēmas robežas) ietver dedzināšanas lāpas, ja tās izmanto.

Līmeņatzīmes produktu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks ir balstīts uz Lēmumu 2010/2/ES un attiecas uz 2013. un 2014. gadu. Attiecībā uz 2013. un 2014. gadu ar Komisijas lēmumu šim sarakstam var pievienot arī citas nozares.

2.   Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas, ņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību

Produkta līmeņatzīme

Aptverto produktu definīcija

Aptverto procesu un emisiju definīcija (sistēmas robežas)

Oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks saskaņā ar Lēmumu 2010/2/ES attiecībā uz 2013. un 2014. gadu

Līmeņatzīmes vērtība

(kvotas/t)

Naftas pārstrādes iekārtu produkti

Naftas pārstrādes iekārtu produktu maisījums ar vairāk nekā 40 % vieglo produktu (motora spirts (benzīns), tostarp aviācijas spirts, spirta tipa (benzīna tipa) reaktīvā dzinēja degviela, citas vieglās naftas eļļas/vieglie preparāti, petroleja, tostarp petrolejas tipa reaktīvā degviela, gāzeļļas), kas izteikts kā CO2 svērtā tonna (CWT).

Ir iekļauti visi procesi naftas pārstrādes iekārtā, kas atbilst kādas CWT procesa vienības definīcijai, kā arī papildu neprocesa iekārtas, kas darbojas rafinēšanas fabrikas iežogojuma iekšpusē, piemēram, attiecībā uz uzglabāšanu cisternās, samaisīšanu, noplūžu attīrīšanu u. c.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,0295

EAF oglekļa tērauds

Tērauds, kas satur mazāk nekā 8 % metālisku sakausējuma elementu un klaiņojošu elementu tādā līmenī, kas ierobežo izmantošanu ražojumos, kuriem nav nepieciešama augsta virsmas kvalitāte un apstrādājamība.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādām procesa vienībām kā elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas iekārta, atputekļošanas iekārta, tvertņu karsēšanas statņi, liešanas stieņu iepriekšējas karsēšanas statņi, metāllūžņu žāvēšana un to iepriekšēja karsēšana.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,283

EAF augsta piemaisījumu līmeņa tērauds

Tērauds, kas satur 8 % vai vairāk metālisku sakausējuma elementu, vai ja nepieciešama augstas kvalitātes virsma un apstrādājamība

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādām procesa vienībām kā elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas iekārta, atputekļošanas iekārta, tvertņu karsēšanas statņi, liešanas stieņu iepriekšējas karsēšanas statņi, lēnās dzesēšanas šahta, metāllūžņu žāvēšana un to iepriekšēja karsēšana. Nav iekļautas tādas procesa vienības kā FeCr konverters un rūpniecisko gāzu kriogēnā uzglabāšana.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,352

Dzelzs liešana

Lietais dzelzs, kas izteikts šķidrā dzelzs tonnās pēc sakausēšanas un atslāņošanas, gatavas liešanai.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem procesa posmiem kā kausēšanas cehs, liešanas cehs, pamatcehs un apdare.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā tikai elektroenerģijas patēriņš kausēšanas procesiem sistēmas robežās.

Jā

0,325

Minerālvate

Minerālvates izolācijas produkti termiskai, akustiskai un ugunsdrošai izolēšanai, saražoti no stikla, akmens vai izdedžiem.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā kausēšana, šķiedrošana un saistvielu inžekcija, vulkanizācija, žāvēšana un formēšana.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Nē

0,682

Apmetuma plāksne

Līmeņatzīme attiecas uz plāksnēm, loksnēm, paneļiem, flīzēm, citiem līdzīgiem apmetuma izstrādājumiem/struktūrām, kas izmanto apmetumu, (ne)apšūtām/pastiprinātām ar papīru/vienīgi apmetuma plāksnēm, izslēdzot izstrādājumus, kas papildināti ar apmetumu, izrotāti (apmetuma ģipša tonnās).

Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz augsta blīvuma ģipša šķiedru plāksnēm.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā malšana, žāvēšana, kalcinēšana un plākšņu žāvēšana.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā tikai žāvēšanas posmā izmantoto siltumsūkņu elektroenerģijas patēriņš.

Nē

0,131

Kvēpi

Krāsns kvēpi. Šī līmeņatzīme neattiecas uz gāzes un apgaismojuma kvēpu produktiem.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāsns kvēpu ražošanu, kā arī apdari, iepakošanu un izplatīšanu.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

1,954

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir jāuzskaita saražotajās tonnās.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar amonjaka un starpprodukta ūdeņraža ražošanu.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

1,619

Tvaika krekings

Augstvērtīgu ķīmisko vielu (HVC) maisījums, kas izteikts kā acetilēna, etilēna, propilēna, butadiēna, benzola un ūdeņraža kopējā masa, izslēdzot HVC no papildu izejvielām (ūdeņraža, etilēna, citām HVC) ar etilēna saturu kopējā produkta maisījumā vismaz 30 masas procenti un HVC saturu; degvielas gāzes, butēnu un šķidro ogļūdeņražu saturs kopā veido vismaz 50 masas procentus no kopējā produkta maisījuma.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar augstvērtīgu ķīmisko vielu kā attīrīta produkta vai starpprodukta ražošanu ar sabiezinātu attiecīgo HVC saturu zemākajā tirgojamā veidā (nepārstrādāts C4, nehidrogenizēts pirolīzes benzīns), izņemot C4 ekstrakciju (butadiēna ražotni), C4 hidrogenizēšanu, pirolīzes benzīna hidroapstrādi un aromātvielu ekstrakciju, kā arī loģistiku/uzglabāšanu ikdienas darbībai.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,702

Aromātvielas

Aromātvielu maisījums, kas izteikts CO2 svērtās tonnās (CWT)

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādām aromātvielu apakšvienībām kā pirolīzes benzīna hidroapstrādes iekārta, benzola/toluēna/ksilēna (BTX) ekstrakcija, TDP, HDA, ksilēna izomerizācija, P-ksilēna iekārtas, kumēna ražošana un ciklo-heksāna ražošana.

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,0295

Stirēns

Stirēna monomērs (vinilbenzols, CAS numurs: 100-42-5)

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar stirēna un tā starpprodukta etilbenzola ražošanu (apjomā, kādu lieto kā izejmateriālu stirēna ražošanai).

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,527

Ūdeņradis

Tīrs ūdeņradis un ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs ir ≥ 60 % mola frakcijas no kopējā ietilpstošā ūdeņraža, kā arī oglekļa monoksīda, rēķinot visa ūdeņraža un oglekļa monoksīda masu, kas ietilpst no attiecīgās apakšiekārtas eksportētajās produkta plūsmās, izteikts kā 100 % ūdeņradis.

Ir iekļauti visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:

a)

ogļūdeņraža(-u) izejmateriāla(-u) un, ja nodalīts, arī kurināmā(-o) ielaides punktu(-iem);

b)

visu to produkta plūsmu izlaides punktiem, kuras satur ūdeņradi un/vai oglekļa monoksīdu;

c)

importētā vai eksportētā siltuma ielaides vai izlaides punktu(-iem).

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

8,85

Sintēzes gāze

Ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs ir < 60 % mola frakcijas no kopējā ietilpstošā ūdeņraža, kā arī oglekļa monoksīda, rēķinot visa ūdeņraža un oglekļa monoksīda masu, kas ietilpst no attiecīgās apakšiekārtas eksportētajās produkta plūsmās, attiecinot uz 47 tilpuma procentiem ūdeņraža.

Ir iekļauti visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši saistīti ar sintēzes gāzes ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:

a)

ogļūdeņraža(-u) izejmateriāla(-u) un, ja nodalīts, arī kurināmā(-o) ielaides punktu(-iem);

b)

visu to produkta plūsmu izlaides punktiem, kuras satur ūdeņradi1 un/vai oglekļa monoksīdu1;

c)

importētā vai eksportētā siltuma ielaides vai izlaides punktu(-iem).

Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās.

Jā

0,242

Etilēna oksīds/ etilēna glikoli

Etilēna oksīda/etilēna glikola līmeņatzīme attiecas uz tādiem produktiem kā etilēna oksīds (EO, augsta tīrība), monoetilēna glikols (MEG, standarta kategorija + šķiedru kategorija (augsta tīrība)), dietilēna glikols (DEG) un trietilēna glikols (TEG).

Produktu kopējo apjomu izsaka EO ekvivalentos (EOE), kuri definēti kā EO apjoms (pēc masas), kas iekļauts konkrētā glikola vienā masas vienībā.

Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādām procesa vienībām kā EO ražošana, EO attīrīšana un glikola sekcija.

Šī produkta līmeņatzīme attiecas uz kopējo elektroenerģijas patēriņu (un saistītajām netiešajām emisijām) sistēmas robežās.

Jā

0,512

Ja nav sniegtas citas norādes, visas produktu līmeņatzīmes attiecas uz 1 (vienu) saražotā produkta tonnu, kas izteikta kā tirgus (neto) produkcija, un attiecīgās vielas 100 % tīrību.

Visas aptverto procesu un emisiju definīcijas (sistēmas robežas) ietver dedzināšanas lāpas, ja tās izmanto.

Līmeņatzīmes produktu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riska novērtējums ir balstīts uz Lēmumu 2010/2/ES un attiecas uz 2013. un 2014. gadu. Ar Komisijas lēmumu šim sarakstam var pievienot arī citas nozares.

3.   Siltuma un kurināmā līmeņatzīmes

Līmeņatzīme

Līmeņatzīmes vērtība

(kvotas/TJ)

Siltuma līmeņatzīme

62,3

Kurināmā līmeņatzīme

56,1

II PIELIKUMS

KONKRĒTU PRODUKTU LĪMEŅATZĪMES

1.   Naftas pārstrādes iekārtu līmeņatzīme: CWT funkcijas

CWT funkcija

Apraksts

Bāze (kt/a)

CWT koeficients

Sākotnējā destilācija atmosfērā

Vieglā sākotnējā vienība, standarta sākotnējā vienība

F

1,00

Vakuumdestilācija

Vieglā vakuumfrakcionēšana, standarta vakuumkolonna, vakuuma frakcionēšanas kolonna

Vakuumdestilācijas koeficients ietver arī vidējo enerģijas un emisiju apjomu smagās vakuumpadeves (HFV) vienībai. Tā kā tas vienmēr ir apvienots ar MVU, HFV jauda nav uzskaitīta atsevišķi.

F

0,85

Šķīdinātāja atasfaltēšana

Parastais šķīdinātājs, īpaši stiprais šķīdinātājs

F

2,45

Sašķelšana (Visbreaking)

Atmosfēras nogulsnes (bez mērcēšanas tvertnes), atmosfēras nogulsnes (ar mērcēšanas tvertni), apakšējā vakuumpadeve (bez mērcēšanas tvertnes), apakšējā vakuumpadeve (ar mērcēšanas tvertni).

Sašķelšanas (Visbreaking) koeficients ietver arī vidējo enerģijas un emisiju apjomu vakuuma mirgkolonnai (VAC VFL), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

F

1,40

Termālais krekings

Termālā krekinga koeficients ietver arī vidējo enerģijas un emisiju apjomu vakuuma mirgkolonnai (VAC VFL), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

F

2,70

Aizkavētā koksēšana

Aizkavētā koksēšana

F

2,20

Šķidrā koksēšana

Šķidrā koksēšana

F

7,60

Elastīgā koksēšana

Elastīgā koksēšana

F

16,60

Koksa kalcinēšana

Vertikālās ass krāsns, horizontālās ass rotācijas ceplis

P

12,75

Šķidrais katalītiskais krekings

Šķidrais katalītiskais krekings, vieglo nogulšņu katalītiskais krekings, nogulšņu katalītiskais krekings

F

5,50

Cits katalītiskais krekings

Houdry katalītiskais krekings, termofora katalītiskais krekings

F

4,10

Destilāta/gāzeļļas hidrokrekings

Vieglais hidrokrekings, smagais hidrokrekings, ligroīna hidrokrekings

F

2,85

Nogulšņu hidrokrekings

H-eļļa, LC-attīrīšana™ un Hycon

F

3,75

Ligroīna/benzīna hidroapstrāde

Benzola piesātināšana, C4–C6 izejmateriālu atsērošana, parastā ligroīna H/T, diolefīna un olefīna piesātināšana, alkilēšanas izejmateriāla diolefīna un olefīna piesātināšana, FCC benzīna hidroapstrāde ar minimālu oktāna zudumu, Thio S olefīniska alkilēšana, S-Zorb™ process, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T, pirolīzes benzīna/ligroīna atsērošana, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T.

Ligroīna hidroapstrādes koeficients ietver reaktora enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz selektīvu H/T (NHYT/RXST), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

F

1,10

Petrolejas/dīzeļdegvielas hidroapstrāde

Aromātiska piesātināšana, parastā H/T, šķīdinātāja aromātvielu hidrogenizācija, parastā destilāta H/T, īpaši smagā destilāta H/T, galēji smagā destilāta H/T, vidējā destilāta atvaskošana, S-Zorb™ process, destilātu selektīva hidroapstrāde.

F

0,90

Nogulšņu hidroapstrāde

Atmosfēras nogulšņu atsērošana, vakuumnogulšņu atsērošana

F

1,55

VGO hidroapstrāde

Hidroatsērošana/denitrifikācija, hidroatsērošana

F

0,90

Ūdeņraža ražošana

Tvaika metāna pārveidošana, tvaika ligroīna pārveidošana, vieglo izejmateriālu daļējas oksidācijas vienības.

Ūdeņraža ražošanas koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz attīrīšanu (H2PURE), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

P

300,00

Katalītiskā pārveidošana

Pastāvīgā reģenerācija, cikliskā, daļēji reģeneratīvā, AROMAX.

F

4,95

Alkilēšana

Alkilēšana ar HF skābi, alkilēšana ar sērskābi, C3 olefīna izejmateriāla polimerizācija, C3/C4 izejmateriāla polimerizācija, dimersols.

Alkilēšanas/polimerizācijas koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz skābes reģenerēšanu (ACID), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

P

7,25

C4 izomerizācija

C4 izomerizācija

Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ES-27 valstu vidējo speciālo frakcionēšanu (DIB), kas saskaņota ar C4 izomerizāciju.

R

3,25

C5/C6 izomerizācija

C5/C6 izomerizācija

Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ES-27 valstu vidējo speciālo frakcionēšanu (DIH), kas saskaņota ar C5 izomerizāciju.

R

2,85

Oksigenāta ražošana

MBTE destilācijas vienības, MTBE ekstrakcijas vienības, ETBE, TAME, izooktēna ražošana.

P

5,60

Propilēna ražošana

Ķīmiskās vielas kategorija, polimēra kategorija

F

3,45

Asfalta ražošana

Asfalta un bitumena ražošana

Ražošanas rādītājos jāiekļauj asfalts ar modificētiem polimēriem. CWT koeficients ietver noplūdes.

P

2,10

Asfalta ar modificētiem polimēriem maisīšana

Asfalta ar modificētiem polimēriem maisīšana

P

0,55

Sēra reģenerēšana

Sēra reģenerēšana

Sēra reģenerēšanas koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz izplūdes gāzes reģenerēšanu (TRU) un H2S avota vienību (U32), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

P

18,60

Aromātiskā šķīdinātāja ekstrakcija

ASE: ekstrakcija, destilēšana, ASE: šķidrums/šķidruma ekstrakcija, ASE: šķidrums/šķidrums ar ekstrakciju, destilēšanu.

CWT koeficients attiecas uz visiem izejmateriāliem, tostarp pirolīzes benzīnu pēc hidroapstrādes. Pirolīzes benzīna hidroapstrāde ir jāuzskaita kā ligroīna hidroapstrāde.

F

5,25

Hidroatalkilēšana

Hidroatalkilēšana

F

2,45

TDP/TDA

Toluēna disproporcionēšana/atalkilēšana

F

1,85

Cikloheksāna ražošana

Cikloheksāna ražošana

P

3,00

Ksilēna izomerizācija

Ksilēna izomerizācija

F

1,85

Paraksilēna ražošana

Paraksilēna adsorbcija, paraksilēna kristalizācija

Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ksilēna dalītāju un ortoksilēna atkārtotās izmantošanas kolonnu.

P

6,40

Metaksilēna ražošana

Metaksilēna ražošana

P

11,10

Ftalaanhidrīda ražošana

Ftalaanhidrīda ražošana

P

14,40

Maleanhidrīda ražošana

Maleanhidrīda ražošana

P

20,80

Etilbenzola ražošana

Etilbenzola ražošana

Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz etilbenzola destilēšanu.

P

1,55

Kumēna ražošana

Kumēna ražošana

P

5,00

Fenola ražošana

Fenola ražošana

P

1,15

Mašīneļļas (Lube) šķīdinātājekstrakcija

Mašīneļļas (Lube) šķīdinātājekstrakcija: šķīdinātājs ir furfurols, šķīdinātājs ir NMP, šķīdinātājs ir fenols, šķīdinātājs ir SO2.

F

2,10

Mašīneļļas (Lube) šķīdinātājatvaskošana

Mašīneļļas (Lube) šķīdinātājatvaskošana: šķīdinātājs ir hlorogleklis, šķīdinātājs ir MEK/toluēns, šķīdinātājs ir MEK/MIBK, šķīdinātājs ir propāns.

F

4,55

Katalītiska vaska izomerizācija

Katalītiska vaska izomerizācija un atvaskošana, selektīvs vaska krekings.

F

1,60

Lube hidrodrupinātājs

Lube hidrodrupinātājs ar vairākfrakciju destilēšanu, Lube hidrodrupinātājs ar vakuuma dalītāju.

F

2,50

Vaska ateļļošana

Vaska ateļļošana: šķīdinātājs ir hlorogleklis, šķīdinātājs ir MEK/toluēns, šķīdinātājs ir MEK/MIBK, šķīdinātājs ir propāns.

P

12,00

Mašīneļļas (Lube)/vaska hidroapstrāde

Lube H/F ar vakuuma dalītāju, Lube H/T ar vairākfrakciju destilēšanu, Lube H/T ar vakuuma dalītāju, vaska H/F ar vakuuma dalītāju, vaska H/T ar vairākfrakciju destilēšanu, vaska H/T ar vakuuma dalītāju.

F

1,15

Šķīdinātāja hidroapstrāde

Šķīdinātāja hidroapstrāde

F

1,25

Šķīdinātāja frakcionēšana

Šķīdinātāja frakcionēšana

F

0,90

Mola siets C10 un parafīniem

Mola siets C10 un parafīniem

P

1,85

Nogulšņu izejmateriālu daļēja oksidācija (POX) kurināšanai

POX sintēzes gāze kurināšanai

SG

8,20

Nogulšņu izejmateriālu daļēja oksidācija (POX) ūdeņradim un metanolam

POX sintēzes gāze ūdeņradim vai metanolam, POX sintēzes gāze metanolam.

Šis koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz CO pārvirzi un H2 attīrīšanu (U71), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

SG

44,00

Metanols no sintēzes gāzes

Metanols

P

–36,20

Gaisa separēšana

Gaisa separēšana

P (MNm3 O2)

8,80

Iegādātā NGL frakcionēšana

Iegādātā NGL frakcionēšana

F

1,00

Dūmgāzes apstrāde

DeSOx un deNOx

F (MNm3)

0,10

Degvielgāzes apstrāde un kompresija tirdzniecībai

Degvielgāzes apstrāde un kompresija tirdzniecībai

kW

0,15

Jūras ūdens atsāļošana

Jūras ūdens atsāļošana

P

1,15

CWT koeficientu bāze: neto svaigais izejmateriāls (F), reaktora izejmateriāls (R, tostarp otrreizēji pārstrādāts), produkta izejmateriāls (P), sintēzes gāzes ražošana POX vienībām (SG).

2.   Aromātvielu līmeņatzīme: CWT funkcijas

CWT funkcija

Apraksts

Bāze (kt/a)

CWT koeficients

Ligroīna/benzīna hidroapstrādes iekārta

Benzola piesātināšana, C4–C6 izejmateriālu atsērošana, parastā ligroīna H/T, diolefīna un olefīna piesātināšana, alkilēšanas izejmateriāla diolefīna un olefīna piesātināšana, FCC benzīna hidroapstrāde ar minimālu oktāna zudumu, Thio S olefīniska alkilēšana, S-Zorb™ process, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T, pirolīzes benzīna/ligroīna atsērošana, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T.

Ligroīna hidroapstrādes koeficients ietver reaktora enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz selektīvu H/T (NHYT/RXST), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi.

F

1,10

Aromātiskā šķīdinātāja ekstrakcija

ASE: ekstrakcija, destilēšana, ASE: šķidrums/šķidruma ekstrakcija, ASE: šķidrums/šķidrums ar ekstrakciju, destilēšanu.

CWT koeficients attiecas uz visiem izejmateriāliem, tostarp pirolīzes benzīnu pēc hidroapstrādes. Pirolīzes benzīna hidroapstrāde ir jāuzskaita kā ligroīna hidroapstrāde.

F

5,25

TDP/TDA

Toluēna disproporcionēšana/atalkilēšana

F

1,85

Hidroatalkilēšana

Hidroatalkilēšana

F

2,45

Ksilēna izomerizācija

Ksilēna izomerizācija

F

1,85

Paraksilēna ražošana

Paraksilēna adsorbcija, paraksilēna kristalizācija

Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ksilēna dalītāju un ortoksilēna atkārtotās izmantošanas kolonnu.

P

6,40

Cikloheksāna ražošana

Cikloheksāna ražošana

P

3,00

Kumēna ražošana

Kumēna ražošana

P

5,00

CWT koeficientu bāze: neto svaigais izejmateriāls (F), produkta izejmateriāls (P).

III PIELIKUMS

VĒSTURISKAIS DARBĪBAS LĪMENIS ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTU PRODUKTU LĪMEŅATZĪMĒM SASKAŅĀ AR 9. PANTA 7. PUNKTU

1.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto naftas pārstrādes iekārtas līmeņatzīmi, pamatojoties uz dažādām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaidspējas bāzi, kā arī CWT koeficientiem, kas uzskaitīti II pielikumā, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALCWT

:

vēsturiskais darbības līmenis, izteikts kā CWT

TPi,k

:

CWT funkcijas i caurlaidspēja bāzes perioda k gadā

CWTi

:

CWT funkcijas i CWT koeficients

TPAD,k

:

CWT funkcijas “Sākotnējā destilācija atmosfērā” caurlaidspēja bāzes perioda k gadā

2.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto kaļķa produkta līmeņatzīmi, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALlime,standard

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz kaļķa ražošanu, kas izteikts tīra standarta kaļķa tonnās

mCaO,k

:

brīvā CaO saturs saražotajā kaļķī bāzes perioda k gadā, izteikts kā masa-%

Ja nav pieejami dati par brīvā CaO saturu, piemēro konservatīvu aplēsi, kas nav zemāka par 85 %.

mMgO,k

:

brīvā MgO saturs saražotajā kaļķī bāzes perioda k gadā, izteikts kā masa-%

Ja nav pieejami dati par brīvā MgO saturu, piemēro konservatīvu aplēsi, kas nav zemāka par 0,5 %.

HALlime,uncorrected,k

:

nelabots vēsturiskais darbības līmenis, kas izteikts kaļķa tonnās, attiecībā uz kaļķa ražošanu bāzes perioda k gadā

3.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto dolomītkaļķa produkta līmeņatzīmi, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALdolime,standard

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz dolomītkaļķa ražošanu, kas izteikts tīra standarta dolomītkaļķa tonnās

mCaO,k

:

brīvā CaO saturs saražotajā dolomītkaļķī bāzes perioda k gadā, izteikts kā masa-%

Ja nav pieejami dati par brīvā CaO saturu, piemēro konservatīvu aplēsi, kas nav zemāka par 52 %.

mMgO,k

:

brīvā MgO saturs saražotajā dolomītkaļķī bāzes perioda k gadā, izteikts kā masa-%

Ja nav pieejami dati par brīvā MgO saturu, piemēro konservatīvu aplēsi, kas nav zemāka par 33 %.

HALdolime,uncorrected,k

:

nelabots vēsturiskais darbības līmenis, kas izteikts kaļķa tonnās, attiecībā uz dolomītkaļķa ražošanu bāzes perioda k gadā

4.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto tvaika krekinga produkta līmeņatzīmi, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALHVC,net

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz augstvērtīgām ķīmiskām vielām, neto vērtība no augstvērtīgām ķīmiskām vielām, kas saražotas no papildu izejmateriāliem, izteikta HVC tonnās

HALHVC,total,k

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz kopējo augstvērtīgo ķīmisko vielu produkciju bāzes perioda k gadā, izteikts HVC tonnās

HSFH,k

:

vēsturiskie ūdeņraža papildu izejmateriāli bāzes perioda k gadā, izteikti ūdeņraža tonnās

HSFE,k

:

vēsturiskie etilēna papildu izejmateriāli bāzes perioda k gadā, izteikti etilēna tonnās

HSFO,k

:

vēsturiskie citu augstvērtīgo ķīmisko vielu, kas nav ūdeņradis un etilēns, papildu izejmateriāli bāzes perioda k gadā, izteikti HVC tonnās

5.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto aromātvielu produktu līmeņatzīmi, pamatojoties uz dažādām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaidspējas bāzi, kā arī CWT koeficientiem, kas uzskaitīti II pielikumā, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALCWT

:

vēsturiskais darbības līmenis, izteikts kā CWT

TPi,k

:

CWT funkcijas i caurlaidspēja bāzes perioda k gadā

CWTi

:

CWT funkcijas i CWT koeficients

6.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto ūdeņraža produkta līmeņatzīmi, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALH2

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz ūdeņraža produkciju, izteikts salīdzinājumā ar 100 % ūdeņradi

VFH2,k

:

vēsturiskā tīra ūdeņraža frakcija ražošanas apjomā bāzes perioda k gadā

HALH2 + CO,k

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz ūdeņraža produkciju, salīdzinājumā ar vēsturisko ūdeņraža saturu, kas izteikts standarta kubikmetros gadā un nozīmē 0 °C un 101,325 kPa bāzes perioda k gadā

7.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto sintēzes gāzes produkta līmeņatzīmi, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALsyngas

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz sintēzes gāzes produkciju, salīdzinot ar 47 % ūdeņraža

VFH2,k

:

vēsturiskā tīra ūdeņraža frakcija ražošanas apjomā bāzes perioda k gadā

HALH2 + CO,k

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz sintēzes gāzes produkciju, salīdzinājumā ar vēsturisko ūdeņraža saturu, kas izteikts standarta kubikmetros gadā un nozīmē 0 °C un 101,325 kPa bāzes perioda k gadā

8.

Dalībvalstis nosaka ar produktu saistītu vēsturisko darbības līmeni bāzes periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto etilēna oksīda/etilēna glikola produkta līmeņatzīmi, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

HALEO/EG

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz etilēna oksīda/etilēna glikolu produkciju, kas izteikts etilēna oksīda ekvivalentu tonnās

HALi,k

:

vēsturiskais darbības līmenis attiecībā uz etilēna oksīda vai glikola i ražošanu bāzes perioda k gadā, izteikts tonnās

CFEOE,i

:

etilēna oksīda vai glikola i konversijas koeficients pret etilēna oksīdu.

Piemēro šādus konversijas koeficientus:

 

etilēna oksīds: 1,000

 

monoetilēna glikols: 0,710

 

dietilēna glikols: 0,830

 

trietilēna glikols: 0,880

IV PIELIKUMS

PARAMETRI ATSAUCES DATU VĀKŠANAI ATTIECĪBĀ UZ INTEGRĒTAJĀM IEKĀRTĀM

Lai iegūtu atsauces datus, kas minēti 7. panta 1. punktā, dalībvalstis pieprasa operatoram iekārtas un apakšiekārtas līmenī iesniegt vismaz turpmāk minētos datus par visiem bāzes perioda kalendārajiem gadiem, kas izvēlēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu (par 2005.–2008. gadu vai 2009.–2010. gadu). Saskaņā ar 7. panta 2. punktu dalībvalstis vajadzības gadījumā drīkst pieprasīt papildu datus.

Parametrs

Piezīmes

Sākotnējā uzstādītā jauda

Vienīgi attiecībā uz katras produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām; izsakot vienībās, kas attiecīgajam produktam definētas I pielikumā.

Apakšiekārtas papildu jauda vai samazinātā jauda, kā arī uzstādītā jauda pēc jaudas ievērojamām izmaiņām, ja jaudas ievērojamas izmaiņas ir notikušas laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam

Jaudas izsaka šādi:

1)

produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai struktūrā, kas attiecīgajam produktam definēta I pielikumā;

2)

siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai – kā izmērāmā siltuma teradžouli, kas patērēti produktu ražošanai vai mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošana, siltumapgādei vai dzesēšanai iekārtas robežās gada laikā;

3)

kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai – kā ievadītā kurināmā teradžouli gada laikā;

4)

procesa emisiju ražošanai – kā oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas, kas emitētas gada laikā.

Produkta nosaukums(-i)

 

NACE darbības kods

 

Produkta(-u) PRODCOM kodi

 

Elektroenerģijas ražotāja identificēšana

 

Vēsturiskie darbības līmeņi

Saskaņā ar apakšiekārtas tipu, tostarp produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu visiem gada ražošanas apjomiem, pamatojoties uz kuriem noteikts vidējais lielums.

Visu attiecīgo CWT funkciju caurlaidspēja

Vienīgi attiecībā uz rafinēšanas fabrikas un aromātvielu produktu līmeņatzīmēm

Dati, ko izmanto vēsturisko darbības līmeņu aprēķināšanai

Vismaz attiecībā uz kaļķa, dolomītkaļķa, tvaika krekinga, ūdeņraža un sintēzes gāzes produktu līmeņatzīmēm

Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas

Vienīgi tiešās emisijas; vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no kurināmā

Vienīgi tiešās emisijas; vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no procesiem

Vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Kopējā iekārtai pievadītā enerģija no kurināmā

Vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Iekārtai pievadītā enerģija no kurināmā, ja iekārtu neizmanto izmērāma siltuma ražošanai

Vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Iekārtai pievadītā enerģija no kurināmā, ja iekārtu izmanto izmērāma siltuma ražošanai

Vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Patērētā izmērāmā siltumenerģija

Vienīgi tad, kad ne visas emisijas iekārtā rada līmeņatzīmes produkti

Importētā izmērāmā siltumenerģija

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar uz privātām mājsaimniecībām eksportēta siltuma ražošanu

 

Eksportētā izmērāmā siltumenerģija

Vienīgi patērētājiem, uz kuriem neattiecas Savienības sistēma, skaidri norādot, vai patērētājs ir vai nav privāta mājsaimniecība

Elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar attiecīgās sistēmas robežu definīciju (I pielikums)

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas pieder līmeņatzīmei, uz kuru attiecas siltuma un elektroenerģijas apmaināmība

Ūdeņradis, kas izmantots kā kurināmais, lai ražotu vinilhlorīda monomēru

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas pieder vinilhlorīda monomēra līmeņatzīmei

V PIELIKUMS

Parametri datu vākšanai attiecībā uz jaunām iekārtām

Parametrs

Piezīmes

Produkta(-u) nosaukums

 

NACE darbības kods

 

Produkta(-u) PRODCOM kodi

 

Sākotnējā uzstādītā jauda pirms ievērojamas palielināšanas

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas norāda, ka noticis ievērojams jaudas palielinājums

Pievienotā jauda (ja notikusi ievērojama palielināšana)

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas norāda, ka noticis ievērojams jaudas palielinājums

Uzstādītā jauda pēc būtiskās palielināšanas

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas norāda, ka noticis ievērojams jaudas palielinājums

Sākotnējā uzstādītā jauda

Vienīgi attiecībā uz jaunām iekārtām, kas veic vienu vai vairākas darbības, kuras norādītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, un kas pēc 2011. gada 30. jūnija pirmo reizi ieguvušas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas vai pirmo reizi veic darbību, kura paredzēta Kopienas sistēmā saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu;

izteikta:

1)

produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai – vienībās, kas attiecīgajam produktam definētas I pielikumā;

2)

siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai – kā izmērāmā siltuma teradžouli, kas patērēti produktu ražošanai vai mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošana, siltumapgādei vai dzesēšanai iekārtas robežās gada laikā;

3)

kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai – kā pievadītā kurināmā teradžouli gada laikā;

4)

procesa emisiju ražošanai – kā oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas, kas emitētas gada laikā.

Attiecīgais jaudas izmantojuma koeficients (RCUF)

Attiecībā uz apakšiekārtām, kas nav produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas

Plānotā importētā izmērāmā siltumenerģija

 

Plānotais elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar attiecīgās sistēmas robežu definīciju (I pielikums)

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas pieder līmeņatzīmei, uz kuru attiecas siltuma un elektroenerģijas apmaināmība

Plānotais ūdeņraža daudzums, kas izmantots kā kurināmais, lai ražotu vinilhlorīda monomēru

Vienīgi attiecībā uz apakšiekārtām, kas pieder vinilhlorīda monomēra līmeņatzīmei

Normālas ražošanas darbības sākums

Izteikts ar datumu

Darbības uzsākšanas datums

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Pirms normālas ražošanas darbības sākuma izteiktas CO2 ekvivalenta tonnās

VI PIELIKUMS

KOEFICIENTS, KAS NODROŠINA PAGAIDU SISTĒMU, LAI MAZINĀTU BEZMAKSAS KVOTU PIEŠĶIRŠANU SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.a PANTA 11. PUNKTU

Gads

Koeficienta vērtība

2013

0,8000

2014

0,7286

2015

0,6571

2016

0,5857

2017

0,5143

2018

0,4429

2019

0,3714

2020

0,3000
Top