3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/1

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 691/2010

(2010. gada 29. jūlijs),

ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 549/2004 nosaka, ka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu izveido, īstenojot noteikumus.

(2)

Darbības uzlabošanas sistēmai jāveicina gaisa transporta sistēmas ilgtspējīga attīstība, uzlabojot aeronavigācijas pakalpojumu kopējo efektivitāti galvenajās darbības jomās, proti, attiecībā uz drošību, vidi, veiktspēju un izmaksu efektivitāti, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM (gaisa satiksmes vadības) ģenerālplāna darbībā, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(3)	Darbības uzlabošanas sistēmai jānodrošina galveno darbības jomu rādītāji un saistošie mērķi, saskaņā ar kuriem var pilnībā sasniegt un saglabāt pieprasīto drošības līmeni, tajā pašā laikā pieļaujot noteikt darbības mērķus citās galvenajās darbības jomās.

(4)	Darbības uzlabošanas sistēmu izveido un tā darbojas, ņemot vērā ilgtermiņa redzējumu par augsta līmeņa sociāliem mērķiem.

(5)	Darbības uzlabošanas sistēmai jāietver aeronavigācijas pakalpojumi, izmantojot pieeju “gate-to-gate” (jeb “no vārtiem līdz vārtiem”), tostarp lidostas ar mērķi uzlabot tīkla kopējo darbību.

(6)	Sagatavojot un novērojot darbības uzlabošanas sistēmu, vajadzētu pienācīgi ņemt vērā valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa un tīkla līmeņa savstarpēju atkarību, kā arī darbības uzlabošanas mērķu savstarpēju atkarību, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(7)	Darbības uzlabošanas plānos jāietver dalībvalstu apņemšanās pārskata periodā sasniegt vienotās Eiropas gaisa telpas mērķus un panākt līdzsvaru starp gaisa telpas izmantotāju vajadzībām un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajiem pakalpojumiem.

(8)	Valstu uzraudzības iestādēm ir galvenā nozīme darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā. Tādēļ dalībvalstīm jāspēj efektīvi pildīt šos papildu pienākumus.

(9)	Darbības uzlabošanas plānos jāietver tādi pasākumi kā veicināšanas pasākumu sistēmas ar mērķi mudināt ieinteresētās personas uzlabot darbību valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka un Eiropas līmenī.

(10)

Tā kā darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā apstākļi bija neparedzami, nepārvarami un nebija atkarīgi no dalībvalstu un to struktūrvienību gribas, uz kurām attiecas darbības mērķi, nosakot atbilstošus brīdinājumu mehānismus, jāparedz iespēja ieviest atbilstošus pasākumus, kas vērsti uz drošības prasību saglabāšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

(11)	Valsts un/vai funkcionālā gaisa telpas bloka, kā arī Eiropas Savienības līmenī jāorganizē pienācīgas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.

(12)	Pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, civilmilitārai sadarbībai un koordinācijai ir ļoti liela nozīme darbības mērķu sasniegšanā.

(13)	Darbības uzlabošanas sistēmai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. panta noteikumus, kas vērsti uz būtisku drošības un aizsardzības politikas interešu aizsardzību.

(14)	Izvēlas galvenos darbības rādītājus, jo tie ir specifiski un izmērāmi un ļauj sadalīt atbildību par darbības mērķu sasniegšanu. Saistītajiem mērķiem jābūt sasniedzamiem, reāliem un savlaicīgiem, kā arī jābūt vērstiem uz aeronavigācijas pakalpojumu ilgtspējīgas darbības efektīvu vadību.

(15)	Saistošu darbības uzlabošanas mērķu īstenošanai, ko veicina stimuli, kas cita starpā var būt arī finansiāli, jābūt atbilstoši saistītai ar Komisijas 2006. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (2).

(16)

Lai noteiktu un īstenotu galvenos darbības uzlabošanas un darbības mērķu rādītājus, jānodrošina attiecīga atbilstība drošības mērķiem un standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (3), un tās īstenošanas noteikumiem kopā ar Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem, kas vērsti uz šo mērķu sasniegšanu un saglabāšanu.

(17)	Pārskata periodā jāīsteno efektīvs darbības rezultātu kontroles process, lai iegūtie rezultāti ļautu sasniegt mērķus un vajadzības gadījumā ieviest atbilstošus pasākumus.

(18)

Pieņemot Eiropas Savienības darbības mērķus pirmajam pārskata periodam, Komisijai pienācīgi jāņem vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju faktiskā finanšu situācija, kas jo īpaši izriet no īstenotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, jo īpaši kopš 2009. gada, kā arī no iepriekšējos gados pārsniegtajiem vai nesasniegtajiem maršruta maksājumiem. Pienācīgi jāņem vērā arī jau sasniegtais pastāvošais funkcionālo gaisa telpas bloku progress.

(19)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 1. punktu šī regula attiecas uz gaisa satiksmes vadības tīklu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004 (4) 6. pantā, veicot atbilstošus konkrētās regulas grozījumus.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju kopējo darbību vispārējai gaisa satiksmei ICAO EUR un AFI reģionos, kuros par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbild dalībvalstis, ievērojot visu gaisa telpas izmantotāju prasības.

2.   Mērķa noteikšanai šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 550/2004 (5) 8. pantu izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu izraudzītie meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo regulu attiecībā uz termināļa aeronavigācijas pakalpojumiem lidostās, kurās gada laikā veic mazāk par 50 000 komerciālā gaisa transporta kustību. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Ja neviena dalībvalsts lidosta nesasniedz 50 000 komerciālā gaisa transporta kustību slieksni gadā, darbības mērķi obligāti attiecas uz lidostu ar augstāko komerciālā gaisa transporta kustību skaitu.

4.   Ja dalībvalsts uzskata, ka uz dažiem vai visiem tās termināļa aeronavigācijas pakalpojumiem attiecas tirgus nosacījumi, saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas Regulas (EK) Nr. 1794/2006 1. panta 6. punktā, un ar valsts uzraudzības iestādes atbalstu ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma tā novērtē, vai minētās regulas I pielikumā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Ja dalībvalsts konstatē, ka šie nosacījumi ir izpildīti, neatkarīgi no komerciālā gaisa transporta kustību skaita tā var izlemt nenoteikt aprēķinātās izmaksas saskaņā ar šo regulu un nepiemērot saistošos mērķus attiecībā uz šo pakalpojumu izmaksu efektivitāti.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 6. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un neskarot šīs regulas 4. panta 2. punktu, mērķu noteikšana saistībā ar izmaksu efektivitāti attiecas uz visām aprēķinātajām izmaksām, ko iekasē no gaisa telpas izmantotājiem.

6.   Dalībvalstis var piemērot šo regulu arī:

a)	to atbildībā esošajā gaisa telpā citos ICAO reģionos ar nosacījumu, ka dalībvalstis par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un neierobežo dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1944. gada Čikāgas konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvenciju);

b)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

7.   Neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (6) un tās īstenošanas Komisijas Regulām (EK) Nr. 1321/2007 (7) un (EK) Nr. 1330/2007 (8) noteikumiem par informācijas aizsardzību, prasības saistībā ar datu sniegšanu, kā definēts V nodaļā, saskaņā ar IV pielikuma nosacījumiem attiecas uz valsts iestādēm aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā paredzētās definīcijas.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“lidostas operators” ir “lidostas vadības dienests”, kā definēts Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulā (EK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (9);

b)	“dati” ir kvalitatīva, kvantitatīva un cita atbilstoša informācija par aeronavigācijas darbību, ko apkopojusi un sistemātiski apstrādājusi Komisija vai ja tas veikts tās vārdā, lai īstenotu darbības uzlabošanas sistēmu;

c)	“darbības rādītāji” ir rādītāji, ko izmanto darbības uzraudzībai, salīdzināšanai un pārskatīšanai;

d)	“galvenie darbības rādītāji” ir darbības rādītāji, ko izmanto, lai noteiktu darbības mērķus;

e)

“komerciālā gaisa transporta kustības” iegūst, saskaitot pacelšanās un nolaišanās, tostarp pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanu par maksu vai nomas maksu, un aprēķina kā vidējo rādītāju trīs gadu laikā pēc darbības uzlabošanas plāna pieņemšanas neatkarīgi no maksimālās pacelšanās masas un pasažieru izmantoto vietu skaita;

f)	“saistošs mērķis” ir darbības mērķis, ko dalībvalstis pieņēmušas valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plānā un uz kuru attiecas veicināšanas pasākumu sistēma, kurā paredzētas priekšrocības, preventīvie pasākumi un korektīvo pasākumu plāni;

g)	“gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadājumu uzņēmums, kam ir derīga darbības licence, ko dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām;

h)	“gaisa telpas izmantotāju pārstāvis” ir jebkura juridiskā persona vai uzņēmums, kas pārstāv vienas vai vairāku aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju kategoriju intereses;

i)	“aprēķinātās izmaksas” ir izmaksas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā;

j)	“valsts iestādes” ir regulatīvās iestādes valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, kuru izmaksas var segt gaisa telpas izmantotāji, ja tās radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1794/2006 5. panta 2. punktu;

k)	“taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus un pārējos operatorus nesoda par veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstoši viņu pieredzei un apmācībai, tomēr rupja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības netiek pieļautas;

l)	“lidostas koordinators” ir koordinētās lidostās izveidota funkcija, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 95/93;

m)	“darbības uzraudzība” ir nepārtraukts datu apkopošanas un analīzes process, lai novērtētu faktisko ieguvumu no sistēmas attiecībā pret iepriekš noteiktajiem mērķiem.

3. pants

Darbības izvērtēšanas iestāde

1.   Ja Komisija norīko darbības izvērtēšanas iestādi, lai sniegtu palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, šāda norīkošana ir tikai uz noteiktu laiku atbilstoša pārskata periodiem.

2.   Darbības izvērtēšanas iestādei ir atbilstoša kompetence, un tā ir pietiekami objektīva, lai neatkarīgi veiktu Komisijas uzticētos uzdevumus, jo īpaši galvenajās piemērojamās darbības jomās.

3.   Darbības izvērtēšanas iestāde palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu, jo īpaši šādus uzdevumus:

a)	ar darbības rādītājiem saistītu datu vākšana, pārbaude, validēšana un izplatīšana;

b)	galveno darbības jomu pieņemšana vai jaunu noteikšana atbilstoši jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbībā, kā minēts 8. panta 1. punktā, un saistīto galveno darbības rādītāju pieņemšana vai jaunu noteikšana;

c)	otrajā pārskata periodā un pēc tā – atbilstošo galveno darbības rādītāju noteikšana, lai visās galvenajās darbības jomās nosegtu tīkla funkciju un aeronavigācijas pakalpojumu darbību gan maršrutā, gan termināļa pakalpojumos;

d)	Eiropas Savienības darbības mērķu noteikšana vai pārskatīšana;

e)	robežvērtību noteikšana brīdinājuma mehānismu iedarbināšanai, kā minēts 9. panta 3. punktā;

f)	pieņemto darbības plānu, tostarp darbības mērķu atbilstības Eiropas Savienības mērķiem novērtējums;

g)	vajadzības gadījumā – novērtējums par to brīdinājuma robežvērtību, kas pieņemtas, piemērojot 18. panta 3. punktu, atbilstību Eiropas Savienības brīdinājuma robežvērtībām, kas minētas 9. panta 3. punktā;

h)	vajadzības gadījumā – pārskatīto darbības mērķu novērtējums vai attiecīgo dalībvalstu koriģējošie pasākumi;

i)	aeronavigācijas pakalpojumu darbību uzraudzība, salīdzināšana un pārskatīšana valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka un Eiropas Savienības līmenī;

j)	tīkla funkciju darbību uzraudzība, salīdzināšana un pārskatīšana;

k)	ATM tīkla kopējās darbības nepārtraukta uzraudzība, tostarp gada pārskatu sagatavošana Vienotās gaisa telpas komitejai;

l)	darbības mērķu sasniegšanas novērtējums katra pārskata perioda beigās nolūkā sagatavot nākamo periodu.

4.   Pēc Komisijas pieprasījuma darbības izvērtēšanas iestāde sniedz ad hoc informāciju un pārskatus par jautājumiem, kas saistīti ar darbību.

5.   Darbības izvērtēšanas iestāde var ziņot un sniegt Komisijai ieteikumus par sistēmas uzlabošanu.

6.   Attiecībā uz valsts uzraudzības iestādēm:

a)	lai veiktu ATM tīkla kopējās darbības nepārtrauktu uzraudzību, darbības izvērtēšanas iestāde iegūst no valsts uzraudzības iestādēm vajadzīgo informāciju saistībā ar valsts un funkcionālajiem gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plāniem;

b)

darbības izvērtēšanas iestāde palīdz valsts uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma sniegt neatkarīgu skatījumu uz valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka darbības jautājumiem, piemēram, faktu salīdzinājums starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā līdzīgos nosacījumos (salīdzināšana), darbības izmaiņu analīze pēdējos 5 gados vai nākotnes prognožu analīze;

c)

valstu uzraudzības iestādes var pieprasīt darbības izvērtēšanas iestādes palīdzību, lai noteiktu indikatīvo vērtību diapazonu valsts vai funkcionālai gaisa telpas bloka mērķu noteikšanai, ņemot vērā Eiropas perspektīvu. Šādas vērtības ir pieejamas valstu uzraudzības iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem un gaisa telpas izmantotājiem.

7.   Darbības izvērtēšanas iestāde vajadzības gadījumā sadarbojas ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, lai veiktu uzdevumus, kas minēti 3. punktā saistībā ar drošību, nodrošinot atbilstību mērķiem un standartiem, kas noteikti un īstenoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.

8.   Lai veiktu gaisa satiksmes vadības tīkla kopējas darbības nepārtrauktu uzraudzību, darbības izvērtēšanas iestāde izstrādā atbilstošus darba nosacījumus ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

4. pants

Valstu uzraudzības iestādes

1.   Valstu uzraudzības iestādes valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī ir atbildīgas par darbības uzlabošanas plānu, darbības pārskatu izstrādi un darbības uzlabošanas plānu un mērķu uzraudzību. Lai veiktu šos uzdevumus, tās darbojas objektīvi, neatkarīgi un pārredzami.

2.   Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzības iestādēm vajadzīgos resursus un iespējas vai pieeju resursiem un iespējām visās galvenajās darbības jomās, lai veiktu uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, lai izpildītu 19. pantā minētos uzdevumus.

3.   Ja dalībvalstij ir vairāk nekā viena valsts uzraudzības iestāde, tā paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par valsts koordināciju un attiecībām ar Komisiju saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

5. pants

Funkcionālie gaisa telpas bloki

1.   Dalībvalstis veicina ciešu sadarbību starp valsts uzraudzības iestādēm nolūkā izstrādāt darbības uzlabošanas plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

2.   Ja dalībvalstis izlemj pieņemt darbības uzlabošanas plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, tās:

a)	nodrošina darbības uzlabošanas plāna atbilstību II pielikumā minētajam paraugam;

b)	paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par koordināciju funkcionālā gaisa telpas blokā un attiecībām ar Komisiju saistībā ar darbības uzlabošanas plāna īstenošanu;

c)

izstrādā atbilstošus noteikumus, lai nodrošinātu, ka: i) katram galvenajam darbības rādītājam noteikts vienots mērķis; ii) ja mērķus nesasniedz, pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, nosaka un piemēro pārskata periodā. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības; iii) ja mērķus sasniedz vai nesasniedz, sekas ir atbilstīgi paredzētas funkcionālā gaisa telpas blokā;

d)	dalībvalstis kopīgi ir atbildīgas par darbības mērķu sasniegšanu, kas noteikti attiecībā uz funkcionālo gaisa telpas bloku,

e)	ja nav noteikta kopējā tarifikācijas zona Regulas (EK) Nr. 1794/2006 4. panta nozīmē, apkopo valsts izmaksu efektivitātes mērķus un sniedz informāciju par vispārīgiem rādītājiem, atspoguļojot izmaksu efektivitāti funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

3.   Ja funkcionālā gaisa telpas bloka dalībvalstis nepieņem darbības uzlabošanas plānu ar funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa mērķiem, tās sazinās ar Komisiju, lai iegūtu informāciju par apkopotajiem darbības mērķiem, kas funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī vērsti uz atbilstību Eiropas Savienības darbības mērķiem.

6. pants

Koordinācija ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EADA)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. panta a) apakšpunktu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008, Komisija vajadzības gadījumā veic saskaņošanu ar EADA attiecībā uz:

a)	darbības uzlabošanas sistēmas drošības aspektiem, tostarp galvenajiem drošības darbības rādītājiem un Eiropas Savienības drošības darbības mērķu noteikšanu, pārskatīšanu un īstenošanu, kā arī ieteikumu sniegšanu par atbilstošajām darbībām un pasākumiem pēc brīdinājumu mehānisma iedarbināšanas;

b)	galveno drošības darbības rādītāju un mērķu saskaņotību ar Eiropas Aviācijas drošības programmas īstenošanu, ko var pieņemt Eiropas Savienība.

7. pants

Pārskata periodu ilgums

1.   Darbības uzlabošanas sistēmas pirmais pārskata periods ilgst no 2012. līdz 2014. kalendārā gada beigām. Nākamais pārskata periods ilgst piecus kalendāros gadus, ja vien netiek nolemts citādi, izdarot grozījumus šajā regulā.

2.   Tāds pats pārskata periods attiecas uz Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem un valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības uzlabošanas plāniem.

8. pants

Galvenās darbības jomas un darbības rādītāji

1.   Lai noteiktu mērķus, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par citu galveno darbības jomu iespējamu pievienošanu un pieņemšanu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2.   Lai noteiktu mērķus, uz katru galveno darbības jomu attiecas viens vai ierobežots skaits galveno darbības rādītāju. Aeronavigācijas pakalpojumu darbību novērtē pēc katra galvenā darbības rādītāja saistošajiem mērķiem.

3.   Mērķu noteikšanai Eiropas Savienības mērogā galvenie darbības rādītāji, kas izvēlēti katrā galvenajā darbības jomā, ir minēti I pielikuma 1. nodaļā.

4.   Galvenie darbības rādītāji, ko izmanto valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības mērķu noteikšanai, ir minēti I pielikuma 2. nodaļā.

5.   Pārskata perioda gaitā nemaina galvenos darbības rādītājus. Izmaiņas pieņem, veicot grozījumus šajā regulā vismaz sešus mēnešus pirms jaunu Eiropas Savienības mēroga darbības mērķu pieņemšanas.

6.   Papildus galvenajām darbības jomām un galvenajiem darbības rādītājiem, kas minēti šajā pantā, dalībvalstis valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī var lemt par darbības rādītāju un saistīto mērķu noteikšanu un izmantošanu papildus tiem, kas noteikti I pielikuma 2. nodaļā darbības uzraudzībai un/vai kā daļa no darbības uzlabošanas plāniem. Šie papildu rādītāji un mērķi atbalsta Eiropas Savienības mēroga sasniegumus un izrietošos valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa mērķus. Tos, piemēram, var ietvert un attiecināt uz darbības plāna civilmilitāru vai meteoroloģisku dimensiju. Šiem papildu rādītājiem un mērķiem var pievienot atbilstošas veicināšanas pasākumu sistēmas, ko nosaka valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

II   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU SAGATAVOŠANA

9. pants

Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija pieņem Eiropas Savienības mēroga mērķus, ņemot vērā valsts uzraudzības iestāžu attiecīgo ieguldījumu un pēc apspriedēm par darbības drošības aspektiem ar ieinteresētajām personām, kā minēts šīs regulas 10. pantā, vajadzības gadījumā ar citām atbilstošajām organizācijām un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru.

2.   Eiropas Komisija izvirza Eiropas Savienības mēroga mērķus ne vēlāk kā piecpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda sākuma un pieņem ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda beigām.

3.   Pieņemot Eiropas Savienības mēroga darbības mērķus, Komisija katram galvenajam darbības rādītājam nosaka brīdinājuma robežvērtību, pēc kuras var iedarbināt 18. pantā minētos brīdinājuma mehānismus. Izmaksu efektivitātes galveno darbības rādītāju brīdinājumu robežvērtības attiecas gan uz satiksmes, gan izmaksu rezultātiem.

4.   Komisija pamato katru Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi ar pieņēmumu aprakstu un pamatojumu, kas izmantots, nosakot šos mērķus, piemēram, valsts uzraudzības iestāžu ieguldījuma praktiskais rezultāts un citi fakti, prognozes par satiksmi un vajadzības gadījumā efektīvi noteiktu cenu līmeņu prognozes Eiropas Savienībai.

10. pants

Darbības uzlabošanas plānu izstrāde

1.   Valsts uzraudzības iestādes vai nu valsts, vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī izstrādā darbības uzlabošanas plānus, kuros ietverti Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem un III pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem atbilstoši mērķi. Ja attiecīgās dalībvalstis izlemj izstrādāt darbības plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, piemērojot 5. panta 1. un 2. punktu, uz katru dalībvalsti vai funkcionālo gaisa telpas bloku var attiecināt tikai vienu darbības uzlabošanas plānu.

2.   Lai atbalstītu darbības plānu sagatavošanu, valsts uzraudzības iestādes nodrošina:

a)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sazināšanos ar attiecīgajām apakšvienībām atbilstoši uzņēmējdarbības plāniem, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības mēroga mērķiem;

b)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. pantu apspriedes ar ieinteresētajām personām par darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķiem. Vismaz trīs nedēļas pirms apspriedes ieinteresētajām pusēm sniedz pietiekamu informāciju.

3.   Darbības plānos jo īpaši ietver:

a)	satiksmes prognozi, kas izteikta katrā pārskata perioda gadā apkalpotās pakalpojumu vienībās, nodrošinot izmantoto rādītāju pamatojumu;

b)	aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās izmaksas, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu noteikusi(-šas) dalībvalsts(-is);

c)	darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanai vajadzīgo ieguldījumu aprakstu un to piemērojamības aprakstu saistībā ar Eiropas ATM ģenerālplānu un to saskaņotību ar tajā izklāstītajām galvenajām attīstības un izmaiņu jomām un virzieniem;

d)	darbības mērķus katrā atbilstošajā galvenajā darbības jomā, kas noteiktas, atsaucoties uz katru galveno darbības rādītāju visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības;

e)

plāna civilmilitārās dimensijas aprakstu, ietverot darbību aprakstu gaisa telpas elastīgai izmantošanai, lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, un vajadzības gadījumā attiecīgo darbības rādītāju un mērķu apraksts saskaņā ar darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem;

f)	aprakstu un pamatojumu tam, kā d) apakšpunktā minētie darbības mērķi sekmē un veicina Eiropas Savienības mēroga darbības mērķus;

g)	skaidru dažādu struktūru identifikāciju, kas atbildīgas par mērķu sasniegšanu un savu konkrēto ieguldījumu;

h)	veicināšanas pasākumu aprakstu, kas piemēroti dažādās atbildīgajās struktūrās, lai veicinātu mērķu sasniegšanu pārskata perioda laikā;

i)	valsts uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, lai uzraudzītu darbības mērķu sasniegšanu;

j)	aprakstu apspriežu rezultātiem ar ieinteresētajām personām, tostarp dalībnieku uzdotos jautājumus un darbības, par kurām panākta vienošanās.

4.   Darbības plānus balsta uz II pielikumā pievienoto paraugu, un tajos var, ja dalībvalstis, piemērojot 8. panta 6. punktu, attiecīgi izlemj, ietvert papildu rādītājus un saistītos mērķus.

11. pants

Veicināšanas pasākumu sistēmas

1.   Veicināšanas pasākumu sistēmas, ko darbības uzlabošanas plānos piemēro dalībvalstis, atbilst šiem vispārējiem principiem:

a)	tās ir efektīvas, samērīgas, ticamas un netiek mainītas pārskata perioda laikā;

b)	tās īsteno nediskriminējoši un pārredzami ar mērķi atbalstīt uzlabojumus pakalpojumu sniegšanā;

c)	tās ir daļa no normatīvās vides, kas ex ante zināma visām ieinteresētajām pusēm un piemērojama visā pārskata perioda laikā;

d)	tās veicina struktūru rīcību, uz kurām attiecas mērķu noteikšana, lai sasniegtu augstu darbības līmeni un saistītos mērķus.

2.   Stimuli attiecībā uz drošības mērķiem ir vērsti uz to, lai veicinātu paredzēto drošības mērķu pilnīgu sasniegšanu un saglabāšanu, vienlaikus pieļaujot darbības uzlabojumus citās galvenajās darbības jomās. Tie nebūs finansiāli un būs ietverti darbības plānos ar termiņiem un/vai saistītiem pasākumiem, piemērojot Komisijas 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (10), un/vai īstenojot Regulas (EK) Nr. 216/2008 noteikumus.

3.   Izmaksu efektivitātes mērķu stimuli ir finansiāli, un tos regulē attiecīgie noteikumi Regulas (EK) Nr. 1794/2006 11. panta 1. un 2. punktā. Tie jāietver riska dalīšanas mehānismos valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

4.   Dalībvalstu pieņemtie kapacitātes mērķu stimuli var būt finansiāli vai cita veida, piemēram, korektīvi rīcības plāni ar termiņiem un saistītiem pasākumiem, tostarp prēmijām un sodiem. Ja stimuli ir finansiāli, tos regulē Regulas (EK) Nr. 1794/2006 12. panta noteikumi.

5.   Vides mērķu stimulu mērķis ir veicināt paredzēto vides prasību līmeņu sasniegšanu, vienlaikus pieļaujot darbības uzlabojumus citās galvenajās darbības jomās. Tie ir finansiāli vai nefinansiāli, un par tiem izlemj dalībvalstis, ņemot vērā vietējos apstākļus.

6.   Turklāt dalībvalstis valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī var noteikt vai apstiprināt veicināšanas pasākumu sistēmas par gaisa telpas izmantotājiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1794/2006 12. pantā.

III   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU PIEŅEMŠANA

12. pants

Darbības uzlabošanas plānu sākotnējā pieņemšana

Pēc valsts uzraudzības iestāžu priekšlikuma dalībvalstis ne mazāk kā sešus mēnešus pēc Eiropas Savienības mēroga mērķu pieņemšanas valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī pieņem un paziņo Komisijai par saviem darbības uzlabošanas plāniem, kuros ietverti saistošie darbības mērķi.

13. pants

Darbības uzlabošanas plānu novērtējums un mērķu pārskatīšana

1.   Komisija novērtē darbības uzlabošanas plānus, to mērķus un jo īpaši to atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un atbilstīgo ieguldījumu tajos, pamatojoties uz III pielikumā minētajiem kritērijiem, pienācīgi ņemot vērā situācijas novērtējumu, kas var būt mainījusies laikā no Eiropas Savienības mēroga mērķu pieņemšanas datuma līdz darbības uzlabošanas plāna novērtējuma datumam.

2.   Ja darbības uzlabošanas plāna darbības mērķi ir atbilstoši Eiropas Savienības mēroga mērķiem un konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc plāna saņemšanas par to paziņo dalībvalstij(-īm).

3.   Ja darbības uzlabošanas plāna darbības mērķis(-i) nav atbilstošs(-i) Eiropas Savienības mēroga mērķiem un nav konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija var ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc plāna saņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru izlemt sniegt dalībvalstij(-īm) ieteikumus par pārskatīta(-u) darbības mērķa(-u) pieņemšanu. Šādu lēmumu pieņem pēc apspriedes ar attiecīgo(-ām) dalībvalsti(-īm) un precīzi nosaka, kurš(-i) mērķis(-i) jāpārskata, un pamato Komisijas novērtējumu.

4.   Šādā gadījumā ne vairāk kā divus mēnešus pēc ieteikuma sniegšanas attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pieņem pārskatītos darbības mērķus, pienācīgi ņemot vērā Komisijas viedokli, un atbilstošus pasākumus šo mērķu sasniegšanai un par to paziņo Komisijai.

14. pants

Pārskatīto darbības mērķu novērtējums un koriģējošo pasākumu pieņemšana

1.   Divus mēnešus pēc paziņošanas Komisija novērtē pārskatītos darbības mērķus un jo īpaši to atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem, un atbilstīgo ieguldījumu tajos, pamatojoties uz III pielikumā minētajiem kritērijiem.

2.   Ja 13. panta 4. punktā minētie pārskatītie mērķi ir atbilstoši Eiropas Savienības mēroga mērķiem un konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskatīto mērķu saņemšanas par to paziņo dalībvalstij(-īm).

3.   Ja pārskatītie darbības mērķi un atbilstošie pasākumi joprojām nav atbilstoši Eiropas Savienības mēroga mērķiem un nav konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskatīto mērķu saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru var izlemt, ka attiecīgai(-ām) dalībvalstij(-īm) jāveic koriģējoši pasākumi.

4.   Šādā lēmumā precīzi noteikts, kurš(-i) mērķis(-i) jāpārskata, un pamatots Komisijas novērtējums. Tas var ietvert šo mērķu darbības rezultātu līmeni, lai ļautu attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) veikt atbilstošus koriģējošus pasākumus, un/vai ietvert priekšlikumus par šādiem atbilstošiem pasākumiem.

5.   Par dalībvalsts(-u) pieņemtajiem koriģējošajiem pasākumiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Komisijas lēmuma, ietverot elementus, kas atspoguļo atbilstību Komisijas lēmumam.

15. pants

Darbības plāni un mērķi, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma

Darbības uzlabošanas plānus vai koriģējošos pasākumus, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma, īstenojot 13. un 14. pantā izklāstītās procedūras, piemēro ar atpakaļejošu spēku no pārskata perioda pirmās dienas.

16. pants

Eiropas Savienības mēroga mērķu pārskatīšana

1.   Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru var izlemt pārskatīt Eiropas Savienības mēroga mērķus:

a)	pirms pārskata perioda sākuma, ja ir būtiski pierādījumi tam, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, lai izvirzītu sākotnējos Eiropas Savienības mēroga mērķus, vairs nav spēkā;

b)	pārskata perioda laikā, piemērojot 18. pantā minēto brīdinājuma mehānismu.

2.   Ja pārskata Eiropas Savienības mēroga mērķus, var būt jāveic grozījumi pastāvošajos darbības uzlabošanas plānos. Šādā gadījumā Komisija var izlemt veikt šīs regulas II un III nodaļā noteiktos atbilstošos grafika regulējumus.

IV   NODAĻA

DARBĪBAS MĒRĶU IZPILDES UZRAUDZĪBA

17. pants

Nepārtraukta uzraudzība un ziņošana

1.   Darbības uzlabošanas plānu īstenošanu uzrauga Komisija un valsts uzraudzības iestādes valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, valsts uzraudzības iestādes, lai labotu situāciju, piemēro atbilstošus pasākumus, kas noteikti darbības uzlabošanas plānā. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības.

2.   Ja Komisija konstatē būtisku un pastāvīgu darbības apjoma samazinājumu dalībvalsts vai funkcionālajā gaisa telpas blokā, kas ietekmē citas vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanas valstis un/vai visu Eiropas gaisa telpu, tā var attiecīgajām dalībvalstīm un valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka attiecīgajai uzraudzības iestādei pieprasīt noteikt, piemērot vai paziņot Komisijai par atbilstošiem pasākumiem darbības uzlabošanas plāna mērķu sasniegšanai.

3.   Dalībvalstis vismaz ik gadu un tad, ja pastāv risks nesasniegt darbības mērķus, ziņo Komisijai par darbības plānu un mērķu uzraudzību, ko veic valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka uzraudzības iestādes. Komisija vismaz ik gadu ziņo Vienotās gaisa telpas komitejai par darbības mērķu izpildi.

18. pants

Brīdinājuma mehānismi

1.   Ja perioda sākumā neparedzamo apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu gribas, Eiropas Savienības līmenī ir sasniegtas 9. panta 3. punktā minētās brīdinājuma robežvērtības, Komisija pārskata situāciju, ar Vienotās gaisa telpas komitejas starpniecību apspriežoties ar dalībvalstīm, un trīs mēnešu laikā sniedz priekšlikumus par atbilstošām darbībām, tostarp par Eiropas Savienības mēroga darbības mērķu pārskatīšanu un tai sekojošu valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka darbības mērķu pārskatīšanu.

2.   Ja perioda sākumā neparedzamo apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu un to struktūrvienību gribas, uz kurām attiecas darbības mērķi, valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī ir sasniegtas 9. panta 3. punktā minētās brīdinājuma robežvērtības, attiecīgā valsts uzraudzības iestāde pārskata situāciju, sazinoties ar Komisiju, un trīs mēnešu laikā var sniegt priekšlikumus par atbilstošiem pasākumiem, tostarp par valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka darbības mērķu pārskatīšanu.

3.   Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un specifiku, dalībvalstis valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī var pieņemt brīdinājuma robežvērtības, kas atšķiras no tām, kas minētas 9. panta 3. punktā. Šādā gadījumā šīs robežvērtības nosaka darbības uzlabošanas plānos un konsekventi ar robežvērtībām, kas pieņemtas saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Novirzēm vajadzīgs detalizēts pamatojums. Piemērojot šīs robežvērtības, izmanto 2. punktā noteikto procesu.

4.   Ja brīdinājuma mehānismu īstenošanas rezultātā pārskata darbības uzlabošanas plānus un mērķus, Komisija veicina šādu pārskatīšanu, atbilstoši pielāgojot grafiku, kas piemērojams saskaņā ar šīs regulas II un III nodaļā minēto procedūru.

19. pants

Atbilstības uzraudzības veicināšana

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsekmē pārbaudes un apsekojumi, tostarp objektu apmeklējumi, ko veic Komisija un valsts uzraudzības iestāde(-es), kas atbildīga(-as) par to uzraudzību, iestādes pilnvarota kvalificēta struktūra, kas rīkojas šo iestāžu vārdā, vai, ciktāl tas ir atbilstoši, EADA. Neskarot uzraudzības pilnvaras, kas uzticētas valsts uzraudzības iestādēm un EADA, pilnvarotajām personām ir tiesības:

a)	saistībā ar galvenajām darbības jomām pārbaudīt atbilstošos dokumentus un jebkurus citus materiālus, kas attiecas uz darbības uzlabošanas plānu un mērķu noteikšanu;

b)	kopēt pilnībā vai daļēji šādus dokumentus;

c)	lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas.

Šādas pārbaudes un apsekošanu veic atbilstoši tās dalībvalsts spēkā esošajām procedūrām, kurā šādus pasākumus veic.

V   NODAĻA

AR AERONAVIGĀCIJAS DARBĪBAS RĀDĪTĀJU VIENOTĀ EIROPAS GAISA TELPĀ SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA, VALIDĒŠANA, PĀRBAUDE UN IZPLATĪŠANA

20. pants

Datu apkopošana un validēšana darbības pārskatīšanai

1.   Papildus datiem, ko Komisija jau apkopojusi, izmantojot citus Eiropas Savienības instrumentus, un ko var lietot arī darbības pārskatīšanai, valsts iestādes, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostu operatori, lidostu koordinatori un gaisa pārvadātāji nodrošina Komisijai IV pielikumā minētos datus saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Valsts iestādes var pilnībā vai daļēji deleģēt vai reorganizēt datu sniegšanas pienākumu valsts uzraudzības iestāžu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu operatoru un lidostu koordinatoru vidū nolūkā ņemt vērā vietējo specifiku un pastāvošos ziņošanas kanālus.

3.   Datu sniedzēji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu datu kvalitāti, validēšanu un savlaicīgu nodošanu, tostarp pierādījumus kvalitātes pārbaužu un validēšanas procesu veikšanai, skaidrojumus konkrētiem Eiropas Komisijas pieprasījumiem, kas saistīti ar datu kvalitāti, un vajadzības gadījumā rīcības plāniem, lai uzlabotu datu kvalitāti. Datus sniedz bez maksas, vajadzības gadījumā elektroniski, Komisijas norādītā formātā.

4.   Komisija novērtē kvalitāti un validē datus, kas nosūtīti saskaņā ar 1. pantu. Ja datus nevar pienācīgi izmantot darbības pārskatā, Komisija var veikt atbilstošus pasākumus, lai novērtētu un uzlabotu datu kvalitāti sadarbībā ar dalībvalstīm un jo īpaši ar valsts uzraudzības iestādēm.

5.   Šajā regulā 1. pantā minētie dati, kas saistīti ar darbību un kas jau nodrošināti Eurocontrol, uzskatāmi par nodrošinātiem arī Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija un Eurocontrol veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi dati Komisijai pieejami saskaņā ar 3. pantā minētajām prasībām.

6.   Ja noteiktas būtiskas jaunu datu prasības vai sagaidāma nepietiekama datu kvalitāte, Komisija var veikt eksperimentālus pētījumus, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi pirms ieviestas prasības attiecībā uz jauniem datiem, izdarot grozījumus šajā regulā. Šādus eksperimentālus pētījumus veic, lai novērtētu attiecīgās datu apkopošanas iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko nodrošina datu pieejamība attiecībā uz datu apkopošanas izmaksām un respondentu slogu.

21. pants

Informācijas izplatīšana

1.   Komisija izplata vispārīgu informāciju, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (11), jo īpaši tās 4. pantu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 18. pantu.

2.   Informācija, kas ietverta 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir publiski pieejama attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši elektroniskā veidā.

3.   Regulas 3. panta 3. punkta k) apakšpunktā minētie gada ziņojumi ir publiski pieejami. Norādes uz šiem ziņojumiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija var izlemt regulāri sniegt citu vispārēju informāciju attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši elektroniskā veidā.

4.   Regulas 9. pantā minētie Eiropas Savienības mēroga mērķi un atsauce uz pieņemtajiem III nodaļā minētajiem darbības plāniem ir publiski pieejama un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Individuālu pieeju konkrētai informācijai, piemēram, apstiprinātajiem datiem un statistikai, piešķir datu sniedzējam, uz kuru šī informācija un darbības attiecas tieši.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Pārsūdzība

Dalībvalstīm jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi pamatoti un uz tiem attiecas efektīva pārskatīšanas un/vai pārsūdzības procedūra.

23. pants

Pārejas pasākumi

Ja dalībvalstis pirmā pārskata perioda laikā izlemj pieņemt darbības uzlabošanas plānu ar funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa mērķiem, tās nodrošina, ka:

a)	plāns aizstāj valsts plānus, sākot no 1. janvāra vienā no pārskata perioda gadiem;

b)	plāna ilgums nepārsniedz atlikušo pārskata perioda ilgumu;

c)	plāna darbības mērķi ir vismaz tik vērienīgi, kā apvienojot iepriekšējos valsts mērķus.

24. pants

Sistēmas pārskats

Komisija pārskata procesa efektivitāti līdz 2013. gada 1. jūlijam. Līdz 2014. gada beigām un regulāri pēc tam Komisija pārskata darbības uzlabošanas sistēmu un jo īpaši analizē sistēmas ietekmi, efektivitāti un darbības jomu, pienācīgi ņemot vērā ICAO veikto darbu šajā jomā.

25. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2096/2005

Regulu (EK) Nr. 2096/2005 groza šādi:

1.

I pielikuma 2. nodaļas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2.2.   Organizatoriskā vadība Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izveido uzņēmējdarbības plānu par vismaz piecu gadu laika posmu. Uzņēmējdarbības plānā: a) izklāsta vispārējos pakalpojumu sniedzēja mērķus, stratēģiju šo mērķu sasniegšanai atbilstoši pakalpojumu sniedzēja iespējamam vispārējam ilgtermiņa plānam un saistībā ar attiecīgajām Eiropas Savienības prasībām infrastruktūras attīstības vai citu tehnoloģiju attīstības kontekstā; b) ietver attiecīgo darba sasniegumu mērķus, kas var būt piemērojami drošības, kapacitātes, vides un izmaksu efektivitātes ziņā. Informācija, kas ietverta a) un b) apakšpunktā, atbilst valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā minētajam darbības plānam un attiecībā uz drošības datiem ir konsekventa ar valsts drošības programmu, kas minēta ICAO 11. pielikuma standarta pantā 2.27.1., kas 2009. gada 20. jūlijā grozīts ar 47B-A. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izstrādā drošības un uzņēmējdarbības pamatojumus lielākajiem investīciju projektiem, tostarp vajadzības gadījumā ietekmes novērtējumu par atbilstošajiem darbības mērķiem, kas minēti 2.2. panta b) apakšpunktā, un nosaka ieguldījumus, ko paredz juridiskās prasības, kas saistītas ar SESAR īstenošanu. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izveido gada plānu par nākamo gadu, kurā precizē uzņēmējdarbības plānā iekļauto un apraksta tajā veiktās izmaiņas. Gada plānā iekļauj šādus aspektus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līmeni un kvalitāti, piemēram, aspektus, kas var būt piemērojami paredzamajam jaudas līmenim, drošībai, videi un izmaksu efektivitātei: a) informāciju par jaunas infrastruktūras ieviešanu vai cita veida attīstības aspektus un formulējumu attiecībā uz to, kā tas palīdzēs uzlabot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājus, tostarp pakalpojumu kvalitāti un sniegšanas līmeni; b) darbības rādītājus, kas atbilst valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka darbības plānam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā, ar kuriem pietiekami varētu novērtēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un līmeni; c) informāciju par pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu drošības riskus, kas apzināti aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības plānā, tostarp drošības rādītājus, lai pārraudzītu drošības riskus, un vajadzības gadījumā riska mazināšanas pasākumu plānotās izmaksas; d) pakalpojumu sniedzēja paredzētās īstermiņa finanšu pozīcijas, kā arī izmaiņas, ko tās rada uzņēmējdarbības plānā vai kā tās to ietekmē. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma saskaņā ar nosacījumiem, ko valsts uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar valsts tiesībām, nodrošina Komisijai uzņēmējdarbības plāna un gada plāna daļu par darbības rādītājiem.”

2.

I pielikuma 9. nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu: “9.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIŅOJUMU SNIEGŠANU Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jāspēj iesniegt attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei gada pārskatu par savu darbību. Pārskatā iekļaujami finanšu rezultāti, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. panta noteikumus pakalpojumu sniegšanas regulā, kā arī dati par darbību un citu svarīgu rīcību un uzlabojumiem, jo īpaši drošības jomā. Ziņojumā obligāti iekļauj: — sniegto pakalpojumu līmeņa novērtējumu, — pakalpojuma sniedzēju sniegumu salīdzinājumā ar darbības mērķiem, kā noteikts uzņēmējdarbības plānā, salīdzinot praktiski padarīto ar gada plānu, izmantojot snieguma rādītājus, kas iekļauti gada plānā, — jāsniedz dažādo mērķu skaidrojums un jānosaka pasākumi, lai novērstu nepilnības Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā minētā pārskata perioda laikā, — darbības un infrastruktūras izmaiņas, — finanšu rezultātus, ja vien tos nepublicē atsevišķi atbilstoši pakalpojumu sniegšanas Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. panta 1. punktam, — informāciju par oficiālo apspriežu gaitu ar pakalpojumu sniedzējiem, — informāciju par cilvēkresursu politiku. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs gada pārskata saturu sagatavo pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un publisko valsts uzraudzības iestādes noteiktajam un saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”

26. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulas V nodaļu piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Pirmais pārskata periods sākas 2012. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 341, 7.12.2006., 3. lpp.

(3)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(5)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(6)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.

(7)  OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.

(8)  OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.

(9)  OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.

(10)  OV L 335, 21.12.2005., 13. lpp.

(11)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

---

---

---

---

---