22.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 155/19

(1)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (1) un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2).

(2)

Nosacījumi, procedūras un pienākumi, kas piemērojami migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II, ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1104/2008 (3) un Lēmumā 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (4). Tomēr šo dokumentu darbības termiņš beigsies vēlākais 2010. gada 30. jūnijā.

(3)

Priekšnosacījumi migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II līdz 2010. gada 30. jūnijam netiks izpildīti. Lai SIS II uzsāktu darbību, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI, būtu jāturpina piemērot Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI, līdz migrēšana ir pabeigta.

(4)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina cieši sadarboties visos izstrādes un migrēšanas posmos, lai pilnībā pabeigtu procesu. Lai sekmētu sadarbību un nodrošinātu dalībvalstu tiešu atbalstu centrālajam SIS II projektam, Padomes 2009. gada 26.–27. februāra un 4.–5. jūnija secinājumos par SIS II tika paredzēta neformāla struktūra ar nosaukumu “Vispārējā programmu vadības valde”, kurā darbojas dalībvalstu eksperti. Grupas sekmīgā darbība un nepieciešamība vēl vairāk pastiprināt sadarbību un projekta pārskatāmību attaisno grupas oficiālu iekļaušanu SIS II vadības struktūrā. Tādēļ būtu oficiāli jāizveido ekspertu grupa jeb Vispārējā programmu vadības valde, kas papildinātu pašreizējo organizācijas struktūru. Lai nodrošinātu efektivitāti un izmaksu lietderīgumu, būtu jānosaka ekspertu skaita ierobežojums. Šai ekspertu grupai nevajadzētu skart Komisijas un dalībvalstu atbildību.

(5)

Komisijai arī turpmāk būtu jāatbild par centrālo SIS II un tās komunikācijas infrastruktūru. Ir jāuztur un, ja vajadzīgs, jāturpina attīstīt centrālo SIS II un komunikācijas infrastruktūru. Centrālās SIS II papildu attīstībā būtu vienmēr jāiekļauj kļūdu labošana. Komisijai būtu jānodrošina kopīgo pasākumu koordinācija un atbalsts tiem.

(6)

Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu.

(7)

Tādēļ būtu jāpielāgo migrēšanas arhitektūras tehnisko komponentu apraksts, lai būtu iespējams cits tehnisks risinājums, konkrēti – SIS 1+ RE – centrālās SIS II attīstīšanai. SIS 1+ RE ir iespējams tehniskais risinājums centrālās SIS II attīstīšanai un Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteikto mērķu sasniegšanai.

(8)

SIS 1+ RE raksturo tas, ka SIS II attīstīšanai un SIS 1+ izmantos vienus un tos pašus līdzekļus. Tādēļ šajā regulā minētās atsauces uz SIS II tehnisko arhitektūru un migrēšanas procesu, ja tiek īstenots alternatīvs tehniskais risinājums, būtu lasāmas kā atsauces uz SIS II, kuras pamatā ir cits tehniskais risinājums, tās mutatis mutandis piemērojot šā risinājuma tehniskajām īpatnībām, atbilstoši mērķim attīstīt centrālo SIS II.

(9)

Uz cita tehniskā risinājuma pamata veidotas centrālās SIS II attīstīšana būtu jāfinansē no Savienības vispārējā budžeta, ievērojot pareizas finanšu vadības principu. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), Komisija var deleģēt budžeta izpildes uzdevumus valstu publiskā sektora struktūrām. Ņemot vērā politisko nostāju un ievērojot Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 paredzētos nosacījumus, gadījumā, ja notiktu pāreja uz alternatīvu risinājumu, Komisija tiktu aicināta deleģēt ar SIS II attīstīšanu uz SIS 1+ RE pamata saistītos budžeta izpildes uzdevumus Francijai.

(10)

Jebkāda tehniskā risinājuma gadījumā migrēšanas rezultātam centrālā līmenī vajadzētu būt SIS 1+ datubāzes un jaunu SIS II funkciju, tostarp papildu datu kategoriju, pieejamība centrālajā SIS II.

(11)

Dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāatbild par savām valsts sistēmām (N.SIS II). Joprojām ir jāuztur un, ja vajadzīgs, jāturpina attīstīt N.SIS II.

(12)

Francijai arī turpmāk būtu jāatbild par tehniskā atbalsta funkciju (C.SIS).

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidi un datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu (22.) Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

(15)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)

Šī regula neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis, kā noteikts attiecīgi Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(18)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (9).

(19)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(20)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/EK (12) 3. pantu,

1.

Regulas 1. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   SIS II attīstīšanu var veikt, ieviešot alternatīvu tehnisko risinājumu ar tam raksturīgajām tehniskajām specifikācijām.”

2.

Regulas 4. panta ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Lai nodrošinātu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, vajadzīgajā apmērā dara pieejamus šādus komponentus:”.

3.

Regulas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ciktāl tas nepieciešams, konvertētājs konvertē datus divos virzienos starp C.SIS un centrālo SIS II un nodrošina to, ka C.SIS un SIS II ir sinhronizētas.”

4.

Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, migrē no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un no Komisijas.”

5.

Iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Vispārējā programmu vadības valde

1.   Neskarot attiecīgos Komisijas, 17. pantā minētās komitejas, Francijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, pienākumus un darbības, ar šo izveido tehnisko ekspertu grupu ar nosaukumu “Vispārējo programmu vadības valde” (turpmāk “valde”). Valde darbojas kā padomdevēja struktūra, kas nodrošina atbalstu centrālajam SIS II projektam un palīdz saskaņot centrālo un valstu SIS II projektus. Valdei nav ne lēmumu pieņemšanas pilnvaru, ne pilnvaru pārstāvēt Komisiju vai dalībvalstis.

2.   Valdē ir ne vairāk kā desmit locekļu, kas tiekas regulārās sanāksmēs. Dalībvalstis, kas darbojas Padomē, ieceļ ne vairāk kā astoņus ekspertus un tikpat lielu skaitu aizstājēju. Atbildīgā Komisijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors no Komisijas amatpersonu vidus ieceļ ne vairāk kā divus ekspertus un divus aizstājējus.

Valdes sanāksmēs var piedalīties citi dalībvalstu eksperti un Komisijas amatpersonas, kas tieši iesaistītas SIS II projektu attīstīšanā, to attiecīgai administrācijai vai iestādei apmaksājot izdevumus.

Kā noteikts nolikuma 5. punktā, valde var uzaicināt citus ekspertus piedalīties valdes sanāksmēs, to attiecīgai administrācijai, iestādei vai uzņēmumam apmaksājot izdevumus.

3.   Valdes sanāksmēs vienmēr uzaicina piedalīties ekspertus, ko iecēlusi dalībvalsts, kura veic prezidentvalsts pienākumus, un nākamā prezidentvalsts.

4.   Valdes sekretariātu nodrošina Komisija.

5.   Valde izstrādā savu nolikumu, kurā paredz konkrētas procedūras attiecībā uz šādiem jautājumiem:

Nolikums stājas spēkā pēc tam, kad ir saņemts labvēlīgs atzinums no Komisijas atbildīgā ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora un no dalībvalstīm, kas iesaistītas 17. pantā minētās komitejas darbā.

6.   Valde regulāri iesniedz rakstiskus ziņojumus par projekta virzību, tostarp arī par sniegtajiem padomiem un to pamatojumu, 17. pantā minētajai komitejai vai – attiecīgā gadījumā – atbilstīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām.

7.   Neskarot 15. panta 2. punktu, valdes darbību dēļ radušās administratīvās izmaksas un ceļošanas izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta, ciktāl tās netiek atmaksātas no citiem līdzekļiem. Attiecībā uz to valdes locekļu, kurus iecēlušas dalībvalstis, kas darbojas Padomē, un ekspertu, kuri uzaicināti piedalīties saskaņā ar šā panta 3. punktu, ceļošanas izdevumiem saistībā ar valdes darbu piemēro Komisijas “Noteikumus par to izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas Komisijā nenodarbinātām personām, kuras kā eksperti ir uzaicinātas piedalīties sanāksmēs”.”

6.

Regulas 19. panta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2013. gada 31. martā vai, ja saskaņā ar 1. panta 3. punktu notiek pāreja uz alternatīvu tehnisko risinājumu, ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.”