29.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/11

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 439/2010

(2010. gada 19. maijs),

ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Savienības politika attiecībā uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) paredz saskaņā ar Hāgas programmu izveidot kopēju patvēruma telpu, izmantojot efektīvu saskaņotu procedūru atbilstīgi Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīcijām.

(2)	Pateicoties tam, ka ir ieviesti kopējie minimālie standarti, pēdējos gados ir gūti lieli panākumi KEPS izveidošanā. Dalībvalstu starpā tomēr pastāv krasas atšķirības starptautiskās aizsardzības piešķiršanā un šādas starptautiskās aizsardzības īstenošanas veidos. Šīs atšķirības būtu jāmazina.

(3)

Komisija 2008. gada jūnijā pieņemtajā Patvēruma politikas plānā paziņoja par savu nodomu attīstīt KEPS, ierosinot pārskatīt esošos juridiskos instrumentus, lai labāk saskaņotu piemērojamos standartus, un stiprinot atbalstu dalībvalstu praktiskajai sadarbībai, jo īpaši iesniedzot likumdošanas priekšlikumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (Atbalsta birojs) izveidi, lai uzlabotu dalībvalstu operatīvās sadarbības koordināciju nolūkā efektīvi īstenot kopīgos noteikumus.

(4)

Eiropadome 2008. gada septembrī pieņemtajā Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā svinīgi atgādināja, ka visiem vajātiem ārvalstniekiem ir tiesības saņemt palīdzību un aizsardzību Eiropas Savienības teritorijā, piemērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, kā arī ar to saistītos citus līgumus. Tika arī skaidri nolemts 2009. gadā izveidot Eiropas atbalsta biroju.

(5)

Praktiskā sadarbība patvēruma jomā ir paredzēta, lai Eiropas tiesiskajā regulējumā palielinātu dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procedūru konverģenci un nodrošinātu to nepārtrauktu kvalitāti šajā jomā atbilstīgi Eiropas tiesiskajam pamatam. Pēdējos gados jau ir uzsākts liels skaits praktiskās sadarbības pasākumu, īpaši pieņemot kopēju pieeju informācijai par izcelsmes valsti un izveidojot kopēju Eiropas apmācību programmu patvēruma jomā.

(6)	Lai nostiprinātu un attīstītu šos sadarbības pasākumus, būtu jāizveido Atbalsta birojs. Atbalsta birojam būtu pienācīgi jāņem vērā šo sadarbības pasākumu rezultāti un gūtā pieredze.

(7)

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās jo īpaši sakarā ar to ģeogrāfiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, Atbalsta birojam vajadzētu atbalstīt Savienības savstarpējas solidaritātes veidošanos, lai veicinātu labāku starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu starp dalībvalstīm, vienlaikus rūpējoties, lai patvēruma un uzņemšanas sistēmas netiktu ļaunprātīgi izmantotas.

(8)

Lai optimāli īstenotu savas pilnvaras, Atbalsta birojam vajadzētu būt neatkarīgam, risinot tehniskos jautājumus, un juridiski, administratīvi un finansiāli autonomam. Tālab Atbalsta birojam vajadzētu būt Savienības struktūrai ar juridiskas personas statusu un izpildes pilnvarām, kuras tam piešķir ar šo regulu.

(9)

Atbalsta birojam būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar patvēruma jomā atbildīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, izmantojot šo dienestu resursus un īpašās zināšanas, kā arī sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Atbalsta biroju, lai nodrošinātu, ka tas spēj īstenot savas pilnvaras.

(10)

Atbalsta birojam būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) un, vajadzības gadījumā, attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai izmantotu to īpašās zināšanas un atbalstu. Tālab būtu pilnībā jāatzīst UNHCR un citu attiecīgu starptautisku organizāciju loma, un šīs organizācijas būtu pilnībā jāiesaista Atbalsta biroja darbā. Jebkādiem finanšu līdzekļiem, ko Atbalsta birojs dara pieejamus UNHCR saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu būt par pamatu dubultai UNCHR darbību finansēšanai, izmantojot citus starptautiskus vai valstu resursus.

(11)

Turklāt, lai sasniegtu savu mērķi un, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Atbalsta birojam būtu jāsadarbojas ar citām Savienības struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (2), un ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (3).

(12)	Atbalsta birojam būtu jāsadarbojas arī ar Eiropas Migrācijas tīklu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (4), lai novērstu darbību dublēšanos. Atbalsta birojam būtu arī jāuztur ciešs dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai patvēruma jomā apmainītos ar informāciju un dalītos ar zināšanām.

(13)

Atbalsta birojam vajadzētu būt Eiropas zināšanu centram patvēruma jomā, kas ir atbildīgs par to, lai atvieglotu, koordinētu un stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību daudzajos patvēruma jomas aspektos, lai dalībvalstis varētu nodrošināt labāku starptautisko aizsardzību tiem, kuriem uz to ir tiesības, vienlaikus attiecīgā gadījumā taisnīgi un efektīvi izturoties pret tiem, kuri neatbilst starptautiskās aizsardzības sniegšanas nosacījumiem. Atbalsta biroja pilnvaras būtu jāvērš uz trim galvenajiem uzdevumiem, proti, dot ieguldījumu KEPS īstenošanā, atbalstīt praktisku dalībvalstu sadarbību patvēruma jomā un atbalstīt īpaši noslogotās dalībvalstis.

(14)	Atbalsta birojam nevajadzētu būt nekādai tiešai vai netiešai ietekmei uz dalībvalstu patvēruma iestāžu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

(15)

Lai sniegtu un/vai koordinētu ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas, Atbalsta birojam pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu jākoordinē darbība, lai atbalstītu šo dalībvalsti, inter alia, izmantojot tādu patvēruma atbalsta grupu norīkošanu uz to teritorijām, kurās piedalās patvēruma eksperti. Šīm grupām jo īpaši būtu jādalās kompetencē par mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, jāsniedz informācija par izcelsmes valstīm un zināšanas saistībā ar patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību. Šai regulai būtu jāregulē patvēruma atbalsta grupu darbības nosacījumi, lai nodrošinātu to norīkošanas efektivitāti.

(16)

Ņemot vērā Atbalsta biroja neatkarību, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātnisko un tehnisko kvalitāti, tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamību un tā centienus, veicot tam uzticētos uzdevumus, Atbalsta birojam būtu jāveic pasākumi sava mērķa sasniegšanai apstākļos, kas dod tam iespēju būt par atsauces punktu.

(17)

Lai efektīvi kontrolētu Atbalsta biroja darbību, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām tā valdē. Ja iespējams, valdes sastāvā vajadzētu būt to dalībvalstu patvēruma dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par patvēruma politiku, vai to pārstāvjiem. Valdei būtu jāuztic vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši lai izstrādātu budžetu, pārbaudītu tā izpildi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, noteiktu pārredzamas darba procedūras Atbalsta biroja lēmumu pieņemšanai, pieņemtu gada ziņojumu par patvēruma situāciju Savienībā un tehniskus dokumentus par Savienības patvēruma instrumentu īstenošanu un ieceltu izpilddirektoru un, vajadzības gadījumā – izpildkomiteju. Ņemot vērā UNHCR īpašās zināšanas patvēruma jomā, tam vajadzētu būt pārstāvētam ar valdes locekli bez balsstiesībām, lai tas būtu pilnībā iesaistīts Atbalsta biroja darbā.

(18)

Ņemot vērā Atbalsta biroja uzdevumu būtību un izpilddirektora nozīmi un lai dotu iespēju Eiropas Parlamentam dot atzinumu par izraudzīto kandidātu, pirms viņš ir iecelts amatā, kā arī pirms ir pagarināts viņa pilnvaru termiņš, izpilddirektors būtu jāaicina nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas vai komiteju jautājumiem. Izpilddirektoram būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam gada darbības pārskats. Turklāt Eiropas Parlamentam vajadzētu dot iespēju aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi.

(19)

Lai nodrošinātu Atbalsta biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veidos Savienības iemaksas. Atbalsta biroja finansēšanu nosaka ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu, kā tas izklāstīts 47. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5). Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(20)

Atbalsta birojam būtu jāsadarbojas ar trešo valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un trešām valstīm saistībā ar sadarbības mehānismiem, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumiem.

(21)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Apvienotā Karaliste un Īrija ar 2009. gada 18. maija vēstulēm ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(22)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādēļ šī regula Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro.

(23)

Ņemot vērā to, ka Dānija, būdama dalībvalsts, līdz šim ir veicinājusi dalībvalstu praktisku sadarbību patvēruma jomā, Atbalsta birojam būtu jāsekmē operatīva sadarbība ar Dāniju. Lai to panāktu, Dānijas pārstāvis būtu jāaicina apmeklēt visas valdes sanāksmes, turklāt valdei attiecīgā gadījumā vajadzētu arī spēt pieņemt lēmumu par uzaicinājumu Dānijas novērotājiem piedalīties darba grupu sanāksmēs.

(24)

Lai sasniegtu tā mērķi, Atbalsta birojam vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Atbalsta birojam arī vajadzētu, vienojoties ar Komisiju, spēt atbilstīgi LESD noteikumiem izveidot sadarbības mehānismus ar citām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumus ar Savienību, lai pieņemtu un piemērotu Savienības tiesību aktus. Tomēr Atbalsta birojam nekādā gadījumā nevajadzētu veidot autonomu ārējo politiku.

(25)	Atbalsta birojam būtu jāpiemēro Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6) (Finanšu regulu), un jo īpaši tās 185. pantu.

(26)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7), būtu bez ierobežojumiem jāattiecina uz Atbalsta biroju, kuram būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (8).

(27)	Atbalsta birojam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (9).

(28)	Personas datu apstrādei, ko veic Atbalsta birojs, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

(29)

Mītnes nolīgumā būtu jānosaka nepieciešamie noteikumi par Atbalsta biroja atrašanās vietu dalībvalstī, kurā jābūt tā mītnei, un visam Atbalsta biroja personālam un viņu ģimenes locekļiem piemērojamie īpašie noteikumi. Turklāt uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi Atbalsta biroja labai darbībai, tostarp skolas bērniem un transports, lai tādējādi varētu piesaistīt augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašas ģeogrāfiskās teritorijas.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, vajadzību uzlabot KEPS īstenošanu, atvieglot, koordinēt un stiprināt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, sniegt un/vai koordinēt operatīvā atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās darbības mēroga un seku dēļ tos var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(31)	Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un tie būtu jāpiemēro saskaņā ar hartas 18. pantā atzītajām patvēruma tiesībām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA IZVEIDE UN TĀ MĒRĶIS

1. pants

Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveide

Ar šo ir izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (Atbalsta birojs), lai sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) īstenošanā, stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā un lai sniegtu un/vai koordinētu operatīvā atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas.

2. pants

Atbalsta biroja mērķis

1.   Atbalsta birojs atvieglo, koordinē un stiprina dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomas dažādajos aspektos, lai palīdzētu uzlabot KEPS īstenošanu. Šajā sakarā Atbalsta birojs ir pilnībā iesaistīts KEPS ārējā dimensijā.

2.   Atbalsta birojs sniedz efektīvu operatīvu atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas, izmantojot visus tā rīcībā esošos noderīgos resursus, kas var ietvert dalībvalstu nodrošināto resursu koordināciju saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Atbalsta birojs sniedz zinātnisko un tehnisko palīdzību Savienības politikas veidošanai un likumdošanai visās jomās, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz patvērumu, lai tas spētu sniegt pilnīgu atbalstu praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā un efektīvi pildīt savus uzdevumus. Tas ir neatkarīgs informācijas avots attiecībā uz visiem jautājumiem šajās jomās.

4.   Ņemot vērā Atbalsta biroja neatkarību, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātnisko un tehnisko kvalitāti, tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamību un tā centienus, veicot tam uzticētos uzdevumus, un sniedzot informācijas tehnoloģiju atbalstu, kas nepieciešams tā pilnvaru īstenošanai, Atbalsta birojs veic savus uzdevumus apstākļos, kas dod tam iespēju būt par atsauces punktu.

5.   Atbalsta birojs cieši sadarbojas ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem valsts dienestiem, un ar Komisiju. Atbalsta birojs veic savus uzdevumus, neskarot uzdevumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, un cieši sadarbojas ar šīm struktūrām un UNHCR.

6.   Atbalsta birojam nav nekāda ietekme uz dalībvalstu patvēruma iestāžu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

2.   NODAĻA

ATBALSTA BIROJA UZDEVUMI

1.   IEDAĻA

Atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā

3. pants

Paraugprakse

Atbalsta birojs rīko, veicina un koordinē pasākumus, ar ko dara iespējamu informācijas apmaiņu, kā arī apzina paraugpraksi patvēruma jomā un tās apmaiņu starp dalībvalstīm.

4. pants

Izcelsmes valstu informācija

Atbalsta birojs rīko, veicina un koordinē pasākumus, kas saistīti ar izcelsmes valstu informāciju un jo īpaši:

a)

izmantojot visus būtiskos informācijas avotus, – tostarp no valsts, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām un Savienības iestādēm un struktūrām gūtu informāciju, – pārredzami un objektīvi apkopo būtisku, uzticamu, precīzu un aktuālu informāciju par to personu izcelsmes valstīm, kuras lūdz starptautisko aizsardzību;

b)	sagatavo ziņojumus par izcelsmes valstīm, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar a) punktu;

c)	pārvalda un turpmāk pilnveido portālu, kurā iekļauta izcelsmes valstu informācija, un uztur šo portālu, lai nodrošinātu pārredzamību saskaņā ar vajadzīgajiem noteikumiem par piekļuvi šādai informācijai saskaņā ar 42. pantu;

d)	izstrādā kopēju formu un kopīgu metodoloģiju, lai izklāstītu, pārbaudītu un izmantotu izcelsmes valstu informāciju;

e)

pārredzami analizē izcelsmes valstu informāciju, lai stiprinātu izvērtējuma kritēriju konverģenci un vajadzības gadījumā izmantotu vienas vai vairāku darba grupu sanāksmju rezultātus. Minētā analīze nenozīmē, ka ar to dalībvalstīm ir sniegtas norādes par starptautiskas aizsardzības pieteikumu apmierināšanu vai noraidīšanu.

5. pants

Atbalsts starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai Savienības iekšienē

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Atbalsta birojs veicina, atvieglo un koordinē informācijas apmaiņu un citus pasākumus, kas saistīti ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu Savienības iekšienē. Pārvietošanu Savienības iekšienē veic tikai, pamatojoties uz vienošanos starp dalībvalstīm un ar attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja piekrišanu un, vajadzības gadījumā, apspriežoties ar UNHCR.

6. pants

Atbalsts apmācībām

1.   Atbalsta birojs izveido un izstrādā apmācības, kas pieejamas visu valstu pārvaldes iestāžu un tiesu un tribunālu pārstāvjiem, kā arī patvēruma jomā atbildīgajiem dalībvalstu dienestiem. Dalība apmācībās neskar valsts sistēmas un procedūras.

Atbalsta birojs veido šādas apmācības ciešā sadarbībā ar dalībvalstu patvēruma iestādēm un, attiecīgā gadījumā, izmantojot akadēmisko iestāžu un citu attiecīgu organizāciju pieredzi.

2.   Atbalsta birojs pārvalda un pilnveido Eiropas apmācību programmu patvēruma jomā, ņemot vērā pastāvošo Savienības sadarbību minētajā jomā.

3.   Atbalsta biroja piedāvātās apmācības var būt vispārīgas, specifiskas vai tematiskas, un tās var ietvert instruktoru apmācības metodoloģiju.

4.   Specifiskās vai tematiskās mācības par zināšanām un prasmēm attiecībā uz patvēruma jautājumiem ietver, bet neaprobežojas ar:

a)	starptautiskajām cilvēktiesībām un Savienības tiesību kopumu patvēruma jomā, tostarp specifiskiem juridiskiem un judikatūras jautājumiem;

b)	jautājumiem, kas saistīti ar to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, ko iesniegušas nepilngadīgas personas un neaizsargātas personas ar īpašām vajadzībām;

c)	intervēšanas tehnikām;

d)	medicīnas un tiesību ekspertu ziņojumu izmantošanu patvēruma procedūrās;

e)	jautājumiem, kas saistīti ar izcelsmes valstu informācijas sagatavošanu un izmantošanu;

f)	uzņemšanas apstākļiem, tostarp īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem.

5.   Piedāvātās apmācības ir augstā līmenī, un tajās ir apzināti galvenie principi un labas prakses piemēri, lai palielinātu administratīvo metožu un lēmumu un valstu judikatūru konverģenci, pilnībā ievērojot valsts tiesu un tribunālu neatkarību.

6.   Atbalsta birojs rīko 15. pantā minētajā patvēruma reakcijas rezerves sarakstā iekļautajiem ekspertiem īpašas mācības saistībā ar veicamajiem pienākumiem un uzdevumiem, kā arī regulāras praktiskās nodarbības minētajiem ekspertiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas noteikts gada darba programmā.

7.   Atbalsta birojs var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā.

7. pants

Atbalsts KEPS ārējiem aspektiem

Vienojoties ar Komisiju, Atbalsta birojs koordinē informācijas apmaiņu un citas veiktās darbības, kas saistītas ar jautājumiem par instrumentu un mehānismu īstenošanu saistībā ar KEPS ārējo dimensiju.

Atbalsta birojs koordinē informācijas apmaiņu un citas pārvietošanas darbības, ko dalībvalstis veikušas, lai apmierinātu bēgļu starptautiskās aizsardzības vajadzības trešās valstīs un paustu solidaritāti ar to uzņēmējām valstīm.

Atbalsta birojs saskaņā ar savām pilnvarām un saskaņā ar 49. pantu var tehniskos jautājumos sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši lai sekmētu un atbalstītu to, ka trešās valstis stiprina pašas savu patvērumu un uzņemšanas sistēmu resursus, un lai īstenotu reģionālās aizsardzības programmas un citas attiecīgas darbības, ar ko panākt noturīgus risinājumus.

2.   IEDAĻA

Atbalsts dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas

8. pants

Patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpaša noslogotība

Atbalsta birojs koordinē un atbalsta kopēju darbību, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas, kas to uzņemšanas iestādēm un patvēruma sistēmām uzliek ārkārtīgi smagu slogu un prasa steidzamus risinājumus. Šāda noslogojuma pazīme var būt pēkšņa liela skaita tādu trešo valstu valstspiederīgo ierašanās, kuriem var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, un tā iemesls var būt attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija.

9. pants

Informācijas vākšana un analīze

1.   Lai varētu izvērtēt īpaši noslogoto dalībvalstu vajadzības, Atbalsta birojs, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu, UNHCR un, vajadzības gadījumā, citu attiecīgu organizāciju sniegto informāciju, vāc visu atbilstīgo informāciju, kas ļauj identificēt, sagatavot un noteikt 10. pantā minētos ārkārtas pasākumus, lai rastu risinājumu īpašajam noslogojumam.

2.   Atbalsta birojs, pamatojoties uz to īpaši noslogoto dalībvalstu sniegtajiem datiem, sistemātiski identificē, vāc un analizē informāciju par struktūrām un pieejamiem cilvēkresursiem, jo īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā, informāciju par izcelsmes valstīm un palīdzību, ko sniedz, lai šajās īpaši noslogotajās dalībvalstīs risinātu un pārvaldītu patvēruma lietas, un par to uzņemšanas iespējām, lai veicinātu, ka dažādo dalībvalstu patvēruma iestāžu starpā varētu notikt ātra un uzticama savstarpēja informācijas apmaiņa.

3.   Atbalsta birojs analizē datus par pēkšņu trešo valstu valstspiederīgo masveida ierašanos, kas var izraisīt īpašu patvēruma un uzņemšanas sistēmu noslogojumu, un nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Atbalsta birojs izmanto pastāvošās agrīnās brīdināšanas sistēmas un mehānismus un, vajadzības gadījumā, pats savām vajadzībām izveido agrīnās brīdināšanas sistēmu.

10. pants

Atbalsta darbības dalībvalstīm

Pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma Atbalsta birojs koordinē darbības, lai atbalstītu dalībvalstis, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas, tostarp koordinē:

a)	darbības īpaši noslogoto dalībvalstu atbalstam, lai atvieglotu kompetento valsts iestāžu izskatāmo patvēruma pieteikumu sākotnējo analīzi;

b)	darbības, kas īpaši noslogotajām dalībvalstīm ļauj īstenot piemērotus uzņemšanas mehānismus, jo īpaši ārkārtas izmitināšanu, transportu un medicīnisko palīdzību;

c)	patvēruma atbalsta grupas, kuru darbības kārtība ir noteikta 3. nodaļā.

3.   IEDAĻA

Ieguldījums KEPS īstenošanā

11. pants

Informācijas vākšana un apmaiņa

1.   Atbalsta birojs rīko, koordinē un veicina informācijas apmaiņu starp patvēruma jautājumos kompetentajām dalībvalstu iestādēm, kā arī starp Komisiju un patvēruma jautājumos kompetentajām dalībvalstu iestādēm, par to, kā tiek īstenoti visi instrumenti, kas izriet no Savienības acquis patvēruma jomā. Tālab Atbalsta birojs var veidot faktu, juridisko un judikatūras datu bāzes attiecībā uz valsts, Eiropas un starptautiskā mēroga patvēruma jomas instrumentiem, inter alia, izmantojot esošās sistēmas. Neskarot Atbalsta biroja darbību saskaņā ar 15. un 16. pantu, šādās datu bāzēs neuzglabā personas datus, ja vien šos datus Atbalsta birojs nav ieguvis no publiski pieejamiem dokumentiem.

2.   Jo īpaši Atbalsta birojs apkopo šādu informāciju:

a)	par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu valsts pārvaldes struktūrās un iestādēs;

b)	par valstu tiesību aktiem un tiesisko attīstību patvēruma jomā, tostarp par judikatūru.

12. pants

Ziņojumi un citi Atbalsta biroja dokumenti

1.   Atbalsta birojs sagatavo gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Savienībā, attiecīgi ņemot vērā informāciju, kas jau pieejama no citiem attiecīgiem avotiem. Šajā ziņojumā Atbalsta birojs izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai uzlabotu KEPS kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.

2.   Atbalsta birojs saskaņā ar tā darba programmu vai pēc valdes vai Komisijas pieprasījuma, attiecīgi ņemot vērā dalībvalstu vai Eiropas Parlamenta paustos viedokļus, ciešā sadarbībā ar savām darba grupām un Komisiju var sagatavot tehniskus dokumentus par to, kā īsteno patvēruma jomas Savienības instrumentus, tostarp pamatnostādnes un darbības rokasgrāmatu. Ja šādos tehniskos dokumentos atsaucas uz starptautiskajām bēgļu tiesībām, pienācīgi ņem vērā attiecīgās UNHCR pamatnostādnes. Šie dokumenti nenozīmē, ka ar tiem dalībvalstīm sniedz norādes par starptautiskās aizsardzības pieteikumu apmierināšanu vai noraidīšanu.

3.   NODAĻA

PATVĒRUMA ATBALSTA GRUPAS

13. pants

Koordinēšana

1.   Īpaši noslogota dalībvalsts vai dalībvalstis var Atbalsta birojam iesniegt pieprasījumu norīkot patvēruma atbalsta grupu. Pieprasītāja dalībvalsts vai dalībvalstis saskaņā ar 18. panta 1. punktu jo īpaši sniedz situācijas raksturojumu, norāda norīkošanas pieprasījuma mērķus un paredzamās norīkošanas prasības.

2.   Atbildot uz šādu pieprasījumu, Atbalsta birojs, pamatojoties uz 18. pantā minēto darbības plānu, var koordinēt nepieciešamo tehnisko un operatīvo palīdzību pieprasītājai dalībvalstij vai dalībvalstīm un to, ka uz ierobežotu laiku uz šīs dalībvalsts vai šo dalībvalstu teritoriju norīko patvēruma atbalsta grupu.

14. pants

Tehniskā palīdzība

Patvēruma atbalsta grupas sniedz 18. pantā minētajā darbības plānā paredzētās specializētās zināšanas, jo īpaši saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību saskaņā ar 10. pantā noteiktajiem atbalsta pasākumiem dalībvalstīm.

15. pants

Patvēruma reakcijas rezerves saraksts

1.   Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu lemj par to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kas ir iekļaujami patvēruma atbalsta grupās (patvēruma reakcijas rezerves sarakstā). Kā patvēruma reakcijas rezerves saraksta daļu Atbalsta birojs izveido tulku sarakstu. Tāda pati procedūra attiecas uz jebkurām turpmākām izmaiņām patvēruma reakcijas rezerves sarakstā iekļauto ekspertu specializācijā un kopējā skaitā.

2.   Dalībvalstis piedalās patvēruma reakcijas rezerves saraksta izstrādē, izmantojot savas valsts ekspertu rezerves sarakstu, kas izveidots, pamatojoties uz noteiktu specializāciju, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju.

Dalībvalstis palīdz Atbalsta birojam noteikt tulku sarakstā iekļaujamos tulkus.

Dalībvalsts var izvēlēties norīkot tulkus vai var darīt tos pieejamus, izmantojot videokonferences.

16. pants

Norīkošana

1.   Netiek skarta piederības dalībvalsts autonomija attiecībā uz ekspertu (valsts rezerve) skaita un specializācijas izvēli un to norīkojuma ilgumu. Dalībvalstis izpilda Atbalsta biroja lūgumu nodrošināt šo ekspertu pieejamību norīkošanai, izņemot gadījumu, ja tajās ir situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi, piemēram, nepietiekams personāla daudzums, lai izpildītu to personu statusa noteikšanas procedūras, kas iesniegušas pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai. Dalībvalstis pēc Atbalsta biroja lūguma pēc iespējas drīz paziņo to valsts rezervē iekļauto ekspertu skaitu, vārdus un specializāciju, kurus tās var pēc iespējas drīz iekļaut patvēruma atbalsta grupas sastāvā.

2.   Nosakot patvēruma atbalsta grupas sastāvu, izpilddirektors ņem vērā īpašos apstākļus, kas radušies pieprasītājai dalībvalstij. Patvēruma atbalsta grupu komplektē saskaņā ar darbības plānu, kas minēts 18. pantā.

17. pants

Norīkošanas lēmuma pieņemšanas kārtība

1.   Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt Atbalsta biroja ekspertus, lai novērtētu situāciju pieprasītājā dalībvalstī.

2.   Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par jebkuru pieprasījumu norīkot patvēruma atbalsta grupu.

3.   Izpilddirektors attiecībā uz pieprasījumu norīkot patvēruma atbalstu grupu pieņem lēmumu pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors vienlaicīgi rakstveidā paziņo par lēmumu pieprasītājai dalībvalstij un valdei, norādot galvenos lēmuma apsvērumus.

4.   Ja izpilddirektors pieņem lēmumu norīkot vienu vai vairākas patvēruma atbalsta grupas, Atbalsta birojam un pieprasītājai dalībvalstij ir nekavējoties jāizveido darbības plāns saskaņā ar 18. pantu.

5.   Tiklīdz ir panākta vienošanās par minēto plānu, izpilddirektors par vajadzīgo ekspertu skaitu un to specializāciju informē dalībvalstis, kuras norīkošanai nodrošina ekspertus. Minēto informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, kas minēti 19. pantā, un tajā norāda dienu, kad paredzēts sākt norīkošanu. Kontaktpunktiem iesniedz arī darbības plāna eksemplāru.

6.   Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā lēmumus saistībā ar patvēruma atbalsta grupu norīkošanu pieņem struktūrvienības vadītājs, kas uzņēmies viņa uzdevumus.

18. pants

Darbības plāns

1.   Izpilddirektors un pieprasītāja dalībvalsts vienojas par darbības plānu, kurā precīzi noteikti nosacījumi patvēruma atbalsta grupu norīkošanai. Darbības plānā iekļauj šādas ziņas:

a)	situācijas apraksts, ietverot darbības veidu un norīkošanas mērķus, tostarp operatīvo mērķi;

b)	paredzamais patvēruma atbalsta grupu norīkošanas ilgums;

c)	ģeogrāfiskā atbildības teritorija pieprasītājā dalībvalstī, kur tiks norīkotas patvēruma atbalsta grupas;

d)	uzdevumu apraksts un īpaši norādījumi patvēruma atbalsta grupas dalībniekiem, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datu bāzēm un par aprīkojumu, ko tie drīkst izmantot pieprasītājā dalībvalstī; un

e)	patvēruma atbalsta grupu sastāvs.

2.   Izpilddirektoram un pieprasītājai dalībvalstij ir jāvienojas par visiem grozījumiem vai pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pieņemtā darbības plāna kopiju Atbalsta birojs nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.

19. pants

Valsts kontaktpunkts

Katra dalībvalstis norīko valsts kontaktpunktu saziņai ar Atbalsta biroju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz patvēruma atbalsta grupām.

20. pants

Savienības kontaktpunkts

1.   Izpilddirektors ieceļ vienu vai vairākus Atbalsta biroja ekspertus, kuri darbojas kā Savienības kontaktpunkts, kurš ir atbildīgs par koordinēšanu. Par šādu iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

2.   Savienības kontaktpunkts rīkojas Atbalsta biroja vārdā saistībā ar visiem patvēruma atbalsta grupu norīkošanas aspektiem. Savienības kontaktpunkts jo īpaši:

a)	pilda saziņas funkciju starp Atbalsta biroju un uzņēmēju dalībvalsti;

b)	pilda saziņas funkciju starp Atbalsta biroju un patvēruma atbalsta grupām, sniedzot palīdzību Atbalsta biroja vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem šo grupu norīkošanai;

c)	uzrauga darbības plāna atbilstīgu īstenošanu; un

d)	sniedz atskaites Atbalsta birojam par visiem patvēruma atbalsta grupu norīkošanas aspektiem.

3.   Izpilddirektors var pilnvarot Savienības kontaktpunktu iesaistīties domstarpību atrisināšanā saistībā ar darbības plāna izpildi un patvēruma atbalsta grupu norīkošanu.

4.   Veicot savus pienākumus, Savienības kontaktpunkts pilda tikai Atbalsta biroja norādījumus.

21. pants

Civiltiesiskā atbildība

1.   Ja patvēruma atbalsta grupas dalībnieki darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir atbildīga par kaitējumu, ko grupa radījusi, pildot savus pienākumus.

2.   Ja kaitējums radies rupjas nolaidības dēļ vai ar iepriekšēju nodomu, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības valsts atlīdzina līdzekļus, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

3.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, dalībvalstis atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radītajiem zaudējumiem, izņemot zaudējumus, kas radušies rupjas nolaidības dēļ vai ar iepriekšēju nodomu.

4.   Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz prasību Tiesā saskaņā ar LESD 273. pantu.

5.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, izmaksas, kuras radušās tāpēc, ka norīkojuma laikā bojāts Atbalsta biroja aprīkojums, sedz Atbalsta birojs, izņemot gadījumus, kad tie radušies rupjas neuzmanības vai tīšas nevērības dēļ.

22. pants

Kriminālatbildība

Patvēruma atbalsta grupas norīkojuma laikā šīs grupas dalībniekiem piemēro tādus pašus noteikumus kā uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām gadījumā, ja pret grupas dalībniekiem izdarīts kriminālpārkāpums vai arī ja tādu izdarījuši viņi paši.

23. pants

Izmaksas

Atbalsta birojs sedz visas turpmāk minētās izmaksas, kas radušās dalībvalstīm, kad tās dara pieejamus savus ekspertus, lai tie tiktu norīkoti patvēruma atbalsta grupās:

a)	ceļa izdevumus no piederības dalībvalsts uz uzņēmēju dalībvalsti un no uzņēmējas dalībvalsts uz piederības dalībvalsti;

b)	ar vakcināciju saistītās izmaksas;

c)	ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistītās izmaksas;

d)	ar veselības aprūpi saistītās izmaksas;

e)	dienas naudu, tostarp mājokļa izdevumus;

f)	Atbalsta biroja tehnisko iekārtu izmaksas; un

g)	izmaksas par ekspertu pakalpojumu izmantošanu.

4.   NODAĻA

ATBALSTA BIROJA ORGANIZĀCIJA

24. pants

Atbalsta biroja vadības un pārvaldības struktūra

Atbalsta biroja vadības un pārvaldības struktūru veido:

a)

valde;

b)	izpilddirektors un Atbalsta biroja personāls,

Atbalsta biroja vadības un pārvaldības struktūrā var ietilpt izpildkomiteja, ja tādu izveido saskaņā ar 29. panta 2. punktu.

25. pants

Valdes sastāvs

1.   Katra dalībvalsts, uz kuru attiecas šī regula, valdē ieceļ vienu locekli, un Komisija ieceļ divus locekļus.

2.   Katru valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt vietnieks. Pavadot valdes locekli, vietnieks piedalās bez balsstiesībām.

3.   Valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi, profesionālo atbildību un augsta līmeņa kompetenci patvēruma jomā.

4.   UNHCR pārstāvis ir valdes loceklis bez balsstiesībām.

5.   Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Šo termiņu var atjaunot. Pēc pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek atjaunotas vai viņus aizvieto.

26. pants

Valdes vadība

1.   Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, kad viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru ilgums ir trīs gadi, un to var atjaunot tikai vienu reizi. Tomēr, ja viņi zaudē valdes locekļa statusu jebkurā viņu priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru brīdī, viņu pilnvaras automātiski beidzas tajā pašā dienā.

27. pants

Valdes sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās sanāksmēs. UNCHR pārstāvis nepiedalās sanāksmēs, ja valde veic 29. panta 1. punkta b), h), i), j) un m) apakšpunktos un 29. panta 2. punktā norādītos uzdevumus un ja valde lemj par to, vai darīt pieejamus finanšu resursus, lai finansētu darbības, kas dotu iespēju Atbalsta birojam izmantot UNHCR īpašās zināšanas par patvēruma jautājumiem, kā minēts 50. pantā.

2.   Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja vai pēc vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

3.   Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs.

Dāniju uzaicina piedalīties valdes sanāksmēs.

4.   Valdes locekļiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

5.   Atbalsta birojs valdei sniedz sekretariāta pakalpojumus.

28. pants

Balsošanas kārtība

1.   Ja vien nav paredzēts citādāk, valde pieņem lēmumus ar tās balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu. Katram loceklim, kuram ir balsošanas tiesības, ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa vietnieks.

2.   Izpilddirektors nebalso.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Dalībvalstis, kuras pilnībā nepiedalās Savienības acquis patvēruma jomā, nepiedalās balsošanā, ja valde ir aicināta pieņemt lēmumu, kas ir 29. panta 1. punkta e) apakšpunkta darbības jomā, un ja attiecīgais tehniskais dokuments attiecas tikai uz Kopienas patvēruma instrumentu, kurš šīm valstīm nav saistošs.

5.   Valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

29. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde rūpējas par to, lai Atbalsta birojs pildītu tam uzticētos uzdevumus. Tā ir Atbalsta biroja plānošanas un uzraudzības struktūra. Tā jo īpaši:

a)	pieņem Atbalsta biroja reglamentu ar trīs ceturtdaļu tā balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu;

b)	ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 30. pantu, īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības un vajadzības gadījumā aptur viņa darbību vai viņu atbrīvo;

c)	pieņem gada pārskata ziņojumu par Atbalsta biroja darbībām un līdz nākamā gada 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai. Gada pārskata ziņojumu publisko;

d)	saskaņā ar 12. panta 1. punktu pieņem gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Savienībā. Minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam. Padome un Komisija var lūgt, lai arī tām iesniedz šo ziņojumu;

e)	pieņem 12. panta 2. punktā minētos tehniskos dokumentus;

f)

katru gadu līdz 30. septembrim, saņēmusi Komisijas atzinumu, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu, ar balsstiesīgo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu pieņem Atbalsta biroja nākamā gada darba programmu un to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Minēto darba programmu pieņem saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības tiesību aktu izstrādes programmu, kas saistīta ar attiecīgo patvēruma jomu;

g)	veic savas funkcijas saistībā ar Atbalsta biroja budžetu, kā noteikts 5. nodaļā;

h)	pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 42. pantu;

i)	nosaka Atbalsta biroja personāla politiku saskaņā ar šīs regulas 38. pantu;

j)	pēc Komisijas atzinuma pieprasīšanas pieņem daudzgadu plānu personāla politikas jomā;

k)	pieņem visus vajadzīgos lēmumus, lai īstenotu šajā regulā noteiktās Atbalsta biroja pilnvaras;

l)	pieņem lēmumus attiecībā uz šajā regulā paredzēto informācijas sistēmu un jo īpaši attiecībā uz 4. panta c) apakšpunktā minētā informatīvā portāla izveidi un vajadzības gadījumā – tā papildināšanu; un

m)	pieņem lēmumus par Atbalsta biroja darba iekšējo struktūru izveidi un vajadzības gadījumā – par to modificēšanu.

2.   Valde var izveidot izpildkomiteju, lai tā palīdzētu valdei un izpilddirektoram attiecībā uz valdes apspriežamo lēmumu, darba programmu un darbību sagatavošanu un, ja vajadzīgs steidzamības dēļ, pieņemtu noteiktus pagaidu lēmumus valdes vārdā.

Šādas izpildkomitejas sastāvā ir no valdes locekļu vidus iecelti astoņi locekļi, no kuriem viens ir no Komisijas ieceltais valdes loceklis. Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir tāds pats kā valdes locekļiem.

Pēc izpildkomitejas lūguma tās darbā bez balsstiesībām var piedalīties UNHCR pārstāvji vai jebkura cita persona, kuras atzinums var būt svarīgs.

Atbalsta birojs tā reglamentā izklāsta izpildkomitejas darbības procedūras un dara šīs procedūras publiski pieejamas.

30. pants

Izpilddirektora iecelšana

1.   Valde ieceļ izpilddirektoru uz pieciem gadiem, izvēloties no piemērotiem kandidātiem, kuri apzināti atklātā Komisijas rīkotā konkursā. Veicot minēto atlases procedūru, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēs uzaicinājumu paust ieinteresētību. Valde var prasīt jaunu procedūru, ja tā nav apmierināta ar pirmajā sarakstā uzņemto kandidātu piemērotību. Izpilddirektoru ieceļ, pamatojoties uz viņa personiskajiem nopelniem, pieredzi patvēruma jomā un administratīvajām un vadības iemaņām. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina valdes izvēlēto kandidātu nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Pēc minētā paziņojuma sniegšanas Eiropas Parlaments var pieņemt atzinumu, kurā izklāstīts tā viedoklis saistībā ar izvēlēto kandidātu. Valde informē Eiropas Parlamentu par to, kā šis atzinums ir ņemts vērā. Atzinumu uzskata par personisku un konfidenciālu, līdz kandidāta iecelšanai amatā.

Deviņu pēdējo mēnešu laikā pirms izpilddirektora piecu gadu termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu, jo īpaši izvērtējot:

—	izpilddirektora darbību, un

—	Atbalsta biroja uzdevumus un vajadzības nākamajos gados.

2.   Tikai tad, kad to attaisno Atbalsta biroja mērķis un vajadzības, valde, ņemot vērā novērtējumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk par trim gadiem.

3.   Valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina izpilddirektoru nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

31. pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.   Atbalsta biroju pārvalda tā izpilddirektors, kas savus pienākumus pilda neatkarīgi. Izpilddirektors par savu darbību atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes vai, ja tāda ir izveidota – izpildkomitejas kompetenci, izpilddirektors nedz lūdz, nedz pieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Ja aicināts to darīt, izpilddirektors Eiropas Parlamentam ziņo par savu uzdevumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Atbalsta biroja juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki struktūrvienību vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumu veic kādas struktūrvienības vadītājs.

6.   Izpilddirektors ir atbildīgs par administratīvu Atbalsta biroja darba vadīšanu un par to Atbalsta biroja uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektors atbild par:

a)	Atbalsta biroja ikdienas pārvaldību;

b)	Atbalsta biroja darba programmu priekšlikumu izstrādi pēc Komisijas atzinuma saņemšanas;

c)	valdes pieņemto darba programmu un lēmumu īstenošanu;

d)	šīs regulas 4. panta b) apakšpunktā paredzēto ziņojumu par izcelsmes valstīm sagatavošanu;

e)	Atbalsta biroja finanšu regulas projekta sagatavošanu pieņemšanai valdē saskaņā ar 37. pantu, kā arī minētās regulas īstenošanas noteikumu sagatavošanu;

f)	Atbalsta biroja ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tā budžeta izpildi;

g)	šīs regulas 38. pantā noteikto pilnvaru izmantošanu attiecībā uz Atbalsta biroja personālu;

h)	visu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz šajā regulā paredzēto informācijas sistēmu, tostarp 4. panta c) apakšpunktā minētā informatīvā portāla, pārvaldību;

i)	visu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Atbalsta biroja darba iekšējo struktūru pārvaldību; un

j)

regulas 51. pantā minētā konsultatīvā foruma darba koordināciju un darbību. Šajā sakarā izpilddirektors, apspriežoties ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vispirms pieņem konsultatīvā foruma izveides plānu. Pēc tam, kad konsultatīvais forums ir oficiāli izveidots, izpilddirektors, ar to apspriežoties, pieņem darbības plānu, kurā iekļauti noteikumi par apspriežu biežumu un būtību un organizācijas mehānismiem, lai īstenotu 51. pantu. Tāpat vienojas par pārredzamiem kritērijiem pastāvīgai dalībai konsultatīvajā forumā.

32. pants

Darba grupas

1.   Atbalsta birojs saskaņā ar šajā regulā noteiktajām pilnvarām var izveidot darba grupas, kuru sastāvā ir eksperti no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras darbojas patvēruma jomā, tostarp tiesneši. Atbalsta birojs 4. panta e) apakšpunkta un 12. panta 2. punkta vajadzībām izveido darba grupas Ekspertus var aizstāt to vietnieki, ko ieceļ tajā pašā laikā.

2.   Komisija pilntiesīgi piedalās darba grupās. UNHCR pārstāvji var piedalīties visās Atbalsta biroja darba grupu sanāksmēs vai daļā no tām, atkarībā no apspriestajiem jautājumiem.

3.   Darba grupas uz savām sanāksmēm var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas darbojas patvēruma jomā.

5.   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

33. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Atbalsta biroja ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Atbalsta biroja budžetā.

2.   Atbalsta biroja budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

3.   Neskarot citus līdzekļus, Atbalsta biroja ieņēmumi ietver:

a)	Savienības ieguldījumu, kas ir ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā;

b)	dalībvalstu brīvprātīgu devumu;

c)	atlīdzinājumu, kas saņemts par publikācijām un par jebkuru Atbalsta biroja sniegto pakalpojumu;

d)	asociēto valstu iemaksas.

4.   Atbalsta biroja izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas.

34. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo Atbalsta biroja ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un iesniedz valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz minēto projektu, sagatavo provizorisku Atbalsta biroja ieņēmumu un izdevumu aplēšu projektu nākamajam finanšu gadam.

3.   Atbalsta biroja ieņēmumu un izdevumu provizorisko aplēšu projektu katru gadu nosūta Komisijai līdz 10. februārim. Šo aplēšu projekta galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, valde līdz 31. martam nosūta Komisijai.

4.   Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās subsīdijas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriāciju piešķiršanu Atbalsta biroja subsidēšanai.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Atbalsta biroja štatu sarakstu.

8.   Atbalsta biroja budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem, kuri attiecas uz nekustamo īpašumu, piemēram, par nomu un ēku iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju.

10.   Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir informējusi, ka tā gatavojas sniegt atzinumu, tā nosūta savu atzinumu valdei sešu nedēļu laikā kopš paziņojuma par projektu.

35. pants

Budžeta izpilde

1.   Atbalsta biroja budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2.   Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

36. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada Atbalsta biroja grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskos pārskatus, kā arī pārskatu par tā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

2.   Pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Atbalsta biroja pagaidu pārskatus Revīzijas palātai kopā ar pārskatu par šā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Saņemot Revīzijas palātas atzinumu par Atbalsta biroja provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar 129. pantu Finanšu regulā izpilddirektors ar savu atbildību sagatavo Atbalsta biroja galīgo pārskatu un iesniedz to valdei atzinuma sniegšanai.

4.   Valde sniedz atzinumu par Atbalsta biroja galīgajiem pārskatiem.

5.   Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam galīgo pārskatu un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.   Galīgo pārskatu publicē.

7.   Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš šo atbildi nosūta arī valdei.

8.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Finanšu regulas 146. panta 3. punktu.

9.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

37. pants

Finanšu noteikumi

Atbalsta birojam piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tajos neatkāpjas no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (11), ja vien šādas atkāpes nav īpaši nepieciešamas Atbalsta biroja darbības vajadzībām, un ja iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana.

6.   NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀLU

38. pants

Personāls

1.   Uz Atbalsta biroja darbiniekiem, tostarp arī uz izpilddirektoru, attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (12) (Civildienesta noteikumi) un noteikumi, kurus Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, kas minēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā.

3.   Attiecībā uz savu personālu Atbalsta birojs izmanto pilnvaras, ko ar civildienesta noteikumiem un ar pārējo darbinieku līgumu nosacījumiem piešķir iestādēm, kas veic darbinieku iecelšanu.

4.   Valde pieņem noteikumus, kas ļauj Atbalsta birojā izmantot dalībvalstu norīkotos valsts ekspertus.

39. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Atbalsta biroju attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

7.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

40. pants

Juridiskais statuss

1.   Atbalsta birojs ir Savienības struktūra. Tam ir juridiskas personas statuss.

2.   Ikvienā dalībvalstī Atbalsta birojam ir visplašākā tiesībspēja, kāda juridiskām personām iespējama saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un var ierosināt lietas izskatīšanu tiesā.

3.   Atbalsta biroju pārstāv tā izpilddirektors.

41. pants

Valodu lietojums

1.   Atbalsta birojam piemēro noteikumus, kas paredzēti Regulā Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (13).

2.   Neskarot lēmumus, ko pieņem saskaņā ar LESD 342. pantu, 29. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā minēto gada pārskata ziņojumu par Atbalsta biroja darbībām un Atbalsta biroja gada darba programmu sagatavo visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.   Atbalsta biroja darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

42. pants

Piekļuve dokumentiem

1.   Uz Atbalsta biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sapulces valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.   Atbalsta biroja pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Savienības Tiesā iesniegtas prasības priekšmets saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi noteikti LESD 228. un 263. pantā.

4.   Uz Atbalsta biroja veikto personas datu apstrādi attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001.

43. pants

Klasificētas informācijas un konfidenciālas neklasificētas informācijas aizsardzības drošības noteikumi

1.   Atbalsta birojs piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (14), inter alia, noteikumus par klasificētas informācijas izplatīšanu, apstrādi un uzglabāšanu.

2.   Atbalsta birojs piemēro drošības principus arī attiecībā uz konfidenciālu neklasificētu informāciju, kā tas pieņemts un īstenots Komisijā.

44. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Atbalsta birojs pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam un nekavējoties izstrādā attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Atbalsta biroja darbiniekiem.

3.   Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri nosaka to, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai var uz vietas pārbaudīt Atbalsta biroja finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgos aģentus.

45. pants

Atbildības režīms

1.   Atbalsta biroja atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Atbalsta biroja noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Atbalsta birojs saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas Atbalsta biroja struktūrvienības vai tā darbinieki.

4.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.   Darbinieku personisko atbildību pret Atbalsta biroju reglamentē viņiem piemērojami Civildienesta noteikumi.

46. pants

Novērtējums un pārskats

1.   Ne vēlāk kā 2014. gada 19. jūnijs Atbalsta birojs pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par sasniegto, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko, vienojoties ar Komisiju, izdevusi valde. Minētajā novērtējumā izvērtē Atbalsta biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz KEPS. Novērtējumā pienācīgi ņem vērā saskaņā ar pilnvarām gūtos panākumus, tostarp izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu solidaritāti un atbildības sadali ar īpaši noslogotām dalībvalstīm. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt Atbalsta biroja pilnvaras, tostarp šādas maiņas finansiālās sekas, un tajā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Atbalsta biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Savienības, gan valstu līmenī.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmāko izvērtējumu grafiku, ņemot vērā 1. punktā minētā izvērtējuma rezultātus.

47. pants

Administratīvā kontrole

Uz Atbalsta biroja darbībām saskaņā ar LESD 228. pantu attiecas ombuda uzraudzība.

48. pants

Sadarbība ar Dāniju

Atbalsta birojs sekmē operatīvu sadarbību ar Dāniju, tostarp informācijas un paraugprakses apmaiņu jautājumos, kas ir tā darbības jomā.

49. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un asociētajām valstīm

1.   Atbalsta birojs ir pieejams Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices dalībai novērotāja statusā. Tiek izstrādāti mehānismi, kuros jo īpaši precizē būtību, apjomu un veidu šo valstu līdzdalībai Atbalsta biroja darbā. Šī kārtība ietver noteikumus par līdzdalību Atbalsta biroja pieņemtajās iniciatīvās, noteikumus par finansiālo ieguldījumu un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

2.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Atbalsta biroja darbībām, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu pildīšanai, un vienojoties ar Komisiju, Atbalsta birojs savas kompetences robežās atvieglo dalībvalstu un trešo valstu, kas nav 1. punktā minētās valstis, operatīvo sadarbību saistībā ar Savienības ārējo attiecību politiku un var arī sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par tehniskiem aspektiem jomās, ko reglamentē ar šo regulu, saskaņā ar sadarbības mehānismiem, kas noslēgti ar šīm iestādēm, un atbilstīgi LESD attiecīgajiem noteikumiem.

50. pants

Sadarbība ar UNHCR

Atbalsta birojs sadarbojas ar UNHCR tajās jomās, ko reglamentē šī regula, saskaņā ar sadarbības noteikumiem, par kuriem ar to notikusi vienošanās. No Atbalsta biroja puses, lēmumu par sadarbības mehānismiem pieņem valde, tostarp ņemot vērā to ietekmi uz budžetu.

Turklāt valde var nolemt, ka Atbalsta birojs var darīt pieejamus finanšu resursus, lai segtu UNHCR izdevumus, kas radušies veicot darbības, kuras nav paredzētas minētajos sadarbības mehānismos. Šīs darbības ir daļa no īpašajām sadarbības attiecībām, kas izveidotas starp Atbalsta biroju un UNHCR, kā tas noteikts šajā pantā, kā arī 2. panta 5. punktā, 5. pantā, 9. panta 1. punktā, 25. panta 4. punktā un 32. panta 2. punktā. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 75. pantu uz Atbalsta biroju attiecina attiecīgos Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumus.

51. pants

Konsultatīvais forums

1.   Atbalsta birojs uztur ciešu dialogu ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības iestādēm un attiecīgām kompetentām struktūrām, kas darbojas patvēruma politikas jomā vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas vai starptautiskā līmenī, un tālab izveido Konsultatīvo forumu.

2.   Konsultatīvais forums veido mehānismu informācijas apmaiņai un zināšanu apkopošanai. Tas nodrošina ciešu dialogu starp Atbalsta biroju un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.   Konsultatīvajā forumā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas atbilstīgi 1. punktam. Atbalsta birojs var vērsties pie Konsultatīvā foruma dalībniekiem atbilstīgi konkrētām vajadzībām, kas saistītas ar jomām, kuras noteiktas par Atbalsta biroja darba prioritātēm.

UNHCR ir Konsultatīvā foruma loceklis ex officio.

4.   Atbalsta birojs vēršas pie Konsultatīvā foruma dalībniekiem, jo īpaši lai:

a)	iesniegtu ierosinājumus valdei par gada darba programmu, kas jāpieņem saskaņā ar 29. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

b)	sniegtu komentārus valdei un ierosinātu turpmākus pasākumus attiecībā uz 29. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gada pārskata ziņojumu, kā arī attiecībā uz 12. panta 1. punktā minēto ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Savienībā, un

c)	izpilddirektoru un valdi informētu par tādiem konferenču, semināru un sanāksmju secinājumiem un ierosinājumiem, kas saistīti ar Atbalsta biroja darbu.

5.   Konsultatīvais forums sanāk vismaz reizi gadā.

52. pants

Sadarbība ar FRONTEX, FRA, citām Savienības struktūrām un ar starptautiskajām organizācijām

Atbalsta birojs sadarbojas ar Savienības struktūrām, kuru darbība ir saistīta ar Atbalsta biroja darbības jomu, un jo īpaši ar Frontex un FRA, un ar starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar sadarbības noteikumiem, par kuriem notikusi vienošanās ar šīm struktūrām atbilstīgi LESD un noteikumiem par šo struktūru kompetenci.

Sadarbība ļaut izveidot sinerģiju starp attiecīgajām struktūrām un izvairīties no centienu un darbu dublēšanās, kas veikti saskaņā ar dažādu struktūru pilnvarām.

53. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Nepieciešamie noteikumi attiecībā uz Atbalsta biroja izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, ko šī dalībvalsts ir nodevusi Atbalsta biroja rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, ko Atbalsta biroja uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Atbalsta biroja personālam un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikti mītnes nolīgumā starp Atbalsta biroju un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts valdes apstiprinājums. Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Atbalsta biroja labai darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

54. pants

Atbalsta biroja darbības sākšana

Atbalsta birojs darbību pilnībā sāk līdz 2011. gada 19. jūnijs.

Komisija uzņemas atbildību par Atbalsta biroja izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tas ir pietiekami darbotiesspējīgs, lai pats izpildītu savu budžetu.

Šajā nolūkā:

—	līdz brīdim, kad izpilddirektors uzsāk savu funkciju pildīšanu pēc tam, kad to iecēlusi valde atbilstīgi 30. pantā paredzētajiem noteikumiem, Komisijas ierēdnis kā pagaidu direktors var pildīt izpilddirektoram noteiktos uzdevumus,

—	Komisijas ierēdņi pagaidu direktora vai izpilddirektora atbildībā var pildīt Atbalsta birojam noteiktos uzdevumus.

Pagaidu direktors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar apropriācijām, kuras iekļautas Atbalsta biroja budžetā, ja to ir apstiprinājusi valde, un pēc Atbalsta biroja štatu saraksta pieņemšanas var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus.

55. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2010. gada 25. februāra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2010. gada 18. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.

(5)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(8)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(9)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(10)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(11)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(12)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(13)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

(14)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

---