24.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/60

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 607/2009

(2009. gada 14. jūlijs),

ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (1), un jo īpaši tās 52., 56., 63. pantu un 126. panta a) punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV nodaļa paredz vispārīgus noteikumus konkrētu vīna nozares produktu cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

(2)

Lai nodrošinātu Kopienā reģistrēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atbilstību nosacījumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2008, pieteikumi jāpārbauda attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, ievērojot iepriekšēju valsts iebildumu procedūru. Turpmākās pārbaudes jāveic, lai nodrošinātu pieteikumu atbilstību šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem, vienotu pieeju visās dalībvalstīs un lai cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija neradītu zaudējumus trešām pusēm. Tādēļ jānosaka sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi attiecībā uz pieteikumu, pārbaudes, iebildumu un anulēšanas procedūrām konkrētu vīna nozares produktu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(3)

Jādefinē nosacījumi, kas jāievēro, lai fiziska vai juridiska persona varētu pieteikt reģistrāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgā apgabala definēšanai, ņemot vērā ražošanas zonu un produkta īpašības. Attiecībā uz ražotājiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jāparedz tiesības lietot reģistrēto nosaukumu ar noteikumu, ka ir izpildīti produkta specifikācijā izklāstītie nosacījumi. Noteiktajām apgabala robežām jābūt sīki aprakstītām, precīzām un nepārprotamām, tādām, lai ražotāji, kompetentās iestādes un kontroles institūcijas var pārliecināties, ka veiktās darbības ir notikušas norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā.

(4)	Īpaši noteikumi jānosaka attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

(5)

Ierobežojot to vīna nozares produktu iepakošanu, kuriem ir cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai ar produkta noformēšanu saistītas darbības ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu tiek ierobežota preču brīva aprite un brīva pakalpojumu sniegšana. Saskaņā ar Tiesas praksi, šādus ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir vajadzīgi, samērīgi un piemēroti cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas aizsardzībai. Ikviens ierobežojums pienācīgi jāizvērtē no preču brīvas aprites un pakalpojumu sniegšanas tiesību viedokļa.

(6)	Jāizstrādā noteikumi attiecībā uz ražošanas nosacījumiem norobežotā apgabalā. Kopienā pastāv noteikts skaits atkāpju.

(7)	Jānosaka arī dati par produkta saikni ar ģeogrāfiskā apgabala īpašībām un to ietekmi uz galaproduktu.

(8)	Kopienas cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra ierakstiem būtu jābūt pieejamiem arī tām pusēm, kas iesaistītas tirdzniecībā un informācijas sniegšanā patērētājiem. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, tai jābūt pieejamai elektroniski.

(9)

Lai saglabātu raksturīgās īpašības vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus, lai izveidotu Kopienas vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jānosaka Kopienas tiesiskais regulējums, kas paredz šādu vīnu pārbaudes un kam atbilst dalībvalstu pieņemtie īpašie noteikumi. Šādām pārbaudēm jāuzlabo attiecīgo produktu izsekojamība un jākonkretizē aspekti, kas jāpārbauda pārbaužu laikā. Lai novērstu konkurences izkropļošanu, pārbaudes pastāvīgi jāveic neatkarīgām institūcijām.

(10)	Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 konsekventu īstenošanu, jāizstrādā pieteikumu, iebildumu, grozījumu un anulēšanas veidlapu paraugi.

(11)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas V nodaļā paredzēti vispārīgi noteikumi par aizsargātu tradicionālo apzīmējumu lietošanu konkrētiem vīna nozares produktiem.

(12)

Dažu apzīmējumu (kas nav cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) lietojums, regulējums un aizsardzība, lai aprakstītu vīna nozares produktus, ir sen iedibināta prakse Kopienā. Šie tradicionālie apzīmējumi patērētājos var izraisīt asociācijas ar vīna produktu ražošanas vai izturēšanas paņēmienu, kvalitāti, krāsu, konkrētu vietu vai notikumu, kas saistīts ar vīna vēsturi. Tāpēc, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un novērstu patērētāju maldināšanu, jāizveido kopēja sistēma šādu tradicionālo apzīmējumu definēšanai, atzīšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

(13)

Tradicionālo apzīmējumu lietošana trešo valstu produktiem ir atļauta, ja tie atbilst tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem, kurus noteikušas dalībvalstis, lai nemaldinātu patērētājus. Turklāt, ņemot vērā to, ka vairāku trešo valstu centralizētie noteikumi nav vienādā līmenī ar Kopienas tiesību sistēmu, trešo valstu “reprezentatīvām profesionālajām organizācijām” jānosaka konkrētas prasības, lai nodrošinātu tādas pašas garantijas, kādas paredzētas Kopienas noteikumos.

(14)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas VI nodaļā noteikti vispārīgi noteikumi konkrētu vīna nozares produktu marķējumam un noformējumam.

(15)

Konkrēti noteikumi pārtikas produktu marķēšanai ir noteikti Pirmajā Padomes Direktīvā 89/104/EEK (2), Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvā 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem (5). Minētos noteikumus piemēro arī vīna nozares produktiem, izņemot gadījumus, kad tie izslēgti no saraksta ar attiecīgajām direktīvām.

(16)	Regula (EK) Nr. 479/2008 nosaka visu vīna nozares produktu saskaņotu marķēšanu, pieļaujot apzīmējumu, kas nav tieši iekļauti Kopienas tiesību aktos, lietošanu ar noteikumu, ka tie ir pareizi.

(17)

Regula (EK) Nr. 479/2008 paredz nosacījumus, kas nosaka konkrētu apzīmējumu lietošanu, cita starpā, attiecībā uz produkta izcelsmi, pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju utt. Attiecībā uz dažiem šiem apzīmējumiem ir vajadzīgi Kopienas noteikumi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šādu noteikumu pamatā kopumā jābūt spēkā esošajiem noteikumiem. Attiecībā uz citiem apzīmējumiem dalībvalstīm to teritorijā ražotajiem vīniem jānosaka ar Kopienas likumiem saderīgi noteikumi, lai ražotāji šos noteikumus varētu pēc iespējas labāk apgūt. Tomēr jāpārliecinās par šādu noteikumu pārskatāmību.

(18)	Lai palīdzētu patērētājiem, noteikta obligātā informācija uz trauka jānorāda vienā redzamības laukā, jānosaka pielaides faktiskā spirta koncentrācijas norādei un jāņem vērā attiecīgā produkta specifika.

(19)	Pašreizējie noteikumi par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, ir pierādījuši savu lietderīgumu un tāpēc jāatstāj negrozīti.

(20)	Apzīmējumus, ko attiecina uz vīnogu bioloģisko ražošanu, reglamentē vienīgi Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (6) un to piemēro visiem vīna nozares produktiem.

(21)

Svina kapsulu izmantošana to trauku aizbāžņu pārklāšanai, kuros iepildīti produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 479/2008, arī turpmāk jāaizliedz, pirmkārt, lai novērstu jebkādus saindēšanās draudus, nejauši saskaroties ar šādām kapsulām, un, otrkārt, lai novērstu vides piesārņošanu ar šo kapsulu svina atkritumiem.

(22)	Produkta izsekojamības un pārskatāmības interesēs jāievieš jauni produkta izcelsmes norādes noteikumi.

(23)	Vajadzīgi īpaši īstenošanas noteikumi par to norāžu izmantošanu, kuras attiecas uz vīna vīnogu šķirnēm un vīnogu novākšanas gadu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(24)	Noteikta tipa pudeļu izmantošana atsevišķiem produktiem ir sen iedibināta prakse Kopienā un trešās valstīs. Tā kā šādu pudeļu izmantošana ir sen iedibināta, patērētājiem tās izraisa asociācijas ar konkrētām produktu īpašībām vai konkrētu izcelsmi. Tāpēc šīs pudeles būtu jārezervē konkrētiem vīniem.

(25)

Noteikumi Kopienas tirgū esošo trešo valstu vīna nozares produktu marķēšanai, cik vien iespējams, jāsaskaņo arī ar Kopienas vīna nozares produktiem paredzēto pieeju, lai novērstu patērētāju maldināšanu un ražotāju negodīgu konkurenci. Tomēr būtu jāņem vērā ražošanas apstākļu, vīndarīšanas tradīciju un tiesību aktu atšķirības trešās valstīs.

(26)

Ņemot vērā pastāvošās atšķirības starp produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, un to tirgiem, un patērētāju vēlmēm, noteikumi jādiferencē atbilstoši attiecīgajam produktam, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem fakultatīviem datiem, ko lieto vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri tomēr norāda uz vīna vīnogu šķirni un vīnogu novākšanas gadu, ja tie atbilst sertifikācijas akreditācijai (tā sauktie “vienas šķirnes vīnogu vīni”). Tādēļ, lai to vīnu kategorijā, kuriem nav ACVN/AĢIN, atšķirtu vīnus, kas atbilst “vienas šķirnes vīnogu vīna” apakškategorijai, no vīniem, kuri neatbilst šādai kategorijai, jāpieņem īpaši noteikumi par fakultatīvu datu lietošanu, no vienas puses, attiecībā uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un, no otras puses, attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, neaizmirstot, ka uz tiem arī attiecina apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīni”.

(27)

Jāparedz pasākumi, kas atvieglotu pāreju no iepriekšējiem vīna nozares tiesību aktiem uz šo regulu (īpaši Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (7)) tā, lai novērstu nevajadzīgu slogu uzņēmējiem. Lai uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta Kopienā un trešās valstīs, varētu ievērot marķēšanas prasības, jāpiešķir pielāgošanas pārejas laiks. Tādēļ jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu, ka produktus, kas marķēti saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, pārejas laikā drīkst turpināt laist tirgū.

(28)

Administratīvo grūtību dēļ atsevišķas dalībvalstis nevar ieviest normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai līdz 2009. gada 1. augustam izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta prasības. Lai nodrošinātu, ka šis gala termiņš neierobežo uzņēmējus un kompetentās iestādes, jānosaka pārejas laiks un jāizstrādā pārejas noteikumi.

(29)	Šīs regulas noteikumi neskar īpašos noteikumus, par kuriem panākta vienošanās, noslēdzot līgumus ar trešām valstīm saskaņā ar Līguma 133. pantā paredzēto procedūru.

(30)

Jaunajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV, V un VI nodaļas īstenošanai jāaizstāj pašreizējie tiesību akti, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Šā iemesla dēļ jāatceļ Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1607/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, jo īpaši attiecībā uz sadaļu par noteiktos reģionos ražotu kvalitatīvo vīnu (8), un Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (9).

(31)

Ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 128. pantu atceļ pašreizējos Padomes tiesību aktus vīna nozarē, tostarp šajā regulā ietvertos aspektus. Lai novērstu grūtības tirdzniecības jomā, jānosaka pārejas periods, tādējādi uzņēmējiem nodrošinot mierīgu pāreju uz jauniem noteikumiem un dalībvalstīm nodrošinot saprātīgu termiņu, kādā jāapstiprina vairāki izpildes pasākumi.

(32)	Šajā regulā noteiktos sīki izstrādātos noteikumus jāpiemēro no dienas, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV, V un VI nodaļu.

(33)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļā minēto pasākumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz:

a)	minētās sadaļas IV nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto produktu aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

b)	minētās sadaļas V nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto produktu tradicionālajiem apzīmējumiem;

c)	minētās sadaļas VI nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz noteiktu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu.

II NODAĻA

AIZSARGĀTI CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

1. IEDAĻA

Aizsardzības pieteikums

2. pants

Pieteikuma iesniedzējs

1.   Individuālais ražotājs var iesniegt pieteikumu Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. panta 1. punkta izpratnē, ja tiek apstiprināts, ka:

a)	attiecīgā persona ir vienīgais vīna ražotājs norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

b)

gadījumos, kad attiecīgajam norobežotajam ģeogrāfiskajam apgabalam blakus atrodas apgabali ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, šim konkrētajam apgabalam piemīt īpašības, kas būtiski atšķiras no apkārtējo norobežoto apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no to produktu īpašībām, ko ražo apkārtējos norobežotajos apgabalos.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts, vai attiecīgās iestādes Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. panta izpratnē tādējādi nav uzskatāmas par pieteikuma iesniedzēju.

3. pants

Aizsardzības pieteikums

Aizsardzības pieteikumam pievieno dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. vai 36. pantu, un produkta specifikācijas elektronisko kopiju un vienoto dokumentu.

Aizsardzības pieteikumu, kā arī vienoto dokumentu, noformē atbilstoši šīs regulas I un II pielikumā norādītajiem paraugiem.

4. pants

Nosaukums

1.   Aizsargājamo nosaukumu reģistrē tikai tajā(-ās) valodā(-ās), kurā norādīts attiecīgā produkta apraksts norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.   Nosaukumu reģistrē tā oriģinālajā pareizrakstībā.

5. pants

Ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšana

Apgabala robežas nosaka sīki izklāstītā, precīzā un nepārprotamā veidā.

6. pants

Ražošana norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu un b) apakšpunkta iii) daļu un šo pantu, vārds “ražošana” ietver visas darbības, kas saistītas ar vīna izgatavošanu, sākot ar vīnogu ievākšanu un beidzot ar vīna ražošanas procesa pabeigšanu, izņemot procesus pēc ražošanas pabeigšanas.

2.   Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi daļa vīnogu (līdz 15 %), kuru izcelsme saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu var būt ārpus norobežotā ģeogrāfiskā apgabala, iegūtas attiecīgajā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā atrodas norobežotais apgabals.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 (10) par vīndarības metodēm un ierobežojumiem III pielikuma B daļas 3. punktu.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas un 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst ražot no produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

a)	apgabalā, kas atrodas attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvumā; vai

b)	apgabalā, kas atrodas tajā pašā administratīvajā vienībā vai blakus tai, atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vai;

c)

pārrobežu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā vai gadījumos, kad starp divām vai vairākām dalībvalstīm, vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, noslēgts nolīgums par kontroles pasākumiem, vīnu drīkst ražot no produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apgabalā, kas atrodas attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvumā.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst turpināt ražot no vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ārpus attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvuma līdz 2012. gada 31. decembrim.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, no produkta drīkst izgatavot dzirkstošo vīnu vai pusdzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ārpus attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvuma, ja šādu praksi izmantoja līdz 1986. gada 1. martam.

7. pants

Saikne

1.   Dati par ģeogrāfisko saikni, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta g) apakšpunktā, paskaidro, cik lielā mērā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala īpašības ietekmē galaproduktu.

Ja pieteikumi iesniegti par dažādām vīnkopības produktu kategorijām, datus par saikni uzskatāmi norāda attiecībā uz katru attiecīgo vīnkopības produktu.

2.   Attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu produkta specifikācijā norāda:

a)	datus par ģeogrāfisko apgabalu, jo īpaši par dabas un cilvēka faktoriem, atbilstīgi saiknei;

b)	datus par produkta kvalitāti vai īpašībām, kas lielā mērā vai pilnīgi saistītas ar tā ģeogrāfisko vidi;

c)	apraksts, kurā minēta vispārēja savstarpējā mijiedarbība starp a) apakšpunktā minētajiem datiem un b) apakšpunktā minētajiem datiem.

3.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi produkta specifikācijā norāda:

a)	datus par ģeogrāfisko teritoriju, kuri ir saiknei būtiski;

b)	datus par produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām, kas saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

c)	aprakstu, kurā minēta vispārēja savstarpējā mijiedarbība starp a) apakšpunktā minētajiem datiem un b) apakšpunktā minētajiem datiem.

4.   Produkta specifikācijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādei norāda, vai tā attiecas uz īpašu kvalitāti vai reputāciju, vai citām ar ģeogrāfisko izcelsmi saistītām īpašībām.

8. pants

Norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā veiktā iepakošana

Ja produkta specifikācijā norādīts, ka produkts jāiepako norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā vai teritorijā, kas atrodas attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto prasību, šīs prasības pamatojums norādāms attiecībā uz attiecīgo produktu.

2. IEDAĻA

Komisijas veiktā pārbaudes procedūra

9. pants

Pieteikuma saņemšana

1.   Pieteikumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.

2.   Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru.

Dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	reģistrējamais nosaukums;

c)	saņemto lapu skaits; un

d)	pieteikuma saņemšanas datums.

10. pants

Pārrobežu pieteikuma iesniegšana

1.   Iesniedzot pārrobežu pieteikumu, var iesniegt kopīgu pieteikumu par nosaukumu, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, ja šo apgabalu pārstāv vairāk kā viena ražotāju grupa.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā minēto iepriekšēju procedūru dalībvalstī piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs.

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktu, pārrobežu pieteikumu Komisijai pārējo dalībvalstu vārdā nosūta viena no dalībvalstīm, pievienojot pilnvarojumu, ko izsniegusi katra dalībvalsts atsevišķi, pilnvarojot dalībvalsti, kas nosūta pieteikumu, rīkoties tās vārdā.

3.   Ja pārrobežu pieteikums attiecas tikai uz trešām valstīm, pieteikumu Komisijai nosūta viena no pieteikuma iesniedzēju grupām, kas rīkojas pārējo grupu vārdā, vai viena no trešām valstīm, kas rīkojas pārējo valstu vārdā, pievienojot:

a)	elementus, kas pierāda, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

b)	pierādījumu tam, ka nosaukums ir aizsargāts attiecīgajās trešās valstīs; un

c)	pilnvarojumu saskaņā ar 2. punktu, ko izsniegušas pārējās attiecīgās trešās valstis, katra atsevišķi.

4.   Ja pārrobežu pieteikums attiecas uz vismaz vienu dalībvalsti un vismaz vienu trešo valsti, Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā minēto iepriekšēju procedūru dalībvalstī piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs. Pieteikumu Komisijai nosūta viena no dalībvalstīm vai viena no trešām valstīm, vai viena no trešās valsts pieteikuma iesniedzēju grupām, pievienojot:

a)	elementus, kas pierāda, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

b)	pierādījumu tam, ka nosaukums ir aizsargāts attiecīgajās trešās valstīs; un

c)	pilnvarojumu saskaņā ar 2. punktu, ko katra atsevišķi izsniegušas pārējās attiecīgās dalībvalstis vai trešās valstis.

5.   Komisijas pieņemtos paziņojumus vai lēmumus turpmāk nosūta tai dalībvalstij, trešai valstij vai ražotāju grupai, kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī, kas nosūtījusi Komisijai pārrobežu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu.

11. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai pieteikums reģistrācijai ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai I pielikumā norādītais pieteikums reģistrācijai ir atbilstoši aizpildīts un tam ir pievienoti apliecinošie dokumenti.

2.   Par pieteikumu reģistrācijai, ko uzskata par pieņemamu, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī.

Ja pieteikums nav aizpildīts vai ir aizpildīts nepilnīgi, vai, ja 1. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar pieteikumu par reģistrāciju vai nav vispār pievienoti, Komisija attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz novērst norādītās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības netiek novērstas norādītajā termiņā, Komisija noraida pieteikumu kā nepamatotu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

12. pants

Pamatotības nosacījumu pārbaude

1.   Ja pieņemams pieteikums cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, par atteikuma pamatojumu, nosakot pēdējo izpildes termiņu pieteikuma atsaukšanai vai labošanai, vai viedokļa iesniegšanai.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsuši šķēršļus pieteikuma reģistrācijai, Komisija noraida pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 39. panta 3. punktu.

3.   Lēmumu noraidīt attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par noraidīšanu paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

3. IEDAĻA

Iebildumu procedūras

13. pants

Valsts iebildumu procedūra saistībā ar pārrobežu pieteikumiem

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 3. punktu, ja pārrobežu pieteikums attiecas tikai uz dalībvalstīm vai vismaz vienu dalībvalsti un vismaz vienu trešo valsti, iebildumu procedūru piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs.

14. pants

Iebildumu iesniegšana atbilstoši Kopienas procedūrai

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantā minētos iebildumus noformē saskaņā ar šīs regulas III pielikumā norādītās veidlapas paraugu. Iebildumus iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par iebildumu iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad prasība par iebildumiem reģistrēta Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.

2.   Komisija uz iebildumiem pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un iebildumiem piešķirto lietas numuru.

Iebildumu iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	saņemto lapu skaits;

c)	iebildumu saņemšanas datums.

15. pants

Pieņemamība atbilstoši Kopienas procedūrai

1.   Lai noteiktu, vai iebildumi ir pieņemami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantu, Komisija pārbauda, vai iebildumos ir norādītas atsauces uz pieprasītajām pirmtiesībām un ir norādīts iebildumu pamatojums, kā arī to, vai iebildumus Komisija saņēmusi noteiktajā termiņā.

2.   Ja iebildumi pamatoti ar to, ka jau izmanto atzītu preču zīmi ar reputāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 43. panta 2. punktu iebildumiem pievieno pierādījumus par šādas preču zīmes iesniegšanu, reģistrāciju vai lietošanu, piemēram, reģistrācijas apliecību vai pierādījumus par tās lietošanu, kā arī pierādījumus par preču zīmes reputāciju un atzīšanu.

3.   Pienācīgi pamatotos iebildumos norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz iebildumu atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgi apliecinošie dokumenti.

Sagatavotajā informācijā un pierādījumos, kas pamato preču zīmes lietošanas faktu, jānorāda dati par šādas preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apmēru un lietošanas veidu, un dati par tās reputāciju un atpazīstamību.

4.   Ja informācija par pieprasītajām pirmtiesībām, pamatojumu, faktiem, pierādījumiem vai apsvērumiem, vai atbalsta dokumenti saskaņā ar 1.–3. punktu, nav sagatavoti vienlaicīgi ar iebildumiem vai kāds no tiem nav pievienots, Komisija attiecīgi informē iebildumu iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida iebildumus kā nepieņemamus. Lēmumu par nepieņemamību paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

5.   Par iebildumiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalstij vai trešās valsts iestādēm vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

16. pants

Iebildumu pārbaude atbilstoši Kopienas procedūrai

1.   Ja Komisija nav noraidījusi iebildumus saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā paziņo par iebildumiem dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par saņemtajiem apsvērumiem iebildumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā.

Pārbaudot iebildumus, Komisija vajadzības gadījumā pieprasa pusēm divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas iesniegt viedokļus attiecībā uz citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai iebildumu iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par iebildumiem.

3.   Lēmumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noraidīšanu vai reģistrāciju Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Lēmumu par noraidīšanu paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Ja iebildumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu iebildumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams pieņemt pieteikumu reģistrēšanai; Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās iebildumu procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja pieteikumu noraida, apturētās iebildumu procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.

4. IEDAĻA

Aizsardzība

17. pants

Lēmums par aizsardzību

1.   Ja pieteikumi par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nav noraidīti saskaņā ar 11., 12., 16. un 28. pantu, Komisija pieņem lēmumu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

2.   Lēmumu par aizsardzību, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 41. pantu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Reģistrs

1.   Komisija uztur “Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru” kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 46. pantā, turpmāk “Reģistrs”.

2.   Apstiprināto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ieraksta Reģistrā.

Ja nosaukumi reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu, Komisija ieraksta Reģistrā šā panta 3. punktā paredzētos datus, izņemot f) apakšpunktā minētos.

3.   Komisija Reģistrā ieraksta šādu informāciju:

a)	produkta(-u) reģistrēto nosaukumu;

b)	norādi uz to, ka nosaukums tiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums;

c)	izcelsmes valsti vai izcelsmes valstis;

d)	reģistrācijas datumu;

e)	atsauci uz juridisko instrumentu, ar kuru reģistrē nosaukumu;

f)	atsauci uz vienoto dokumentu.

19. pants

Aizsardzība

1.   Cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek aizsargāta no dienas, kad tā ir ierakstīta Reģistrā.

2.   Ja tiek konstatēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīga izmantošana, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc savas ierosmes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 4. punktu, vai pēc puses pieprasījuma, veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu šādu nelikumīgu izmantošanu un novērstu konkrēto produktu jebkādu tirdzniecību vai eksportu.

3.   Cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība attiecas uz visu nosaukumu, tostarp to veidojošajiem elementiem, ja tie nodrošina nosaukuma atšķirību. Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sastāvdaļas, kam nav noteiktas atšķirīgās īpašības, vai sugas vārdi netiek aizsargāti.

5. IEDAĻA

Grozījumi un anulēšana

20. pants

Produkta specifikācijas vai vienotā dokumenta grozījumi

1.   Pieteikumu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai, ko iesniedz Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. pantā minētais pieteikuma iesniedzējs, noformē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.

2.   Lai noteiktu, vai pieteikums produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 49. panta 1. punktu ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai tai ir nosūtīta saskaņā ar minētās regulas 35. panta 2. punktu noteiktā informācija un aizpildītais pieteikums, kā minēts šā panta 1. punktā.

3.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 49. panta 2. punkta pirmo teikumu, šīs regulas 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. pantu piemēro mutatis mutandis.

4.   Grozījumu uzskata par maznozīmīgu, ja:

a)	tas neattiecas uz produkta būtiskajām īpašībām;

b)	tas neizmaina saikni;

c)	tas neietver produkta nosaukuma vai jebkuras nosaukuma daļas maiņu;

d)	tas neskar norobežoto ģeogrāfisko apgabalu;

e)	tas nenosaka produkta tirdzniecības turpmākos ierobežojumus.

5.   Ja pieteikumu produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai iesniedz persona, kas nav sākotnējais pieteikuma iesniedzējs, Komisija paziņo par pieteikumu sākotnējam pieteikuma iesniedzējam.

6.   Ja Komisija pieņem lēmumu apstiprināt produkta specifikācijas grozījumus, kas ietekmē vai groza Reģistrā ierakstīto informāciju, sākotnējos datus Reģistrā dzēš un ieraksta jaunos datus, kas stājas spēkā no dienas, kad spēkā stājies attiecīgais lēmums.

21. pants

Anulēšanas pieprasījuma iesniegšana

1.   Pieprasījumu par anulēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 50. pantam noformē saskaņā ar šīs regulas V pielikumā norādīto veidlapu. Pieprasījumu Komisijai iesniedz papīra vai elektroniskā formātā. Par anulēšanas pieprasījuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad pieprasījums reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem publisko šo datumu.

2.   Komisija uz anulēšanas pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieprasījumam piešķirto lietas numuru.

Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	saņemto lapu skaits;

c)	pieprasījuma saņemšanas datums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja anulēšana ierosināta pēc Komisijas ierosmes.

22. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai pieprasījums par anulēšanu ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 50. pantu, Komisija pārbauda, vai pieprasījumā:

a)	ir norādītas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses, iemesli un pamatojums;

b)	ir izskaidrots anulēšanas pamatojums;

c)	ir norādīta atsauce uz dalībvalsts vai trešās valsts, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs vai kurā reģistrēts tā birojs, paziņojumu par anulēšanas pieprasījuma atbalstu.

2.   Anulēšanas pieprasījumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kuri iesniegti anulēšanas atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.

3.   Ja sīki izklāstītā informācija par pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kā arī 1. un 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgi informē anulēšanas pieprasījuma iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida anulēšanas pieprasījumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Par anulēšanas pieprasījumu, kas uzskatāms par pieņemamu, kā arī par Komisijas ierosināto anulēšanas procedūru paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieprasījuma iesniedzējiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, kuras cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ietekmē anulēšana.

23. pants

Anulācijas pārbaude

1.   Ja Komisija nav noraidījusi anulēšanas pieprasījumu saskaņā ar 22. panta 3. punktu, tā paziņo par anulēšanu dalībvalsts vai trešā valsts iestādēm, vai attiecīgajiem ražotājiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par apsvērumiem, kas saņemti šo divu mēnešu laikā, attiecīgā gadījumā paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam.

Pārbaudot anulēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt komentārus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par anulēšanu.

3.   Lēmumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai atbilstība produkta specifikācijai vīna nozares produktam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ilgāk nav iespējama vai to vairs nevar garantēt, jo īpaši, ja vairs netiek pildīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. pantā noteiktie nosacījumi vai tie nebūs izpildāmi tuvākajā laikā.

Lēmumu par anulēšanu paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Ja pieprasījumus par anulēšanu iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu pieprasījumu iepriekšējas pārbaudes, var secināt, ka nebūs iespējams turpināt aizsargāt cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās anulēšanas procedūras. Komisija informē pārējos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi anulē, apturētās anulēšanas procedūras uzskata par pabeigtām, par to pienācīgi informējot attiecīgos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus.

5.   Kad anulācijas stājusies spēkā, Komisija attiecīgo nosaukumu svītro no Reģistra.

6. IEDAĻA

Pārbaudes

24. pants

Uzņēmēju paziņojums

Uzņēmējs, kas pilnībā vai daļēji vēlas piedalīties produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanas vai iepakošanas procesā, paziņo par to kompetentajai kontroles iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 47. pantu.

25. pants

Ikgadējā pārbaude

1.   Ikgadējā pārbaude, ko veic kompetentā kontroles iestāde, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 48. panta 1. punktā, ietver:

a)	organoleptisko un analītisko pārbaudi produktiem ar cilmes vietas nosaukumiem;

b)	tikai analītisko pārbaudi, vai organoleptisko un analītisko pārbaudi produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)	pārbaudi par nosacījumiem, kas izklāstīti produkta specifikācijā.

Ikgadējo pārbaudi veic dalībvalstī, kurā produkts ražots saskaņā ar produkta specifikāciju un to veic:

a)	veicot izlases pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi; vai

b)	ņemot paraugus; vai

c)	pārbaudot sistemātiski.

Ja izmanto izlases pārbaudes metodi, dalībvalstis izlases veidā izvēlas minimālo skaitu uzņēmēju, uz kuriem attieksies šīs pārbaudes.

Ja izmanto paraugu ņemšanas metodi, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc sava skaita, veida un biežuma ir reprezentatīvas visā attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā un atbilst pārdoto vai pārdošanai paredzēto vīna nozares produktu apjomam.

Izlases pārbaudes metodi var kombinēt ar paraugu ņemšanas metodi.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, veic, izvēloties anonīmus paraugus, un tām jāliecina, ka pārbaudītais produkts atbilst produkta specifikācijā norādītajām attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašībām un kvalitātēm, un tās var veikt jebkurā ražošanas procesa stadijā, tostarp iepakošanas stadijā vai vēlāk. Katrs paņemtais paraugs ir uzņēmējam piederošo attiecīgo vīnu izlases reprezentatīvs paraugs.

3.   Lai pārbaudītu atbilstību produkta specifikācijai, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, kontroles iestāde pārbauda:

a)	uzņēmēju ražotnes, pārbaudot vai uzņēmēji var nodrošināt produkta specifikācijā noteiktos nosacījumus;

b)	produktus jebkurā ražošanas procesa posmā, tostarp iepakošanas posmā, pamatojoties uz kontroles iestādes iepriekš izstrādātu kontroles plānu, kas aptver visas produkta ražošanas posmus un par kuru ir informēti uzņēmēji.

4.   Ikgadējā pārbaude nodrošina, ka produktam drīkst lietot attiecīgo aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja:

a)	pārbaudes rezultāti, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos un 2. punktā, pierāda, ka attiecīgais produkts atbilst robežvērtībām un tam piemīt visas attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturīgās īpašības;

b)	pārējie produkta specifikācijā uzskaitītie nosacījumi izpildīti saskaņā ar 3. punktā noteiktajām procedūrām.

5.   Jebkuru produktu, kas neatbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var laist tirgū, taču bez atbilstošā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka ir izpildītas pārējās tiesiskās prasības.

6.   Ja pārbauda aizsargātu pārrobežu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pārbaudi var veikt ikvienas dalībvalsts kontroles iestāde, kuru skar attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

7.   Ja dalībvalsts teritorijā ikgadējo pārbaudi veic iepakošanas posmā produktam, kas ražots citā dalībvalstī, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (11) 84. pantu.

8.   Šā panta 1.–7. punktu piemēro vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja to attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktā.

26. pants

Analītiskā un organoleptiskā pārbaude

Šīs regulas 25. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētā analītiskā un organoleptiskā pārbaude ietver:

a)

attiecīgā vīna analīzi, izvērtējot šādas raksturīgās īpašības: i) nosakot, pamatojoties uz fizikālo un ķīmisko analīzi: — kopējo un faktisko spirta koncentrāciju, — kopējo cukuru daudzumu, ko izsaka kā fruktozi un glukozi (tostarp saharozi, attiecībā uz pusdzirkstošajiem un dzirkstošajiem vīniem), — kopējo skābumu, — gaistošo skābumu, — kopējo sēra dioksīdu. ii) nosakot, pamatojoties uz papildu analīzi: — oglekļa dioksīdu (pusdzirkstošie un dzirkstošie vīni, pārspiediens bāros 20° temperatūrā pēc Celsija), — citas raksturīgās īpašības, ko paredz dalībvalstu tiesību akti vai attiecīgās aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produkta specifikācijas;

b)	organoleptisko pārbaudi, tostarp produkta izskatu, smaržu un garšas buķeti.

27. pants

Trešo valstu izcelsmes produktu pārbaudes

Attiecībā uz trešās valsts vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecīgā trešā valsts pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai informāciju par kompetentajām iestādēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 48. panta 2. punktā, un par pārbaudītajiem aspektiem, kā arī pierādījumu tam, ka attiecīgais vīns atbilst atbilstošā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosacījumiem.

7. IEDAĻA

Maiņa uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

28. pants

Pieprasījums

1.   Dalībvalsts vai trešās valsts iestāde, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, var pieprasīt mainīt cilmes vietas nosaukumu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja aizsargāta cilmes vietas nosaukuma atbilstība produkta specifikācijai ilgāk nav iespējama vai to vairs nevar garantēt.

Pieprasījumu par maiņu, ko iesniedz Komisijai, noformē saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā norādīto paraugu. Pieprasījumu par maiņu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā.

2.   Ja pieprasījums par maiņu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, par atteikuma pamatojumu, un lūdz divu mēnešu laikā atsaukt vai grozīt pieprasījumu, vai iesniegt viedokli.

3.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsuši šķēršļus cilmes vietas nosaukuma maiņai, Komisija noraida pieprasījumu.

4.   Lēmumu noraidīt pieprasījumu par maiņu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par noraidīšanu paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

5.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantu un 49. panta 1. punktu nepiemēro.

III NODAĻA

TRADICIONĀLIE APZĪMĒJUMI

1. IEDAĻA

Pieteikums

29. pants

Pieteikuma iesniedzēji

1.   Dalībvalstu vai trešo valstu kompetentās iestādes vai pilnvarotas profesionālās organizācijas, kas reģistrētas trešās valstīs, var iesniegt Komisijai pieteikumu tradicionālu apzīmējumu aizsardzībai Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta izpratnē.

2.   “Reprezentatīva profesionāla organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, kas pieņēmusi tādus pašus statūtus, darbojas attiecīgajā(-os) vīna cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalā(-os), vismaz divas trešdaļas biedru sastāda ražotāji no tā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabala(-iem), kurā organizācija darbojas, un to produkcija veido vismaz divas trešdaļas no attiecīgo apgabalu kopējās produkcijas. Reprezentatīva profesionāla organizācija var iesniegt pieteikumu aizsardzībai tikai attiecībā uz tiem vīniem, ko tā ražo.

30. pants

Aizsardzības pieteikums

1.   Pieteikumu tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai noformē atbilstoši VII pielikumā norādītajam paraugam, pievienojot attiecīgā apzīmējuma lietošanas regulējošo noteikumu kopiju.

2.   Ja pieteikumu aizpilda reprezentatīva profesionāla organizācija, kuras darbība ir reģistrēta trešā valstī, pieteikumam jāpievieno arī sīkas ziņas par reprezentatīvo profesionālo organizāciju. Šī informācija, tostarp vajadzības gadījumā būtiskas ziņas par reprezentatīvās profesionālās organizācijas biedriem, ir izklāstīta XI pielikumā.

31. pants

Valoda

1.   Aizsargājamo apzīmējumu norāda:

a)	apzīmējuma izcelsmes dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā(- ās) valodā(-ās), reģionālajā(-ās) valodā(-ās); vai

b)	valodā, kādā apzīmējumu lieto tirdzniecībā.

Apzīmējums, ko lieto noteiktā valodā, attiecas uz īpašiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā.

2.   Apzīmējumu reģistrē tā oriģinālajā pareizrakstībā.

32. pants

Noteikumi trešo valstu tradicionālajiem apzīmējumiem

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz apzīmējumiem, kurus tradicionāli lieto trešās valstīs attiecībā uz vīna nozares produktiem ar attiecīgo trešo valstu ģeogrāfiskajām norādēm.

2.   Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīniem, uz kuru etiķetēm norādīti tradicionālie apzīmējumi, kas nav minēti XII pielikumā, var lietot šīs tradicionālās norādes uz vīna etiķetēm saskaņā ar attiecīgajās trešās valstīs piemērojamajiem noteikumiem, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālas organizācijas.

2. IEDAĻA

Pārbaudes procedūra

33. pants

Pieteikuma iesniegšana

Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru. Pieteikumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu un tradicionālo apzīmējumu.

Pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	tradicionālais apzīmējums;

c)	saņemto dokumentu skaits

d)	un to saņemšanas datums.

34. pants

Pieņemamība

Komisija pārbauda, vai pieteikums ir pienācīgi aizpildīts un tam ir pievienota pieprasītā dokumentācija, kā paredz 30. pants.

Ja pieteikums aizpildīts nepilnīgi vai tam nav pievienoti dokumenti, vai pievienotie dokumenti ir nepilnīgi, Komisija attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz divu mēnešu laikā novērst paziņotās nepilnības. Ja līdz norādītā termiņa beigām nepilnības netiek novērstas, Komisija noraida pieteikumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo pieteikuma iesniedzējam.

35. pants

Derīguma nosacījumi

1.   Tradicionālo apzīmējumu atzīst par pieņemamu, ja:

a)	tas atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktajai definīcijai un šīs regulas 31. panta nosacījumiem;

b)

apzīmējumu veido vienīgi: i) vārds, ko Kopienas vai attiecīgās trešās valsts teritorijas lielākajā daļā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto vīnkopības produktu īpašās kategorijas; vai ii) vai vārds ar reputāciju, ko vismaz Kopienas vai attiecīgās trešās valsts teritorijā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēt vīnkopības produktu īpašās kategorijas;

c)	apzīmējums: i) nav sugasvārds; ii) ir definēts un to regulē dalībvalsts tiesību akti; iii) uz apzīmējumu attiecina lietošanas nosacījumus atbilstīgi vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī piemērojamajiem noteikumiem, tostarp reprezentatīvu profesionālo organizāciju apstiprinātajiem noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā apzīmējuma tradicionāla lietošana nozīmē:

a)	apzīmējuma lietošanu vismaz piecus gadus, ja apzīmējums reģistrēts valodā(-s), kas minēta šīs regulas 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	apzīmējuma lietošanu vismaz 15 gadus, ja apzīmējums reģistrēts valodā, kas minēta šīs regulas 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā “sugasvārds” nozīmē tradicionāla apzīmējuma vārdu, lai arī tas attiecas uz specifisku ražošanas metodi vai nogatavināšanas metodi, vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu, vai uz īpašu ar vīnkopības produktu vēsturi saistītu notikumu, kas kļuvis par attiecīgā vīnkopības produkta plaši pazīstamu nosaukumu Kopienā.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītos nosacījumus nepiemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

36. pants

Atteikuma pamatojums

1.   Ja tradicionāla apzīmējuma pieteikums neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā norādītajai definīcijai un 31. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē pieteikuma iesniedzēju par atteikuma pamatojumu, nosakot divu mēnešu termiņu no šāda paziņojuma izdošanas dienas pieteikuma atsaukšanai vai grozījumiem, vai viedokļu iesniegšanai.

Komisija pieņem lēmumu par aizsardzību, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētajā termiņā pieteikuma iesniedzējs nav novērsis šķēršļus pieteikuma pieņemamībai, Komisija noraida pieteikumu. Lēmumu par attiecīgā tradicionāla apzīmējuma noraidīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam.

3. IEDAĻA

Iebildumu procedūras

37. pants

Iebildumu iesniegšana

1.   Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 33. panta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses, var iesniegt prasību pret ierosināto tradicionālā apzīmējuma atzīšanu.

2.   Iebildumu pieteikumu sastāda, izmantojot VIII pielikumā norādīto veidlapu, un iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par iebildumu pieteikuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad iebildumu pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā.

3.   Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru.

Iebildumu pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	saņemto lapu skaits;

c)	pieteikuma saņemšanas datums.

38. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai iebildumi ir pieņemami, Komisija pārbauda, vai iebildumu pieteikumā ir norādītas atsauces uz pieprasītajām pirmtiesībām un ir norādīts iebildumu pamatojums, kā arī to, vai Komisija iebildumus saņēmusi 37. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

2.   Ja iebildumi pamatoti ar to, ka jau ir preču zīme ar reputāciju un atpazīstamību saskaņā ar 41. panta 2. punktu, iebildumiem pievieno pierādījumus par šādas agrākas preču zīmes iesniegšanu, reģistrāciju vai lietošanu, kā arī pierādījumus par tās reputāciju un atpazīstamību.

3.   Pienācīgi pamatotā iebildumu pieteikumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz iebildumu atbalstam un kuram pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.

Sagatavotajā informācijā un pierādījumos, kas pamato agrākas preču zīmes lietošanas faktu, jānorāda dati par šādas preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apmēru un lietošanas veidu un dati par tās reputāciju un atpazīstamību.

4.   Ja informācija par pieprasītajām pirmtiesībām, pamatojumu, faktiem, pierādījumiem vai viedokļiem, vai apliecinošie dokumenti saskaņā ar 1.–3. punktu, nav sagatavoti vienlaicīgi ar iebildumu pieteikumu vai kāds no tiem nav pievienots, Komisija attiecīgi informē iebildumu iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida iebildumus kā nepieņemamus. Lēmumu par nepieņemamību paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī.

5.   Iebildumus, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī.

39. pants

Iebildumu pārbaude

1.   Ja Komisija nav noraidījusi prasību par iebildumiem saskaņā ar 38. panta 4. punktu, tā paziņo par iebildumiem dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par saņemtajiem apsvērumiem iebildumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā.

Pārbaudot iebildumus, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt viedokļus attiecībā uz citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai reprezentatīva profesionālā organizācija, kas reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai iebildumu iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par iebildumiem.

3.   Lēmumu par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu vai atzīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai ir izpildīti 40. panta 1. punktā vai 41. panta 3. punktā, vai 42. pantā noteiktie nosacījumi. Lēmumu par noraidīšanu paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvai profesionālai organizācijai, kas reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Ja iebildumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu iebildumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams pieņemt pieteikumu atzīšanai; Komisija šādos gadījumos var atlikt pārējās iebildumu procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja pieteikumu noraida, apturētās iebildumu procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.

4. IEDAĻA

Aizsardzība

40. pants

Vispārēja aizsardzība

1.   Ja pieteikums atbilst nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā un 31. un 35. pantā, un tas nav noraidīts saskaņā ar 38. un 39. pantu, tradicionālos apzīmējumus uzskaita šīs regulas XII pielikumā.

2.   Tradicionālos apzīmējumus, kas uzskaitīti XII pielikumā, aizsargā tikai tajā valodā un tajā vīnkopības produktu kategorijā, kas pieprasīta pieteikumā, aizsargājot pret:

a)	jebkuru ļaunprātīgu izmantošanu, pat ja aizsargātajam apzīmējumam pievienoti, piemēram, vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

b)	jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta specifiku, īpašībām vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāliem vai attiecīgā produktu dokumentācijas;

c)	jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju, jo īpaši radot iespaidu, ka vīns atbilst aizsargātajam tradicionālajam apzīmējumam.

41. pants

Saistība ar preču zīmēm

1.   Ja tradicionālais apzīmējums ir aizsargāts saskaņā ar šo regulu, preču zīmes, kas atbilst vienam no 40. pantā minētajiem nosacījumiem, reģistrāciju atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai neattiecas uz vīniem, kas kvalificēti šāda tradicionālā apzīmējuma lietošanai, un iesniegts Komisijai pēc Komisijā saņemtā pieteikuma par tradicionālā apzīmējuma aizsardzību, un tradicionālais apzīmējums pēc tam ticis aizsargāts.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmajā daļā noteikto, atzīst par spēkā neesošām no to iesniegšanas dienas saskaņā ar piemērojamajām procedūrām, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK (12) vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 (13).

2.   Preču zīmi, kas atbilst vienam no šīs regulas 40. pantā minētajiem nosacījumiem un par kuru ir iesniegts pieteikums, kas ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā līdz 2002. gada 4. maijam vai pirms datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par tradicionāla apzīmējuma aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no tradicionālā apzīmējuma aizsardzības.

Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot tradicionālo apzīmējumu un attiecīgo preču zīmi.

3.   Nosaukumu neaizsargā kā tradicionālo apzīmējumu, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, šāda aizsardzība varētu maldināt patērētāju par vīna patieso identitāti, specifiku, īpašībām vai kvalitāti.

42. pants

Homonīmi

1.   Apzīmējumu, par kuru ir iesniegts pieteikums, kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms tradicionālam apzīmējumam, kurš saskaņā ar šo nodaļu ir aizsargāts, aizsargā, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

Homonīmu apzīmējumu, kas maldina patērētāju par produktu specifiku, īpašībām vai patieso izcelsmi, nereģistrē, pat ja apzīmējums ir pareizs.

Aizsargāta homonīmā apzīmējuma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk aizsargāto homonīmu no tradicionālā apzīmējuma, kas jau ir uzskaitīts XII pielikumā, ņemot vērā to, ka pret attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai attieksmei un ka nedrīkst maldināt patērētāju.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis tradicionālajiem apzīmējumiem, kuru aizsardzība apstiprināta līdz 2009. gada 1. augustam un kuri ir daļēji homonīmi ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar vīna vīnogu šķirnes vai tās sinonīma nosaukumu, kas uzskaitīti XV pielikumā.

43. pants

Aizsardzības izpilde

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 55. pantu, aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgas izmantošanas gadījumā kompetentās valsts iestādes pēc savas ierosmes vai pēc puses lūguma veic nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu attiecīgo produktu tirdzniecību, tostarp eksportu.

5. IEDAĻA

Anulēšanas procedūra

44. pants

Anulēšanas pamatojums

Ja tradicionālais apzīmējums vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai vai prasībām, kas noteiktas 31. un 35. pantā, 40. panta 2. punktā, 41. panta 3. punktā vai 42. pantā, ir pamats tradicionālā apzīmējuma anulēšanai.

45. pants

Anulēšanas pieprasījuma iesniegšana

1.   Pienācīgi pamatotu pieprasījumu par anulēšanu Komisijai var iesniegt dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska, vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, noformējot pieprasījumu atbilstoši IX pielikumā norādītajai veidlapai. Anulēšanas pieprasījumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieprasījuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad anulēšanas pieprasījums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.

2.   Komisija uz anulēšanas pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieprasījumam piešķirto lietas numuru.

Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	saņemto lapu skaits;

c)	pieprasījuma saņemšanas datums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja anulēšanu ierosina Komisija.

46. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai anulēšanas pieprasījums ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai pieprasījumā:

a)	ir norādītas anulēšanas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses;

b)	anulācijas pamatojums;

c)	ir norādīta atsauce uz dalībvalsts vai trešās valsts, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs vai kurā reģistrēts tā birojs, paziņojumu, kurā paskaidrotas anulēšanas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses, iemesli un pamatojums.

2.   Anulēšanas pieprasījumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz anulēšanas atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.

3.   Ja sīki izklāstītā informācija par pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kā arī 1. un 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgi informē anulēšanas pieprasījuma iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida anulēšanas pieprasījumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Par anulēšanas pieprasījumu, kas uzskatāms par pieņemamu, tostarp par Komisijas ierosinātu anulēšanas procedūru, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, kuras tradicionālo apzīmējumu ietekmē anulācija.

47. pants

Anulācijas pārbaude

1.   Ja Komisija nav noraidījusi anulēšanas pieprasījumu saskaņā ar 46. panta 3. punktu, tā paziņo par anulēšanas pieprasījumu dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz viņam iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par apsvērumiem, kas saņemti šo divu mēnešu laikā, paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam.

Pārbaudot anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt viedokļus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par anulāciju.

3.   Lēmumu par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma anulēšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai 44. pantā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti.

Lēmumu par anulēšanu paziņo pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalstij vai trešās valsts attiecīgajām iestādēm.

4.   Ja anulēšanas pieprasījumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu pieprasījumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams turpināt aizsargāt tradicionālo apzīmējumu; Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās anulēšanas procedūras. Komisija informē pārējos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja tradicionālo apzīmējumu anulē, apturētās anulēšanas procedūras uzskata par pabeigtām, par to pienācīgi informējot attiecīgos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus.

5.   Kad anulācija stājusies spēkā, Komisija attiecīgo nosaukumu izslēdz no XII pielikumā norādītā saraksta.

6. IEDAĻA

Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi

48. pants

Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi

Tradicionālos apzīmējumus, ko aizsargā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 753/2002 24., 28. un 29. pantu, automātiski aizsargā saskaņā ar šo regulu, ja:

a)	definīcijas kopsavilkums vai lietošanas nosacījumi iesniegti Komisijai līdz 2009. gada 1. maijam;

b)	dalībvalstis vai trešās valstis nav pārtraukušas noteiktu tradicionālo apzīmējumu aizsargāšanu.

IV NODAĻA

MARĶĒŠANA UN NOFORMĒŠANA

49. pants

Kopējie noteikumi visiem marķēšanas datiem

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1.–11. punktā, 13., 15. un 16. punktā minēto produktu (turpmāk “produkti”) marķējumā drīkst norādīt tikai tos datus, kas paredzēti regulas 58. pantā, un tos datus, ko regulē minētās regulas 59. panta 1. punkts un 60. panta 1. punkts, ja vien tie atbilst Direktīvas 2000/13/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

1. IEDAĻA

Obligātie dati

50. pants

Obligāto datu noformēšana

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 58. pantā, kā arī tās 59. pantā minētos obligātos datus uz trauka norāda vienā un tajā pašā redzamības laukā tā, lai, trauku nepagriežot, tos varētu vienlaicīgi izlasīt.

Tomēr obligātos datus, kas attiecas uz produkta partijas numuru un šīs regulas 51. pantā un 56. panta 4. punktā minētajām norādēm, var norādīt ārpus pārējo obligāto datu redzamības lauka.

2.   Šā panta 1. punktā minētos obligātos datus un datus, kas piemērojami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 58. pantā minētajiem juridiskajiem instrumentiem, noformē ar neizdzēšamiem burtiem un tos var skaidri saskatīt uz teksta vai grafiskā noformējuma fona.

51. pants

Noteiktu horizontālo noteikumu piemērošana

1.   Ja viena vai vairākas Direktīvas 2000/13/EK IIIa pielikumā uzskaitītās sastāvdaļas ir iekļautas kādā no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā minētajiem produktiem, tās jānorāda produkta marķējumā, pirms tam norādot “satur”. Attiecībā uz sulfītiem var lietot terminus: “sulfīti” vai “sēra dioksīds”.

2.   Papildus 1. punktā minētajām obligātajām marķējuma prasībām var izmantot šīs regulas X pielikumā iekļauto piktogrammu.

52. pants

Tirdzniecība un eksports

1.   Produktus, kuru marķējums vai noformējums neatbilst attiecīgajām prasībām, kas norādītas šajā regulā, nedrīkst laist tirdzniecībā Kopienā vai eksportēt.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 V un VI nodaļas, ja attiecīgos produktus eksportē, dalībvalstis var atļaut, ka datus, kas neatbilst Kopienas tiesību aktos paredzētajiem marķēšanas noteikumiem, norāda uz eksportējamo vīnu etiķetēm, ja to nosaka attiecīgās trešās valsts tiesību akti. Šos datus var norādīt valodās, kas nav Kopienas oficiālās valodas.

53. pants

Svina kapsulu vai folijas izmantošanas aizliegums

Produktu aizvākojuma segumiem, kā minēts 49. pantā, neizmanto svina kapsulas vai foliju.

54. pants

Faktiskā spirta koncentrācija

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā faktiskā spirta tilpumkoncentrāciju norāda tilpuma procentos vai pusprocentos.

Pēc skaitļa, ar ko apzīmē faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, norāda simbolu “tilp.%”, un pirms tā var rakstīt vārdus “faktiskā spirta koncentrācija”, “faktiskais spirta saturs” vai “alk.”.

Neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei, norādītā spirta tilpumkoncentrācija no analīzē norādītās nedrīkst atšķirties vairāk kā par 0,5 %. Tomēr spirta tilpumkoncentrācija produktos ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus uzglabā pudelēs ilgāk kā trīs gadus, dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, pusdzirkstošajos vīnos, gāzētajos pusdzirkstošajos vīnos, desertvīnos un vīnos, kas izgatavoti no pārgatavinātām vīnogām, neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei noteiktās, norādītā tilpumkoncentrācija nedrīkst atšķirties no analīzē norādītās vairāk kā par 0,8 %.

2.   Faktisko spirta tilpumkoncentrāciju norāda uz etiķetes ar vismaz 5 mm augstām rakstzīmēm, ja nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, ar vismaz 3 mm augstām rakstzīmēm, ja tilpums ir 100 cl vai mazāks, bet pārsniedz 20 cl, un ar 2 mm augstām rakstzīmēm, ja tas ir 20 cl vai mazāk.

55. pants

Norāde par izcelsmi

1.   Norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta d) apakšpunktā, noformē šādi:

a)

attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 2., 3., 7.–9. punktā, 15. un 16. punktā minētajiem vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmanto vienu no turpmāk minētajiem apzīmējumiem: i) vārdus “… vīns”, “izgatavots …” vai “… produkts”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, pēc tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievākta vīnogu raža un izgatavots vīns. Attiecībā uz pārrobežu vīna, kas izgatavots no noteiktām vīna vīnogu šķirnēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta c) apakšpunktā, drīkst minēt tikai vienas vai vairāku dalībvalstu vai trešo valstu nosaukumu; ii) ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās dalībvalstīs, lieto vārdkopu “Eiropas Kopienas vīns” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, vai vārdkopu “jauktais vīns no dažādām Eiropas Kopienas valstīm”, vai ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās trešās valstīs, lieto vārdkopu “jauktais vīns no dažādām valstīm ārpus Eiropas Kopienas” vai “sajaukts ar vīniem no …”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumus; iii) ja vīns izgatavots dalībvalstī no vīnogām, kuras ievāktas citā dalībvalstī, lieto vārdkopu “Eiropas Kopienas vīns” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, vai vārdkopu “vīns izgatavots … no vīnogām, kuras ievāktas …”, papildinot ar attiecīgo dalībvalstu nosaukumu, vai vīniem, kas izgatavoti trešā valstī no vīnogām, kuras ievāktas citā trešā valstī, vārdkopu “vīns izgatavots … no vīnogām, kuras ievāktas …”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumu;

b)

attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 4., 5. un 6. punktā minētajiem vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmanto vienu no turpmāk minētajiem apzīmējumiem: i) vārdkopas “… vīns”, “izgatavots …”, “… produkts” vai “… sekt”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievāktas vīnogas un izgatavots vīns; ii) vārdkopu “izgatavots …”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot tās dalībvalsts nosaukums, kurā veikta otrā raudzēšana;

c)

vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, lieto vārdkopas “… vīns”, “izgatavots …” vai “… produkts”, vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievākta vīnogu raža un izgatavots vīns. Pārrobežu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā norāda tikai vienas vai vairāku dalībvalstu vai trešo valstu nosaukumu.

Šis punkts neskar 56. un 67. pantu.

2.   Uz vīnogu misas, vīnogu misas fermentācijas procesā, koncentrētas vīnogu misas vai jaunvīna fermentācijas procesā etiķetēm lieto norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta d) apakšpunktā:

a)	lieto vārdkopas “… misa” vai “misa izgatavota ….” vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts, teritoriālas vienības, kas ietilpst dalībvalsts teritorijā, kurā izgatavots produkts, nosaukumu;

b)	lieto vārdkopu “maisījums izgatavots no divu vai vairāku Eiropas Kopienas valstu produktiem” attiecībā uz produktiem, kas ražoti, kupažējot produktus, kas izgatavoti divās vai vairākās dalībvalstīs;

c)	lieto vārdkopu “misa izgatavota … no vīnogām, kas ievāktas …” gadījumos, kad vīnogu misa nav izgatavota tajā dalībvalstī, kurā ievāktas vīnogas, no kurām izgatavots vīns.

3.   Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar atsevišķas valsts, kas ietilpst Apvienotās Karalistes teritorijā, nosaukumu.

56. pants

Norāde par pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju un pārdevēju

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu un šo pantu:

a)	“pudeļu pildītājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kas veic vīna iepildīšanu vai to veic minēto personu uzdevumā;

b)	“iepildīšana” nozīmē attiecīgā produkta iepildīšanu traukos ar ietilpību, kas nepārsniedz 60 litrus, tālākai pārdošanai;

c)	“ražotājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kura vai kuras uzdevumā veic vīnogu, vīnogu misas un vīna pārstrādi dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos vai kvalitatīvajos aromātiskajos dzirkstošajos vīnos;

d)	“importētājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kuru uzņēmējdarbība reģistrēta Kopienā, kas uzņemas atbildību par to preču laišanu apgrozībā, kas nav izgatavotas Kopienā, Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (14) 4. panta 8. punkta izpratnē;

e)	“pārdevējs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kas neatbilst ražotāja definīcijai, un kas iepērk un pēc tam laiž apgrozībā dzirkstošos vīnus, gāzētos dzirkstošos vīnus, kvalitatīvos dzirkstošos vīnus vai kvalitatīvos aromātiskos dzirkstošos vīnus;

f)	“adrese” nozīmē norādi uz vietējo administratīvo teritoriju un dalībvalsti, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja galvenais birojs.

2.   Pudeļu pildītāja nosaukumu un adresi papildina ar:

a)	vārdiem “pudeļu pildītājs” vai “pudelēs iepildījis …”; vai

b)

apzīmējumiem, kuru lietošanas nosacījumus noteikušas dalībvalstis, kurās iepilda vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: i) ražotāja saimniecībā; ii) vai ražotāju grupas telpās; iii) vai uzņēmumā, kas atrodas norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā.

Ja iepildīšanu pudelēs veic uz līguma pamata, norādi par pildītāju papildina ar vārdiem “iepildīts …” vai, ja ir norādīts personas nosaukums un adrese, kas veikusi iepildīšanu trešās puses uzdevumā, norādi papildina ar vārdiem “iepildīts … pildījis …”.

Ja vīnu iepilda pudelēs vietā, kas nav pudeļu pildītāja reģistrētā vieta, šajā punktā minētos datus papildina ar atsauci uz precīzu vieta, kur tika veikta iepildīšana, un, ja tā ir veikta citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts nosaukumu.

Ja produktu nepilda pudelēs, bet citos traukos, vārdus “pudeļu pildītājs …” un “pudelēs iepildījis …” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “iepakotājs” un “iepakojis …”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā abu vārdu nozīme neatšķiras.

3.   Ražotāja vai pārdevēja nosaukumu un adresi papildina ar vārdiem “ražotājs” vai “ražojis” un “pārdevējs” vai “pārdevis”, vai līdzvērtīgiem vārdiem. Dalībvalstis var paredzēt obligātu norādi par ražotāju.

4.   Pirms importētāja nosaukuma un adreses norāda vārdus “importētājs” vai “importējis …”.

5.   Ja norādes attiecas uz vienu un to pašu fizisku vai juridisku personu, 2., 3. un 4. punktā minētās norādes var apvienot.

Vienu no šīm norādēm var aizstāt ar kodu, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, importētāja vai pārdevēja galvenais birojs. Papildus kodam norāda atsauci uz attiecīgo dalībvalsti. Ja produkta komerciālajā izplatīšanā iesaistīta cita fiziska vai juridiska persona, kas nav pudeļu pildītājs, ražotājs, pārdevējs vai importētājs, kuriem norādīts kods, tās nosaukumu un adresi arī norāda uz attiecīgā produkta etiķetes.

6.   Ja pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja nosaukums ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums, vai tā daļa, uz etiķetes to norāda:

a)	ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, ar kurām norādīts aizsargāta cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai attiecīgā vīnkopības produkta kategorijas nosaukums;

b)	vai izmantojot kodu, kā paredzēts 5. punkta otrajā daļā.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, kādu veidu piemēro attiecībā uz to teritorijās ražotiem produktiem.

57. pants

Norāde par saimniecību

1.   Šīs regulas XIII pielikumā uzskaitīto saimniecību apzīmējumus, kuras nav pudeļu pildītāja, ražotāja vai pārdevēja nosaukums, rezervē vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka:

a)	vīns ir izgatavots tikai no vīnogām, kas ievāktas vīna dārzos, kurus apsaimnieko šī saimniecība;

b)	vīns izgatavots vienīgi šajā saimniecībā;

c)	dalībvalstis regulē XIII pielikumā uzskaitīto attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Trešās valstis paredz lietošanas noteikumus, kas piemērojami šo valstu attiecīgajiem XIII pielikumā uzskaitītajiem apzīmējumiem, tostarp apzīmējumiem, ko ierosinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.

2.   Citi produkta tirdzniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot saimniecības nosaukumu tikai tad, ja ir saņemta attiecīgās saimniecības piekrišana.

58. pants

Norāde par cukura saturu

1.   Šīs regulas XIV pielikuma A daļā minētos apzīmējumus, kas izsaka cukura saturu, norāda uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto produktu etiķetēm.

2.   Ja cukura saturs produktos, kas izteikts kā fruktoze un glikoze (tostarp saharoze), pieļauj divu XIV pielikuma A daļā uzskaitīto terminu lietošanu, no šiem diviem terminiem izvēlas tikai vienu.

3.   Neskarot XIV pielikuma A daļā aprakstītos lietošanas nosacījumus, cukura saturs no produkta etiķetē norādītā nedrīkst atšķirties vairāk par 3 gramiem litrā.

59. pants

Atkāpes

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” var nenorādīt vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem ar nosacījumu, ka šo iespēju regulē dalībvalsts tiesību akti vai noteikumi, kas piemērojami attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumi, ko paredzējušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.

a) Kipra:	Κουμανδαρία (Commandaria);
b) Grieķija:	Σάμος (Samos);
c) Spānija:	Cava, Jerez, Xérès vai Sherry, Manzanilla;
d) Francija:	Champagne;
e) Itālija:	Asti, Marsala, Franciacorta;
f) Portugāle:	Madeira vai Madère, Port vai Porto.

60. pants

Īpaši noteikumi gāzētajiem dzirkstošajiem vīniem, gāzētajiem pusdzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem

1.   Apzīmējumus “gāzēts dzirkstošais vīns” un “gāzēts pusdzirkstošais vīns”, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā, papildina tāda paša veida un izmēra rakstzīmēs ar vārdkopu “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā norādīts, ka ir pievienots oglekļa dioksīds.

Vārdkopas “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu” norāda arī tad, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 2. punktu.

2.   Attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem, atsauci uz vīnkopības produkta kategoriju var nenorādīt tiem vīniem, kuru etiķetēs minēts apzīmējums “Sekt”.

2. IEDAĻA

Fakultatīvi dati

61. pants

Vīnogu novākšanas gads

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnogu novākšanas gadu var norādīt uz produktu etiķetēm, kā minēts 49. pantā, ar nosacījumu, ka ne mazāk kā 85 % produkta izgatavošanā izmantoto vīnogu ievāktas attiecīgajā gadā. Tas neattiecas uz:

a)	produktu daudzumu, kas izmantots saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru;

b)	vai produktu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.

2.   Produktiem, kurus tradicionāli iegūst no vīnogām, kuras ievāktas janvārī vai februārī, norādot vīnogu novākšanas gadu uz vīnu etiķetēm, min iepriekšējo kalendāro gadu.

3.   Produkti bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī atbilst šā panta 1. un 2. punktā un 63. pantā noteiktajām prasībām.

62. pants

Vīna vīnogu šķirņu nosaukums

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus, kas izmantoti produktu ražošanā, kā minēts šīs regulas 49, pantā, var norādīt uz attiecīgo produktu etiķetēm saskaņā ar šā panta a) un b) apakšpunktā paredzētajām prasībām.

a)

Attiecībā uz Eiropas Kopienā ražotajiem vīniem vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumi ir nosaukumi, kas minēti vīna vīnogu šķirņu klasifikācijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 1. punktā. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas atbrīvotas no klasificēšanas pienākuma, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 2. punktā, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus norāda “Starptautiskajā vīnogu šķirņu un to sinonīmu sarakstā”, ko sastāda Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs (OIV).

b)

Attiecībā uz vīniem, kas izgatavoti trešās valstīs, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumu lietošanas nosacījumi atbilst noteikumiem, ko piemēro vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas, un vīna vīnogu šķirņu nosaukumi vai to sinonīmi ir minēti vismaz vienā šādu organizāciju sarakstā: i) Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs (OIV); ii) Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV); iii) Starptautiskā Augu ģenētisko resursu padome (IBPGR).

c)

Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus var minēt: i) ja nosaukta tikai viena vīna vīnogu šķirne vai tās sinonīms, un produkts ne mazāk kā 85 % izgatavots no šīs šķirnes, neskaitot: — produktu jebkādu daudzumu, kas izmantots vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru, — vai produkta jebkādu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā; ii) ja norādītas divas un vairāk vīna vīnogu šķirnes vai to sinonīmi, 100 % attiecīgā produkta izgatavoti no šīm šķirnēm, neskaitot: — produktu jebkādu daudzumu, kas izmantots vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru, — vai produkta jebkādu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā. Punkta ii) daļā minētajā gadījumā vīna vīnogu šķirnes jānorāda ar vienāda augstuma rakstzīmēm dilstošā secībā proporcionāli to izmantojumam.

d)	Produktiem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus var minēt, ja ir izpildītas 1. punkta a) vai b) apakšpunktā un c) apakšpunktā un 63. pantā minētās prasības.

2.   Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vīna vīnogu šķirņu nosaukumus, ko lieto, lai papildinātu produkta aprakstu, proti, pinot blanc, pinot noir, pinot meunier vai pinot gris un līdzvērtīgus nosaukumus citās Kopienas valodās, var aizstāt ar sinonīmu “pinot”.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 3. punkta, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas uzskaitīti šīs regulas XV pielikuma A daļā un kuros pilnībā vai daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, drīkst norādīt uz tā produkta etiķetes, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tikai tad, ja tas atļauts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas bija spēkā 2002. gada 11. maijā vai dalībvalstu pievienošanās dienā, atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.

4.   Vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas uzskaitīti šīs regulas XV pielikuma B daļā un kuros daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un kuri tieši attiecas uz attiecīgā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfisko elementu, drīkst norādīt tikai uz produkta etiķetes ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

63. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem un vīnogu novākšanas gadu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

1.   Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi vai iestādes, ka ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto sertificēšanu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantā (15).

2.   Vīna sertifikāciju, visās ražošanas stadijās, tostarp vīna atdzesēšanas stadijā, nodrošina:

a)	1. punktā minētā kompetentā iestāde vai iestādes; vai

b)	viena vai vairākas kontroles institūcijas, kas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta izpratnē darbojas kā produkta sertificēšanas iestāde saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 5. pantā.

Iestāde vai iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina adekvātas objektivitātes un taisnīguma garantijas, tai ir kvalificēts personāls un uzdevumu veikšanai ir nepieciešamie resursi.

Sertifikācijas iestādes, kas minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilst un no 2010. gada 1. maija tās akreditē saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC Guide 65 (Vispārējas prasības iestādēm, kas vada produkta sertifikācijas sistēmas).

Sertificēšanas izmaksas sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas sertifikācija.

3.   Sertifikācijas procedūra, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nodrošina administratīvus pierādījumus, kas apliecina vīna vīnogu šķirnes(-ņu) patiesumu vai uz attiecīgā vīna(-u) etiķetes norādīto vīnogu novākšanas gadu.

Papildus, dalībvalstis, kas ražo vīnu, var nolemt:

a)	veikt organoleptisko pārbaudi vīnam, lai pārbaudītu, vai vīna būtiskākās īpašības attiecībā uz tā aromātu un garšu atbilst izmantotajai(-ām) vīna vīnogu šķirnei(-ēm), pārbaudei izvēloties anonīmus paraugus;

b)	veikt analītisko pārbaudi vīnam, kas izgatavots no vienas vīna vīnogu šķirnes.

Sertificēšanas procedūru veic kompetentā iestāde(-s) vai kontroles institūcija(-s) saskaņā ar 1. un 2. punktu dalībvalstī, kura ražo vīnu.

Sertifikāciju veic, pielietojot kādu no turpmāk minētajām metodēm:

a)	izlases pārbaudi, pamatojoties uz riska analīzi;

b)	paraugu ņemšanu; vai

c)	sistemātiski.

Ja pielieto izlases pārbaudes metodi, to veic, pamatojoties uz kontroles plānu, ko iepriekš apstiprinājusi iestāde(-s) un kas aptver dažādas produkta ražošanas stadijas. Uzņēmējiem jābūt informētiem par kontroles plānu. Dalībvalstis izvēlas izlases veidā uzņēmēju, uz kuriem attieksies šīs pārbaudes, minimālo skaitu.

Ja pielieto paraugu ņemšanas metodi, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc sava skaita, veida un biežuma ir vienādas attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala visā teritorijā un atbilst vīna nozares produktu, kas laisti tirgū vai kurus plāno tirgot, apjomam.

Izlases pārbaudes metodi var kombinēt ar paraugu ņemšanas metodi.

4.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kas ražo vīnu, nodrošina, ka attiecīgos vīna ražotājus ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā ražo vīnu.

5.   Attiecībā uz kontroli, tostarp izsekojamību, dalībvalstis, kas ražo vīnu nodrošina, lai tiktu piemērota Regulas (EK) Nr. 555/2008 V sadaļa un Regula (EK) Nr. 606/2009.

6.   Attiecībā uz pārrobežu vīniem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta c) apakšpunktā, sertifikāciju var veikt viena no attiecīgo dalībvalstu iestādēm.

7.   Attiecībā uz vīniem, kas ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, papildinot to ar:

a)	attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) nosaukumu(-iem);

b)	vīna vīnogu šķirnes(-ņu) nosaukumu(-iem).

Attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un uz kuru etiķetēm ir vienas vai vairāku vīna vīnogu šķirņu nosaukums vai vīnogu novākšanas gads, trešās valstis var nolemt lietot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, kas papildināts ar attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-iem).

Norādot dalībvalsts(-u) vai trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-us), nepiemēro šīs regulas 55. pantu.

8.   Šā panta 1.–6. punktu piemēro produktiem, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas sākot ar 2009. gadu un to ieskaitot.

64. pants

Norāde par cukura saturu

1.   Ja vien šīs regulas 58. pantā nav paredzēts citādi, cukura saturu, kas izteikts kā fruktoze un glikoze, kā paredzēts šīs regulas XIV pielikuma B daļā, var norādīt uz produktu etiķetes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.   Ja cukura saturs produktos pieļauj divu šīs regulas XIV pielikuma B daļā minēto apzīmējumu lietošanu, izvēlas tikai vienu no diviem apzīmējumiem.

3.   Neskarot šīs regulas XIV pielikuma B daļā norādītos lietošanas nosacījumus, cukura saturs vīnā no cukura satura, kas norādīts uz etiķetes, nedrīkst atšķirties vairāk kā par 1 gramu litrā.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3., 8. un 9. punktā minētajiem produktiem ar nosacījumu, ka dalībvalstis vai trešās valstis regulē cukura satura norāžu lietošanas nosacījumus.

65. pants

Kopienas simbolu norāde

1.   Kopienas simbolus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta e) apakšpunktā, var norādīt uz vīnu etiķetēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1898/2006 V pielikumu (16). Neatkarīgi no 59. panta, norādes “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums” un “AIZSARGĀTA ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” simbolu izpratnē var aizstāt ar atbilstošiem apzīmējumiem citas Kopienas oficiālā valodā saskaņā ar iepriekš minēto pielikumu.

2.   Ja Kopienas simboli vai Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās norādes ir norādītas uz produkta etiķetes, tiem pievienojams attiecīgais aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

66. pants

Apzīmējumi, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta f) apakšpunktu, vīniem, ko tirgo Kopienā, drīkst izmantot norādes, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem, it īpaši tiem, kas minēti šā panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā.

2.   Šīs regulas XVI pielikumā uzskaitītās norādes ir vienīgie apzīmējumi, kurus drīkst izmantot, lai aprakstītu vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas raudzēts, nogatavināts vai izturēts koka traukā. Tomēr šādiem vīniem dalībvalstis un trešās valstis var izveidot citas norādes, kas pēc analoģijas atbilst XVI pielikumā noteiktajām norādēm.

Ja vīns ir izturēts koka traukā saskaņā ar valstī spēkā esošajām prasībām, pat gadījumos, kad izturēšana turpinās cita veida traukā, ir atļauts lietot vienu no pirmajā daļā minētajām norādēm.

Tāda vīna aprakstā, kura izgatavošanas procesā ir izmantoti ozola koksnes gabali, pat kombinējot to ar uzglabāšanu koka traukā vai koka traukos, nedrīkst izmantot pirmajā daļā minētās norādes.

3.   Norādi “raudzēts pudelē” var lietot tikai dzirkstošo vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar noteikumu, ka:

a)	produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;

b)	izgatavošanas procesa ilgums, tostarp produkta izturēšana uzņēmumā, kurā tas izgatavots, skaitot no fermentācijas procesa sākuma dzirkstoša cuvée iegūšanai, nav mazāks par deviņiem mēnešiem;

c)	fermentācijas process dzirkstoša cuvée iegūšanai un cuvée izturēšana uz nogulsnēm ilgusi vismaz 90 dienas; un

d)	produkts atdalīts no nogulsnēm to filtrējot saskaņā ar vīna pārliešanas citā traukā metodi vai sasaldēšanas metodi.

4.   Vārdkopas “raudzēts pudelē pēc tradicionāla paņēmiena” vai “tradicionāls paņēmiens” vai “klasisks paņēmiens” vai “klasiski tradicionāls paņēmiens” drīkst lietot tikai dzirkstošo vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar noteikumu, ka:

a)	produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;

b)	produkts izturēts uz nogulsnēm tajā pašā uzņēmumā bez pārtraukuma vismaz deviņus mēnešus no dienas, kad iegūts cuvée;

c)	produkts atdalīts no nogulsnēm, izmantojot sasaldēšanas metodi.

5.   Apzīmējumu “Crémant” drīkst lietot tikai attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem baltvīniem vai sārtvīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar noteikumu, ka:

a)	vīnogas tiek ievāktas ar rokām;

b)	vīns izgatavots no misas, kas iegūta, sapresējot veselas vai no ķekariem atdalītas vīnogas. Iegūtās misas daudzums nedrīkst būt lielāks par 100 litriem uz katriem 150 kg. vīnogu;

c)	pieļaujamais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l;

d)	cukura saturs nepārsniedz 50 g/l;

e)	vīns atbilst 4. punktā noteiktajām prasībām; un

f)	neskarot 67. pantu, apzīmējumu “Crémant” norāda uz kvalitatīvo dzirkstošo vīnu etiķetēm kopā ar ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar ko nosaka attiecīgā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežoto apgabalu.

Prasības, kas minētas a) un f) apakšpunktos, nepiemēro tiem ražotājiem, kuru preču zīmju nosaukumos iekļauts apzīmējums “crémant”, kas reģistrēts līdz 1986. gada 1. martam.

6.   Atsauces uz vīnogu bioloģisko ražošanu nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (17).

67. pants

Ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas mazāka vai lielāka par apgabalu, ar ko nosaka cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un atsauces uz ģeogrāfisko apgabalu

1.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un neskarot šīs regulas 55. un 56. pantu, ģeogrāfiskās vienības nosaukumu un atsauces uz ģeogrāfisko apgabalu drīkst norādīt tikai uz to vīnu etiķetēm, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

2.   Lai izmantotu ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, kas mazāka vai lielāka par apgabalu, kas pamato aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecīgās ģeogrāfiskās vienības apgabals precīzi jādefinē. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus šo ģeogrāfisko vienību izmantošanai. Vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas vīna izgatavošanā, iegūtas šajā mazākajā ģeogrāfiskajā vienībā. Atlikušie 15 % vīnogu iegūtas attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot pirmās daļas trešajā un ceturtajā teikumā minētās prasības attiecībā uz reģistrētajām preču zīmēm vai preču zīmēm, kas lietojot iegūtas līdz 2002. gada 11. maijam, un kuru nosaukumos iekļauts ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas ir mazāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecīgo dalībvalstu ģeogrāfiskā apgabala atsauces.

3.   Tās ģeogrāfiskās vienības nosaukumam, kas ir mazāka vai lielāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai atsaucei uz ģeogrāfisko apgabalu ietver:

a)	apvidus vai apvidu grupas nosaukumu;

b)	vietējas administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukumu;

c)	vīnogu audzēšanas apakšreģiona vai tā daļas nosaukumu;

d)	administratīvās teritorijas nosaukumu.

3. IEDAĻA

Noteiktu atsevišķa tipa pudeļu un to aizvākojuma noteikumi un papildu noteikumi, ko nosaka ražojošās dalībvalstis

68. pants

Noteiktu atsevišķa tipa pudeļu izmantošanas nosacījumi

Lai pudeles iekļautu XVII pielikumā norādītajā atsevišķa tipa pudeļu sarakstā, tām jāatbilst šādām prasībām:

a)	attiecīgās formas pudeli pēdējos 25 gadus lietojuši tikai un vienīgi, dabiski un tradicionāli vīnam ar noteiktu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; un

b)	tās forma pircējiem asociējas ar vīnu ar noteiktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Šīs regulas XVII pielikumā norādītas prasības, kas nosaka atzītu īpaša tipa pudeļu lietošanu.

69. pants

Noteiktu produktu noformējuma prasības

1.   Tikai dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu un kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu drīkst tirgot vai eksportēt īpaši dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē, kas aizvākota ar:

a)

attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums pārsniedz 0,20 litrus: ar sēņveidīgas formas aizbāzni, kas izgatavots no korķa koka vai cita materiāla, kuru atļauts lietot kopā ar pārtikas produktiem un kuru notur stiprinājums, kas nosegts, ja nepieciešams, ar vāciņu un aptīts ar foliju tā, lai pilnībā nosegtu aizbāzni un pudeles kaklu vai tā daļu;

b)	attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums nepārsniedz 0,20 litrus: jebkuru citu piemērotu aiztaisāmo.

2.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka 1. punktā noteiktās prasības attiecas uz:

a)

produktiem, kurus tradicionāli iepilda šādās pudelēs un kuri: i) ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā; ii) ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 7., 8. un 9. punktā; iii) ir uzskaitīti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/1991 (18); vai iv) kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 %;

b)	citiem produktiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tie nemaldina pircējus attiecībā uz produkta raksturīgākajām īpašībām.

70. pants

Papildunoteikumi, ko noteikusi vīna ražotāja dalībvalsts attiecībā uz marķēšanu un noformēšanu

1.   Attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražoti to teritorijā, 61., 62. pantā un 64.–67. pantā minētos datus drīkst noteikt par obligāti norādāmiem, aizliegt vai noteikt ierobežojumus saistībā ar to izmantošanu, ieviešot stingrākus nosacījumus nekā šajā nodaļā norādītie, izmantojot šo vīnu atbilstošās produkta specifikācijas.

2.   Attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ražoti to teritorijā, dalībvalstis var noteikt par obligāti norādāmiem datus, kas minēti 64. un 66. pantā.

3.   Attiecībā uz kontroli dalībvalstis var pieņemt lēmumu definēt un regulēt datus, kas nav uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punktā un 60. panta 1. punktā, attiecībā uz to teritorijās ražotajiem vīniem.

4.   Attiecībā uz kontroli dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt Regulas (EK) Nr. 479/2008 58., 59. un 60. pantu piemērošanu attiecībā uz to teritorijās pildītajiem vīniem, kas vēl nav laisti tirgū vai eksportēti.

V NODAĻA

VISPĀRĒJI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Vīnu nosaukumi, kas aizsargāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999

1.   Komisija liek atzīmi uz katra dokumenta, kas saņemts no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 2. punktu saistībā ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā minēts iepriekš minētās regulas 51. panta 3. punktā, norādot saņemšanas datumu un lietas numuru.

Attiecīgā dalībvalsts saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)	lietas numurs;

b)	saņemto dokumentu skaits;

c)	dokumentu saņemšanas datums.

Par dokumentu iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad dokumenti reģistrēti Komisijas pasta žurnālā.

2.   Visus lēmumus par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 4. punktam Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem saskaņā ar iepriekš minētās regulas 51. panta 2. punktu.

72. pants

Pagaidu marķēšana

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 65. panta, vīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktā minētajām prasībām, marķē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādītajiem noteikumiem.

2.   Ja Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 41. pantu, vīnus, kas marķēti saskaņā ar šā panta 1.punktu, izņem no apgrozības vai pārmarķē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādīto.

73. pants

Pārejas noteikumi

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktā paredzēto procedūru attiecina uz vīna nosaukumiem, kurus dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un kurus Komisija nav publicējusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 54. panta 5. punktu vai Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktā paredzēto procedūru attiecina uz grozījumiem produkta specifikācijā attiecībā uz aizsargātiem vīnu nosaukumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu vai vīnu nosaukumiem, kas nav aizsargāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu, kas iesniegti dalībvalstij ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. augustam ar noteikumu, ka dalībvalsts ir pieņēmusi apstiprinājuma lēmumu un nosūtījusi Komisijai tehniskos dokumentus, ko paredz Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 1. punkts, ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim.

3.   Dalībvalstis, kurās līdz 2009. gada 1. augustam nav stājušies spēkā normatīvie vai administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta prasības, to izpilda līdz 2010. gada 1. augustam. Līdz tam attiecīgajā dalībvalstī 9., 10., 11. un 12. pantu piemēro mutatis mutandis kā “iepriekšēju dalībvalsts procedūru”, kas minēta Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā.

4.   Vīnus, kas laisti tirdzniecībā vai marķēti līdz 2010. gada 31. decembrim un kas atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kuri piemērojami līdz 2009. gada 1. augustam, drīkst laist tirgū līdz to krājumi ir beigušies.

74. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1607/2000 un (EK) Nr. 753/2002.

75. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta

---

(1)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

(3)  OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

(4)  OV L 109, 6.5.2000, 29. lpp.

(5)  OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.

(6)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(8)  OV L 185, 25.7.2000., 17. lpp.

(9)  OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.

(10)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(11)  OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.

(12)  OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.

(13)  OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

(14)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(15)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(16)  OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.

(17)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(18)  OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---