12.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/50

(1)

Komisija 2008. gada 13. jūnijā, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras (“AS izmeklēšana” jeb “izmeklēšana”) sākšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Kopienā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Kopienā un sāka atsevišķu izmeklēšanu (“AD procedūra”).

(3)

AS izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“sūdzības iesniedzējs”) 2008. gada 29. aprīlī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Kopienā saražotās biodīzeļdegvielas kopapjoma. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un tās dēļ radīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai sāktu AS izmeklēšanu.

(4)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 9. punktu Komisija paziņoja ASV valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports rada būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. ASV valdība tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un abpusēji vienotos par risinājumu. ASV valdība pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika 2008. gada 2. jūnijā. Apspriežu laikā neizdevās panākt abpusēju vienošanos par risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā ASV iestāžu atsauksmes, kurās tika uzsvērts, ka attiecībā uz dažām sūdzībā norādītajām valsts programmām ne vienmēr no tajās ietvertās informācijas ir skaidri saprotams, ka radies kompensējams labums ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem un eksportētājiem. Pēc pieejamās informācijas izvērtēšanas tika nolemts izmeklēšanā neietvert šādas štatu shēmas, lai gan tās ir uzskaitītas paziņojumā par procedūras sākšanu: Floridas Atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju dotāciju programma, Teksasas jauno tehnoloģiju pētniecības un attīstības programma, Vašingtonas štata enerģijas brīvības programma (otrā daļa), Alabamas alternatīvās degvielas un pētniecības attīstības fonds, Ziemeļdakotas biodīzeļdegvielas tirdzniecības aprīkojuma nodokļu kredīts un Nebraskas alternatīvās degvielas transportlīdzekļu un atkārtotas uzpildes infrastruktūras aizdevumi.

(5)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja zināmos ieinteresētos ASV eksportētājus/ražotājus, importētājus, piegādātājus, lietotājus un asociācijas, zināmās ASV iestādes, Kopienas ražotājus, kas iesnieguši sūdzību, un citus Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(6)

Ņemot vērā acīmredzamo lielo ASV eksportētāju/ražotāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlases veikšana, lai konstatētu subsidēšanu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāveic atlase, un, ja ir, lai varētu izveidot izlasi, ASV eksportētājiem/ražotājiem lūdza informēt par sevi 15 dienu laikā pēc dienas, kad tika sākta izmeklēšana, un sniegt pamatinformāciju par savu eksporta un iekšzemes pārdošanas apjomu, precīzām darbībām attiecībā uz biodīzeļdegvielas ražošanu, jaukšanu un tirdzniecību un norādīt visu to saistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības, kuri iesaistīti attiecīgā produkta ražošanā, jaukšanā un pārdošanā laika posmā no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“IP”) kā noteikts arī 17. apsvērumā turpmāk.

(8)

Vairāk nekā 50 uzņēmumi 15 dienu laikā informēja par sevi saistībā ar atlases veikšanu un sniedza vajadzīgo informāciju. Šie uzņēmumi saražoja vairāk nekā 80 % no kopējā biodīzeļdegvielas apjoma, kas no Amerikas Savienotajām Valstīm tika importēts uz Kopienu.

(9)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu tika izveidota izlase, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Kopienu, kuru noteiktajā laikā bija iespējams pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par ierosināti izlasi apspriedās ar uzņēmumiem, kuri lūdza, lai tos iekļauj izlasē, ar Amerikas Savienoto Valstu Biodīzeļdegvielas ražotāju profesionālo apvienību (Nacionālā Biodīzeļdegvielas padome), kā arī ar Amerikas Savienoto Valstu valdību. Pamatojoties uz atsauksmēm, kas saņemtas no ieinteresētajām personām, sākotnēji atlasei tika izvēlēti septiņi uzņēmumi. Tomēr ir provizoriski nolemts, ka viens no uzņēmumiem, kuri sākotnēji bija izvēlēti iekļaušanai izlasē, ir jāizslēdz no izlases, lai nodrošinātu atbilstību izlasei, kas izvēlēta AD procedūrā attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu no ASV. Jānorāda, ka minētais uzņēmums bija tikai biodīzeļdegvielas tirgotājs atšķirībā no pārējiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri bija biodīzeļdegvielas ražotāji. Tomēr šim uzņēmumam tiek noteikta individuāla pārbaude saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu un tiks noteikts individuāls atsevišķs antisubsidēšanas maksājums. Seši izlasē iekļautie uzņēmumi saražoja 50 % no kopējā daudzuma, ko eksportēja no ASV izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz ASV eksporta statistiku, un 73 % no visas biodīzeļdegvielas, ko importēja no uzņēmumiem, kuri informēja par sevi, kā paskaidrots 8. apsvērumā.

(10)

Desmit izlasē neiekļautie uzņēmumi, kas sadarbojās, lūdza aprēķināt individuālās normas, lai piemērotu pamatregulas 27. panta 3. punktu un 15. panta 3. punktu. Attiecīgajiem uzņēmumiem tika nosūtītas anketas. Tikai viens uzņēmums noteiktajā termiņā atbildēja uz anketas jautājumiem. Tomēr šis pieteikums vēlāk tika atsaukts.

(11)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tika izveidota izlase pēc apspriešanās ar sūdzības iesniedzēju, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un tirdzniecības apjomu Kopienā, kā minēts 164. apsvērumā turpmāk. Izlasē arī tika ņemts vērā konkrēts ražotāju ģeogrāfiskais izvietojums Kopienā. Attiecīgi izlasei tika izvēlēti vienpadsmit Kopienas ražotāji. Komisija nosūtīja anketas vienpadsmit izraudzītajiem uzņēmumiem. Tomēr viens ražotājs, ko sākotnēji iekļāva izlasē, bija jāizslēdz no tās, jo tas nebija sniedzis pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tādējādi noteiktajos termiņos tika saņemtas desmit pilnīgas atbildes no pārējiem uzņēmumiem. Šie desmit atlasei izvēlētie uzņēmumi tika uzskatīti par tādiem, kas vispārīgi raksturo ražotājus Kopienā.

(12)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos. Tādējādi anketas tika nosūtītas ASV iestādēm, 7 uzņēmumiem, kas tika sākotnēji iekļauti ASV uzņēmumu izlasē, 10 uzņēmumiem, kas minēti 10. apsvērumā, 11 izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, 18 lietotājiem, kā arī 90 izejvielu piegādātājiem.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem bija saņemtas no ASV iestādēm, septiņiem uzņēmumiem, kas tika sākotnēji iekļauti ASV uzņēmumu izlasē, kā arī no viena uzņēmuma, kas pieprasīja individuālu pārbaudi un kas minēts 10. apsvērumā, desmit atlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, viena lietotāja un sešiem izejvielu piegādātājiem.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Kopienas intereses.

(15)

Pārbaudes apmeklējumus veica šādu Amerikas Savienoto Valstu iestāžu telpās:

(16)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti arī šādu uzņēmumu telpās.

(17)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu aptvēra laika posmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču izvērtēšana aptvēra laika posmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(18)

Ražojums, kas, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, tiek subsidēts, bija definēts kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (parasti “biodīzeļdegviela”), tīrā veidā vai maisījumā, ko izmanto galvenokārt, bet ne vienīgi kā atjaunojamo degvielu, kuru izcelsme ir ASV (“attiecīgais ražojums”) un ko parasti deklarē ar KN kodu 3824 90 91, ex 3824 90 97, ex 2710 19 41, ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99.

(19)

Saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa (4) (ASV KODEKSS) 26. sadaļas 40.A punkta d) apakšpunktu termins “biodīzeļdegviela” ir definēts kā garo ķēžu taukskābju monoalkilesteri, kas iegūti no augu vai dzīvnieku izcelsmes vielām un atbilst a) reģistrācijas prasībām, kuras piemēro degvielai un degvielas piedevām un kuras Vides aizsardzības aģentūra noteikusi saskaņā ar Tīrā gaisa likuma (42 U.S.C 7545) 211. pantu, un b) Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības D6751 prasībām.

(20)

Pamatojoties uz tirgus informāciju un publiski pieejamo informāciju (5), visu veidu biodīzeļdegvielu un tās maisījumus (biodīzeļdegviela, kas sajaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, kā paskaidrots 22. apsvērumā), ko ražo un pārdod ASV, uzskata par biodīzeļdegvielu, un tā ir daļa no tiesību aktu paketes, kas attiecas uz energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un alternatīvajām degvielām.

(21)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ASV ražotā biodīzeļdegviela ir galvenokārt “taukskābju metilesteris” (FAME), ko iegūst no dažādām augu eļļām, kuras izmanto kā biodīzeļdegvielas izejvielu (6). Vārda daļa “esteris” attiecas uz augu eļļu transesterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu. Vārda daļa “metil” attiecas uz metanolu – šajā procesā visbiežāk izmantoto spirta veidu, lai gan ražošanas procesā var izmantot arī etanolu, tādējādi iegūstot “taukskābju etilesterus”. Transesterifikācija ir diezgan vienkāršs ķīmisks process, bet tajā jāievēro visaugstākie rūpnieciskie standarti, lai nodrošinātu augstas kvalitātes biodīzeļdegvielu.

(22)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka ASV ražoto biodīzeļdegvielu ražotāji pārsvarā sajauc ar minerālo dīzeļdegvielu, lai ražotu dažādu veidu maisījumus (šajā tekstā minēti kā biodīzeļdegvielas maisījumi jeb maisījumi), ko pēc tam pārdod tirgū dažādiem klientiem. Tika arī secināts, ka biodīzeļdegvielu tīrā veidā pārdeva neatkarīgiem uzņēmumiem, kas to iepirka vai importēja, lai sajauktu ar minerālo dīzeļdegvielu. Biodīzeļdegvielas sajaukšana ar minerālo dīzeļdegvielu ir diezgan vienkāršs process, ko var veikt, piemēram, tvertnēs ražošanas vietā pirms tās nogādāšanas uz autocisternu vai veicot izsmidzinošo sajaukšanu autocisternā, pievienojot vēlamo procentuālo daļu biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas, vai “rindas tipa” sajaukšanu, abus komponentus autocisternā iepildot vienlaicīgi.

(23)

Lai skaidri identificētu dažādos biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, ir izveidota starptautiski atzīta sistēma “B” faktors, kas nosaka precīzu biodīzeļdegvielas daudzumu jebkurā biodīzeļdegvielas maisījumā, piemēram, maisījums, kas satur x % biodīzeļdegvielas, tiek marķēts kā Bx, savukārt tīra biodīzeļdegviela tiek apzīmēta ar B100, kas nozīmē, ka tā ir 100 % biodīzeļdegviela. Tika novērots, ka ASV bieži jauc un tirgū pārdod 99 % (7) biodīzeļdegvielas un 1 % minerālās dīzeļdegvielas (B99) maisījumu. Atšķirībā no minerālās dīzeļdegvielas tīra biodīzeļdegviela ir jāizlieto diezgan ātri, un to nevar uzglabāt ilgāk par trīs līdz četriem mēnešiem, pretējā gadījumā tā oksidējas un kļūst nepiemērota patēriņam. Sajaucot biodīzeļdegvielu ar minerālo dīzeļdegvielu, degvielu iespējams uzglabāt ilgāk. B99 dīzeļdegviela, kurā ir 1 % minerālās dīzeļdegvielas, ir pietiekami toksiska, lai aizkavētu biodīzeļdegvielas bojāšanos.

(24)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka, lai gan biodīzeļdegvielas maisījumi un maisījumi ar augstu biodīzeļdegvielas saturu (8) pārsvarā ir paredzēti pārdošanai ASV tirgū turpmākai jaukšanai, biodīzeļdegvielas maisījumus ar zemāku biodīzeļdegvielas saturu (9) parasti ražo, lai tos pārdotu patēriņam ASV tirgū. Tādējādi ir atšķirība starp maisījumu ar augstu biodīzeļdegvielas saturu tirgu un maisījumu ar zemu biodīzeļdegvielas saturu tirgu ASV.

(25)

Sūdzībā bija pirmšķietami pierādījumi tam, ka biodīzeļdegviela un atsevišķi maisījumi, ko ražo un pārdod ASV un eksportē uz Kopienu, ietekmē to Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju ekonomisko stāvokli, kuri bija iesnieguši sūdzību. Saskaņā ar attiecīgo ASV ražotāju un vietējā tirgus pazīmēm bija paredzēts, ka “attiecīgā ražojuma” definīcija attieksies uz biodīzeļdegvielu arī tad, ja tā būs izmantota attiecīgajos biodīzeļdegvielas maisījumos. “Attiecīgā ražojuma” definīcija, kas minēta paziņojumā par procedūras sākšanu un 18. apsvērumā iepriekš, ir jāprecizē, lai noteiktu, uz kuriem ražojumiem bija paredzēts attiecināt izmeklēšanu.

(26)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa biodīzeļdegvielas maisījumu, ko pārdod tiešam patēriņam ASV, ir B20, t. i., maisījumi, kuros ir 20 % biodīzeļdegvielas, kā paskaidrots 22. apsvērumā, ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību 1992. gada Enerģētikas politikas likumam (EP likums) (10), B6, B5 un B2. Publiski pieejamā informācija liecina, ka ar šiem maisījumiem var darbināt jebkuru dīzeļdzinēju, neveicot būtiskus pārveidojumus un saglabājot garantiju, ko sniedz automobiļu ražotāji. Ja to izmanto maisījumos ar zemu biodīzeļdegvielas saturu (2 %–20 % biodīzeļdegvielas), maisījuma darbības rādītāji ir līdzīgi minerālās dīzeļdegvielas darbības rādītājiem. Ja dzinējam izmanto biodīzeļdegvielu, kuras apzīmējums ir augstāks par B20, lietotājs var izjust noteiktu jaudas, griezes momenta un degvielas ietaupījuma samazinājumu, un dzinējam nodarītu bojājumu gadījumā automobiļu ražotāju garantija parasti nebūs spēkā.

(27)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka tīru biodīzeļdegvielu un maisījumus ar augstu biodīzeļdegvielas saturu parasti neizmanto tiešam patēriņam ASV. Tīra biodīzeļdegviela parasti paredzēta jaukšanai, pirms to pārdod tirgū. Šos maisījumus galu galā izmanto transporta nozarē kā degvielu autotransporta līdzekļu, piemēram, automobiļu, kravas automobiļu, autobusu un arī vilcienu, dīzeļdzinējos. Biodīzeļdegvielu var izmantot arī kā kurināmo mājsaimniecību, komerciālajos vai rūpnieciskajos apkures katlos un kā kurināmo elektrības ģeneratoriem. Pašlaik tiek veikti testi, lai noteiktu, vai ir iespējams biodīzeļdegvielas maisījumus izmantot gaisa kuģiem.

(28)

Tādējādi attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir jādefinē kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļa, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā un ko parasti dēvē par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumos, kuru apzīmējums ir augstāks par B20. Citiem vārdiem sakot, attiecīgais ražojums ietver tīru biodīzeļdegvielu (B100), kuras izcelsme ir ASV, un visus maisījumus, kuru apzīmējums ir augstāks par B20, proti, maisījumus, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % biodīzeļdegvielas, kuras izcelsme ir ASV (“attiecīgais ražojums”). Šo slieksni uzskata par atbilstošu, lai varētu skaidri nošķirt dažādos maisījumu veidus, kas pieejami ASV tirgū.

(29)

Ir konstatēts, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz ko attiecas šī izmeklēšana, neatkarīgi no iespējamām ražošanai izmantoto izejvielu atšķirībām vai ražošanas procesu atšķirībām, ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Šīs iespējamās attiecīgā ražojuma atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(30)

Attiecīgais ražojums tiek apzīmēts ar KN kodu 3824 90 91, ex 3824 90 97, ex 2710 19 41, ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99.

(31)

Tika konstatēts, ka ražojumiem, kurus ražo un pārdod ASV vietējā tirgū un uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā tiem, kurus eksportē no šīs valsts uz Kopienas tirgu. Līdzīgi arī Kopienas ražošanas nozares izgatavotajiem ražojumiem, kurus pārdod Kopienas tirgū, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā tiem, kurus eksportē no attiecīgās valsts uz Kopienu.

(32)

Ir apgalvots, ka atsevišķi lietotāji, jo īpaši Vācijā, tieši izmanto tīru biodīzeļdegvielu (B100) kā lētāku alternatīvu minerālās dīzeļdegvielas izmantošanai vai parastajiem maisījumiem, ko izmanto tiešam patēriņam Kopienas tirgū. Izvērtējot šo apgalvojumu, tika secināts, ka lielākā daļa dīzeļdegvielas, ko Kopienas ražotāji pārdod Kopienas tirgū, ir paredzēta galvenokārt uzņēmumiem, kas to jauc ar minerālo dīzeļdegvielu. Tas, ka atsevišķi transportlīdzekļu īpašnieki atsāk izmantot B100, drīzāk ir izņēmums Kopienas līmenī. Biodīzeļdegviela drīzāk ir nevis minerālās dīzeļdegvielas aizstājējs, bet gan to papildinošs ražojums Kopienas tirgū.

(33)

Tas nemaina faktu, ka dažādie attiecīgā ražojuma veidi, ko ražo ASV un eksportē uz Kopienu, ir savstarpēji aizstājami ar tiem, kurus Kopienā ražo un pārdod Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāji. Nav būtiskas atšķirības starp izmantošanas veidiem un to, kā šo degvielu uztver uzņēmēji un lietotāji tirgū, lai būtu pamatoti mainīt “līdzīgā ražojuma” definīciju.

(34)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgajam ražojumam, īpaši tīrai biodīzeļdegvielai, ir citādas fiziskās un ķīmiskās īpašības nekā Kopienā ražotajai biodīzeļdegvielai. Biodīzeļdegvielas ražošanai Kopienā pārsvarā izmanto rapšu eļļu, savukārt ASV ražotāji izmanto tikai sojas eļļu. Tāpēc abi šie ražojuma veidi neesot savstarpēji aizstājami un tieši nekonkurē viens ar otru Kopienas tirgū. Ieinteresētā persona īpaši norādīja, ka atšķiras plastiskās deformācijas īpašības un joda vērtības.

(35)

Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un konstatēja, ka:

(36)

Ņemot vērā, ka “līdzība” nenozīmē to, ka ražojumiem jābūt identiskiem visos aspektos saskaņā ar pamatregulas 1. panta 5. punktu, pietiek ar jebkurām nelielām dažādo ražojumu veidu izmaiņām, lai mainītu vispārējo secinājumu par līdzību starp attiecīgo ražojumu un līdzīgajiem Kopienas ražojumiem.

(37)

Tāpēc starp attiecīgā ražojuma dažādajiem veidiem un līdzīgo Kopienas ražojumu, ko pārdod Kopienas tirgū, netika konstatētas atšķirības, līdz ar to var secināt, ka Kopienā ražotie ražojumi, ko pārdod Kopienas tirgū, nav līdzīgs ražojums, kam būtu tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā ASV ražotajiem un uz Kopienu eksportētajiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tāpēc provizoriski jāsecina, ka visu veidu dīzeļdegviela ir uzskatāma par līdzīgu pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(38)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem ietverto informāciju, tika izvērtētas šādas federālās shēmas, kurās, iespējams, bija paredzēta subsīdiju piešķiršana.

Federālās shēmas

(39)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem ietverto informāciju, tika izvērtētas arī šādas štatu shēmas, kurās, iespējams, bija paredzēta subsīdiju piešķiršana.

Štatu shēmas

(40)

Attiecībā uz pārējām shēmām, kas minētas paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā, kā izskaidrots 4. apsvērumā, jānorāda, ka dažas no tām tika izslēgtas no izmeklēšanas pēc tam, kad notika apspriešanās ar Amerikas Savienoto Valstu valdību pirms izmeklēšanas sākšanas. Attiecībā uz pārējām štatu shēmām jānorāda, ka izlasē iekļautie uzņēmumi un 9. apsvērumā minētais uzņēmums, kam bija noteikta individuāla pārbaude, norādīja, ka izmeklēšanas periodā tie nav ieguvuši nekādu labumu no iepriekš minētajām shēmām, un netika konstatēti pierādījumi par pretējo. Tāpēc provizoriski tika nolemts, ka nav pamatojuma turpināt minēto shēmu izvērtēšanu šajā izmeklēšanā.

(41)

Juridiskais pamats nodokļu kredīta shēmai attiecībā uz biodīzeļdegvielas maisījumu gatavotājiem, mazumtirgotājiem un tiešajiem patērētājiem ir ASV Kodeksa (U.S.C.) 26. sadaļas 40.A punkts. Tas paredz šādus biodīzeļdegvielas kredītus:

(42)

Mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts ir nodokļu kredīts, kas attiecas tikai uz mazajiem lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Šī shēma ir apspriesta 64.–72. apsvērumā turpmāk.

(43)

2008. gada Enerģētikas uzlabošanas un paplašināšanas likuma 202. panta a) punkts paredz, ka 41. apsvērumā minētie nodokļu kredīti ir pieejami tikai līdz 2009. gada 31. decembrim.

(44)

Lai varētu pretendēt uz 41. apsvēruma i) punktā minēto biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu, uzņēmumam ir jārada biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījums, ko pārdod kā degvielu vai lai to izmantotu kā degvielu. Personai, kas pieprasa šo atvieglojumu, no biodīzeļdegvielas ražotāja vai importētāja jāsaņem sertifikāts, kurā norādīts konkrētais ražojums un biodīzeļdegvielas un lauksaimniecības biodīzeļdegvielas procentuālais saturs ražojumā. Šis kredīts tiek piešķirts kā akcīzes nodokļa kredīts, vai, ja uzņēmuma akcīzes nodokļa saistības ir mazākas nekā kopējais akcīzes nodokļa kredīts, uzņēmums var pieprasīt pārējo kredītu kā atmaksājamu ienākuma nodokļa kredītu. Atmaksājams ienākuma nodokļa kredīts ir kredīts pret nodokļu maksātāja ienākuma nodokļiem vai tiešs maksājums. Tas ir atmaksājams, jo kredīta pārpalikumu var izmaksāt nodokļu maksātājam kā tiešu skaidras naudas maksājumu, ja kredīts ir lielāks nekā personas nodokļu saistības.

(45)

Šīs regulas 41. apsvēruma ii) punktā minētais biodīzeļdegvielas kredīts ir neatmaksājams ienākuma nodokļa kredīts neatšķaidītas (tīras) biodīzeļdegvielas mazumtirgotājiem vai tiešajiem patērētājiem. Neatšķaidītas biodīzeļdegvielas kredīts ir pieejams tikai personām, kas iepilda neatšķaidītas biodīzeļdegvielas galonu transportlīdzekļa degvielas tvertnē vai izmanto to kā degvielu. Jānorāda, ka šo kredītu var saņemt arī biodīzeļdegvielas ražotāji, kas ražo savu biodīzeļdegvielu. Tādējādi, lai pieprasītu kredītu, biodīzeļdegvielas ražotājam ir jādarbojas vai nu kā mazumtirgotājam, kurš iepilda biodīzeļdegvielas galonu tiešā patērētāja degvielas tvertnē, vai kā tiešajam patērētājam, kurš iepilda biodīzeļdegvielu savu transportlīdzekļu degvielas tvertnēs.

(46)

Attiecībā uz biodīzeļdegvielas kredītu, ko piemēro nejauktai (neatšķaidītai) biodīzeļdegvielai, nejauktas biodīzeļdegvielas mazumtirgotājs (vai biodīzeļdegvielas ražotājs, kas darbojas kā mazumtirgotājs) vai tiešais patērētājs var pieprasīt 1 dolāru par nejauktas (neatšķaidītas) lauksaimniecības biodīzeļdegvielas galonu vai 0,50 dolārus par citas nejauktas (neatšķaidītas) biodīzeļdegvielas galonu kā neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu. Neatmaksājams vispārējās uzņēmējdarbības kredīts ir kredīts pret uzņēmuma ienākuma nodokli. Tas ir neatmaksājams, jo, ja uzņēmuma kredīti ir lielāki nekā tā nodokļu saistības, kredīta pārpalikumu nevar izmaksāt uzņēmumam kā tiešu skaidras naudas maksājumu.

(47)

Izmeklēšanā atklājās, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmums, kuram bija noteikta individuāla pārbaude, kā minēts 9. apsvērumā, nav izmantojis biodīzeļdegvielas kredītu attiecībā uz nejauktu (neatšķaidītu) biodīzeļdegvielu. Tādējādi attiecīgi šī shēmas daļa (biodīzeļdegvielas kredīts) saistībā ar šo izmeklēšanu nav izvērtēta sīkāk.

(48)

Visi uzņēmumi, uz kuriem attiecās izmeklēšana, saņēma nodokļu kredītus saskaņā ar biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu attiecībā uz biodīzeļdegvielas maisījumiem, ko pārdod, lai tos izmantotu kā degvielu.

(49)

Biodīzeļdegvielai, kas tiek jaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, var piemērot biodīzeļdegvielas maisījumu akcīzes nodokļa vai ienākuma nodokļa kredītu. Izmeklēšanas periodā visbiežāk izmantotais kredīts bija 1 dolārs par nejauktas lauksaimniecības biodīzeļdegvielas (11) galonu vai 0,50 dolāru (12) par katru citas degvielas maisījumā izmantotas nejauktas biodīzeļdegvielas galonu. Tādējādi galīgais nodokļa kredīts par jauktu degvielu ir atkarīgs no biodīzeļdegvielas procentuālā satura tajā. Minimālā prasība, kas ir arī visbiežāk izmantotā prakse, ir tāda, ka 99,9 % biodīzeļdegvielai tiek pievienots 0,1 % minerālās dīzeļdegvielas (šo jaukto ražojumu ASV apzīmē kā B99), jo tas nodrošina maksimālā nodokļa kredīta iegūšanu. Biodīzeļdegvielas procentuālais saturs jauktā ražojumā dod iespēju pretendēt uz nodokļu kredītu (piemēram, 100 galonu B99 degvielas satur 99,9 galonus biodīzeļdegvielas, un par to var saņemt nodokļu kredītu 99,90 dolāru apmērā). Biodīzeļdegvielas pārveidošana no tīra ražojuma (B100) par jauktu ražojumu (B99) ir vienkāršs process. Tīrai biodīzeļdegvielai pievieno 0,1 % minerālās dīzeļdegvielas, un tādējādi netiek veikta attiecīgā ražojuma būtiska pārveidošana. Tieši jaukšanas darbība ir tā, kas nodrošina iespēju pretendēt uz kredītu.

(50)

Biodīzeļdegvielas ražotāji var pieprasīt šo atvieglojumu, ja tie paši veic jaukšanas darbību. Ražotājam ir jāsajauc neatšķaidīta biodīzeļdegviela ar minerālo dīzeļdegvielu. Attiecībā uz tiesībām pieprasīt šo atvieglojumu nav atšķirības starp jauktu biodīzeļdegvielu, kas paredzēta vietējai pārdošanai, un tādu, kas paredzēta pārdošanai eksportam.

(51)

Arī tie uzņēmumi, kas neražo, bet iepērk tīru biodīzeļdegvielu un izmanto to biodīzeļdegvielas maisījumiem, ir tiesīgi saņemt nodokļu kredītu. Šādiem uzņēmumiem ir jāsaņem sertifikāts no biodīzeļdegvielas ražotāja (un attiecīgā gadījumā no visiem tālākpārdošanas starpniekiem), kurā ražotājs faktiski apliecina, ka nav pieprasījis nodokļu kredītu. Šāds sertifikāts ir nododams citām personām, un tas tā turētājam dod tiesības saņemt nodokļu kredītu 1 dolāra apmērā par katru neatšķaidītas biodīzeļdegvielas galonu.

(52)

Šo atvieglojumu var pieprasīt vai nu kā kredītu pret akcīzes vai ienākuma nodokļa saistībām, vai kā tiešu skaidras naudas maksājumu. Atvieglojuma kopējā summa ir tāda pati (1 dolārs par galonu) neatkarīgi no tā, vai atvieglojums tiek pieprasīts kā akcīzes nodokļa kredīts, ienākuma nodokļa kredīts, tiešs maksājums nodokļu maksātājam vai jebkurš iepriekš minēto apvienojums.

(53)

Izmeklēšanas periodā lielākā daļa uzņēmumu saņēma tiešus maksājumus, pamatojoties uz jauktās biodīzeļdegvielas daudzumu, savukārt citi saņēma gan nodokļu samazinājumu (tādā nozīmē, ka biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts daļēji tika izmantots, lai kompensētu akcīzes vai ienākuma nodokļa saistības), gan tiešu maksājumu. Attiecīgajiem uzņēmumiem nodokļu saistības bija mazas salīdzinājumā ar pieprasītā biodīzeļdegvielas maisījumu kredīta summu, tāpēc lielākā daļa atvieglojumu tika saņemti kā tiešs maksājums, un mazāka to daļa – kā nodokļu samazinājums.

(54)

U.S.C. paredz, ka biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts tiek piešķirts tikai tad, ja uzņēmums (maisījumu gatavotājs), kas gatavo biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumu, no biodīzeļdegvielas ražotāja ir saņēmis sertifikātu (Biodīzeļdegvielas sertifikāts), kurā ražotājs inter alia apliecina, kāds ir biodīzeļdegvielas daudzums, uz kuru attiecas sertifikāts, un to, vai biodīzeļdegviela ir lauksaimniecības biodīzeļdegviela vai cita veida biodīzeļdegviela. Ja uzņēmums, kas ražo biodīzeļdegvielu, to pēc tam jauc ar minerālo dīzeļdegvielu un pieprasa nodokļu kredītu, šim uzņēmumam jāuzrāda Biodīzeļdegvielas sertifikāts kopā ar vajadzīgo dokumentāciju, lai varētu pieprasīt kredītu. Personai, kas saņem Biodīzeļdegvielas sertifikātu un pēc tam pārdod biodīzeļdegvielu, neražojot biodīzeļdegvielas maisījumu, Biodīzeļdegvielas sertifikāts kopā ar Biodīzeļdegvielas tālākpārdevēja paziņojumu ir jāiesniedz pircējam. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums, kas jauc maisījumu un pieprasa nodokļu kredītu, Biodīzeļdegvielas sertifikātu var saņemt vai nu tieši no biodīzeļdegvielas ražotāja, vai netieši no biodīzeļdegvielas tālākpārdevēja. Tādējādi šis sertifikāts ir nododams citām personām, dodot tā turētājam tiesības pieprasīt nodokļu kredītu 1 dolāra apmērā par galonu attiecībā uz biodīzeļdegvielas galonu skaitu, ko prasītājs izmantojis kāda biodīzeļdegvielas maisījuma gatavošanai.

(55)

Izmeklēšanā atklājās, ka starp tīru biodīzeļdegvielu (B100) un jauktu biodīzeļdegvielu (B99) pastāv nepārprotama cenu atšķirība. Lai gan vienīgā šo divu ražojuma veidu atšķirība ir minerālās dīzeļdegvielas pievienošana 0,1 % apmērā, lai iegūtu B99 biodīzeļdegvielu, B100 biodīzeļdegvielu reģionā pārdeva par 1 dolāru dārgāk nekā B99 biodīzeļdegvielu, cenu rēķinot par galonu. Izrādījās, ka ASV biodīzeļdegvielas tirgus ir ļoti caurskatāms. Amerikas Savienoto Valstu biodīzeļdegvielas tirgus dalībnieki zina, ka biodīzeļdegvielas jaucēji saņem nodokļu atlaidi 1 dolāra apmērā par vienu galonu. Dažu izlasē iekļauto uzņēmumu rēķinos par B100 pārdošanu iekšzemes tirgū bija uzrādīta ražojuma cena, kā arī maisījuma gatavotāja nodokļu kredīts, proti, kredīts faktiski tika pārdots B100 pircējam. Pamatojoties uz to, tiek uzskatīts, ka ar šo nodokļu atlaidi tiek subsidēta visa biodīzeļdegviela.

(56)

Biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts jāuzskata par nodokļu atvieglojumu neatkarīgi no tā, vai to piešķir kā skaidras naudas maksājumu, vai arī tas jākompensē ar nodokļu saistībām.

(57)

Šī shēma jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļas nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība sniedz kā tiešus piešķīrumus (skaidras naudas maksājumus) un nesaņemtus ieņēmumus, kuri citā gadījumā ir maksājami (nodokļu kompensācija). Šie atvieglojumi nodrošina labumu uzņēmumiem, kas tos saņem.

(58)

Šī shēma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas biodīzeļdegvielas nozarē, tāpēc tā uzskatāma par īpašu pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(59)

Biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts tika piešķirts, ņemot vērā biodīzeļdegvielas daudzumu, kas izmantots maisījumā, t. i., 1 dolāra apmērā par galonu, jo visi attiecīgie uzņēmumi izmantoja lauksaimniecības biodīzeļdegvielu. Izmeklēšanas periodā gūtā labuma summa tika aprēķināta, pamatojoties uz 1 dolāru par vienu izmeklēšanas periodā pārdotās neatšķaidītās biodīzeļdegvielas galonu, neatkarīgi no tā, vai degviela tika pārdota tīrā veidā (B100) vai maisījumā. Lai noteiktu labumu, subsīdijas summas aprēķināšanā tika ņemta vērā minerālās dīzeļdegvielas pievienošana maisījumam.

(60)

Viens no izlasē iekļautajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem guva netiešu labumu saskaņā ar šo shēmu, jo tas izmantoja faktūrkreditēšanas sistēmu, lai skaidrā naudā saņemtu biodīzeļdegvielas kredītu, ko tas bija tiesīgs saņemt. Jaukšanu kā ārpakalpojumu uzticēja nesaistītam uzņēmumam, kurš pieprasīja kredītu un tad samaksāja skaidru naudu attiecīgajam uzņēmumam, neskaitot faktūrkreditēšanas maksu.

(61)

Subsīdijas summa ir piešķirta par attiecīgā ražojuma pārdošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā.

(62)

Iepriekš minētajā aprēķinā nav ņemti vērā tirgotie ražojumi, jo uzskata, ka no šiem darījumiem nav gūts labums.

(63)

Saskaņā ar šo shēmu iegūto kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta ad valorem, saistībā ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, bija no 28,4 % līdz 41,1 %.

(64)

U.S.C. 26. sadaļas 40.A punkts paredz arī mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredītu.

(65)

Šī shēma ir pieejama tikai mazajiem neatšķaidītas lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Neviens maisījumu gatavotājs vai tirgotājs, kurš iepērk biodīzeļdegvielu, bet to neražo, nevar pretendēt uz kredītu. Mazs ražotājs ir ikviena persona, kura saražo ne vairāk kā 60 miljonus galonu lauksaimniecības biodīzeļdegvielas gadā. Mazie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji var pieprasīt neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu 0,10 dolāru apmērā par katru saražotās lauksaimniecības biodīzeļdegvielas galonu. Lai varētu pretendēt uz kredītu, ražotāja saražotās un prasībām atbilstošās produkcijas apjoms nedrīkst pārsniegt 15 miljonus galonu jebkurā taksācijas gadā. Lai ražotājs varētu pieprasīt kredītu, lauksaimniecības biodīzeļdegviela jāizmanto kā degviela, jāpārdod, lai tā tiktu izmantota kā degviela, vai jāizmanto, lai gatavotu biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījumu, ko izmanto kā degvielu vai pārdod, lai to izmantotu kā degvielu.

(66)

Pieprasījumus piešķirt neatmaksājamos vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītus iesniedz katru gadu, kad pieprasījuma iesniedzējs aizpilda savu ienākuma nodokļa deklarāciju. Kredītu par katru biodīzeļdegvielas galonu, ko pieprasījuma iesniedzējs saražojis attiecīgajā taksācijas gadā, nepārsniedzot 15 miljonus galonu, kompensē ar pieprasījuma iesniedzēja uzņēmuma ienākuma nodokļa saistībām. Ja pieprasījuma iesniedzēja nodokļu saistības ir mazākas nekā pieprasītā kredīta apjoms, atlikušo summu var pārcelt uz nākamajiem taksācijas gadiem.

(67)

Izmeklēšanas periodā šo shēmu izmantoja viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Šis uzņēmums izmantoja kredītu, lai samazinātu savas ienākuma nodokļa saistības.

(68)

Šī shēma jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko sniedz Amerikas Savienoto Valstu valdība kā nesaņemtus ieņēmumus, kuri citā gadījumā ir jāmaksā. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(69)

Šī shēma attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(70)

Subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz ienākuma nodokļa samazinājuma summu taksācijas gadam, kas beidzas izmeklēšanas periodā.

(71)

Subsīdijas summa (skaitītājs) ir piešķirta par attiecīgā ražojuma kopējo pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā.

(72)

Attiecīgais uzņēmums izmeklēšanas periodā no šīs sistēmas saņēma subsīdijas 0,4 % apmērā.

(73)

ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) Bioenerģijas programmu sākotnēji apstiprināja un finansēja USDA Preču kreditēšanas korporācija (CCC) atbilstoši tās vispārējām pilnvarām saskaņā ar 5. pantu CCC Hartas likumā, kas kodificēts ASV Kodeksā (15. sadaļas 15. nodaļas II apakšnodaļas 714.c panta e) punkts). Šis likums paredz ekskluzīvos mērķus, kuriem CCC ar likumu ir atļauts izmantot savas vispārējās pilnvaras. Konkrēti, sistēmas pamatā bija pilnvaras, ko paredz Likuma 5. panta e) punkts, kurš CCC ļauj:

“Palielināt lauksaimniecības produktu (izņemot tabakas) vietējo patēriņu, paplašinot vietējos tirgus vai sniedzot palīdzību to paplašināšanā vai attīstot jaunus papildu tirgus, tirdzniecības iespējas un šādu produktu izmantojumu, vai sniedzot palīdzību šādu jaunu papildu tirgu, tirdzniecības iespēju un šādu produktu attīstīšanā.”

(74)

CCC publicēja nobeiguma noteikumu, kas paredzēja nosacījumus attiecībā uz shēmu, un tas tika kodificēts Federālo noteikumu kodeksā kā 7 C.F.R. 1424. punkts.

(75)

Atbilstoši sākotnējai interpretācijai CCC izmantoja 5. panta e) punktā paredzēto finansējumu shēmai tikai līdz 2002. taksācijas gadam (13). Tomēr 2002. gadā ASV Kongress īpaši atļāva un finansēja shēmas turpināšanu līdz 2006. taksācijas gadam (to ieskaitot).

(76)

Shēma darbojās no 2000. gada 1. decembra līdz 2006. gada jūnijam. To pārvaldīja USDA Lauksaimniecības pakalpojumu aģentūra (FSA).

(77)

Laikposmā, kad programma darbojās, tajā bija tiesīgi piedalīties visi komerciālie bioenerģijas ražotāji. Ražotājiem bija jāiesniedz pierādījumi par ražošanu, kā arī pierādījumi par lauksaimniecības produktu pirkšanu un izmantošanu saistībā ar šādu ražošanu. Jo īpaši biodīzeļdegvielas ražotājiem biodīzeļdegviela bija jāražo un jāpārdod komerciāli.

(78)

Likumā “biodīzeļdegviela” bija definēta kā monoalkilesteris, kas atbilst attiecīgam Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības standartam. Lai varētu pretendēt uz kredītu, ražotājam bija jāievēro konkrētas prasības attiecībā uz uzskaites veikšanu un jāsniedz vajadzīgā informācija, kā arī jādod atļauja CCC pārbaudīt šādu informāciju. Attiecīgie noteikumi paredz sīki izstrādātu procedūru, kas jāievēro, lai pierakstītos uz programmu, iesniegtu maksājumu pieteikumus, un ziņošanas procedūras, kas saņēmējiem jāievēro, lai varētu pretendēt uz maksājumiem.

(79)

Minētajā 2002. gada likumā bija noteikts, ka produkti, par kuriem var pieprasīt kredītu un kurus var izmantot, lai ražotu bioenerģiju (biodīzeļdegvielu vai degvielas etanolu), ietver šādus ražojumus:

(80)

Saskaņā ar informāciju no Amerikas Savienoto Valstu iestādēm lielākā daļa biodīzeļdegvielas ražotāju, kuri saņēma atvieglojumus atbilstoši šai shēmai, izmantoja sojas pupas.

(81)

Tiesības piedalīties shēmā bija visiem komerciālajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem ar noteikumu, ka tie ievēro iepriekš izklāstītās pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procedūras. Valdība neīstenoja nekādu rīcības brīvību, vienīgi nodrošināja atbilstības kritēriju ievērošanu.

(82)

Katrā taksācijas gadā biodīzeļdegvielas ražotāji varēja pierakstīties uz shēmu, iesniedzot attiecīgās veidlapas. Pēc pierakstīšanās biodīzeļdegvielas ražotāji iesniedza ceturkšņa pieteikumus atvieglojumu saņemšanai. Biodīzeļdegvielas ražotājiem bija jāiesniedz dokumentācija par to produktu neto iepirkumu, par kuriem varētu saņemt atvieglojumus, un saražoto biodīzeļdegvielas neto produkciju attiecīgajos laika posmos.

(83)

Shēma paredzēja maksājumus biodīzeļdegvielas ražotājiem, pamatojoties gan uz bāzes biodīzeļdegvielas produkcijas apjomu, gan palielinātu biodīzeļdegvielas produkcijas apjomu iepriekšējā taksācijas gada attiecīgajā periodā. Par 2006. taksācijas gadu uzņēmumi atvieglojumus saņēma tikai no palielinātās biodīzeļdegvielas produkcijas. Pamatojoties uz katra saņēmēja biodīzeļdegvielas produkciju un palielināto biodīzeļdegvielas produkciju, kas saražota no lauksaimniecības produktiem, par kuriem var saņemt atvieglojumus, USDA aprēķināja maksājumu summu, kā paredzēts noteikumos.

(84)

Tā kā shēmu izbeidza 2006. gada jūnijā, neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ne arī 9. apsvērumā minētais uzņēmums, kam noteikta individuāla pārbaude, izmeklēšanas periodā nesaņēma atvieglojumus saskaņā ar šo shēmu. Kad shēma darbojās, trīs no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem saņēma maksājumus laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam. Viens uzņēmums saņēma tiešus maksājumus no FSA. Vēl viens uzņēmums saņēma netiešus maksājumus saskaņā ar šo shēmu, jo kāds uzņēmums, kas guva labumu no tās sistēmas, dažas no saņemtajām summām novirzīja izlasē iekļautajam uzņēmumam saskaņā ar vienošanos par peļņas sadali, jo starp abiem uzņēmumiem bija vienošanās par nodevām. Trešais uzņēmums 2006. taksācijas gadā saņēma tikai nelielu summu.

(85)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar šo shēmu atvieglojumi tika piešķirti atsevišķiem biodīzeļdegvielas ražotājiem vairāku gadu laikā, pamatojoties uz to biodīzeļdegvielas produkciju, un nepārprotami tika sniegts finansiāls ieguldījums no ASV valdības kā piešķīrumi, kas īpaši attiecās uz biodīzeļdegvielas ražošanas nozari. Tomēr subsīdijas tiek uzskatītas par atkārtotām un izmantojamām katrā konkrētajā gadā; tādējādi izmeklēšanas periodā labums netika gūts.

(86)

Tika arī konstatēts, ka šī shēma bija ieviesta atkārtoti 2009. taksācijas gadā (no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada septembrim). Tomēr, ņemot vērā, ka izmeklēšanas periods ilgst no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada martam, nav pamatoti kompensēt nekādu labumu, kas varētu rasties saskaņā ar atkārtoti ieviesto shēmu.

(87)

Ilinoisas štatā “tirdzniecības nodoklis” ietver divus atšķirīgus, bet savstarpēji papildinošus nodokļus. Materiālā personiskā īpašuma (14) mazumtirgotājs uzņemas mazumtirgotāju profesijas nodokļa (ROT) saistības, un materiālā personiskā īpašuma pircējs uzņemas atbilstošas izmantošanas nodokļa saistības.

(88)

ROT juridiskais pamats ir 35. Ilinoisas likumu apkopojuma (ILCS) 120. nodaļas 2. sadaļa, savukārt izmantošanas nodokļa pamats ir 35. ILCS 105. nodaļas 3.–45. sadaļa. Saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem “personām, kas iesaistītas materiālā personiskā īpašuma mazumtirdzniecībā, piemēro nodokli...”. Pēdējie minētie noteikumi paredz, ka mazumtirgotāji “iekasē nodokli no lietotājiem, šo nodokli pieskaitot materiālā īpašuma pārdošanas cenai, ja īpašumu pārdod izmantošanai,...”.

(89)

ROT likme izmeklēšanas periodā bija 6,25 % no neto ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot materiālu personisku īpašumu uzņēmējdarbības gaitā, tiem pieskaitot visus Ilinoisas apgabalos piemērojamos vietējos nodokļus (35. ILCS 120. nodaļas 2.–10. sadaļa).

(90)

Izmantošanas nodokļa likme izmeklēšanas periodā bija 6,25 % no materiālā personiskā īpašuma pārdošanas cenas vai tā patiesās tirgus vērtības, ja tāda ir, pieskaitot visus Ilinoisas apgabalos piemērojamos vietējos nodokļus (35. ILCS 105. nodaļas 3.–10. sadaļa).

(91)

Faktiski uzņēmums, kas iekasē izmantošanas nodokli par savu pārdoto produkciju, maksā šo nodokli Ilinoisas ieņēmumu dienestam kā ROT.

(92)

Attiecībā uz ROT piemērošanu biodīzeļdegvielai un biodīzeļdegvielas maisījumiem 35. ILCS 120. nodaļas 2.–10. sadaļa paredz, ka par ieņēmumiem no produkcijas, ko pārdod 2003. gada 1. jūlijā vai vēlāk un 2013. gada 31. decembrī vai agrāk,

(93)

Uz izmantošanas nodokļa piemērošanu biodīzeļdegvielai un biodīzeļdegvielas maisījumiem attiecina tos pašus daļējos/pilnīgos atbrīvojumus, kas piemērojami iepriekš minētajam ROT (35. ILCS 105. nodaļas 3.–10. sadaļa).

(94)

Atbrīvojumi no ROT un izmantošanas nodokļa iepriekš minētajos tiesību aktos ir paredzēti arī attiecībā uz ieņēmumiem no citu ražojumu pārdošanas.

(95)

Ikviens biodīzeļdegvielas mazumtirgotājs vai pircējs ir tiesīgs pieprasīt 92. un 93. apsvērumā minētos atbrīvojumus.

(96)

Šīs regulas 92. un 93. apsvērumā minētie atbrīvojuma noteikumi paredz, ka izmantošanas nodokli neiekasē par biodīzeļdegvielas/biodīzeļdegvielas maisījumu mazumtirdzniecību. Tā kā biodīzeļdegvielas/biodīzeļdegvielas maisījumu mazumtirdzniecībai nepiemēro izmantošanas nodokli, uzņēmumiem, kas pārdod biodīzeļdegvielu/biodīzeļdegvielas maisījumus (tostarp ražotājiem/maisījumu gatavotājiem) mazumtirgotājiem, nav jāmaksā ROT par savu pārdoto biodīzeļdegvielu/biodīzeļdegvielas maisījumiem.

(97)

Ir skaidrs, ka atbrīvojumu no izmantošanas nodokļa un ROT nodrošina biodīzeļdegvielas/biodīzeļdegvielas maisījumu mazumtirdzniecība. Tāpēc šajā ziņā labumu no atbrīvojumiem gūst ražojuma patērētāji. Šādos apstākļos saskaņā ar pamatregulas 1. panta 1. punktu nedrīkst piemērot kompensācijas maksājumu, lai kompensētu šo subsīdiju, jo tā ne tieši, ne netieši nebija piešķirta attiecīgā ražojuma izgatavošanai, ražošanai, eksportēšanai vai transportēšanai.

(98)

Viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem neiekasēja izmantošanas nodokli par biodīzeļdegvielu/biodīzeļdegvielas maisījumiem, ko tas pārdeva mazumtirgotājiem, un tāpēc tas nemaksāja ROT par šo pārdoto produkciju. Tomēr, ņemot vērā 97. apsvērumā izdarītos secinājumus, nav uzskatāms, ka šis uzņēmums ir guvis kompensējamu labumu.

(99)

Saskaņā ar Misūri štata likumu (RSMo) (142. nodaļas 142.031. sadaļa) 2002. gadā tika izveidots Misūri Prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas ražošanas nodokļa atvieglojumu fonds (Fonds). Fonda mērķis ir “... nodrošināt ekonomiskās subsīdijas Misūri prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas ražotājiem...”.

(100)

Katru taksācijas gadu (kas ilgst no viena gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam) Misūri Lauksaimniecības ministrija nodrošina Misūri prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas ražotājiem (MPABR) visu to naudas līdzekļu pieejamību, kas Fondam piešķirti saskaņā ar Misūri tiesību aktiem un ko ar likumu apstiprinājis Misūri gubernators.

(101)

Izmeklēšanas perioda sākumā (2007. gada 1. aprīlī) MPABR bija struktūrvienība, kas ražoja biodīzeļdegvielu un

(102)

Šie atbilstības kritēriji tika grozīti; grozītie kritēriji bija spēkā no 2007. gada 28. augusta, un ar tiem aizstāja iepriekš minēto iii) punktu un pievienoja papildu nosacījumus kā iv) punktu):

(103)

Lai saņemtu piešķīrumu no Fonda, MPABR jābūt inter alia licencētai struktūrvienībai. Licenci MPABR saņem tad, ja tas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem un sniedz papildu informāciju Misūri štata Lauksaimniecības ministrijai (MDA), tostarp norādot uzņēmuma USEPA numuru, federālā darba devēja identifikācijas numuru u. c. Licence ir spēkā no dienas, kad MDA ir saņēmusi un apstiprinājusi visu vajadzīgo informāciju, un tās termiņš beidzas, kad MPABR ir saņēmis piešķīrumus sešdesmit mēnešus vai vairs neatbilst atbilstības nosacījumiem.

(104)

Tiklīdz ir izsniegta licence, MPABR var pieteikties ražotāja atvieglojumu piešķīrumam, pieprasot ikmēneša piešķīrumu pieteikuma veidlapu no MDA, Prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas ražošanas nodokļa atvieglojumu fonda. Lai saņemtu ražotāja nodokļu atvieglojuma piešķīrumu par konkrētu mēnesi, MPABR ir jāaizpilda noteiktā piešķīruma pieteikuma veidlapa.

(105)

Aizpildītā piešķīruma pieteikuma veidlapa MPABR jāiesniedz MDA ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc tā mēneša pēdējās dienas, par kuru tiek pieprasīts piešķīrums. Pieteikumi, kas iesniegti pēc šā termiņa, tiek automātiski noraidīti.

(106)

Katra mēneša piešķīruma summu aprēķina, vispirms nosakot, cik galonu prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas ir saražots no Misūri izcelsmes lauksaimniecības produktiem taksācijas gada iepriekšējā mēnesī, kā to apliecinājusi MDA. Iegūto lielumu reizina ar kredītu par galonu, kas noteikts RSMo (štata likuma) 142.031. sadaļā un Štata Noteikumu kodeksa (CSR) 110-2.010. 2. sadaļā. Katrs MPABR ir tiesīgs saņemt kopējo piešķīrumu jebkurā taksācijas gadā, kas ir 0,30 dolāru par galonu par pirmajiem piecpadsmit miljoniem galonu prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas, kura ražota no Misūri izcelsmes lauksaimniecības produktiem attiecīgajā taksācijas gadā, pieskaitot vēl 0,10 dolāru par galonu par nākamajiem piecpadsmit miljoniem galonu prasībām atbilstošās biodīzeļdegvielas, kas ražota no Misūri izcelsmes lauksaimniecības produktiem attiecīgajā taksācijas gadā. Visu to prasībām atbilstošo biodīzeļdegvielu, ko saražojis MPABR un kuras daudzums pārsniedz trīsdesmit miljonus galonu taksācijas gadā, piešķīruma aprēķinā neņem vērā.

(107)

Ja pieejamo naudas līdzekļu nepietiek, lai visiem MPABR samaksātu maksimālo ar likumu pieļaujamo ikmēneša piešķīrumu, pieejamos naudas līdzekļus sadala proporcionāli visu tās MPABR saražotās biodīzeļdegvielas daudzumam, par kuru var saņemt piešķīrumus konkrētajā mēnesī.

(108)

MDA cenšas samaksāt visus piešķīrumus par konkrēto mēnesi trīsdesmit dienu laikā no piešķīruma pieteikuma veidlapas saņemšanas un apstiprināšanas.

(109)

Šo shēmu uzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko sniedz Misūri štata valdība (15) kā tiešus piešķīrumus. Piešķīrumi nodrošina labumu uzņēmumiem, kas tos saņem.

(110)

Šī shēma attiecas tikai uz biodīzeļdegvielas ražotājiem un tāpēc tiek uzskatīta par īpašu pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(111)

Šo shēmu izmeklēšanas periodā izmantoja viens no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Izmeklēšanas periodā saņemto piešķīrumu summa ir piešķirta par attiecīgā ražojuma pārdošanas kopapjomu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar šo shēmu saņemto kompensējamo subsīdiju summa, izteikta ad valorem, attiecībā uz šo uzņēmumu bija 3,8 %.

(112)

Biodegvielas PACE shēma, kas bija spēkā no 2007. gada jūlija, tika aizsākta ar Biodīzeļdegvielas partnerības kopienas paplašināšanas atbalstam paredzēto aizdevumu shēmu (Biodīzeļdegvielas PACE), kas darbojās no 2005. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam.

(113)

Biodīzeļdegvielas PACE shēma bija izveidota saskaņā ar Ziemeļdakotas tiesību aktiem vienlaikus ar Ziemeļdakotas Gadsimta kodeksa (N.D.C.C.) 6-09.17 “Biodīzeļdegvielas partnerība kopienas paplašināšanās atbalstam” izveidi 2005. gadā. Atbilstoši minētajam kodeksam tika izveidots Biodīzeļdegvielas partnerības kopienas paplašināšanās atbalstam paredzētais fonds (Fonds).

(114)

2007. gadā pēc Senāta Likumprojekta Nr. 2180 pieņemšanas iepriekš minētais Ziemeļdakotas Gadsimta kodekss 6-09.17 tika grozīts, kā arī no 2007. gada jūlija tika pārveidota Biodīzeļdegvielas PACE shēma, kas tika pārdēvēta par Biodegvielas PACE shēmu.

(115)

Saskaņā ar Biodīzeļdegvielas PACE shēmu finansējumu no Fonda bija tiesīgi saņemt biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumi.

(116)

“Biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmums” bija definēts kā “korporācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, partnerība, privātpersona vai apvienība, kas ražo dīzeļdegvielu, kuras sastāvā ir vismaz pieci procenti biodīzeļdegvielas, kas atbilst Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības noteiktajai specifikācijai”.

(117)

Finansējums tika piešķirts kā procentu likmes buy down (piemērotās procentu likmes samazinājums) aizdevumiem, ko piešķīra vadošā (komerciālā) finanšu iestāde sadarbībā ar Ziemeļdakotas Banku. Minētā banka ir Ziemeļdakotas štata iestāde. Aizdevuma saņēmēji varēja saņemt procentu likmes samazinājumu, kas ir par 5 % zemāks nekā vekselī norādītā likme. Individuāls biodīzeļdegvielas ražotājs varēja pretendēt uz kopējo maksimālo procentu likmes samazinājumu 400 000 dolāru apmērā par katru aizdevumu.

(118)

Biodegvielas PACE shēma bija izveidota, lai samazinātu procentu likmi par aizdevumiem biodīzeļdegvielas un etanola ražošanas uzņēmumiem, mājlopu turēšanas uzņēmumiem, biodegvielas mazumtirgotājiem un graudu pārstrādes uzņēmumiem. Šo shēmu var izmantot biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem.

(119)

Fonda naudas līdzekļus izmanto, lai samazinātu aizņēmējam piemērojamo procentu likmi par aizdevumiem, ko piešķir vietējais aizdevējs un Ziemeļdakotas Banka (ZB), kura ir Ziemeļdakotas štatam piederoša valsts iestāde. Aizdevumu piešķir, sadarbojoties ar vietējo aizdevējiestādi – banku, krājnoguldījumu un aizdevumu iestādi, krājaizdevu sabiedrību vai saimniecību kredītu pakalpojumu iestādi —, kas pieprasa ZB iesaistīšanos. Vietējās aizdevējiestādes var būt valsts vai privātas iestādes. Aizdevējs un ZB kopā ar aizņēmēju nosaka aizdevuma nosacījumus, tostarp procentu likmi. Pēc tam galvenais aizdevējs pieprasa izmantot Fondu procentu likmes samazināšanai. Faktiski process notiek tā, ka galvenais aizdevējs (parasti privātbanka) iesniedz pieteikumu ZB.

(120)

Uzņēmums samaksā atmaksājamos samazinātos procentus galvenajam aizdevējam. Tad galvenais aizdevējs saņem no ZB (no Fonda līdzekļiem) starpības summu starp atmaksu, kas parasti būtu jāveic atbilstoši “normālajai” procentu likmei, un uzņēmuma samaksāto samazināto summu.

(121)

Biodīzeļdegvielas PACE un Biodegvielas PACE shēmu īstenošana ir izklāstīta divos iepriekšējos apsvērumos.

(122)

Attiecībā uz Biodīzeļdegvielas PACE un Biodegvielas PACE shēmu tiek sniegts finansiāls ieguldījums no Ziemeļdakotas štata iestādēm, jo tās veic maksājumus finansēšanas mehānismam (Biodīzeļdegvielas partnerības kopienas paplašināšanas atbalstam paredzētajam Fondam vai Biodegvielas partnerības kopienas paplašināšanas atbalstam paredzētajam Fondam). Minēto fondu izmanto, lai finansētu daļu no procentu atmaksājumiem, kas uzņēmumam jāmaksā par aizdevumiem. Attiecīgais finansējums no abām shēmām ir pieejams inter alia tikai biodīzeļdegvielas ražotājiem. Šajos apstākļos abas shēmas ir īpašas atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Uzņēmumi, kas izmanto šo shēmu, gūst labumu atmaksājamo procentu samazinājuma izteiksmē.

(123)

Viens uzņēmums izmeklēšanas periodā izmantoja labumu, ko nodrošina Biodīzeļdegvielas PACE shēma. Tomēr tā gūtais labums tika uzskatīts par nenozīmīgu, jo tas bija mazāks par 0,1 %.

(124)

Ziemeļdakotas uzņēmumu peļņas nodokļa juridiskais pamats ir Ziemeļdakotas Konstitūcijas X panta 3. punkts un N.D.C.C. 57-38-30. punkts. Nodokļa kredītu, kas saskaņā ar šo shēmu pieejams biodīzeļdegvielas ražošanas aprīkojuma modernizēšanai, piešķir, pamatojoties uz N.D.C.C. 57-38-30.6. punktu.

(125)

Nodokļu maksātājam jābūt korporācijai, kurai piemēro Ziemeļdakotas ienākuma nodokli.

(126)

Ienākuma nodokļa kredītu piemēro pret nodokļu saistībām piecus gadus desmit procentu apmērā gadā no tiešajām izmaksām, kas nodokļu maksātājam radušās pēc 2002. gada 31. decembra. Izmaksas ir nodokļu maksātāja tiešās izmaksas saistībā ar aprīkojuma pielāgošanu vai papildināšanu, lai modernizētu esošo ražotni vai pielāgotu jaunu ražotni štata robežās nolūkā ražot vai jaukt dīzeļdegvielu, kuras sastāvā vismaz 2 % no tilpuma ir biodīzeļdegviela.

(127)

Šī shēma attiecas tikai uz nodokļu maksātājiem, kas veic aprīkojuma pielāgošanu vai papildināšanu, lai modernizētu esošo ražotni vai pielāgotu jaunu ražotni štata robežās nolūkā ražot vai jaukt dīzeļdegvielu, kuras sastāvā vismaz 2 % no tilpuma ir biodīzeļdegviela. Tāpēc šī shēma ir īpaša atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam. To uzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē kā valdības ieņēmumus, kas citā gadījumā ir atmaksājami (uzņēmumu ienākuma nodoklis), netiek saņemti vai netiek iekasēti. Samazinātās uzņēmuma nodokļu saistības nodrošina labumu.

(128)

Šo shēmu izmeklēšanas periodā izmantoja viens uzņēmums. Tomēr uzņēmuma gūtais labums tika uzskatīts par nenozīmīgu, jo tas bija mazāks par 0,1 %.

(129)

Nodokļa kredīts biodīzeļdegvielas jaukšanai tiek piemērots, pamatojoties uz N.D.C.C. 57-38-01.22. punktu.

(130)

Nodokļu maksātājam ir jāmaksā Ziemeļdakotas ienākuma nodoklis, un tam ir jābūt izsniegtai spēkā esošai licencei, ko tam izdevis štata Nodokļu komisariāts kā degvielas piegādātājam, kurš jauc degvielu saskaņā ar N.D.C.C. 57-43.2-05(1). punktu.

(131)

Nodokļu maksātājs ir tiesīgs saņemt kredītu pret nodokļu saistībām 0,05 dolāru apmērā par galonu jauktas biodīzeļdegvielas, ja maisījuma sastāvā vismaz 5 % no tilpuma ir biodīzeļdegviela (B5).

(132)

Šo shēmu uzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē kā valdības ieņēmumus, kas citā gadījumā ir atmaksājami (uzņēmumu ienākuma nodoklis), netiek saņemti vai netiek iekasēti. Samazinātās uzņēmuma nodokļu saistības nodrošina labumu.

(133)

Šo shēmu izmeklēšanas periodā izmantoja viens uzņēmums. Tomēr uzņēmuma gūtais labums tika uzskatīts par nenozīmīgu, jo tas bija mazāks par 0,1 %.

(134)

Saskaņā ar Teksasas Kodeksu dzinēju degvielai, ieskaitot dīzeļdegvielu, piemēro valsts akcīzes nodokli. Likums nosaka, ka valsts akcīzes nodoklis, ko maksā par dīzeļdegvielu, ir jāpieskaita pārdošanas cenai katrā secīgā pārdošanas reizē tā, lai šo nodokli galu galā samaksātu persona, kas izmanto vai patērē degvielu. Saskaņā ar Teksasas štata tiesību aktiem biodīzeļdegvielu uzskata par atsevišķu ražojumu. Tas nav ar nodokli apliekams ražojums. Tas nozīmē, ka biodīzeļdegvielas ražotājiem nav jāiekasē nodoklis no pircēja štata nodokļu iestādes vārdā un uzdevumā. Tika secināts, ka biodīzeļdegvielas ražotāji negūst labumu no Teksasas etanola un biodīzeļdegvielas maisījumu nodokļa atbrīvojuma un ka, ciktāl Teksasas tiesību akti neparedz aplikt ar nodokli konkrētu ražojumu, kas dotu labumu kādai personai štatā, šāds labums rodas tiešajam patērētājam. Šajos apstākļos šī shēma ir uzskatāma par nekompensējamu.

(135)

Teksasas Lauksaimniecības kodeksa 16. nodaļa, Degvielas etanola un biodīzeļdegvielas nodokļa atvieglojumu programmas noteikumi un Vadlīnijas par Degvielas etanola un biodīzeļdegvielas nodokļa atvieglojumu programmu

(136)

Shēma paredzēja piešķīrumus prasībām atbilstošiem uzņēmumiem, kas ražo etanolu un biodīzeļdegvielu. Ražotājam, kas vēlējās saņemt piešķīrumu, bija jāiesniedz pieteikums, kurā apliecināts, ka:

(137)

Šī shēma noteica, ka ražotājs, kas maksā nodevu 3,2 centu apmērā par galonu biodīzeļdegvielas, kura ražota reģistrētā ražotnē, ir tiesīgs saņemt 20 centus par katru galonu biodīzeļdegvielas, kas saražota katrā reģistrētā ražotnē desmit gadu laikā no dienas, kad ražotne sākusi ražošanu.

(138)

Reģistrētai ražotnei bija jāiesniedz ikmēneša ražošanas pārskati un ceturkšņa ziņojums, ko apliecinājis sertificēts publiskais grāmatvedības uzņēmums. Iesniedzot ceturkšņa ziņojumu, ražotnei bija jāmaksā nodeva 3,2 centu apmērā par galonu. Šīs samaksātās nodevas summu reizināja ar 5,25, lai ražotne saņemtu atbrīvojumu 20 centu apmērā par galonu. Ražošanas slieksnis atvieglojuma saņemšanai bija pirmie 18 miljoni galonu gadā uz katru ražotni.

(139)

Šī shēma bija spēkā no 2003. gada septembra, bet pirmie maksājumi saskaņā ar šo sistēmu tika veikti tikai 2006. gada jūnijā, jo nebija piešķirti līdzekļi līdz taksācijas gadam no 2005. gada septembra līdz 2006. gada augustam. Šī shēma nedarbojas kopš 2007. gada 31. augusta, jo Teksasas likumdevējas iestādes pieprasīja pārtraukt tās finansēšanu kopš 2008.–2009. gada apropriācijām uz diviem gadiem (no 2007. gada septembra līdz 2009. gada augustam). Juridiski šī shēma Teksasā joprojām pastāv. Turklāt tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā labumu no tās guva viens no attiecīgajiem uzņēmumiem.

(140)

Šī shēma tiek uzskatīta par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko sniedz Misūri štata valdība kā tiešus piešķīrumus. Piešķīrumi dod labumu uzņēmumiem, kas tos saņem, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Šī sistēma inter alia attiecas tikai uz biodīzeļdegvielas ražotājiem un tāpēc tiek uzskatīta par īpašu pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(141)

Viens uzņēmums izmeklēšanas periodā izmantoja šo shēmu. Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz izmeklēšanas periodā saņemto maksājumu summu. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no saņemtajiem maksājumiem, lai aprēķinātu subsīdijas summu kā skaitītāju atbilstoši pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(142)

Pēc tam subsīdijas summa tika sadalīta attiecībā pret kopējo biodīzeļdegvielas apjomu, ko attiecīgais uzņēmums pārdeva IP laikā, tādējādi aprēķinot atbilstošo saucēju.

(143)

Attiecīgais uzņēmums izmeklēšanas periodā no šīs sistēmas saņēma subsīdijas 0,1 % apmērā.

(144)

Vašingtonas štats paredz uzņēmējdarbības un izmantošanas nodokļa (UI nodoklis) samazinājumus un atbrīvojumus no īpašuma nodokļa un nomas akcīzes nodokļa.

(145)

Vašingtonas štatam nav uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Tā vietā uzņēmumiem jāmaksā uzņēmējdarbības un izmantošanas nodoklis (UI nodoklis), ko piemēro ražošanas darbībām. Parastā nodokļa likme, ko piemēro ražošanas darbībām, ir 0,484 %, ja vien Vašingtonas štata tiesību akti neparedz citādi.

(146)

Īpašuma nodokļa piemērojamo likmi nosaka daudzas jurisdikcijas, kas pārklājas, un tā ir atšķirīga dažādās Vašingtonas štata vietējās nodokļu jurisdikcijās. Tomēr vidējā likme štatā ir apmēram 1,2 % no patiesās tirgus vērtības.

(147)

Nomas akcīzes nodoklis ir nodoklis, ko piemēro īpašuma nodokļa vietā, ja ar nodokli neapliekamu īpašumu, piemēram, valsts ostas īpašumu, izmanto no nodokļa neatbrīvota persona, piemēram, peļņas uzņēmējdarbībai. Likme ir 12,84 % no līgumā noteiktās īres maksas.

(148)

Saskaņā ar Pārskatītā Vašingtonas kodeksa (RCW) 82.04.260. nodaļas 1. punkta e) apakšpunktu UI nodokļa likme tīras biodegvielas, ieskaitot biodīzeļdegvielu, ražotājiem ir samazināta no 0,484 % līdz 0,138 %. Šī samazinātā likme ir piemērojama līdz 2009. gada 1. jūlijam.

(149)

Attiecībā uz īpašuma nodokļa un nomas akcīzes nodokļa atbrīvojumiem RCW 84.36.635. un 82.29A.135. nodaļa paredz, ka prasībām atbilstošais nekustamais un personīgais īpašums tiek atbrīvots no īpašuma nodokļa un nomas akcīzes nodokļa.

(150)

Visi trīs iepriekš minētie nodokļu samazinājumi/atbrīvojumi attiecas uz biodegvielas ražotājiem. Samazinājumus/atbrīvojumus var izmantot visā štatā bez ierobežojumiem, tikai ir jāatbilst prasībai par atbilstību.

(151)

Attiecībā uz atbilstību jānorāda, ka uz UI nodokļa samazinājumu, kā norādīts iepriekš, var pretendēt biodīzeļdegvielas ražotāji.

(152)

No iepriekš noteiktā īpašuma nodokļa un nomas akcīzes nodokļa ir atbrīvots prasībām atbilstošs nekustamais un personīgais īpašums. Prasībām atbilstošais nekustamais un personīgais īpašums jāizmanto galvenokārt tīras biodegvielas ražošanai. Prasībām atbilstošs īpašums ietver ēkas, iekārtas un aprīkojumu, citu personīgo īpašumu un zemi, kas saistīta ar biodegvielas ražošanu, bet ne zemi, ko izmanto kultūraugu audzēšanai. Ēkām un aprīkojumam jābūt jaunam un jābūt ieviestam pēc 2003. gada jūlija.

(153)

Lai izmantotu samazināto UI nodokļa likmi, kas piemērojama biodīzeļdegvielas ražotājiem, uzņēmums, kas ir tiesīgs to saņemt, attiecīgajā nodokļu deklarācijā vienkārši norāda šādu ražojumu pārdošanas apjomu.

(154)

Pieteikums par īpašuma nodokļa un nomas akcīzes nodokļa atbrīvojumiem jāiesniedz katru gadu līdz 1. novembrim. Pieteikumu par īpašuma nodokļa atbrīvojumu iesniedz ar vietējā apgabala vērtētāja starpniecību. Pieteikumu par nomas akcīzes nodokļa atbrīvojumu iesniedz ar Ieņēmumu departamenta starpniecību.

(155)

Šo shēmu uzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko sniedz Vašingtonas štata valdība kā valdības ieņēmumus, kas citā gadījumā ir atmaksājami (UI nodoklis), netiek saņemti vai netiek iekasēti. Samazinātās šo shēmu izmantojošā uzņēmuma nodokļu saistības nodrošina labumu. Samazinātā UI nodokļa likme, kas piemērojama biodegvielas ražotājiem, ir īpaša, jo tā ir piemērojama tikai biodegvielas, ieskaitot biodīzeļdegvielu, ražotājiem un atsevišķām citām konkrētām darbībām, tāpēc tiek uzskatīta par kompensējamu.

(156)

Neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem neizmantoja labumu, ko nodrošina īpašuma nodokļa atbrīvojums. Šajos apstākļos par šo nodokļa atbrīvojumu secinājumi netiek izdarīti. Labumu, ko nodrošina nomas akcīzes nodokļa atbrīvojums, izmantoja viens uzņēmums, bet labuma summa bija mazāka nekā 0,1 %, tāpēc tas tiek uzskatīts par nenozīmīgu. Šajos apstākļos netiek izdarīti secinājumi par šo nodokļa atbrīvojumu.

(157)

Viens uzņēmums izmeklēšanas periodā izmantoja labumu, ko nodrošina samazinātā UI nodokļa shēma. Subsīdijas summa tika aprēķināta, UI nodokļa samazināto likmi piemērojot tās biodīzeļdegvielas pārdošanas apgrozījumam, kuru uzņēmums saražojis izmeklēšanas periodā. Subsīdijas summa, kas izteikta kā procentuālā daļa no izmeklēšanas periodā pārdotās biodīzeļdegvielas kopējā apjoma, bija 0,7 %.

(158)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem izmeklēšanā pārbaudītajiem uzņēmumiem piešķirto kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta ad valorem, ir no 29,1 % līdz 41,1 %.

(159)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, subsīdiju norma, ko aprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdiju normu, kas noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ir 36,0 %.

(160)

Komisija vispirms noteica, kāds ir bijis visu pārējo ASV eksportētāju sadarbības līmenis. Tika salīdzināts kopējais eksporta apjoms, kas norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un kopējais importa apjoms no ASV, ko ieguva no ASV eksporta statistikas datiem. Tika konstatēts, ka sadarbības līmenis bija 81 %. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatīja, ka sadarbības līmenis ir bijis augsts. Tāpēc, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, uzskatīja, ka ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, jānosaka tāds subsīdiju līmenis, kas atbilst visaugstākajam subsidēšanas līmenim, kas konstatēts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(161)

Lai noteiktu Kopienas ražošanas kopējo apjomu un atbalstu izmeklēšanai, tika izmantota visa pieejamā informācija, tostarp sūdzībā ietvertā informācija un dati, kas apkopoti no Kopienas ražotājiem pirms izmeklēšanas sākšanas un pēc tās.

(162)

Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Kopienas saražotās produkcijas kopējais apjoms bija apmēram 5 400 000 tonnu. Tika konstatēts, ka trīs vienas grupas uzņēmumi ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem ASV un ka arī pati šī grupa bija importējusi ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus no saviem saistītajiem eksportētājiem ASV. Tāpēc šie uzņēmumi tika izslēgti no Kopienas ražošanas nozares jēdziena pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē. Līdz ar to ražošanas apjoms, kas bija pamatā konstatējumam par situāciju, svārstījās no 4 200 000 līdz 4 600 000 tonnu.

(163)

Tika konstatēts, ka uzņēmumi, kas atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties izmeklēšanā, izmeklēšanas periodā saražoja vairāk nekā 60 % no Kopienā saražotās biodīzeļdegvielas, kā norādīts 162. apsvērumā. Tika uzskatīts, ka turpmāk 165. apsvērumā minētais uzņēmums, kas nesadarbojās izmeklēšanā, nav atbalstījis sūdzību. Jāsecina, ka sūdzību un izmeklēšanu atbalsta lielākā daļa ražotāju, kas pārstāv Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē.

(164)

Bija pieteicies liels skaits Kopienas ražotāju, tāpēc, lai noteiktu būtiskā kaitējuma pastāvēšanu, tika nolemts veikt atlasi. Atlases veidlapas nosūtīja visiem iespējamiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Kopienā. Sākotnēji vairāk nekā 40 uzņēmumu sniedza pilnīgas atbildes uz atlases veidlapās ietvertajiem jautājumiem un piekrita sadarboties šajā procedūrā. Trīs 162. apsvērumā minētie uzņēmumi netika ņemti vērā atlases veikšanā minētajā apsvērumā norādīto iemeslu dēļ.

(165)

No pārējiem uzņēmumiem tika izvēlēti 11 uzņēmumi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo Kopienas ražošanas un pārdošanas apjomu, kā norādīts 11. apsvērumā. Tomēr viens ražotājs, ko sākotnēji iekļāva izlasē, bija jāizslēdz no tās, jo tas nesadarbojās izmeklēšanā. Pārējos desmit izlasē iekļautos uzņēmumus uzskata par visu Kopienas ražošanu raksturojošiem uzņēmumiem.

(166)

Atsauce uz “Kopienas ražošanas nozari” vai “izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem” attiecas uz šiem desmit izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(167)

Kā minēts 17. apsvērumā, tendenču izvērtēšana attiecībā uz kaitējuma noteikšanu attiecās uz laika posmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare faktiski sāka attīstīties 2004. gadā. Tādējādi tika uzskatīts, ka analīze jāveic, pamatojoties uz tendencēm laika posmā no 2005. gada līdz IP (“analizētais periods”). Tomēr turpmāk sniegtajā novērtējumā ir arī informācija, kas attiecas uz 2004. gadu.

(168)

Patēriņu Kopienā noteica, pamatojoties uz visu Kopienas ražotāju Kopienas ražošanas kopapjomu Kopienas tirgū, kā noteikts 162. apsvērumā, atskaitot eksporta apjomus un pieskaitot importa apjomus no valsts, uz kuru attiecās šī izmeklēšana, un importa apjomus no citām trešām valstīm.

(169)

Bija pieejami šādi informācijas avoti par importa apjomiem no ASV:

(170)

Tomēr šīs informācijas analīze pierādīja, ka Eurostat dati nav izmantojami patēriņa novērtēšanai, jo līdz 2007. gada beigām nebija atsevišķa KN koda, kas izmantojams dažādo attiecīgā ražojuma veidu klasifikācijai muitas vajadzībām. Attiecīgā ražojuma imports tika klasificēts atbilstoši vairākiem kodiem, kas ietvēra arī citu ražojumu importa datus. Tāpēc tika uzskatīts par atbilstošāku izmantot ASV eksporta statistikas datus, lai iegūtu ticamus importa, patēriņa un importa tendenču rādītājus. Izmantojot šo informācijas avotu, tika ņemts vērā nosūtīšanas laiks, kas vajadzīgs, lai preces nogādātu no ASV uz Kopienu, un tādējādi eksporta statistikas dati tika koriģēti par vienu mēnesi, lai ievērotu šo laika intervālu.

(171)

Attiecībā uz importu no citām valstīm un Kopienas ražotāju eksportu, ņemot vērā iepriekš minēto Eurostat datu izmantošanas ierobežojumu, izmeklēšana tika veikta, pamatojoties uz sūdzībā sniegtajiem datiem.

(172)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Kopienas biodīzeļdegvielas patēriņš laikā no 2005. līdz 2007. gadam palielinājās par 107 % un pēc tam izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās par vienu procentpunktu. Kopumā analizētajā periodā patēriņš palielinājās vairāk nekā divas reizes.

(173)

Pieprasījuma palielinājuma iemesls bija galvenokārt dalībvalstu pasākumi biodegvielas izmantošanas veicināšanai pēc tam, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielu un citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanas veicināšanu transportā (16) un Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoražojumiem un elektroenerģijai (17).

(174)

Importa apjomi no ASV būtiski palielinājās no apmēram 11 500 tonnu 2005. gadā līdz apmēram 1 137 000 tonnu izmeklēšanas periodā.

(175)

Analizētajā periodā pastāvīgi palielinājās ASV izcelsmes subsidētā importa apjoms Kopienas tirgū – no 0,4 % 2005. gadā līdz 17,2 % izmeklēšanas periodā. Tāpēc subsidētais imports ir būtiski palielinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē salīdzinājumā ar Kopienas patēriņu konkrētajā periodā.

(176)

Lai raksturotu modeli, saskaņā ar kuru biodīzeļdegviela, kuras izcelsme, iespējams, ir ārvalstīs, tiek nosūtīta uz Kopienu caur ASV, kur tā tiek jaukta, tādējādi pārsvarā samazinot (par 0,01 % no galīgā maisījuma) parastās dīzeļdegvielas apjomu, lai maisījuma gatavotājs varētu izmantot subsīdiju ASV, izmanto terminu splash and dash.

(177)

Ieinteresētās ASV personas ir apgalvojušas, ka ar splash and dash modeli var izskaidrot ASV importa palielināšanos Kopienas tirgū, jo izmeklēšanas periodā ar to saistītā ASV importa īpatsvars esot bijis 40 %. Minētās personas ir arī apgalvojušas, ka, tā kā izmeklēšana tika uzsākta pret ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, daudzumi, kas saistīti ar splash and dash modeli, ir jānošķir no kaitējuma analīzes un jāuzskata par importu no citām trešām valstīm.

(178)

Savukārt sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka splash and dash imports, ja tāds ir bijis, ir ne vairāk kā 10 % no ASV eksporta apjomiem un tādējādi ir nenozīmīgs un nemaina secinājumus, ka Kopienas tirgū ieplūda liels daudzums subsidētā importa no ASV, jo īpaši izmeklēšanas periodā.

(179)

Izmeklēšanā ir pierādīts, ka ASV eksporta statistikas dati neļauj nošķirt biodīzeļdegvielu, kas eksportēta atbilstoši minētajam splash and dash procesam, no pārējā ASV eksporta, kas norādīts minēto datu nodaļā “Eksports”. Tajos pašos statistikas datos bija norādīts pavisam mazs apjoms, kas deklarēts nodaļā “Reeksports”. ASV iestādes arī norādīja, ka visi daudzumi, kas iekļauti nodaļā “Eksports”, ir ražojumi, kas jāuzskata par ASV izcelsmes ražojumiem.

(180)

Turklāt lielākā daļa no izmeklēšanā pārbaudītajiem ASV uzņēmumiem paziņoja, ka nav iespējams nošķirt daudzumus, kas eksportēti uz Kopienu vai pārdoti vietējā tirgū, no daudzumiem, kuri saražoti vai kuru izcelsme ir ASV, un daudzumiem, kas eksportēti atbilstoši splash and dash procesam.

(181)

Turklāt attiecībā uz izmeklēšanā pārbaudītajiem ASV uzņēmumiem konstatēja, ka viss biodīzeļdegvielas eksports – gan tad, ja to bija eksportējuši ASV eksportētāji, gan tad, ja to bija importējuši saistītie importētāji Kopienā – bija deklarēts kā ASV izcelsmes biodīzeļdegviela.

(182)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un jo īpaši ņemot vērā, ka splash and dash eksports, ja tāds bija, bija deklarēts kā ASV izcelsmes eksports un ka ASV iestādes to uzskatīja par ASV izcelsmes eksportu, tika uzskatīts, ka nav iemesla to neuzskatīt par ASV importu.

(183)

Turklāt ASV eksporta statistikas datus izmantoja, lai noteiktu ASV izcelsmes subsidētā importa cenu izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz 2007. gadu un IP. Lai atspoguļotu cenu līmeni uz Kopienas robežas, vidējās eksporta cenas tika koriģētas atbilstoši attiecīgajām kravas pārvadājuma izmaksām un apdrošināšanas izmaksām. Jānorāda, ka attiecībā uz agrākajiem analizētā perioda laika posmiem, proti, 2005. un 2006., kā arī 2004. gadu, ASV eksporta statistikas dati nebija pilnīgi uzticami no pārdošanas apjoma viedokļa, jo tika konstatēts, ka aprēķinātās vidējās eksporta cenas ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar cenām, ko bija norādījuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Šajos apstākļos vidējā ASV eksporta cena par šiem gadiem tika noteikta, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza izlasē iekļautie ASV ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(184)

Attiecīgajā periodā vidējā cena importam no ASV svārstījās un kopumā palielinājās par 7 % laikā no 2005. gada līdz IP.

(185)

Lai varētu analizēt cenu samazinājumu, vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautie Kopienas ražotāji noteica nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū un kas koriģētas atbilstoši ražotāja cenas līmenim, tika salīdzinātas ar attiecīgajām no ASV importēto ražojumu vidējām svērtajām cenām, kas noteiktas pēc CIF izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem. Vajadzības gadījumā tika piemērota korekcija muitas nodokļiem, pēcimporta izmaksām un biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto izejvielu atšķirībām (sk. nākamo apsvērumu).

(186)

Izmeklēšanā tika identificēti trīs konkrēti attiecīgā ražojuma veidi, pamatojoties uz ražošanas procesā izmantotajām izejvielām. Kopienā izmantotā galvenā izejviela ir rapšu sēklas, savukārt ASV ražotāji izmanto citas izejvielas, piemēram, sojas pupas, rapsi, palmas utt. Ņemot vērā, ka izejviela katrā ziņā ir galvenais materiāls attiecīgā ražojuma ražošanā, ir jāpiešķir korekcija atbilstoši izejvielu atšķirībām. Tādējādi šī korekcija tika aprēķināta, lai tā atbilstu tirgus vērtības atšķirībai starp atbilstošajiem attiecīgā ražojuma veidiem salīdzinājumā ar ražojumu veidiem, ko ražo no rapšu sēklām. Tādējādi gan Kopienas ražošanas nozares vidējā svērtā pārdošanas cena, gan attiecīgā importa vidējā svērtā cena tika salīdzinātas, par pamatu izmantojot vienu un to pašu izejvielu, proti, rapšu sēklas.

(187)

Pamatojoties uz iepriekš minēto metodi, konstatētā starpība starp ASV un Kopienas cenām, kas izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās ražotāja cenas, t. i., cenu samazinājuma starpība, bija no 18,9 % līdz 33,0 %.

(188)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu, pārbaudot to, kā subsidētais imports ietekmē Kopienas ražošanas nozari, tika izvērtēti visi tie ekonomiskie rādītāji, kas aprēķināti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari analizētajā periodā.

(189)

Atbilstoši pieaugošajam patēriņam izlasē iekļauto Kopienas ražotāju ražošanas jauda analizētajā periodā pastāvīgi palielinājās. Tā 2005.–2006. gadā palielinājās par 42 %, 2007. gadā – par 68 % un laikā no 2007. gada līdz IP – vēl par 15 %. Kopējais palielinājums analizētajā periodā bija 174 %. Ražošanas jaudas palielinājuma iemesls bija jauni ieguldījumi, kas veikti, paredzot pieprasījuma pieaugumu.

(190)

Patiešām, ražošanas jaudas palielinājums Kopienas ražošanas nozarē ir jāvērtē attiecībā pret Kopienas biodegvielas un citu atjaunojamās degvielas veidu patēriņa mērķi, proti, 5,75 %, kas noteikts Direktīvā 2003/30/EK un kas aprēķināts, pamatojoties uz enerģijas saturu visa veida benzīnā un dīzeļdegvielā, kura paredzēta transportam un laista Kopienas tirgū līdz 2010. gada 31. decembrim. Turklāt 2007. gada martā Eiropadome apstiprināja 10 % minimālo saistošo mērķi, kas jāsasniedz visām dalībvalstīm attiecībā uz biodīzeļdegvielas īpatsvaru kopējā Kopienas transportam paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā līdz 2020. gadam (18). Ja šis mērķis tiks sasniegts, līdz minētajam gadam biodegvielas patēriņš Kopienā palielināsies līdz apmēram 33 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta. Tiek lēsts, ka ražošanas jauda visā Kopienā 2006. gadā bija tikai 6 miljoni tonnu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir saprotams, ka Kopienas ražotāji ieguldīja līdzekļus papildu jaudas nodrošināšanā, paredzot pieprasījuma pieaugumu.

(191)

Arī līdzīgā ražojuma ražošana Kopienas ražošanas nozarē nepārtraukti palielinājās, kopumā palielinoties par 148 % analizētajā periodā.

(192)

Tā kā ražošanas apjomu palielinājums attiecībā pret ražošanas jaudas palielinājumu bija salīdzinoši lēnāks, Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums analizētajā periodā samazinājās par 9 %.

(193)

Atbilstoši patēriņa attīstībai Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū vienmērīgi palielinājās; vispārējais reģistrētais palielinājums analizētajā periodā bija 143 %. Tajā pašā periodā arī Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 4,5 procentpunktiem.

(194)

Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas Kopienas tirgū analizētajā periodā palielinājās par 23 %. Cenu palielinājums bija pamatots, ņemot vērā izejvielu izmaksu un citu sākotnējo izmaksu palielinājumu.

(195)

Par Kopienas ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošana, pārdošana, un jo īpaši tās tirgus daļa. Lai gan patēriņš Kopienas tirgū analizētajā laika posmā ievērojami palielinājās, izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļas pieaugums bija salīdzinoši neliels. Jo īpaši laikā no 2006. gada līdz IP izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļa palielinājās tikai par 5,8 procentpunktiem. Tajā pašā laikā subsidētā importa tirgus daļa palielinājās par vairāk nekā 16 procentpunktiem. Tas, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā gūt labumu no tirgus izaugsmes, kopumā nelabvēlīgi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli. Būtiski tika ietekmēti vairāki zaudējumu rādītāji, tādi kā ražošana, ražošanas jaudas izmantojums, produktivitāte, pārdošana, ieguldījumu politika, ieguldījumu ienesīgums.

(196)

Analizētajā periodā biodīzeļdegvielas krājumi palielinājās par apmēram 200 %. Šī krājumu palielināšanās notika visa analizētā perioda gaitā un turpinājās vēl intensīvāk nekā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoma pieaugums tajā pašā periodā. Tomēr uzskata, ka, tā kā biodīzeļdegvielu nevar uzglabāt ilgāk par 6 mēnešiem (uzglabāšanas periods vidēji ir tikai apmēram trīs mēneši), datiem, kas saistīti ar krājumiem, ir tikai ierobežota vērtība Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanā.

(197)

Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas, kas gūta, līdzīgo ražojumu pārdodot Kopienas tirgū, izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju rentabilitāte analizētajā periodā samazinājās no 18,3 % peļņas 2005. gadā līdz 5,7 % izmeklēšanas periodā. Tas nozīmē, ka analizētajā laika posmā tā samazinājās par 12,6 procentpunktiem.

(198)

Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju ieguldījumi biodīzeļdegvielas ražošanā laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam palielinājās par 235 %. Šis palielinājums bija saistīts ar ražošanas jaudas palielināšanu, paredzot pieprasījuma palielināšanos Kopienā. Šajā ziņā jānorāda, ka pārsvarā ieguldījumi tiek plānoti vismaz divus gadus, pirms biodīzeļdegvielas ražotne sāk darboties ar pilnu jaudu. Tie paši ražotāji turpināja ieguldījumus 2007. gadā un izmeklēšanas periodā, tomēr daudz mazākā apjomā. Šis periods norisinājies vienlaikus ar subsidētā importa ieplūšanu Kopienas tirgū.

(199)

Rentabilitātes samazināšanās dēļ samazinājās izlasē iekļauto Kopienas ražotāju ieguldījumu ienesīgums jeb rādītājs, kas izsaka ražotāju rezultātus pirms nodokļu samaksas kā procentuālo daļu no biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto aktīvu vidējās sākuma un noslēguma tīrās uzskaites vērtības. Tomēr faktiskais samazinājums bija vēl lielāks, jo analizētajā periodā tas samazinājās par 91 procentpunktu. Uzskata, ka ieguldījumu ienesīguma samazināšanās skaidri liecina par Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(200)

Naudas plūsma, kas ir nozares spēja pašai finansēt darbības, analizētajā periodā palielinājās par 38 %. Lai gan rentabilitāte tajā pašā periodā samazinājās, šis rādītājs liecina par labvēlīgu tendenci, galvenokārt tāpēc, ka palielinājās amortizācijas izmaksas, kas ir iekļautas naudas plūsmas līmeņa noteikšanai. Vēl viens iemesls bija tāds, ka peļņas samazināšanās absolūtā izteiksmē attiecīgajā periodā neizpaudās kā apgrozījuma samazināšanās. Tomēr laika posmā no 2006. gada līdz IP naudas plūsma samazinājās par 15 %, liecinot par ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos analizētā perioda pēdējā daļā, kad subsidētais imports Kopienas tirgū bija vērojams biežāk.

(201)

Palielinoties ražošanas un pārdošanas apjomiem, nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē analizētajā periodā palielinājās par 178 %. Jānorāda, ka biodīzeļdegvielas nozare ir kapitālietilpīga nozare, kurai nav vajadzīgs liels darbaspēks ražošanas procesā.

(202)

Vidējās algas analizētajā periodā samazinājās par 6 %. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka papildu darbaspēkam, ko analizētā perioda beigās pieņēma darbā Kopienas ražošanas nozare, lai palielinātu ražošanu, bija vajadzīga zemāka kvalifikācija.

(203)

Produktivitāte laika posmā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 11 %.

(204)

Subsidēšanas norma ASV ražotājiem eksportētājiem ir norādīta iepriekš nodaļā par subsidēšanu un ievērojami pārsniedz de minimis. Turklāt, ņemot vērā subsidētā importa apjomus un cenas, faktiskās subsidēšanas normas ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(205)

Kopienas tirgus datu analīze liecināja, ka izlasē neiekļautie Kopienas ražotāji, kas nav minēti 162. apsvērumā, analizētajā periodā zaudēja ievērojamu tirgus daļu savas saražotās biodīzeļdegvielas pārdošanā Kopienas tirgū. Tiek lēsts, ka analizētajā periodā šie ražotāji savu tirgus daļu zaudēja par vairāk nekā 20 procentpunktiem.

(206)

No sūdzības iesniedzēja sniegtās informācijas bija saprotams, ka daudzi no šiem uzņēmumiem vai nu izbeidza, vai samazināja savu darbību biodīzeļdegvielas jomā un nespēja pienācīgi sadarboties izmeklēšanā.

(207)

Turklāt vairāki uzņēmumi, kas sniedza informāciju saistībā ar atlases veikšanu, norādīja, ka tiem vajadzēja samazināt ražošanu un atlaist darbiniekus, ņemot vērā lēto importu no ASV. Līdzīgas atsauksmes sniedza citi ražotāji, kas bija gatavi sākt ražošanu, bet kam bija jāatliek iesaistīšanās tirgū, jo sākās importa par zemām cenām ieplūšana no ASV, jo īpaši izmeklēšanas periodā.

(208)

Iepriekšminētie dati par izlasē neiekļautajiem ražotājiem būtu papildu pamatojums secinājumiem par izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(209)

Pieaugošā pieprasījuma kontekstā izmeklēšanā tika noskaidrots, ka izlasē iekļauto Kopienas ražotāju stāvoklis analizētajā periodā uzlabojās attiecībā uz apjoma rādītājiem, piemēram, ražošanu (+ 150 %), ražošanas jaudu (+ 174 %) un pārdošanas apjomu (+ 143 %). Palielinājās arī izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļa – no 25,3 % 2005. gadā līdz 29,8 % izmeklēšanas periodā, proti, tikai par 4,5 procentpunktiem. Palielinājās arī nodarbinātība un ieguldījumi, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas Kopienas tirgū minētajā periodā. Tomēr, tā kā ražošanas apjoms nepalielinājās vienlaicīgi ar tirgus izaugsmi, ražošanas jaudas izmantojums analizētajā periodā samazinājās par 9 % un produktivitāte samazinājās par 11 %.

(210)

Galvenie rādītāji, kas saistīti ar izlasē iekļauto Kopienas ražotāju finanšu stāvokli, analizētajā periodā pasliktinājās. Rentabilitāte samazinājās no apmēram 18 % 2005. un 2006. gadā līdz mazāk nekā 6 % IP. Lai gan minētie ražotāji spēja paši finansēt savas darbības, jo īpaši, palielinoties naudas plūsmai, ieguldījumu ienesīgums izmeklēšanas periodā būtiski samazinājās, proti, par 80 %.

(211)

Izmeklēšanā arī tika noskaidrots, ka izlasē iekļauto Kopienas ražotāju izmaksas strauji palielinājās 2005.–2007. gadā (+ 36 %) un laika posmā no 2005. gada līdz IP (+ 42 %), jo paaugstinājās izejvielu cenas (galvenokārt rapšu sēklām un sojas pupu eļļai), kas veido gandrīz 80 % no biodīzeļdegvielas pilnajām izmaksām. Šo izmaksu palielinājumu nevarēja pilnībā novirzīt uz klientiem Kopienas tirgū.

(212)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozarei kopumā tika radīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(213)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. un 7. punktam tika pārbaudīts, vai ASV izcelsmes subsidētais imports ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, ka to var klasificēt kā būtisku. Tika izvērtēti arī citi zināmie faktori, kas nav subsidētais imports un kas vienlaikus varēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru iespējamais radītais kaitējums netiek piedēvēts subsidētajam importam.

(214)

Izmeklēšanā tika secināts, ka analizētajā periodā subsidētais imports par zemām cenām no ASV būtiski palielinājās apjoma izteiksmē, proti, 100 reizes. Tas izraisīja būtisku tā tirgus daļu palielinājumu par 16,8 procentpunktiem, proti, no 0,4 % 2005. gadā līdz 17,2 % IP. Lai pierādītu, cik būtiska ietekme bija ASV izcelsmes subsidētā importa ieplūšanai Kopienā, jānorāda, ka tirgus daļas palielinājums par 16,8 procentpunktiem tika sasniegts 15 mēnešos.

(215)

Tajā pašā laikā, lai gan patēriņš ievērojami palielinājās, Kopienas ražošanas nozare galvenajā tirgū savu daļu analizētajā periodā varēja palielināt tikai par apmēram 4,5 procentpunktiem. Izmeklēšanā tika pierādīts, ka tas notika tikai uz citu Kopienas ražotāju rēķina, kuri analizētajā periodā beidza vai samazināja ražošanu.

(216)

Subsidētā importa vidējās cenas laikā no 2005. gada līdz IP paaugstinājās par 7 %, tomēr tās bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas tajā pašā periodā. Tādējādi subsidētā importa cenas bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas – vidējā cenu samazinājuma starpība izmeklēšanas periodā bija 25 %.

(217)

Spiediens, ko radīja subsidētā importa par zemām cenām ieplūšana Kopienas tirgū, neļāva Kopienas ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstoši tirgus nosacījumiem un izmaksu palielinājumam. Patiešām, izmeklēšanas periodā to izejvielu vidējā cena, kuras Kopienas ražošanas nozare izmantoja biodīzeļdegvielas ražošanai, bija par 25 % augstākas nekā 2006. gadā. Kopienas ražošanas nozare varēja paaugstināt cenas saviem klientiem tikai par 4 %, lai gan tās pilnās izmaksas tajā pašā laikā palielinājās par 20 %. Jāņem vērā, ka tajā pašā periodā ievērojami paaugstinājās arī ASV ražotāju izmantotās galvenās izejvielas, proti, sojas pupu eļļas, cena. Tomēr, kā norādīts 210. apsvērumā, šis izmaksu palielinājums neietekmēja subsidētā importa cenas.

(218)

Lai vēl pārliecinošāk pierādītu cēloņsakarību starp subsidētā importa par zemām cenām ieplūšanu no ASV un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu, situācija Kopienas tirgū laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam, kad subsidētā importa nebija, tika salīdzināta ar situāciju, kas dominēja tirgū laikā no 2006. gada līdz IP, kad notika subsidētā importa par zemām cenām ieplūšana.

(219)

Laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam, kad subsidētā importa Kopienas tirgū nebija, patēriņš palielinājās par apmēram 1,8 miljoniem tonnu. Visi Kopienas ražotāji varēja sagatavot uzņēmējdarbības plānus, paredzot strauji augošu un veselīgu tirgu. Minētajā periodā cenas paaugstinājās par 19 %, un Kopienas ražošanas nozares peļņa bija pat 18,3 %. Tomēr 2007. gadā un IP situācija krasi mainījās. Tirgū sāka ieplūst subsidētais imports par zemām cenām no ASV. Lai gan tirgus joprojām paplašinājās par 1,6 miljoniem tonnu, lielāko daļu šā tirgus palielinājuma (vairāk nekā 1 miljons tonnu) pārņēma subsidētais imports no ASV. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās tikai nedaudz, tās biodīzeļdegvielas ražošanas galvenās izmaksas būtiski palielinājās, proti, par apmēram 25 %, bet tās vidējā pārdošanas cena tajā pašā periodā paaugstinājās tikai par apmēram 4 %. Attiecīgi tās vispārējais ekonomiskais un finanšu stāvoklis IP pasliktinājās, jo peļņa būtiski samazinājās līdz mazāk nekā 6 % no apgrozījuma.

(220)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka ASV izcelsmes subsidētajam importam par zemām cenām, kurš izmeklēšanas periodā ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas un kura apjoms ievērojami palielinājās, bija noteicošā nozīme būtiskā kaitējuma radīšanā Kopienas ražošanas nozarei, par ko jo īpaši liecina tās finanšu stāvokļa pasliktināšanās IP.

(221)

Importa apjomus no trešām valstīm izmeklēšanā nevarēja precīzi noteikt 171. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ. Tādējādi dati iepriekšējā tabulā ir norādīti, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem aprēķiniem.

(222)

Imports no trešām valstīm, uz kurām neattiecas šī izmeklēšana, palielinājās no apmēram 30 000 tonnu 2005. gadā līdz 147 812 tonnām izmeklēšanas periodā. Tas izraisīja nelielu tirgus daļas palielinājumu par 1,3 procentpunktiem tajā pašā periodā. Tāpēc provizoriski tika secināts, ka imports no trešām valstīm varēja tikai nenozīmīgi veicināt Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(223)

Ņemot vērā būtisko pieprasījuma pieaugumu attiecīgajā periodā un analizētajā periodā, būtisko kaitējumu, kas Kopienas ražošanas nozarei radīts izmeklēšanas periodā, nevar piedēvēt nenozīmīgajam pieprasījuma samazinājumam (–0,5 %), kas bija vērojams Kopienas tirgū laikā no 2007. gada līdz IP.

(224)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka enerģijas nodokļu atkārtota ieviešana biodīzeļdegvielai Vācijā (19) būtu nelabvēlīgi ietekmējusi to Kopienas ražotāju ekonomisko stāvokli, kuri nodrošina piegādes šai dalībvalstij.

(225)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka patiešām Vācijā izmantotajai tīrajai biodegvielai kopš 1999. gada piemēro nodokļu atvieglojumu, kas tika samazināts 2006. gada 1. augustā. Tomēr 2007. gada 1. janvārī tika ieviesta obligāta jaukšanas prasība (20), nosakot biodīzeļdegvielas kvotu 4,4 % apmērā, kas aprēķināta, pamatojoties uz enerģijas saturu visa veida benzīnā un dīzeļdegvielā, kura laista Vācijas tirgū transporta mērķiem. Uzņēmējiem, kas šo kvotu neievēro, ir jāmaksā soda nauda EUR 0,60 par katru biodīzeļdegvielas litru, kas nesasniedz kvotu. Lielā mērā šī obligātā jaukšanas prasība ir kompensējusi iespējamos pārdošanas zaudējumus un līdzsvarojusi atvieglojumu samazinājumu. Izmeklēšanā patiešām ir secināts, ka laikā no 2006. gada līdz IP to izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi, kuri nodrošināja piegādes Vācijas tirgū, palielinājās par 68 %.

(226)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka lēmumi, ko valsts iestādes pieņēmušas Kopienā, nevar lauzt cēloņsakarību starp subsidēto importu un būtisko kaitējumu, kas radīts Kopienas ražošanas nozarei.

(227)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka daudzi uzņēmumi Kopienā, ko iedvesmoja biodīzeļdegvielas ražošanas veicināšanas pasākumi, nolēma ieguldīt esošās ražošanas jaudas palielināšanā un jaunās ražotnēs. Minētā persona norādīja, ka biodīzeļdegvielas ražošanas jauda Kopienā IP bija augsta, proti, 11,5 miljoni tonnu. Tā arī apgalvoja, ka, tā kā patēriņa attīstība neattaisnoja cerības, būtiska ražošanas daļa netika izmantota un netiktu izmantota pat tad, ja nebūtu bijis importa no ASV. Tādējādi salīdzinošās nemainīgās izmaksas nelabvēlīgi ietekmēja Kopienas ražotāju rentabilitāti un arī ieguldījumu ienesīgumu un naudas plūsmu.

(228)

Šajā saistībā jānorāda, ka izmeklēšana tika vērsta uz Kopienas ražotāju stāvokli. Lai gan Kopienas ražošanas nozares jauda palielinājās salīdzinoši vairāk (+ 189 %) nekā pieprasījums (+ 106 %), ir jāņem vērā, ka galvenie izmaksu virzītāji biodīzeļdegvielas ražošanā ir mainīgās izmaksas. Patiešām, kā minēts 211. apsvērumā, 80 % no pilnajām izmaksām rada biodīzeļdegvielas ražošanā izmantotās izejvielas. Šo apgalvojumu pārbaudot sīkāk, tika konstatēts, ka nemainīgo izmaksu īpatsvars biodīzeļdegvielas ražošanā un pārdošanā bija tikai 6 % no vispārējām izmaksām. Tāpēc palielināto nemainīgo izmaksu iespējamo ietekmi, kas radusies neizlietotās jaudas dēļ, nevar saistīt ar Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa būtisko pasliktināšanos izmeklēšanas periodā.

(229)

Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši 4. tabulā minētajam izlasē iekļauto Kopienas ražotāju jaudas izmantojuma līmenis IP laikā bija 80 %. Tāpēc apgalvojumiem par jaudas pārpalikumu Kopienā izlasē iekļauto Kopienas ražotāju gadījumā netika rasti pierādījumi.

(230)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka nelabvēlīgā ietekme, kas ražošanas jaudas dīkstāvei varētu būt bijusi uz Kopienas ražošanas nozari, nav tāda, lai lauztu cēloņsakarību starp subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(231)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka palielinātais pieprasījums pēc rapšu sēklām un rapšu sēklu eļļas izraisīja izejvielu cenu paaugstināšanos Kopienā. Ar faktu, ka Kopienas ražotāji paļaujas uz rapšu eļļas kā galvenās izejvielas izmantošanu, varētu izskaidrot, kāpēc tiem varētu būt radušies lielāki zaudējumi nekā citiem ražotājiem, kas biodīzeļdegvielas ražošanai izmanto citas augu eļļas, piemēram, sojas pupu eļļu vai palmu eļļu.

(232)

Vispirms jānorāda, ka izmeklēšanā tika noskaidrots, ka izlasē iekļautie Kopienas ražotāji nepaļāvās tikai uz rapšu sēklu eļļas izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanā, bet izmantoja arī citas augu eļļas (sojas pupu, palmu, saulespuķu eļļu) un dažreiz arī dzīvnieku taukus.

(233)

Turklāt 211. apsvērumā ir atzīts, ka analizētajā periodā Kopienas ražošanas nozarē būtiski palielinājās izejmateriālu (izejvielu) izmaksas. Tomēr šī norise jāvērtē attiecībā pret lauksaimniecības produktu cenu vispārējo paaugstināšanos visā pasaulē, un šajā ziņā jānorāda, ka tajā pašā periodā sojas pupu eļļas (kas ir galvenā izejviela, kuru ražotāji izmanto attiecīgajā valstī) cenu paaugstinājums bija izteiktāks. Tādējādi izejvielu cenu paaugstinājums ietekmēja visu veidu biodīzeļdegvielu.

(234)

Būtu sagaidāms, ka tirgū, kurā notiek faktiska konkurence, ražotāji varētu kompensēt izmaksu paaugstinājumu un novirzīt to uz tirgu. Tomēr izmeklēšanā tika pierādīts, ka tieši spiediens, ko radīja subsidētā importa par zemām cenām ieplūšana Kopienas tirgū, neļāva Kopienas ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstoši tirgus nosacījumiem un izmaksu palielinājumam. Kā jau minēts, analizētajā periodā ASV ražotāju izmantotās galvenās izejvielas, proti, sojas pupu eļļas, cena ievērojami paaugstinājās. Tomēr šis izmaksu paaugstinājums ASV neietekmēja subsidētā importa cenas Kopienas tirgū.

(235)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, izejvielu cenu paaugstinājums nevar lauzt cēloņsakarību starp subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(236)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka ciešās saiknes dēļ starp minerālās dīzeļdegvielas cenām un biodīzeļdegvielas cenām biodīzeļdegvielas cenu paaugstinājums, kas bija straujāks nekā minerālās dīzeļdegvielas cenu paaugstinājums, jo īpaši Vācijā, būtu izraisījis to ražotāju pārdošanas apjoma samazināšanos, kuri nodrošina piegādes šīs dalībvalsts tirgū.

(237)

Vispirms jānorāda, ka attiecīgā persona neiesniedza informāciju, lai pamatotu šo apgalvojumu. Turklāt atšķirībā no šīs trešās personas apgalvojumiem izmeklēšanā tika noskaidrots, ka analizētajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa paaugstinājās. Turklāt, tā kā jēlnaftas cenas tiek kotētas pasaules mērogā, attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomam vajadzēja būt ietekmētam tāpat kā Kopienā ražotās biodīzeļdegvielas pārdošanas apjomam.

(238)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis arguments bija jānoraida.

(239)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka ikviena biodīzeļdegvielas ražotāja atrašanās vietai ir svarīga nozīme no konkurences viedokļa, un minēja Vāciju kā piemēru, lai pierādītu, ka tad, ja biodīzeļdegvielas ražotnes atrodas reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas, ražotājiem palielinās transportēšanas izmaksas, jo visi lielie klienti, jo īpaši pārstrādes rūpnīcas un to jaukšanas iekārtas, atrodas piekrastē.

(240)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka tikai neliels skaits Kopienas ražošanas nozares ražotāju atrodas reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas. Turklāt attiecībā uz dažiem no šiem ražotājiem tika secināts, ka pārstrādes rūpnīcas atrodas arī reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas, netālu no šiem ražotājiem. Attiecībā uz citiem izmeklēšanā tika noskaidrots, ka visus trūkumus biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas atrodas reģionos, kuriem ir tikai sauszemes robežas, un tālu no saviem klientiem (maisījumu gatavotāji, pārstrādes rūpnīcas), kompensē nelielais attālums līdz smalcināšanas dzirnavām un/vai izejvielu piegādātājiem.

(241)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgalvojums, ka ražotņu atrašanās reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas, rada būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika noraidīts.

(242)

Jānorāda, ka 214.–220. apsvērumā veiktajā subsidētā importa no ASV analīzē tika ņemta vērā 162. apsvērumā minēto trīs uzņēmumu veiktā importa no ASV ietekme. Attiecībā uz pašu ražotas biodīzeļdegvielas pārdošanas ietekmi izmeklēšanā netika konstatētas atšķirības cenu noteikšanā vai uzvedībā, salīdzinot ar izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, jo īpaši IP laikā.

(243)

Iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka ASV izcelsmes subsidētā importa par zemām cenām apjoms un tirgus daļa būtiski palielinājās laika posmā no 2005. gada līdz IP. Tajā pašā laikā tika konstatēts, ka šis imports izmeklēšanas periodā ievērojami samazināja cenu Kopienas ražošanas nozarē.

(244)

Dažādie izmeklēšanā izdarītie secinājumi un analīze, kas veikta par 2005. un 2006. gadu salīdzinājumā ar laika posmu no 2007. gada līdz IP, pierādīja, ka pastāv nepārprotama laika sakritība starp importa par zemām cenām ieplūšanu no ASV un Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa būtisko pasliktināšanos IP laikā.

(245)

Pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nošķirta no kaitējumu izraisošās ietekmes, ko radījis subsidētais imports, tika provizoriski secināts, ka subsidētais imports no ASV ir radījis Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 8. panta 6. punkta nozīmē.

(246)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai, neņemot vērā secinājumu par kaitējumu izraisošo subsidēšanu, ir pārliecinoši iemesli secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nebija Kopienas interesēs. Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, t.i., Kopienas ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, izejvielu piegādātāju un lietotāju intereses.

(247)

Kā minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarei ir radīts būtisks kaitējums, ko izraisījis ASV izcelsmes subsidētais imports. Pasākumu neveikšana, visticamāk, izraisītu turpmāku Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Kopienas ražošanas nozares stāvokli jo īpaši raksturoja rentabilitātes samazināšanās par 12,6 procentpunktiem laikā no 2005. gada līdz IP, jo cenu pieaugums nebija pietiekams. Patiešām, ņemot vērā rentabilitātes samazināšanās tendenci, ir ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklis turpinās pasliktināties, ja pasākumi netiks veikti. Tas galu galā izraisītu ražošanas samazināšanos un ražotņu biežāku slēgšanu, tādējādi apdraudot nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā.

(248)

Uzskata, ka pasākumu piemērošana atjaunotu tirgū godīgu konkurenci. Jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos izraisījušas tās grūtības konkurēt ar ASV izcelsmes subsidēto importu par zemām cenām. Antisubsidēšanas pasākumu piemērošana varētu nodrošināt Kopienai iespēju saglabāt savu rentabilitāti tādā līmenī, kādu uzskata par vajadzīgu šai kapitālietilpīgajai nozarei.

(249)

Visbeidzot, tika sagaidīts, ka pasākumi būtu efektīvi tādā ziņā, ka tie nodrošinātu Kopienas ražošanas nozarei iespēju atgūties no izmeklēšanā konstatētās, kaitējumu izraisošās subsidēšanas.

(250)

Uzsākot izmeklēšanu, sazinājās ar apmēram 25 nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem Kopienā. Tomēr tie nesadarbojās.

(251)

Šajos apstākļos provizoriski nebija iespējams precīzi novērtēt pasākumu iespējamo ietekmi uz importētājiem.

(252)

Sazinājās ar visiem zināmajiem lietotāju uzņēmumiem, kas iesaistīti minerālās dīzeļdegvielas ražošanā un izplatīšanā un arī minerālās dīzeļdegvielas obligātajā jaukšanā ar biodīzeļdegvielu un kam, uzsākot izmeklēšanu, tika nosūtītas anketas.

(253)

Tikai viens lietotāju uzņēmums sadarbojās. Šis lietotājs atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka atbalsta lētā ASV importa ieplūšanas izbeigšanu, jo tas kropļo konkurenci Kopienā, kaitējot uzņēmumiem, kas ražo un pārdod dīzeļdegvielu, jo dažiem konkurentiem, kas neatturas no šā lētā ražojuma pirkšanas, ir negodīga konkurences priekšrocība salīdzinājumā ar tiem, kas atturas no šādas rīcības. Tas arī apgalvoja, ka pasākumi dotu iespēju atsākt darbību estera ražošanas rūpnīcās (jo īpaši Vācijā) un/vai ļautu turpināt jaunu esterifikācijas rūpnīcu izveides projektus Kopienā. Tā kā Eiropā esteri tradicionāli izgatavo no rapšu sēklām (kas ir labākas kvalitātes izejviela nekā palmas vai soja, ko izmanto B99 ražošanai), ražotāju skaita palielināšanās Eiropā nozīmētu vairāk un labākas kvalitātes ražojumu, tādējādi pazeminātos estera cenas, un galīgo labumu gūtu patērētājs.

(254)

Viena no lietotāju asociācijām, kas pārstāv nosūtītāju intereses vienā dalībvalstī, apgalvoja, ka pasākumu piemērošana nelabvēlīgi ietekmētu tās locekļu darbību. Tiek apgalvots, ka dīzeļdegvielas izmaksas ir 20 % līdz 25 % no transporta nozares izmaksām un ka, ņemot vērā nozares zemo rentabilitāti (0 %–5 %), dīzeļdegvielas cenai ir izšķiroša nozīme vairāku tūkstošu uzņēmumu izdzīvošanā. Tomēr šos apgalvojumus nevarēja pārbaudīt, jo no attiecīgās asociācijas atsevišķiem locekļiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(255)

Šajos apstākļos tika provizoriski secināts, ka, pamatojoties uz sniegto informāciju, kompensācijas pasākumu ietekme būtu neviennozīmīga, tāpēc nav iespējams izdarīt skaidru secinājumu par to, vai lietotāju interesēs pastāv pārliecinoši iemesli šajā konkrētajā gadījumā nenoteikt pasākumus.

(256)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza seši piegādātāji. Četri no tiem atbalstīja antisubsidēšanas pasākumu piemērošanu, norādot, ka tad, ja antisubsidēšanas pasākumi netiks piemēroti, Kopienas ražošanas nozares ilgtermiņa pastāvēšana būs apdraudēta. Ja tas notiks, tas noteikti nelabvēlīgi ietekmēs to stāvokli.

(257)

Divi pārējie piegādātāji, kas saistīti ar biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētajiem ASV, norādīja, ka iespējamiem pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes, jo tie izraisītu tirdzniecības plūsmu maiņu (pārorientēšanās uz importu no valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas).

(258)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, varēja secināt, ka pasākumu piemērošana kopumā labvēlīgi ietekmētu izejvielu piegādātāju stāvokli.

(259)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pastāv neatbilstība starp pašreizējo procedūru un starptautiskās un Kopienas politikas lēmumiem veicināt biodegvielu ražošanu un pārdošanu saistībā ar vides aizsardzību un atkarības no minerālajām degvielām mazināšanu.

(260)

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 31. pantu ir īpaši jāizvērtē nepieciešamība likvidēt kaitējumu izraisošās subsidēšanas kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un jāatjauno efektīva konkurence. Ņemot to vērā, vispārēji apsvērumi par vides aizsardzību un minerālās dīzeļdegvielas piegādi nevar tikt ņemti vērā analīzē, un tajā pašā laikā tie nevar attaisnot negodīgu tirdzniecības praksi.

(261)

Attiecībā uz Kopienas tirgu jānorāda, ka pēc antisubsidēšanas pasākumu piemērošanas attiecīgie ASV ražotāji eksportētāji, ņemot vērā savu stabilo stāvokli tirgū, visticamāk, turpinātu pārdot savus ražojumus, kaut arī ne par subsidētām cenām. Tāpat ir arī iespējams, ka joprojām būtu pietiekams skaits lielu konkurentu Kopienas tirgū, proti, Kopienas ražotāji, kas uz laiku apturējuši ražošanu, un citi, kas nav spējuši uzsākt ražošanu subsidētā importa dēļ. Šajā ziņā jānorāda, ka analizētā perioda sākumā šajā izmeklēšanā neietverto Kopienas ražotāju pārdotās produkcijas apjoms bija vismaz 30 % no Kopienas tirgus, un šī daļa būtiski samazinājās ASV izcelsmes subsidētā importa dēļ. Tāpēc ir iespējams, ka lietotāji joprojām varētu izvēlēties no dažādiem biodīzeļdegvielas piegādātājiem. Tomēr, ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozares nākotne būtu apdraudēta. Tās izzušana būtiski mazinātu konkurenci Kopienas tirgū.

(262)

Pasākumu piemērošana ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam nepārprotami būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs. Tā nodrošinātu Kopienas ražošanas nozares izaugsmi un atgūšanos no kaitējuma, ko radījis subsidētais imports. Tomēr, ja pasākumi netiktu piemēroti, iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis turpinātu pasliktināties un vairāk uzņēmēju izbeigtu uzņēmējdarbību. Turklāt, lai arī nav iespējams izdarīt skaidrus secinājumus attiecībā uz lietotājiem un importētājiem, bija paredzams, ka pasākumu piemērošana būtu arī izejvielu piegādātāju interesēs.

(263)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ Kopiena būtu ieinteresēta kompensācijas maksājumu nepiemērošanā šajā gadījumā.

(264)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, ir jāpiemēro antisubsidēšanas pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei radītu subsidētais imports.

(265)

Kompensācijas pasākumu apjomam jābūt pietiekamam, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ko izraisījis subsidētais imports, bet tam nav jāpārsniedz konstatēto subsīdiju norma. Aprēķinot maksājumu, kas vajadzīgs, lai likvidētu kaitējumu izraisošās subsidēšanas kaitīgās sekas, tika uzskatīts, ka jebkura veida pasākumos Kopienas ražošanas nozarei ir jādod iespēja gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko pamatoti būtu iespējams sasniegt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav subsidētā importa.

(266)

Šajā nolūkā par atbilstošu līmeni varētu uzskatīt peļņas normu, kas ir 15 % no apgrozījuma un ko, kā paredzams, Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu izraisošās subsidēšanas, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares darbību izvērtētā perioda (2004., 2005. un 2006. gads) pirmajā daļā, un ko varētu uzskatīt par pamatotu, lai nodrošinātu ienesīgus ieguldījumus ilgtermiņā šai jaunizveidotajai nozarei.

(267)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu paaugstinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar Kopienas tirgū pārdotā Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma kaitējumu neradošo cenu. Kaitējumu neradošā cena ir noteikta, izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas cenu pielāgojot IP laikā gūtajai faktiskajai peļņai/zaudējumiem un pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(268)

Regulas 9. apsvērumā minētais uzņēmums, kam bija noteikta individuāla pārbaude, nesniedza pilnīgu informāciju par eksporta pārdošanas apjomiem uz Kopienu un saistītā importētāja tālākpārdošanas apjomiem Kopienā. Uzņēmumam tika lūgts sniegt konkrētu informāciju, lai labotu atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtās informācijas nepilnības. Komisija arī informēja uzņēmumu par to, ka tad, ja netiks sniegta prasītā informācija, atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtā nepilnīgā informācija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu var netikt ņemta vērā, jo tā pārak apgrūtina pareizu secinājumu izdarīšanu par šo uzņēmumu.

(269)

Uzņēmumu informēja par tā daļējās sadarbības sekām, un tam tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tomēr noteiktajā termiņa netika saņemta atbilde.

(270)

Tāpēc kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz šo uzņēmumu tika provizoriski noteikts augstākā kaitējuma apmēra līmenī, kāds konstatēts izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(271)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu kompensācijas pasākumi jāpiemēro konstatētās subsīdiju normas līmenī, bet tie nedrīkst pārsniegt kaitējuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu.

(272)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kompensācijas maksājumu likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas apmēru ar subsīdiju normām. Tāpēc ierosinātie kompensācijas maksājumi ir šādi.

(273)

Ievērojot to, ka kompensācijas maksājumu piemēros maisījumiem, kuru sastāvā vairāk nekā 20 % svara ir biodīzeļdegviela, atbilstoši to biodīzeļdegvielas saturam, tiek uzskatīts par atbilstošu, ka, lai efektīvi īstenotu pasākumus, dalībvalstu muitas iestādes maksājumus nosaka kā fiksētas summas, pamatojoties uz biodīzeļdegvielas saturu.

(274)

Atsevišķu uzņēmumu kompensācijas maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājumu likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(275)

Iepriekš minētie provizoriskie secinājumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tās tiks aicinātas rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms visu galīgo lēmumu pieņemšanas. Provizoriskos secinājumus var atkārtoti izvērtēt, pirms tie kļūst par galīgiem secinājumiem,