(1)

Ar 2000. gada 30. novembra vēstuli Dānijas iestādes paziņoja par nodomu sniegt finansiālu atbalstu valsts īpašumā esošajam autobusu uzņēmumam Combus A/S (turpmāk “Combus”) saistībā ar tā pārdošanu Arriva Denmark A/S (turpmāk “Arriva”).

(2)

Pirms šā paziņojuma Komisija bija saņēmusi tirdzniecības apvienības Danske Busvognmaend (2)1999. gada 25. jūnija vēstuli un 1999. gada 11. novembra sūdzību, kurās apvienība iebilda pret Combus agrāk piešķirto finansiālo atbalstu un iespējamu jaunu finansiālu atbalstu.

(3)

Komisija lūdza Dānijas iestādēm papildu informāciju 2000. gada 15. decembra vēstulē, uz kuru Dānijas iestādes atbildēja ar 2000. gada 18. decembra vēstuli. Dānijas Konkurences iestāde sniedza informāciju arī 2000. gada 20. decembra vēstulē. Dānijas iestādes sniedza papildu informāciju 2001. gada 8. janvāra vēstulē. Komisija 2001. gada 9. janvārī lūdza papildu informāciju, un tajā pašā dienā saņēma Dānijas iestāžu atbildi. Dānijas iestādes sniedza papildu informāciju 2001. gada 23. janvāra un 2001. gada 26. februāra vēstulē.

(4)

Dānijas iestāžu un Komisijas dienestu pārstāvji tikās 2000. gada 23. novembrī un 2000. gada 19. decembrī Briselē un 2001. gada 4. janvārī un 2001. gada 15. janvārī Kopenhāgenā.

(5)

Pēc sākotnējā novērtējuma Komisija 2001. gada 28. martā pieņēma Lēmumu SG(2001) D/287297 (turpmāk “sākotnējais lēmums”), kurā tā nolēma neiebilst pret paziņotajiem pasākumiem, uzskatot, ka tie:

(6)

Lēmumu 2001. gada 5. maijā publicēja Oficiālajā Vēstnesī (7). Komisija informēja Danske Busvognmaend par sākotnējo lēmumu ar 2001. gada 8. maija vēstuli.

(7)

Ar 2002. gada 6. novembra vēstuli, ko Komisija saņēma 2002. gada 12. novembrī, un 2004. gada 19. janvāra vēstuli, ko Komisija saņēma 2004. gada 20. janvārī, Dānijas iestādes ziņoja Komisijai par Combus pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

(8)

Danske Busvognmaend2001. gada 11. jūlijā iesniedza prasību Pirmās instances tiesai (turpmāk “PIT”) par sākotnējā lēmuma atcelšanu.

(9)

Ar 2004. gada 16. marta spriedumu (turpmāk “Combus spriedums”) PIT atcēla sākotnējo lēmumu, “ciktāl tajā ir paziņots, ka atbalsts, ko Dānijas iestādes piešķīrušas Combus A/S kā kapitāla ieguldījumus DKK 162 miljonu un DKK 328 miljonu apmērā, ir saderīgs ar kopējo tirgu” (8).

(10)

Attiecībā uz kapitāla ieguldījumu DKK 328 miljonu apmērā PIT atzina, ka, pirmkārt, sākotnējais lēmums ir “atceļams, jo maksājums DKK 328 miljonu apmērā tajā ir kļūdaini atzīts par sabiedrisko pakalpojumu saistību kompensāciju saskaņā ar 2. un 10. līdz 13. pantu Regulā Nr. 1191/69. [..] Līdz ar to apstrīdētais lēmums jāatceļ, ciktāl ar to tiek apstiprināts maksājums DKK 328 miljonu apmērā saskaņā ar minēto regulu, bez vajadzības izskatīt citus šajā jautājumā izvirzītos pamatus” (9).

(11)

Attiecībā uz kapitāla ieguldījumu DKK 328 miljonu apmērā PIT turklāt atzina, ka, otrkārt, ciktāl tas skar EK līguma 73. pantu, “situācijās, ko neaptver Kopienas sekundārie tiesību akti, dalībvalstis vairs nevar tieši pamatoties uz EK līguma 73. pantu. Kamēr šajā gadījumā nav piemērojama Regula Nr. 1191/69 un maksājums DKK 328 miljonu apmērā ietilpst EK līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā, Padomes 1970. gada 4. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1107/70 par atbalsta piešķiršanu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OV īpašais izdevums angļu valodā [English Special Edition], 1970 (II), 360. lpp.) ir sniegts izsmeļošs to apstākļu saraksts, kuros dalībvalstu iestādes var piešķirt atbalstus saskaņā ar EK līguma 73. pantu (*1). Tādējādi ir jāatzīst pret apstrīdēto lēmumu vērstais pamats, ciktāl ar šo lēmumu ir apstiprināts maksājums DKK 328 miljonu apmērā, pamatojoties uz EK līguma 73. pantu.

(12)

Attiecībā uz kapitāla ieguldījumu DKK 162 miljonu apmērā, kas apstiprināts, piemērojot EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu kopā ar 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, PIT atzina, ka “apstrīdēto lēmumu nevar interpretēt tādējādi, ka Komisijas kolēģija ir piešķīrusi skaidru, bezierunu un galīgu apstiprinājumu maksājumam DKK 162 miljonu apmērā, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnēm. Gluži pretēji – jāuzskata, ka Combus dzīvotspēja saskaņā ar minēto pantu un Pamatnostādnēm Komisijas argumentācijā ir nopietni apšaubīta, tomēr Komisija nav uzskatījusi, ka tai būtu jākliedē šīs šaubas, jo EK Līguma 73. pants tai šķita pietiekams juridisks pamats, lai atļautu attiecīgo atbalstu. Tā kā uz šo pantu tādā veidā tomēr nevar pamatoties (sk. 100. un 101. punktu), apstrīdētajā lēmumā atļautais maksājums DKK 328 miljonu apmērā vairs nav uzskatāms par likumīgi atļautu. No iepriekš teiktā izriet, ka atļauja veikt maksājumu DKK 162 miljonu apmērā kopumā jāatceļ, bez vajadzības izskatīt citus šajā jautājumā iesniegtos prasības pamatus” (11).

(13)

Pēc PIT sprieduma Komisija sagatavoja jaunu lēmumu. Komisijas dienestu pārstāvji 2005. gada 11. janvārī tikās ar Dānijas iestāžu pārstāvjiem, lai iegūtu papildu informāciju par norisēm Arriva/Combus lietā kopš sākotnējā lēmuma pieņemšanas. Dānijas iestādes 2005. gada 1. martā nosūtīja Komisijai Dānijas Transporta pārvaldes (Trafikstyrelse) sagatavotu paziņojumu par norisēm Dānijas autobusu tirgū.

(14)

Ar 2005. gada 3. marta vēstuli (SG (2005) D/200926) Komisija informēja Dāniju par lēmumu saistībā ar šiem pasākumiem sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) un aicināja Dāniju iesniegt apsvērumus. Dānijas valdība divas reizes lūdza Komisiju piešķirt apsvērumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu, ko Komisija piešķīra ar 2005. gada 5. aprīļa (TREN D (2005) 106964) un 2005. gada 24. jūnija (TREN D (2005) 113062) vēstuli. Komisija 2005. gada 21. jūnijā tikās ar Dānijas valdības pārstāvjiem. Dānijas iestādes 2005. gada 30. jūnijā iesniedza apsvērumus saistībā ar lēmumu par oficiālās procedūras sākšanu.

(15)

Lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 22. septembrī (12). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus par lēmumā minētajiem pasākumiem mēneša laikā no lēmuma publicēšanas dienas, tātad līdz 2005. gada 23. oktobrim.

(16)

Komisija informēja Danske Busvognmaend par lēmumu sākt procedūru 2005. gada 12. maija vēstulē (TREN (2005) D 109473). Ievērojot Danske Busvognmaend lūgumus, Komisija divas reizes pagarināja tās apsvērumu iesniegšanas termiņu (ar 2005. gada 15. jūlija vēstuli TREN (2005) D 115786 un 2005. gada 16. augusta vēstuli TREN (2005) D 117806).

(17)

Danske Busvognmaend2005. gada 17. jūnija vēstulē (TREN (2005) A 15223) lūdza Komisiju nosūtīt tai lēmuma par procedūras sākšanu kopiju, tostarp informāciju, kas pēc Dānijas lūguma no lēmuma bija izņemta. Komisija 2005. gada 15. jūlijā nosūtīja atbildes vēstuli, ka saskaņā ar 24. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13), Komisija neizpauž informāciju, ko tā ieguvusi, piemērojot minēto regulu, un uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Komisija arī paskaidroja, ka tā nevar atklāt Danske Busvognmaend nosūtītā lēmuma kopijā svītroto informāciju, jo uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

(18)

Tajā pašā 2005. gada 17. jūnija vēstulē Danske Busvognmaend lūdza Komisiju nosūtīt tai arī Dānijas valdības apsvērumus saistībā ar lēmumu par oficiālās procedūras sākšanu. Komisija atbildēja, ka 20. pants Regulā (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka ieinteresēto pušu tiesības, neparedz dalībvalsts atbildes nosūtīšanu prasītājam un ka tāpēc Komisija nevar nosūtīt Danske Busvognmaend Dānijas valdības apsvērumu kopiju.

(19)

Danske Busvognmaend iesniedza apsvērumus ar 2005. gada 23. septembra vēstuli. Komisija ar 2005. gada 25. oktobra vēstuli (TREN D (2005) 122503) nosūtīja šos apsvērumus Dānijas iestādēm, dodot Dānijai iespēju viena mēneša laikā uz tiem atbildēt. Komisija saņēma Dānijas atbildi uz šiem apsvērumiem 2005. gada 23. decembra vēstulē (SG (2006) A 80) pēc tam, kad tā pēc Dānijas valdības lūguma bija par vienu mēnesi pagarinājusi atbildes sniegšanas termiņu.

(20)

Komisija 2005. gada 21. oktobra vēstulē (TREN (2005) A 27196) saņēma apsvērumus no vienas ieinteresētās puses – Arriva Denmark A/S. Komisija ar 2005. gada 24. novembra vēstuli nosūtīja šos apsvērumus Dānijai, dodot iespēju viena mēneša laikā uz tiem atbildēt. Komisija saņēma Dānijas atbildi uz Arriva apsvērumiem iepriekš minētajā 2005. gada 23. decembra vēstulē.

(21)

Dānijas iestādes iesniedza papildu faktisko informāciju ar 2007. gada 22. februāra un 2007. gada 2. aprīļa vēstuli (TREN (2007) A 28850).

(22)

Lēmumā par procedūras sākšanu (13. līdz 22. apsvērumā) ir sniegts Dānijas autobusu tirgus sīks raksturojums. Tāpēc šajā lēmumā autobusu tirgus raksturojumā ir ietvertas tikai šīs lietas kontekstā svarīgākās tirgus iezīmes un Dānijas valdības un ieinteresēto pušu iesniegtā papildu faktiskā informācija.

(23)

Kopš 1990. gada Dānija ir pakāpeniski atvērusi autobusu tirgu konkurencei, izsludinot atklātus konkursus par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, ko valsts iestādes slēdz ar Dānijas autobusu transporta uzņēmumiem. Kopš 1994. gada saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem par valsts iepirkumu (Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (14)) Dānijai ir pienākums izsludināt konkursus par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem autobusu transporta pakalpojumu jomā, izņemot gadījumus, ja šādus pakalpojumus sniedz “iekšēji” (15).

(24)

Kad Combus 1999. gadā pirmo reizi saņēma finansiālu atbalstu no Dānijas valsts, 9 no 12 Dānijas grāfistēm bija izsludinājušas konkursus, kas aptvēra 100 % no to autobusu maršrutiem. Pārējo 3 grāfistu izsludinātie konkursi aptvēra attiecīgi 96 % (Kopenhāgena), 35 % (Ribe) un 21 % (Vyborg) no to autobusu maršrutiem (16). Sabiedrisko pakalpojumu līgumus Dānijā slēdz uz pieciem gadiem, dažkārt paredzot iespēju termiņu pagarināt vēl uz trim gadiem.

(25)

Dānijas autobusu tirgu raksturo nepārtraukts koncentrācijas process. Piemēram, 1988. gadā autobusu satiksmes pakalpojumus piedāvāja vairāk nekā 400 uzņēmumu, bet 2004. gadā tirgū bija palikuši vairs tikai aptuveni 100 uzņēmumu. Vēsturiski lielākais atsevišķais autobusu uzņēmums ir bijis Danish Railways autobusu meitasuzņēmums. Danish Railways 1995. gada jūnijā autobusu meitasuzņēmumu atdalīja un reģistrēja kā akciju sabiedrību ar nosaukumu DSB Busser a/s. Uzņēmums 1997. gadā mainīja nosaukumu, kļūstot par Combus a/s. Dānijas valsts saglabāja 100 % Combus akciju. Combus un tā priekšgājēja pastāvīgā tirgus daļa Dānijā 20. gadsimta 90. gados bija 20 %.

(26)

Iegādājoties uzņēmumus, 1997. gadā Dānijas autobusu tirgū ienāca Apvienotās Karalistes uzņēmuma Arriva plc meitasuzņēmums Arriva Denmark a/s (turpmāk “Arriva”) un Francijas uzņēmuma Veolia meitasuzņēmums Connex Denmark a/s (turpmāk “Connex”) (17). Tabulā ir attēlota minēto trīs uzņēmumu tirgus daļa 1999. un 2004. gadā, kas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati.

1. tabula

Combus, Arriva un Connex tirgus daļas 1999. un 2004. gadā

(27)

Lai izprastu šos skaitļus, jāņem vērā šāda informācija: 2001. gadā Arriva iegādājās Combus. Vēlāk tajā pašā gadā Connex iegādājās no Arriva 50 % no autobusu maršrutiem, ko agrāk apkalpoja Combus. Arriva 2004. gadā papildus nostiprināja savu stāvokli, iegādājoties uzņēmumu Wulff Bus a/s, kura tirgus daļa Jutland provincē bija 10 %.

(28)

Dānijas autobusu tirgus kopējais apjoms ir aptuveni DKK 5,5 miljardi gadā.

(29)

Kā skaidrots lēmumā par procedūras sākšanu (34. un turpmākajos apsvērumos), pēc atdalīšanās no Danish Railways Combus sāka īstenot vērienīgu paplašināšanās politiku. Combus ieguva daudzus jaunus līgumus, jo īpaši Kopenhāgenas apgabalā, un no 1995. līdz 1999. gadam tā apgrozījums pieauga par vairāk nekā 40 %. Tomēr vairums no šiem līgumiem izrādījās nerentabli.

(30)

Tāpēc kopš 1998. gada Combus saskārās ar nopietnām finansiālām grūtībām. Turpmākajās divās tabulās šīs grūtības atspoguļotas absolūtos skaitļos un procentuāli.

2. tabula

Combus A/S galvenie bilances rādītāji 1995.–2000. gadā

3. tabula

Combus A/S galvenie bilances rādītāji 1995.–2000. gadā

(31)

Combus privatizācijā var izdalīt trīs posmus. No 1995. līdz 1998. gadam Dānijas valsts mērķis bija pārdot tikai daļu mazākumu 25 % apmērā, bet šis plāns netika īstenots. No 1998. gada beigām valsts pirmo reizi mēģināja pārdot 100 % akciju. Šis mēģinājums beidzās ar neveiksmi 1999. gada jūlijā. Tad Dānijas valdība nolēma uzņēmumu pirms pārdošanas pārstrukturēt. Šā plāna īstenošana beidzās ar Combus pārdošanu Arriva 2001. gada sākumā.

(32)

Lēmumā Nr. 232 par DSB Busser A/S, kuru pieņēma 1995. gadā un ar kuru kā neatkarīgu uzņēmumu izveidoja Combus a/s, bija paredzēts, ka Dānijas valsts līdz 1998. gada beigām pārdos līdz 25 % uzņēmuma akciju. Šajā nolūkā izveidoja koordinācijas komiteju, kurā darbojās Finanšu ministrijas, Transporta ministrijas un Combus pārstāvji un ārēji juridiskie un finanšu konsultanti. Pirms koordinācijas komitejas darbības apturēšanas 1997. gada vidū tā bija tikusies septiņas reizes.

(33)

Koordinācijas komiteja atjaunoja darbību 1998. gada novembrī. Tagad tās uzdevums bija sagatavot vismaz Combus daļu vairākuma pārdošanu. Komiteja sāka ar uzņēmuma finansiālo novērtējumu.

(34)

Šā novērtējuma pamatā bija Combus 1998. gada novembra vidū iesniegtā 1998. gada grāmatvedības rezultātu prognoze un budžeta rādītāju prognoze laikposmam no 1999. līdz 2001. gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, valdības finanšu konsultanta Alfred Berg Corporate Finance Kopenhāgenas birojs (turpmāk “Alfred Berg”) secināja:

“… var secināt, ka Combus kopējā akciju kapitāla negatīvā tirgus vērtība ir mērāma simtos miljonu Dānijas kronu. Papildus tam, ka pēdējos pāris gados ir ievērojami samazinājusies pamatdarbības rentabilitāte, uzņēmuma aplēsto vērtību vēl vairāk samazina tajā pašā laikā uzkrātais ievērojamais tīrais procentu parāds. Lielākā daļa potenciālo pircēju saprot, ka tādus finansiāli un ekonomiski ļoti vājus uzņēmumus kā Combus nepārdod ar lielu negatīvo vērtību, jo tādā gadījumā pārdevējam lietderīgāk būtu uzņēmumu likvidēt.

Šajā situācijā mēs iesakām pārdošanas procesā un saistībā ar to sagatavotajos informācijas materiālos, ciktāl tas iespējams, sagatavot augsni, lai noteiktu Combus cenu, kuras pamatā būtu uzņēmuma pamatkapitāla faktiskā diskontētā vērtība. Pamatojoties uz to un ņemot vērā

var cerēt, ka neraugoties uz to, ka uzņēmuma finansiālais un ekonomiskais stāvoklis turpina pasliktināties, tomēr būtu iespējams atrast Combus pircēju un Dānijas valsts (turpmāk “valsts”) varētu pārdot uzņēmumu, pilnīgi apmierinot kreditoru prasības.

Vienlaikus sagaidāms, ka lielākā daļa potenciālo pircēju uzskatīs, ka, ņemot vērā Combus ļoti vājo kapitāla struktūru un zemo rentabilitāti, uzņēmumā būtu jāiegulda tik apjomīgs kapitāls, ka nebūtu izdevīgi iegādāties visu Combus akciju kapitālu par pozitīvu summu.

Tādēļ, lai kliedētu lielo nenoteiktību attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem valsts var pārdot Combus, vienīgā iespēja ir turpināt pašreizējo pārdošanas procesu”.

(35)

Kā alternatīvas Combus A/S tūlītējai pārdošanai Alfred Berg minēja šādas iespējas:

(36)

Pamatojoties uz šo novērtējumu, finanšu konsultanta ieteikums bija šāds:

“Neviena no abām iepriekš minētajām alternatīvām sākotnēji nešķiet pieņemama, turklāt to īstenošana būtu atkarīga no valsts attieksmes pret papildu pamatkapitāla ieguldīšanu Combus, kā arī no tā, vai valsts uzņemtos atbildību par uzņēmuma visaptverošu optimizāciju.

Tāpēc Alfred Berg iesaka valstij turpināt pašreizējo Combus pārdošanas procesu, lai gūtu precīzāku priekšstatu par to, kādus būtiskus aspektus un cik lielā mērā potenciālie pircēji atzīst par svarīgiem uzņēmuma kopējā novērtējumā (piemēram, rezultātu tendences, kapitāla struktūru, tirgus daļu, pasūtījumu portfeli, autobusu parka stāvokli, pārvaldības resursus, darbības uzlabošanas un sinerģiju iespējas utt.).

Ja šā procesa rezultātā neizdotos atrast potenciālu pircēju, kas šķistu pieņemams, ievērojot abu iepriekš minēto alternatīvu nosacījumus, valsts pēc tās ieskatiem izvēlētos attiecīgajā laikā finansiāli pieņemamāko un politiski piemērotāko alternatīvu”.

(37)

Ievērojot šo ieteikumu, Dānijas parlaments 1998. gada decembrī pieņēma lēmumu, kas valstij atļāva pārdot visas (100 %) Combus akcijas (18).

(38)

Tad Alfred Berg veica tirgus pārbaudi, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, saskaņā ar kuriem potenciālais pircējs varētu būt uzņēmums:

(39)

Pēc Alfred Berg veiktās tirgus pārbaudes tika izveidots 12 potenciālo pircēju saraksts.

(40)

Tad koordinācijas komiteja sastādīja grafiku, saskaņā ar kuru no 1999. gada 9. līdz 18. februārim bija paredzētas 12 sākotnēji izvēlēto potenciālo pircēju tikšanās ar Combus vadību. Pretendentiem bija jāizsaka ieinteresētība līdz 1999. gada februāra beigām, bet pieteikumus bija paredzēts izvērtēt 1999. gada marta sākumā. No 1999. gada 10. līdz 24. martam izraudzītiem pircējiem bija jādod iespēja piekļūt datu telpai. Galīgie piedāvājumi bija jāiesniedz 1. aprīlī, bet 8. aprīlī koordinācijas komitejai bija paredzēts izvēlēties galīgo pircēju.

(41)

No 12 potenciālajiem pircējiem ar Combus vadību tikās septiņi. Tikšanās laikā potenciālie pircēji saņēma vēstuli, kurā bija aprakstīts gaidāmais uzņēmuma iegādes process. Šajā vēstulē potenciālie pircēji tika informēti par iespēju piekļūt Combus datiem un arī par iespēju pēc vēlēšanās papildus tikties ar Combus vadību. Lai izmantotu šīs iespējas, potenciālajiem pircējiem līdz 1999. gada februāra beigām bija jāizsaka ieinteresētība.

(42)

Alfred Berg 1999. gada februārī saņēma pieteikumus no 6 sākotnēji izvēlētajiem potenciālajiem pircējiem. Iespēju piekļūt datu telpai 1999. gada martā deva diviem pretendentiem. Pēc iepazīšanās ar datiem abi potenciālie pircēji tik ievērojami samazināja piedāvāto cenu, ka tā atbilda negatīvai tirgus vērtībai vairāku simtu miljonu Dānijas kronu apmērā.

(43)

Alfred Berg1999. gada 9. aprīlī iesniedza koordinācijas komitejai paziņojumu, kurā bija secināts, ka Combus A/S diez vai izdosies pārdot ar pozitīvu vērtību. Šajā situācijā Alfred Berg piedāvāja trīs uzņēmuma pārdošanas alternatīvas:

“ 1. variants: saglabāt valsts īpašumtiesības, lai veiktu Combus visaptverošu racionalizāciju un optimizāciju, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmums pēc 2–3 gadiem kļūst rentabls un līdz ar to vieglāk pārdodams. Ievērojot, ka pašlaik uzņēmumam ir ļoti vāja kapitāla struktūra un liels parādu slogs, valstij droši vien nāktos īstermiņā ieguldīt uzņēmumā jaunu pamatkapitālu, kura summa varētu sasniegt deviņciparu skaitli. Līdzekļu ieguldīšana Combus atveseļošanā ir saistīta ar ievērojamu risku, turklāt nav garantijas, ka valsts ieguldījumiem būs pozitīva atdeve.

2. variants: veikt uzņēmuma kontrolētu likvidāciju un/vai nodot uzņēmuma “atslēgas” kreditoriem. Lai gan Combus kapitāla un rezervju bilances vērtība ir pozitīva, jāšaubās, vai uzņēmumu varētu likvidēt, pilnīgi apmierinot kreditoru prasības, līdz ar to pastāv risks, ka šajā gadījumā valsts rīcību pavadītu negatīva publicitāte, ko radītu aizdevēji, prese u. c.

3. variants: nodalīt Combus autobusu ikdienas ekspluatācijas uzņēmējdarbību, izveidojot neatkarīgu meitasuzņēmumu. Tas nozīmētu, ka Combus bez pārmaiņām saglabātu apgrozāmos aktīvus (autobusus u. c.) un saistības (aizņēmumus u. c.), bet tiesības uz autobusu līgumiem utt. nodotu jaunam [neatkarīgam] meitasuzņēmumam, kas no Combus nomātu attiecīgos aktīvus (autobusus u. c.). Jauno meitasuzņēmumu varētu mēģināt pārdot un pārdošanas ieņēmumus izmantot, lai daļēji segtu Combus parādus, turklāt visas Combus īpašumtiesības joprojām piederētu valstij. Tad varētu mēģināt segt atlikušos Combus parādus, izmantojot no jaunā meitasuzņēmuma saņemto apgrozāmo aktīvu nomas maksu. Šis modelis tieši negarantē, ka Combus kreditoriem izdosies izvairīties no zaudējumiem. Tāpēc kreditori droši vien pieprasītu zināmas valsts garantijas utt.”

(44)

Pamatojoties uz šo Alfred Berg veikto novērtējumu, Dānijas valdība nolēma turpināt Combus darbību, veicot uzņēmuma pārstrukturēšanu, lai vēlāk to pārdotu (Alfred Berg piedāvātais 1. variants). Šis pārstrukturēšanas process sīkāk aprakstīts nākamajā apakšiedaļā.

(45)

Alfred Berg1999. gada 23. aprīlī informēja valdību, ka ieinteresētību ir izteicis jauns pretendents Arriva, piedāvājot pārņemt Combus A/S akciju kapitālu 100 procentu apmērā par DKK 35 miljoniem. Piedāvājumam bija pievienoti ar pamatkapitāla apjomu un uzņēmuma rezultātiem saistītie nosacījumi, tostarp noteikums par “krona pret kronu” samazinājumu noviržu gadījumā. Piedāvājuma pamatā bija pamatkapitāls DKK 131 miljona vērtībā, bet saskaņā ar Alfred Berg aplēsēm pamatkapitāla pašreizējā vērtība bija par aptuveni DKK 10 miljoniem zemāka. Alfred Berg ieteica turpināt pārdošanas sarunas ar šo pircēju, paralēli strādājot pie pārstrukturēšanas varianta. Alfred Berg norādīja, ka vēl būs jāapspriež īpaši sarežģīti jautājumi, kas pusēm varētu traucēt panākt abpusēji pieņemamu vienošanos.

(46)

Transporta ministrija un Arriva1999. gada 27. aprīlī parakstīja nodomu vēstuli par Combus pārņemšanu par DKK 45 miljoniem ar noteikumu, ka uzņēmuma pamatkapitāls nodošanas laikā ir DKK 131 miljons.

(47)

Jūnija sākumā sarunas ar Arriva bija pavirzījušās tik tālu, ka, pēc konsultantu domām, galīgo pārdošanas nolīgumu praktiski būtu iespējams noslēgt 1999. gada jūnija pirmajā pusē. Tomēr atlikušajās 1999. gada jūnija dienās Combus nokļuva preses uzmanības centrā, jo īpaši saistībā ar vairāku politisko partiju paziņojumiem par to, ka attiecībā uz ievērojamām tirgus daļām Dānijas autobusu nozarei būtu jāpiemēro tiesiskais regulējums. Ņemot vērā spekulācijas par tirgus ierobežojumiem, Arriva zaudēja interesi par Combus iegādi. Tomēr Arriva uzsvēra, ka atkarībā no tirgus ierobežojumu ieviešanas tas ilgtermiņā būtu ieinteresēts iegādāties Combus.

(48)

Combus pārstrukturēšana 1999. gada aprīlī bija kļuvusi neatliekama, jo saskaņā ar Dānijas Gada pārskatu likumu Combus līdz 1999. gada maija beigām bija jāsasauc akcionāru gada kopsapulce un jāiesniedz 1998. gada revidētais pārskats. Gada pārskatam bija jābūt pieejamam presei un sabiedrībai vēlākais 14 dienas pirms akcionāru gada kopsapulces.

(49)

Uzņēmuma finanšu stāvoklis bija tik saspringts, ka revidenti bija paziņojuši, ka gada pārskatu nevarēs iesniegt bez piebildes par uzņēmuma darbības turpināšanas principu. Saskaņā ar revidentu veikto uzņēmuma līgumu pārbaudi, kas liecināja, ka nerentablo līgumu radīto zaudējumu segšanai vajag aptuveni DKK 65 miljonu lielu uzkrājumu – ja uzņēmumā neieguldītu papildu kapitālu, būtu jāveic sanācija. Turklāt draudēja risks, ka virkne finanšu iestāžu pieprasīs nokārtot līgumsaistības saskaņā ar aizdevuma nolīgumiem, kuros bija iekļauti noteikumi, kas paredzēja, ka kapitāla bāzei jābūt vismaz 10 % no uzņēmuma konsolidētās bilances vērtības, bet ne mazākai par DKK 125 miljoniem.

(50)

Dānijas Transporta ministrija 1999. gada aprīlī iecēla juridisko konsultantu Kromann & Münter, lai tas palīdzētu atrisināt Combus finanšu sarežģījumus. Juridiskais konsultants 1999. gada maija vidū publicētā paziņojumā ieteica ieguldīt uzņēmumā kapitālu DKK 300 miljonu apmērā. Pamatojoties uz šo paziņojumu, Transporta ministrija 1999. gada maijā iesniedza Dānijas parlamenta Finanšu komitejai konfidenciālu lēmumprojektu, kurā piedāvāja ieguldīt uzņēmumā kapitālu DKK 300 miljonu apmērā. Finanšu komiteja ar balsu vairākumu 1999. gada 27. maijā lēmumprojektu apstiprināja (19).

(51)

Attiecībā uz Combus finanšu stāvokli lēmumprojektā bija teikts, ka 1998. gadā uzņēmumam vairākkārt bija nācies koriģēt gaidāmos 1998. gada rezultātus. Pēdējo reizi uzņēmuma finanšu stāvoklis ievērojami pasliktinājās pēc 1998. gada decembra lēmuma par visu Combus akciju pārdošanu.

(52)

Turklāt lēmumprojektā bija teikts, ka Combus draud sanācija vai bankrots, bet, ieguldot kapitālu, būtu iespējams nodrošināt darbības turpināšanu, lai vēlāk uzņēmumu pārdotu. Ņemot vērā, ka bija jānodrošina uzņēmuma aizdevuma nolīgumu stabilitāte un atbilstoša piesaistītā kapitāla un pamatkapitāla attiecība, tika lēsts, ka uzņēmumā būtu jāiegulda kapitāls aptuveni DKK 300 miljonu apmērā.

(53)

Lēmumprojektā bija paredzēts arī turpināt izskatīt Combus pārdošanas iespēju. Bija maz ticams, ka valsts varētu īstermiņā atgūt uzņēmumā ieguldīto kapitālu. Kapitālu ieguldīja, lai uzņēmums varētu turpināt darbību un tam būtu pieejams pietiekams kapitāls.

(54)

Finanšu komiteja ar balsu vairākumu 1999. gada 27. maijā lēmumprojektu apstiprināja.

(55)

Pārdošanas process atsākās 2000. gada pavasarī pēc tam, kad 2000. gada maijā akcionāru gada kopsapulcē bija apstiprināts Combus 1999. gada pārskats. Pārdošanas sarunās finanšu konsultants atkal bija Alfred Berg, bet juridiskais konsultants – Kromann & Münter.

(56)

Alfred Berg 2000. gada jūlija vidū iepazīstināja ar indikatīvu Combus novērtējumu. Alfred Berg uzskatīja, ka, ņemot vērā lielo nenoteiktību, Combus vērtēšanā nevar izmantot tradicionālās vērtēšanas metodes. Konsultanti bija veikuši vērtēšanu, pamatojoties uz uzņēmuma rezultātu projicēšanu 2004. gadam saskaņā ar virkni svērtu pieņēmumu, kas aptvēra apgrozījuma attīstību un pārstrukturēšanas pasākumus. Bija aprēķināta uzņēmuma nākotnes vērtība. Ņēma vērā starpposmā gūstamo peļņu/deficītu un to ietekmi uz uzņēmuma negatīvo tīro bilanci nākotnē. Faktisko pārdošanas vērtību aprēķināja, diskontējot atpakaļ aprēķināto nākotnes pārdošanas vērtību. Šā novērtējuma rezultāti atspoguļoti tabulā.

4. tabula.

Alfred Berg veiktā Combus novērtējuma kopsavilkums

(57)

Dažas papildu piezīmes šā novērtējuma labākai izpratnei: “nemainīgs apgrozījums” pamatojas uz pieņēmumu, ka līgumus Kopenhāgenas reģionā pēc to termiņa beigām neaizstāj ar jauniem līgumiem, bet līgumu darbība pārējos reģionos turpinās bez pārmaiņām. “Pieaugošs apgrozījums” pamatojas uz pieņēmumu, ka pēc Kopenhāgenas reģionā spēkā esošo līgumu termiņa beigām apgrozījums pārējos reģionos pieaug. Vērtējumā pieņemts, ka jaunās vadības īstenoto uzlabošanas pasākumu rezultātā uzņēmuma vērtība no 2002. gada katru gadu pieaug par DKK 48,7 miljoniem. Tabulā redzams, ka Combus vērtība bija izsakāma ļoti negatīvos skaitļos, jo īpaši tāpēc, ka bija grūti iedomāties, ka tik īsā laikposmā varētu piepildīties pieņēmumi par pieaugošu apgrozījumu un bruto peļņu, kā arī par uzlabošanas pasākumu īstenošanu.

(58)

Svarīgs ar privatizācijas procesu saistīts jautājums bija politiskā diskusija par tirgus ierobežojumu ieviešanu autobusu uzņēmumiem. Dānijas parlamentārā Transporta komiteja bija lūgusi sagatavot ziņojumu par koncentrāciju un konkurenci Dānijas autobusu tirgū. Šo ziņojumu 1999. gada rudenī sagatavoja darba grupa, kurā bija Dānijas Konkurences iestādes, Finanšu ministrijas un Transporta ministrijas pārstāvji. Ziņojumā bija konstatēts, ka par reģionālo un vietējo autobusu satiksmes pakalpojumu lielāko daļu izsludina atklātus konkursus, ka par spīti koncentrācijas procesam tirgū starp uzņēmumiem valda spēcīga konkurence un nekas neliecina, ka tirgū dominētu kāds viens vai atsevišķs uzņēmums, radot konkurences traucējumus. Darba grupa secināja, ka saskaņā ar tās veikto Dānijas autobusu tirgus novērtējumu tirgus ierobežojumu ieviešanai nav pamata. Atbildot uz ziņojumu, Transporta komiteja 1999. gada rudenī publicēja paziņojumu, kurā tā apstiprināja ziņojuma secinājumus un atkārtoja, ka tirgus ierobežojumu ieviešana nebūtu lietderīga.

(59)

Tad Dānijas valdība atkal sazinājās ar vairākiem potenciāliem pircējiem. Pēc iepazīšanās ar Combus finanšu datiem divi potenciālie pircēji paziņoja, ka būtu gatavi iegādāties 100 % Combus akciju. Kāds trešais pircējs pauda piesardzīgāku interesi.

(60)

Viens no ieinteresētajiem pircējiem bija Arriva, kura indikatīvais piedāvājums atbilda negatīvai pārdošanas cenai DKK 200–250 miljonu apmērā.

(61)

Otrs ieinteresētais pircējs bija Metroline. Tā piedāvājums sākumā šķita pieņemamāks, jo tas piedāvāja iegādāties akcijas par pozitīvu cenu aptuveni DKK 10–24 miljonu apmērā. Tomēr Metroline bija piebildis, ka, iepazīstoties ar uzņēmuma finanšu datiem, tā uzmanību ir piesaistījuši vairāki aspekti, ko tas vēlējās izpētīt sīkāk.

(62)

Alfred Berg2000. gada 18. oktobrī paziņoja Dānijas valdībai, ka no Metroline ir saņemts pārskatīts piedāvājums, saskaņā ar kuru tas tagad bija gatavs iegādāties Combus par negatīvu cenu DKK 500 miljonu apmērā. Turklāt Metroline pieprasīja virkni garantiju.

(63)

Pēc šā piedāvājuma saņemšanas Alfred Berg ieteica pārtraukt vispārīgās diskusijas ar trešo ieinteresēto pircēju, jo neuzskatīja to par pietiekami ieinteresētu. Koordinācijas grupa lūdza Alfred Berg sazināties ar Arriva, kura indikatīvais piedāvājums tagad bija acīmredzami izdevīgāks par Metroline piedāvājumu, lai noskaidrotu pārdošanas iespējas.

(64)

Arriva2000. gada 3. novembra vēstulē paziņoja Alfred Berg, ka ir veicis padziļināto izpēti un ir gatavs apspriest turpmāko rīcību. Šajā vēstulē Arriva norādīja, ka, veicot novērtējumu, tas ir sadarbojies ar Connex. Arriva jau iepriekš bija informējis finanšu konsultantus par abu autobusu uzņēmumu kopējām interesēm.

(65)

Arriva piedāvāja samaksāt DKK 100 par visām Combus akcijām. Piedāvājums bija spēkā ar nosacījumu, ka aizdevuma kapitāls DKK 100 miljonu apmērā, ko uzņēmumā 1999. gadā ieguldīja Transporta ministrija, jākonvertē pamatkapitālā un Combus jāiegulda papildu kapitāls DKK 290 miljonu apmērā. Piedāvājums turklāt bija spēkā ar nosacījumu, ka visas turpmākajā padziļinātajā izpētē apzinātās veicamās uzņēmuma bilances pozīciju korekcijas jāsedz, ieguldot uzņēmumā līdzekļus. Kā piemēru Arriva minēja vairākas šādas korekcijas, kuru kopsumma jau sasniedza aptuveni DKK 109 miljonus. Arriva noteiktais termiņš, kurā bija jāpanāk vienošanās ar Dānijas valdību, bija 2000. gada 8. novembris.

(66)

Izpētot Arriva priekšlikumu, finanšu konsultanti konstatēja, ka saskaņā ar piedāvājumu Combus būtu jāiegulda jauni līdzekļi DKK 399 miljonu apmērā, turklāt Transporta ministrijai būtu jākonvertē pamatkapitālā subordinētais aizdevums DKK 100 miljonu apmērā – tātad kopējie valsts zaudējumi būtu DKK 499 miljoni. Turklāt būtu jāzaudē Combus atlikušais pamatkapitāls, kura vērtība 2000. gada 30. septembrī saskaņā ar aplēsēm bija DKK 38 miljoni.

(67)

Transporta ministrija un Finanšu ministrija uzskatīja Arriva piedāvāto cenu par zemu. No otras puses, neviens no pārējiem iepriekš iesniegtajiem nopietnajiem piedāvājumiem nebija izdevīgāks par Arriva piedāvājumu. Metroline bija pieprasījis Arriva piedāvātajai cenai līdzvērtīgu negatīvu cenu, t. i., aptuveni DKK 500 miljonu, bet trešais ieinteresētais pircējs bija izteicis tikai nenoteiktu un nesaistošu piedāvājumu par negatīvu cenu aptuveni DKK 350 miljonu apmērā.

(68)

Tika nolemts, ka vispirms Transporta ministrijai jāsazinās ar Arriva, lai palielinātu Combus pārņemšanas cenu. Vienlaikus ministrija izskatīja vairākus Combus likvidēšanas/attīstības modeļus. Šie modeļi nebija tiešs uzņēmuma novērtējums, bet uzņēmuma likviditātes vajadzību aprēķini pie dažādiem nosacījumiem salīdzinājumā ar Arriva piedāvājumu. Šo aprēķinu rezultāti, ko apstiprināja Combus, uzņēmuma revidenti un juridiskie konsultanti, ir parādīti tabulā.

5. tabula.

Combus likvidācijas/attīstības modeļi

(69)

Ministrijas iekšējā paziņojumā bija norādīts, ka saskaņā ar šiem modeļiem uzņēmuma saglabāšanas gadījumā kreditori neko neiegūtu – ne uzņēmumu pakāpeniski likvidējot, ne turpinot tā darbību, jo neviens no modeļiem nebija daudz izdevīgāks par Arriva piedāvājumu. Ņemot vērā ar nākotni saistīto nenoteiktību, kreditori droši vien dotu priekšroku uzņēmuma tūlītējai pārdošanai.

(70)

Turklāt saskaņā ar ministrijas viedokli šie modeļi apliecina, ka Arriva piedāvājuma pamatā drīzāk ir Combus finansiālais stāvoklis īstermiņā, nevis faktisks uzņēmuma novērtējums. Tādējādi šajā situācijā droši vien būtu grūti pārliecināt Arriva, ka ministrijai ir rezervē izdevīgākās uzņēmuma pakāpeniskas likvidācijas vai darbības turpināšanas alternatīvas.

(71)

Paziņojumā bija uzsvērts – nevar pilnīgi izslēgt, ka vērā ņemama izklāstīto modeļu alternatīva varētu būt uzņēmuma pakāpeniska likvidācija līdz ar pakāpenisku nelielās (ģeogrāfiskās) paketēs sadalītu autobusu satiksmes pakalpojumu līgumu pārdošanu vietējiem autobusu uzņēmumiem. Šis modelis nebija izpētīts, bet tas arī bija ļoti nenoteikts, jo saskaņā ar Combus viedokli šajā variantā droši vien būtu ieinteresēti vairāki vietējie autobusu satiksmes uzņēmumi, bet labākajā gadījumā tikai dažiem no tiem būtu pietiekami finanšu līdzekļi, lai pārņemtu kaut vai mazākās līgumu paketes.

(72)

Ministrija secināja, ka kreditoru pārliecināšanai Arriva piedāvājums noteikti būtu labākā alternatīva, ja negatīvo cenu izdotos samazināt līdz DKK 290 miljoniem.

(73)

Šo sarunu rezultātā 2000. gada 21. novembrī puses vienojās par nodomu vēstuli attiecībā uz Combus pārdošanu Arriva, ko parakstīja Dānijas Transporta ministrija kā Combus pārdevējs, Arriva kā Combus pircējs un Combus privātie komerciālie kreditori.

(74)

Nodomu vēstulē bija ietverti šādi galvenie elementi:

(75)

Turpmākais process, par ko puses bija vienojušās nodomu vēstulē, paredzēja, ka Transporta ministrija un Arriva – pēc iepriekšēja Dānijas parlamenta Finanšu komitejas Arriva valdes apstiprinājuma – noslēgs galīgo nolīgumu saskaņā ar iepriekš izklāstītajām pamatnostādnēm. Darījums bija jānoslēdz tikai pēc visu vajadzīgo ārējo apstiprinājumu iegūšanas, bet vēlākais 2001. gada 1. februārī.

(76)

Papildus nodomu vēstulei Transporta ministrija risināja sarunas ar kreditoriem par DKK 240 miljonu ieguldījuma sadali. Tika panākta vienošanās, ka Dānijas valdība uzņēmumā ieguldīs jaunu pamatkapitālu DKK 140 miljonu apmērā, savukārt kreditori par DKK 100 miljoniem līdzvērtīgu summu konvertēs parādus akciju kapitālā vai tos norakstīs.

(77)

Dānijas valdība memorandā bija apņēmusies koriģēt pārdošanas cenu (maksimāli līdz DKK 35 miljoniem), ja saskaņā ar uzņēmuma bilanci par stāvokli 2000. gada 31. decembrī izrādītos, ka kapitāla rezerves ir mazākas par DKK 31,8 miljoniem – uz šādu summu uzņēmuma vadība cerēja nodomu vēstules parakstīšanas laikā. Izrādījās, ka kapitāla rezerves 2000. gada 31. decembrī ir DKK 10,3 miljoni. Līdz ar to, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo garantiju, Dānijas valdībai bija jāveic maksājums DKK 20,5 miljonu apmērā.

(78)

Arriva pārņēma pārējās Combus saistības, kuru kopsumma tolaik bija DKK 208 miljoni. Arriva nokārtoja šīs saistības uzreiz pēc Combus iegādes un aizstāja tās ar sava mātesuzņēmuma Arriva plc aizdevumu.

(79)

Dānijas valdība sarunu ceļā bija vienojusies par šādiem būtiskiem grozījumiem salīdzinājumā ar Arriva sākotnējo piedāvājumu:

(80)

Jāsecina, ka Transporta ministrijas sarunas par nodomu vēstules saturu bija veiksmīgas, jo salīdzinājumā ar 2000. gada 3. novembra piedāvājumu ministrijai bija izdevies ievērojami samazināt ar cenu saistītās Arriva prasības.

(81)

Transporta ministrija 2000. gada 13. decembrī konfidenciālā lēmumprojektā lūdza Finanšu komitejas apstiprinājumu visu valstij piederošo Combus akciju pārdošanai. Finanšu komiteja tajā pašā dienā ar balsu vairākumu konfidenciālo lēmumprojektu apstiprināja.

(82)

Puses parakstīja Akciju pārdošanas nolīgumu 2001. gada 15. janvārī; Combus nodošana Arriva notika pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi sākotnējo lēmumu, t. i., 2001. gada 2. aprīlī ar atpakaļejošu spēku no 2001. gada 1. janvāra. Darījumu 2001. gada 2. aprīlī noslēdza Transporta ministrija un Arriva.

(83)

Akciju pārdošanas nolīguma agrākā projektā, ko Dānijas valdība bija nosūtījusi Komisijai 2000. gada 18. decembrī, bija iekļauta klauzula, saskaņā ar kuru Dānijas valdībai bija jāsniedz Arriva garantijas attiecībā uz iespējamām valsts iestāžu (piemēram, konkurences iestāžu un ES Komisijas) prasībām. Dānijas valdība 2001. gada 23. janvāra vēstulē paziņoja Komisijai, ka galīgajā akciju pārdošanas nolīgumā šī klauzula nav iekļauta. Šo grozījumu pamatojumā bija teikts, ka “Dānijas valdība ir nolēmusi pirms nolīguma noslēgšanas lūgt attiecīgo iestāžu apstiprinājumu”.

(84)

Pārdošanas procesam ir veltīts arī Dānijas Revīzijas biroja īpašs ziņojums (20).

(85)

Ziņojuma noslēgumā (60. lpp.) ir teikts:

“Dānijas Revīzijas biroja veiktā analīze liecina, ka Arriva piedāvātā cena bija zema, bet neviens no pārējiem nopietnajiem piedāvājumiem nebija izdevīgāks.

Dānijas Revīzijas birojs ir konstatējis, ka saskaņā ar Transporta ministrijas veikto analīzi visu Combus akciju pārdošana bija labāks risinājums nekā uzņēmuma pakāpeniska likvidācija vai sanācija.

Dānijas Revīzijas birojs ir konstatējis, ka Transporta ministrijas apsvērumi, sagatavojot un veicot akciju pārdošanu, ir bijuši pienācīgi pamatoti. Transporta ministrijai ir izdevies sarunu ceļā samazināt summu, kas jāmaksā Arriva par akciju pārņemšanu, turklāt ministrijai ir izdevies sarunu ceļā iesaistīt akciju darījumā uzņēmuma aizdevējus. Pamatojoties uz pieejamajiem vērtējumiem un informāciju, Dānijas Revīzijas birojs secina, ka nolīgums jāvērtē pozitīvi. Tāpēc saistībā ar pārdošanas nolīgumu valstij bija jāiegulda Combus kapitāls DKK 140 miljonu apmērā un jāsniedz garantijas aptuveni DKK 58 miljonu apmērā.”

(86)

Lēmuma par procedūras sākšanu 66. apsvērumā Komisija bija paudusi šaubas par to, vai Combus pārdošanas cena Arriva atbilda tirgus cenai. Šo šaubu pamatā jo īpaši bija konstatējums, ka saskaņā ar Dānijas presē sniegto informāciju, 2001. gada 1. maijā (tikai mēnesi pēc Dānijas valdības un Arriva pārdošanas nolīguma parakstīšanas) pārdodot Combus 50 % uzņēmumam Connex, pārdošanas cena bija DKK 223 miljoni.

(87)

Šajā jautājumā Dānijas valdība un Arriva ir nosūtījuši Komisijai papildu faktisku informāciju.

(88)

Arriva un Connex sarunu process sākās 2000. gadā. Arriva un Connex2000. gada 10. oktobrī vienojās par Eiropas pārvaldības līmeņa Saprašanās memorandu, kurā bija noteikti pušu sadarbības principi, gatavojoties Combus pārņemšanai. Sākotnēji bija paredzēts, ka abi uzņēmumi iesniegs kopīgu piedāvājumu.

(89)

Pirms šā nodomu protokola sagatavošanas Connex tāpat kā Arriva bija piedalījies pārbaudes procesā, kas notika Alfred Berg uzraudzībā, bet tad Connex bija nolēmis turpmāk nerīkoties viens pats. Saskaņā ar Saprašanās memorandu abām pusēm bija iespēja piekļūt datu telpai, lai noteiktu uzņēmuma vērtību un ar tā iegādi saistītos riskus.

(90)

Arriva un Connex apmainījās ar datu telpā gūto informāciju, un noskaidrojās, ka uzņēmumiem ir ļoti atšķirīgi uzskati gan par pasu Combus, gan tā novērtējumu. Piemēram, saskaņā ar Arriva vērtējumu uzņēmumam bija negatīva vērtība aptuveni DKK 300 miljonu apmērā, bet Connex izpratnē Combus negatīvā vērtība sasniedza aptuveni DKK 700–1 000 miljonus.

(91)

Tā kā līdz ar to pušu uzskati par iegādes riskiem principiāli atšķīrās, sarunas par uzņēmuma sadali pārtrauca, un tikai Arriva turpināja sarunas ar Dānijas valsti. Kā aprakstīts iepriekš, šo sarunu rezultātā Arriva 2001. gada maijā beidzot veiksmīgi iegādājās Combus.

(92)

Arriva un Connex sarunas atjaunojās 2000. gada decembrī, bet šoreiz to mērķis bija dažu Combus aktīvu (līgumu un autobusu) pārdošana Connex. Connex bija iespēja piekļūt visiem savāktajiem padziļinātās izpētes materiāliem, turklāt Arriva sīki iepazīstināja Connex ar projekta ekonomisko pamatojumu. Šādos apstākļos puses 2001. gada 21. februārī parakstīja vienošanos jeb Nodomu vēstuli, kurā minētā cena bija DKK 230 miljoni. Šī cena atbilda iesaistīto aktīvu (autobusu, infrastruktūras un spēkā esošo nerentablo sabiedrisko pakalpojumu līgumu, jo īpaši Kopenhāgenas apgabalā) bilances vērtībai.

(93)

Pēc turpmākām sarunām, kurās īpaša uzmanība tika pievērsta naudas plūsmas analīzei, puses 2001. gada 30. aprīlī parakstīja pārdošanas nolīgumu, kurā minētā galīgā cena bija DKK 113,9 miljoni. Pārdošanas cenu samazināja, jo naudas plūsmas analīze rādīja, ka zaudējumi, ko rada spēkā esošie sabiedrisko pakalpojumu līgumi, ir daudz lielāki, nekā sākotnēji paredzēts. Līdz ar to Arriva bija jāizmanto visi Combus budžetā paredzētie uzkrājumi nerentablo sabiedrisko pakalpojumu līgumu radīto zaudējumu segšanai.

(94)

Atbildot uz lēmuma par procedūras sākšanu 118. apsvērumu, kurā Komisija jautāja, vai Arriva varēja pārdot līgumus, ja tajos bija iekļauti juridiski noteikumi, kas neļāva līgumus lauzt, Dānijas valdība skaidroja, ka līgumu pārdošana nozīmē vienkāršu pakalpojumu sniedzēju maiņu, ja tam piekrīt pakalpojumu saņēmēji (pašvaldības un grāfistes), saglabājot iepriekš noteiktās autobusu satiksmes pakalpojumu cenas un iepriekšējos noteikumus. Iesaistītās pašvaldības un grāfistes bija piekritušas, ka Arriva nodod līgumus Connex.

(95)

Kapitāla ieguldījumus 1999. un 2001. gadā papildināja pārstrukturēšanas pasākumi. Turpmākajās iedaļās sniegts sīks šo pasākumu apraksts.

(96)

Dānijas iestādes 2007. gada aprīlī iesniedza Komisijai četrus atsevišķus paziņojumus. Trīs no tiem, proti, 1999. gada 26. aprīļa, 1999. gada 15. maija un 1999. gada 18. maija paziņojumu bija sagatavojis Kromann & Münter, bet vienu – 1999. gada 18. maija paziņojumu bija sagatavojis KPMG. Saistībā ar 1999. gada kapitāla ieguldījumu Dānijas iestādes uzskata KPMG paziņojumu par darbības pārstrukturēšanas plānu, bet trīs Kromann & Münter paziņojumus – par finanšu pārstrukturēšanas plānu.

(97)

KPMG, kas ir viena no Combus grāmatvedības firmām, 1999. gada maijā bija veikusi autobusu satiksmes līgumu izlases veida rentabilitātes analīzi. Šīs analīzes rezultāti bija atspoguļoti 1999. gada 18. maijā nosūtītā paziņojumā “Transporta pakalpojumu līgumu izlases veida rentabilitātes analīze laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam”.

(98)

Analīzes pamatā bija Combus 1999.–2001. gada darbības budžeti, ko 1998. gada novembrī bija apstiprinājusi Combus valde un kas bija koriģēti, ievērojot uzņēmuma vadības 1999. gada aprīlī sagatavoto budžeta tāmi. Revidentu paziņojumā bija teikts, ka viņu veiktais darbs nav budžeta analīze. Saskaņā ar paziņojumu tas nozīmēja, ka revidenti nav vērtējuši ne to, vai budžetos kopumā ir iekļauta visa vajadzīgā informācija, lai varētu veikt Combus attīstības prognožu neatkarīgu novērtējumu, ne arī to, vai budžeti atspoguļo iespējamāko uzņēmuma attīstību.

(99)

Revidentu paziņojumā bija teikts, ka rentabilitāte drīzāk jāvērtē, pamatojoties nevis uz līgumiem, bet uz autobusu satiksmes pakalpojumu apgabaliem. Tādējādi autobusu satiksmes pakalpojumu apgabalu rentabilitātes novērtējums vienlaikus bija ar attiecīgo apgabalu saistīto autobusu satiksmes pakalpojumu līgumu netiešs novērtējums. Revidenti bija analizējuši piecu autobusu satiksmes pakalpojumu apgabalu darbības budžetus.

(100)

Revidentu analīzes kopsavilkums iekļauts 6. tabulā.

6. tabula.

Budžetu akumulētie rezultāti laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam

(101)

Tabulā redzams, ka saskaņā ar Combus valdes kopīgo rezultātu prognozēm laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam uzņēmumam bija jāgūst peļņa EUR 62,7 miljonu apmērā.

(102)

Kā redzams tabulā, autobusu satiksmes pakalpojumu apgabalu darbības budžetos un pieskaitāmo izdevumu budžetos ir deficīts DKK 103,2 miljonu kopsummā. Saskaņā ar vadības 1999. gada aprīlī veiktajām aplēsēm, ņemot vērā īstenotos un plānotos optimizācijas un racionalizācijas pasākumus, laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam varētu ietaupīt aptuveni DKK 105,9 miljonus. Izmaksu samazināšanas pasākumi bija šādi:

(103)

Prognozētie ietaupījumi nebija sadalīti pa autobusu satiksmes pakalpojumu apgabaliem, bet saskaņā ar paziņojumu valde uzskatīja, ka ļoti ievērojamu ietaupījumu daļu varētu dot Kopenhāgenas autobusu satiksmes pakalpojumu apgabals.

(104)

Trijos Kromann & Münter paziņojumos bija teikts – lai novērtētu uzņēmuma darbību, juridiskā firma un revidenti ir veikuši uzņēmuma līgumu rentabilitātes analīzi, pamatojoties uz pārstāvniecisku līgumu izlasi, un pēc analīzes ir secināts, ka nerentablo līgumu radīto zaudējumu segšanai līdz to termiņa beigām uzņēmumam būtu jānodrošina papildu uzkrājumi aptuveni DKK 65 miljonu apmērā. Uzņēmuma pamatkapitāls bija attiecīgi DKK 47 miljoni. Tāpēc bija skaidrs, ka uzņēmums nevarēs izpildīt aizdevuma līgumu noteikumus un gada pārskatu nevarēs iesniegt bez revidentu piebildes par uzņēmuma darbības turpināšanas principu, ja stāvoklis būtiski nemainīsies.

(105)

Lai uzņēmumu pārstrukturētu, pēc konsultanta domām, tajā būtu jāiegulda kapitāls aptuveni DKK 300 miljonu apmērā. Šīs summas pamatojums bija šāds:

(106)

Ieguldot uzņēmumā kapitālu minētajā apjomā, pēc konsultanta domām, būtu iespējams normalizēt uzņēmuma finansiālo stāvokli.

(107)

Vienlaikus ar gatavošanos Combus pārdošanai Arriva Dānijas valdība bija lūgusi Arriva sagatavot Combus komercdarbības un pārstrukturēšanas plānu. Dānijas valdība 2001. gada janvārī iesniedza šo pārstrukturēšanas plānu Komisijai. Plāna iesniegšana notika divās kārtās – 2001. gada 8. un 23. janvārī. Iesniegtos dokumentus iekļāva izskatāmajā Lietā NN 127/00, kas kļuva par Komisijas sākotnējā lēmuma pamatu.

(108)

Pārstrukturēšanas plānu veido šādi elementi:

(109)

Tirgus pētījumā ir konstatēts, ka pēc 1990. gadā sāktās tirgus ierobežojumu atcelšanas Dānijas autobusu tirgus ir stabilizējies.

(110)

Autobusu transporta pakalpojumu cenas no 1990. līdz 1997. gadam bija nepārtraukti kritušās. Šā procesa pamatā visticamāk ir 20. gadsimta 90. gadu sākumā sāktā tirgus atvēršana. Šķiet, ka cenu zemākais līmenis bija sasniegts 1997. gadā; no tā laika cenas ir stabilizējušās un sākušas nedaudz, bet pastāvīgi pieaugt.

(111)

Dānijas kopējā sabiedriskā autobusu transporta tirgū 1999. gadā dominēja četri lieli uzņēmumi. Kopā šiem četriem uzņēmumiem pieder aptuveni divas trešdaļas konkursa kārtībā izsludināto līgumu (23).

(112)

Saskaņā ar tirgus pētījumā minēto Dānijas Konkurences iestādes 2000. gada ziņojumu Dānijas autobusu tirgum nedraud jaudas pārpalikums. Ievērojot, ka reģionālās un vietējās iestādes vairāk nekā 50 % apmērā subsidē autobusu maršrutus, autobusu transporta uzņēmumi piedāvā autobusu satiksmes pakalpojumus tikai tad, ja ir uzvarējuši konkursos. Līdz ar to uzņēmumi slēdz darījumus par autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai vajadzīgo autobusu un autobusu vadītāju skaitu tikai pēc tam, kad konkursa kārtībā ir ieguvuši sabiedrisko pakalpojumu līgumus.

(113)

Dānijas Konkurences iestādes ziņojumā ir secināts arī, ka ienākšanas šķēršļi ir zemi, pateicoties diviem faktoriem:

(114)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Dānijas Konkurences iestāde bija secinājusi, ka tirgu raksturo pirktspēja, un šo secinājumu ilustrē cenu attīstība pēc tirgus ierobežojumu atcelšanas Dānijas autobusu tirgū.

(115)

Sīks visu to apstākļu apraksts, kuru rezultātā radās Combus nopietnās finansiālās grūtības, rāda ka uzņēmuma finansiālo sarežģījumu pamatā bija Combus agresīvā paplašināšanās politika Dānijas autobusu tirgū, jo īpaši Kopenhāgenas apgabalā. Combus ieguva līgumus, piedāvājot pārmērīgi zemas cenas, kas radīja finansiālus sarežģījumus. Paplašināšanās politika beidzās ar to, ka daudzi Combus autobusu satiksmes pakalpojumi bija nerentabli (24).

(116)

Komisijai 2001. gada 8. janvārī iesniegtajos dokumentos cita starpā ir aprakstīti saistībā ar Combus iegādi plānotie Arriva pasākumi un ieguldījumi.

(117)

Pārstrukturēšanas plānā paredzēto pārmaiņu sīkajā aprakstā ir izklāstīti seši izmaksu samazināšanas pasākumi, ko Arriva plāno īstenot pēc Combus iegādes. Pārstrukturēšanas plānā ir paredzēts arī tehniskās apkopes un degvielas izmaksu pieaugums, kā arī dažas ar Combus pārstrukturēšanu saistītas ārkārtas izmaksas.

(118)

Pārmaiņu izklāstā ar Combus pārstrukturēšanu saistītās izmaksas ir sadalītas darbības, finanšu un ārkārtas izmaksās.

(119)

Īss pārskats par darbības izmaksu palielinājumu un samazinājumu sniegts 7. tabulā.

7. tabula

Paredzamo darbības izmaksu palielinājums un samazinājums (DKK gadā)

(120)

Kā redzams 7. tabulā, kopējās darbības izmaksas paredzēts samazināt, samazinot darbinieku slimības pabalstus, autobusu remonta, apdrošināšanas un administratīvās izmaksas un pārdodot lieko infrastruktūru.

(121)

Attiecībā uz darbinieku slimības pabalstiem, pārstrukturēšanas plānā redzams, ka Combus darbinieki slimo biežāk nekā Arriva darbinieki. Arriva plāno ieviest savas metodes, lai kontrolētu darbiniekus, kas bieži neierodas darbā slimības dēļ. Tādējādi Arriva cer samazināt izmaksas par summu, kas varētu sasniegt DKK 3,5 miljonus.

(122)

Attiecībā uz autobusu remonta un apdrošināšanas izmaksu samazinājumu Arriva plāno ieviest savas metodes un apdrošināšanas līgumus, lai samazinātu Combus izmaksas šajās jomās. Tādējādi Arriva cer samazināt darbinieku apdrošināšanas izmaksas par summu, kas varētu sasniegt DKK 2 miljonus, savukārt transportlīdzekļu apdrošināšanas izmaksu samazinājums varētu sasniegt DKK 7 miljonus.

(123)

Attiecībā uz administratīvo izmaksu samazinājumu Arriva cer, ka uzņēmumu galveno biroju apvienošana no 2002. gada ļaus samazināt izmaksas par DKK 39 miljoniem.

(124)

Visbeidzot, Arriva plāno pārdot četras autobāzes, kas pēc apvienošanās būs liekas. Tādējādi Arriva cer samazināt izmaksas par DKK 3 miljoniem gadā. Kopumā Arriva paredz samazināt izmaksas par DKK 54,5 miljoniem gadā.

(125)

Taču Arriva paredz, ka pieaugs tehniskās apkopes izmaksas. Saskaņā ar Combus sniegto informāciju, Combus tehniskās apkopes izmaksas vienam autobusam 2000. gadā bija DKK 70 000. Arriva paredz, ka šīs izmaksas vienam pilsētas autobusam pieaugs līdz DKK 120 000, bet vienam starppilsētu autobusam līdz DKK 80 000, tādējādi kopumā par DKK 28 miljoniem. Turklāt Arriva paredz, ka par DKK 3 miljoniem gadā pieaugs degvielas izmaksas.

(126)

Attiecībā uz plānoto finanšu izmaksu samazinājumu Arriva saskaņā ar līgumsaistībām ir jāatmaksā visi Combus nenokārtotie parādi tā privātajiem aizdevējiem.

(127)

Attiecībā uz parādiem pārdošanas nolīgums paredz, ka Dānijas valsts un Combus privātie komerciālie aizdevēji pirms Combus pārdošanas Arriva daļēji noraksta Combus parādus, līdz ar to uzņēmuma parāds ir DKK 208 miljoni. Arriva pēc Combus iegādes šis nenokārtotais parāds nekavējoties jāsamaksā.

(128)

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka Arriva aizstāj privāto aizdevēju parādu ar aizdevumu grupas ietvaros. Gada procentu maksājumi šim aizdevumam ir DKK 13,5 miljoni.

(129)

Saskaņā ar Arriva aplēsēm ar Combus pārstrukturēšanu saistītās ārkārtas izmaksas 2001./ 02. gadā būs DKK 35,6 miljoni. Aptuveni DKK 15 miljonu no šīs summas ir saistīta ar darbinieku nenovēršamu atlaišanu, lai samazinātu vispārīgos izdevumus (25). Atlikušo summu vajadzēs, lai integrētu attiecīgo uzņēmumu IT sistēmas (DKK 5 miljoni), iegādātos jaunus autobusu vadītāju formas tērpus (DKK 7,2 miljoni), kā arī ar apvienošanu un pārstrukturēšanu saistītu juridisku un saimniecisku izdevumu (DKK 7 miljoni) un citu sīku izdevumu segšanai (DKK 2,5 miljoni).

(130)

Arriva plāno samazināt izmaksas arī, sekmīgi izbeidzot visus Combus nerentablos līgumus. Turklāt Arriva gatavojas veidot rezerves līgumu termiņa beigām Kopenhāgenā un Ālborgā, ņemot vērā risku, ka šo pilsētu autobusus nevarēs izmantot citu maršrutu satiksmē, jo tie ir vai nu novecojuši (Kopenhāgenā rezervju apjoms būs DKK 45 miljoni) vai pārāk specifiski, lai tos varētu izmantot citās pilsētās (Ālborgā rezervju apjoms būs DKK 18 miljoni).

(131)

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka, pateicoties Arriva īstenotajiem pasākumiem, no 2006. gada atjaunosies Combus ekonomiskā dzīvotspēja. Combus apgrozījuma un peļņas/zaudējumu prognozes laikposmā no 2000. līdz 2007. gadam ir atspoguļotas 8. tabulā.

8. tabula.

Apgrozījuma un peļņas/zaudējumu prognozes laikposmam no 2000. līdz 2007. gadam

(132)

Pārstrukturēšanas izmaksu finansējumu nodrošināja:

(133)

Sīkāks skaidrojums par Dānijas valdības ieguldījumu ir sniegts iepriekš privatizācijas procesa aprakstā. Nākamajā iedaļā iekļauta tabula ar ieguldījumu kopsavilkumu.

(134)

Combus privāto kreditoru ieguldījums bija parādu norakstīšana DKK 100 miljonu apmērā.

(135)

Combus un Arriva ieguldījumu veidoja šādi elementi:

Arriva

Combus

(136)

Komisijas kopsavilkums par pārstrukturēšanas pasākuma summām, ko Dānijas valsts izmaksājusi Combus, ir sniegts sākotnējā lēmuma 11. tabulā un lēmuma par procedūras sākšanu 68. apsvērumā un 8. tabulā. Šķietamā neatbilstība starp skaitļiem radusies tāpēc, ka sākotnējā lēmuma 7. tabulā summas ir izteiktas kā 2001. gada tīrā pašreizējā vērtība, bet lēmuma par procedūras sākšanu 8. tabulā tās ir atspoguļotas reālā izteiksmē.

(137)

Komisijai iesniegtajos Dānijas valdības apsvērumos bija norādīts, ka lēmuma par procedūras sākšanu 8. tabulā DKK 100 miljoni kļūdaini minēti divas reizes, jo Combus šo summu bija saņēmis tikai vienu reizi (26). Ņemot vērā šo Dānijas valdības piezīmi, Komisija ir precizējusi tabulu, kā redzams 9. tabulā.

9. tabula.

Koriģētais kopsavilkums par Dānijas valsts finansiālo atbalstu Combus (reālā izteiksmē)

(138)

Lēmuma par procedūras sākšanu 8. tabulā Komisija ir norādījusi saistībā ar Arriva noslēgto pārdošanas līgumu 2001. gadā sniegto garantiju maksimālo summu.

(139)

Papildus maksimālajam segumam 10. tabulā Komisija informācijai ir iekļāvusi arī saskaņā ar garantijām līdz 2005. gada februāra beigām faktiski izmaksātās summas.

10. tabula.

Kopsavilkums par garantijas maksājumu pieprasījumiem un izmaksātajām summām

(140)

Divu iepriekšējo tabulu kopsavilkums izskatās šādi.

11. tabula.

Kopsavilkums par valsts atbalstu

(141)

Iepriekš minētie skaitļi nedaudz atšķiras no sākotnējā lēmumā (7. tabula) un lēmumā par procedūras sākšanu norādītajiem skaitļiem. Šīs novirzes radušās, jo sākotnējā lēmumā skaitļi ir izteikti kā 2001. gada tīrā pašreizējā vērtība, un tāpēc, ka garantiju vērtība naudas izteiksmē sākotnējā lēmumā un lēmumā par procedūras sākšanu nebija aprēķināta saskaņoti.

(142)

Pēc akciju pārdošanas nolīguma noslēgšanas 2001. gada 2. aprīlī (27) Arriva rīkojās šādi:

(143)

Lēmuma par procedūras sākšanu 121. apsvērumā Komisija pauda šaubas saistībā ar pieciem aspektiem. Komisija pirmkārt šaubījās par to, vai 1999. un 2001. gada pārstrukturēšanas pasākumi ir divi atsevišķi pasākumi vai būtu vērtējami kā viens pasākums. Komisijas pārējās šaubas attiecās uz privātā ieguldītāja pārbaudi un pārstrukturēšanas pasākumu atbilstību 1994. un/vai 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, ja šie pasākumi būtu valsts atbalsts.

(144)

Dānijas valdības apsvērumi attiecas uz iespēju izbeigt Combus sabiedrisko pakalpojumu līgumus, uz privātā ieguldītāja principu un uz atbalsta atbilstību 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(145)

Pretēji lēmumā par procedūras sākšanu paustajam Komisijas viedoklim Dānijas valdība uzskata, ka saskaņā ar 14. pantu Regulā (EEK) Nr. 1191/69 noslēgtos sabiedrisko pakalpojumu līgumus nevar izbeigt pirms termiņa beigām.

(146)

Šajā sakarā Dānijas valdība norāda, ka lēmumā par procedūras sākšanu Komisija ir acīmredzami kļūdaini interpretējusi 14. panta 4. punktu Regulā (EEK) Nr. 1191/69. Dānijas valdība vērš Komisijas uzmanību uz to, ka minētajā pantā ir skaidri noteikts, ka uzņēmums saskaņā ar 14. panta 4. punktu var pārtraukt sniegt tikai tos transporta pakalpojumus, kas nav paredzēti līgumu sistēmā vai sabiedrisko pakalpojumu saistībās. Combus noslēgtie līgumi bija paredzēti līgumu sistēmā, jo tie bija vispārīgi līgumi, ko uzņēmums bija ieguvis konkursa kārtībā. To Combus sprieduma 78. un turpmākajos punktos apstiprina PIT. Tāpēc līgumus nevarēja izbeigt, pamatojoties uz 14. panta 4. punktu.

(147)

Ja Combus tomēr būtu pārtraucis, apturējis vai citādi mēģinājis izbeigt noslēgtos transporta pakalpojumu līgumus, neraugoties uz to, ka līgumos nebija juridiska pamata šādai rīcībai, uzņēmumam saskaņā ar Dānijas civiltiesībām faktiski būtu bijis jāatbild par līguma noteikumu pārkāpšanu.

(148)

Dānijas valdība uzskata, ka Dānijas valdības pasākumi šajā gadījumā ir uzskatāmi par ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu.

(149)

Atbildot uz lēmuma par procedūras sākšanu 89. apsvērumu, kurā Komisija bija apgalvojusi, ka privāts ieguldītājs būtu rīkojies tāpat kā Dānijas valsts, ja uzņēmuma pārstrukturēšana ar mērķi to pārdot izmaksātu lētāk nekā bankrots, Dānijas valdība atzīst, ka šoreiz uzņēmuma bankrota gadījumā tiešie zaudējumi nebūtu pārsnieguši ar uzņēmuma pārdošanu saistītos zaudējumus.

(150)

Neraugoties uz faktu, ka uzņēmuma pārdošana bija dārgāka nekā bankrots, Dānijas valdība tomēr izvēlējās uzņēmumu pārdot. Ievērojot valdības konsultantu veiktās analīzes rezultātus, Dānijas valdība uzskatīja, ka ilgtermiņā Combus bankrots visticamāk tomēr būtu izmaksājis dārgāk nekā pārdošana, ņemot vērā slēptos netiešos zaudējumus un nelabvēlīgo ietekmi uz turpmāko privatizācijas procesu. Lai pamatotu šos apsvērumus, Dānijas valdība iepazīstina ar Combus privatizācijas lēmuma “grupas novērtējumu” un apgalvo, ka, raugoties no privatizācijas turpināšanas viedokļa, bija svarīgi saglabāt valsts reputāciju.

(151)

Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli dalībvalstu ieguldījumus nevar vienkārši salīdzināt ar parastu privāto ieguldītāju ieguldījumiem, jo šādi ieguldītāji parasti vēlas, lai ieguldījumi nestu peļņu daudz īsākā laikā. Šajā sakarā Dānijas valdība uzskata, ka Tiesa daudzos gadījumos ir atzinusi, ka valsts kā ieguldītājs drīzāk rīkosies kā kontrolakciju sabiedrības vai privāta uzņēmumu grupa, kas īsteno ilgtermiņa ieguldījumu politiku, ievērojot vispārēju vai nozares uzņēmumu stratēģiju (28). Dānijas valdība jo īpaši atsaucas uz Lietu C-305/89, Itālija pret Komisiju (29):

“Lai gan privātais ieguldītājs, kura iesaistīšanās jāsalīdzina ar valsts ieguldītāju, kas virzās uz ekonomikas politikas mērķu sasniegšanu, ne vienmēr rīkosies kā parasts ieguldītājs, kurš ieguldīs kapitālu, lai gūtu peļņu vairāk vai mazāk īstermiņā, šādam privātam ieguldītājam ir vismaz jārīkojas kā privātai kontrolakciju sabiedrībai vai privātai uzņēmumu grupai, kas piemēro strukturālu politiku, ievērojot vispārēju vai nozares stratēģiju, un ko virza izredzes uz ilgtermiņa ienesīgumu”.

(152)

Dānijas valdība apgalvo, ka, izvērtējot, vai būtu pieļaujams Combus bankrots, tā ir piemērojusi tādu pašu nostāju.

(153)

Dānijas valdība aizstāv lēmuma par procedūras sākšanu 86. un 87. punktā izklāstīto viedokli, saskaņā ar kuru jāņem vērā valsts reputācija, šajā sakarā atsaucoties uz Lietu C-303/88, Itālija pret Komisiju.

(154)

Dānijas valdība atgādina, ka Komisija iepriekš, piemēram, PIT iesniegtajā argumentācijā, ir atzīmējusi, ka “valsts sektora iesaistes samazināšana parasti veicina brīvo tirdzniecību” – par to var pārliecināties Combus sprieduma 106. punkta pēdējā teikumā.

(155)

Tāpēc saistība starp valsts kā uzņēmuma īpašnieka tēlu un valsts uzņēmumu privatizāciju Dānijas valdībai ir skaidra: tikai tad, ja valstij ir atļauts aizsargāt valsts kā uzņēmuma īpašnieka un nopietna un atbildīga ieguldītāja reputāciju, ir iespējams nodrošināt turpmāku privatizāciju, kas veicina konkurenci un rada labvēlīgākus tirgus apstākļus visiem attiecīgā tirgus dalībniekiem visā ES.

(156)

Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli ar Combus pārstrukturēšanu un privatizāciju saistīto atbalsta pasākumu pamatā lielā mērā bija ar valsts kā darba devēja, ieguldītāja un uzņēmuma īpašnieka reputāciju saistīti apsvērumi. Ja valsts būtu pieļāvusi Combus bankrotu, tas droši vien būtu negatīvi ietekmējis procentu likmes un vispārējos aizdevuma nosacījumus, ko Dānijas un ārvalstu finanšu iestādes piemēro valsts uzņēmumiem.

(157)

Šajā sakarā Dānijas valdība skaidro, ka dažos pēdējos gados Dānija ir privatizējusi virkni valsts uzņēmumu un plāno privatizāciju turpināt. Viens no uzņēmumiem, kas ir pārveidots par valsts akciju sabiedrību un ko paredzēts privatizēt pēc Combus privatizācijas, ir Post Danmark A/S (30). Dānijas valsts pavisam nesen ir noslēgusi nolīgumu par nosacītu 25 % šā uzņēmuma akciju pārdošanu. Pārdošanas cena 22 % akciju, ko pārdeva Post Invest (kurš ietilpst CVC grupā), ir DKK 1,27 miljardi (atlikušos 3 % akciju piedāvās iegādāties darbiniekiem).

(158)

Pirms uzņēmuma pārveidošanas par valsts akciju sabiedrību un daļējās privatizācijas 2001. gadā tika izpirkti uzņēmuma civildienesta ierēdņi. Tolaik Post Danmark pavisam strādāja aptuveni 30 000 darbinieki, no kuriem aptuveni 11 800 bija civildienesta ierēdņi. Civildienesta ierēdņiem piedāvāja pāriet uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, saglabājot tiesības uz civildienesta ierēdņu pensiju. Lielākā daļa (96 %) ierēdņu tam piekrita. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 10 500 civildienesta ierēdņu izvēlējās nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem atbilstoši modelim, kas paredzēja, ka Post Danmark ierēdņiem izmaksā kopmaksājumu, kura summa pirms nodokļiem bija DKK 50 000. Vienlaikus šie ierēdņi piekrita, ka pēc pārejas viņu pienākumu skaidrojums būs plašāks. Pārējie aptuveni 650 civildienesta ierēdņi izvēlējās nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem atbilstoši modelim, kas paredzēja faktiski tādus pašus noteikumus kā šo ierēdņu civildienesta statuss. Saskaņā ar šo modeli ierēdņi nesaņem nekādus kopmaksājumus. Neliela civildienesta ierēdņu daļa, aptuveni 480, vēlējās saglabāt valsts civildienesta ierēdņa statusu. Tāpēc, nodibinot Post Danmark A/S, valsts pārcēla šos ierēdņus uz valsts akciju sabiedrību.

(159)

Saistībā ar Post Danmark A/S nodibināšanu tika rezervēta sākotnēja summa, kuras apmērs bija aptuveni DKK 1,7 miljardi (DKK 1,190 miljardi pēc nodokļiem), lai valstij izmaksātu aktuāri aprēķinātu kopmaksājumu pensiju gada iemaksu turpmākai samazināšanai no 20 % līdz 12 % no to bijušo un palikušo civildienesta ierēdņu algas, par kuriem uzņēmumam joprojām bija jāveic pensiju u. c. iemaksas. Šo summu izmaksāja 2002. gadā. Tādējādi attiecībā uz pensijām tika panākta vienlīdzīga attieksme pret bijušajiem civildienesta ierēdņiem un saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem nodarbinātajiem darbiniekiem.

(160)

Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli tās pozīcija sarunās ar Post Danmark civildienesta ierēdņiem būtu bijusi ļoti sarežģīta un rezultātā nāktos šķirties no daudz lielākas summas, ja Dānijas valsts būtu pieļāvusi Combus bankrotu, tādējādi liekot masveidā zaudēt darbu tiem civildienesta ierēdņiem, kas pirms Combus privatizācijas bija atteikušies no civildienesta ierēdņa statusa.

(161)

Šajā kontekstā Dānijas valdība norāda, ka nodarbinātība civildienesta ierēdņa statusā nozīmē, ka katram civildienesta ierēdnim principā ir garantēts darbs līdz pensijas vecumam un vēlāk mūža pensija. Pārejot uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, no šīm tiesībām jāatsakās. Ja valsts uzņēmumus nodod privātā kontrolē, civildienesta ierēdņi šādu pāreju var uzskatīt par nepamatotu un var pieprasīt atlaišanu. Tādā gadījumā katram civildienesta ierēdnim ir tiesības uz īpaši lielu kompensāciju.

(162)

Šādā situācijā pirms valsts uzņēmumu privatizācijas Dānijai finansiālā ziņā ir īpaši svarīgi panākt vienošanos ar civildienesta ierēdņiem par pāreju uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, izmaksājot pieņemamu kompensāciju.

(163)

Dānijas valdība uzskata, ka civildienesta ierēdņu pieprasītās kompensācijas summu lielā mērā nosaka tas, vai pēc pārejas uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem bijušie ierēdņi darba tirgū jūt pamatotu drošību. Ja valsts nerūpētos par bijušajiem civildienesta ierēdņiem, pieļaujot uzņēmuma bankrotu īsi pēc nolīgumu noslēgšanas par civildienesta ierēdņu pāreju uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, sekas visticamāk būtu tādas, ka visi civildienesta ierēdņi līdzīgā situācijā nākotnē pieprasītu ievērojami lielākas kompensācijas, pirms piekristu atteikties no civildienesta ierēdņa statusa.

(164)

Šajā kontekstā Dānijas valdība piemin arī dažu Banedanmark (31) struktūrvienību pārdošanu. Banedanmark Informācijas struktūrvienību 2001. gada 1. jūlijā pārdeva WS Atkins International Limited (32). Pārdošanas cena skaidrā naudā bija DKK 70 miljoni. Papildus pārdošanas cenai valsts saņēma maksājumu skaidrā naudā aptuveni DKK 35 miljoni.

(165)

Banedanmark Informācijas struktūrvienībā strādāja 326 darbinieki, no kuriem 66 bija civildienesta ierēdņi. Pēc Informācijas struktūrvienības pārņemšanas šie ierēdņi būtībā palika Banedanmark civildienesta ierēdņi, jo saskaņā ar civildienesta ierēdņa statusu viņiem nebija obligāti jāpāriet pie jaunā darba devēja. Tomēr katru civildienesta ierēdni varēja pārcelt darbā pie pircēja brīvprātīgi.

(166)

Civildienesta ierēdņiem, kas vēlējās pāriet darbā pie pircēja saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, atstājot civildienestu, piedāvāja izmaksāt Banedanmark 15 mēnešu algu. Izpirkšanas piedāvājums bija spēkā gada laikā no pārejas dienas. Civildienesta ierēdņu izpirkšanas izmaksas, kas bija jāsedz no pārdošanas ieņēmumiem, varēja sasniegt DKK 23 miljonus, ja visi civildienesta ierēdņi būtu pārgājuši uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem.

(167)

Pašlaik Dānija vēlas pārdot visu Banedanmark Civilceltniecības struktūrvienību (33). Civilceltniecības struktūrvienības apgrozījums 2004. gadā bija aptuveni DKK 1,3 miljoni, un gada beigās tajā strādāja 1 470 darbinieki, no kuriem 740 bija civildienesta ierēdņi. Civilceltniecības struktūrvienības pārdošanas gadījumā civildienesta ierēdņiem nebūtu obligāti jāpāriet darbā pie jaunā darba devēja, līdz ar to tāpat kā citos privatizācijas gadījumos arī šoreiz būtu jādomā, kā risināt civildienesta ierēdņu jautājumu.

(168)

Runājot par privatizāciju, Dānija apsver arī iespēju pārdot dzelzceļa uzņēmumu DSB. DSB ir neatkarīgs valsts uzņēmums, kas pēc sarunām, pamatojoties uz transporta līgumu ar Dānijas valsti, ir kļuvis par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pasažieru transporta jomā. Aptuveni puse no uzņēmuma 8 500 darbiniekiem ir civildienesta ierēdņi. DSB privatizācija nozīmētu visu šo civildienesta ierēdņu pāreju uz kolektīvo līgumu nosacījumiem.

(169)

Dānija uzskata, ka gadījumā, ja valsts būtu pieļāvusi Combus bankrotu pēc tam, kad civildienesta ierēdņiem bija izmaksātas kompensācijas par pāreju uz kolektīvajiem līgumiem, turpmāko privatizāciju gadījumā būtu bijis neiespējami pierunāt civildienesta ierēdņus pāriet no civildienesta ierēdņu līgumiem uz kolektīvajiem līgumiem.

(170)

Tādējādi valstij kļūtu neiespējami privatizēt valsts uzņēmumus, kuros ir nodarbināti civildienesta ierēdņi – katrā ziņā iespējas būtu lielā mērā ierobežotas. Dānija uzskata, ka Combus bankrots labākajā gadījumā būtu iedragājis ticību valstij un civildienesta ierēdņi par pāreju uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem un atteikšanos no civildienesta ierēdņu tiesībām būtu pieprasījuši izdevīgākus noteikumus, proti, ievērojami lielākas kompensācijas. Piemēram, lai divkāršotu tikai katra Post Danmark civildienesta ierēdņa kompensāciju, Dānijas valstij papildus nāktos šķirties no DKK 500 miljoniem.

(171)

Šajā kontekstā Dānijas valdība turklāt norāda, ka tā jau ir pieļāvusi kāda nesen par valsts akciju sabiedrību pārveidota uzņēmuma bankrotu – šis uzņēmums ir Statens Konfektion, ko 1992. gadā pārveidoja par valsts akciju sabiedrību. Pirms uzņēmuma pārveidošanas visiem civildienesta ierēdņiem piedāvāja pāriet uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, pretī saņemot finansiālu kompensāciju. Kad Bruņotie spēki, kas bija uzņēmuma lielākais pasūtītājs, vēlāk nolēma izsludināt piegādes līgumu konkursus, uzņēmuma komercdarbības pamats bija zudis. Tāpēc uzņēmums 1992. gadā bankrotēja, bet Dānijas valdībai nācās uzklausīt asu kritiku, tostarp no personām, kas tagad bija nodarbinātas saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem.

(172)

Dānijas valdība uzskata, ka, ņemot vērā ar Statens Konfektion saistīto pieredzi, Combus pārdošana bija vienīgā iespēja, jo vēl viens bankrots graujoši ietekmētu sarunas ar civildienesta ierēdņiem, gatavojoties turpmākai uzņēmumu privatizācijai.

(173)

Dānijas valdība turklāt skaidro – ja civildienesta ierēdņu pāreja uz nodarbinātību saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem privatizācijas gadījumā nav iespējama, nereti vienīgā reālā alternatīva ir civildienesta ierēdņu atlaišana, jo šīm personām nav obligāti jāpiekrīt cita darba piedāvājumiem viņu nodarbinātības jomās. Saistībā ar Post Danmark akciju pārdošanu ir aplēsts, ka viena civildienesta ierēdņa atlaišana izmaksā DKK 2 miljonus. Ja turpmākajā privatizācijas procesā valstij saistībā ar katru civildienesta ierēdni būtu jāsedz šādi izdevumi, tas graujoši ietekmētu valsts privatizācijas plānus, un šie izdevumi lielā mērā mazinātu privatizācijas finansiālās priekšrocības. Skaidrs, ka šādi izdevumi daudzkārt pārsniegtu finansiālo slogu, ko valstij radīja kapitāla ieguldīšana Combus.

(174)

Neskarot ar uzņēmumu sagatavošanu privatizācijai saistīto civildienesta ierēdņu statusa maiņu, Dānija uzskata, ka Combus bankrots būtu nācis par sliktu valsts kā atbildīga ieguldītāja reputācijai un negatīvi ietekmētu visus valsts finansiālās darbības aspektus un turpmākās ieguldījumu iespējas. Dānijas valdība jo īpaši uzskata, ka bankrots būtu negatīvi ietekmējis citiem valsts uzņēmumiem piemērojamās procentu likmes un vispārīgos aizdevuma noteikumus.

(175)

Tādējādi saskaņā ar Dānijas valdības viedokli, pieļaujot Combus bankrotu, valsts nebūtu rīkojusies kā atbildīgs un uzticams ieguldītājs – sevišķi, ņemot vērā īpašo civildienesta ierēdņu problēmu.

(176)

Attiecībā uz lēmuma par procedūras sākšanu 88. apsvērumu, kurā Komisija apgalvo, ka EKT atzīst ar valsts reputāciju saistītus apsvērumus kā pieņemamu kapitāla ieguldīšanas pamatu, ja uzņēmumam ir izredzes kļūt pietiekami ienesīgam, lai pasākumu īstenošanas laikā tādos pašos apstākļos pārliecinātu privātu ieguldītāju uzņemties risku, Dānijas valdība norāda – kad Arriva iegādājās Combus, tas faktiski uzņēmās ar Combus iegādi saistīto risku.

(177)

Dānijas valdība uzskata, ka apstrīdētie pasākumi atbilst visiem 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecībā uz jautājumiem, par kuriem Komisija lēmumā par oficiālās procedūras sākšanu bija paudusi šaubas, Dānijas valdība ir iesniegusi turpmāk izklāstītos apsvērumus.

(178)

Atbildot uz jautājumu par to, vai attiecīgi 1999. un 2001. gada atbalsta pasākumi ir viens vai divi atsevišķi pasākumi, Dānijas valdība apgalvo, ka pasākumi bija tik cieši saistīti laikā un nolūkā, ka tie jāuzskata par vienu atbalsta pasākumu. Līdz ar to šim atbalsta pasākumam būtu jāpiemēro 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnes. Dānija pamato šo viedokli ar vairākiem argumentiem.

(179)

Šajā sakarā Dānijas valdība atzīmē, ka attiecībā uz jautājumu par to, vai atbalsts uzskatāms par vienreizēju atbalstu, Komisijas sākotnējā lēmuma 3.4.6. punktā ir teikts:

“ Combus gadījumā Dānijas valdības kapitāla ieguldījumu veikšanas laiks un nolūks, kā arī Combus stāvoklis liek uzskatīt, ka abi pasākumi būtu jāvērtē kā ilgstoša pārstrukturēšanas procesa daļa. Jo īpaši pirmais kapitāla ieguldījums 1999. gadā palīdzēja segt iepriekšējo gadu lielo zaudējumu dēļ radušos uzņēmuma parādus. Turklāt uzņēmums bija centies grozīt šoferu līgumus. Dānijas valdības mērķis nepārprotami bija uzņēmuma privatizācija, kas ir pārstrukturēšanas stratēģijas pēdējais posms.”

(180)

Komisija atkārtoti pauda šo viedokli aizstāvības 50. un 54. punktā, kuru tā iesniedza PIT. Šajā sakarā Dānijas valdība vēlas atzīmēt, ka Combus spriedumā tiesa nav iebildusi pret Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru pasākumi ir vienreizējs atbalsts (34).

(181)

Dānijas valdība atgādina, ka Lietas T-11/95, BP Chemicals (35), spriedumā PIT ir atzinusi, ka vērtējumā attiecībā uz to, vai ir pamatoti nošķirt vienu maksājumu no otra, par noteicošajiem kritērijiem ir uzskatāms kapitāla ieguldījuma pasākumu īstenošanas laiks, to nolūks un uzņēmuma stāvoklis laikā, kad ir pieņemts katrs lēmums veikt ieguldījumu.

(182)

Abiem pasākumiem bija viens nolūks. Politiska vienošanās par Combus pārstrukturēšanu un akciju pārdošanu tika noslēgta 1998. gada 26. novembrī, kad toreizējā valdība un opozīcija panāca vienošanos par 1999. gada budžetu. Finanšu komitejas 1999. gada 27. maija lēmumā bija skaidri teikts, ka kapitāla ieguldīšanas nolūks 1999. gadā ir Combus pārstrukturēšana pirms akciju pārdošanas, t. i., pirms uzņēmuma pilnīgas privatizācijas.

(183)

Uzņēmuma pārstrukturēšana privatizācijas nolūkā bija vajadzīga, jo uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis bija ievērojami pasliktinājies. Tā tika konstatēts, ka 1999. gada 31. decembrīCombus pamatkapitāls būtu aptuveni DKK 47 miljoni, bet jāievēro, ka saskaņā ar uzņēmuma aizdevēju prasībām pamatkapitāla summai bija jābūt vismaz DKK 125 miljoniem.

(184)

Tāpēc politiskā vienošanās par privatizāciju būtu īstenojama vienīgi tad, ja Dānijas valdība nodrošinātu Combus pietiekamu kapitāla bāzi, lai uzņēmums līdz pircēja atrašanai varētu turpināt darbību.

(185)

Atbalstam 2001. gadā bija tieši tāds pats nolūks kā 1999. gada kapitāla ieguldījumam. Potenciālo pircēju izdevās atrast 2000. gadā, un 1999. gada subordinētā parāda norakstīšana un garantiju nodrošināšana bija pasākumi, lai novērstu pēdējos ekonomiskos robus visu Combus akciju pārdošanas procesā. Tāpēc 2001. gada pasākums ir uzskatāms par pēdējo posmu ceļā uz uzņēmuma sagatavošanu pārdošanai.

(186)

Tādējādi abiem pasākumiem bija viens un tas pats nolūks, proti, sagatavot Combus pārdošanai privatizācijas nolūkā. Tādējādi starp 1999. un 2001. gada pasākumiem bija tieša un acīmredzama juridiska, finansiāla un loģiska saistība.

(187)

Abi pasākumi ir cieši saistīti laikā. Pēc politiskās vienošanās par Combus privatizāciju Finanšu komiteja pieņēma 1999. gada 27. maija lēmumu. Saskaņā ar to Dānijas valdība uzņēmumā ieguldīja kapitālu DKK 300 miljonu kopsummā, no kuras DKK 100 miljoni bija subordinētā aizdevuma kapitāls. Subordinētā aizdevuma kapitāla pamatā bija 1999. gada 30. maija aizdevuma nolīgums.

(188)

Saskaņā ar Finanšu komitejas 2000. gada 13. decembra lēmumu Transporta ministrijai bija atļauts pārdot visas Dānijas valstij pilnīgi piederošās valsts akciju sabiedrības Combus akcijas.

(189)

Saistībā ar pārdošanas nolīguma noslēgšanu transporta ministrs turklāt bija pilnvarots sniegt pircējiem virkni garantiju. Lēmumā minētās garantijas bija viens no 2001. gada 15. janvārī noslēgtā pārdošanas nolīguma pamatiem. Dānijas parlamenta Finanšu komiteja tika informēta par šīm garantijām 2002. gada 25. jūnija lēmumā Nr. 190.

(190)

No lēmuma par pirmo kapitāla ieguldījumu līdz Combus pārdošanai pagāja nedaudz vairāk kā 18 mēneši. Ievērojot uzņēmuma lielumu un to, cik tas bija svarīgs Dānijas valstij, kā arī sarežģītās ieinteresēto pircēju meklēšanas procedūras u. c., Dānijas valdība uzskata, ka abi kapitāla ieguldījumi bija tik cieši saistīti laikā, ka nav šaubu – tas bija viens (un tikai viens) finansiāls pasākums.

(191)

Dānijas valdība norāda – nedrīkst aizmirst, ka lēmumu par pasākuma īstenošanu 2001. gadā pieņēma tikai tad, kad Dānijas valdībai bija pietiekams pamats, lai saistībā ar pārdošanu novērtētu vajadzību pēc kapitāla ieguldījuma, garantijām u. c. Tāpēc 2001. gada pasākumu īstenošanas laiks bija pilnīgi atkarīgs no pārdošanas procesa ilguma un rezultātiem.

(192)

Šajā kontekstā Dānijas valdība atgādina arī ar BP Chemicals lietu saistītos faktus, proti, pirmo kapitāla ieguldījumu uzņēmumā veica 1992. gada 1. oktobrī, otro ieguldījumu valde apstiprināja 1993. gada 2. decembrī, bet trešo – 1994. gada 29. jūnijā.

(193)

Sprieduma 178. punktā tiesa ir norādījusi, ka lēmumi par trīs kapitāla ieguldījumiem ir pieņemti salīdzinoši īsā laikposmā no 1992. gada oktobra līdz 1994. gada jūlijam. Runājot par otrā un trešā kapitāla ieguldījuma saistību laikā, tiesa ir atzīmējusi, ka abi ieguldījumi cieši seko viens otram.

(194)

Šajā kontekstā Dānijas valdība norāda, ka 2001. gada kapitāla ieguldījuma pasākumu nevarēja īstenot agrāk, jo vispirms bija jāpabeidz sarunas ar pircēju, un tikai tad varēja noteikt ar pārdošanu saistītās kapitalizācijas vajadzīgo apjomu.

(195)

Combus stāvoklis kapitāla ieguldījuma pasākumu laikā. Dānijas valdība piekrīt Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 75. apsvērumam, saskaņā ar kuru 1999. un 2001. gadā Combus bija nonācis nopietnās finansiālās grūtībās, kuru galvenais cēlonis bija uzņēmuma iepriekšējos gados noslēgtie nerentablie autobusu transporta līgumi. Komisija secina, ka pasākumu īstenošanas laikā Combus finansiālais stāvoklis nebija mainījies.

(196)

Dānijas valdība turklāt skaidro, ka 1998.–2000. gadā Combus bija ievērojams budžeta deficīts, kas bija radies gandrīz vienīgi nerentablo Kopenhāgenas apgabala līgumu dēļ. Turklāt 1998. un 1999. gada budžetā bija asignēti ievērojami līdzekļi attiecīgi DKK 65 000 000 un DKK 53 637 000 apmērā, lai segtu turpmākos nerentablo līgumu radītos zaudējumus. Uzkrājumi nerentablo līgumu radīto zaudējumu segšanai bija jāveido, jo autobusu satiksmes pakalpojumu līgumi uzņēmumam bija saistoši līdz termiņa beigām.

(197)

Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli BP Chemicals spriedumā tiesa ir norādījusi, ka lēmumā par to, vai atbalsta pasākumi ir uzskatāmi par vienu pasākumu, jāņem vērā “uzņēmuma stāvoklis laikā, kad ir pieņemts katrs lēmums veikt ieguldījumu”, jo ir jānoskaidro, vai laikā starp katru ieguldījumu uzņēmuma finansiālajā stāvoklī nav notikušas pārmaiņas, kas liecina, ka neatkarīgi no ieguldījumu saistības laikā un savstarpējās saistības tie faktiski sedz dažādas vajadzības. Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli šoreiz tā nav bijis turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(198)

Kapitālu 1999. un 2001. gadā uzņēmumā ieguldīja, lai uzņēmumam būtu pieejams pietiekams kapitāls, jo laikposmā līdz 1999. gadam uzņēmums bija noslēdzis nerentablus līgumus. Kapitāla ieguldīšana notika divos posmos vienīgi tādēļ, ka tikai pēc tam, kad bija pabeigtas sarunas ar pircēju Arriva, kļuva skaidrs faktiskais vajadzīgā kapitāla apjoms, lai gan objektīvi šī vajadzība pastāvēja jau 1999. gadā, kad valsts veica pirmo kapitāla ieguldījumu.

(199)

Secinājums. Dānijas valdība uzskata, ka ir izpildīti visi BP Chemicals spriedumā norādītie noteicošie kritēriji, kas jāievēro, novērtējot, vai vairāki laika ziņā atsevišķi kapitāla ieguldījumi ir uzskatāmi par vienu finansiālu pasākumu. Līdz ar to attiecībā uz 1999. un 2001. gadā veiktajiem kopējiem kapitāla ieguldījumiem ir izpildīta pārstrukturēšanas pamatnostādņu prasība par vienreizēju atbalstu.

(200)

Valdība uzskata, ka pēc 1999. un 2001. gadā veiktajiem kapitāla ieguldījumiem Combus bija ekonomiski dzīvotspējīgs. Līdz 2006. gadam Combus nevarēja gūt peļņu vienīgi licencēšanas kārtībā noslēgto nerentablo līgumu dēļ.

(201)

Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli visu Combus akciju pārdošana Arriva pierāda, ka pēc pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas Combus bija pilnīgi dzīvotspējīgs. Tāds privātais ieguldītājs kā Arriva nebūtu uzņēmies ar Combus iegādi saistīto ievērojamo finansiālo risku, ja pēc plaša padziļinātās izpētes procesa nebūtu konstatēts, ka Combus ir dzīvotspējīgs uzņēmums, kam saskaņā ar tirgus ekonomikas parastajiem noteikumiem nākotnē ir labas izredzes uz peļņu.

(202)

Valdība atzīmē, ka lēmuma par procedūras sākšanu 107. un 108. apsvērumā Komisija ir uzdevusi divus jautājumus: pirmkārt, par līgumu izbeigšanu un, otrkārt, par starpību starp uzkrāto deficītu un izmaksāto atbalstu.

(203)

Dānijas valdības apsvērumi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu izbeigšanas iespēju ir izklāstīti iepriekš.

(204)

Atbildot uz jautājumu par starpību starp 2000.–2005. gadā uzkrāto deficītu DKK 360 miljonu apmērā un 2001. gadā izmaksāto kopējo atbalstu DKK 291 miljona apmērā, valdība uzskata, ka ir noticis pārpratums.

(205)

Laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam uzkrātā deficīta summa ir norādīta pareizi, bet Combus 2001. gadā izmaksātie līdzekļi pārsniedza šo uzkrātā deficīta summu. Valdības izmaksātā summa bija DKK 291 miljons (sal. ar apsvērumiem par to, ka, aprēķinot izmaksātā atbalsta summu, ir skaidrs, ka tajā jāiekļauj saskaņā ar garantijām faktiski izmaksātā summa).

(206)

Tomēr jāievēro, ka valdības izmaksātā summa ir jāpieskaita kreditoru norakstīto parādu summai DKK 100 miljonu apmērā. Tātad 2001. gadā izmaksātā kapitāla summa pārsniedza aplēsto 2000.–2005. gadā uzkrāto deficītu.

(207)

Pirmkārt, Dānijas valdība uzskata, ka 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnes jāinterpretē tādējādi, ka pasākumi, lai mazinātu atbalsta radītos konkurences traucējumus un ietekmi uz konkurentiem, nav obligāti un ir paredzami tikai vajadzības gadījumā. Tas uzsvērts, Pamatnostādņu 35. punktā un visā 39. punkta ii) apakšpunktā lietojot vārdu “vajadzētu”. Dānijas valdība turklāt norāda, ka Komisija, pieņemot sākotnējo lēmumu, nelūdza un nepieprasīja, lai Arriva nodrošinātu atbildes koncesijas vai īstenotu pasākumus, kas varētu mazināt ar pārdošanu saistītus iespējamus konkurences traucējumus.

(208)

Otrkārt, Dānijas valdība norāda, ka autobusu transporta nozarē nav jaudas strukturāla pārpalikuma. Turklāt tā atgādina, ka Dānijas konkurences iestādes ir paziņojušas, ka tirgū valda īpaši aktīva un efektīva konkurence un tirgus ir viegli pieejams, pateicoties zemajiem piekļuves šķēršļiem, ko garantē Eiropas noteikumi par konkursu rīkošanu. Līdz ar to Dānijas valdība uzskata, ka nebija vajadzības mazināt atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi, jo par šādu negatīvu ietekmi nekas neliecina.

(209)

Treškārt, Dānijas valdība norāda, ka kapitāla ieguldījums Combus atbilda uzņēmuma negatīvajai tirgus vērtībai, kas bija noteikta, rīkojot pilnīgi atklātu konkursu, kurā varēja piedalīties ikviens ieinteresēts pircējs, un ka tādējādi atbalsta pasākums tirgū neradīja konkurences traucējumus.

(210)

Ceturtkārt, Dānijas valdība uzskata, ka turpmākā daļējā aktīvu un saistību pārdošana Connex bija pasākums, kas varēja mazināt iespējamu negatīvu ietekmi uz tirgus nosacījumiem. Pārdodot vismaz 50 % Combus aktīvu Connex, Arriva neapšaubāmi kompensēja jebkādas iespējamas ar Combus iegādi saistītas konkurences priekšrocības. Pārdodot Combus aktīvus Connex, Arriva arī ievērojami samazināja savu tirgus daļu Kopenhāgenas apgabalā.

(211)

Visbeidzot, Dānijas valdība apgalvo, ka pēdējo nerentablo līgumu termiņš beigsies 2006. gadā un ka par turpmākajiem līgumiem rīkos atklātus konkursus, kuros varēs piedalīties visi tirgus dalībnieki. Ja atbalsts tomēr radītu negatīvu ietekmi uz konkurenci (saskaņā ar Dānijas valdības viedokli tā būtu ļoti minimāla), tās ilgums būtu ierobežots.

(212)

Dānijas valdība uzskata, ka atbalsta pasākumi bija maksimāli ierobežoti un tātad atbilda attiecīgajiem 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumiem.

(213)

Pēc tam, kad KPMG bija veicis ar Combus pārstrukturēšanu saistītu pētījumu, juridiskā firma Kromann & Münter ieteica 1999. gadā ieguldāmā kapitāla apjomu, un Dānijas valdības finanšu konsultants Alfred Berg šim vērtējumam piekrita.

(214)

Runājot par 2001. gada kapitāla ieguldījumiem, Dānijas valdība skaidro, ka to apjoms bija atkarīgs gan no uzņēmuma finansiālā stāvokļa, gan Dānijas valdības sarunām ar Arriva un citiem potenciālajiem pircējiem. Tā kā ieguldāmā kapitāla apjomu noteica pēc sarunām ar ieinteresētiem pircējiem, kas bija pieteikušies saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu pārdošanas procedūru, atbalsta pasākumi atbilda uzņēmuma tirgus cenai un tādējādi, bez šaubām, bija stingri ierobežoti.

(215)

Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 119. apsvērumā ir teikts, ka atbalsta saņēmējam ir jāizdara ieguldījums pārstrukturēšanas plānā. Komisija ir atzinusi, ka šāds ieguldījums ir daļējā Combus parāda pārņemšana, ko uzņēmās Arriva. Šajā sakarā Komisija lūdza sniegt informāciju par citiem Combus un/vai Arriva ieguldījumiem.

(216)

Dānijas valdība uzskata, ka pārstrukturēšanas plānos paredzētie taupības un racionalizācijas pasākumi ir atbalsta saņēmēja ieguldījums saskaņā ar Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktu. Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli citi ieguldījumi ir pārdošanas cena DKK 100 apmērā, ieņēmumi no Combus 50 % pārdošanas Connex (DKK 113,9 miljoni) un Arriva tiešais ieguldījums DKK 33,6 miljonu apmērā pārstrukturēšanas izmaksu segšanai.

(217)

Saskaņā ar Danske Busvognmaend viedokli nav pierādīts, ka varētu atjaunoties Combus dzīvotspēja un ienesīgums. Gluži pretēji – atsaucoties uz Combus sprieduma 19. punktu, Danske Busvognmaend uzskata, ka privāts ieguldītājs noteikti nebūtu rīkojies tāpat kā Dānijas valdība, piešķirot atbalstu.

(218)

Papildus Komisijas sniegtajai faktu informācijai Danske Busvognmaend atsaucas uz trim pēc Combus sprieduma pieņemšanas Dānijā publicētiem ziņojumiem (36). Saskaņā ar Danske Busvognmaend viedokli šie ziņojumi apstiprina, ka privāts ieguldītājs līdzīgos apstākļos nebūtu rīkojies tāpat kā Dānijas valdība.

(219)

Danske Busvognmaend atgādina, ka toreiz, kad 1999. gada maijā Dānijas valdība piešķīra Combus ekonomisku atbalstu DKK 300 miljonu apmērā, tā balstījās uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (sk. prasības 36. piezīmi, 22. lpp.). Tā laika transporta ministrs paziņoja:

“Rezumējot, es uzskatu, ka Transporta ministrijas kapitāla ieguldījums Combus A/S nav valsts atbalsts, un tādēļ šis darījums nav jāpaziņo Komisijai; ministrija ir lūgusi veikt attiecīgo novērtējumu, kas liecina, ka šis kapitāla ieguldījums ir nepieciešams un pietiekams un ka uzņēmumu var pārstrukturēt, lai tā darbība būtu rentabla, turklāt var pieņemt, ka ieguldītais papildu kapitāls dos ieņēmumus peļņas vai procentu veidā, kā arī tiks atmaksāts. Šā iemesla dēļ uzskatu, ka minētais ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.”

(220)

Danske Busvognmaend atgādina, ka pēc tam šo jautājumu analizēja Dānijas Revīzijas birojs (sk. A 22. pielikumu), un atsaucas uz minētā biroja secinājumiem (V nodaļas 37., 39. un jo īpaši 41., 43. lpp.), kuros paskaidrots, ka

“Revīzijas biroja veiktā analīze liecina, ka, Transporta ministrijai, gatavojot dokumentus kapitāla ieguldījumam Combus, bija iespēja uzzināt, ka uzņēmums tika slikti pārvaldīts un ka nebija attiecīgās bāzes, lai pieņemtu saimnieciskus lēmumus, proti, lēmumus par autobusu pārvadājumu līgumu rentabilitātes uzraudzību un par vispārējo izdevumu dinamikas kontroli”.

(221)

Danske Busvognmaend uzskata, ka kapitāla ieguldījuma rentabilitāte bija tik nedroša, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošana nebija iespējama. Tā uzskata, ka 1999. gada maijā veiktā DKK 300 miljonu ieguldījuma mērķis bija novērst uzņēmuma maksātnespēju, kura nebija novēršama (sk. replikas 38. punktu un tā citātus).

(222)

Danske Busvognmaend uzskata, ka pēc tam notikumi attīstījās savādāk, nekā par tiem oficiāli ziņoja Transporta ministrija. No 2001. gada pavasara bija jāveic jauni kapitāla ieguldījumi un jādzēš uzņēmuma parādi par kopējo summu DKK 240 miljoni. Turklāt privātiem kreditoriem bija jāatrod risinājums attiecībā uz parādprasībām par summu DKK 100 miljonu apmērā.

(223)

Danske Busvognmaend secina, ka neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nerīkotos tā, kā to darīja valsts, jo nekāda peļņa no kapitāla nebija gaidāma. Pēc Danske Busvognmaend uzskatiem parastais privātieguldītājs darītu visu iespējamo, lai lauztu zaudējumus nesošos līgumus, un censtos tikt citu uzņēmumu paspārnē, lai tādējādi nodrošinātu Combus rentabilitāti.

(224)

Lai pamatotu savu secinājumu, Danske Busvognmaend atgādina, ka Pirmās instances tiesa lietā T-157/01 (94. punkts) minēja, “ka Dānijas autobusu pārvadājumu tirgus ir spējīgs ātri pielāgoties transporta iestāžu pieprasījumiem un ka viena līgumslēdzēja uzņēmuma likvidācijas gadījumā nav grūti atrast citus uzņēmumus, līdz tiks izsludināts jauns piedāvājumu konkurss. No tā izriet, ka citi uzņēmumi būtu varējuši pārņemt Combus pārvadājumu līgumus, ja Combus tiktu likvidēts.”

(225)

Tādēļ Danske Busvognmaend ir pārliecināta, ka privātieguldītājs būtu sīki izanalizējis iespēju, vai nu atteikties no spēkā esošajiem līgumiem, vai arī pasludināt uzņēmuma maksātnespēju. Šāda analīze netika veikta. Nav šaubu, ka virkne citu šā tirgus dalībnieku būtu ieinteresēta pārņemt attiecīgos autobusu maršrutus. Piemēram, tas, ka galvaspilsētas reģionā Combus nokļuva finansiāli neizdevīgā situācijā, notika tādēļ, ka Combus piedāvājums bija ļoti mazs un ka tam bija jābūvē vairākas celtnes, kuru uzņēmumam nebija (garāžas u. c.). Visticamāk, ka Arriva, kam bija attiecīgās celtnes (garāžas, infrastruktūra u. c.), toreiz būtu ieinteresēts pārņemt līgumus, kurus Combus tam nav ļāvis iegūt, un būtu ar tiem veicis finansiāli ienesīgākus pārvadājumus.

(226)

Danske Busvognmaend uzskata, ka dažos Eiropas Kopienu Tiesas paziņojumos ir norādīts, ka ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu var būt saderīgs tāds atbalsts uzņēmumam, ko sniedz periodā, kad uzņēmumu cenšas pārdot, jo uzņēmuma maksātnespējas procedūra izmaksātu dārgāk. Tomēr, lai tāds pasākums tiktu uzskatīts par pamatotu saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, ir jāsagatavo attiecīgie dokumenti, kuros sniegti uzticami ekonomiskie dati, kas liecina, ka attiecīgais pasākums valsts iestādēm dos labākus rezultātus nekā uzņēmuma likvidācija vai maksātnespējas pasludināšana. Danske Busvognmaend apgalvo, ka Dānijas iestādes nav sniegušas nevienu dokumentu, kurā būtu teikts, ka Combus likvidācija vai maksātnespējas pasludināšana valstij izmaksātu vairāk nekā uzņēmuma atdzīvināšana vai pārdošana, kā tas notika šajā gadījumā. Danske Busvognmaend uzskata, ka tieši Combus likvidācija vai maksātnespējas pasludināšana valstij būtu izdevīgāka. Līgumu nodošana citiem pārvadātājiem dotu iespēju izvairīties no milzīgiem zaudējumiem un ļoti lieliem parādiem, kas sekoja pēc tam, turklāt uzņēmuma aprīkojumu un celtnes par saprātīgu cenu varētu pārdot konkrētam interesentam.

(227)

Danske Busvognmaend uzskata, ka 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi nav ievēroti.

(228)

Danske Busvognmaend uzskata, ka atbalsta pasākumi ir divi atsevišķi atbalsta pasākumi. Saskaņā ar apvienības viedokli ne Dānijas valdība, ne Arriva nav apliecinājuši, ka atbalsta pasākumi būtu viena atbalsta divi piešķīrumi. Šis gadījums drīzāk skaidri liecina, ka Combus bija slikti pārvaldīts uzņēmums un Dānijas valdība to labi apzinājās; finansiālo atbalstu 1999. gadā uzņēmumam piešķīra bez pienācīga novērtējuma un pēcpasākumiem, tāpēc 2001. gadā bija jāpiešķir papildu finansiāls atbalsts.

(229)

Danske Busvognmaend uzskata, ka pirms pirmā kapitāla ieguldījuma 1999. gadā Dānijas valdība nebija iesniegusi pārstrukturēšanas plānu. Saskaņā ar apvienības viedokli pārstrukturēšanas plānu nevar iesniegt ar nokavējumu (37). Šajā ziņā Danske Busvognmaend nepiekrīt lēmuma par procedūras sākšanu 36., 48. un 49. apsvērumā izklāstītajai Komisijas nostājai.

(230)

Danske Busvognmaend apstrīd viedokli, ka Combus kā valsts uzņēmums jebkad būtu varējis kļūt ienesīgs un tātad ekonomiski dzīvotspējīgs. Apvienība uzskata, ka ekonomiskā dzīvotspēja bija sasniedzama vienīgi, pārdodot uzņēmumu Arriva. Šajā sakarā tā atsaucas uz Komisijas lēmumu par procedūras sākšanu un uz Combus sprieduma 115. un 116. punktā pausto PIT viedokli.

(231)

Saskaņā ar Danske Busvognmaend viedokli Combus labā veiktie atbalsta pasākumi tirgū traucēja konkurenci de facto, jo tie deva Arriva iespēju līdz ar Combus iegādi iegūt gandrīz 70 % tirgus daļu. Tādējādi Arriva Dānijas tirgū ieguva dominējošu stāvokli. Tajā pašā laikā daudzi autobusu satiksmes uzņēmumi nokļuva uz bankrota sliekšņa. Raugoties no Danske Busvognmaend viedokļa, Dānijas valdība nedarīja neko, lai novērstu konkurences traucējumus; Combus pēc atbalsta piešķiršanas 1999. gadā neatteicās ne no viena līguma, bet 2001. gada atbalsta pasākumi pat ļāva Arriva gūt peļņu. Rezultātā Arriva guva peļņu, daļu Combus pārdodot Connex un nostādot neizdevīgā stāvoklī konkurentus.

(232)

Ņemot vērā pamatnostādnes un nosacījumu, kas liek, cik iespējams, mazināt pārmērīgus konkurences traucējumus, Combus vajadzēja vismaz atteikties no līgumiem. Šajā ziņā Danske Busvognmaend piekrīt lēmuma par procedūras sākšanu 112. apsvērumā izklāstītajam Komisijas viedoklim.

(233)

Danske Busvognmaend uzskata, ka saistībā ar Combus pārdošanu Dānijas valdība vispār nav ņēmusi vērā šo nosacījumu un nav pārliecības, ka uzņēmums ir pārdots par tirgus cenu, kas būtu vislabākais veids, kā nodrošināt atbalsta stingru ierobežošanu.

(234)

Danske Busvognmaend uzskata, ka Dānijas valdība ir skaidri atzinusi, ka tā nav pārbaudījusi, ciktāl piešķirtais atbalsts ir stingri ierobežots līdz nepieciešamajam atbalstam. Šajā sakarā tā atsaucas uz Combus Lietas K pielikuma 6. lappusi, kur Dānijas valdība paziņo: “Apspriestais kapitāla ieguldījums, ko Arriva ir pieprasījis, lai pārņemtu akcijas, pamatojas uz uzņēmējdarbības scenāriju, kas, protams, nav zināms pārdevējam.” Dānijas valdība I pielikuma 6. lappusē paziņo arī, ka “…valdība atzīst, ka Arriva pieprasītais kapitāla ieguldījums atspoguļo uzņēmuma pašreizējo tirgus vērtību …”.

(235)

Danske Busvognmaend uzskata, ka ir pamatoti iemesli nopietni apšaubīt, ka Combus piešķirtais atbalsts saistībā ar tā pārdošanu uzņēmumam Arriva ir ierobežots līdz nepieciešamajam atbalstam. Tā lēš, ka Arriva ir noslēdzis izdevīgu darījumu, un šādā sakarā atsaucas uz sava 2003. gada 24. februāra paziņojuma 8. nodaļu. Tā atzīmē, ka Dānijas valdībai pārdošanas darījumā būtu bijis jāpieaicina neatkarīgi speciālisti, kā Komisija to bieži paredz gadījumos, kad notiek aktīvu cedēšana, jo pretējā gadījumā pārdošanas nosacījumi nav pārredzami un procedūra nav pieejama visiem konkurentiem attiecīgajā nozarē.

(236)

Komisija saņēma apsvērumus arī no Arriva Denmark A/S. Tie apkopoti šā lēmuma II daļā, jo attiecas tikai uz faktu informāciju, proti, uz pārdošanas cenu, par kādu vienojās Arriva un Connex.

(237)

Pirmkārt, Dānijas valdība uzskata, ka, ārpus konteksta citējot fragmentu no Dānijas Revīzijas biroja ziņojuma, Danske Busvognmaend rada sagrozītu iespaidu. Saskaņā ar Dānijas valdības teikto, apvienība citē ziņojuma 47. lappusē iedaļā “Dānijas Revīzijas biroja piezīmes” atrodamo fragmentu, kas attiecas uz faktu informāciju, uz kuru pamatojas lēmums, ko Transporta ministrija iesniedza parlamentārajai Finanšu komitejai un kas bija juridiskais pamats, lai Combus ieguldītu kapitālu DKK 300 miljonu apmērā.

(238)

Revīzijas biroja ziņojuma 47. lappusē par lēmuma pamatojumu ir teikts:

“Saskaņā ar lēmumā minēto informāciju jāsaprot, ka pēc DKK 65 miljonu liela uzkrājuma iekļaušanas uzņēmuma 1998. gada pārskatos iespaids par Combus finansiālo stāvokli 1998. gada beigās bija pamatoti precīzs un tātad arī pamatots sākuma punkts, lai noteiktu uzņēmumam vajadzīgā kapitāla apjomu. Bet Transporta ministrija nepaziņoja, ka finanšu informācija, saskaņā ar kuru tā noteica, ka uzkrājuma summai jābūt DKK 65 miljoniem, bija vienkārši iegūta no uzņēmuma valdes sagatavotajiem budžetiem, tāmēm un plānotajiem ietaupījumiem.

Dānijas Revīzijas birojs uzskata, ka Transporta ministrijai bija jāizvērtē iesniegtie materiāli, lai sniegtu ministram un Finanšu komitejai visu ar lēmumu saistīto būtisko informāciju. Transporta ministrijai nevajadzēja iesniegt lēmumu ar pastāvošo pamatojumu. Ņemot vērā, ka kapitāls Combus bija jāiegulda steidzami, alternatīvi ministrijai būtu vajadzējis uzsvērt, ka lēmuma pamatā ir tikai uzņēmuma sagatavoti vispārīgi budžeti un tāmes.”

(239)

Dānijas valdība uzskata, ka tādējādi Dānijas Revīzijas birojs iebilda nevis pret ministrijas ieteikumu ieguldīt uzņēmumā kapitālu DKK 300 miljonu apmērā, bet drīzāk pret to, ka ministrija nebija uzsvērusi, ka Finanšu komitejai iesniegtā lēmuma pamatā ir Combus valdes sagatavoti budžeti un tāmes. Ņemot vērā, ka kapitāls bija jāiegulda steidzami, Transporta ministrijai nebija izvēles – tā varēja vienīgi ieteikt veikt kapitāla ieguldījumu, ko vajadzēja, lai izvairītos no bankrota un arī lai varētu Combus pārdot.

(240)

Otrkārt, Dānijas valdība norāda, ka Danske Busvognmaend apsvērumos visa uzmanība ir vērsta uz jautājumu par to, vai privāts ieguldītājs 1999. gadā būtu veicis līdzīgu kapitāla ieguldījumu, pamatojoties uz prognozēm, ka pietiekamus ieņēmumus no ieguldījumiem nodrošinās tikai Combus nākotnē gaidāmā peļņa.

(241)

Tomēr, saskaņā ar Dānijas valdības viedokli, tirgus ekonomikas ieguldītāja principa pamatā nav tikai tiešie ieņēmumi, ko pamatoti varētu gaidīt no valsts ieguldījumiem. Gluži pretēji – jāņem vērā bankrota radītie slēptie netiešie zaudējumi un negatīvā ietekme, tostarp uz turpmāko privatizācijas procesu.

(242)

Treškārt, Dānijas valdība atspēko apgalvojumu, ka bija pircēji, kas interesējās par nerentablo līgumu iegādi. Arī tad, ja šādi pircēji būtu bijuši, līgumu nodošana nozīmētu tikai to, ka nekavējoties tiktu apstiprināti līgumu radītie zaudējumi un Combus nāktos izjust tūlītējas, neaprēķināmas finansiālas sekas.

(243)

Dānijas valdība arī nepiekrīt apgalvojumam, ka ikviens autobusu ekspluatants būtu pārņēmis nerentablos līgumus par jebkuru cenu, kas būtu augstāka par līgumu negatīvo vērtību. Tādējādi līgumus varētu pārdot tikai par negatīvu pirkuma cenu. Katrā ziņā atsevišķu līgumu un/vai atsevišķu pamatlīdzekļu vai darbības aktīvu pārdošana nebūtu ienesīgāks risinājums kā visa uzņēmuma pārdošana. Šo viedokli atbalsta Dānijas Revīzijas birojs (38).

(244)

Atsaucoties uz Combus sprieduma 94. punktu, Danske Busvognmaend apgalvo, ka uzņēmuma bankrota gadījumā citi autobusu ekspluatanti būtu varējuši īsā laikā pārņemt Combus transporta līgumus. Dānijas valdība atzīst to par iespējamu, bet tam nav sakara ar tiesisko novērtējumu, kura nolūks ir noteikt, vai valsts ir rīkojusies saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Tomēr šī informācija varētu izrādīties lietderīga, lai noskaidrotu, kā Combus bankrots ietekmētu sabiedriskā transporta pārvaldību un iespējamus transporta pakalpojumu pārtraukumus.

(245)

Atbildot uz Danske Busvognmaend izvirzītajiem argumentiem, Dānijas valdība apgalvo, ka iebildumi par secīgiem atbalsta maksājumiem neietekmē to, vai vairāk nekā vienu atbalsta summu var uzskatīt par vienu atbalsta pasākumu, ko veido vairāk nekā viena iemaksa. Gluži pretēji – izšķirošais faktors šajā sakarā ir vispārējs novērtējums, lai noskaidrotu, vai atsevišķie atbalsta maksājumi ir saistīti laikā un nolūkā tā, ka tos var uzskatīt par vienu atbalsta pasākumu.

(246)

Dānijas valdība piekrīt, ka tā nebija iesniegusi Komisijai pārstrukturēšanas plānu ne pirms kapitāla ieguldījuma DKK 300 miljonu apmērā, ne tad, kad 2000. gada novembrī tā vienojās ar Arriva par pārdošanas nosacījumiem.

(247)

Tomēr Dānijas valdība nepiekrīt Danske Busvognmaend sniegtajai Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma interpretācijai lietā C-17/99, Francija pret Komisiju, proti, ka dalībvalsts nevar iesniegt Komisijai pārstrukturēšanas plānu pēc atbalsta piešķiršanas.

(248)

Dānijas valdība, pirmkārt, norāda, ka 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs nav noteikumu vai norādījumu par to, kad pārstrukturēšanas plāns jāiesniedz Komisijai. Vienīgais skaidrais nosacījums paredz, ka Komisija nevar apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu, ja nav iepriekš saņēmusi pārstrukturēšanas plānu.

(249)

Dānijas valdība uzskata, ka arī gadījumos, kad dalībvalsts īsteno Komisijai iepriekš nepaziņotu atbalsta pasākumu, Komisijai ir jāpārbauda, vai atbalsts piešķirts saskaņā ar apstiprināšanas nosacījumiem. To paredz, inter alia, 13. panta 2. punkts Regulā (EK) Nr. 659/1999 (turpmāk tekstā – “Procedūras regula”). Tāpēc Dānijas valdība uzskata, ka ir pilnīgi pietiekami, ja Komisija saņem pārstrukturēšanas plānu, ko apstiprina pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(250)

Attiecībā uz sprieduma 43. punktu lietā C-17/99, Francija pret Komisiju (39), Dānijas valdība norāda, ka saskaņā ar sprieduma 41. punktu Komisija lēmumā, kas bija prasības priekšmets, apgalvoja, ka “Francijas valdība neiesniedza Komisijai ticamu pārstrukturēšanas plānu” un ka “kopš procedūras sākuma šādu plānu Komisijai nav iesniegušas arī Francijas iestādes”.

(251)

Pēc Dānijas valdības domām Komisijas formulējums skaidri apliecina, ka uz pārstrukturēšanas plāniem attiecināmo 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumu izpildei būtu bijis pietiekami, ja pārstrukturēšanas plāns būtu iesniegts pēc oficiālās procedūras sākšanas. Tādējādi izšķirošais faktors ir nevis pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas laiks, bet tas, ka plāns jāiesniedz, pirms Komisija pieņem galīgo lēmumu.

(252)

Tāpēc Dānijas valdība uzskata, ka 2001. gada 8. un 23. janvāra pārstrukturēšanas plāns ir iesniegts savlaicīgi un atbilst 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumiem.

(253)

Dānijas valdība 2007. gada februārī un aprīlī iesniegtajos dokumentos norāda, ka finanšu un darbības pārstrukturēšanas plāns bija sagatavots, kad Dānijas Parlamenta Finanšu komiteja apstiprināja 1999. gada kapitāla ieguldījumu.

(254)

Dānijas valdība uzskata, ka ar Connex noslēgtais pārdošanas darījums nenesa Arriva tādu peļņu, kas pārsniegtu Dānijas valdības un Arriva prognozes un aplēses laikā, kad Arriva iegādājās Combus.

(255)

Atbildot uz Danske Busvognmaend apgalvojumu, ka par pārdošanu nebija izsludināts atklāts konkurss, Dānijas valdība iebilst, ka pārdošanas process bija īpaši ilgstošs, balstīts uz konkurenci, nediskriminējošs un pārredzams un galīgā cena ievērojami neatšķīrās no sākotnējā piedāvājuma.

(256)

Atbildot uz apgalvojumu, ka netika veiktas neatkarīgas tirgus cenas pārbaudes, Dānijas valdība norāda, ka darījumu bija apstiprinājusi parlamentārā Finanšu komiteja, pamatojoties uz valsts finanšu konsultanta Alfred Berg finanšu analīzi. Dānijas valdība uzskata, ka tā ir pietiekama pārbaude. Saskaņā ar Dānijas valdības viedokli Danske Busvognmaend citētajos PIT sprieduma pielikuma fragmentos nav teikts, ka nebūtu veikta pārbaude par to, vai atbalsts ir stingri ierobežots.

(257)

Dānijas valdība turklāt skaidro, ka pēc pārdošanas ir publicēti trīs ar pārdošanas cenu saistīti neatkarīgi pētījumi, proti, “Ziņojums par Combus A/S lietas izpēti”, “Juridisko konsultantu pētījums par Combus A/S īpašumtiesību valsts pārvaldību” un “Revīzijas biroja ziņojums”.

(258)

Ievērojot iepriekš teikto, Dānijas valdība nepiekrīt apgalvojumam, ka nav veiktas ar atbalsta stingru ierobežošanu saistītas pārbaudes. Danske Busvognmaend atsaucēm uz sprieduma K un I pielikumu nav nekāda sakara ar jautājumu par to, vai atbalsts bija stingri ierobežots. Tomēr atsauces skaidri apliecina, ka darījums ar Arriva bija noslēgts saskaņā ar projekta ekonomisko pamatojumu un pārdošanas cena atbilda tirgus cenai.

(259)

Visbeidzot, Dānijas valdība neuzskata, ka, piesaistot neatkarīgus revidentus, novērtējuma rezultāti būtu citādi vai būtu noteikta cita Combus akciju pārdošanas cena. Dānijas valdībai izšķirošā bija tirgus pārbaude.

(260)

EK līguma 87. panta 1. punkts nosaka: “Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(261)

Kā aprakstīts iepriekš, Combus no Dānijas valdības saņēma finansiālu atbalstu kapitāla ieguldījumu (1999. un 2001. gadā), subordinēta aizdevuma (1999. gadā), ko vēlāk konvertēja akciju kapitālā, un pircējam sniegtu garantiju veidā (2001. gadā). Tādēļ saistībā ar EK līguma 87. panta 1. punkta piemērošanu ir svarīgi noteikt, vai privatizācijas procesā attiecīgi 1999. un 2001. gadā piešķirtais finansiālais atbalsts ir uzskatāms par viena atbalsta diviem piešķīrumiem vai par diviem atsevišķiem pasākumiem.

(262)

BP Chemicals lietā PIT ir atzinusi, ka šādā vērtējumā par noteicošajiem ir uzskatāmi šādi kritēriji:

(263)

Ņemot vērā Dānijas valdības un trešo personu apsvērumus, Komisija turpmāk šajā lēmumā izvērtēs, vai šajā gadījumā ir ievēroti PIT spriedumā BP Chemicals lietā noteiktie kritēriji.

(264)

Pasākumi ir veikti attiecīgi 1999. gada 27. maijā un 2001. gada 15. janvārī. Tātad starplaiks starp abiem lēmumiem ir aptuveni 18 mēneši.

(265)

Dānijas valdība apgalvo, ka, ņemot vērā privatizācijas procesa sarežģītību, 18 mēneši ir pamatoti īss laikposms. Šajā kontekstā tā atsaucas arī uz BP Chemicals lietu, kurā starplaiks starp pirmo un pēdējo atbalsta piešķīrumu bija 22 mēneši.

(266)

Dānijas valdības argumenti Komisiju nepārliecina. Pirmkārt, starp BP Chemicals lietu un šo gadījumu pastāv būtiskas faktu atšķirības. BP Chemicals gadījumā valsts uzņēmums ENI 1992., 1993. un 1994. gadā veica trīs kapitāla ieguldījumus uzņēmumā ENIChem. PIT bija jāpārbauda, vai Komisija ir pareizi atzinusi, ka trešais kapitāla ieguldījums atbilst privātā ieguldītāja pārbaudei, jo bija atzīts, ka pirmie divi ieguldījumi ir valsts atbalsts. Attiecībā uz pasākumu veikšanas laiku PIT konstatēja, ka trešais kapitāla ieguldījums jau bija paredzēts pārstrukturēšanas plānā, ko ENI valde pieņēma 1993. gada decembrī tajā pašā dienā, kad tika veikts otrais kapitāla ieguldījums. Faktisko lēmumu par trešā kapitāla ieguldījuma atļaušanu pieņēma mazliet mazāk nekā pēc mēneša – 1994. gada janvārī.

(267)

Šajā gadījumā – gluži pretēji – nekas neliecina, ka 1999. gadā, pieņemot lēmumu par pirmo kapitāla ieguldījumu, Dānijas iestādes būtu plānojušas pārstrukturēšanas vēlākā posmā veikt otru kapitāla ieguldījumu. Gluži pretēji – pirmā kapitāla ieguldījuma apjoms bija aprēķināts ar domu, lai ar to pietiktu Combus ekonomiskās dzīvotspējas atjaunošanai. Lēmumu par otro kapitāla ieguldījumu pieņēma 2000. gada decembrī, kad pēc pirmā kapitāla ieguldījuma bija pagājis vairāk nekā gads un seši mēneši un bija skaidrs, ka pirmais kapitāla ieguldījums nav pietiekams.

(268)

Tātad, raugoties no pasākumu veikšanas laika viedokļa, ir divi svarīgi argumenti, kas liecina, ka abi kapitāla ieguldījumi ir divi atsevišķi pasākumi:

(269)

Dānijas valdība uzskata, ka 1999. un 2001. gada pasākumiem bija viens nolūks, proti, Combus pārstrukturēšana un rekapitalizācija, lai uzņēmumu varētu veiksmīgi privatizēt.

(270)

Komisija šim viedoklim nepiekrīt. Iepriekš sīki izklāstītie fakti liecina, ka 1999. gadā lēmumu par kapitāla ieguldīšanu valsts pieņēma, lai izvairītos no Combus draudošā bankrota. Kapitāla ieguldīšanas nolūks nebija Combus privatizācija – kapitāls drīzāk bija jāiegulda, jo nebija izdevies Combus privatizācijas pirmais mēģinājums.

(271)

Otrā kapitāla ieguldījuma nolūks bija Combus kapitāla palielināšana līdz līmenim, kas pircējam Arriva šķita pietiekams, lai par uzņēmumu samaksātu simbolisku cenu.

(272)

Komisija atzīst, ka vienlaikus ar abiem kapitāla ieguldījumiem ir veikti pārstrukturēšanas pasākumi un ka abi kapitāla ieguldījumi ir bijuši vērsti uz to zaudējumu kompensēšanu, ko Combus radīja par pārāk zemu cenu noslēgtie līgumi.

(273)

Komisija tomēr uzskata, ka abu kapitāla ieguldījumu galvenie nolūki bija atšķirīgi, proti, pirmo kapitāla ieguldījumu valsts veica, lai novērstu uzņēmuma bankrotu, bet otrā kapitāla ieguldījuma nolūks bija uzņēmuma sagatavošana privatizācijai.

(274)

Combus stāvoklis pasākumu veikšanas laikā nebija ievērojami mainījies, jo uzņēmums cieta zaudējumus, ko galvenokārt radīja par tādu cenu noslēgtie sabiedrisko pakalpojumu līgumi, par kādu uzņēmums nespēja sniegt pakalpojumus.

(275)

Ņemot vērā pušu iesniegtos apsvērumus un piemērojot PIT argumentāciju BP Chemicals lietā, Komisija secina, ka divi piešķīrumi saskaņā ar attiecīgi 1999. un 2001. gadā veiktajiem pārstrukturēšanas pasākumiem ir divi atsevišķi pasākumi, kas jāvērtē saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu. Šā vērtējuma pamatā ir trīs galvenie argumenti:

(276)

Tāpēc turpmāk tiesiskajā novērtējumā Komisija šos pasākumus analizēs kā divus dažādus pasākumus.

(277)

Dānija finansēja abus pasākumus no budžeta. Tātad pasākumus finansēja no valsts līdzekļiem.

(278)

Pasākumi attiecas tikai uz vienu uzņēmumu – Combus –, tātad ir piemērots īpašas attieksmes princips.

(279)

Lai pasākumus varētu uzskatīt par valsts atbalstu, tiem jādod priekšrocības attiecīgajam uzņēmumam. Šis jautājums jāaplūko no diviem aspektiem.

(280)

Tirgus ekonomikas ieguldītāja principa būtība ir noteikta Komisijas paziņojumā dalībvalstīm par EK līguma 92. un 93. panta un Komisijas Direktīvas 80/723/EEK 5. panta piemērošanu valsts uzņēmumiem ražošanas nozarē (turpmāk tekstā – “paziņojums”) (41). Papildus šis jēdziens precizēts EKT un PIT spriedumos (42).

(281)

Saskaņā ar šiem tiesību aktiem un spriedumiem Komisija ņem vērā atbalstu saņemošo uzņēmumu patiesās iespējas iegūt līdzvērtīgus finanšu līdzekļus parastajā kapitāla tirgū. Par valsts atbalstu neuzskata jauna kapitāla ieguldīšanu apstākļos, kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos (43).

(282)

Paziņojuma 35. punkts attiecas uz kapitāla ieguldījumiem. Tajā ir teikts, ka par atbalstu ir uzskatāmi kapitāla ieguldījumi gadījumos, kad uzņēmuma finansiālā stāvokļa un jo īpaši tā parāda struktūras un apjoma dēļ normāli ieņēmumi no ieguldītā kapitāla (dividendes vai kapitāla pieaugums) pamatotā laikposmā nav gaidāmi.

(283)

Paziņojuma 39. punktā ir izklāstīti līdzīgi kritēriji attiecībā uz aizdevumiem, nosakot, ka gadījumos, kad uzņēmums, kas parastos apstākļos nevarētu iegūt finansējumu (piemēram, tāpēc, ka ir mazas izredzes, ka tas spēs aizdevumu atmaksāt), saņem nenodrošinātu aizdevumu, šāds aizdevums faktiski ir līdzvērtīgs dotāciju maksājumam un Komisija to vērtē kā dotāciju maksājumu.

(284)

Tādēļ valsts ieguldītāja rīcība būtu jāsalīdzina ar varbūtējo privāta ieguldītāja rīcību, piemēram, ar tādas privātas kontrolakciju sabiedrības vai privātas uzņēmumu grupas rīcību, kas piemēro strukturālu, vispārēju vai nozares politiku un ko piesaista izredzes uz ilgtermiņa ienesīgumu (44). Kapitāla ieguldījums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu izdzīvošanu īslaicīgās grūtībās nonākušam uzņēmumam, kurš attiecīgos gadījumos pēc vajadzīgo pasākumu īstenošanas spētu atgūt ienesīgumu, ne vienmēr jāuzskata par atbalstu, ja privāts ieguldītājs būtu veicis tādu pašu analīzi.

(285)

Tādējādi Komisijai ir jānovērtē, vai privāts ieguldītājs un Combus līdzīga uzņēmuma īpašnieks būtu rīkojies tāpat kā Dānijas valdība, piešķirot attiecīgos kapitāla ieguldījumus. Ja Komisija konstatētu, ka Dānijas valdība vienā vai abos gadījumos ir rīkojusies saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, pasākums vai attiecīgi abi pasākumi nebūtu uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(286)

Lēmuma par procedūras sākšanu 82. līdz 89. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai privāts ieguldītājs līdzīgos apstākļos būtu rīkojies tāpat kā Dānijas valdība.

(287)

Dānijas valdība apgalvo, ka 1999. gada pasākumā ir ievērots tirgus ekonomikas ieguldītāja princips. Tāpēc arī par pasākumu pirms tā īstenošanas nav paziņots Komisijai.

(288)

Komisija atzīmē, ka Dānija vispār nav iesniegusi ekonomisku analīzi, kas liecinātu, ka tā pamatoti varēja gaidīt, ka šajā pasākumā tās ieņēmumi no ieguldītā kapitāla būs salīdzināmi ar ieņēmumiem, kādus autobusu nozarē gaidītu privāts ieguldītājs.

(289)

Komisija turklāt atzīmē, ka Dānijas valdības finanšu konsultants Alfred Berg 1998. gada novembra un 1999. gada aprīļa paziņojumā ir paudis bažas, ka gadījumā, ja Dānija nolemtu saglabāt Combus īpašumtiesības, lai pēc kapitāla ieguldījuma uzņēmumu pārstrukturētu, “nav garantijas, ka valsts ieguldījumiem būs pozitīva atdeve”. Arī Dānijas parlamenta 1999. gada maijā pieņemtajā lēmumā, kas atļauj palielināt kapitālu, ir apšaubīta iespēja, ka valsts spēs atgūt kapitālu, ko tā gatavojas ieguldīt Combus.

(290)

Komisija secina, ka Dānija nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas apliecinātu, ka valsts pamatoti varēja gaidīt, ka tās ieņēmumi no ieguldītā kapitāla būs salīdzināmi ar ieņēmumiem, kādus būtu vēlējies saņemt privāts ieguldītājs.

(291)

Runājot par “grupas novērtējumu” saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru (spriedumu Lietā 303/88), Komisija neizslēdz, ka valsts vai valsts uzņēmumi var segt kāda meitasuzņēmuma zaudējumus, lai tas varētu izbeigt darbību saskaņā ar visizdevīgākajiem nosacījumiem, ja tie var pierādīt, ka saistītās izmaksas, ko tie uzņemas, ir mazākas nekā ekonomiskie zaudējumi, kurus tie būtu cietuši, īstenojot citus attīstības modeļus. Piemēram, Komisija ir piemērojusi šo argumentāciju 196. līdz 216. punktā Lietas C 53/2003, ABX (45), spriedumā, kur tā ir ņēmusi vērā izmaksas, ko ar savu darbību sedza pārējie grupas uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbība bija tieši saistīta ar grūtībās nonākušā meitasuzņēmuma darbību, turklāt bija faktiski pierādīta saistība starp meitasuzņēmuma slēgšanu un ietekmi uz pārējiem grupas uzņēmumiem. Komisija uzskata, ka šoreiz šī argumentācija nav piemērojama, jo Dānijas iestādes nav pierādījušas, ka Combus saimnieciskā darbība būtu tik cieši saistīta ar pārējām valsts saimnieciskās darbības jomām (jo īpaši citu uzņēmumu īpašnieka statusā, kuru īpaša saistība ar Combus nav pierādīta), lai nonāktu pie šāda secinājuma. Trūkstot citiem argumentiem, Komisija jo īpaši nav pārliecināta, ka Combus liktenis būtu ievērojami ietekmējis citu valsts uzņēmumu novērtējumu, kura pamatā parasti ir katra atsevišķā uzņēmuma rādītāji.

(292)

Komisiju nepārliecina arī argumentācija, ka Combus bankrots būtu nācis par sliktu valsts kā ieguldītāja reputācijai un pārmērīgi apdraudējis valsts privatizācijas programmu, izraisot šaubas par bijušo civildienesta ierēdņu drošību darba tirgū. Runājot par pirmo apgalvojumu, mērķtiecīgi ieguldītāji reizēm secina, ka nerentabla darbība jāizbeidz; runājot par otru apgalvojumu, arguments, ka valstij bija jāmaksā civildienesta ierēdņiem par pāreju uz privātiem līgumiem un turklāt jāturpina segt izmaksas, lai nodrošinātu ierēdņiem pastāvīgu darbu, šķiet diezgan pretrunīgs.

(293)

Attiecībā uz 2001. gada pasākumu Komisija atzīmē, ka pēc Arriva sākotnējā piedāvājuma 2000. gada rudenī Dānijas valdība ir izvērtējusi dažādos Dānijai pieejamos Combus attīstības variantus, proti, pakāpenisku likvidāciju piecos gados, darbības turpināšanu sešus gadus ar izdevīgākiem līgumiem, darbības turpināšanu vienu gadu bez parādu refinansēšanas, tūlītēju bankrotu un Arriva pirkšanas piedāvājumu. Šā pētījuma rezultāti, ar kuriem var iepazīties šā lēmuma 5. tabulā, liecina, ka darbības turpināšana vienu gadu neapšaubāmi bija pievilcīgākais variants (pozitīva vērtība DKK 71 miljons), kam sekoja pakāpeniska likvidācija piecos gados (DKK – 331 miljons) un darbības turpināšana sešus gadus ar jauniem, izdevīgākiem līgumiem (DKK – 315 miljoni). Pārdošanas vērtība saskaņā ar Arriva sākotnējo piedāvājumu bija DKK – 390 miljoni.

(294)

Nav informācijas, ka Dānijas valdība būtu atkārtojusi šo izvērtējumu pēc tam, kad Arriva piedāvāja izdevīgākus nosacījumus. Ņemot vērā, ka 2001. gada pasākumā Dānijas valdības ieguldītā summa, proti, DKK 140 miljoni kopā ar neierobežotām garantijām un ierobežotām garantijām DKK 58,9 miljonu apmērā, ir ievērojami lielāka nekā pētījumā izvērtētajā pirmajā variantā, Komisija uzskata, ka, pieņemot lēmumu par 2001. gada pasākumu, Dānijas iestādes nevarēja pamatoti gaidīt, ka privāts ieguldītājs būtu rīkojies tāpat.

(295)

Komisija noraida argumentus attiecībā uz grupas novērtējumu un Dānijas valdības tēla aizsardzību to pašu iemeslu dēļ, kas minēti saistībā ar 1999. gada pasākumiem.

(296)

Attiecībā uz 2001. gada pasākumu Komisija secina, ka privāts ieguldītājs nebūtu rīkojies tāpat kā Dānijas valdība.

(297)

Saskaņā ar Altmark spriedumu “šis noteikums neattiecas uz valsts subsīdijām, kuru nolūks ir nodrošināt regulārus pilsētas, piepilsētas vai reģionālus transporta pakalpojumus, ja šīs subsīdijas ir uzskatāmas par atbalstu saņemošajiem uzņēmumiem piešķirtu kompensāciju par pakalpojumiem, ko tie sniedz, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu saistības” (46). Šajā sakarā EKT ir definējusi četrus nosacījumus, kas jāievēro, lai valsts subsīdijas varētu atzīt par “sabiedrisko pakalpojumu saistību kompensāciju”.

(298)

Taču Combus spriedumā PIT ir paziņojusi, ka šajā gadījumā vismaz viens no šiem nosacījumiem nav ievērots, jo faktori, uz kuriem pamatojās pārstrukturēšanas pasākuma summas aprēķins, nebija objektīvi un pārredzami noteikti pirms sabiedrisko pakalpojumu līgumu noslēgšanas (47).

(299)

Tādējādi attiecībā uz Dānijas valdības īstenoto Combus pārstrukturēšanas pasākumu Altmark judikatūru nevar piemērot (48).

(300)

Tādējādi gan 1999. gada, gan 2001. gada pasākums deva Combus ekonomiskas priekšrocības.

(301)

Turklāt, lai pasākumu varētu uzskatīt par atbalstu, tam ir jārada konkurences traucējumi un jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(302)

Šajā sakarā, pirmkārt, jāievēro, ka valsts subsīdijas, ko piešķir uzņēmumam, kurš sniedz tikai vietējus vai reģionālus transporta pakalpojumus un nesniedz transporta pakalpojumus ārpus izcelsmes valsts, tomēr var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(303)

Altmark spriedumā Tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, “[j]a dalībvalsts piešķir valsts subsīdijas kādam uzņēmumam, šā uzņēmuma sniegto transporta pakalpojumu apjoms šā iemesla dēļ var saglabāties vai palielināties tādējādi, ka citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem ir mazākas iespējas sniegt transporta pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts tirgū (šajā sakarā sk. 19. punktu spriedumā lietā 102/87, Francija pret Komisiju, 1988, ECR 4067; 26. punktu spriedumā lietā C-305/89, Itālija pret Komisiju, 1991, ECR I-1603, un 40. punktu spriedumā lietā Spānija pret Komisiju)” (49).

(304)

Vairākas dalībvalstis no 1995. gada ir sākušas vienpusēji atvērt dažus transporta tirgus konkurencei, ļaujot tajos ienākt citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, līdz ar to virkne uzņēmumu jau piedāvā pilsētas, piepilsētas vai reģionālus transporta pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav to izcelsmes valstis (50).

(305)

Dānijā 1990. gadā sāktā autobusu satiksmes tirgus ierobežojumu atcelšana ir mainījusi autobusu satiksmes pakalpojumu tirgu no rezervēta tirgus uz konkurencei atvērtu tirgu. Gan Dānijas, gan citi ES uzņēmumi, kas vēlas sniegt pakalpojumus, var piedalīties reģionālo valsts pārvaldes iestāžu un vietējo pašvaldību izsludinātajos konkursos. Līdzīgi noteikumi ir spēkā citās dalībvalstīs – piemēram, Arriva darbojas arī Zviedrijā un Nīderlandē.

(306)

Vienlaikus ar autobusu satiksmes tirgus liberalizāciju Dānijā un pārējās dalībvalstīs Kopienas līmenī ir stājusies spēkā Direktīva 92/50/EEK, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir pienākums izsludināt konkursus par autobusu satiksmes sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Ņemot vērā Direktīvu 92/50/EEK, EKT Concordia lietā ir atzinusi, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūru koordinācija Kopienas līmenī ir vajadzīga, lai likvidētu šķēršļus pakalpojumu un preču brīvai apritei (51).

(307)

Tā kā autobusu satiksmes tirgus Kopienā ir daļēji liberalizēts, jo vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas vienpusējus lēmumus par autobusu satiksmes tirgus atvēršanu, vienlaikus stājoties spēkā Direktīvai 92/50/EEK, tirgū starp pakalpojumu sniedzējiem valda konkurence.

(308)

Līdz ar to pārstrukturēšanas pasākums var uzlabot Combus un tā pircēja stāvokli tirgū attiecībā pret konkurentiem ES, tādējādi iespaidojot gan konkurenci starp uzņēmumiem, gan tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(309)

Komisija secina, ka pārstrukturēšanas pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(310)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu valsts atbalsts principā nav saderīgs ar kopējo tirgu. Šajā gadījumā valsts atbalsts tomēr varētu būt saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69 vai EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā noteikts 1999. gada Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Citi saderīguma noteikumi šajā gadījumā nav piemērojami.

(311)

Lēmumā par procedūras sākšanu (90. līdz 96. apsvērumā) īsumā ir izklāstīts, kāpēc pārstrukturēšanas atbalstu, ko Dānijas valsts ir piešķīrusi Combus, nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 73. pantu un Regulu (EEK) Nr. 1169/91. Komisijas argumentāciju šajā jautājumā nav apstrīdējusi ne Dānijas valdība, ne trešās personas.

(312)

Tāpēc, pamatojoties uz lēmumā par procedūras sākšanu minētajiem iemesliem, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 73. pantu un Regulu (EEK) Nr. 1191/69.

(313)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”.

(314)

Pamatojoties uz šo pantu, Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Sākotnējās pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai Komisija pieņēma 1994. gadā (52). Jaunu pamatnostādņu variantu pieņēma 1999. gadā (4), bet pēdējais pamatnostādņu variants pieņemts 2004. gadā (53).

(315)

Saistībā ar šo pamatnostādņu piemērošanu ratione temporis 2004. gada pamatnostādņu 103. un 104. punktā ir teikts attiecībā uz nepaziņotu atbalstu:

“ja atbalsta daļa vai viss atbalsts ir piešķirts pēc pamatnostādņu publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija izskata, vai ir saderīgs ar kopējo tirgu jebkāds glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas un tādēļ ir pretrunā ar Līguma 88. panta 3. punktu”.

(316)

Komisijas 1999. gada pamatnostādņu 100. un 101. punkta saturs neatšķiras no 2004. gada pamatnostādnēm.

(317)

Combus 1999. gadā piešķirtais atbalsts ir nepaziņots atbalsts. Tas ir piešķirts pirms 1999. gada pamatnostādņu stāšanās spēkā. Tāpēc 1999. gada pasākumam piemēro 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnes.

(318)

Komisijas 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.2.2. iedaļā ir izklāstīti šādi nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta atļaušanai:

(319)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.2.2.A punktā ir minētas šādas prasības:

“Saskaņā ar nosacījumu sine qua non ikvienam pārstrukturēšanas plānam mērenā termiņā ir jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja un uzņēmums jāatveseļo, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem par turpmākiem darbības apstākļiem. Pārstrukturēšanas atbalsts tādēļ ir jāsaista ar dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas/atveseļošanas programmu, kas jāiesniedz Komisijai, norādot visu būtisko informāciju. Plānam samērīgā laikposmā ir jāatjauno uzņēmuma konkurētspēja. Dzīvotspējas uzlabošana jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem, kas ietverti pārstrukturēšanas plānā, un uz ārējiem faktoriem, piemēram, cenu un pieprasījuma pieaugumu, kurus uzņēmums nevar jūtami ietekmēt, var pamatoties tikai tad, ja izdarītās tirgus prognozes ir vispāratzītas. Veiksmīgai pārstrukturēšanai ir jāizbeidz darbības, kas turpinātu nest strukturālus zaudējumus.

Lai izpildītu dzīvotspējas nosacījumu, pārstrukturēšanas plānā jāparedz, ka uzņēmums pēc pārstrukturēšanas spēs segt visas izmaksas, tostarp amortizācijas un finanšu izdevumus, un gūt vismaz tādu kapitāla peļņu, lai pārstrukturētajā uzņēmumā vairs nebūtu jāiegulda valsts kapitāls un tas pats saviem spēkiem varētu konkurēt tirgū.”

(320)

Pirms kapitāla ieguldījuma 1999. gadā Kromann & Münter bija iesniedzis Dānijas valdībai plānu, kas ļautu panākt Combus finansiālu atveseļošanu, un Combus vadība bija sagatavojusi darbības pārstrukturēšanas plānu, kas bija oficiāli formulēts KPMG paziņojumā. Tā kā Dānija tolaik uzskatīja, ka tās lēmumā bija ievērots privātā ieguldītāja princips, tā neiesniedza šos dokumentus Komisijai.

(321)

Saistībā ar Combus pārstrukturēšanas plānu un ekonomisko dzīvotspēju procedūras gaitā ir radušies divi jautājumi:

(322)

Komisija uzskata, ka, runājot par pārstrukturēšanas plāna pieejamību, ir jānošķir plāna faktiskā pastāvēšana un tā iesniegšana Komisijai.

(323)

Pārstrukturēšanas plāna faktiskā pastāvēšana. EKT spriedumā lietā Francija pret Komisiju ir teikts, ka pārstrukturēšanas atbalsta piešķīrējas dalībvalsts iestāžu rīcībā, “kad tās piešķīra strīdīgo atbalstu, bija jābūt [Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu] prasībām atbilstošam pārstrukturēšanas plānam (54)”. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka vēlākais laikā, kad Dānija 1999. gadā veica pirmo kapitāla ieguldījumu, tās rīcībā bija jābūt 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu prasībām atbilstošam pārstrukturēšanas plānam.

(324)

Kā aprakstīts iepriekš, 1999. gada kapitāla ieguldījuma pamatā bija aplēses par Combus vajadzīgo kapitālu un pārstrukturēšanas plāns, ko bija sagatavojusi juridiskā firma Kromann & Münter un Combus vadība. Pārstrukturēšanas plāns paredzēja, ka Combus 2001. gadā atgūs ekonomisko dzīvotspēju, ja uzņēmumā ieguldīs kapitālu DKK 300 miljonu apmērā un ja tā vadība īstenos paredzētos pārstrukturēšanas pasākumus. Pamatojoties uz šo pārstrukturēšanas plānu, Dānijas Transporta ministrija sagatavoja 1999. gada 27. maija konfidenciālo lēmumu, kas atļāva veikt kapitāla ieguldījumu.

(325)

Komisija secina, ka Dānija piešķīra pārstrukturēšanas atbalstu Combus tikai pēc tam, kad Dānijas valdībai bija pieejams pārstrukturēšanas plāns. Atliek atbildēt uz jautājumu, vai šis pārstrukturēšanas plāns atbilst 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu prasībām.

(326)

Pārstrukturēšanas plāna iesniegšana Komisijai. Dānijas valdība ir pareizi norādījusi, ka EKT iesniegtajos argumentos lietā Francija pret Komisiju Komisija apgalvoja, ka “Francijas valdība neiesniedza Komisijai ticamu pārstrukturēšanas plānu” un ka “kopš procedūras sākuma šādu plānu Komisijai nav iesniegušas arī Francijas iestādes” (55). No šā argumenta, ko Tiesa nav apstrīdējusi, izriet, ka pārstrukturēšanas plānam jābūt pieejamam Komisijai vēlākais dienā, kad Komisija pieņem lēmumu.

(327)

Šajā gadījumā Dānijas iestādes 2007. gada aprīlī ir iesniegušas Komisijai pavisam četrus paziņojumus – 1999. gada 26. aprīļa, 1999. gada 15. maija un divus 1999. gada 18. maija paziņojumus. Trīs no šiem paziņojumiem bija sagatavojis Kromann & Münter, bet vienu KPMG. Dānijas iestādes uzskata trīs Kromann & Münter paziņojumus par finanšu pārstrukturēšanas plānu, bet KPMG paziņojumu par darbības pārstrukturēšanas plānu.

(328)

Dānijas valdība ir paziņojusi Komisijai, ka četri iesniegtie Kromann & Münter un KPMG paziņojumi ir pārstrukturēšanas plāns, kas atbilst 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu prasībām.

(329)

Komisija atzīmē, ka KPMG paziņojumā ir vienkārši atkārtoti Combus valdes un vadības nodomi saskaņā ar 1998. gada novembra un 1999. gada aprīļa lēmumu. KPMG norāda, ka nav veicis budžeta analīzi, bet pamatojies uz Combus apsvērumiem. Citiem vārdiem sakot, KPMG nebija pārbaudījis, vai apsvērumi, uz kuriem tas pamatojās, bija reāli. Tāpēc Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns neatbilst nosacījumam, kas paredz, ka plāns jāsagatavo, “pamatojoties uz reāliem apsvērumiem”, jo Dānijas valdība nebija pārbaudījusi, vai apsvērumi ir reāli.

(330)

Turklāt Komisija atzīmē, ka KPMG paziņojumā ir analizētas tikai dažas Combus darbības jomas un analīzes pamatā nav atsevišķi autobusu satiksmes līgumi, bet rezumējoši pieņēmumi par autobusu satiksmes pakalpojumu apgabaliem. Līdz ar to pārstrukturēšanas plāns nav visaptverošs, jo aptver tikai daļu no Combus darbības jomām, un nav pietiekami sīki izstrādāts, jo tā pamatā nav atsevišķi autobusu satiksmes līgumi, kas veido Combus uzņēmējdarbības pamatu.

(331)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka piedāvātie pārstrukturēšanas pasākumi nav sadalīti pa autobusu satiksmes pakalpojumu apgabaliem un ka atsevišķiem pārstrukturēšanas pasākumiem nav noteikti atsevišķi taupības mērķi. Turklāt revidenti nebija pārbaudījuši, vai uzņēmuma vadības plānotie izmaksu ietaupījumi ir reālistiski.

(332)

Trijos finanšu pārstrukturēšanas dokumentos vispār nav aplūkota uzņēmuma darbības pārstrukturēšana. Līdz ar to tie nevar kompensēt KPMG paziņojuma trūkstošās daļas.

(333)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka minētie četri dokumenti, ko Dānija iesniedza kā pārstrukturēšanas plānu, neatbilst 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumiem par pārstrukturēšanas plānu.

(334)

Pamatnostādņu prasībām atbilstošs pārstrukturēšanas plāns ir pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanas nosacījums sine qua non. Tāpēc, neaplūkojot pārējos kritērijus, Komisija secina, ka 1999. gada pasākumu nevar apstiprināt, pamatojoties uz 1994. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(335)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”.

(336)

Pamatojoties uz šo pantu, Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Sākotnējās pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai Komisija pieņēma 1994. gadā (56). Jaunu pamatnostādņu variantu pieņēma 1999. gadā (57), bet pēdējais pamatnostādņu variants pieņemts 2004. gadā (58).

(337)

Saistībā ar šo pamatnostādņu piemērošanu ratione temporis 2004. gada pamatnostādņu 103. un 104. punktā ir teikts attiecībā uz paziņotu atbalstu:

“[p]aziņojumus, ko Komisija reģistrējusi pirms 2004. gada 10. oktobra, izskata saskaņā ar tiem kritērijiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī”.

(338)

Komisijas 1999. gada pamatnostādņu 100. un 101. punkta saturs neatšķiras no 2004. gada pamatnostādnēm.

(339)

Combus 2001. gadā piešķirtais atbalsts ir paziņots atbalsts. Tas piešķirts pirms 2004. gada pamatnostādņu stāšanās spēkā un pēc 1999. gada pamatnostādņu stāšanās spēkā. Tāpēc 2001. gada pasākumam piemēro 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnes.

(340)

Komisijas 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.2. iedaļā ir izklāstīti šādi nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta atļaušanai:

(341)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija ir atzinusi, ka Combus bija grūtībās nonācis uzņēmums 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē. Ne Dānijas valdība, ne Danske Busvognmaend šo atzinumu nav apstrīdējuši. Tādējādi Komisija secina, ka Combus bija grūtībās nonācis uzņēmums.

(342)

Pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas nosacījums ir īstenot pārstrukturēšanas plānu, kas attiecībā uz visiem atsevišķajiem atbalsta pasākumiem jāapstiprina Komisijai. Pārstrukturēšanas atbalsts tādēļ ir jāsaista ar dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas plānu, ko uzņemas īstenot attiecīgā dalībvalsts (59).

(343)

Pārstrukturēšanas plānā jo īpaši:

(344)

Dānijas valdība 2001. gada 8. un 23. janvārī ir nosūtījusi Komisijai Combus pārstrukturēšanas plānu (sīkāku aprakstu sk. II daļā).

(345)

Pievēršoties 2001. gada pārstrukturēšanas plānam un Combus ekonomiskajai dzīvotspējai, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par Combus ekonomisko dzīvotspēju.

(346)

Šajā sakarībā 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 31. līdz 34. punktā ir teikts, ka pārstrukturēšanas plānam “mērenā termiņā ir jāatjauno uzņēmuma dzīvotspēja uz ilgu laiku, pamatojoties uz reāliem apsvērumiem par turpmākiem darbības apstākļiem,” un ka “[d]zīvotspējas uzlabošana jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem, kas ir pārstrukturēšanas plānā, un uz ārējiem faktoriem, piemēram, cenu un pieprasījuma svārstībām, kurus uzņēmējsabiedrība nevar jūtami ietekmēt, var pamatoties tikai tad, ja izdarītās tirgus prognozes ir vispāratzītas”. Pārstrukturēšanai ir “jāizbeidz darbības, kas turpinātu nest strukturālus zaudējumus pat pēc pārstrukturēšanas”.

(347)

Danske Busvognmaend uzskata, ka Combus kā valsts uzņēmums nebija ekonomiski dzīvotspējīgs un varēja par tādu kļūt tikai pēc tā pārdošanas Arriva.

(348)

Combus spriedumā PIT ir atzinusi: “jāuzskata, ka Combus dzīvotspēja saskaņā ar minēto pantu [t.i., EK līguma 87. pantu] un Pamatnostādnēm Komisijas argumentācijā ir nopietni apšaubīta, tomēr Komisija nav uzskatījusi, ka tai būtu jākliedē šīs šaubas, jo EK līguma 73. pants tai šķita pietiekams juridisks pamats, lai atļautu attiecīgo atbalstu. Tā kā uz šo pantu tādā veidā tomēr nevar pamatoties [..], apstrīdētajā lēmumā atļautais maksājums DKK 300 miljonu apmērā vairs nav uzskatāms par likumīgi atļautu. [..] Tādējādi Combus dzīvotspēju nevar uzskatīt par atzītu” (60).

(349)

Šīs šaubas, ko Komisija ir izklāstījusi arī lēmumā par procedūras sākšanu (106. līdz 109. punktā), bija saistītas ar to, ka Komisija nebija atzinusi Combus ekonomisko dzīvotspēju bez tās valsts atbalsta daļas, ko tā sākotnējā lēmumā bija atļāvusi kā sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju. Ievērojot PIT lēmumu, ka šo atbalstu nevarēja atļaut kā sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju, tā secināja, ka Combus ekonomiskā dzīvotspēja sākotnējā lēmumā vairs nav atzīta.

(350)

Kā Dānijas valdība pareizi norāda, PIT nav veikusi pārstrukturēšanas plāna ekonomisko analīzi, lai atceltu Komisijas sākotnējo lēmumu. Gluži pretēji – argumentācija ir formāla un loģiska: tā kā Komisija sākotnējā lēmumā bija nonākusi pie secinājuma par ekonomisko dzīvotspēju, pamatojoties uz to atbalsta daļu, ko tā bija atļāvusi saskaņā ar EK līguma 73. pantu (DKK 328 miljoni) kā sabiedrisko pakalpojumu līgumu kompensāciju, un tā kā PIT bija atzinusi, ka šo atbalsta daļu saskaņā ar šo juridisko pamatu nevarēja atļaut, tā secināja, ka šī atbalsta daļa vairs nav uzskatāma par likumīgi atļautu un ka līdz ar to argumentācijai, kas bija ļāvusi nonākt pie secinājuma par ekonomisko dzīvotspēju, vairs nav loģiska pamata.

(351)

Sākotnējā lēmumā Komisija DKK 328 miljonus no DKK 490 miljoniem bija uzskatījusi par sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju un tikai DKK 162 miljonus par pārstrukturēšanas atbalstu (61). Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija bija nonākusi pie sekojoša secinājuma.

“ Ņemot vērā jau apspriestos pārstrukturēšanas pasākumus un valsts atbalstu saskaņā ar Regulu 1191/69, varētu uzskatīt, ka Combus atgūs dzīvotspēju. Tomēr formāli šī dzīvotspēja neatbilst pamatnostādnēm, jo ir atkarīga no cita valsts atbalsta ”.

(352)

Šajā lēmumā Komisija 1999. un 2001. gada pasākumus uzskata par diviem atsevišķiem pasākumiem. Iepriekšējā iedaļā ir atzīts, ka 1999. gada pasākums, proti, kapitāla palielinājums DKK 200 miljonu apmērā un subordinētais aizdevums DKK 100 miljonu apmērā, ir no Combus atgūstams nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts. Līdz ar to Combus nevarēja atsaukties uz šo summu, lai pierādītu, ka spēs atjaunot ekonomisko dzīvotspēju.

(353)

Arī tad, ja 1999. un 2001. gada pasākumos paredzētā atbalsta kopsumma (61) varbūt būtu ļāvusi Combus no 2006. gada atgūt ekonomisko dzīvotspēju (sk. iepriekš 7. tabulā attēlotās apgrozījuma un peļņas prognozes), ekonomiskās dzīvotspējas atjaunošanas izredzes kļūst nereālas, ja Combus ir jāatmaksā Dānijas valdībai DKK 300 miljonus kā nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts.

(354)

Komisija secina, ka arī tad, ja saskaņā ar 2001. gadā iesniegto pārstrukturēšanas plānu Combus būtu spējis no 2006. gada atgūt ekonomisko dzīvotspēju, šīs izredzes bija kļuvušas nereālas pēc tam, kad 1999. gada pasākumi bija atzīti par nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu.

(355)

Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plāns nenodrošina Combus ekonomisko dzīvotspēju, jo tā pamatā ir kļūdainais pieņēmums, ka Combus nav jāatmaksā Dānijas valdībai 1999. gadā saņemtais nelikumīgais un nesaderīgais valsts atbalsts.

(356)

Komisijas 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 35. līdz 39. punktā ir izklāstīti šādi nosacījumi:

“c)   Izvairīšanās no pārmērīgiem konkurences traucējumiem

(357)

Lēmumā par procedūras sākšanu (110. līdz 115. apsvērumā) Komisija šaubījās, vai šajā gadījumā īpaši apstākļi ļauj neveikt pasākumus, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurentiem.

(358)

Komisija jo īpaši pieļāva iespēju, ka Combus varētu pārdot dažus sabiedrisko pakalpojumu līgumus. Combus sabiedrisko pakalpojumu līgumu termiņi pakāpeniski beidzās. Līdz 2003. gada beigām bija jābeidzas aptuveni 50 % (līgumu vērtības ziņā) līgumu termiņam. Pēdējā līguma termiņš beidzās 2006. gadā.

(359)

Lēmumā par procedūras sākšanu (113. apsvērumā) Komisija uzsvēra, ka ir svarīgi novērtēt iespējamo pārmērīgo ietekmi uz konkurenci ex tunc, t. i., pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas laikā.

(360)

Šajā sakarībā Komisija ir apgalvojusi, ka Combus būtu varējis izbeigt sabiedrisko pakalpojumu līgumus saskaņā ar 14. panta 4. punktu Regulā (EEK) Nr. 1191/69 un ka tas varētu būt piemērots kompensācijas pasākums.

(361)

Atbildē uz sākotnējo vēstuli Dānija noliedz šādu iespēju. Minētajā 14. panta 4. punktā ir teikts:

“Katrs uzņēmums, kas plāno pārtraukt sabiedrībai nepārtraukti un regulāri sniegtus transporta pakalpojumus, kuri nav paredzēti līgumā vai sabiedrisko pakalpojumu saistībā, vai ieviest būtiskas pārmaiņas šajos pakalpojumos, par to paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentām iestādēm, vēlākais, trīs mēnešus iepriekš. Kompetentās iestādes var izlemt atteikties no šāda paziņojuma pieprasīšanas. Šis noteikums neskar citas attiecīgajā valstī pieņemtas procedūras attiecībā uz transporta pakalpojumu pārtraukšanas vai pārmaiņu tiesību piešķiršanu”  (62).

(362)

Tādējādi saskaņā ar 14. panta 4. punktu var pārtraukt sniegt tikai tos transporta pakalpojumus, kas nav paredzēti līgumu sistēmā vai noteiktajā sabiedrisko pakalpojumu saistību sistēmā. Šīs lietas fakti skaidri liecina, ka Combus līgumi bija paredzēti līgumu sistēmā (63). Ja Combus būtu vienpusēji izbeidzis ar pašvaldībām un reģionālajām iestādēm noslēgtos sabiedrisko pakalpojumu līgumus, šīs iestādes būtu vērsušās tiesā ar civilprasībām.

(363)

Komisija secina, ka Dānijas valdības arguments par to, ka Combus nevarēja izbeigt noslēgtos līgumus saskaņā ar 14. panta 4. punktu, ir pamatots.

(364)

Tomēr Komisija piebilst, ka Combus acīmredzami būtu varējis pārdot sabiedrisko pakalpojumu līgumus, jo Arriva pārdeva aptuveni 50 % līgumu Connex tikai dažus mēnešus pēc Combus iegādes.

(365)

Pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas laikā Dānijas valdība nelika Combus cedēt nevienu sabiedrisko pakalpojumu līgumu – uzņēmums varēja paturēt visus noslēgtos līgumus. No Dānijas valdības finanšu konsultanta Alfred Berg sagatavotajiem paziņojumiem izriet, ka valdība tā rīkojās ar nolūku, jo cerēja uz augstāku en bloc pārdošanas cenu.

(366)

Lietas izvērtējumu neietekmē tas, ka pēc 50 % Combus aktīvu pārdošanas Connex 2001. gada maijā Combus faktiski tika sadalīts divās daļās. Lēmumā par izmeklēšanas procedūras sākšanu Komisija jau ir skaidrojusi, ka šo sašķelšanu nevar uzskatīt par pietiekamu kompensācijas pasākumu (64), jo saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem Arriva nebija juridiska pienākuma pārdot daļu aktīvu. Turklāt Komisija atzīmē, ka aktīvu pārdošana notika nevis saskaņā ar atklātu, pārredzamu un godīgu procedūru, bet Arriva un Connex ekskluzīvu sarunu rezultātā.

(367)

Komisija secina, ka Dānija nav veikusi nekādus kompensācijas pasākumus, lai izvairītos no pārmērīgiem konkurences traucējumiem, lai gan šajā ziņā tai bija vismaz viena iespēja, proti, tā varēja pārdot vismaz daļu Combus sabiedrisko pakalpojumu līgumu konkurentiem saskaņā ar atklātu, pārredzamu un godīgu procedūru.

(368)

Ņemot vērā, ka Combus pārdošanas laikā Combus un Arriva piederēja ievērojama tirgus daļa Dānijas autobusu satiksmes pakalpojumu tirgū, Komisija uzskata, ka pilnīgais kompensācijas pasākumu trūkums Dānijas autobusu satiksmes pakalpojumu tirgū ir radījis pārmērīgus konkurences traucējumus. Tāpēc Komisija uzskata, ka 2001. gada pasākums neatbilst 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 35. līdz 39. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(369)

Komisija secina, ka 2001. gada pasākumi neatbilst vismaz diviem no 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs izklāstītajiem nosacījumiem, proti, nosacījumam par “ekonomisko dzīvotspēju” un nosacījumam par “izvairīšanos no pārmērīgiem konkurences traucējumiem”.

(370)

Tāpēc nav vajadzības analizēt pārējos nosacījumus, lai secinātu, ka 2001. gada pasākumi nav saderīgi ar kopējo tirgu.

(371)

Komisija uzskata, ka 1999. gada pasākums un 2001. gada pasākums, ko Dānija ir īstenojusi Combus labā, saskaņā ar Līguma noteikumiem nav saderīgi ar kopējo tirgu.

(372)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pants paredz:

“Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (turpmāk – “atgūšanas lēmums”). Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Kopienas tiesību vispārēju principu.”

(373)

Tāpēc jāpārbauda, vai šajā gadījumā atbalsta atgūšana nebūtu pretrunā kādam Kopienas tiesību vispārējam principam. Šajā gadījumā rodas jautājums, vai Komisijas sākotnējais lēmums, ar kuru tā apstiprināja 1999. gada un 2001. gada pasākumus, nevarēja radīt Combus tiesības uz tiesisko paļāvību.

(374)

Komisija 2005. gada 2. marta Lēmumā 2005/786/EK par Vācijas uzņēmumam Chemische Werke Piesteritz piešķirto valsts atbalstu (65) ir noteikusi, ka gadījumos, kad pozitīvs Komisijas lēmums noteiktajā termiņā ir apstrīdēts un PIT to ir atcēlusi, Kopienas tiesību vispārējie principi un jo īpaši tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības princips neizslēdz atbalsta atgūšanu.

(375)

Pretējā gadījumā Kopienas tiesu veiktā Kopienas iestāžu pieņemto tiesību aktu tiesiskuma kontrole saskaņā ar EK līguma 220. pantu, 230. panta pirmo daļu un 233. pantu kļūtu neefektīva.

(376)

Nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts jāatgūst no uzņēmumiem, kas no tā guvuši faktisku labumu (66). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka viens no atbalsta saņēmējiem bija Combus, kas turpina pastāvēt.

(377)

Rodas jautājums, vai pienākums atmaksāt atbalstu būtu jāpaplašina, attiecinot to uz citiem uzņēmumiem. Šajā gadījumā Combus akcijas pārdeva uzņēmumam Arriva Denmark a/s, un Combus kļuva par 100 % Arriva Denmark a/s meitasuzņēmumu.

(378)

Pēc šā darījuma Combus ir pārdevis visus tā uzskaitē esošos aktīvus un saistības citam Arriva Denmark a/s 100 % meitasuzņēmumam Arriva Scandinavia a/s apmaiņā pret vienu Arriva Scandinavia akciju ar nominālo vērtību DKK 1 000. Pēc šā darījuma Arriva Scandinavia a/s ir pārdevis apmēram 50 % Combus aktīvu Connex.

(379)

Tātad pēc nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta piešķiršanas ir noslēgts viens akciju darījums un vēl divi aktīvu darījumi. Turpmākajos punktos ir izklāstīts, kā šie darījumi ietekmē atbalsta atgūšanu.

(380)

Eiropas tiesas ir sniegušas dažus norādījumus par nosacījumiem, kādos pienākums atmaksāt atbalstu jāpaplašina, attiecinot uz citiem uzņēmumiem, kas nav nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta sākotnējie saņēmēji. Runājot par tāda uzņēmuma akciju nodošanu, kam jāatmaksā nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts (akciju darījumiem), EKT ir noteikusi, ka šāda uzņēmuma akciju pārdošana trešai personai neietekmē atbalsta saņēmēja pienākumu atmaksāt šādu atbalstu (67). Ja ir iespējams konstatēt, ka akciju pircējs par šā uzņēmuma akcijām ir samaksājis tirgū valdošo cenu, nevar uzskatīt, ka tas būtu guvis labumu no priekšrocībām, kas varētu būt valsts atbalsts (68).

(381)

Šajā gadījumā Combus pārdošana Arriva Denmark a/s bija šāds akciju darījums. Tāpēc rodas jautājums, vai Arriva Denmark a/s par Combus samaksāja tirgus cenu.

(382)

Šajā kontekstā Komisija pirmām kārtām atzīmē, ka pirms pārdošanas bija izsludināts pārredzams, atklāts un nediskriminējošs publisks konkurss un Arriva Denmark a/s bija iesniedzis izdevīgāko piedāvājumu. Tā ir pirmā pārliecinošā pazīme, kas liecina, ka Arriva Denmark a/s par Combus ir samaksājis tirgus cenu.

(383)

Turklāt Komisija ir lūgusi neatkarīgu finanšu ekspertu Ecorys Netherlands BV (turpmāk tekstā – “Ecorys”) noteikt Combus finansiālo vērtību laikā, kad to iegādājās Arriva Denmark a/s. Šajā uzdevumā Ecorys Netherlands BV ir sadarbojies ar neatkarīgu Dānijas transporta konsultantu firmu Cowi a/s.

(384)

Ecorys sagatavotā novērtējuma ziņojuma pamatā ir uzņēmumu vērtēšanas praksē ierastā diskontētās naudas plūsmas metode. Ecorys ir noteicis Combus2001. gada 1. janvāra vērtību, pamatojoties uz informāciju, kas tolaik bija pieejama pircējam, t. i., Arriva Denmark a/s. Šajā informācijā jo īpaši ietilpst pēc Arriva Denmark a/s pieprasījuma sagatavotie padziļinātās izpētes ziņojumi un informācija, kas padziļinātās izpētes laikā bija pieejama datu telpā.

(385)

Ecorys ir analizējis trīs attīstības variantus: pesimistisko, bāzes un optimistisko variantu. Šie varianti īsumā ir šādi.

“Bāzes variantā pieņemts, ka Combus apgrozījuma līmenis ir stabils, darbības efektivitāte nedaudz – par vienu procentu gadā – uzlabojas un uzņēmums iegulda līdzekļus, lai aizstātu novecojušos autobusus (8 gadus vecus pilsētas autobusus, 12 gadus vecus pārējos autobusus). Bankas piekrīt nodrošināt 50 procentus vajadzīgā finansējuma.

Pesimistiskajā variantā stabili saglabājas uzņēmuma tirgus daļa, bet Combus nespēj iegūt jaunus līgumus un apgrozījums samazinās. Rezultātā jauni ieguldījumi nav vajadzīgi, jo novecojušos autobusus aizstāj liekie autobusi. Turklāt šajā variantā ir pieņemts, ka bankas piekrīt nodrošināt tikai 25 procentus vajadzīgā finansējuma.

Optimistiskajā variantā pieņemts, ka aizdevēji darījuma dienā piekrīt norakstīt uzņēmuma parādus DKK 340 miljonu apmērā. Tirgus daļa īslaicīgi palielinās, pateicoties konkursa kārtībā iegūtiem līgumiem Ārhusas un Odenses reģionā, un, tā kā stabili saglabājas uzņēmuma tirgus daļa, apgrozījums nedaudz – par vienu procentu gadā – pieaug. Combus spēj uzlabot darbības rādītājus līdz nozares standartiem, tāpēc pieaug darbības efektivitāte un samazinās izmaksas. Jāiegulda līdzekļi, lai aizstātu novecojušos autobusus un paplašinātu autobusu parku. Bankas piekrīt nodrošināt 50 procentus vajadzīgā finansējuma.”

(386)

Ecorys novērtējuma ziņojumā atsevišķi aplūkota Combus uzņēmuma vērtība un pamatkapitāla vērtība. Uzņēmuma vērtība ir Combus kā uzņēmuma vērtība, pieņemot, ka tā finansēšana ir efektīva (analogu uzņēmumu līmenī). Pamatkapitāla vērtība atbilst Combus akciju vērtībai saskaņā ar faktisko finansējumu. Attiecībā uz uzņēmuma vērtību Ecorys secina:

“Analīze rāda, ka Combus kā uzņēmuma vērtība 2001. gada janvārī bija no mīnus DKK567 miljoniem [pesimistiskajā variantā] līdz plus DKK1 297 miljoniem [optimistiskajā variantā], bet visticamāk DKK426 miljoni [bāzes variantā].

Tas liecina, ka Combus kā uzņēmums ir dzīvotspējīgs, ja pieņem, ka tā finansēšana ir efektīva (analogu uzņēmumu līmenī), lai gan jāievēro daži nosacījumi, lai uzņēmums sasniegtu plānotos ienākumus. Nosacījumi ir šādi.

(387)

Attiecībā uz pamatkapitāla vērtību Ecorys secina:

“ Combus akciju vērtība tolaik [t.i., 2001. gada 1. janvārī] bija no mīnus DKK 845 miljoniem [pesimistiskajā variantā] līdz plus DKK 140 miljoniem [optimistiskajā variantā], bet visticamāk mīnus DKK 543 miljoni [bāzes variantā].

Pamatkapitāla vērtība bija ievērojami zemāka par uzņēmuma vērtību galvenokārt tāpēc, ka attiecībā uz uzņēmuma vērtību ir pieņemts, ka finansēšana ir efektīva. Taču Combus uzņēmējdarbības straujās izaugsmes finansēšana bija ļoti neefektīva, proti, tās pamatā lielā mērā bija aizdevumi, novedot pie tādas aizņēmumu un pašu līdzekļu attiecības, kas bija ļoti tālu no nozares standartiem.”

(388)

Arriva Denmark a/s iegādājās Combus par negatīvu pirkuma cenu DKK 340 miljonu apmērā. Tātad Arriva piekrita maksāt cenu, kas par DKK 203 miljoniem pārsniedza visticamāko uzņēmuma vērtību. Ecorys izsaka pieņēmumus par Arriva motivāciju un secina sekojošo.

“Acīmredzot Arriva bija pārliecināts, ka spēs panākt uzņēmuma darbības uzlabojumus un saglabāt apgrozījuma līmeni, pārsniedzot visticamāko uzņēmuma vērtību, kas saskaņā ar šo pētījumu ir mīnus DKK534 miljoni. Jādomā, ka Arriva cerēja uz sinerģiju peļņu, kas šajā pētījumā nav aplūkota.”

(389)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka Combus akciju pircējs Arriva Denmark a/s par akcijām samaksāja vismaz valdošo tirgus cenu. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka tas būtu guvis labumu no priekšrocībām, ko varētu uzskatīt par valsts atbalstu.

(390)

EKT uzskata, ka atbalsta atgūšanas rīkojumu var paplašināt, attiecinot uz trešo uzņēmumu, ja šis uzņēmums ir izveidots, lai apietu atgūšanas rīkojumu (69). Raksturīgi apiešanas gadījumi ir tādi, kuros pārņemšana neatspoguļo saimniecisko loģiku, vienīgi nolūku padarīt atgūšanas rīkojumu nederīgu (70). Kā norāda EKT, “par šādu gadījumu var runāt, ja pēc Komisijas izmeklēšanas vai lēmuma par kādu uzņēmumu, uz kuru attiecas darbības nepārtrauktības princips, to pašu personu kontrolē esošs cits uzņēmums pārņem šā uzņēmuma aktīvus un saistības par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, vai izmantojot nepārredzamas procedūras. Šādu darījumu var noslēgt, lai aktīviem nevarētu piemērot Komisijas lēmumu un attiecīgā saimnieciskā darbība varētu turpināties nenoteiktu laiku” (71).

(391)

Ja Komisija konstatē, ka aktīvu darījuma nolūks ir apiet valsts atbalsta atgūšanu, tai jāpieprasa, lai atgūšana neaprobežotos ar sākotnējo uzņēmumu, bet tiktu paplašināta, attiecinot uz uzņēmumu, kas turpina sākotnējā uzņēmuma darbību, izmantojot pārņemtos ražošanas līdzekļus, ja noteikti pārņemšanas elementi norāda uz saimnieciskās darbības nepārtrauktību abu uzņēmumu starpā. Lai noskaidrotu, vai ir notikusi atgūšanas rīkojuma apiešana, izmanto objektīvu kritēriju kopumu, kas ietver pārņemšanas nolūku (aktīvi un saistības, darbaspēka nepārtrauktība, apkopoti aktīvi utt.), nodošanas cenu, pārņemošā uzņēmuma un sākotnējā uzņēmuma akcionāru vai īpašnieku identitāti, nodošanas laiku (pēc izmeklēšanas sākuma, pēc procedūras sākuma vai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas) un, visbeidzot, darījuma saimniecisko loģiku (72).

(392)

PIT to ir apstiprinājusi 2009. gada 1. jūlijā pieņemtajā spriedumā Lietā T-291/06 Operator ARP pret Komisiju (73), kurā ir teikts, ka to saimniecisko vienību loka, kas ir solidāri atbildīgas par atbalsta atmaksu, paplašināšana ir pamatojama tikai tad, ja aktīvu nodošana rada atbalsta atgūšanas rīkojuma neizpildes risku, un jo īpaši tad, ja pēc aktīvu nodošanas atbalsta sākotnējais saņēmējs paliek par “tukšu čaulu”, no kuras nav iespējams atgūt nelikumīgo atbalstu.

(393)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (74), ciktāl atbalsts nav atgūts pilnā apmērā, attiecīgā dalībvalsts nedrīkst pieļaut nekādu aktīvu nodošanu, ko neveic pēc tirgus nosacījumiem un/vai ko organizē tā, lai apietu atgūšanas lēmumu.

(394)

Tādēļ, piemērojot šos kritērijus, ir jāpārbauda, vai Combus un Arriva Scandinavia a/s aktīvu darījuma nolūks nebija apiet atgūšanas lēmumu.

(395)