1.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/20

(1)

Ar 2007. gada 3. oktobra un 2007. gada 19. novembra elektroniskā pasta vēstulēm Īrijas iestādes paziņoja Komisijai par grozījumu pašreizējā tonnāžas nodokļa shēmā N 504/02, ko Komisija sākotnēji apstiprinājusi 2002. gada 11. decembrī (2).

(2)

Ar 2008. gada 16. janvāra vēstuli (3) Komisija informēja Īriju par lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz grozījumu minētajā shēmā.

(3)

Lēmumu 2008. gada 14. maijā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Īrija iesniedza apsvērumus 2008. gada 29. februārī. No ieinteresētajām personām Komisija apsvērumus nesaņēma.

(4)

Īrijas tonnāžas nodoklis, ko ieviesa 2002. gadā, ir “nodokļu shēma, ko piemēro kuģniecības sabiedrībām, kuras nodarbojas ar jūras pārvadājumiem. Prasībām atbilstošas sabiedrības var izvēlēties, ka to kuģniecības darbības apliek ar nodokli, pamatojoties uz flotes neto tonnāžu, nevis uz faktisko peļņu. Prasībām atbilstošām sabiedrībām režīms jāizvēlas trīs gados no tiesību akta spēkā stāšanās dienas. Sabiedrībām, kas izvēlējušās tonnāžas nodokļa shēmu, tā jāpiemēro desmit gadus (tonnāžas nodokļa periods).

Ja vairākas prasībām atbilstošas Īrijas sabiedrības pieder pie vienas sabiedrību grupas, tonnāžas nodokļa shēma jāizvēlas visām sabiedrībām. Komercdarbības, uz kurām neattiecas tonnāžas nodoklis, apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas parastajiem noteikumiem.

Saskaņā ar […] tonnāžas nodokļa shēmu prasībām atbilstošām kuģniecības sabiedrībām nodokļa apmēru nosaka, pamatojoties uz prasībām atbilstošās flotes neto tonnāžu. Uz visām atbilstīgajām darbībām attiecināmos apliekamos ienākumus katram kuģim, kam piemēro tonnāžas nodokli, nosaka kā fiksētu kopsummu, kuru aprēķina atkarībā no kuģa neto tonnāžas – par katrām 100 neto tonnām (NT) un par katru iesākto 24 stundu periodu neatkarīgi no tā, vai kuģis atrodas vai neatrodas ekspluatācijā:

Šādi aprēķinātiem ienākumiem piemēro Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokļa standarta likmi 12,5 % apmērā.” (5)

(5)

Viens no “priekšnoteikumiem iekļaušanai [2002. gada] tonnāžas nodokļa shēmā ir tas, ka prasībām atbilstošo kuģu daļa, kas ir pašas kuģniecības sabiedrības īpašumā un izteikta kuģu tonnāžā, nedrīkst būt mazāka par 25 % no visu prasībām atbilstošo sabiedrības kuģu tonnāžas. Iekļaušanai un palikšanai tonnāžas nodokļa shēmā ir izvirzīts noteikums, ka sabiedrības fraktēto kuģu tonnāža [attiecas arī uz laika fraktēšanu] nedrīkst pārsniegt 75 % no visu ekspluatējamo, prasībām atbilstošo kuģu neto tonnāžas. Grupas gadījumā fraktēšanas ierobežojums ir 75 % no visu prasībām atbilstošo grupas sabiedrību ekspluatējamo, prasībām atbilstošo kuģu kopējās neto tonnāžas. “Fraktēt kuģi” nozīmē nomāt to kopā ar apkalpi, ko nodrošinājis fraktētājs, pretēji berbouta fraktēšanas definīcijai, saskaņā ar kuru kuģa apkalpe jānodrošina nomniekam.” (6)

(6)

Īrijas iestādes gatavojas atcelt laika fraktēšanas ierobežojumu. Saskaņā ar paziņojumu sabiedrība vai sabiedrību grupa tādā veidā varētu izmantot tonnāžas nodokļa shēmas priekšrocības arī tad, ja tām nepiederētu neviens kuģis. Īrijas iestādes uzskata, ka ierobežojums jāatceļ vairāku iemeslu dēļ:

(7)

Paziņoto tonnāžas nodokļa tiesību akta grozījumu var piemērot tikai pēc Komisijas apstiprinājuma, bet sākot no grozījuma izdarīšanas valsts tiesību aktā 2006. gada janvārī.

(8)

Grozījums nemaina tonnāžas nodokļa shēmas piemērošanas ilgumu – pašreizējā tonnāžas nodokļa režīma desmit gadu termiņš beidzas 2012. gada 31. decembrī. Kopumā prasībām atbilstošu sabiedrību rīcībā būs tikai 36 mēneši, lai izvēlētos pievienošanos tonnāžas nodokļa shēmai, kļūstot par prasībām atbilstošām sabiedrībām, t. i., ar Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamām sabiedrībām, kas ekspluatē prasībām atbilstošus kuģus un Īrijā veic prasībām atbilstošu kuģu stratēģisko un komerciālo pārvaldību.

(9)

Grozījumu piemēro visām sabiedrībām, kas pašlaik ir tiesīgas izmantot tonnāžas nodokļa režīma priekšrocības, un sabiedrībām vai sabiedrību grupām, kuras atbilst šādām prasībām:

(10)

Īrijas iestādes prognozē, ka no 2006. gada 1. janvāra piemērojamās laika fraktēšanas ierobežojuma atcelšanas izmaksas pirmajā gadā būs aptuveni EUR 5,88 milj. ņemot vērā iepriekšējo tirgus augšupeju. Gaidāms, ka vidējā termiņā (no 2007. līdz 2009. gadam), ienākumiem samazinoties līdz vidējam tirgus līmenim, izmaksas samazināsies līdz aptuveni EUR 1,38 milj.

(11)

Lēmumā par EK līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras sākšanu Komisija apšaubīja Īrijas iestāžu paziņoto grozījumu saderību ar principiem, kas noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam (7) (turpmāk “Pamatnostādnes”). Jo īpaši Komisija apšaubīja Īrijas rīcības saderību, vienpusēji atceļot saskaņā ar tonnāžas nodokļa shēmu atļauto maksimālo uz laiku fraktēto kuģu skaitu. Komisija atzīmēja, ka šādu laika fraktēšanas ierobežojumu pilnīga atcelšana var radīt fiskālu konkurenci starp vairāk vai mazāk pievilcīgām tonnāžas nodokļa shēmām Kopienā. Tā kā Pamatnostādnēs ir apstiprināts, ka šādu fiskālu konkurenci nedrīkst atstāt bez ievērības (8), Īrijas iestāžu ierosinātie grozījumi, kas paredz pilnīgi atcelt laika fraktēšanas ierobežojumus, varētu būt pretrunā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām “kopīgām interesēm”, uz kurām pamatojas tonnāžas nodokļu apstiprinājums.

(12)

Turklāt Komisija pauda šaubas arī par plānotā pasākuma iespējamo piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Tas varētu notikt, ja atbalstu saskaņā ar paziņoto grozījumu piešķirtu no 2006. gada 1. janvāra.

(13)

Ar 2008. gada 29. februāra vēstuli Īrija iesniedza šādus apsvērumus:

(14)

Attiecībā uz atbalsta esību Komisija uzskata, ka ar 2002. gada Lēmumu N 504/02 (9) apstiprinātā Īrijas tonnāžas nodokļa shēma arī pēc paziņotā grozījuma ir uzskatāma par valsts atbalstu.

(15)

Arī pēc laika fraktēšanas ierobežojuma atcelšanas Īrijas iestādes turpinās piešķirt atvieglojumus no valsts līdzekļiem, tādējādi dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, jo pasākums aptver tikai kuģniecības nozari. Šādi atvieglojumi draud radīt konkurences traucējumus un varētu iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šādas kuģniecības darbības parasti ir starptautiskas. Tāpēc arī pēc paziņotā grozījuma Īrijas 2002. gada tonnāžas nodokļa shēma ir uzskatāma par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(16)

Paziņotā pasākuma saderības novērtējuma juridiskais pamats ir Pamatnostādnes.

(17)

Pamatnostādnēs noteikts, ka “valsts atbalsta mērķis kopējā jūras transporta politikā ir veicināt Kopienas flotu konkurētspēju pasaules kuģniecības tirgū. Tāpēc nodokļu atvieglojumu shēmas parasti būtu jāsaista ar Kopienas karogu. Tomēr izņēmuma kārtā tās var apstiprināt arī gadījumos, kad tās piemēro visai flotei, kuru ekspluatē kuģu īpašnieks, kas reģistrēts kādas dalībvalsts teritorijā, kur piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, ja ir pierādīts, ka visu attiecīgo kuģu stratēģiskā un komerciālā pārvaldība faktiski notiek attiecīgajā teritorijā un ka šī darbība ievērojami sekmē saimniecisko darbību un nodarbinātību Kopienā.” (10)

(18)

Pamatnostādnēs nav minēti nekādi ierobežojumi uz laiku fraktētu kuģu iekļaušanai tonnāžas nodokļa shēmās. Agrākos lēmumos Komisija ir apstiprinājusi shēmas, kas aptver sabiedrības, kurās attiecība starp pašas sabiedrības īpašumā esošu (vai uz berbouta līguma pamata fraktētu) un uz laiku vai reisu fraktētu kuģu tonnāžu ir 3 pret 1 (11), 4 pret 1 (12) vai 10 pret 1 (13).

(19)

Šādas attiecības nolūks ir nodrošināt, lai sabiedrības, kam piemēro tonnāžas nodokļa shēmu, ar laiku nekļūtu par vienkāršām kuģu brokeru sabiedrībām, kas neatbild ne par ekspluatējamo kuģu apkalpi, ne tehnisko apkopi. Ja sabiedrības, kam piemēro tonnāžas nodokļa shēmu, ekspluatētu tikai uz laiku vai reisu fraktētus kuģus, tās zaudētu ar kuģu apkalpes un tehnisko apkopi saistīto zinātību, bet tas būtu pretrunā vienam no Pamatnostādņu 2.2. iedaļas pirmās daļas ceturtajā ievilkumā minētajiem mērķiem, proti, “saglabāt un pilnveidot zinātību jūrniecības jomā”.

(20)

Jāatzīst arī, ka šāda attiecība ir sekmējusi vēl viena Pamatnostādņu mērķa sasniegšanu, palīdzot valsts iestādēm kontrolēt, vai krasta darbības, kas attiecas uz kuģiem, kuriem piemēro tonnāžas nodokli, notiek Kopienas/EEZ teritorijā. Jādomā, ka gadījumos, kad kuģi pieder kuģu īpašniekiem, kam piemēro tonnāžas nodokli, vai tiek fraktēti uz berbouta līguma pamata, īpašnieki paši nodrošina apkalpes pārvaldību. Ja abas šīs darbības nodrošina vienā sabiedrībā, fiskālajām iestādēm ir vieglāk pārbaudīt, vai ar kuģiem saistītās krasta darbības notiek Kopienas/EEZ teritorijā. Šajā gadījumā mērķis ir palīdzēt “konsolidēt dalībvalstīs izveidoto jūrniecības klasteri” saskaņā ar Pamatnostādņu 2.2. iedaļas pirmās daļas trešo ievilkumu.

(21)

Tomēr ierobežojuma pilnīgas atcelšanas gadījumā tonnāžas nodokļa režīma priekšrocības varētu izmantot uzņēmumi, kas ekspluatē tikai uz laiku vai reisu fraktētus kuģus. Šajā sakarībā Komisija uzskata, ka paziņotais grozījums nesaskan ar 19. un 20. apsvērumā minētajiem mērķiem. Komisija uzskata, ka attiecībai starp fraktētiem un sabiedrības īpašumā esošiem kuģiem vajadzētu būt vismaz 10 pret 1.

(22)

Ja iepriekš minētie mērķi netiek sasniegti, Komisija uzskata, ka fraktētajiem kuģiem būtu jāpalīdz sasniegt citu Pamatnostādnēs minētu mērķi, proti, veicināt kuģu reģistrāciju vai pārreģistrāciju dalībvalstu reģistros saskaņā ar Pamatnostādņu 2.2. iedaļas pirmās daļas otro ievilkumu. Tādējādi arī tad, ja kuģu apkalpes pārvaldība un tehniskā apkope nenotiek Kopienas/EEZ teritorijā, Komisija varētu pieņemt, ka kopīgās intereses ir aizsargātas, ja attiecīgais kuģis peld ar Kopienas/EEZ valsts karogu.

(23)

Tādējādi Komisija uzskata, ka minētos mērķus var sasniegt, ievērojot šādus nosacījumus:

(24)

Ja ir ievēroti šie nosacījumi, iepriekš minētie Pamatnostādņu mērķi ir sasniegti.

(25)

Lai nepieļautu paziņotā grozījuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, saskaņā ar nesenu judikatūru (14) grozījumu var apstiprināt no 2007. gada 1. janvāra (t. i., no paziņošanas dienas),

a)

fraktētais kuģis ir reģistrēts Kopienas vai EEZ kuģu reģistrā;

b)

fraktētā kuģa apkalpes pārvaldība un tehniskā apkope notiek Kopienas vai EEZ teritorijā.