3.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/3

(1)

Riski, ko cilvēka veselībai rada dihlormetāns (DCM) krāsas noņēmējos, ir izvērtēti vairākos pētījumos (3), kuros secināts, ka visā Kopienā ir nepieciešami riska samazināšanas pasākumi, lai samazinātu riskus, ko cilvēka veselībai rada DCM rūpnieciska, profesionāla lietošana un lietošana plašam patēriņam. Komisijas Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja (CSTEE, vēlāk pārdēvēta par Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCHER)) ir izvērtējusi šo pētījumu rezultātus un apstiprinājusi, ka iedarbība, ko rada DCM, kas izdalās no krāsas noņēmējiem, apdraud cilvēka veselību.

(2)

Lai panāktu augstu veselības aizsardzības līmeni visās lietojuma kategorijās (rūpnieciski, profesionāli un plašai sabiedrībai), būtu jāierobežo DCM saturošu krāsas noņēmēju tirdzniecība un lietošana.

(3)

DCM saturošus krāsas noņēmējus plašas sabiedrības pārstāvji izmanto, lai mājas apstākļos noņemtu krāsas un lakas iekštelpās un ārā. Apmācība vai monitorings nevar garantēt viņiem drošu DCM lietošanu. Tādēļ vienīgais veids, kā efektīvi samazināt DCM saturošu krāsas noņēmēju radītos riskus plašai sabiedrībai, ir aizliegums attiecībā uz plašu sabiedrību laist tirgū, piegādāt un izmantot šādus krāsas noņēmējus.

(4)

Lai nodrošinātu samērīgu samazinājumu visā DCM saturošu krāsas noņēmēju piegāžu ķēdē, būtu jānosaka atšķirīgi datumi aizliegumam laist šo izstrādājumu tirgū pirmo reizi un aizliegumam attiecībā uz galapiegādēm plašai sabiedrībai un profesionāļiem.

(5)

Tā kā plašai sabiedrībai, neskatoties uz aizliegumu, var būt pieejami DCM saturoši krāsas noņēmēji to izplatīšanas ķēdē, kas ir paredzēta rūpnieciskai un profesionālai lietošanai, uz izstrādājuma būtu jābūt brīdinājuma uzrakstam.

(6)

Eiropā pēdējo 18 gadu laikā reģistrētajiem nāves gadījumiem rūpnieciska un profesionāla lietojuma laikā visbiežāk par iemeslu bijusi nepietiekama ventilācija, nepiemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi, nepiemērotas tvertnes un pārmērīga pakļaušana DCM iedarbībai. Tādēļ būtu jānosaka ierobežojumi, lai kontrolētu un samazinātu riskus, kas saistīti ar rūpniecisku un profesionālu lietojumu.

(7)

Uz profesionāļiem vispārīgi attiecas darba ņēmēju aizsardzības tiesību akti. Tomēr daudzas profesionālas darbības bieži veic klientu telpās, kurās bieži nav veikti visi atbilstošie pasākumi, lai pārvaldītu, kontrolētu un samazinātu veselības riskus. Turklāt Kopienas darba ņēmēju aizsardzības tiesību akti neattiecas uz pašnodarbinātajiem, un tādēļ tiem pirms krāsas noņemšanas ar DCM saturošiem krāsas noņēmējiem ir nepieciešama atbilstīga apmācība.

(8)

Tādēļ DCM saturošu krāsas noņēmēju laišana tirgū un lietošana profesionāli būtu jāaizliedz, lai aizsargātu profesionāļu veselību un samazinātu nāves un nelaimes gadījumu skaitu. Tomēr gadījumā, ja DCM aizstāšana šķiet īpaši sarežģīta vai nepiemērota, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai atļaut DCM turpmāku lietošanu sertificētiem profesionāļiem. Dalībvalstis būtu atbildīgas par šādas atkāpes, kuras pamatā būtu obligāta apmācība ar konkrētām prasībām, piešķiršanu un uzraudzību. Taču darba devējiem un pašnodarbinātajiem pirmām kārtām būtu jāizvairās izmantot DCM, to aizstājot ar ķimikāliju vai procesu, kura pielietošana nav bīstama vai ir mazāk bīstama darba ņēmēju veselībai un drošībai.

(9)

Rūpniecībā reģistrēto nāves un nelaimes gadījumu skaits liecina par darba vietas tiesību aktu neatbilstošu ievērošanu attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri izmanto DCM. Pakļaušana DCM iedarbībai joprojām ir ievērojama, tādēļ darba ņēmējiem rūpnieciskās iekārtās būtu jāpiemēro turpmāki riska samazināšanas pasākumi. Būtu jāpieņem preventīvi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu iedarbību un nodrošinātu atbilstību, ja tas ir tehniski iespējams, attiecīgām arodekspozīcijas robežvērtībām, piemēram, efektīva ventilācija darba vietā, pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu DCM iztvaikošanu no iegremdēšanas tvertnēm, pasākumi drošai DCM lietošanai iegremdēšanas tvertnēs, piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi un atbilstīga informācija un apmācība.

(10)

Individuālajiem aizsardzības līdzekļiem būtu jāatbilst Padomes Direktīvai 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (4).

(11)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Padomes Direktīva 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (5).

(12)

Šis lēmums neskar Kopienas tiesību aktus, ar ko nosaka darba ņēmēju aizsardzības minimālās prasības, kuras ietvertas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (6), kā arī uz tās pamata pieņemtajās atsevišķajās direktīvās, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (kodificētā redakcija) (7), un Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (8),