19.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/7

1)

Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Grieķijas stabilitātes programmu laikposmam no 2008. gada līdz 2011. gadam (2).

2)

Grieķija šajā desmitgadē ir piedzīvojusi spēcīgu ekonomisko izaugsmi — 4 % gadā. Paralēli iekšējā un ārējā makroekonomiskā nelīdzsvarotība ir ļoti palielinājusies, kā rezultātā strauji uzkrājies ārējais parāds un valsts parāds palicis diezgan augsts. Ņemot vērā pašreizējās vispasaules ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi uz Grieķijas ekonomiku, ietvertā risku pārvērtēšana rada papildu spiedienu uz parādu slogu.

Atbilstoši Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozei Grieķijas IKP pieaugums 2008. gadā reālā izteiksmē ir samazinājies līdz 2,9 %, un ir sagaidāms, ka 2009. gadā tas būtiski samazināsies, taču paliks pozitīvs. Grieķijai, kuras valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP robežvērtības kopš 2007. gada (3), un kuras valsts parāda koeficients ir viens no lielākajiem ES, nav iespējas radīt fiskālu stimulu, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudēta turpmāka valsts finanšu ilgtspēja ilgtermiņā un valsts konkurētspēja. Tāpēc fiskālās stimulēšanas pasākumu pakete netiek plānota. Grieķijas iestādes likumā par 2009. gada budžetu ir paredzējušas dažus pasākumus, kas vērsti uz sociālās kohēzijas nodrošināšanu, tostarp pabalstus mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem. Grieķijai ir grūtības atjaunot ieguldītāju uzticību un panākt būtisku fiskālo konsolidāciju, tajā pat laikā uzlabojot valsts finanšu kvalitāti un izlabojot faktorus, kas ir lielas iekšējās un ārējās ekonomiskās nestabilitātes iemesls.

3)

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir programmas pamatā, paredz reālā IKP pieauguma samazinājumu no 3 % 2008. gadā līdz 1,1 % 2009. gadā, bet pēc tam atkal pakāpenisku augšupeju vidēji 1,75 % apmērā atlikušajā programmas periodā. Salīdzinot ar pašlaik pieejamo informāciju (4), makroekonomiskais scenārijs balstās uz pieņēmumiem par labvēlīgu izaugsmi 2009. gadā un pēc tam. Konkrētāk, programmā prognozēts, ka saglabāsies spēcīgs privātais patēriņš un mazākā mērā ieguldījumu pieaugums, kas būs pamats pozitīvam nodarbinātības pieaugumam, un ietverts optimistisks novērtējums attiecībā uz ietekmi, ko radīja nesenās iniciatīvas atbalstīt ieguldījumus un veicināt ES struktūrfondu apguvi. Turklāt Grieķijas tirdzniecības partneru ekonomisko aktivitāšu samazināšanās un starptautiskās tirdzniecības iespēju pasliktināšanās vērā ņemami apdraud programmas makroekonomiskā scenārija īstenošanu un atspoguļo galvenokārt kravu pārvadājumu un tūrisma nozares neaizsargātību pašreizējos krīzes apstākļos. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet reālistiskas, turpretim ārējās nelīdzsvarotības attīstība vidējā termiņā ir nedaudz labvēlīga.

4)

Atjauninājumā prognozēts, ka 2008. gadā valsts budžeta deficīts būs 3,7 % no IKP (ieskaitot deficītu samazinošus vienreizējus pasākumus 0,4 % no IKP), kas ir par 0,25 procentu punktu vairāk nekā prognozēts Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē. Tas neatbilst iepriekšējā atjauninājumā nospraustajam mērķim 1,6 % no IKP. Šī novirze 2 procentu punktu apmērā atspoguļo gan ieņēmumu deficītu, gan izdevumu pārsniegšanu. Konkrētāk, aprēķinātie ieņēmumi ir apmēram par 1 procentu punktu no IKP mazāki, nekā bija paredzēts budžetā, un tas ir saistīts galvenokārt ar mazāku peļņu nekā plānots no ieņēmumu palielināšanas pasākumiem 2008. gadā. Izdevumu pārsniegšanas apmērs arī ir apmēram 1 procentu punkts no IKP, un tā iemesls galvenokārt ir primāro kārtējo izdevumu novirzes un jo īpaši par plānoto augstāks valsts patēriņš un algas.

5)

Saskaņā ar atjauninājumu 2009. gada mērķis attiecībā uz deficītu ir 3,7 % no IKP (ieskaitot deficītu samazinošus vienreizējus pasākumus 0,5 % no IKP), kas atbilst Komisijas dienestu starpposma prognozei. Salīdzinājumā ar likumā par 2009. gada budžetu, kuru parlaments apstiprināja 2008. gada 21. decembrī, noteikto budžeta mērķi atjauninājumā minētais mērķis ir par 1,75 procentu punktiem no IKP augstāks. Nosakot jauno budžeta mērķi, ņemti vērā 2008. gada budžeta izlietojuma rādītāji, kas bija sliktāki par plānotajiem. Jaunais budžeta mērķis atspoguļo arī piesardzīgākas prognozes attiecībā uz kopējiem ieņēmumiem, kas ir samazināti par 1 procentu punktu no IKP, turpretim valsts izdevumi ir palielināti par 0,4 procentu punktiem no IKP. Neskatoties uz to, joprojām plānots, ka ieņēmumi pieaugs gandrīz par 1 procentu punktu no IKP 2009. gadā, pamatojoties uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, kas apstiprināti 2008. gada septembrī un iekļauti likumā par 2009. gada budžetu. Lai nodrošinātu pārskatīto mērķu sasniegšanu, atjauninājumā paredzēti vairāki pasākumi papildus tiem, kas iekļauti likumā par 2009. gada budžetu, un vērsti uz primāro valsts izdevumu ierobežošanu un valsts izdevumu pārvaldīšanas racionalizāciju. Šie jaunie pasākumi, kas jāpieņem 2009. gadā, programmā nav skaidri izklāstīti. Vispārējā fiskālās politikas nostāja 2009. gadā kopumā būs neitrāla.

6)

Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir samazināt strukturālo deficītu no 4,5 % no IKP 2008. gadā līdz 4,3 % 2009. gadā un līdz 2,2 % 2011. gadā, bet vidējā termiņa mērķi (VTM) attiecībā uz strukturālā izteiksmē sabalansētu budžetu (t.i., cikliski koriģētā izteiksmē, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) nav plānots sasniegt programmas ietvaros. Nosakot 3,7 % no IKP par 2009. gada mērķi, pamatdeficīts programmas periodā samazināsies līdz 3,2 % no IKP 2010. gadā un līdz 2,6 % 2011. gadā. Līdzīgi primārā bilance līdz 2011. gadam sasniegs pārpalikumu 1,7 % no IKP apmērā, kas pielīdzināms 0,8 % 2009. gadā. Strukturālā izteiksmē tas nozīmētu uzlabojumu vidēji par 0,75 procentu punktu no IKP. Budžeta konsolidācija 2010. un 2011. gadā galvenokārt pamatojas uz vērā ņemamu izdevumu samazināšanu, kas tomēr nav pilnībā pamatota ar konkrētiem pasākumiem. Plānots, ka kopējais parāds, kura apmērs 2008. gadā aprēķināts 94,6 % no IKP, 2009. gadā un 2010. gadā pārsniegs 96 % no IKP, un 2011. gadā atkal sasniegs 94,75 %. Papildus deficīta pieaugumam un IKP pieauguma samazinājumam parāda pieaugumu 2009. gadā sekmē arī ievērojamas krājumu plūsmas korekcijas.

7)

Budžeta izpildes rezultātus var ietekmēt būtiski negatīvi riski visā programmas darbības laikā. Konkrētāk, izmantotais makroekonomiskais scenārijs balstās uz optimistiskiem pieņēmumiem par pieaugumu. 2009. gadā riski ir saistīti arī ar iespējamajām novirzēm no pārskatītā 2009. gada budžeta mērķa īstenošanas, jo īpaši ņemot vērā datus par atkārtotu izdevumu pārsniegšanu un ieņēmumu nepietiekamību. Sākot ar 2010. gadu, būtiskus riskus rada informācijas trūkums par pasākumiem, kas varētu veicināt plānoto konsolidāciju, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem. Turklāt atsevišķi izdevumu pozīciju samazinājumi sākumā šķiet vērienīgi. Šķiet, ka augsti ir arī riski, kas saistīti ar plānoto parāda attiecības pret IKP attīstību un kas izriet no deficīta prognozēm piesaistītajiem riskiem. Šos riskus var radīt neskaidrība par krājumu plūsmas korekcijām, par kuru sastāvdaļām programmā tāpat kā iepriekš informācija nav iekļauta. Turklāt finanšu sektora atbalstam paredzētie iespējamie finanšu darījumi, kas palielina parādu, pasākumu ietvaros var radīt papildu spiedienu uz parāda attiecību pret IKP. Programmā nav ietverta šās finanšu paketes iespējamā ietekme uz parāda attīstību.

8)

Izmantojot vienoto metodi, tiek gatavotas ilgtermiņa prognozes par pensiju izdevumiem; novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu visdrīzāk būs stipri virs vidējā ES rādītāja. Programmā aplēstais budžeta stāvoklis 2008. gadā, kas ir sliktāks nekā sākuma pozīcija iepriekšējā atjauninājumā, iespaidos novecojošo iedzīvotāju grupu ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis ievērojami pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību. Lai to mazinātu, ilgu laiku ir jāsasniedz lieli primārie pārpalikumi. Saglabājot lielu primāro pārpalikumu vidējā termiņā un turpinot veikt reformas pensiju sistēmā, tādējādi aptverot iespējamo ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu ievērojamo pieaugumu, varētu mazināt būtiskus apdraudējumus valsts finanšu ilgtspējai ilgtermiņā. Lai arī daļa no izmaksām, kas saistītas ar valsts atbalstu, nākotnē varētu tikt atgūta, iepriekšminētie Grieķijas finanšu sektora stabilizācijas shēmu riski var negatīvi ietekmēt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, galvenokārt ietekmējot valsts parādu.

9)

Vidēja termiņa budžeta izpildes programma joprojām ir vāja, un to raksturo slikti rezultāti iepriekšējos gados. Grieķijas fiskālās aktualitātes atspoguļo nepietiekamu valsts izdevumu kontroli, savukārt ieņēmumu prognozes sistemātiski ir optimistiskas. Turklāt, un neskatoties uz pēdējos gados vērojamu zināmu progresu, savlaicīgu un efektīvu ieņēmumu un izdevumu kontroli ir kavējušas arī ar Grieķijas valsts kontiem saistītās strukturālās un endēmiskās problēmas. Programma paredz budžeta reformas turpināšanu un turpmāku progresu attiecībā uz programmas budžeta plānošanu ar mērķi uzlabot valsts izdevumu uzraudzību un pārvaldīšanu, paaugstināt pārredzamību un ieviest daudzgadu plānošanas pieeju budžeta procesā. Tomēr budžeta procesa reformu pilnībā paredzēts īstenot 2012. gadā.

10)

Reaģējot uz finanšu krīzi, Grieķijas valdība ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sektora stabilitāti, tostarp pasākumu, kas paredz noguldījumu garantijas līdz EUR 100 000 apmērā. Pasākumu kopums ietver rekapitalizācijas shēmu, kas kredītiestādēm apmaiņā pret priekšrocību akcijām nodrošina jaunu kapitālu, garantiju shēmu, kas attiecas uz jauniem aizdevumiem ar termiņu no trīs mēnešiem līdz trim gadiem, un vērtspapīru shēmu, piedāvājot valsts obligācijas atbilstīgām kredītiestādēm un veicinot to pieeju likviditātei, jo īpaši ECB. Pasākumu kopuma kopējā vērtība ir 28 miljardi euro (apmēram 10 % no IKP).

11)

Saskaņā ar programmu fiskālā politika ir orientēta uz ieguldītāju uzticības atjaunošanu un makroekonomisko neatbilstību novēršanu. Tā kā Grieķijas valdībai nav iespēju fiskāliem manevriem un ņemot vērā lielo ekonomisko nelīdzsvarotību, tā nav apstiprinājusi EEAP prasībām atbilstošu īstermiņa stimulu kopumu, lai reaģētu uz ekonomikas lejupslīdi. Programma paredz vairākus strukturālus pasākumus, tostarp konkrētus pasākumus tūrisma nozarē, bez tiešas ietekmes uz budžetu, piemēram, tādus, kas ir vērsti uz nodarbinātības saglabāšanu, uzņēmējdarbības ieguldījumu veicināšanu, izmantojot privātās-publiskās partnerības, komercbanku atbalstīšanu, aizdevumu palielināšanu MVU un ES līdzekļu apguves uzlabošanu. Atjauninājumā ietverta arī virkne citu strukturālu reformu pasākumu, kas ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas valsts finanšu kvalitātes un ilgtspējas uzlabošanai, piemēram, reformas valsts izdevumu pārvaldīšanas un kontroles jomā un nesen apstiprinātās pensiju reformas īstenošana. Šie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformu plānu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija sniegusi 2009. gada 28. janvārī Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai ietvaros.

12)

Grieķija ir pieņēmusi konsolidācijas programmu, lai samazinātu fiskālā stāvokļa pasliktināšanos 2009. gadā un valsts budžeta deficītu tā, lai tas līdz 2011. gadam būtu zemāks par robežvērtību — 3 % no IKP. Pamatojoties uz izmaiņām (pārrēķinātajā) strukturālajā bilancē, kopējā fiskālā nostāja 2009. gadā kopumā ir neitrāla, bet 2010. gadā — ierobežojoša. Precīzāk, programmas mērķi 2010. gadam ir strukturālas korekcijas 1,5 procentu punktu no IKP apmērā un turpmāki strukturāli uzlabojumi aptuveni 0,5 procentu punkta apmērā 2011. gadā. Tomēr, ņemot vērā ar budžeta plāniem saistītos riskus, paredzētā konsolidācija var neatbilst nospraustajiem mērķiem un pamatdeficīts var saglabāties lielāks nekā atsauces vērtība — 3 % no IKP. Ņemot vērā Grieķijas ekonomikas lielo iekšējo un ārējo nelīdzsvarotību, fiskālo korekciju veikšanas temps nav pietiekami ātrs un korekcijas nav pienācīgi pamatotas ar konkrētiem pastāvīgiem pasākumiem 2010. un 2011. gadā, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem. Visbeidzot, ņemot vērā riskus saistībā ar iepriekšminētajām prognozēm attiecībā uz parādu, tā attiecība pret IKP var palielināties visu programmas periodu, galvenokārt atspoguļojot nepietiekamu virzību valsts budžeta deficīta mazināšanā.

13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (5).

i)

jau 2009. gadā ievērojami stiprināt fiskālo konsolidāciju, ar ļoti konkrētiem pastāvīgiem pasākumiem ierobežojot kārtējos izdevumus, tostarp ieviešot piesardzīgu publiskā sektora algu politiku, tādējādi sekmējot parāda attiecības pret IKP samazināšanos;

ii)

nodrošināt, ka, ņemot vērā nepieciešamo ekonomikas korekciju, visaptverošas reformu programmas ietvaros fiskālās konsolidācijas pasākumi tiek vērsti arī uz valsts finanšu kvalitātes uzlabošanu, tādējādi cenšoties novērst konkurētspējas zudumu un esošo ārējo nelīdzsvarotību;

iii)

strauji īstenot nodokļu administrēšanas reformu un arī turpmāk uzlabot budžeta procesu, paaugstinot tā pārredzamību, izklāstot budžeta stratēģiju ilgākam laika posmam, un radīt mehānismus primāro kārtējo izdevumu uzraudzībai, kontrolei un efektivitātes uzlabošanai;

iv)

ņemot vērā pieaugošo parāda līmeni un ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu prognozēto pieaugumu, uzlabot valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, turpinot uzsākto veselības aprūpes sistēmas un pensiju sistēmas reformu.