20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/12

---

KOMISIJAS REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1302/2008

(2008. gada 17. decembris)

par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam (2), un jo īpaši tās 98. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijai, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi un Kopienu pārvaldīto jebkuru citu līdzekļu izlietošanu, ir jāizveido un jāpārvalda centrāla datubāze saskaņā ar Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību, lai nodrošinātu Finanšu regulā paredzētā izslēgšanas mehānisma efektivitāti un aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Datubāzē jo īpaši būtu jāiekļauj visu Kopienas līdzekļu izlietošana neatkarīgi no piemērojamā vadības veida.

(2)

Finanšu regulā ir noteikti iestāžu pienākumi par līgumu un dotāciju piešķiršanu trešām personām Kopienas līdzekļu centralizētas vadības kontekstā. Jo īpaši 93. pantā un 114. panta 3. punktā ir noteikts pienākums izslēgt trešās personas no līdzdalības iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, ja uz tām attiecas kāds no 93. panta 1. punktā uzskaitītajiem gadījumiem. Regulas 94. pants un 114. panta 3. punkts aizliedz piešķirt līgumu vai dotāciju trešām personām, kas konkrētas iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūras laikā ir iesaistītas interešu konfliktā vai ir sagrozījušas informāciju, kuru iestāde pieprasa sniegt kā nosacījumu līdzdalībai iepirkuma vai piešķiršanas procedūrā. Regulas 96. pantā un 114. panta 4. punktā turklāt ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde trešām personām var piemērot administratīvus un finansiālus sodus, jo īpaši izslēdzot no Kopienas līdzekļu saņemšanas uz laikposmu, ko attiecīgā iestāde nosaka saskaņā ar 133.a pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3).

(3)

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), 74. un 75. pantā noteikts šo struktūru pienākums piemērot iepriekšminētos noteikumus.

(4)

Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildaģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildaģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi (5), 50. pantā noteikts šo izpildaģentūru pienākums piemērot iepriekšminētos Finanšu regulas noteikumus to darbības budžeta izpildei.

(5)	Ņemot vērā to, ka izpildaģentūrām ir Komisijas deleģēto kredītrīkotāju statuss darbības apropriāciju izlietošanai, kam tās piemēro Finanšu regulu, tām būtu jābūt piekļuvei izslēgšanas gadījumu datubāzei tādā pašā veidā kā Komisijas dienestiem.

(6)	Lai noteiktu datu lietošanu, būtu jānosaka izslēgšanas gadījumu datubāzes mērķi un nolūks.

(7)

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jābūt piekļuvei izslēgšanas gadījumu datubāzei, lai īstenotu regulatīvos izmeklēšanas uzdevumus, izlūkošanu un krāpšanas novēršanas darbības saskaņā ar 1. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (6) un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(8)	Komisijas grāmatvedim būtu jānodrošina izslēgšanas gadījumu datubāzes administrēšana un jābūt tiesībām modificēt datubāzes datus. Attiecīgajam Komisijas dienestam vai citām iestādēm būtu jābūt atbildīgām par izslēgšanas gadījumu datubāzē veicamā izslēgšanas brīdinājumu ieraksta pieprasīšanu.

(9)

Noteikumiem par piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei būtu jāatšķiras starp Komisijas dienestiem, izpildaģentūrām, visām iestādēm un Kopienas struktūrām, kuras izmanto Komisijas nodrošinātu grāmatvedības sistēmu (turpmāk – “ABAC”), kas nodrošina tiešu piekļuvi brīdinājumiem, no vienas puses, un pārējām iestādēm, izpildu iestādēm un struktūrām, kurām nav šādas piekļuves, no otras puses. Tāpēc šīm iestādēm būtu jābūt piekļuvei ar izraudzīto kontaktpunktu starpniecību, un izpildu iestādēm vai struktūrām būtu jābūt piekļuvei ar koordinācijas punktu starpniecību.

(10)

Būtu jābūt iespējai ierobežot piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei gadījumos, kad izpildu iestādes vai struktūras pārvalda līdzekļus ar ļoti ierobežotu decentralizācijas līmeni, kas padara piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei nepiemērotu, vai gadījumos, kad šāda piekļuve ir liegta datu aizsardzības iemeslu dēļ.

(11)	Lai skaidri noteiktu to atbildību, būtu jānosaka kontaktpunktu un koordinācijas punktu pienākumi.

(12)	Lai atspoguļotu to, ka datubāzei būtu jābūt iestādēm kopīgai, datu plūsma būtu jānovirza tieši Komisijas grāmatvedim.

(13)

Lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses laikā starp izslēgšanas lēmumu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punktu attiecībā uz īpašu iepirkuma vai dotācijas procedūru un izslēgšanas ilguma noteikšanu, ko veic iestāde, iestādei būtu jābūt iespējai pieprasīt izslēgšanas brīdinājuma pagaidu reģistrēšanu.

(14)	Lai izvairītos no novecojušiem brīdinājumiem, jo īpaši brīdinājumiem par subjektiem, kuri ir likvidēti, brīdinājumi, kas norāda uz izslēgšanu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, būtu automātiski jāizņem pēc pieciem gadiem.

(15)	Ņemot vērā to, ka izslēgšana saskaņā ar Finanšu regulas 94. pantu attiecas uz īpašām iepirkuma vai dotācijas procedūrām, nevis – kā saskaņā ar 93. panta 1. punktu – vispārīgu izslēgšanas gadījumu, reģistrācijas periods būtu jāierobežo un jāizņem automātiski.

(16)	Būtu skaidri jānosaka tā procedūra attiecībā uz pieprasījumiem, pamatojoties uz informāciju no izpildu iestādēm vai struktūrām, kuru piemēro visiem vadības veidiem, izņemot centralizētu tiešu vadību.

(17)	Būtu skaidri jānosaka izpildu iestāžu vai struktūru atbildības sadale par datiem, kas ar koordinācijas punkta starpniecību, no vienas puses, un ar grāmatveža starpniecību, no otras puses, paziņoti atbildīgajam Komisijas dienestam, tostarp datu labošana, atjaunināšana vai izņemšana.

(18)	Lai nodrošinātu skaidru noteikumu kopumu visos gadījumos, kad izpildu iestāde vai struktūra nav noteikusi izslēgšanas ilgumu saskaņā ar īstenošanas kārtības 133.a panta 1. punktu, būtu jānosaka, ka lēmums par izslēgšanas ilgumu būtu jāsagatavo atbildīgajam Komisijas dienestam un jāpieņem Komisijai.

(19)	Būtu sīki jāizklāsta informācijas plūsma starp pilnvarotiem izslēgšanas gadījumu datubāzes lietotājiem; attiecībā uz katru brīdinājumu būtu jānosaka brīdināšanas kontaktpersonas, kuras informāciju par attiecīgo brīdinājumu sniedz pilnvarotiem izslēgšanas gadījumu datubāzes lietotājiem.

(20)	Īpašs noteikums būtu jāparedz gadījumos, kad trešo personu sniegtie pierādījumi neatbilst izslēgšanas gadījumu datubāzes datiem, lai nodrošinātu, ka dati izslēgšanas gadījumu datubāzē ir pareizi un atjaunināti.

(21)	Lai nodrošinātu labākās prakses apmaiņu starp iestādēm un risinātu jautājumus saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzes lietošanu, būtu jānosaka piemērota shēma.

(22)

Personas datu apstrādi saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzes darbību veic saskaņā ar dalībvalstīm piemērojamo Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9); minētie tiesību akti ir pilnībā piemērojami.

(23)	Šīs regulas projekts ir sagatavots, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedokli. Turklāt Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteikts, ka šādai apstrādei piemēro Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšēju pārbaudi pēc Komisijas datu aizsardzības inspektora paziņojuma.

(24)	Skaidrības labad datu aizsardzības noteikumiem būtu jāprecizē to personu tiesības, kuru datus ievada vai varētu ievadīt izslēgšanas gadījumu datubāzē. Fiziskās un juridiskās personas būtu jāinformē par viņu datu ievadi izslēgšanas gadījumu datubāzē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido centrālu datubāzi (turpmāk – “izslēgšanas gadījumu datubāze”), kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk – “Finanšu regula”) 95. pantā.

2.   Izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautos datus var lietot tikai, lai piemērotu Finanšu regulas 93. līdz 96. un 114. pantu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 133. līdz 134.b pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 215/2008 96. līdz 99. un 110. pantu.

3.   OLAF var lietot datus izmeklēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999, kā arī izlūkošanas un krāpšanas novēršanas darbībām, tostarp riska analīzēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“iestādes” ir Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, izpildaģentūras un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 185. panta 1. punktā;

2)

“izpildu iestāde vai struktūra” ir dalībvalstu un trešo valstu iestādes, starptautiskas organizācijas un citas struktūras, kas piedalās budžeta izpildē saskaņā ar Finanšu regulas 53. un 54. pantu, izņemot izpildaģentūras un struktūras, kas paredzētas minētās regulas 185. panta 1. punktā. Dalībvalstis var uzticēt šajā regulā paredzētos pienākumus citām valsts publiskā sektora iestādēm, kuras pielīdzina izpildu iestādēm vai struktūrām;

3)

“trešās personas” ir kandidāti, pretendenti, darbuzņēmēji, piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji un to attiecīgie apakšuzņēmēji, kā arī dotāciju pieteikumu iesniedzēji, dotāciju saņēmēji, tostarp tiešā atbalsta saņēmēji, dotāciju saņēmēju darbuzņēmēji un subjekti, kas saņem finansiālu atbalstu no Kopienas dotācijas saņēmēja saskaņā ar Finanšu regulas 120. pantu.

3. pants

Izslēgšanas brīdinājums

Izslēgšanas brīdinājumos ir šādi dati:

a)	informācija par trešām personām, uz kurām attiecas kāds no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

b)	informācija par personām, kurām ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz juridiskām personām, ja uz šīm personām ir attiecies kāds no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

c)	iemesli a) apakšpunktā minēto trešo personu un b) apakšpunktā minēto personu izslēgšanai un attiecīgā gadījumā sodāmības veids un izslēgšanas perioda ilgums.

4. pants

Izslēgšanas gadījumu datubāzes administrēšana

1.   Komisijas grāmatvedis vai viņam pakļautie darbinieki, kuriem ir deleģēti atsevišķi pienākumi, piemērojot Finanšu regulas 62. pantu (turpmāk – “Komisijas grāmatvedis”), nodrošina izslēgšanas gadījumu datubāzes administrēšanu un veic atbilstīgus tehniskos pasākumus.

Komisijas grāmatvedis ievada, modificē vai izņem izslēgšanas brīdinājumus atbilstīgi iestāžu pieprasījumiem.

2.   Komisijas grāmatvedis pieņem īstenošanas pasākumus attiecībā uz tehniskiem aspektiem un nosaka saistītās atbalsta procedūras, tostarp drošības jomā.

Viņš paziņo šos pasākumus Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām, un attiecīgā gadījumā citu iestāžu kontaktpunktiem, kas izraudzīti saskaņā ar 6. panta 1. punktu, vai koordinācijas punktiem, kas izraudzīti saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

5. pants

Piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzei

1.   Iestādēm, izņemot Komisiju un izpildaģentūras, ir tieša piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ar Komisijas nodrošinātās grāmatvedības sistēmas (ABAC) starpniecību vai ar kontaktpunktu starpniecību.

2.   Izpildu iestādēm vai struktūrām, kas pārvalda līdzekļus ar dalītu vadību, un dalībvalstu valsts publiskā sektora struktūrām, kuras pārvalda līdzekļus ar centralizētu netiešu vadību, ir piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ar koordinācijas punktu starpniecību.

3.   Izpildu iestādēm vai struktūrām, kas pārvalda līdzekļus ar centralizētu netiešu, decentralizētu vai kopēju vadību, ir piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ar koordinācijas punktu starpniecību, ja tās apliecina atbildīgajam Komisijas dienestam, ka tās piemēro atbilstošus datu aizsardzības pasākumus, kā noteikts nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 134.a panta 4. punkta otro daļu.

Tomēr izpildu iestādēm vai struktūrām nepiešķir piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei šādos gadījumos:

a)	atbildīgais Komisijas dienests nav saņēmis pirmajā daļā minēto apliecinājumu;

b)	atbildīgā Komisijas dienesta rīcībā ir pierādījumi par to, ka izpildu iestādes vai struktūras nepiemēro atbilstošus datu aizsardzības pasākumus;

c)	atbildīgais Komisijas dienests uzskata, ka piekļuve nebūtu atbilstīga decentralizācijas ierobežota līmeņa gadījumos, kas ietver Komisijas veiktu iepriekšēju kontroli.

Ja tiek liegta piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem, atbildīgais Komisijas dienests veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Kopienu finanšu interešu vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību. Šo pasākumu ietvaros pirms dotācijas vai līguma piešķiršanas atbildīgais Komisijas dienests pārbauda, vai attiecīgai trešai personai nav piemērots izslēgšanas brīdinājums.

4.   Komisijas dienestu un izpildaģentūru piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ir noteikta Komisijas Lēmumā 2008/969/EK, Euratom (10).

6. pants

Kontaktpunkti un pilnvarotie lietotāji iestādēs

1.   Katra iestāde, izņemot Komisiju un izpildaģentūras, izraugās kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par visiem jautājumiem saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzi, un paziņo atbildīgo personu vārdus Komisijas grāmatvedim.

2.   Kontaktpunkti var nodrošināt piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajai informācijai tiem pilnvarotajiem lietotājiem, kuri ir iestāžu darbinieki un kuriem piekļuve minētajai datubāzei ir vajadzīga viņu pienākumu pienācīgai izpildei. Katrs kontaktpunkts veido pilnvaroto lietotāju reģistru un pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai piekļuvi tam.

Pilnvarotie lietotāji var aktīvi lietot izslēgšanas gadījumu datubāzi tiešsaistē.

3.   Iestāde paredz atbilstīgus drošības pasākumus, lai novērstu to, ka nepilnvarotas personas nolasa vai kopē informāciju.

7. pants

Koordinācijas punkti un pilnvarotie lietotāji izpildu iestādēs un struktūrās

1.   Koordinācijas punkti ir atbildīgi par attiecībām ar Komisiju visos jautājumos saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzi.

2.   Katra dalībvalsts izraugās vienu koordinācijas punktu līdzekļiem, ko tā izlieto, īstenojot dalītu vadību saskaņā ar 53. panta b) punktu, un līdzekļiem, kurus tās valsts publiskā sektora struktūras izlieto, īstenojot centralizētu netiešu vadību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ Komisija var apstiprināt vairāk nekā vienu koordinācijas punktu dalībvalstī.

3.   Katra trešā valsts, kas izlieto līdzekļus, īstenojot decentralizētu vadību saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta b) punktu, izraugās koordinācijas punktu pēc atbildīgā Komisijas dienesta pieprasījuma.

Katra izpildu struktūra, kas izlieto līdzekļus, īstenojot kopēju vadību saskaņā ar 53. panta c) punktu vai īstenojot centralizētu netiešu vadību saskaņā ar minētās regulas 54. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, izņemot valsts publiskā sektora struktūras, izraugās koordinācijas punktu pēc atbildīgā Komisijas dienesta pieprasījuma.

Tomēr atbildīgais Komisijas dienests nepieprasa izraudzīties koordinācijas punktu, ja šāds koordinācijas punkts jau ir.

Ja atbildīgais Komisijas dienests anulē koordinācijas punkta piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei, tas attiecīgi informē Komisijas grāmatvedi.

4.   Katra dalībvalsts un katra iestāde vai struktūra, kas minēta 3. punktā, paziņo Komisijas grāmatvedim to personu vārdus, kas ir atbildīgas par savu attiecīgo koordinācijas punktu. Komisijas grāmatvedis publicē Komisijas iekšējā interneta vietnē to trešo valstu un izpildu struktūru sarakstu, kurām ir koordinācijas punkti.

5.   Koordinācijas punkti nodrošina izpildu iestādēm vai struktūrām piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajai informācijai.

Izpildu iestādes un struktūras var izraudzīties pilnvarotus lietotājus no savu darbinieku vidus. Šādu pilnvarotu lietotāju skaits aprobežojas ar personām, kurām piekļuve minētajai datubāzei ir vajadzīga viņu pienākumu pienācīgai izpildei. Katra izpildu iestāde vai struktūra veido pilnvaroto lietotāju reģistru un pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai piekļuvi tam.

Lai piešķirtu līgumus saistībā ar budžeta izpildi vai Eiropas Attīstības fondu, pilnvarotie lietotāji var aktīvi lietot izslēgšanas gadījumu datubāzi tiešsaistē. Ja lietošana tiešsaistē nav iespējama, pilnvarotais lietotājs var saņemt lejupielādētus datus. Tādā gadījumā datus atjaunina vismaz reizi mēnesī.

6.   Iestāde vai struktūra, kas ir izraudzījusies koordinācijas punktu vai pilnvarotos lietotājus, paredz pietiekamus drošības pasākumus, lai novērstu to, ka nepilnvarotas personas nolasa vai kopē informāciju.

8. pants

Iestāžu pieprasījumi

1.   Visi pieprasījumi par izslēgšanas brīdinājumu reģistrēšanu, labošanu, atjaunināšanu vai izņemšanu adresējami Komisijas grāmatvedim.

Šādus pieprasījumus var iesniegt tikai iestādes. Šajā nolūkā atbildīgie Komisijas dienesti un izpildaģentūras izmanto Lēmuma 2008/969/EK, Euratom pielikumā dotās veidnes, un citu iestāžu kontaktpunkti izmanto šīs regulas I pielikumā dotās veidnes.

2.   Katrā pieprasījumā par izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu atbildīgais Komisijas dienests vai izpildaģentūra apliecina, ka paziņotā informācija tika atklāta un nosūtīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, un norāda brīdinājuma kontaktpersonu, kas uzņemas šīs regulas 12. pantā noteiktos pienākumus.

Pieprasot izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu, kontaktpunkti apliecina, ka paziņotā informācija tika atklāta un nosūtīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. Kontaktpunkti uzņemas brīdinājuma kontaktpersonas pienākumus.

3.   Jebkura iestāde pieprasa izslēgšanas brīdinājuma pagaidu reģistrēšanu, kamēr tiek pieņemts lēmums par izslēgšanas ilgumu.

4.   Atbildīgais Komisijas dienests vai cita iestāde, kas ir pieprasījusi izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu, ir atbildīga par minētā brīdinājuma labošanas, atjaunināšanas vai izņemšanas pieprasīšanu.

9. pants

Pieprasījumi, kas pamatojas uz informāciju no izpildu iestādēm vai struktūrām

1.   Koordinācijas punkti paziņo no izpildu iestādēm vai struktūrām saņemto informāciju par Finanšu regulas 93. panta 1. punktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem Komisijas grāmatvedim, kas šo informāciju nosūta par programmu, pasākumu vai likumdošanu atbildīgajam Komisijas dienestam, kuru norādījušas iestādes vai struktūras. Tie nosūta arī izpildu iestādes vai struktūras apliecinājumu par to, ka to paziņotā informācija tika atklāta un nosūtīta saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem.

Šajā nolūkā koordinācijas punkti izmanto šīs regulas II pielikumā doto veidni.

2.   Saņemot 1. punktā minēto informāciju, atbildīgais Komisijas dienests pieprasa Komisijas grāmatvedim ievadīt izslēgšanas gadījumu datubāzē izslēgšanas brīdinājumu uz laiku, ko noteikusi izpildu iestāde vai struktūra un kas nepārsniedz Finanšu regulas 93. panta 3. punktā noteikto maksimālo ilgumu.

Ja ilgums nav noteikts, atbildīgais Komisijas dienests pieprasa pagaidu reģistrēšanu saskaņā ar 10. panta 2. punktu, kamēr Komisija pieņem lēmumu. Atbildīgais Komisijas dienests lietu pēc iespējas drīz nodod Komisijai lēmuma pieņemšanai.

3.   Izpildu iestāde vai struktūra ir atbildīga par paziņotajiem datiem. Tā ar koordinācijas punkta starpniecību nekavējoties informē atbildīgo Komisijas dienestu, ja jālabo, jāatjaunina vai jāizņem nosūtītā informācija.

Šim nolūkam izpildu iestādes vai struktūras un koordinācijas punkti izmanto II pielikumā doto veidni.

Saņemot atjauninātu informāciju, atbildīgais Komisijas dienests pieprasa Komisijas grāmatvedim labot, atjaunināt vai izņemt attiecīgo izslēgšanas brīdinājumu.

10. pants

Reģistrācijas ilgums izslēgšanas gadījumu datubāzē

1.   Brīdinājumus par izslēgšanu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta b), c), e) un f) apakšpunktu reģistrē uz laikposmu, ko nosaka pieprasītāja iestāde un norāda pieprasījumā.

2.   Izslēgšanas brīdinājumu, kas pamatojas uz pieprasījumu, kurš iesniegts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, reģistrē pagaidām uz trīs mēnešu laikposmu. Pagaidu reģistrāciju var atjaunot vienu reizi pēc pieprasījuma.

Tomēr tāda izslēgšanas brīdinājuma pagaidu reģistrāciju, kas pamatojas uz 9. panta 2. punkta otrajā daļā minētajiem pieprasījumiem, izņēmuma gadījumos drīkst atjaunot uz papildu trīs mēnešu laikposmu.

3.   Brīdinājumus par izslēgšanu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) vai d) apakšpunktu reģistrē uz piecu gadu laikposmu.

4.   Brīdinājumus par izslēgšanu no līguma vai dotācijas piešķiršanas attiecīgā procedūrā saskaņā ar Finanšu regulas 94. panta a) un b) apakšpunktu reģistrē uz sešu mēnešu laikposmu.

11. pants

Izslēgšanas brīdinājumu izņemšana

Izslēgšanas brīdinājumus izņem automātiski pēc 10. pantā noteiktā termiņa beigām.

Iestāde, kas pieprasījusi reģistrāciju, pieprasa izslēgšanas brīdinājuma izņemšanu pirms termiņa beigām, ja uz trešo personu vairs neattiecas izslēgšanas gadījums, jo īpaši 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos vai nepārprotamu kļūdu gadījumos, kas atklātas pēc izslēgšanas reģistrācijas.

12. pants

Sadarbība

1.   Šīs regulas 8. panta 2. punktā minētā brīdinājuma kontaktpersona sniedz rakstiski vai ar elektroniskiem līdzekļiem visu attiecīgo pieejamo informāciju tādā mērā, lai pieprasītāja iestāde varētu pieņemt izslēgšanas lēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punktu vai izpildu iestāde vai struktūra varētu to ņemt vērā līgumu piešķiršanā saistībā ar budžeta izpildi.

2.   Ja iestādes iegūtie apliecinājumi vai pierādījumi neatbilst reģistrētajiem izslēgšanas brīdinājumiem, attiecīgā iestāde nekavējoties informē brīdinājuma kontaktpersonu. Brīdinājuma kontaktpersona un attiecīgā gadījumā konkrētais koordinācijas punkts veic atbilstīgu pasākumu.

3.   Ja izpildu iestādes vai struktūras iegūtie apliecinājumi vai pierādījumi neatbilst reģistrētajiem izslēgšanas brīdinājumiem, iestāde vai struktūra ar koordinācijas punkta starpniecību nosūta informāciju brīdinājuma kontaktpersonai. Brīdinājuma kontaktpersona un attiecīgā gadījumā konkrētais koordinācijas punkts veic atbilstīgu pasākumu.

4.   Komisijas grāmatvedis un citu iestāžu kontaktpunkti regulāri apmainās ar labāko praksi.

Jautājumus saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzi apspriež sanāksmēs starp izpildu iestādi vai struktūru un atbildīgo Komisijas dienestu.

13. pants

Datu aizsardzība

1.   Uzaicinājumos uz konkursu un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un uzaicinājumu neesamības gadījumā pirms līgumu vai dotāciju piešķiršanas iestādes un izpildu iestādes vai struktūras informē trešās personas par viņu datiem, kurus var iekļaut izslēgšanas gadījumu datubāzē, un par subjektiem, kuriem šos datus var paziņot. Ja trešās personas ir juridiskās personas, iestādes un izpildu iestādes vai struktūras informē arī personas, kurām ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz šīm juridiskajām personām.

2.   Iestāde, kas pieprasa izslēgšanas brīdinājuma reģistrāciju, ir atbildīga par attiecībām ar fizisko vai juridisko personu, kuras dati ievadīti izslēgšanas gadījumu datubāzē (turpmāk – “attiecīgais datu subjekts”).

Iestāde informē attiecīgo datu subjektu par pieprasījumu par tāda izslēgšanas brīdinājuma aktivizēšanu, atjaunināšanu un izņemšanu, kas tieši attiecas uz viņu, un norāda tā iemeslus.

Iestāde arī atbild uz attiecīgo datu subjektu pieprasījumiem labot nepareizus vai nepilnīgus personas datus un uz jebkuriem citiem šo subjektu pieprasījumiem vai jautājumiem.

Attiecīgo datu subjektu pieprasījumus vai jautājumus par izpildu iestāžu vai struktūru sniegto informāciju izskata šīs iestādes vai struktūras. Atbildīgais Komisijas dienests nosūta šos pieprasījumus un jautājumus attiecīgajam koordinācijas punktam un informē par to attiecīgo datu subjektu.

3.   Neierobežojot 2. punktā noteiktās informācijas prasības, pienācīgi identificēta fiziskā persona var pieprasīt informāciju par to, vai dati par viņu ir reģistrēti izslēgšanas gadījumu datubāzē.

Komisijas grāmatvedis informē viņu rakstiski vai ar elektroniskiem līdzekļiem par to, vai persona ir reģistrēta izslēgšanas gadījumu datubāzē. Ja persona ir reģistrēta, Komisijas grāmatvedis pievieno izslēgšanas gadījumu datubāzē uzglabātos datus par šo personu. Viņš informē iestādi, kas pieprasīja brīdinājumu par to.

4.   Neierobežojot 2. punktā noteiktās informācijas prasības, pienācīgi pilnvarots juridiskās personas pārstāvis var pieprasīt informāciju par to, vai juridiskā persona ir reģistrēta izslēgšanas gadījumu datubāzē.

Komisijas grāmatvedis informē viņu rakstiski vai ar elektroniskiem līdzekļiem par to, vai juridiskā persona ir reģistrēta izslēgšanas gadījumu datubāzē. Ja persona ir reģistrēta, Komisijas grāmatvedis pievieno izslēgšanas gadījumu datubāzē uzglabātos datus par šo personu. Viņš informē iestādi, kas pieprasīja brīdinājumu par to.

5.   Izņemtie brīdinājumi ir pieejami tikai revīzijas un izmeklēšanas nolūkos un nav redzami datubāzes lietotājiem.

Tomēr izslēgšanas brīdinājumos iekļautie personas dati par fiziskām personām paliek pieejami šajos nolūkos tikai piecus gadus pēc brīdinājuma izņemšanas.

14. pants

Pārejas noteikumi

1.   Informācija no izpildu iestādēm vai struktūrām attiecas vienīgi uz spriedumiem, kas pieņemti pēc 2009. gada 1. janvāra.

2.   Brīdinājumi, kas reģistrēti saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu pirms šīs regulas piemērošanas datuma un kas joprojām ir aktīvi minētajā datumā, ir izslēgšanas brīdinājumi, un tos tieši ievada izslēgšanas gadījumu datubāzē.

3.   Ja attiecīgā trešā persona nav informēta par 2. punktā minētā izslēgšanas brīdinājuma reģistrāciju, Komisijas dienests vai iestāde, kas pieprasīja reģistrāciju, informē trešo personu, ka tās dati ir ievadīti izslēgšanas gadījumu datubāzē, viena mēneša laikā no šīs regulas piemērošanas datuma.

4.   Atbildīgais Komisijas dienests vai cita iestāde, kas pieprasīja 2. punktā minētā izslēgšanas brīdinājuma reģistrāciju, ir atbildīga par minētā brīdinājuma modifikācijas vai izņemšanas pieprasīšanu saskaņā ar šo regulu.

5.   Attiecībā uz izslēgšanu, par kuru Komisijas dienests vai izpildaģentūra pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktu līdz 2007. gada 1. maijam, izslēgšanas ilgumā ņem vērā sodāmības ilgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šādai izslēgšanai piemēro maksimālo četru gadu termiņu no sprieduma paziņošanas datuma. Ja šis laikposms ir pagājis, atbildīgais Komisijas dienests vai izpildaģentūra pieprasa brīdinājuma izņemšanu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(5)  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(6)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

(8)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)  Sk. šī Oficiālā Vēstneša 125. lpp.

---

---

---