10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/15

(1)

Pēc tam, kad 2006. gada 13. decembrī pieņemta Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), ir jāpielāgo Komisijas Regula (EK) Nr. 1653/2004 (4) atbilstoši 2002. gada 25. jūnija Padomes Regulai (EK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – Finanšu regula) (5).

(2)

Ņemot vērā pieredzi, ko guvušas esošās izpildaģentūras, kļuva vajadzīgi citi grozījumi.

(3)

Jāprecizē, ka pareizai finanšu pārvaldībai ir nepieciešama efektīva un rezultatīva iekšējā kontrole. Ir jādefinē iekšējās kontroles sistēmu galvenās iezīmes un mērķi.

(4)

Ir jāvienkāršo aģentūru administratīvā budžeta publicēšana, vienlaikus saglabājot budžeta lēmējinstitūcijas un Revīzijas palātas prerogatīvas.

(5)

Procedūra saistībā ar pārskaitījumu veikšanu, kas jāpieņem aģentūru direktoriem, praksē ir izrādījusies neskaidra un laikietilpīga. Tāpēc tā ir jāracionalizē un jāpaātrina.

(6)

Finanšu tipa regulā ir jāievieš arī skaidrojums attiecībā uz interešu konflikta situācijām, jauni noteikumi saistībā ar līdzīgu atsevišķu darījumu, kas attiecas uz dažiem kārtējiem izdevumu posteņiem, ex ante pārbaudēm, noteikumi par kredītrīkotāju atbildību un tiešā debeta sistēmas izmantošanu.

(7)

Lielāka pārredzamība attiecībā pret budžeta lēmējinstitūciju jānodrošina, nosakot jaunas informācijas prasības, kas ir saistošas aģentūrām, kuras piedalās budžeta procedūrā, īpaši attiecībā uz līgumdarbinieku skaitu un atteikšanos no noteikto debitoru parādu atgūšanas.

(8)

Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietojuma pārredzamību, ir jādara pieejama informācija par šo līdzekļu saņēmējiem, ievērojot noteiktos ierobežojumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu likumīgās sabiedriskās un privātās intereses.

(9)

Lai pastiprinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību, aģentūrām ir jāpiedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.

(10)

Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk, nekā tas ir nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā, ir jāparedz īpaša prasība attiecībā uz apliecinošiem dokumentiem.

(11)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību, aģentūrām ir jāizveido saraksts par debitoru parādiem, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav veikts neviens vai neviens nozīmīgs maksājums. Šis saraksts jāpublicē, ņemot vērā tiesību aktus, ko piemēro datu aizsardzībai.

(12)

Ir jāprecizē grāmatvežu atbildība par pārskatu apstiprināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko saņem no kredītrīkotājiem. Šajā nolūkā grāmatvedim ir jāpiešķir pilnvaras pārbaudīt deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un vajadzības gadījumā izdarīt atrunas.

(13)

Ņemot vērā to, ka izpildaģentūras ir kredītrīkotāji, ko deleģē Komisija, iekšējās kontroles jautājumi, kas saistīti ar darbības apropriācijām, ko piešķir to direktori, ir ietverti ziņojumos, kurus sagatavo saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 86. panta 3. un 4. punktu. Lai racionalizētu ziņošanas mehānismus un izvairītos no liekām informācijas plūsmām, iekšējā revidenta ziņojums par izpildaģentūru administratīvajām apropriācijām ir jāiekļauj iekšējā revidenta ziņojumā saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 86. panta 3. punktu. Tā paša iemesla dēļ Komisijai savā ziņojumā, kuru nosūta iestādei, apstiprina budžeta izpildi, atbilstoši vispārējās Finanšu regulas 86. panta 4. punktam ir jāiekļauj ziņojumi, ko aģentūras sagatavojušas saskaņā ar 49. panta ceturto daļu Regulā (EK) Nr. 1653/2004.

(14)

Jāprecizē noteikumi, saskaņā ar kuriem izpildaģentūras izmanto Komisijas dienestu un biroju pakalpojumus, Eiropas starpiestāžu birojus un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (6). Jāiekļauj noteikums par ekspertu atlasi, kas atbilst noteikumam, ko ieviesa vispārējā Finanšu regulā.

(15)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību un ņemot vērā to, ka aģentūras nevar īstenot dažas prerogatīvas, kas uzticētas vienīgi Kopienas iestādēm, aģentūrām ir jāpieprasa iekļaut līgumos, kas noslēgti ar trešām personām, īpašus noteikumus, kas ļauj tām īstenot noteiktas tiesības, tostarp apturēt un izbeigt līgumus un konkursa procedūras un noteikt noilguma termiņu.

(16)

Pārredzamības nolūkā attiecībā pret budžeta lēmējinstitūciju ir jāievieš informēšanas procedūra par projektiem, kuri būtiski ietekmē aģentūras administratīvo budžetu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. panta 3. punktā paredzēts, ka no atbildības saistībā ar budžeta izpildi atbrīvo ne vēlāk kā līdz N+2 gada 29. aprīlim, vienlaikus skaidri nosakot, ka šo atbrīvojumu piešķir kopā ar atbrīvojumu no atbildības par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi. Pēc tam, kad tika pārskatīta vispārējā Finanšu regula, kurā paredzēts atbrīvojums no atbildības par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, 14. panta 3. punkts Regulā (EK) Nr. 58/2003 kļuva neatbilstīgs. Tādēļ izpildaģentūru darbības budžeta izpildes apstiprināšanas datums ir jāsaskaņo ar vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanas datumu.

(18)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1653/2004,

1)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības principiem, kas prasa efektīvu un rezultatīvu iekšējo kontroli un pārredzamību, kā izklāstīts šajā regulā.”

2)

Ar šādu teikumu papildina 9. panta ceturto daļu:

“Vēlākais līdz N+1 gada 1. jūnijam aģentūra informē Komisiju par to piešķirto ieņēmumu realizēšanu, kas pārnesti no iepriekšējā gada.”

3)

Ar šādu tekstu aizstāj 10. panta otro daļu:

“Tomēr ar regulāro darbību saistītos pārvaldības izdevumus, sākot no katra gada 15. novembra, var veikt, lai segtu apropriācijas, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Minētās saistības nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai pieņēmusi vadības komiteja pašreizējam finanšu gadam. Tās nevar būt saistītas ar jauniem izdevumiem, kuru princips vēl nebija atzīts pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā.”

4)

Regulas 18. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Direktors pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietošanu darbības budžeta ietvaros. Direktors iepriekš informē vadības komiteju, kura var iebilst pret minētajiem pārvietojumiem. Pēc tam, kad saņemts vadības komitejas apstiprinājums, vai, ja nav saņemta atbilde triju nedēļu laikā kopš informācijas sniegšanas, direktors var veikt plānoto pārvietošanu.”

5)

Regulas II sadaļas 7. nodaļā pievieno šādu 19.a pantu:

“19.a pants

1.   Budžetu izpilda saskaņā ar efektīvas un rezultatīvas iekšējās kontroles principiem.

2.   Lai nodrošinātu budžeta izpildi, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, ko piemēro visos vadības līmeņos un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par turpmāk minēto mērķu sasniegšanu:

6)

Regulas 20. pantu groza šādi.

7)

Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Aģentūra vēlākais līdz katra gada 5. martam nosūta Komisijai aģentūras direktora sagatavoto un vadības komitejas pieņemto tāmi par prognozētajiem ieņēmumiem un izdevumiem N+1 gadam un vispārīgos norādījumus, kas ir pamatā minētajai tāmei, kā arī savas darba programmas projektu.

Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmē iekļauj:

Novērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu iespējamam ieguvumam aģentūras ierosinātā darbības budžeta palielinājuma vai samazinājuma gadījumā salīdzinājumā ar tās darbības budžetu N gadā.”

8)

Regulas 22. pantu groza šādi:

9)

Regulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

10)

Regulas 24. panta 1. punkta otrajā daļā vārdkopu “zemākiem par A3 pakāpi” aizstāj ar “zemākiem par AD13 pakāpi”.

11)

Regulas 25. pantam pievieno šādu daļu:

“Neskarot kredītrīkotāja pienākumus saistībā ar krāpšanas un nelikumību novēršanu un atklāšanu, aģentūras piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.”

12)

Regulas 27. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Jebkurai šīs sadaļas 2. nodaļā minētajai finanšu dalībpersonai un jebkurai citai budžeta izpildē, pārvaldīšanā, revīzijā un kontrolē iesaistītai personai ir aizliegts pieņemt jebkādus pasākumus, kuru rezultātā varētu rasties konflikts starp tās un aģentūras vai Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai ir jāatturas no tādu pasākumu veikšanas un jānodod jautājums savai vadībai. Direktoram par to ir jāziņo vadības komitejai.”

13)

Regulas 29. un 30. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“29. pants

1.   Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumiem un izdevumiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un nodrošina likumību un pareizību. Par veiktajām operācijām tas uzglabā apliecinošus dokumentus piecus gadus, skaitot no datuma, kad pieņemts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu. Apliecinošajos dokumentos ietvertos personas datus, ja iespējams, dzēš, ja šie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanai, kontrolei un revīzijai. Jebkurā gadījumā attiecībā uz informācijas plūsmas datu saglabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.

2.   Kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru, iekšējās vadības un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, tostarp, ja nepieciešams, paredzot arī pēckontroles veikšanu, veidojot tās saskaņā ar obligātajiem standartiem, kurus Komisija noteikusi savām struktūrvienībām, un veltot pienācīgu vērību īpašiem riskiem, kas saistīti ar vadības apstākļiem un finansētās darbības raksturu.

Kredītrīkotājs, vadoties no tam uzticēto pienākumu rakstura un apjoma, savās struktūrvienībās izveido amatu, kas paredzēts speciālo zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu kontrolēt riskus, kas saistīti ar viņa darbību.

Pirms tiek dota atļauja veikt darbību, tās finanšu un darbības aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību.

Ex ante pārbaudes nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un medicīnisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību. Šajā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar viņa veikto riska novērtējumu veic atbilstīgu ex post pārbaudi.

Darbības ierosināšana un darbības ex ante un ex post pārbaude ir atsevišķas darbības.

3.   Saskaņā ar 9. panta 7. punktu Regulā (EK) Nr. 58/2003 kredītrīkotājs katru gadu līdz 15. martam ziņo vadības komitejai par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, apliecinot, ka ziņojumā ietvertā informācija sniedz patiesu un godīgu ieskatu, ja vien atrunās attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi.

30. pants

1.   Vadības komiteja ieceļ grāmatvedi, kas ir amatā norīkots ierēdnis vai pagaidu darbinieks, ko darbā tieši pieņēmusi aģentūra, un viņa pienākumi ir šādi:

2.   Pirms vadības komiteja apstiprina gada pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka ir guvis pietiekami patiesu un godīgu ieskatu par aģentūras finansiālo stāvoklī.

Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar vispāratzītajiem grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām un ka pārskatos ir iegrāmatoti visi ieņēmumi un izdevumi.

Kredītrīkotājs nosūta grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotājs ir pilnībā atbildīgs par viņa pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņa kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

Grāmatvedis no kredītrīkotāja, kas garantē datu patiesumu, saņem visu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu aprēķinus par aģentūras aktīviem un budžeta izpildi.

3.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to glabāšanu.”

14)

Regulas IV sadaļas 2. nodaļā pievieno šādu 30.a pantu:

“30.a pants

Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, kuri ir pagaidu darbinieki.”

15)

Regulas 34. pantu groza šādi:

16)

Ar šādu daļu papildina 35. panta 1. punktu:

“Direktors gada darbības pārskatā anonīmi atsaucas uz komisijas viedokli un norāda veiktos papildu pasākumus.”

17)

Regulas 38. panta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumos, ko aģentūra noslēdz ar uzņēmējiem, paredz, ka jebkura parādsaistība, kas nav atmaksāta līdz debetnotā noteiktā termiņa beigām, ir apliekama ar procentiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (8). Līgumos skaidri norāda nosacījumu, saskaņā ar kuru aģentūrai pienākas kavējuma procenti, tostarp kavējuma procentu likmi.

18)

Regulas 40. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja atbildīgais kredītrīkotājs nolemj atcelt vai daļēji atcelt konstatēta debitoru parāda atgūšanu, viņš nodrošina, ka tāda atcelšana ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam. Par savu nodomu atcelt konstatētā debitoru parāda atgūšanu atbildīgais kredītrīkotājs ziņo vadības komitejai. Minēto atcelšanu izdara ar kredītrīkotāja lēmumu, kuram jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par debitoru parādiem, kas ir mazāki par EUR 5 000. Atcelšanas lēmumā norāda, kāda darbība veikta, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma pantus un faktus, uz kuriem tas pamatojas.”

19)

Regulas 42. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“42. pants

Grāmatvedis, saskaņojot ar atbildīgo kredītrīkotāju, maksāšanas termiņu var pagarināt vienīgi tajā gadījumā, ja par to iepriekš ir saņemts motivēts debitora lūgums, kā arī debitora apņemšanās nomaksāt procentus par visu viņam piešķirto laika periodu, sākot no debetnotā norādītā datuma, un, lai garantētu aģentūras tiesības, viņš sniedz finanšu garantiju, kas segtu gan parāda pamatsummu, gan procentus.”

20)

Regulas IV sadaļas 4. nodaļā pievieno šādu 42.a un 42.b pantu:

“42.a pants

Grāmatvedis sastāda sarakstu par atgūstamajām summām. Aģentūras prasījumus sarakstā grupē pēc iekasēšanas rīkojuma izdošanas datuma. Grāmatvedis arī norāda lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos no konstatēto debitoru parādu atgūšanas. Sarakstu pievieno aģentūras ziņojumam par budžeta un finanšu pārvaldību. Aģentūra izveido sarakstu par aģentūras prasījumiem saistībā ar tās administratīvo budžetu, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav izdarīts neviens vai neviens nozīmīgs maksājums. Sarakstu publicē, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus par datu aizsardzību.

42.b pants

Uz aģentūras prasījumiem pret trešām personām un uz trešo personu prasījumiem pret aģentūru attiecas piecu gadu noilguma periods. Noilguma periodu paredz līgumos, ko noslēdz aģentūra.”

21)

Regulas 47. pantā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.”

22)

Regulas 49. pantu groza šādi:

23)

Regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

1.   Attiecībā uz aģentūras darbības nodrošināšanu piemēro vispārējās Finanšu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 noteikumus saskaņā ar šā panta 3. līdz 5. punktu.

2.   Izpildaģentūras var lūgt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu piešķiršanu.

3.   Ja preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu izpildi var nodrošināt Komisija, starpiestāžu dienesti vai Tulkošanas centrs, aģentūras vispirms vēršas pie minētajām struktūrām. Tas ir spēkā arī tad, ja minētās struktūras var nodrošināt šo uzdevumu izpildi, noslēdzot līgumus ar uzņēmējiem, un sniegt būtiskus papildu pakalpojumus, kas pārsniedz vienkārša starpnieka vai konsultanta pakalpojumus. Aģentūra slēdz nolīgumus ar minētajām struktūrām.

4.   Vispārējās Finanšu regulas 101. panta piemērošanas nolūkā uzaicinājumā uz konkursu paredz, ka, kamēr līgums nav parakstīts, aģentūra var vai nu atteikties no iepirkuma vai atcelt līguma piešķiršanas procedūru, turklāt kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt kompensāciju.

5.   Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā uzaicinājumos uz konkursu, ko izsludinājusi aģentūra, paredz, ka tā var apturēt procedūru un veikt visus vajadzīgos pasākumus, ieskaitot procedūras atcelšanu, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā līgumos, ko noslēgusi aģentūra, paredz, ka tā var veikt minētajā pantā paredzētos pasākumus saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.”

24)

Regulā iekļauj šādu VA un VB sadaļu.

“VA SADAĻA

PROJEKTI, KAS BŪTISKI IETEKMĒ BUDŽETU

50.a pants

Vadības komiteja iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt darbības budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, noma un ēku iegāde. Vadības komiteja par šādiem projektiem informē Komisiju.

Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijām plāno sniegt atzinumu, tā divās nedēļās pēc tam, kad saņēmusi informāciju par projektu, paziņo attiecīgajai aģentūrai par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja atbildes nav, aģentūra var veikt plānotās darbības.

Šo atzinumu nosūta attiecīgajai aģentūrai un Komisijai divu nedēļu laikā pēc paziņošanas saskaņā ar otro daļu.

VB SADAĻA

EKSPERTI

50.b pants

Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 265.a pantu piemēro mutatis mutandis, lai izvēlētos ekspertus, kuriem maksā noteiktu summu par aģentūrai sniegto palīdzību, jo īpaši izvērtējot priekšlikumu un dotāciju pieteikumus vai piedāvājumus iepirkumu procedūrās, kā arī par tehnisko palīdzību turpmākajā un galīgajā projektu izvērtēšanā. Aģentūras var izmantot arī ekspertu sarakstus, ko sagatavojusi Komisija.”

25)

Regulas 51. pantu aizstāj ar šādu:

“51. pants

Aģentūras gada pārskati ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Tiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību tajā gadā, kurā inter alia sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanas līmeni līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu dažādu budžeta posteņu starpā.”

26)

Regulas 57. pantu groza šādi:

27)

Regulas 66. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, Padomei pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam atbrīvo direktoru no atbildības par N gada administratīvā budžeta izpildi. Direktors informē vadības komiteju par Eiropas Parlamenta apsvērumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu.”

28)

Regulas 68. pantu svītro.