27.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 85/1

(1)

Preces, kuras importētas, piemērojot atbrīvojumu no kopējā muitas tarifa (KMT) nodokļiem, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 918/83 (1), neizraisa būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas ražošanu, ņemot vērā ierobežojumus attiecībā uz importēto daudzumu vai vērtību, to izmantošanu un/vai muitas kontroli pēc importēšanas. Tālab ir lietderīgi noteikt, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumus, kas noteikti, pamatojoties uz Līguma 133. pantu, nepiemēro tādu preču importam, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļiem.

(2)

Uz tādu mājsaimniecības priekšmetu importu, kas paredzēti otrā mājokļa aprīkošanai, attiecina identiskus ierobežojumus un kontroli kā uz precēm, kuras importē fiziskas personas, pārceļot savu dzīves vietu no trešās valsts. Lai gan personām, kuras veic importu, un dalībvalstu muitas iestādēm tiek radītas vienādas administratīvās grūtības, uz sākumā minētajiem importa veidiem neattiecina atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet uz beidzamajiem – attiecina. Turklāt, piešķirot nodokļa atbrīvojumu tādu mājsaimniecības priekšmetu importam, kas paredzēti otrā mājokļa aprīkošanai, ekonomiskais ieguvums ir visai neliels, salīdzinot ar papildu izmaksām kontroles veikšanai. Tālab būtu lietderīgi svītrot noteikumus, ka šādām precēm var piemērot atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

(3)

Regulas (EEK) Nr. 918/83 27. pantā noteiktais vērtības robežlielums ECU 22 apjomā nav palielināts kopš 1991. gada, lai arī šajā laikā muitas nodokļi ir ievērojami samazināti vai pat atcelti. Tālab būtu lietderīgi palielināt vērtības robežlielumu nenozīmīgas vērtības preču sūtījumiem.

(4)

Lai nodrošinātu, ka neviens no tādu preču importiem, kuras ir atbrīvotas no PVN un kuras pārvadā ceļotāji personīgajā bagāžā, netiek aplikts ar muitas nodokļiem, noteikumi attiecībā uz šādiem importiem atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 918/83 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Padomes Direktīvu 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (2). Tālab būtu jāpiešķir atbrīvojums no muitas nodokļa, ja valsts PVN likums, kuru īsteno saskaņā ar Direktīvu 2007/74/EK, paredz atbrīvojumu no PVN. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir jānodrošina, ka tādi paši noteikumi par atbrīvojumu no muitas nodokļa tiek piemēroti teritorijās, kuras minētas 6. pantā Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (3).

(5)

Būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 918/83,

1)

Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo regulu tiek norādīti gadījumi, kad īpašu apstākļu dēļ tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem un pasākumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līguma 133. pantu, preces attiecīgi laiž brīvā apgrozībā vai eksportē no Kopienas muitas teritorijas.”

2)

Regulas I nodaļas IV sadaļu svītro.

3)

Regulas 27. pantā vērtību ECU 22 apjomā aizstāj ar EUR 150.

4)

Regulas 45. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“45. pants

Preces, kas atrodas to ceļotāju personiskajā bagāžā, kuri ierodas no trešām valstīm, importē, nepiemērojot ievedmuitas nodokļus, ja šādu preču importam nepiemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN) atbilstīgi valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (4).

Precēm, kuras importē Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (5) 6. panta 1. punktā minētajās teritorijās, piemēro tādus pašus noteikumus par atbrīvojumu no nodokļiem kā precēm, kuras importē citās attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļās.

5)

Regulas 46. līdz 49. pantu svītro.

6)

Regulas 127. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Uz precēm, kuras var importēt, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem saskaņā ar šo regulu, neattiecina kvantitatīvus ierobežojumus, kurus nosaka atbilstīgi pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma 133. pantu.”