18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/22

(1)

Komisija 2006. gada 20. decembrī publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR”) izcelsmes akmeņogļu koksa, kura gabalu diametrs pārsniedz 80 mm (turpmāk “kokss 80+”), importu. Komisija 2007. gada 19. septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1071/2007 (3) (turpmāk “pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes koksa 80+ importam.

(2)

Jāpiebilst, ka procedūru uzsāka pēc tam, kad sūdzību iesniedza trīs Kopienas ražotāji, kuru produkcija veido apmēram 40 % no Kopienas kopējās koksa 80+ produkcijas. Jāpiebilst, ka pagaidu regulas 2. apsvērumā bija minēts zemāks skaitlis, t. i., “vairāk nekā 30 %”; tomēr turpmākajā izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka sūdzības iesniedzēju produkcija patiesībā veido apmēram 40 % no Kopienas kopējās produkcijas.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm, kas ir būtiskas kaitējuma novērtēšanai, Komisija izvērtēja datus par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes koksa 80+ importam vairākas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza savas piezīmes. Personām, kas to pieprasīja, sniedza iespēju tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem. Komisija pastiprināja izmeklēšanu, jo īpaši ņemot vērā Kopienas interešu aspektus. Šajā sakarā pēc pagaidu pasākumu noteikšanas papildu pārbaudes apmeklējumu veica šādā uzņēmumā:

(6)

Turklāt informācijas iegūšanas apmeklējumu veica Eiropas Lietuvju asociācijā (CAEF) Diseldorfā Vācijā. Lai noskaidrotu iespējamās ar īstenošanu saistītās problēmas, tika veikti apmeklējumi muitas iestādēs Antverpenē Beļģijā un Duisburgā Vācijā.

(7)

Visas ieinteresētās personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu ĶTR izcelsmes koksa 80+ importam un to attiecīgo summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas.

(8)

Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumus attiecīgi grozīja.

(9)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13. līdz 17. apsvērumu.

(10)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek galīgi secināts, ka pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē attiecīgais ražojums un kokss 80+, kas ražots un pārdots analogajā valstī (ASV), un Kopienas ražošanas nozares ražotais un Kopienas tirgū pārdotais ražojums ir līdzīgi ražojumi.

(11)

Tā kā par sadarbības līmeni, analogās valsts izvēli un normālās vērtības noteikšanu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 28. apsvērumu.

(12)

Attiecībā uz cenu salīdzinājumu vienīgais eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda pret to, ka Komisija noraidīja tā prasību saistībā ar darbībām, kuras saskaņā ar dempinga aprēķinu veica pēc sijāšanas procedūras; šis eksportētājs apgalvoja, ka līdzīga prasība tika ņemta vērā, aprēķinot kaitējumu. Tādēļ šo prasību ņēma vērā un veica normālās vērtības papildu pielāgojumu.

(13)

Vērtības novērtējuma pielāgojumu, kuru pagaidu posmā veica attiecībā uz fizisko īpašību atšķirībām, pārskatīja, lai ņemtu vērā analogā valstī ražotā ražojuma un no Ķīnas eksportētā ražojuma siltumietilpības vērtības rādītāju un izmēru atšķirības.

(14)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 29. līdz 31. apsvērumu.

(15)

Galīgo dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu noteica, pamatojoties uz ražotāja vidējās svērtās normālās vērtības un ražotāja vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Ņemot vērā 12. un 13. apsvērumā minētos pielāgojumus, pārskatītā un galīgā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 61,8 %.

(16)

Tā kā par Kopienas produkcijas un Kopienas ražošanas nozares definīciju nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 34. un 35. apsvērumu.

(17)

Kā minēts pagaidu regulas 36. apsvērumā, Komisija turpināja izmeklēšanu it īpaši par vienu Kopienas patēriņa elementu, proti, par importa apjomu attiecīgajā periodā. Tomēr par šo jautājumu nav saņemta nekāda jauna un pamatota informācija. Minēto iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka no ieinteresētajām personām nav saņemti apsvērumi, ar kuriem apšaubītu Kopienas patēriņa noteikšanai izmantoto metodi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 36. un 37. apsvērumu.

(18)

Kā minēts pagaidu regulas 36. un 41. apsvērumā, Komisija turpināja izmeklēšanu par importa apjomu un importa cenām attiecīgajā periodā. Jāpiebilst, ka pagaidu regulas 42. apsvērumā bija pārrakstīšanās kļūda, jo no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam cenas saruka par 43 % un nevis par 35 %, kā minēts šajā apsvērumā.

(19)

Tomēr par importa apjomu un importa cenām nav saņemta nekāda jauna un pamatota informācija. Minēto iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka no ieinteresētajām personām nav saņemti apsvērumi, ar kuriem apšaubītu attiecīgā importa apjomu un cenu noteikšanai izmantoto metodi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 38. līdz 42. apsvērumu.

(20)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un lietotājs apgalvoja, ka, salīdzinot cenas, ko Kopienas ražošanas nozare nosaka līdzīgam ražojumam, ar attiecīgā ražojuma importa cenām, pastāvošo fizisko īpašību atšķirību dēļ ir jāveic pielāgojums, lai cenu samazinājumu varētu aprēķināt taisnīgi. Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji savukārt apgalvoja, ka, ņemot vērā dažu Kopienas ražotāju ražotā koksa 80+ īpašās kvalitātes īpašības, augstāka cena par šo ražojumu teorētiski būtu attaisnojama, tomēr saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju lietotāji par šīm tā sauktajām labākām kvalitātes īpašībām nemaksā augstāku cenu, it īpaši tādā vidē, kurai ir raksturīgas negodīga dempinga izraisītas pazeminātas cenas. Šie Kopienas ražošanas nozares ražotāji uzskata, ka nozares lietotāju pirkšanas lēmumu pamatā ir tikai un vienīgi tā cena, kura noteikta Ķīnas ražojumam. Tādēļ pielāgojumi, kurus veiktu atšķirīgu fizisko īpašību dēļ, nav attaisnojami. Tomēr ieinteresēto personu iesniegtā un pārbaudītā informācija liecina, ka attiecībā uz līdzīgā ražojuma un attiecīgā ražojuma mitruma un pelnu saturu, gaistošo vielu daudzumu un sēra saturu pastāv atšķirības, kuras parastos tirgus apstākļos varētu ietekmēt cenas, tādēļ Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, kā arī lietotāja prasību pieņēma un veica papildu pielāgojumu, lai šīs atšķirības tādējādi ņemtu vērā.

(21)

Turklāt, lai salīdzinātu attiecīgo ražojumu un Kopienas ražošanas nozares saražoto koksu 80+ vienādā tirdzniecības līmenī, papildus tām pēcimportēšanas izmaksām, kas radās importētajiem Kopienā, kā minēts pagaidu regulas 43. apsvērumā, veica pielāgojumu, aprēķinot cenu samazinājumu arī izkraušanas izmaksām. Skaidrības labad jāatzīmē, ka, lai gan tas nebija minēts pagaidu regulas 43. apsvērumā, aprēķinot cenu samazinājumu, nesaistīto importētāju peļņas normu pielāgoja jau pagaidu posmā. Šo pielāgojumu veica, pamatojoties uz nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, iesniegtajiem pārbaudītajiem datiem par rentabilitāti izmeklēšanas periodā, kura sasniedza 5 līdz 10 % (4).

(22)

Cenu samazinājuma pagaidu starpību attiecībā uz ĶTR attiecīgi pielāgoja un secināja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu Kopienā pārdeva par cenām, kas, izsakot procentos, bija par 5,7 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(23)

Tā kā par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi, krājumiem, ieguldījumiem un dempinga starpības lielumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 46. līdz 50., 53. un 54., kā arī 60. un 61. apsvērumu.

(24)

Pagaidu regulas 51. apsvērumā minētās pārdošanas cenas Kopienā grozīja, un tās ir norādītas tabulā zemāk. Šie nelielie grozījumi neietekmē pagaidu regulas 51. un 52. apsvērumā izdarītos secinājumus par pārdošanas cenām Kopienā.

(25)

Pagaidu regulā aprēķināto rentabilitāti pārbaudīja un izlaboja vienu kļūdu. Pareizie skaitļi, kas norādīti nākamajā tabulā, neietekmē secinājumus par Kopienas ražošanas nozares vispārējo rentabilitātes tendenci, pat neraugoties uz to, ka šie skaitļi liecina par vēl sliktāku stāvokli Kopienas ražošanas nozarē – Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ir ievērojami pasliktinājusies (no 16,2 % 2005. gadā līdz – 3,8 % izmeklēšanas perioda laikā). Saistībā ar šo grozījumu pielāgoja arī datus par ienākumu no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Dati par naudas plūsmu nemainās salīdzinājumā ar pagaidu regulu, taču skaidrības labad tie ir norādīti nākamajā tabulā.

(26)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemti jauni atzinumi, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 58. apsvērumā izklāstītie secinājumi par Kopienas spēju piesaistīt kapitālu.

(27)

Pagaidu regulas 59. apsvērumā minētos datus par Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgumu arī laboja, un tie ir norādīti nākamajā tabulā. Šie labotie dati liecina, ka Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkciju (tonnās) uz cilvēku, kurš nodarbināts vienu gadu, ir nedaudz palielinājies laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Skaidrības labad dati par gada darbaspēka izmaksām uz vienu darbinieku turklāt ir norādīti detalizētāk nekā pagaidu regulā.

(28)

Pēc pagaidu regulā iekļauto secinājumu paziņošanas viens lietotājs, atsaucoties uz pagaidu regulas 64. un 67. apsvērumu, apgalvoja, ka Komisija savus pagaidu secinājumus par kaitējumu un tātad arī par kaitējuma cēloni ir veikusi, pamatojoties vienīgi uz noteiktu tirgus rādītāju šķietami negatīvo attīstību ļoti īsā laikposmā, nevis pamatojoties uz trīs līdz četru gadu laikposmu, lai kaitējumu novērtētu atbilstīgi pieņemtajai praksei. Lietotājs šo apgalvojumu pamatoja ar pieņēmumu, ka Kopienas ražošanas nozarei laikā līdz 2005. gada beigām nebija nodarīts kaitējums, jo iepriekšējie antidempinga pasākumi zaudēja spēku 2005. gada beigās. Tā kā izmeklēšanas periods beidzās 2006. gada septembrī, tas nozīmētu, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējums būtu nodarīts tikai dažus mēnešus 2006. gadā.

(29)

Te vispirms jāpiebilst, ka pagaidu regulas 64. apsvērums, kurā minēta noteiktu kaitējuma rādītāju attīstība laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam, jālasa saistībā ar iepriekšējo, 63. apsvērumu, kurā atspoguļota kaitējuma rādītāju attīstība laikā līdz 2005. gadam. No šiem pagaidu regulas apsvērumiem, kas attiecas uz kaitējuma rādītājiem, izriet, ka Komisija rīkojās atbilstīgi pieņemtajai praksei un novērtēja kaitējuma rādītāju attīstību gandrīz četru gadu laikposmā, t. i., laikā no 2003. gada sākuma līdz 2006. gada septembrim. Kā minēts 63. apsvērumā, 2004. gads bija izņēmuma gads koksa 80+ tirgū, jo nelielā importa apmēra no ĶTR dēļ piedāvājums tirgū bija zems, turklāt Kopienā slēdza dažas rūpnīcas, kurās agrāk ražoja koksu 80+. To, ka tirgus situācija 2004. gadā bija izņēmums, kas izpaudās arī rādītājos par nākamo gadu, neapstrīdēja neviena no ieinteresētajām personām. Tieši tādēļ, ka 2004. un 2005. gadā novērotās maksimālās vērtības ir uzskatāmas par izņēmumu, Komisijai šajā gadījumā bija jāpievērš īpaša uzmanība kaitējuma rādītāju attīstībai laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Jāatgādina, ka svarīgākie finanšu rādītāji, it īpaši rentabilitāte, ievērojami kritās ne tikai laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam, bet arī salīdzinot 2003. gadu ar izmeklēšanas periodu.

(30)

Turklāt jāatzīmē, ka tā būtu pilnīgi spekulatīva pieeja – izdarīt secinājumus par Kopienas ražošanas nozares stāvokli 2005. gada beigās, pamatojoties uz faktu, ka Kopienas ražotāji neiesniedza pieprasījumu pārskatīt iepriekšējo antidempinga pasākumu izbeigšanas termiņu.

(31)

Tādēļ apgalvojums par to, ka Komisija pārbaudīja kaitējuma attīstību, ņemot vērā tikai dažus 2006. gada mēnešus, ir noraidāms.

(32)

Iepriekš pārskatītie faktori, proti, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un ražīgums neietekmē pagaidu regulā izklāstītās tendences. Arī pārskatītā cenu samazinājuma starpība joprojām krietni pārsniedz minimālo līmeni. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nav mainīti pagaidu regulā izklāstītie secinājumi, saskaņā ar kuriem Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Tā kā nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

(33)

Kā minēts 22. apsvērumā, tiek galīgi secināts, ka vidējās cenas importam no ĶTR izmeklēšanas periodā bija par 5,7 % zemākas nekā vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas. Grozītā cenu samazinājuma starpība neietekmē pagaidu regulas 67. līdz 69. apsvērumā izklāstītos secinājumus par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām.

(34)

Viens lietotājs apgalvoja, ka attīstība tirgū pēc izmeklēšanas perioda beigām liecina par to, ka izmeklēšanas periodā dominēja izņēmuma stāvoklis, un pēc izmeklēšanas perioda beigām cenas atkal pieauga. Šis lietotājs apgalvoja, ka īslaicīgo cenu kritumu izmeklēšanas periodā laikā lielākoties izraisījis nelabvēlīgais valūtas maiņas kurss (USD pret EUR) un fakts, ka koksa 80+ cenas pasaules tirgū parasti nosaka ASV dolāros, kā arī grūtības, pielāgojot cenas, par kurām parasti vienojas ik gadu, jaunajai valūtas situācijai. Te jāpiebilst, ka izmeklēšanā noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozares ražotāju pārdošanas cenas Eiropas Savienībā parasti nenosaka ASV dolāros, bet gan euro vai citās Eiropas valūtās. Turklāt šā lietotāja apgalvojums par cenu kāpumu, kas norisinājās pēc izmeklēšanas perioda beigām laikā, kad ASV dolārs salīdzinājumā ar euro bija vēl vājāks, ir pretrunā ar argumentu, ka nelabvēlīga valūtas maiņas kursa USD/EUR attīstība būtu izraisījusi koksa 80+ cenu kritumu.

(35)

Viens lietotājs apgalvoja, ka iespējamo krītošu cenu radīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei galvenokārt izraisīja agresīvā cenu politika, kuru īstenoja daži Eiropas ražotāji, pārdodot savus ražojumus par cenām, kas ir zemākas par Ķīnas importa cenām. Tomēr izmeklēšanā nekonstatēja pierādījumus “agresīvai cenu politikai” dažu Eiropas ražotāju vidū. Konstatēja, ka konkurence Eiropas ražotāju vidū galvenokārt ir vērojama reģionālos tirgos, nevis Kopienas līmenī, jo ievērojamo transporta izmaksu dēļ ražotāji savus ražojumus parasti pārdod netālu no ražotnes atrašanās vietas. Ja daži ražotāji, iespējams, ir iekasējuši zemākas cenas, tie tādēļ nav nodarījuši kaitējumu citiem Eiropas ražotājiem. Turklāt fakts, ka noteikti Eiropas ražotāji konkurē savā starpā, nenozīmē to, ka Ķīnas importa dempinga cenu dēļ šie ražotāji nebija spiesti savas cenas pazemināt vairāk, nekā tie tās būtu pazeminājuši tad, ja Ķīnas ražotāji ievērotu godīgu konkurenci, un šis fakts nenozīmē to, ka šie Eiropas ražotāji nebija spiesti pārdot savus ražojumus par nepastāvīgām cenām.

(36)

Šis lietotājs arī apgalvoja, ka lielākā daļa no patēriņa pieauguma laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam ir attiecināma uz Kopienas ražotājiem, nevis uz importu no Ķīnas. Lai gan šis apgalvojums varētu būt patiess absolūtā izteiksmē, relatīvā izteiksmē tā tas nav, proti, izmeklēšanā konstatēja, ka Ķīnas importa tirgus daļa, kas 2003. gadā bija 24 %, laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam veidoja gandrīz pusi no patēriņa pieauguma.

(37)

Tas pats lietotājs arī apgalvoja, ka iemesls, kāpēc pieaugoša patēriņa laikā Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt savu tirgus daļu, bija tas, ka tā nepalielināja savu ražošanas jaudu. Tādēļ Kopienas patēriņa pieaugumu varēja segt tikai ar Ķīnas importa palīdzību. Tomēr fakts, ka Kopienas ražošanas nozare nepalielināja savu ražošanas jaudu atbilstīgi patēriņa pieauguma ātrumam, drīzāk ir jāvērtē kā nedrošas ieguldījumu vides sekas, kuras izraisīja cenu spiediens no Ķīnas importa par dempinga cenām, nevis kā iemesls Kopienas ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam.

(38)

Jāpiebilst, ka Kopienas ražošanas nozares neizmantotā jauda izmeklēšanas perioda laikā bija apmēram 120 000 tonnu, šīs jaudas izmantošana nebija ekonomiski izdevīga cenu spiediena dēļ, kuru izraisīja Ķīnas imports par dempinga cenām. Turklāt viens Kopienas ražotājs laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam būtiski samazināja savu ražošanas apmēru un pēc izmeklēšanas perioda beigām pārtrauca koksa 80+ ražošanu. Šīs ražošanas nozares īpatnība ir apstāklis, ka, uz laiku apturot ražošanas procesu, tiek iznīcinātas ražošanas iekārtas (krāsnis), un ražošanas atsākšanai būtu vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi. Tirgus situācijā, kuru raksturo ievērojams cenu spiediens, ekonomiski nebija izdevīgi ieguldīt līdzekļus atslēgtu krāšņu darbības atjaunošanā vai jaunu krāšņu ierīkošanā.

(39)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja arī, ka darbaspēka izmaksu pieaugums bija viens no galvenajiem Kopienas ražošanas nozarei nodarītā varbūtējā kaitējuma iemesliem. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares vispārējais darbinieku skaita pieaugums ir saistīts tikai ar vienu ražotāju, kas vienlaikus palielināja savu ražīgumu. Citi Kopienas ražošanas nozares ražotāji saglabāja savu darbinieku skaitu diezgan nemainīgu, neraugoties uz samazinātu ražošanas apjomu. Tas ir izskaidrojams ar šīs nozares ražošanas procesa īpatnībām, proti, to darbinieku skaits, kas vajadzīgi, lai uzturētu ražošanas iekārtas darbību, paliek gandrīz nemainīgs neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā ar pilnu jaudu vai ne, tādēļ, samazinoties ražošanas apjomam, samazinās ražīgums.

(40)

Tomēr, pat ja dažiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem laikā, kad to ražošanas apjoms samazinājās, bija jāsaskaras ar nevajadzīgi lielām darbaspēka izmaksām, tas nevar būt nozīmīgs kaitējuma iemesls, ņemot vērā to, ka darbaspēka izmaksu izmaiņas būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozares vispārējo rentabilitāti. Salīdzinājumam var minēt to, ka ar darbaspēku izmaksu pieaugumu (par 1,8 miljoniem euro) var izskaidrot mazāk nekā 1 procentu punktu no Kopienas ražošanas nozares vispārējās rentabilitātes krituma, kura laikposmā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās no 16,2 % līdz – 3,8 % (tas atbilst peļņas samazinājumam aptuveni 39 miljonu euro apmērā).

(41)

Attiecībā uz pagaidu regulas 75. apsvērumā sīki atspoguļotajām izejvielu cenām jāpiebilst, ka grozītie aprēķini liecina, ka attiecīgajā laikposmā izmaksas par pamatizejvielu (koksa oglēm), ko izmanto koksa 80+ ražošanā, veidoja aptuveni 60 % no koksa 80+ ražošanas izmaksām Kopienas ražošanas nozarē.

(42)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pamatizejvielas (koksa ogļu) paaugstinātās izmaksas smagāk skāra Kopienas ražošanas nozari nekā Ķīnas ražošanas nozari, jo tai izejvielas esot vieglāk pieejamas, tādējādi Kopienas ražošanas nozare būtu bijusi konkurētnespējīga pat tad, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šajā sakarā vispirms jāpiebilst, ka, ņemot vērā ļoti vājo sadarbību no Ķīnas ražotāju eksportētāju puses, nav iespējams izdarīt vispārējus secinājumus par Ķīnas ražotāju eksportētāju iespējām piekļūt izejvielām. Tāpat jāatzīmē, ka viens Kopienas ražošanas nozares ražotājs, uz kuru ir attiecināma ievērojama Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma daļa, izmanto vietējās izcelsmes koksa ogles. Turklāt, kā jau minēts pagaidu regulas 76. apsvērumā, izejvielas cenu paaugstinājums laikposmā līdz izmeklēšanas periodam ietekmēja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Turklāt jāpiebilst, ka, balstoties uz pieejamo tirgus informāciju, arī Ķīna daļēji izmanto ievestas izejvielas un pašreiz ievērojamos daudzumos ieved koksa ogles no Austrālijas.

(43)

Cita ieinteresētā persona norādīja, ka cēloņsakarības analīze ir veikta kļūdaini, proti, šī persona apšauba, ka Kopienas ražošanas nozare, kas 2003. gadā guva peļņu, izmeklēšanas periodā ir cietusi zaudējumus un nav spējusi segt augstās izejvielu izmaksas, lai gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pieaugums laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam bija ievērojami lielāks nekā izejvielu cenu pieaugums.

(44)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas izmeklēšanas periodā patiešām bija augstākas nekā 2003. gadā (skatīt pagaidu regulas 51. apsvērumu), tomēr izejvielu cenas, kas veido lielāko daļu no ražošanas izmaksām, proporcionāli bija vēl augstākas (skatīt pagaidu regulas 75. apsvērumu, kā arī šīs regulas 41. apsvērumu). Tādēļ prasība tiek noraidīta.

(45)

Tā kā nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 67. līdz 80. apsvērumu, izņemot 67. līdz 75. apsvērumā veiktos labojumus, kā minēts iepriekš.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts pagaidu secinājums, ka starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām pastāv cēloņsakarība.

(47)

No dažiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, kā arī ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, un lietotājiem tika saņemtas piezīmes par nepieciešamību ņemt vērā atsevišķas būtiskas izmaiņas, kas notikušas pēc izmeklēšanas perioda. Šīs piezīmes īpaši attiecas uz būtisku koksa 80+ tirgus cenu pieaugumu gan attiecībā uz Ķīnas importa cenām, gan arī uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(48)

Minētās ieinteresētās personas saistīja importa cenu pieaugumu galvenokārt ar konkrētiem pasākumiem, kurus pēdējā laikā veica Ķīnas valdība, lai neatbalstītu energoietilpīgu materiālu, tostarp koksa, eksportu, – piemēram, paaugstināts eksporta nodoklis un ierobežojumi eksporta licenču izsniegšanā. Viens lietotājs apgalvoja, ka šie pasākumi, iespējams, ir ilglaicīgi, ņemot vērā strukturālās pārmaiņas Ķīnas politikā, saskaņā ar kurām pusapstrādātus energoproduktus, piemēram, koksu 80+, patur vietējā tirgū, lai tādējādi radītu vietējas izcelsmes pievienoto vērtību. Kopienas ražošanas nozares ražotāji savukārt apgalvoja, ka pašreizējais augstais cenu līmenis ir īslaicīgs un tas mainīsies atkarībā no ĶTR valdības ieskatiem. Tas pats lietotājs arī apgalvoja, ka Kopienas ražotāju rentabilitāte pašlaik ir paaugstinājusies tāpēc, ka pēc izmeklēšanas perioda ir ievērojami pieaugušas pārdošanas cenas. Šis lietotājs uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas ilgtermiņā turpinās pieaugt, jo ievērojami pieaug patēriņš akmens vates ražošanas nozarē, Eiropas Savienībā nepalielinās ražošanas jauda, turklāt Ķīnas politikā veiktas ļoti nozīmīgas pārmaiņas, kuru dēļ būtiski samazinās eksporta apjoms no ĶTR.

(49)

Tā kā šis lietotājs netieši norādīja, ka i) Ķīnas eksporta šķietamo ilgtermiņa ierobežojumu dēļ un ii) Kopienas ražošanas nozares šķietami augstā rentabilitātes līmeņa dēļ antidempinga maksājumu piemērošana nav attaisnojama, vispirms jāatzīmē, ka, kaut gan Ķīnas valdība patiešām ir veikusi pasākumus energoietilpīgu materiālu eksporta ierobežošanai, tomēr nav pieejama tāda informācija, kas ļautu izdarīt secinājumus par šo pasākumu ilgumu. Gluži otrādi – pagātnē, konkrēti 2004. un 2005. gadā, gūtā pieredze liecināja, ka eksporta ietekmēšanas politiku var diezgan ātri atcelt. Otrkārt, saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā to informāciju par dempingu un kaitējumu, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda.

(50)

Tomēr novēroto būtisko cenu paaugstinājumu koksa 80+ importam no Ķīnas atzina jau pagaidu regulas 112. apsvērumā, un to ņēma vērā, izvēloties minimālo importa cenu (“MIC”) par pasākuma veidu. To, ka augstu, kaitējumu izraisošu importa cenu tendence bija vērojama arī pēc pagaidu regulas publicēšanas, apstiprināja publicēti tirgus ziņojumi, kā arī Komisijas rīcībā esoša informācija par koksa 80+ importu no ĶTR laikposmā pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Šo apstākli savukārt ņēma vērā, izvēloties ierosināto galīgo pasākumu (minimālo importa cenu), kā tas turpmāk minēts 75. apsvērumā.

(51)

Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas perioda vērojamo augsto importa cenu līmeni izraisīja arī jūras pārvadājumu vedmaksas likmes beramkravām, šīm likmēm pēc izmeklēšanas perioda ievērojami pieaugot un tādējādi paaugstinot attiecīgā ražojuma CIF cenu. Šie ražotāji apgalvoja, ka, izmantojot minimālo importa cenu, nav iespējams novērst importa par dempinga cenām problēmu, jo minimālo importa cenu nosaka, pamatojoties uz CIF, un importa cena sasniedz minimālās importa cenas līmeni, ja importa cenā iekļauj jūras pārvadājumu vedmaksas likmi. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā to informāciju par dempingu, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Turklāt minētie Kopienas ražošanas nozares ražotāji pat neizskaidroja, kā, pēc viņu domām, būtu jāņem vērā minētais jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums.

(52)

Minētie Kopienas ražošanas nozares ražotāji arī apgalvoja, ka, izmantojot minimālo importa cenu, kuras pamatā ir izmaksas par izejvielām izmeklēšanas periodā, nevar pienācīgi novērst importa par dempinga cenām izraisīto kaitējumu, jo ievērojamais jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums laikposmā pēc izmeklēšanas perioda ietekmē izmaksas par pamatizejvielu (koksa oglēm), kuru Kopienas ražošanas nozarei piegādā galvenokārt pa jūras ceļu. Šajā sakarā vēlreiz jāatkārto, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Turklāt Kopienas ražošanas nozares ražotāji nav snieguši informāciju par to, cik lielā mērā šķietamais jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums ietekmētu koksa 80+ ražošanas izmaksas Kopienas ražošanas nozarē, izņemot dažus publicētus tirgus ziņojumus par jūras pārvadājumu vedmaksas likmēm. Tomēr uz šo ziņojumu pamata nevar pietiekami sīki aprēķināt ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari kopumā, īpaši ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozares ražotāji savas izejvielas iegādājas no vairākiem piegādātājiem un ka vienu no nozīmīgākajiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums neietekmētu, jo šis ražotājs izmanto vietējas izcelsmes izejvielas. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares ražotāju apsvērumi ir jānoraida.

(53)

Papildus 47. līdz 50. apsvērumā minētajām piezīmēm par izmaiņām pēc izmeklēšanas perioda viens lietotājs arī apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares interešu analīzes saistībā ar pasākumu ieviešanu pamatā ir tikai tie atklātie dati, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu, neatspoguļojot visu kaitējuma izmeklēšanas periodu. Šajā sakarā jāpiebilst, ka analīze par sekām, ar ko Kopienas ražošanas nozare, iespējams, saskarsies, ja antidempinga pasākumi tiktu vai netiktu piemēroti, ir balstīta uz kaitējuma analīzi, kuru Komisija veica (kā minēts 28. un 29. apsvērumā), ņemot vērā kaitējuma rādītāju attīstību visā attiecīgajā periodā. Tādēļ šo apgalvojumu noraida.

(54)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 84. apsvērumā izdarītos secinājumus par Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(55)

Tā kā piezīmes no importētājiem/tirgotājiem nav saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(56)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 89. līdz 91. apsvērumu. Tādējādi tiek arī apstiprināts, ka antidempinga maksājumam, kas sasniedz cenu samazinājuma starpības līmeni, ir tikai ļoti ierobežota ietekme uz akmens vates ražotāja, kas sadarbojās, ražošanas izmaksām, proti, šīs izmaksas maksimāli palielinātos par aptuveni 1 %, kā minēts pagaidu regulas 98. apsvērumā.

(57)

Pēc pagaidu posma Komisija pastiprināja izmeklēšanu par pasākumu iespējamo ietekmi uz lietotājiem, īpaši uz lietuvēm. Šai nolūkā pieprasīja papildu informāciju no CAEF un valstu lietuvju asociācijām. Saņemtā informācija apstiprina pagaidu secinājumu, kura pamatā, kā minēts pagaidu regulas 93. un 94. apsvērumā, ir lietotāju atbildes uz anketas jautājumiem un saskaņā ar kuru koksa 80+ izmaksu īpatsvars kopējās lietuvju ražošanas izmaksās ir samērā neliels. Kaut arī koksa 80+ izmaksu īpatsvars lietotāju ražošanas izmaksās ir atkarīgs no konkrētā ražojuma, tomēr izmeklēšanas rezultāti liecina, ka tas parasti ir no 2 % līdz 5 %.

(58)

Attiecībā uz pagaidu regulas 93. apsvērumā minēto lietuvju rentabilitāti izmeklēšanas rezultāti liecina, ka tā ir 2 % līdz 6 % robežās. Tas atbilst CAEF iesniegtajai informācijai, kuras pamatā ir 2006. gadā veikts pētījums par 93 lietuvju rentabilitāti, kurā konstatēja, ka vidējā rentabilitāte lietuvju nozarē bija 4,4 % (to lietuvju gadījumā, kas savus ražojumus piegādā autoražošanas nozarei, vidējais lielums bija 2,8 %, un to lietuvju gadījumā, kuras savus ražojumus piegādā mašīnbūves nozarei, tas bija 6,4 %).

(59)

Ar iepriekš minēto papildu informāciju arī apstiprināja pagaidu secinājumu, ka antidempinga maksājumam, kas sasniedz cenu samazinājuma starpības līmeni, ir tikai ļoti ierobežota ietekme uz lietuvju ražošanas izmaksām, proti, šīs izmaksas maksimāli varētu palielināties par aptuveni 1 %. Jāpiebilst, ka attiecībā uz lielāko daļu to lietuvju, kuras iekļāva pagaidu regulas 93. apsvērumā minētajā pētījumā, šis procentuālais daudzums pat ir ievērojami zemāks par 1 %.

(60)

Tomēr dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, ņemot vērā Eiropas lietuvju zemo vidējo peļņas normu, lietuves ilgtermiņā nespēj izturēt būtisku koksa 80+ cenu pieaugumu, jo tām gandrīz nav iespējams šo cenu pieaugumu novirzīt uz saviem klientiem. Šajā sakarā jāpiebilst, ka nevar izslēgt iespēju, ka dažas lietuves nespēj izturēt pašreizējo koksa 80+ cenu līmeni ilgtermiņā. Tomēr cenu pieaugums pēc izmeklēšanas perioda, šķiet, nav saistīts ar antidempinga pasākumiem, jo minimālā importa cena, ko piemēroja ar pagaidu regulu, ir ievērojami zemāka par pašreizējo tirgus cenu līmeni un cenas sāka palielināties jau pirms pagaidu pasākumu piemērošanas.

(61)

Daži lietotāji arī atkārtoja savas iepriekšējās piezīmes saistībā ar koksa 80+ piegādes drošību un apgalvoja, ka antidempinga pasākumi ļoti būtiski ietekmēs Eiropas Kopienas lietotāju nozari, kurai koks 80+ ir stratēģiski svarīga izejviela. Tomēr vienlaikus šie lietotāji apgalvoja, ka antidempinga pasākumu piemērošanai būs ļoti neliela ietekme uz importu no Ķīnas vai arī ietekmes nebūs. Turklāt šajā lietā pieņemto antidempinga pasākumu veids un apmērs ir tāds, ka šie pasākumi paredzēti kā “drošības tīkls” Kopienas ražošanas nozarei bez mākslīgas tirgus izkropļošanas, nekaitējot lietotāju nozarei. Izmeklēšanā konstatēja, ka piegādes drošību varētu apdraudēt vienīgi varbūtējs vietējā pieprasījuma pieaugums Ķīnā, kā arī pašreizējā Ķīnas politika, kuras nolūks ir neatbalstīt energoietilpīgu materiālu eksportu, bet ne antidempinga pasākumi.

(62)

Iepriekš izskaidrotā Kopienas lietotāju interešu papildu analīze nemaina pagaidu secinājumus šajā jomā. Pat tad, ja dažos gadījumos slogs pilnībā skars lietotāju/importētāju, negatīvā finansiālā ietekme uz tiem jebkurā gadījumā nebūs ievērojama. Pamatojoties uz to, jāuzskata, ka pagaidu regulā iekļautie secinājumi par Kopienas interesēm nav jāgroza. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, šie secinājumi tādēļ tiek galīgi apstiprināti.

(63)

Peļņas norma pirms nodokļiem, kuru pagaidu regulā izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai, balstījās uz vidējo peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozare guva no 2003. līdz 2005. gadam un kas pēc pagaidu aprēķiniem bija 15,3 % no apgrozījuma. Tika uzskatīts, ka šādu peļņas normu pirms nodokļiem varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos, t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām.

(64)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja sākotnēji izmantotās peļņas normas apmēru. Viens lietotājs apgalvoja, ka 15,3 % peļņas apmērs ir pārāk augsts, jo peļņas līmenis, ko Kopienas ražošanas nozare guva 2004. un 2005. gadā, jāvērtē kā izņēmums, kas bija vērojams laikā, kad Ķīnas koksa 80+ trūkums bija tik izteikts, ka toreizējos antidempinga pasākumus pārtrauca. Šis lietotājs apgalvoja, ka nav nopietna pamatojuma izmantot peļņas normu, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējā izmeklēšanā izmantoto peļņas normu. Jāpiebilst, ka iepriekšējās izmeklēšanas galīgajā posmā izmantotā peļņas norma bija 10,5 %.

(65)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda, ka sākotnēji izmantotā peļņas norma nav attaisnojama lielās peļņas dēļ, kuru 2004. un 2005. gadā guva sakarā ar ārkārtas tirgus apstākļiem. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kokss 80+ ir pamatizstrādājums un ka 5 % peļņas norma vairāk atbilst tām peļņas normām, kuras uz šāda veida ražojumiem attiecināja līdz šim.

(66)

Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji savukārt apgalvoja, ka 15,3 % peļņas norma nav pietiekama kaitējuma novēršanai, jo minētie ražotāji agrāk (tajā laikā, kad nebija vērojams importa par dempinga cenām izraisīts cenu kritums) guva lielāku peļņu. Šie ražotāji arī apgalvoja, ka 15,3 % peļņas norma neļaus Kopienas ražotājiem veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai izpildītu obligātās vides aizsardzības prasības un atjauninātu ražošanas iekārtas vai no jauna uzsāktu darbību slēgtajās ražošanas iekārtās. Tika apgalvots, ka šāda Kopienas ražošanas nozares atjaunošana ļaus Kopienas ražotājiem apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc koksa 80+. Tomēr attiecīgie Kopienas ražotāji nav norādījuši precīzu, pēc viņu uzskata piemērotu peļņas normas lielumu.

(67)

Pirmkārt, ir jāpiebilst, ka, ņemot vērā 25. apsvērumā minētos labotos secinājumus par rentabilitāti, tika konstatēts, ka vidējā svērtā rentabilitāte laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam bija 13,1 %, nevis 15,3 %, kā bija minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā.

(68)

Otrkārt, pēc piezīmju saņemšanas pārskatīja metodi kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai. Tika uzskatīts, ka tos gadus, kuri kalpoja par aprēķinu bāzi, patiešām nevar uzskatīt par reprezentatīviem normālos apstākļos, jo 2004. gadā tika gūta neparasti liela peļņa (15 %) sakarā ar ievērojamo Ķīnas koksa 80+ trūkumu tirgū. Šī īpašā situācija bija novērojama arī 2005. gadā (16,2 %). Turpretim 2003. gadā Kopienas ražošanas nozare acīmredzot joprojām atguvās no iepriekšēja dempinga izraisītajām sekām, par ko liecina nedaudz mazāka peļņas norma (8,1 %). Turpretim iepriekšējā izmeklēšanā izmantotās 10,5 % peļņas normas pamatā bija dati par trim secīgiem gadiem (1995.–1997. gads), proti, laiku pirms Ķīnas izcelsmes importa palielinātas izplatības tirgū. Tādēļ šāds peļņas normas lielums ir piemērotāks, lai atspoguļotu šāda veida ražošanas nozarē gūto rentabilitāti tajā gadījumā, ja nebūtu importu par dempinga cenām.

(69)

Attiecībā uz noteiktu Kopienas ražotāju prasībām noteikt tādu peļņas normu, kas ļautu veikt ieguldījumus, jāpiebilst, ka šāds kritērijs nav svarīgs, aprēķinot kaitējuma novēršanas līmeni. Aprēķinot attiecīgā kaitējuma novēršanai piemēroto mērķa cenu, ir pieļaujama tikai tādas peļņas normas pielietošana, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu gūt normālas konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare gadījumā, ja nebūtu importa par dempinga cenām, varētu pamatoti plānot gūt peļņas normu 10,5 % apmērā pirms nodokļu nomaksas, tādēļ šo peļņas normu izmantoja galīgajos secinājumos.

(71)

Cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās (skatīt 20. un 21. apsvērumu), pielāgotās Ķīnas importa cenas izmeklēšanas periodā salīdzināja ar kaitējumu neradošu cenu līdzīgam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, savukārt ieguva, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu pielāgoto peļņas normu (skatīt 70. apsvērumu). Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību pēc tam izteica procentos no kopējās importa CIF vērtības, un tā bija 25,8 %, t. i., zemāka par konstatēto dempinga starpību.

(72)

Ņemot vērā to, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja atsevišķu režīmu, visiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā tika aprēķināts vienots valsts kaitējuma novēršanas līmenis.

(73)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazāka nodokļa noteikumu. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(74)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā maksājuma likmei jābūt 25,8 %.

(75)

Ar pagaidu regulu noteica antidempinga maksājumu minimālās importa cenas (MIC) veidā. Ņemot vērā, ka pagaidu regulas 112. apsvērumā minētie apstākļi saistībā ar MIC izvēli par pasākumu veidu joprojām ir spēkā, un tā kā nav saņemti iebildumi pret šo izvēli, ar šo apstiprina MIC par pasākuma veidu.

(76)

Kā minēts pagaidu regulas 117. apsvērumā, Komisija izvērtēja indeksācijas sistēmas, kas jāpiemēro MIC, īstenošanas iespējamību. Šajā nolūkā Komisija apskatīja dažādas indeksācijas iespējas, jo īpaši koksa ogļu, kas ir koksa 80+ ražošanas galvenā izejviela, cenas attīstību. Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji arī pieprasīja saistīt MIC ar koksa ogļu izmaksām. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka koksa 80+ cenas svārstības nevar pietiekami izskaidrot ar koksa ogļu vai kādas citas nozīmīgas izejvielas cenas attīstību. Tādēļ tika nolemts, ka MIC nav jāindeksē.

(77)

Minimālā importa cena izriet no kaitējuma starpības piemērošanas eksporta cenām, kuras izmeklēšanas periodā izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai. Tādējādi aprēķinātā galīgā minimālā importa cena ir EUR 197 par tonnu.

(78)

Tā kā par pasākumu īstenošanu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 114. līdz 116. apsvērumu.

(79)

Saistībā ar šo pasākumu piemērojamību tika paustas bažas par mērīšanas metodi, kuru izmanto, lai noteiktu koksa 80+ un koksa 80– attiecīgo daudzumu jauktās kravās. Izmeklēšanā konstatēja, ka koksa 80+ importētāji nosaka stingrus kritērijus, inter alia, izmēram un mitruma saturam un ka, ievedot iegādāto ražojumu Kopienā, importētājs veic kontrolmērījumus, lai nodrošinātu šo kritēriju ievērošanu. Galvenie koksa lietotāji Eiropas Kopienā ir sertificēti atbilstīgi ISO 9001:2000 vai līdzvērtīgām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, saskaņā ar kurām katrai kravai ir jābūt izcelsmes sertifikātiem un atbilstības sertifikātam. Šādus atbilstības sertifikātus, ar kuriem arī apstiprina ražojuma izmērus, var pieprasīt muitas iestādes, lai tādējādi pārbaudītu deklarācijas datu pareizību.

(80)

Ražošanas nozarē tiek izmantotas divas ISO normas, proti, ISO 728:1995 un ISO 18238:2006, ar kurām attiecīgi nosaka mērīšanas metodi un pārbaudāmā koksa paraugu ņemšanas metodi. Apstāklis, ka importētāji jau piemēro šos standartus, liecina, ka šie standarti ir piemērojami un tādēļ ir atbilstīgi šo pasākumu īstenošanā.

(81)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, uzskata, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, atmaksā pagaidu iekasētās summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi,