1.

Šajā Kopienas programmā piemēro šādas definīcijas:

2.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izstrādātās definīcijas (terminu vārdnīca atrodama www.fao.org/fi/glossary/default.asp) un ZZTEK izstrādātās definīcijas piemēro šādiem terminiem: anadromās sugas, katadromās sugas, nozvejas, galvkāji, vēžveidīgie, dziļūdens sugas, bentiskās zivis, bentiskās sugas, izmantojuma modelis, zivis, saldūdens sugas, zvejas rīki, izkrāvumi, izmetumi, lielās pelaģisko sugu zivis, gliemenes, zvejas darbība, kas nav zveja, pelaģiskās zivis, mazās pelaģisko sugu zivis, mērķsugas.

1.

Zvejniecības jomas novērtēšanas modulis

Zvejniecībā piemērojamās datu vākšanas programmas sastāvdaļas ir šādas:

2.

Akvakultūras jomas un apstrādes jomas ekonomiskā stāvokļa novērtēšanas modulis:

3.

Zvejniecības jomas radītā jūras ekosistēmas ietekmējuma novērtēšanas modulis

4.

Datu vākšanas sistēmas aptverto datu pārvaldības un izmantošanas modulis

1.

Ja paraugdatu vākšanas programmās kvantitatīvus mērķus nav iespējams noteikt ne precizitātes pakāpes, ne paraugdatu apjoma ziņā, paredz veikt izmēģinājuma uzskaiti statistiskā nozīmē. Šādā izmēģinājuma uzskaitē novērtē problēmas nozīmīgumu, kā arī turpmākas, precīzākas uzskaites veikšanas lietderību un šādas precīzākas uzskaites rentabilitāti.

2.

Ja kvantitatīvus mērķus noteikt ir iespējams, tos var izteikt vai nu tiešā veidā ar paraugdatu vākšanas apjomu vai biežumu, vai arī ar sasniedzamo precizitātes un ticamības pakāpi.

3.

Ja mērķi izsaka ar paraugdatu vākšanas apjomu vai biežumu statistiski definētā kopā, izmantotajām paraugdatu vākšanas stratēģijām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā parastai paraugu ņemšanai izlases veidā. Šādas paraugdatu vākšanas stratēģijas apraksta attiecīgajās nacionālajās programmās.

4.

Ja mērķi izsaka ar precizitātes vai ticamības pakāpi, izmanto šādu iedalījumu:

a)   1. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 40 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 20 %;

b)   2. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 25 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 12,5 %;

c)   3. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 5 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 2,5 %.

1.

Mainīgie lielumi, kas jānosaka, uzskaitīti VI papildinājumā. Ekonomikas datiem visi mainīgie lielumi jānosaka reizi gadā, izņemot transversālos datus, kuri minēti VIII papildinājumā, un datus, kuri raksturo zvejniecības radīto jūras ekosistēmas ietekmējumu, kuri ir minēti XIII papildinājumā un kurus paredzēts vākt biežāk. Attiecīgā kopa ir visi kuģi, kas 1. janvārī ietilpst Kopienas zvejas flotes reģistrā. Visi ekonomikas datu mainīgie lielumi jānosaka par aktīvajiem kuģiem. Nosakot VI papildinājumā norādītos ekonomikas datu mainīgos lielumus, par katru kuģi jānosaka arī atbilstošie transversālo datu mainīgie lielumi, kuri minēti VIII papildinājumā.

2.

Par neaktīviem kuģiem vāc datus tikai par kapitāla vērtību (VI papildinājums), floti (VI papildinājums) un zvejotspēju (VIII papildinājums).

3.

Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

1.

Ekonomikas datu mainīgos lielumus nosaka katram flotes segmentam (III papildinājums) un virsreģionam (II papildinājums). Paredzētas sešas garuma klases (izmanto lielākā garuma jeb LOA mērījumu). Tomēr dalībvalstis var vajadzības gadījumā paredzēt sīkāku apkopojumu pa garuma klasēm.

2.

Lai noteiktu katram kuģim atbilstošo flotes segmentu, izmanto dominances kritērijus, pamatojoties uz to, cik zvejas dienās izmantots katrs zvejas rīks. Ja kāds zvejas rīks izmantots vairāk nekā visi pārējie zvejas rīki kopā (t. i., ja kuģis vairāk nekā 50 % zvejas laika pavadījis, izmantojot šo rīku), kuģi ieskaita attiecīgajā flotes segmentā. Ja tā nav, kuģim atbilstošo flotes segmentu nosaka šādi:

3.

Ja kuģis darbojas vairāk nekā vienā virsreģionā, kas minēts II papildinājumā, nacionālajā programmā dalībvalsts norāda, kuram virsreģionam kuģis ir piesaistīts.

4.

Ja flotes segmentā ir mazāk nekā 10 kuģu:

1.

Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.

Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, uzskaitēs, no flotes reģistra, zvejas žurnāliem, tirdzniecības pavadzīmēm).

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

1.

Paraugdati jāvāc, lai reizi ceturksnī novērtētu nozvejas sastāvu atkarībā no sugas garuma grupas un izmetumu apjomu. Datus vāc par katru zvejas veidu, kas IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulā minēts slejā “6. pakāpe”, un par VII papildinājumā minētajiem krājumiem.

2.

Vajadzības gadījumā jāīsteno bioloģisko paraugdatu vākšanas papildprogrammas par nešķirotajiem izkrāvumiem, lai novērtētu:

1.

Lai optimāli piemērotu paraugdatu vākšanas programmas, datus par IV papildinājumā (1.–5. punkts) minētajiem zvejas veidiem drīkst apvienot. Ja apvieno datus par zvejas veidiem (vertikālā apvienošana), statistiski jāpierāda apvienoto datu viendabīgums. Ja apvieno vienādas detalizācijas pakāpes datus par kuģiem dažādos flotes segmentos (horizontālā apvienošana), tas statistiski jāpamato. Šādu horizontālu apvienošanu pārsvarā veic, sagrupējot datus par salīdzināmāko LOA klašu kuģiem un neatkarīgi no dominējošajām zvejas metodēm, lai vajadzības gadījumā nošķirtu atšķirīgus izmantojuma modeļus. Par apvienošanu jāvienojas reģionālā līmenī attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē, jāsaņem arī ZZTEK piekrišana.

2.

Nacionālā līmenī zvejas veidu, kas minēts IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulas slejā “6. pakāpe”, var raksturot precīzāk, iedalot to sīkāk, t. i., var atsevišķi nošķirt dažādas mērķsugas. Šādu turpmāku dalīšanu veic, ievērojot divus principus:

3.

Teritoriālās vienības paraugdatu vākšanai par zvejas veidiem visos reģionos ir tādas, kā noteikts I papildinājuma slejā “3. pakāpe”, izņemot šādus reģionus:

4.

Datu vākšanas un apkopošanas vajadzībām paraugdatu vākšanas teritoriālās vienības pēc vienošanās attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē var sagrupēt atkarībā no reģiona, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 665/2008 (2) 1. pantā.

5.

Datus par parametriem, kas minēti III nodaļas B/B.1. iedaļas 1. punkta 2. apakšpunktā, vāc reizi ceturksnī, un tiem jābūt savietojamiem ar flotes zvejas darbību tabulu, kas pievienota IV papildinājumā (1.–5. punkts).

1.

Izkrāvumi

2.

Izmetumi

3.

Atpūtas zveja

1.

Izkrāvumi

2.

Izmetumi

3.

Atpūtas zveja

1.

Ja dalībvalstis nevar nodrošināt III nodaļas B/B.1. iedaļas 4. punkta 2. apakšpunkta a) un b) punktā un 3. apakšpunkta a) punktā minēto precizitātes pakāpi vai ja tas ir iespējams tikai ar nesamērīgām izmaksām, Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, var pieļaut izņēmumu un samazināt prasīto precizitātes pakāpi vai paraugdatu vākšanas biežumu vai atļaut veikt izmēģinājuma uzskaiti, ja šāds prasījums ir pilnībā dokumentēts un zinātniski pamatots.

1.

Attiecībā uz VII papildinājumā minētajiem krājumiem jānosaka šādi mainīgie lielumi:

izmantojot paraugdatu vākšanas shēmu, kas paredzēta minētajā VII papildinājumā.

2.

Visas 1. punktā minētās individuālās informācijas vākšana notiek saistībā ar atbilstošajiem vietas un laika datiem.

3.

Attiecībā uz savvaļas laša krājumiem svarīgākajās ICES noteiktajās upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, IIIb–d zonā, jānosaka šādi mainīgie lielumi:

1.

Prasītā apkopojuma pakāpe, kā arī paraugdatu vākšanas periodiskums visiem mainīgajiem lielumiem un paraugdatu vākšanas intensitāte dažādās vecuma grupās, ir norādīta VII papildinājumā. Attiecībā uz paraugdatu vākšanas stratēģiju un intensitāti piemēro II nodaļas B iedaļas (Precizitātes pakāpe un paraugdatu vākšanas intensitāte) noteikumus.

1.

Ja iespējams, komerciālajās nozvejās nosaka īpatņu vecumu, lai novērtētu dažādu vecuma grupu sastopamību dažādām sugām un, attiecīgā gadījumā, augšanas parametrus. Ja tas nav iespējams, dalībvalstis nacionālajās programmās norāda, kāpēc.

2.

Ja VII papildinājumā minēto parametru kopējā novērtējuma atbilstību prasītajai precizitātes pakāpei nodrošina ar dalībvalstu sadarbības palīdzību, katra dalībvalsts gādā, lai tās ieguldījums kopējā datu kopā ir pietiekams šādas precizitātes pakāpes nodrošināšanai.

1.

Sugu krājumiem, kuros ir iespējams noteikt īpatņu vecumu, vidējais svars un garums katrā vecuma grupā jānovērtē ar 3. pakāpes precizitāti tādā apjomā, lai attiecīgajās vecuma grupās kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

2.

Krājumiem, kuros īpatņu vecumu noteikt nav iespējams, bet kuriem var izveidot augšanas līkni, vidējais svars un garums katrā vecuma pseidogrupā (piemēram, no augšanas līknes nolasītā grupā) jānovērtē ar 2. pakāpes precizitāti tādā apjomā, lai attiecīgajās vecuma grupās kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

3.

Nosakot dzimumgatavības, auglības un abu dzimumu pārstāvju skaita savstarpējo attiecību, var pievienot norādi pēc izvēles attiecībā vai nu uz vecumu, vai garumu, ja dalībvalstis, kurām jāvāc attiecīgie bioloģiskie paraugdati, ir vienojušās par to, ka:

1.

Dalībvalsts nacionālajā programmā var neiekļaut ar krājumu saistīto datu novērtējumu tādiem krājumiem, attiecībā uz kuriem KPN un kvotas ir noteiktas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.

Ja 1. apakšpunkta a) punkta nosacījums ir izpildīts, bet 1. apakšpunkta b) punkta nosacījums — nav, attiecīgās dalībvalstis var izveidot saskaņotu programmu, lai attiecībā uz saviem kopējiem izkrāvumiem ieviestu kopēju paraugdatu vākšanas shēmu, vai arī individuāli izveidot citas nacionālas paraugdatu vākšanas shēmas, ar kurām nodrošina tādu pašu precizitāti.

3.

Ja tas ir lietderīgi, nacionālās programmas katru gadu līdz 1. februārim var koriģēt, lai ņemtu vērā kvotu apmaiņu starp dalībvalstīm.

4.

Attiecībā uz krājumiem, kuriem nav noteikta KPN un kvotas un kuri ir ārpus Vidusjūras, piemēro tos pašus noteikumus, kas minēti 5.1. punktā, pamatojoties uz izkrāvumu vidējo apjomu iepriekšējos trijos gados un kopējiem Kopienas izkrāvumiem no krājuma.

5.

Attiecībā uz krājumiem, kuri atrodas Vidusjūrā, ņem vērā tos pie Vidusjūras esošas dalībvalsts veiktos izkrāvumus (pēc svara, atkarībā no sugas), kuri atbilst mazāk nekā 10 % no kopējiem Kopienas izkrāvumiem no Vidusjūras vai mazāk nekā 200 tonnām, izņemot zilās tunzivis.

1.

Mainīgie lielumi, kas jānosaka, uzskaitīti VIII papildinājumā. Datus norāda atbilstoši minētajā papildinājumā prasītajam periodiskumam.

2.

Ziņas par flotes segmentiem un zvejas piepūli var netikt iesniegtas vienlaikus.

1.

Vajadzīgā apkopojuma pakāpe ir norādīta VIII papildinājumā atbilstoši V papildinājumā noteiktajiem kritērijiem.

2.

Apkopot drīkst tikai vissīkākās prasītās apkopojuma pakāpes datus. Sleju apkopošana pēc attiecīgās shēmas ir pieļaujama tad, ja pierāda tās savietojamību ar attiecīgas statistiskās analīzes rezultātiem. Šāda apkopošana jāapstiprina attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē.

1.

Ja iespējams, jāsavāc visi attiecīgie transversālie dati. Ja tas nav iespējams, nacionālajās programmās dalībvalstis precizē attiecīgās paraugdatu vākšanas procedūras.

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par datu kvalitāti (pareizību un precizitāti).

1.

Visām uzskaitēm, kas minētas IX papildinājumā, jābūt ietvertām.

2.

Nacionālajā programmā dalībvalstis nodrošina līdzšinējo uzskaišu modeļu turpināmību.

3.

Neatkarīgi no 1. un 2. punkta dalībvalstis var ierosināt mainīt uzskaites intensitāti vai paraugdatu vākšanas modeli, ja tas nekaitē rezultātu kvalitātei. Šādas izmaiņas Komisija atbalstīs tikai tad, ja tās apstiprinās ZZTEK.

1.

Visus X papildinājumā minētos mainīgos lielumus nosaka reizi gadā katram XI papildinājumā minētajam šīs jomas segmentam.

2.

Statistikas vienība ir “uzņēmums”, juridiska persona, kuru grāmatvedībā definē kā sīkāko juridisko vienību.

3.

Datus vāc par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids atbilst Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktajai NACE klasifikācijas definīcijai (kods 05.02 “Zivkopība”).

4.

Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

1.

Datus norāda atkarībā no sugas un akvakultūrā izmantotās metodes, kā minēts XI papildinājumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var piemērot sīkāku dalījumu atkarībā no uzņēmuma lieluma vai pēc citiem attiecīgiem kritērijiem.

2.

Datu vākšana par saldūdens sugu zivīm nav obligāta. Ja tomēr šādus datus vāc, dalībvalstis ievēro XI papildinājumā norādīto dalījumu.

1.

Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.

Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, rakstveida aptaujas, finanšu pārskati).

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

1.

Visus XII papildinājumā minētos mainīgos lielumus attiecīgajai kopai nosaka reizi gadā.

2.

Datus vāc par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids atbilst Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktajai NACE klasifikācijas definīcijai (kods 15.20 “Zivju un zivju produktu apstrāde un konservēšana”).

3.

Kontrolpārbaudes vajadzībām un lai precīzāk noteiktu, kuri uzņēmumi atbilst NACE klasifikācijas kodam 15.20, papildus kā orientierus izmanto arī valsts piešķirtos kodus, kurus dalībvalstis piemēro saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (4), Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004 par higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (5) un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004 par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (6).

4.

Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

1.

Datu vākšanā statistikas vienība ir “uzņēmums”, juridiska persona, kuru grāmatvedībā definē kā sīkāko juridisko vienību.

2.

Par uzņēmumiem, kuri veic zivju apstrādi, bet kuru pamatdarbības veids ir cits, katra plānošanas perioda pirmajā gadā obligāti jāsavāc šādi dati:

1.

Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.

Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, rakstveida aptaujas, finanšu pārskati).

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

1.

Lai varētu aprēķināt XIII papildinājumā minētos indikatorus, tajā prasītos datus vāc reizi gadā, izņemot tos datus, kurus paredzēts vākt vēl sīkākā apkopojuma pakāpē.

2.

Datus, kas minēti XIII papildinājumā, vāc nacionālā mērogā, lai tiešie lietotāji varētu noteikt indikatorus attiecīgajā ģeogrāfiskajā mērogā, kā norādīts II papildinājumā.

1.

Piemēro XIII papildinājumā prasīto apkopojuma pakāpi.

1.

Dalībvalstis piemēro XIII papildinājumā pievienotos ieteikumus.

1.

Dalībvalstis piemēro XIII papildinājumā pievienotos ieteikumus.

1.

Šī Kopienas programmas daļa aptver datubāzu izveidi, datu ievadi (glabāšanu), datu kvalitātes kontroli un apstiprināšanu un primāro datu apstrādi, pārveidojot tos detalizētu vai apkopotu datu kopās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 17. panta 1. punktā.

2.

Tā ietver primāro sociāli ekonomisko datu pārveidi metadatos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 13. panta b) punktā.

3.

Dalībvalstis garantē, ka pēc Komisijas pieprasījuma tās sniedz informāciju par 2. punktā minēto pārveidi.

1.

Šī programmas daļa attiecas uz datu kopu veidošanu un to izmantošanu zinātniskajā analīzē, kura ir pamats zivsaimniecības pārvaldībā sniegtajiem ieteikumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.

Tā ietver bioloģisko parametru aptuvenu novērtēšanu (vecums, svars, dzimums, dzimumgatavība un auglība) VII papildinājumā minētajiem krājumiem, datu kopu sagatavošanu krājumu novērtējuma vajadzībām un bioekonomisko modelēšanu un atbilstošo zinātnisko analīzi.

Papildinājumi