EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0949

2008/949/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 6. novembris ), ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku

OV L 346, 23.12.2008, p. 37–88 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2010; Atcelts ar 32010D0093

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/949/oj

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/37


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 6. novembris),

ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku

(2008/949/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 199/2008 izveido Kopienas sistēmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, lai radītu stabilu pamatu zivsaimniecības zinātniskai analīzei un paredzētu uzticamu zinātnisko ieteikumu sniegšanu kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk “KZP”) īstenošanā.

(2)

Dalībvalstīm jāizveido nacionālās daudzgadu programmas datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai saskaņā ar Kopienas daudzgadu programmu.

(3)

Tāpēc ir jāizveido Kopienas daudzgadu programma, kas aptver tās informācijas vākšanu, kura vajadzīga atbilstoši KZP prasītās zinātniskās analīzes veikšanai, un šīs informācijas pārvaldību un izmantošanu.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Kopienas daudzgadu programma, kas minēta Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. panta 1. punktā, ir noteikta pielikumā.

Briselē, 2008. gada 6. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.


PIELIKUMS

KOPIENAS DAUDZGADU PROGRAMMA

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1.

Šajā Kopienas programmā piemēro šādas definīcijas:

a)

aktīvie kuģi ir kuģi, kas kalendāra gada laikā ir bijuši iesaistīti jebkādās zvejas darbībās (vairāk nekā 0 dienas). Kuģi, kurš gadā nav bijis iesaistīts nekādās zvejas darbībās, uzskata par “neaktīvu”;

b)

vienlaicīga paraugdatu vākšana ir tāda visu vai iepriekš noteiktu sugu grupu paraugdatu vākšana, kuru kuģa nozvejās vai izkrāvumos veic vienlaicīgi;

c)

jūrā pavadīta diena ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu periods (vai tā daļa), kurā kuģis atrodas apgabalā un neatrodas ostā;

d)

flotes segments ir tādu kuģu grupa, kuri ietilpst vienā un tajā pašā garuma klasē (LOA), un gada gaitā tiem ir viena tipa galvenais zvejas rīks, kā norādīts III papildinājumā. Kuģi drīkst ieskaitīt tikai vienā flotes segmentā, kaut arī atskaites periodā tas var būt veicis dažādas zvejas darbības;

e)

zvejas dienas. Dienu uzskata par pavadītu tajā apgabalā, kurā attiecīgajā jūrā pavadītajā dienā aizritējusi lielākā daļa zvejas laika. Tomēr attiecībā uz pasīvajiem zvejas rīkiem, ja no kuģa netiek veikta zvejas darbība tajā dienā, kad jūrā paliek vismaz viens (pasīvais) zvejas rīks, šo dienu uzskata par pavadītu apgabalā, kurā attiecīgajā zvejas reisā iepriekšējo reizi izlikts zvejas rīks;

f)

zvejas reiss ir zvejas kuģa brauciens no cietzemes līdz izkraušanas vietai, izņemot reisus, kas nav zvejas reisi (tāds zvejas kuģa brauciens no jebkuras vietas līdz cietzemei, kura laikā kuģis neveic zvejas darbības un visi zvejas rīki uz kuģa ir droši nostiprināti un uzglabāti un nav gatavi tūlītējai izmantošanai);

g)

zvejas veid ir zvejas darbību kopa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu grupas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis;

h)

kuģu kopa ir visi kuģi, kas iekļauti Kopienas zvejas flotes reģistrā, kā noteikts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (1);

i)

izvēlētās sugas ir zvejniecības pārvaldībā svarīgās sugas, par kurām starptautiska zinātniskā organizācija vai reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija ir iesniegusi pieprasījumu;

j)

ievietošanas ilgums ir laiks, ko aprēķina no brīža, kad katru atsevišķu zvejas rīka vienību ievieto jūrā, līdz brīdim, kad sākas šīs pašas zvejas rīka vienības izcelšana.

2.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izstrādātās definīcijas (terminu vārdnīca atrodama www.fao.org/fi/glossary/default.asp) un ZZTEK izstrādātās definīcijas piemēro šādiem terminiem: anadromās sugas, katadromās sugas, nozvejas, galvkāji, vēžveidīgie, dziļūdens sugas, bentiskās zivis, bentiskās sugas, izmantojuma modelis, zivis, saldūdens sugas, zvejas rīki, izkrāvumi, izmetumi, lielās pelaģisko sugu zivis, gliemenes, zvejas darbība, kas nav zveja, pelaģiskās zivis, mazās pelaģisko sugu zivis, mērķsugas.

II NODAĻA

SASTĀVDAĻAS UN METODOLOĢIJA

A.   Kopienas programmas sastāvdaļas

Kopienas programmu veido šādi moduļi:

1.

Zvejniecības jomas novērtēšanas modulis

Zvejniecībā piemērojamās datu vākšanas programmas sastāvdaļas ir šādas:

a)

ekonomikas datu vākšana;

b)

bioloģisko datu vākšana;

c)

transversālo datu vākšana;

d)

krājumu pētnieciskā uzskaite jūrā.

2.

Akvakultūras jomas un apstrādes jomas ekonomiskā stāvokļa novērtēšanas modulis:

a)

ekonomikas datu vākšana par akvakultūras jomu;

b)

ekonomikas datu vākšana par apstrādes jomu.

3.

Zvejniecības jomas radītā jūras ekosistēmas ietekmējuma novērtēšanas modulis

4.

Datu vākšanas sistēmas aptverto datu pārvaldības un izmantošanas modulis

B.   Precizitātes pakāpe un paraugdatu vākšanas intensitāte

1.

Ja paraugdatu vākšanas programmās kvantitatīvus mērķus nav iespējams noteikt ne precizitātes pakāpes, ne paraugdatu apjoma ziņā, paredz veikt izmēģinājuma uzskaiti statistiskā nozīmē. Šādā izmēģinājuma uzskaitē novērtē problēmas nozīmīgumu, kā arī turpmākas, precīzākas uzskaites veikšanas lietderību un šādas precīzākas uzskaites rentabilitāti.

2.

Ja kvantitatīvus mērķus noteikt ir iespējams, tos var izteikt vai nu tiešā veidā ar paraugdatu vākšanas apjomu vai biežumu, vai arī ar sasniedzamo precizitātes un ticamības pakāpi.

3.

Ja mērķi izsaka ar paraugdatu vākšanas apjomu vai biežumu statistiski definētā kopā, izmantotajām paraugdatu vākšanas stratēģijām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā parastai paraugu ņemšanai izlases veidā. Šādas paraugdatu vākšanas stratēģijas apraksta attiecīgajās nacionālajās programmās.

4.

Ja mērķi izsaka ar precizitātes vai ticamības pakāpi, izmanto šādu iedalījumu:

a)   1. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 40 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 20 %;

b)   2. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 25 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 12,5 %;

c)   3. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 5 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 2,5 %.

III NODAĻA

ZVEJNIECĪBAS JOMAS NOVĒRTĒŠANAS MODULIS

A.   Ekonomikas datu vākšana

1.   Mainīgie lielumi

1.

Mainīgie lielumi, kas jānosaka, uzskaitīti VI papildinājumā. Ekonomikas datiem visi mainīgie lielumi jānosaka reizi gadā, izņemot transversālos datus, kuri minēti VIII papildinājumā, un datus, kuri raksturo zvejniecības radīto jūras ekosistēmas ietekmējumu, kuri ir minēti XIII papildinājumā un kurus paredzēts vākt biežāk. Attiecīgā kopa ir visi kuģi, kas 1. janvārī ietilpst Kopienas zvejas flotes reģistrā. Visi ekonomikas datu mainīgie lielumi jānosaka par aktīvajiem kuģiem. Nosakot VI papildinājumā norādītos ekonomikas datu mainīgos lielumus, par katru kuģi jānosaka arī atbilstošie transversālo datu mainīgie lielumi, kuri minēti VIII papildinājumā.

2.

Par neaktīviem kuģiem vāc datus tikai par kapitāla vērtību (VI papildinājums), floti (VI papildinājums) un zvejotspēju (VIII papildinājums).

3.

Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Ekonomikas datu mainīgos lielumus nosaka katram flotes segmentam (III papildinājums) un virsreģionam (II papildinājums). Paredzētas sešas garuma klases (izmanto lielākā garuma jeb LOA mērījumu). Tomēr dalībvalstis var vajadzības gadījumā paredzēt sīkāku apkopojumu pa garuma klasēm.

2.

Lai noteiktu katram kuģim atbilstošo flotes segmentu, izmanto dominances kritērijus, pamatojoties uz to, cik zvejas dienās izmantots katrs zvejas rīks. Ja kāds zvejas rīks izmantots vairāk nekā visi pārējie zvejas rīki kopā (t. i., ja kuģis vairāk nekā 50 % zvejas laika pavadījis, izmantojot šo rīku), kuģi ieskaita attiecīgajā flotes segmentā. Ja tā nav, kuģim atbilstošo flotes segmentu nosaka šādi:

a)

“kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus”, ja kuģis izmanto vienīgi aktīvos zvejas rīkus;

b)

“kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus”, ja kuģis izmanto vienīgi pasīvos zvejas rīkus;

c)

“kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus”.

3.

Ja kuģis darbojas vairāk nekā vienā virsreģionā, kas minēts II papildinājumā, nacionālajā programmā dalībvalsts norāda, kuram virsreģionam kuģis ir piesaistīts.

4.

Ja flotes segmentā ir mazāk nekā 10 kuģu:

a)

šādi segmenti var būt jāapvieno, lai izstrādātu paraugdatu vākšanas plānu un noteiktu ekonomikas datu mainīgos lielumus;

b)

dalībvalstis paziņo par to, kuri flotes segmenti valsts mērogā ir apvienoti, un pamato šādu rīcību ar statistiskās analīzes rezultātiem;

c)

neatkarīgi no tā, vai segmenti ir tikuši apvienoti, lai datus būtu iespējams savākt vai sniegt, gada ziņojumā dalībvalsts paziņo datus par kuģiem katrā flotes segmentā;

d)

lai iegūtie ekonomikas datu mainīgie lielumi būtu savstarpēji salīdzināmi, reģionālajās koordinācijas sanāksmēs paredz kopēju segmentu apvienošanas metodoloģiju virsreģionu līmenim.

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.

Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, uzskaitēs, no flotes reģistra, zvejas žurnāliem, tirdzniecības pavadzīmēm).

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

B.   Bioloģisko datu vākšana

B.1.   Ar zvejas veidu saistītie mainīgie lielumi

1.   Mainīgie lielumi

1.

Paraugdati jāvāc, lai reizi ceturksnī novērtētu nozvejas sastāvu atkarībā no sugas garuma grupas un izmetumu apjomu. Datus vāc par katru zvejas veidu, kas IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulā minēts slejā “6. pakāpe”, un par VII papildinājumā minētajiem krājumiem.

2.

Vajadzības gadījumā jāīsteno bioloģisko paraugdatu vākšanas papildprogrammas par nešķirotajiem izkrāvumiem, lai novērtētu:

a)

cik lielu daļu šajos izkrāvumos (katram apgabalam atsevišķi) veido siļķe no Skageraka IIIa-N, Kategata IIIa-S un Ziemeļjūras austrumu daļas un lasis no Baltijas jūras;

b)

cik lielu daļu veido starptautiski vērtējamās sugu grupas, piemēram, megrimi, jūrasvelni un skrimšļzivis.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Lai optimāli piemērotu paraugdatu vākšanas programmas, datus par IV papildinājumā (1.–5. punkts) minētajiem zvejas veidiem drīkst apvienot. Ja apvieno datus par zvejas veidiem (vertikālā apvienošana), statistiski jāpierāda apvienoto datu viendabīgums. Ja apvieno vienādas detalizācijas pakāpes datus par kuģiem dažādos flotes segmentos (horizontālā apvienošana), tas statistiski jāpamato. Šādu horizontālu apvienošanu pārsvarā veic, sagrupējot datus par salīdzināmāko LOA klašu kuģiem un neatkarīgi no dominējošajām zvejas metodēm, lai vajadzības gadījumā nošķirtu atšķirīgus izmantojuma modeļus. Par apvienošanu jāvienojas reģionālā līmenī attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē, jāsaņem arī ZZTEK piekrišana.

2.

Nacionālā līmenī zvejas veidu, kas minēts IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulas slejā “6. pakāpe”, var raksturot precīzāk, iedalot to sīkāk, t. i., var atsevišķi nošķirt dažādas mērķsugas. Šādu turpmāku dalīšanu veic, ievērojot divus principus:

a)

nacionālajā līmenī noteiktais sīkākais dalījums nepārklājas ar IV papildinājumā (1.–5. punkts) noteiktajiem zvejas veidiem;

b)

nacionālajā līmenī noteiktajā sīkākajā dalījumā kopā jāaptver visi zvejas reisi, kas veikti saistībā ar zvejas veidu, kurš minēts slejā “6. pakāpe”.

3.

Teritoriālās vienības paraugdatu vākšanai par zvejas veidiem visos reģionos ir tādas, kā noteikts I papildinājuma slejā “3. pakāpe”, izņemot šādus reģionus:

a)

Baltijas jūra (ICES IIIb–d apgabals), Vidusjūra un Melnā jūra, kurās piemēro 4. pakāpei atbilstošās prasības;

b)

reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju vienības, ja tās noteiktas atkarībā no zvejas veida (ja šāds dalījums nav ticis izveidots, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas attiecīgi veic datu apvienošanu).

4.

Datu vākšanas un apkopošanas vajadzībām paraugdatu vākšanas teritoriālās vienības pēc vienošanās attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē var sagrupēt atkarībā no reģiona, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 665/2008 (2) 1. pantā.

5.

Datus par parametriem, kas minēti III nodaļas B/B.1. iedaļas 1. punkta 2. apakšpunktā, vāc reizi ceturksnī, un tiem jābūt savietojamiem ar flotes zvejas darbību tabulu, kas pievienota IV papildinājumā (1.–5. punkts).

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Izkrāvumi

a)

Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pirmā pārdošana, ir atbildīga par to, lai bioloģisko paraugdatu vākšana noritētu atbilstoši šajā Kopienas programmā paredzētajiem standartiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sadarbojas ar trešo valstu (ārpuskopienas) iestādēm, lai izstrādātu bioloģisko paraugdatu vākšanas programmas, kuras piemēro izkrāvumiem no kuģiem, kas peld ar šo trešo valstu karogu.

b)

Paraugdatu vākšanā jāņem vērā tikai nozīmīgākie zvejas veidi. Lai noteiktu, kuros zvejas veidos jāveic paraugdatu vākšana, dalībvalstīs izmanto turpmāk minēto klasifikācijas sistēmu, kuru piemēro zvejas veidiem, kas IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulā minēti slejā “6. pakāpe”, par atsauces vērtībām izmantojot iepriekšējo divu gadu vidējās vērtības, un:

zvejas veidus vispirms sarindo atkarībā no tā, cik liels ir to ieguldījums kopējā komerciālo nozveju apjomā. Iegūtajā rindā iekļautās vērtības tad summē, sākot ar lielāko vērtību, līdz ir sasniegts 90 % slieksnis. Paraugdatu vākšanai izraugās visus zvejas veidus, kas ietilpst minētajos 90 %,

pēc tam šo pašu procedūru atkārto attiecībā uz komerciālo izkrāvumu kopējo vērtību un vēlreiz – attiecībā uz kopējo zvejas piepūli, kas izteikta ar jūrā pavadīto dienu skaitu. Izraudzītajiem 90 % zvejas veidu pievieno visus tos zvejas veidus, kuri nav tikuši izraudzīti iepriekšējos 90 %,

ZZTEK var pievienot vēl citus zvejas veidus, kuri nav tikuši izraudzīti ar šīs klasifikācijas sistēmas palīdzību, bet ir īpaši nozīmīgi no pārvaldības viedokļa.

c)

Paraugdatu vākšanā izmantojamā vienība ir zvejas reiss, un to zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, ir tāds, kas nodrošina pietiekami pilnīgu zvejas veida raksturojumu.

d)

Precizējuma vērtību un klasifikācijas sistēmas piesaiste ir tāda pati kā paraugdatu vākšanas programmām, proti, nacionāla līmeņa zvejas veidi, ja datus vāc, īstenojot nacionālās programmas, un reģionāla līmeņa zvejas veidi, ja datus vāc, īstenojot reģionālā līmenī koordinētas paraugdatu vākšanas programmas.

e)

Paraugdatu vākšanas intensitāte ir proporcionāla relatīvajai zvejas piepūlei un attiecīgā zvejas veida nozveju mainīgajiem lielumiem. Minimālais zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, nekad nav mazāks par vienu zvejas reisu mēnesī zvejas sezonas laikā, ja zvejas reisa ilgums ir mazāks par divām nedēļām, un par vienu zvejas reisu ceturksnī pārējos gadījumos.

f)

Zvejas reisa laikā paraugdatus par sugām vāc vienlaicīgi, un to dara šādi:

katru sugu, kas sastopama II papildinājumā noteiktā reģionā, klasificē kādā no grupām saskaņā ar šādiem noteikumiem:

—   1. grupa: sugas, kuras ir starptautisko pārvaldības procesu priekšmets, tostarp sugas, uz kurām attiecas pārvaldības plāni vai atjaunošanas plāni, vai ilgtermiņa daudzgadu plāni, vai rīcības plāni, kurus, lai saglabātu un pārvaldītu resursus, ES izstrādājusi, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3),

—   2. grupa: citas starptautiski regulētas sugas un svarīgākās piezvejas sugas, kuras nav starptautiski regulētas,

—   3. grupa: visas pārējās piezvejas sugas (zivis un gliemenes). Sugu sarakstu 3. grupai izstrādā reģionālā līmenī attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē un saskaņo ar ZZTEK.

g)

Sugu iedalījums 1. un 2. grupas sugās ir norādīts VII papildinājumā. Paraugdatu vākšanas shēmu izvēlas atkarībā no tā, cik daudz ir sugu, par kurām jāvāc dati, un no apstākļiem, kādos norisinās paraugdatu vākšana. Paraugdatu vākšanas modelī attiecībā uz katru zvejas veidu ņem vērā gan paraugdatu vākšanas pasākumu periodiskumu, gan izmantojamo shēmu. Izvēlei pieejamās paraugdatu vākšanas shēmas, kas atainotas tabulā, ir šādas:

—   1. shēma: visaptveroša paraugdatu vākšana par visām sugām,

—   2. shēma: katrā laika intervālā paraugdatu vākšanas pasākumus sadala divās daļās. Vienā no tām (x %) veic visaptverošu paraugdatu vākšanu par visām sugām krastā, bet otrā (100-x %) paraugdatus vāc tikai par 1. grupas sugām,

—   3. shēma: katrā laika intervālā paraugdatu vākšanas pasākumus sadala 1. un 2. grupas sugām krastā, bet otrā (100-x %) paraugdatus vāc tikai par 1. grupas sugām. Šajā shēmā paraugdati par 3. grupas sugām jāievāc jūrā.

1. tabula

Kopsavilkums par vienlaicīgā paraugdatu vākšanā izmantojamajām shēmām

Paraugdatu vākšanas shēma

Biežums

1. grupa

2. grupa

3. grupa

1. shēma

Katra paraugdatu vākšanas reize

Image

Image

Image

2. shēma

x % no paraugdatu vākšanas reizēm

Image

Image

Image

 

(100-x) % no paraugdatu vākšanas reizēm

Image

 

 

3. shēma

x % no paraugdatu vākšanas reizēm

Image

Image

Paraugdatu vākšana jūrā

 

(100-x) % no paraugdatu vākšanas reizēm

Image

 

 

h)

Katram paraugdatu vākumam norāda izmantoto paraugdatu vākšanas shēmu (1. tabula) un sniedz ziņas par to, cik šis vākums ir pilnīgs.

Vācot paraugdatus par sugu, jānodrošina, ka izmērīto īpatņu daudzums ir tāds, lai iegūtie garuma dati būtu kvalitatīvi un precīzi. Garuma klašu skaitu ievāktajos paraugdatos var novērtēt, pamatojoties uz tiem atbilstošo aptuveno garuma diapazonu, un pirmajā tuvinājumā, ja nav veikta paraugdatu vākšanas modeļa statistiskā optimizācija, var secināt, ka izmērīto zivju skaits atrodas intervālā no trīskāršota līdz pieckāršotam garuma klašu skaitam.

i)

Citas paraugdatu vākšanas procedūras var izmantot tad, ja ir zinātniski pierādījumi, ka ar šīm procedūrām tiks sasniegti tie paši mērķi, kas aprakstīti 3. punkta 1. apakšpunkta g) punktā.

j)

Dalībvalstu veiktās paraugdatu vākšanas protokolu kopsavilkumu par katru zvejas veidu, attiecībā uz kuru notikusi paraugdatu vākšana, ar nacionālo programmu starpniecību dara pieejamu ZZTEK.

2.

Izmetumi

a)

Lai novērtētu izmetumu apjomu, izraugās konkrētus zvejas veidus, izmantojot III nodaļas B/B.1. iedaļas 3. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minēto klasifikācijas sistēmu. Jebkurā gadījumā paraugdati jāievāc, ja konkrētā zvejas veidā izmetumi tiek vērtēti kā tādi, kas pārsniedz 10 % no kopējā nozveju apjoma, un ja šis zvejas veids nav izraudzīts, izmantojot klasifikācijas sistēmu.

b)

Paraugdatu vākšanā izmantojamā vienība ir zvejas reiss, un to zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, labi raksturo konkrēto zvejas veidu.

c)

Precizējuma vērtību un klasifikācijas sistēmas piesaiste ir tāda pati kā paraugdatu vākšanas programmām, proti, nacionāla līmeņa zvejas veidi, ja datus vāc, īstenojot nacionālās programmas, un reģionāla līmeņa zvejas veidi, ja datus vāc, īstenojot reģionālā līmenī koordinētas paraugdatu vākšanas programmas.

d)

Paraugdatu vākšanas intensitāte ir proporcionāla relatīvajai zvejas piepūlei un/vai attiecīgā zvejas veida nozveju mainīgajiem lielumiem. Minimālais zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, nav mazāks par diviem zvejas reisiem ceturksnī.

e)

Izmetumus novēro 1., 2. un 3. grupas sugām, kas definētas III nodaļas B/B.1. iedaļas 3. punkta 1. apakšpunkta f) punktā, lai šādi reizi ceturksnī novērtētu izmetumu vidējo svaru. Turklāt:

ja izmetumi gadā veido vairāk nekā 10 % no kopējās nozvejas (pēc svara) vai arī vairāk nekā 15 % no 1. un 2. grupas sugu nozvejas (pēc skaita), reizi ceturksnī tajos jānovērtē garuma grupu procentuālais sastāvs,

ja izmetumos konstatē tādus sugu garuma diapazonus, kuru nav izkrāvumos, jāveic vecuma noteikšana saskaņā ar VII papildinājuma noteikumiem.

f)

Vajadzības gadījumā veic izmēģinājuma uzskaiti, kas minēta II nodaļas B iedaļas 1. punktā.

g)

Dalībvalstu veiktās paraugdatu vākšanas protokolu kopsavilkumu par katru zvejas veidu, attiecībā uz kuru notikusi paraugdatu vākšana, ar nacionālo programmu starpniecību dara pieejamu ZZTEK.

3.

Atpūtas zveja

a)

Attiecībā uz atpūtas zveju, kuras mērķsugas ir norādītas IV papildinājumā (1.–5. punkts), dalībvalstis reizi ceturksnī novērtē nozvejas sastāvu atkarībā no svara.

b)

Vajadzības gadījumā, lai novērtētu, cik nozīmīga ir 3. punkta 3. apakšpunkta a) punktā minētā atpūtas zveja, veic izmēģinājuma uzskaiti, kas minēta II nodaļas B iedaļas 1. punktā.

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Izkrāvumi

a)

Attiecībā uz 1. un 2. grupas sugām krājuma līmenī jānodrošina 2. pakāpes precizitāte. Vajadzības gadījumā, ja ar zvejas veidu saistītā paraugdatu vākšana neļauj pietiekami precīzi noteikt garuma grupu sastopamību kādā krājumā, pievieno īpašus paraugdatus no konkrētā krājuma.

2.

Izmetumi

a)

Attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi, lai reizi ceturksnī novērtētu 1. un 2. grupas sugu garuma un vecuma grupu sastopamību izmetumos, jānodrošina 1. pakāpes precizitāte.

b)

Attiecībā uz 1., 2. un 3. grupas sugām svara novērtējumā jānodrošina 1. pakāpes precizitāte.

3.

Atpūtas zveja

a)

Attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi, lai reizi gadā novērtētu nozvejas apjomu, jānodrošina 1. pakāpes precizitāte.

5.   Izņēmumi

1.

Ja dalībvalstis nevar nodrošināt III nodaļas B/B.1. iedaļas 4. punkta 2. apakšpunkta a) un b) punktā un 3. apakšpunkta a) punktā minēto precizitātes pakāpi vai ja tas ir iespējams tikai ar nesamērīgām izmaksām, Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, var pieļaut izņēmumu un samazināt prasīto precizitātes pakāpi vai paraugdatu vākšanas biežumu vai atļaut veikt izmēģinājuma uzskaiti, ja šāds prasījums ir pilnībā dokumentēts un zinātniski pamatots.

B.2.   Ar krājumu saistītie mainīgie lielumi

1.   Mainīgie lielumi

1.

Attiecībā uz VII papildinājumā minētajiem krājumiem jānosaka šādi mainīgie lielumi:

a)

individuāla informācija par vecumu;

b)

individuāla informācija par garumu;

c)

individuāla informācija par svaru;

d)

individuāla informācija par dzimumu;

e)

individuāla informācija par dzimumgatavību;

f)

individuāla informācija par auglību,

izmantojot paraugdatu vākšanas shēmu, kas paredzēta minētajā VII papildinājumā.

2.

Visas 1. punktā minētās individuālās informācijas vākšana notiek saistībā ar atbilstošajiem vietas un laika datiem.

3.

Attiecībā uz savvaļas laša krājumiem svarīgākajās ICES noteiktajās upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, IIIb–d zonā, jānosaka šādi mainīgie lielumi:

a)

smolta attīstības stadijā esošo lašu mazuļu sastopamība;

b)

plankumotajā attīstības stadijā esošo lašu mazuļu sastopamība;

c)

upēs uz nārstu ienākušo pieaugušo īpatņu sastopamība.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Prasītā apkopojuma pakāpe, kā arī paraugdatu vākšanas periodiskums visiem mainīgajiem lielumiem un paraugdatu vākšanas intensitāte dažādās vecuma grupās, ir norādīta VII papildinājumā. Attiecībā uz paraugdatu vākšanas stratēģiju un intensitāti piemēro II nodaļas B iedaļas (Precizitātes pakāpe un paraugdatu vākšanas intensitāte) noteikumus.

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Ja iespējams, komerciālajās nozvejās nosaka īpatņu vecumu, lai novērtētu dažādu vecuma grupu sastopamību dažādām sugām un, attiecīgā gadījumā, augšanas parametrus. Ja tas nav iespējams, dalībvalstis nacionālajās programmās norāda, kāpēc.

2.

Ja VII papildinājumā minēto parametru kopējā novērtējuma atbilstību prasītajai precizitātes pakāpei nodrošina ar dalībvalstu sadarbības palīdzību, katra dalībvalsts gādā, lai tās ieguldījums kopējā datu kopā ir pietiekams šādas precizitātes pakāpes nodrošināšanai.

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Sugu krājumiem, kuros ir iespējams noteikt īpatņu vecumu, vidējais svars un garums katrā vecuma grupā jānovērtē ar 3. pakāpes precizitāti tādā apjomā, lai attiecīgajās vecuma grupās kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

2.

Krājumiem, kuros īpatņu vecumu noteikt nav iespējams, bet kuriem var izveidot augšanas līkni, vidējais svars un garums katrā vecuma pseidogrupā (piemēram, no augšanas līknes nolasītā grupā) jānovērtē ar 2. pakāpes precizitāti tādā apjomā, lai attiecīgajās vecuma grupās kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

3.

Nosakot dzimumgatavības, auglības un abu dzimumu pārstāvju skaita savstarpējo attiecību, var pievienot norādi pēc izvēles attiecībā vai nu uz vecumu, vai garumu, ja dalībvalstis, kurām jāvāc attiecīgie bioloģiskie paraugdati, ir vienojušās par to, ka:

a)

attiecībā uz dzimumgatavību un auglību, kuras aprēķina kā dzimumbriedumu sasniegušu zivju proporcionālo daudzumu, jāsasniedz 3. pakāpes precizitāte attiecīgajā vecuma un/vai garuma diapazonā, kura sākuma un beigu robeža atbilst 20 % un 90 % no dzimumbriedumu sasniegušajām zivīm;

b)

attiecībā uz abu dzimumu pārstāvju skaita savstarpējo attiecību, kuru aprēķina kā sieviešu dzimuma zivju proporcionālo daudzumu, jāsasniedz 3. pakāpes precizitāte tādā apjomā, lai attiecīgajā vecuma vai garuma grupā kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

5.   Izņēmumi

1.

Dalībvalsts nacionālajā programmā var neiekļaut ar krājumu saistīto datu novērtējumu tādiem krājumiem, attiecībā uz kuriem KPN un kvotas ir noteiktas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

attiecīgajām kvotām jāatbilst mazāk nekā 10 % no Kopienas daļas KPN vai jābūt mazākām nekā vidēji 200 tonnu iepriekšējos trijos gados;

b)

to dalībvalstīm iedalīto attiecīgo kvotu summai, kuras ir mazākas par 10 %, jābūt mazākai nekā 25 % no Kopienas daļas KPN.

2.

Ja 1. apakšpunkta a) punkta nosacījums ir izpildīts, bet 1. apakšpunkta b) punkta nosacījums — nav, attiecīgās dalībvalstis var izveidot saskaņotu programmu, lai attiecībā uz saviem kopējiem izkrāvumiem ieviestu kopēju paraugdatu vākšanas shēmu, vai arī individuāli izveidot citas nacionālas paraugdatu vākšanas shēmas, ar kurām nodrošina tādu pašu precizitāti.

3.

Ja tas ir lietderīgi, nacionālās programmas katru gadu līdz 1. februārim var koriģēt, lai ņemtu vērā kvotu apmaiņu starp dalībvalstīm.

4.

Attiecībā uz krājumiem, kuriem nav noteikta KPN un kvotas un kuri ir ārpus Vidusjūras, piemēro tos pašus noteikumus, kas minēti 5.1. punktā, pamatojoties uz izkrāvumu vidējo apjomu iepriekšējos trijos gados un kopējiem Kopienas izkrāvumiem no krājuma.

5.

Attiecībā uz krājumiem, kuri atrodas Vidusjūrā, ņem vērā tos pie Vidusjūras esošas dalībvalsts veiktos izkrāvumus (pēc svara, atkarībā no sugas), kuri atbilst mazāk nekā 10 % no kopējiem Kopienas izkrāvumiem no Vidusjūras vai mazāk nekā 200 tonnām, izņemot zilās tunzivis.

C.   Transversālo datu vākšana

1.   Mainīgie lielumi

1.

Mainīgie lielumi, kas jānosaka, uzskaitīti VIII papildinājumā. Datus norāda atbilstoši minētajā papildinājumā prasītajam periodiskumam.

2.

Ziņas par flotes segmentiem un zvejas piepūli var netikt iesniegtas vienlaikus.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Vajadzīgā apkopojuma pakāpe ir norādīta VIII papildinājumā atbilstoši V papildinājumā noteiktajiem kritērijiem.

2.

Apkopot drīkst tikai vissīkākās prasītās apkopojuma pakāpes datus. Sleju apkopošana pēc attiecīgās shēmas ir pieļaujama tad, ja pierāda tās savietojamību ar attiecīgas statistiskās analīzes rezultātiem. Šāda apkopošana jāapstiprina attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē.

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Ja iespējams, jāsavāc visi attiecīgie transversālie dati. Ja tas nav iespējams, nacionālajās programmās dalībvalstis precizē attiecīgās paraugdatu vākšanas procedūras.

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par datu kvalitāti (pareizību un precizitāti).

D.   Krājumu pētnieciskā uzskaite jūrā

1.

Visām uzskaitēm, kas minētas IX papildinājumā, jābūt ietvertām.

2.

Nacionālajā programmā dalībvalstis nodrošina līdzšinējo uzskaišu modeļu turpināmību.

3.

Neatkarīgi no 1. un 2. punkta dalībvalstis var ierosināt mainīt uzskaites intensitāti vai paraugdatu vākšanas modeli, ja tas nekaitē rezultātu kvalitātei. Šādas izmaiņas Komisija atbalstīs tikai tad, ja tās apstiprinās ZZTEK.

IV NODAĻA

AKVAKULTŪRAS UN APSTRĀDES JOMAS EKONOMISKĀ STĀVOKĻA NOVĒRTĒŠANAS MODULIS

A.   Ekonomikas datu vākšana par akvakultūras jomu

1.   Mainīgie lielumi

1.

Visus X papildinājumā minētos mainīgos lielumus nosaka reizi gadā katram XI papildinājumā minētajam šīs jomas segmentam.

2.

Statistikas vienība ir “uzņēmums”, juridiska persona, kuru grāmatvedībā definē kā sīkāko juridisko vienību.

3.

Datus vāc par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids atbilst Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktajai NACE klasifikācijas definīcijai (kods 05.02 “Zivkopība”).

4.

Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Datus norāda atkarībā no sugas un akvakultūrā izmantotās metodes, kā minēts XI papildinājumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var piemērot sīkāku dalījumu atkarībā no uzņēmuma lieluma vai pēc citiem attiecīgiem kritērijiem.

2.

Datu vākšana par saldūdens sugu zivīm nav obligāta. Ja tomēr šādus datus vāc, dalībvalstis ievēro XI papildinājumā norādīto dalījumu.

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.

Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, rakstveida aptaujas, finanšu pārskati).

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

B.   Ekonomikas datu vākšana par apstrādes jomu

1.   Mainīgie lielumi

1.

Visus XII papildinājumā minētos mainīgos lielumus attiecīgajai kopai nosaka reizi gadā.

2.

Datus vāc par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids atbilst Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktajai NACE klasifikācijas definīcijai (kods 15.20 “Zivju un zivju produktu apstrāde un konservēšana”).

3.

Kontrolpārbaudes vajadzībām un lai precīzāk noteiktu, kuri uzņēmumi atbilst NACE klasifikācijas kodam 15.20, papildus kā orientierus izmanto arī valsts piešķirtos kodus, kurus dalībvalstis piemēro saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (4), Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004 par higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (5) un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004 par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (6).

4.

Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Datu vākšanā statistikas vienība ir “uzņēmums”, juridiska persona, kuru grāmatvedībā definē kā sīkāko juridisko vienību.

2.

Par uzņēmumiem, kuri veic zivju apstrādi, bet kuru pamatdarbības veids ir cits, katra plānošanas perioda pirmajā gadā obligāti jāsavāc šādi dati:

a)

uzņēmumu skaits;

b)

apgrozījuma daļa, kas saistīta ar zivju apstrādi.

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.

Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, rakstveida aptaujas, finanšu pārskati).

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

V NODAĻA

ZVEJNIECĪBAS JOMAS RADĪTĀ JŪRAS EKOSISTĒMAS IETEKMĒJUMA NOVĒRTĒŠANAS MODULIS

1.   Mainīgie lielumi

1.

Lai varētu aprēķināt XIII papildinājumā minētos indikatorus, tajā prasītos datus vāc reizi gadā, izņemot tos datus, kurus paredzēts vākt vēl sīkākā apkopojuma pakāpē.

2.

Datus, kas minēti XIII papildinājumā, vāc nacionālā mērogā, lai tiešie lietotāji varētu noteikt indikatorus attiecīgajā ģeogrāfiskajā mērogā, kā norādīts II papildinājumā.

2.   Apkopojuma pakāpe

1.

Piemēro XIII papildinājumā prasīto apkopojuma pakāpi.

3.   Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.

Dalībvalstis piemēro XIII papildinājumā pievienotos ieteikumus.

4.   Precizitātes pakāpe

1.

Dalībvalstis piemēro XIII papildinājumā pievienotos ieteikumus.

VI NODAĻA

DATU VĀKŠANAS SISTĒMAS APTVERTO DATU PĀRVALDĪBAS UN IZMANTOŠANAS MODULIS

A.   Datu pārvaldība

1.

Šī Kopienas programmas daļa aptver datubāzu izveidi, datu ievadi (glabāšanu), datu kvalitātes kontroli un apstiprināšanu un primāro datu apstrādi, pārveidojot tos detalizētu vai apkopotu datu kopās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 17. panta 1. punktā.

2.

Tā ietver primāro sociāli ekonomisko datu pārveidi metadatos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 13. panta b) punktā.

3.

Dalībvalstis garantē, ka pēc Komisijas pieprasījuma tās sniedz informāciju par 2. punktā minēto pārveidi.

B.   Datu izmantošana

1.

Šī programmas daļa attiecas uz datu kopu veidošanu un to izmantošanu zinātniskajā analīzē, kura ir pamats zivsaimniecības pārvaldībā sniegtajiem ieteikumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.

Tā ietver bioloģisko parametru aptuvenu novērtēšanu (vecums, svars, dzimums, dzimumgatavība un auglība) VII papildinājumā minētajiem krājumiem, datu kopu sagatavošanu krājumu novērtējuma vajadzībām un bioekonomisko modelēšanu un atbilstošo zinātnisko analīzi.

Papildinājumi

Papildinājuma kārtas numurs

Nosaukums

I

Ģeogrāfiskais iedalījums pa reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām

II

Ģeogrāfiskais iedalījums pa reģioniem

III

Flotes segmenti dalījumā pa reģioniem

IV

Zvejas darbība (zvejas veids) dalījumā pa reģioniem

V

Datu vākšanā piemērojamā apkopojuma pakāpe

VI

Ekonomikas datu mainīgie lielumi

VII

Bioloģisko datu mainīgie lielumi un sugu paraugdatu vākšanas specifikācijas

VIII

Transversālo datu mainīgie lielumi un paraugdatu vākšanas specifikācijas

IX

Jūrā veicamās pētnieciskās uzskaites

X

Ekonomikas datu mainīgie lielumi akvakultūras jomā

XI

Akvakultūras jomas segmentācija datu vākšanas vajadzībām

XII

Ekonomikas datu mainīgie lielumi apstrādes jomā

XIII

Zvejniecības radītā jūras ekosistēmas ietekmējuma mērīšanai izmantojamo vides indikatoru definīcija


(1)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(2)  OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.


Top