16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/28

(1)

Austrija 2008. gada 10. janvārī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam. Komisija 2008. gada 4. februāra e-pasta vēstulē lūdza papildinformāciju, ko Austrijas iestādes pēc sākotnējā termiņa pagarināšanas tai nosūtīja 2008. gada 29. februāra e-pasta vēstulē.

(2)

Austrijas Republikas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu.

(3)

Pieprasījumam pievienota neatkarīgas valsts iestādes E-Control (Energie-Control GmbH, Austrijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu regulators) vēstule, kurā šī iestāde tikai norāda, ka “… pret atbrīvojumu no publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanas elektroenerģijas ražošanas jomā nav nekādu iebildumu”.

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir norādīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kurā attiecībā uz elektroenerģijas nozari ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (3); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā.

(5)

Austrija ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK un ir izvēlējusies juridisku un funkcionālu nošķiršanu attiecībā uz pārvades tīkliem un sadales tīkliem, izņemot vismazākos uzņēmumus, kuriem piemēro atbrīvojumu no funkcionālās nošķiršanas prasībām. Tāpēc un saskaņā ar 30. panta 3. punktu piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu.

(6)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Ņemot vērā attiecīgo tirgu pazīmes, ir jāizvērtē vēl arī citi kritēji, piemēram, līdzsvarošanas tirgu darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu nomaina piegādātāju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Austrijas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu Austrijā.

(9)

Austrija ir sadalīta trīs līdzsvarošanas zonās, un vienā no tām ir iekšējie pārslodzes punkti (APG līdzsvarošanas zona, kurā pārslodze var rasties starp Vīnes un Grācas apgabalu, kas savienoti ar tā saukto Steirmarkleitung elektrolīniju). Tāpēc var rasties jautājums, vai ģeogrāfiskais tirgus ir mazāks nekā vietējais tirgus (4). Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju vairumā gadījumu šo iekšējo pārslodzes punktu ietekme tiek novērsta ar tehniskiem pasākumiem, piemēram, pārvades jaudas kontrolei izmantojot fāzes pārveidotājus. Dažos gadījumos tīkla stabilizēšanai var būt nepieciešams izmantot papildu spēkstacijas. Ja šo iekšējo pārslodzes punktu dēļ ražotājiem Ziemeļaustrijā ir jāsamazina ražošanas jauda, kas, kā norāda Austrijas iestādes, notiek ļoti retos gadījumos, tīkla operators tiem izmaksā kompensāciju. Turklāt pārslodzes punktu nav nedz starp šo līdzsvarošanas zonu un divām pārējām Austrijas līdzsvarošanas zonām, nedz arī starp APG līdzsvarošanas zonu un Vāciju. Tādējādi saskaņā ar pieejamo informāciju iekšējie pārslodzes punkti nerada būtisku ietekmi uz energoapgādi un konkurenci. Tas, ka savienojumos ar Vāciju nav pārslodzes, radīja jautājumu, vai var pastāvēt ģeogrāfiskais tirgus, kas aptver abas šīs valstis. Komisija secināja, ka tas tā nav (5). Tādējādi Austrijas Republikas teritorija jāuzskata par attiecīgu tirgu, lai novērtētu nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā, lai arī to nevar uzskatīt par izolētu no apkārtējām valstīm.

(10)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Pārskats par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē” (6) (turpmāk tekstā – “2005. gada pārskats”) ir norādīts, ka “vairāku valstu tirgos šajā nozarē vērojama augsta koncentrācija, kas kavē efektīvas konkurences attīstību” (7). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem, cik spēcīga ir konkurence valstu tirgos, ir triju lielāko ražotāju kopējais tirgus īpatsvars” (8). Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 15. aprīlis, SEC(2008) 460 (9)) norādīts, ka trīs lielāko ražotāju tirgus daļa 2006. gadā bija 52,2 %. Tomēr Austrija eksportē un importē būtiskus elektroenerģijas daudzumus. 2005. gadā eksporta apjoms bija 17 500 GWh, bet importa apjoms – vairāk nekā 20 000 GWh. Tādējādi Austrija ir elektroenerģijas neto importētāja, un importētā elektroenerģija sedza aptuveni ceturto daļu (10) no tās kopējām vajadzībām (11), jo īpaši attiecībā uz pamatslodzes enerģiju. Tāpēc Austrijas vadošie ražotāji, ņemot vērā importu no ārvalstīm, cenu noteikšanas ziņā ir zināmā mērā atturīgi; arī veicot ieguldījumus elektroenerģijas nozarē Austrijas teritorijā, tiek ņemti vērā kaimiņvalstu, jo īpaši Vācijas, ražotāji. Tāpēc šie faktori ir uzskatāmi par norādi, ka uz elektroenerģijas ražošanu zināmā mērā attiecas tieša konkurence.

(11)

Turklāt par papildu rādītāju būtu jāuzskata arī līdzsvarošanas tirgu darbība, pat ja tie veido tikai nelielu daļu no kopējā dalībvalstī saražotās un/vai patērētās elektroenerģijas daudzuma. Faktiski “jebkuram tirgus dalībniekam, kurš nespēj savu produkcijas piedāvājumu pielāgot savu patērētāju iezīmēm, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (PSO) pārdos līdzsvarojošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt uz augšu vai uz leju. Mazajiem tirgus dalībniekiem rodas būtiska problēma, ja pastāv draudi, ka izveidosies liela starpība starp iepirkuma cenu no PSO un pārdošanas cenu. Tas novērojams vairākās dalībvalstīs un varētu kaitēt konkurences attīstībai. Liela cenu starpība var norādīt uz to, ka līdzsvarošanas tirgū ir nepietiekama konkurence un ka tajā dominē tikai viens vai divi galvenie ražotāji.” (12) Austrijas līdzsvarošanas tirgus un tā galvenās iezīmes – jo īpaši uz tirgu pamatota cenu veidošana un samērā neliela cenu starpība (13) starp iepirkuma cenu no PSO un pārdošanas cenu – ir uzskatāmas par papildu norādi, ka uz elektroenerģijas ražošanu attiecas tieša konkurence.

(12)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma (elektroenerģijas) pazīmes un to, ka tās aizvietošanai piemēroti produkti vai pakalpojumi ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir liela nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas tirgos. Attiecībā uz lielajiem rūpnieciskajiem galapatērētājiem, kuri savu elektroenerģiju visdrīzāk saņem tieši no piegādātājiem, kas vienlaikus ir arī ražotāji, cenu konkurences rādītājs un tādējādi netieši arī “dabisks konkurences efektivitātes radītājs var būt to lietotāju skaits, kuri maina piegādātāju. Ja piegādātāju nomaina tikai daži lietotāji, tas visdrīzāk norāda uz to, ka tirgus funkcionēšanā ir problēmas, kaut arī nevar neņemt vērā ieguvumus, ko rada iespēja noslēgt jaunu līgumu ar sākotnējo piegādātāju.” (14) Turklāt “tas, ka pastāv galapatērētājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir būtisks faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību. Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem.” (15)

(13)

Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju piegādātāja nomaiņas koeficients Austrijā attiecībā uz lieliem un ļoti lieliem klientiem ir 41,5 % (16). Turklāt Austrijā galapatērētājiem piedāvātā cena netiek regulēta (17), tas ir, cenas nosaka paši uzņēmumi, un to piemērošanai nav vajadzīgs nevienas iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Tādējādi Austrijā situācija attiecībā uz piegādātāju maiņu, ko veic lielie un ļoti lielie rūpnieciskie galapatērētāji, un galapatērētājiem noteikto cenu kontroli ir apmierinoša un uzskatāma par tiešas konkurences rādītāju.

(14)

Ņemot vērā 9. līdz 13. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu konkurenci attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu Austrijā ir izpildīts.

(15)

Turklāt, tā kā nosacījumu par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskata par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Austrijā ražot elektroenerģiju, ne arī tad, kad tie organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Austrijā.

(16)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju laikposmā no 2008. gada janvāra līdz februārim, kā tā ir atspoguļota Austrijas Republikas iesniegtajā informācijā, 2005. gada pārskatā un tā tehniskajā pielikumā, 2007. gada paziņojumā un 2007. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kā arī Galīgajā ziņojumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs uz to, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti,