17.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/1

(1)

Komisija 2006. gada 18. oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1551/2006 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu atsevišķu veidu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes saldētu zemeņu importam.

(2)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma piemērošanas konkrētu saldētu zemeņu importam no ĶTR visām personām paziņoja faktus un apsvērumus, kuri bija pagaidu regulas pamatā. Visām personām atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt savu viedokli saistībā ar sniegtajiem faktiem un apsvērumiem.

(3)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus komentārus. Personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja izteikt savu viedokli arī mutiski. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Atsauksmes, ko mutiski un rakstiski izteica attiecīgās personas, tika pārbaudītas, un vajadzības gadījumā pagaidu konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(4)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots piemērot galīgos pasākumus un anulēt summas, kas garantētas ar Regulā (EK) Nr. 1551/2006 piemēroto pagaidu antidempinga maksājumu (galīgais faktu izklāsts). Ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā iesniegt savus apsvērumus par izklāstītajiem faktiem. Tika izskatītas personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes, un vajadzības gadījumā konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(5)

Komisija turpināja vākt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Papildus pārbaudes apmeklējumiem, kas tika veikti pagaidu regulas 8. apsvērumā minēto uzņēmumu telpās, ir jānorāda, ka pēc pagaidu pasākumu piemērošanas papildu apmeklējumi uz vietas notika šādu Kopienas lietotāju un importētāju telpās:

(6)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšanas periods (“IP”) aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma novērtējumu aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja izvēlētā izmeklēšanas perioda piemērotību, apgalvojot, ka 2005. gads nav reprezentatīvs, jo importa cenas šajā gadā bija neparasti zemas. Tomēr IP izvēle tika izdarīta saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, kurā ir noteikts, ka IP parasti jāietver laikposms, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem tieši pirms procedūras sākšanas. Tāpēc visi fakti, kas attiecas uz 2005. gadu, netika atspoguļoti IP izvēlē, bet gan pārbaudīti cēloņsakarības analīzē.

(8)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināts izmeklēšanas periods (“IP”), kas precizēts pagaidu regulas 11. apsvērumā.

(9)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 13. apsvērumā attiecīgais ražojums ir definēts kā tādas zemenes, termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, ar vai bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem 0811 10 11, 0811 10 19 un 0811 10 90.

(10)

Dažas ieinteresētās personas ir uzsvērušas, ka ir ievērojamas atšķirības starp dažādiem saldētu zemeņu veidiem izmantojuma un kvalitātes ziņā. Tā paša iemesla dēļ tika apgalvots, ka Ķīnas izcelsmes saldētās zemenes nav salīdzināmas ar Kopienas ražošanas nozares ražotajām saldētajām zemenēm.

(11)

Pagaidu regulas 15. apsvērumā teikts, ka izmeklēšanā ir noskaidrots, ka, neraugoties uz šķirnes, kvalitātes, lieluma un pēcapstrādes atšķirībām, dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem, kā arī Kopienas ražošanas nozares ražotajām un Kopienas tirgū pārdotajām saldētajām zemenēm ir vienādas fiziskās un bioloģiskās īpašības un tās pamatā tiek izmantotas vienām un tām pašām vajadzībām. Līdz ar to tās uzskata par vienu ražojumu. Minētās ieinteresētās personas neiesniedza papildu pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, un netika sniegti jauni fakti, tāpēc prasība tiek noraidīta.

(12)

Tā kā par attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīcijām nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 12. līdz 16. apsvēruma saturs un pagaidu secinājumi.

(13)

Nav saņemtas atsauksmes, kas ļautu mainīt konstatējumus par tirgus ekonomikas režīmu. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 17. līdz 26. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(14)

Tie trīs ražotāji eksportētāji, kuriem nenoteica atsevišķu režīmu (“AR”) iebilda, ka šis lēmums ir jāpārskata. Jāatgādina, ka attiecīgie trīs uzņēmumi neizpildīja pamatregulas 9. panta 5. punkta b) un e) kritēriju. Minētā punkta b) kritērijā paredzēts, ka eksporta cenas, daudzums un pārdošanas nosacījumi tiek brīvi noteikti. Minētā punkta e) kritērijā paredzēts, ka valsts nedrīkst iejaukties tādā mērā, ka tiek radīta iespēja apiet pasākumus, ja atsevišķiem eksportētājiem tiek noteiktas atsevišķas maksājuma likmes.

(15)

Neviens no triju uzņēmumu iesniegtajiem argumentiem nebija tāds, lai mainītu pagaidu posmā pieņemto lēmumu. Konkrētāk tika atzīts, ka attiecīgie uzņēmumi saskārās ar valsts iejaukšanos, kas tiem neļāva brīvi noteikt eksporta daudzumu (b) kritērijs).

(16)

Turklāt valsts iejaukšanās notika tādā mērogā, ka būtu iespējama pasākumu apiešana, ja atsevišķiem eksportētājiem tiktu piešķirtas atsevišķas maksājuma likmes (e) kritērijs).

(17)

Ievērojot to, ka vairs nav saņemtas atsauksmes saistībā ar konstatējumiem par AR, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 27. un 28. apsvērumā.

(18)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas netika saņemta neviena atsauksme, kas attaisnotu lēmuma grozīšanu, lai izmantotu Turciju par analogo valsti. Tāpēc lēmums tiek apstiprināts. Jāatgādina, ka normālās vērtības noteikšanas vajadzībām Turcijas zemeņu cenas iekšzemes tirgū tika koriģētas, lai ņemtu vērā šo zemeņu labo kvalitāti salīdzinājumā ar Ķīnas zemenēm (skatīt pagaidu regulas 39. un 44. apsvērumu).

(19)

Ievērojot to, ka vairs nav saņemtas atsauksmes saistībā ar konstatējumiem par normālo vērtību, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 29. līdz 42. apsvērumā.

(20)

Ievērojot to, ka nav saņemtas atsauksmes saistībā ar konstatējumiem par eksporta cenu, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 43. apsvērumā.

(21)

Ir izdarīta atsauce uz pagaidu regulas 44. apsvērumu. Ievērojot to, ka nav saņemtas atsauksmes, kas attaisnotu minētajā apsvērumā ietverto konstatējumu grozīšanu, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgi noteiktās dempinga starpības, izteiktas kā procenti no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(23)

Tā kā nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par Kopienas kopprodukciju, kas izklāstīti pagaidu regulas 51. apsvērumā.

(24)

Tā kā nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināta Kopienas ražošanas nozares definīcija, kas izklāstīta pagaidu regulas 52. un 53. apsvērumā.

(25)

Jāatgādina, ka, ņemot vērā to lielo ražotāju skaitu Kopienā, kas ražo saldētas zemenes, tika izvēlēta astoņu ražotāju izlase, lai novērtētu kaitējumu. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražotāju izlase nav reprezentatīva, jo visi izraudzītie Kopienas ražotāji atrodas Polijā. Tika apgalvots, ka izlasē, kuras izvēles pamatā ir lielākais ražošanas apjoms, jāņem vērā arī ražotāju ģeogrāfiskā atrašanās vieta, lai izlase būtu reprezentatīva.

(26)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 54. apsvērumā teikts, ka izlases izvēle notika saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka izlasi var izraudzīties, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko pienācīgi var izmeklēt pieejamajā laikā.

(27)

Tāpēc izlases izvēlē, pamatojoties uz šo metodi, vispirms tiks ņemta vērā reprezentativitāte ražošanas apjoma ziņā. Netiek prasīts, lai izlasē tiktu ņemta vērā arī zināma ģeogrāfiskā reprezentativitāte; to var ņemt vērā, bet tas nav obligāti.

(28)

Turklāt saldētu zemeņu ražošana lielā mērā notiek Polijā gan apjoma ziņā, gan ražotāju skaita ziņā, tāpēc šajā gadījumā pat ģeogrāfiski apsvērumi nekavētu tādas izlases izvēli, kurā būtu tikai Polijas ražotāji. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(29)

Tā kā vairs nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināta izlase kaitējuma noteikšanas vajadzībām saskaņā ar pagaidu regulas 54. un 55. apsvērumu.

(30)

Tā kā nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts Kopienas patēriņa aprēķins, kas izklāstīts pagaidu regulas 56. līdz 59. apsvērumā.

(31)

Tā kā nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināti aprēķini par attiecīgā importa apjomu un tirgus daļu, kā noteikts pagaidu regulas 60. un 61. apsvērumā.

(32)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka cenu pazeminājuma analīzes vajadzībām būtu jāveic korekcija, ņemot vērā kvalitatīvās atšķirības starp Kopienas ražošanas nozares ražotajām saldētajām zemenēm un ražotāju eksportētāju ražotajām zemenēm. Tomēr tika atzīmēts, ka pagaidu posmā tika ņemti vērā tikai atsevišķi ražotāju eksportētāju darījumi, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Zemākas kvalitātes eksporta pārdošana netika ņemta vērā, jo Kopienas ražošanas nozare neražoja un nepārdeva šādas zemas kvalitātes ražojumus. Šajos apstākļos pieprasītā korekcija netika pieņemta. Ņemot vērā to, ka vairs nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprinātas attiecīgā importa cenas un tie konstatējumi par cenu samazinājumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 62. līdz 64. apsvērumā.

(33)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares cenas 2006. gadā paaugstinājās līdz aptuveni EUR 1 000 par tonnu, un tas ir jāatspoguļo kaitējuma analīzē. Tomēr jāatgādina, ka IP aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un periods, kurā tika analizētas kaitējuma novērtējumam svarīgās tendences, aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām. Šajos apstākļos saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punkta pēdējo teikumu kaitējuma analīzē netika ņemtas vērā cenu pārmaiņas pēc IP. Tomēr 2006. gada cenu paaugstinājums tika ņemts vērā D sadaļā “Cēloņsakarība” (51.–54. apsvērums).

(34)

Neviena ieinteresētā persona neapšaubīja pagaidu regulas 66. līdz 85. apsvērumā minētos rādītājus un to interpretāciju, lai aprakstītu situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti šajos pagaidu regulas apsvērumos.

(35)

Neviena ieinteresētā persona neapšaubīja tos pagaidu regulas 86. līdz 88. apsvērumā minētos rādītājus un to interpretāciju, kas saistīti ar Kopienas ražošanas kā kopuma makroekonomiskajiem datiem. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti šajos pagaidu regulas apsvērumos.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta izpratnē.

(37)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisījuši citi faktori. Vairāki šie apgalvojumu jau pienācīgi apskatīti pagaidu regulā. Par jaunajiem argumentiem apsvērumi vajadzības gadījumā tiks izteikti turpmākajā tekstā.

(38)

Tika apgalvots, ka nav pietiekami ņemts vērā imports no Marokas kā kaitējuma cēlonis. Viena ieinteresētā persona apšaubīja pagaidu regulas 99. apsvērumā minētos rādītājus, kuri it kā liecināja, ka cena, ko IP prasīja Maroka, bija zemāka par to Kopienas ražošanas nozares cenu, sākot ar kuru tā gūst peļņu. Tika atzīts, ka tas esot veicinājis kaitējumu.

(39)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 99. apsvērumā iekļautā tabula liecina, ka Marokas cena pastāvīgi bija daudz augstāka par Kopienas ražošanas nozares cenu. Marokas eksportētājus arī ietekmēja lētais Ķīnas eksports, un tiem bija jāreaģē, samazinot cenas, par kādām tie ražojumus pārdeva Kopienā. To apliecina arī Marokas izcelsmes saldēto zemeņu importa apjoma kritums. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(40)

IP laikā zlots zaudēja vērtību attiecībā pret euro. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares piedzīvotais cenu pazeminājums nebūtu tik nozīmīgs, ja aprēķini būtu veikti nevis euro, bet zlotos. 2004.–2005. gadā zlota vērtība svārstījās aptuveni 10 % apmērā. Tomēr, novērtējot Kopienas cenu tendences šajos divos gados, cenu samazinājums euro bija 35 %.

(41)

Ņemot vērā valūtas svārstības aptuveni 10 % apmērā un cenu samazinājumu par 35 %, zlota vērtības kritumu pret euro nevar uzskatīt par galveno Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājuma iemeslu. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(42)

Dažas ieinteresētās personas sīkāk analizēja argumentu, kas jau tika apskatīts pagaidu regulas 106. līdz 110. apsvērumā, par to, ka kaitējums radies Kopienas ražošanas nozares vainas dēļ, jo tika pieņemti nepareizi uzņēmējdarbības lēmumi un bija novērojamas strukturālas problēmas. Lai atbalstītu šos apgalvojumus, tika izstrādāts Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par situāciju pārstrādei paredzētu mīksto augļu un ķiršu nozarē un tika pievienots darba dokuments par šo pašu jautājumu (3), kā arī 2006. gada 12. oktobrī pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcija (4) par situāciju saistībā ar pārstrādei paredzētajiem mīkstajiem augļiem un ķiršiem.

(43)

Jānorāda, ka Komisija ņēma vērā ziņojumu pagaidu konstatējumos, kā to apliecina atsauce pagaidu regulas 138. apsvērumā. Ziņojumā un rezolūcijā sniegta svarīga informācija par sarkano augļu nozari Kopienā, tomēr jāuzsver, ka abos dokumentos uzmanība vairāk pievērsta problēmām, ar ko saskaras svaigu zemeņu audzētāji nevis Kopienas ražošanas nozare (saldētu zemeņu ražotāji). Katrā gadījumā ne ziņojumā, ne rezolūcijā nav secināts, ka problēmas, ar kurām saskaras Kopienas ražošanas nozare, būtu radījuši strukturāli trūkumi Kopienas ražošanas nozarē.

(44)

Turklāt tika apgalvots, ka Polijas pievienošanās ES ir izraisījusi Polijas darbaspēka izceļošanu uz valstīm, kurās ir lielākas algas, šādi radot papildu problēmas ražošanas nozarei, jo ir palielinājušās darbaspēka izmaksas iekšzemes tirgū. Turklāt tika apgalvots, ka jaunu ierobežojošu ieceļošanas noteikumu dēļ Kopienas ražošanas nozare vairs nevar paļauties uz lētāku darbaspēku no tām kaimiņvalstīm, kas nav ES valstis. Tika apgalvots, ka šai attīstībai ir bijusi ievērojama negatīva ietekme uz šādu darbietilpīgu ražošanas nozari.

(45)

Šīs attīstības tendences varēja paaugstināt lauksaimnieku izmaksas, kas tiem jāmaksā par darbaspēku. Tomēr šāds iespējams kāpums tieši ietekmē lauksaimnieku izmaksas, nevis Kopienas ražošanas nozares izmaksas (saldētu zemeņu ražotāji). Tāpēc ir tikai daļēja saistība starp lauksaimnieku paaugstinātajām izmaksām un Kopienas ražošanas nozares izmaksām. Turklāt, kā minēts 42. apsvērumā, saskaņā ar Komisijas ziņojumu un Komisijas dienestu darba dokumentu pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai svaigu zemeņu pārdošanas cenas samazinājās, nevis palielinājās, neraugoties uz ražošanas izmaksu kāpumu. Tā kā pārdošanas cenas samazinājās, svaigu zemeņu audzējošo lauksaimnieku piedzīvotais izmaksu kāpums nevarēja ietekmēt Kopienas ražošanas nozari. Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

(46)

Viena ieinteresētā persona pagalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares veiktie ieguldījumi un pārstrukturēšana, lai uzlabotu efektivitāti, negatīvi ietekmēja tās rentabilitāti un naudas plūsmu. Tomēr arī Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu izmaksas nemaina to, ka IP cenas ievērojami samazinājās līdz līmenim, kas rada kaitējumu, un ka tieši zemās cenas visvairāk ietekmēja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Veiktie ieguldījumi veicināja lielāku efektivitāti Kopienas ražošanas nozarē, kā teikts pagaidu regulas 81. apsvērumā. Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

(47)

Turklāt tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir radies pašas ražošanas nozares vainas dēļ, jo preces bija sliktākas kvalitātes nekā Spānijas un Kalifornijas izcelsmes preces. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Spānija un Kalifornija lielākoties ražo preces svaigu augļu tirgum, un nav norādījumu par to, ka Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu salīdzinājumā ar šiem ražotājiem. Saldētu zemeņu imports no ASV IP bija mazāk nekā 200 tonnu, tāpēc tam nevarēja būt ievērojama ietekme uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

(48)

Katrā gadījumā nebija pierādījumu, kas apstiprinātu Kopienas ražošanas nozares šķietamos strukturālos trūkumus. Tādēļ šie apgalvojumi ir jānoraida. Ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 106. līdz 110. apsvērumā.

(49)

Saistībā ar pieņēmumu par spekulatīvajiem Kopienas ražošanas nozares uzņēmējdarbības lēmumiem, kā minēts pagaidu regulas 108. un 110. apsvērumā, viens lietotājs apgalvoja, ka cenas Kopienas tirgū nenosaka Ķīnas importētāji, bet gan lielākoties Kopienas ražošanas nozare, kurai ir lielākā tirgus daļa. Tāpēc šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka cenu samazinājuma tendenci noteica pati Kopienas ražošanas nozare nevis Ķīnas imports par dempinga cenām.

(50)

Skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa IP bija 59 %, līdz ar to tai bija arī liela ietekme uz tirgus cenām. Tomēr, pat ja Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija liela, nevar noliegt to, ka imports par zemu cenu no ĶTR (tā cenas bija par 6 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām) negatīvi ietekmēja tirgus cenas. Minētais imports par dempinga cenām radīja spiedienu uz cenām Kopienā; šā importa tirgus daļa pieauga no 4 % 2002. gadā līdz 20 % IP.

(51)

Saldētas zemenes ir jutīgs lauksaimniecības ražojums, un izmeklēšanā konstatēja, ka svaigu zemeņu pieejamība ievērojami ietekmē saldētu zemeņu cenu. Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka īpaši sliktā raža 2003. gadā bija galvenais IP konstatētā kaitējuma iemesls. Vairākas ieinteresētās personas arī norādīja, ka zemeņu cenai parasti raksturīgs četru gadu cikls, turklāt cenu paaugstinājums rada pārprodukciju un pēc tam cenu kritumu. Tika apgalvots, ka 2005. gads bija šā cikla zemākais punkts un īpaši zemās cenas togad bija šo dabisko svārstību rezultāts. Cenu svārstības bija novērojamas arī pirms 2002. gada, un šo argumentu pastiprināja cenu kāpums +/– 20 % apmērā, ko novēroja 2006. gadā, proti, nākamajā gadā pēc IP.

(52)

Saldētu zemeņu cenu sīkāka analīze pēc attiecīgā perioda beigām liecināja, ka cenu svārstības bija raksturīgas jau ilgi pirms 2002. gada. Piemēram, 2001. gadā nepieredzēti labā raža noteica to, ka cenas samazinājās. Šīs zemās cenas izraisīja svaigu zemeņu ražošanas kritumu turpmākajos gados, ļaujot cenām atkal nostabilizēties. Tendenču analīze apstiprina apgalvojumus par to, ka attiecīgā ražojuma cenas ir pakļautas cikliskām svārstībām, ko ievērojami ietekmē laika apstākļi un ražas apjoms.

(53)

Tomēr jāatgādina, ka Ķīnas importa apjoms palielinājās par 380 % un par cenām, kas bija samazinājušas par 38 %, un tas būtiski ietekmēja Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, jo tā piedzīvoja ievērojamus zaudējumus.

(54)

Lai gan šīs dabiskās saldētu zemeņu cenu svārstības un ražas apjomu kā tādu nevar uzskatīt par vienīgo vai nozīmīgāko tā kaitējuma iemeslu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, tomēr šiem faktoriem noteikti bija ievērojama ietekme uz Kopienas ražošanas nozares cenām.

(55)

Kā secināts pagaidu regulas 97. un 98. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka bija novērojama cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(56)

Izmeklēšana apliecina arī to, ka pastāv korelācija starp Kopienas ražošanas nozares cenām un cenu svārstībām, kuras bija saistītas ar ražas ciklisko raksturu, kā arī sezonālajām ražas svārstībām. Šo secinājumu apstiprina dati par periodu pirms attiecīgā perioda un attiecīgā perioda laikā, kā arī attīstība pēc IP.

(57)

Pat ja minētās cikliskās svārstības ir negatīvi ietekmējušas Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli, Kopienas ražošanas nozares cenu krituma apmēru un negatīvo tendenci, ko konstatēja Kopienas ražošanas nozares situācijas analīzē, kā aprakstīts pagaidu regulas 66. līdz 85. apsvērumā, nevar izskaidrot vienīgi ar “dabiskajām cikliskajām svārstībām”. Tāpēc analīze par ciklisko ietekmi uz ražojumu un ražas apjomu neliecina par labu argumentam, ka minētie faktori ir bijuši tik nozīmīgi, ka atspēkojuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka nav vairāk atsauksmju attiecībā uz cēloņsakarību, tiek apstiprināti pagaidu regulas 113. līdz 114. apsvērumā minētie secinājumi.

(59)

Tika veikta analīze par to, vai, ņemot vērā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes un papildu informāciju pēc tam, kad tika piemēroti pagaidu pasākumi, joprojām ir spēkā pagaidu secinājums par to, ka pasākumu piemērošana nebija pretrunā Kopienas interesēm. Lai noteiktu Kopienas intereses, pagaidu posmā tika izvērtētas visu dažādo iesaistīto personu, t. i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju, pārstrādātāju/lietotāju un lauksaimnieku, intereses.

(60)

Komisijas sazinājās ar daudzām ieinteresētajām personām, lai iegūtu to viedokli. Turklāt tika uzklausīta Kopienas ražošanas nozare, visu nozīmīgāko lietotāju zīmolu pārstāvji tirgū, kā arī asociācijas, kas pārstāvēja lietotāju intereses, un tika veiktas papildu pārbaudes uz vietas.

(61)

Pagaidu posmā izmeklēšanā konstatēja, ka ražošanu Kopienā veic daudzi saldēšanas nozares ražotāji, kuri attiecīgā izstrādājuma ražošanā un pārdošanā nodarbina apmēram 2 700 cilvēku. Tātad ir daļēja saistība starp situāciju saldēšanas nozarē un to lauksaimnieku situāciju, kas piegādā zemenes, ņemot vērā to, ka lauksaimnieki audzē vienīgi tādas zemenes, kas paredzētas saldēšanai, un saldēšanas nozare ir šā ražojuma vienīgais tirgus.

(62)

Jāatgādina, ka Kopienas ražotāji attiecīgajā periodā cieta ievērojamu kaitējumu un ziņoja par zaudējumiem 12,5 % apmērā, kas bija radušies importa par dempinga cenām dēļ. Šie zaudējumi bija radušies, lai gan Kopienas ražošanas nozare samazināja izmaksas, pazeminot cenas, ko tā maksāja lauksaimniekiem par svaigām zemenēm. Par svaigajām zemenēm maksātā cena bija zemāka par lauksaimnieku ražošanas izmaksām, un tāpēc tā ilgtermiņa perspektīvā nav saglabājama gan lauksaimniekiem, gan Kopienas ražošanas nozarei. Ja saldētu zemeņu cenas atkal būtu tādā līmenī, kas izraisa kaitējumu, sekas būtu divējādas. Kopienas ražošanas nozare ciestu finansiālus zaudējumus, turklāt tā riskētu ar to, ka ilgtermiņa perspektīvā rastos grūtības ar svaigu zemeņu nodrošinājumu, jo cenas, ko tā varētu maksāt lauksaimniekiem, būtu tik zemas, ka lauksaimniekiem nāktos atteikties no šīs uzņēmējdarbības. Jāatgādina, ka aplēses liecina, ka Polijā 2002. gadā svaigas zemenes komerciāliem mērķiem ražoja 96 700 lauksaimnieku; no tiem aptuveni 80 000 ražotāju nodarbojās ar tādu zemeņu audzēšanu, kas bija paredzētas tālākai pārstrādei. Lai gan ir iespējams, ka šis skaits ir samazinājies nozares konsolidācijas rezultātā, tomēr ir skaidrs, ka zemeņu audzēšana ir nozīmīga saimnieciskā darbība daudzās lauku saimniecībās Polijā. Tika apgalvots, ka Polijā zemeņu audzēšana ir ļoti svarīga nozare virknē valsts reģionu, kuros raksturīgs augsts bezdarbs, un, nenosakot pasākumus, šie bezdarba rādītāji turpinās paaugstināties. Turklāt tika apgalvots, ka šie lauksaimnieki nevar pievērsties citu ienesīgu kultūru audzēšanai, jo augsne šajos reģionos lielākoties ir piemērota zemeņu audzēšanai.

(63)

Kā teikts pagaidu regulā (139. apsvērums), sākot no 2004. gada lauksaimniekiem maksātās cenas ir bijušas tik zemas, ka netika segti ražošanas izdevumi.

(64)

Turklāt, kā teikts arī Komisijas ziņojumā, kas minēts 42. apsvērumā, Polijas zemeņu audzētāji veido sadrumstalotu nozari, un tiem nav iespējams iesaistīties citos tirgos ārpus vietējiem saldēšanas nozares tirgiem. Līdz ar to saldēšanas nozares situācijas pasliktināšanās būtiski ietekmētu lauksaimniekus. Tas, ka pēc IP tirgus cenas atkal palielinājās līdz līmenim, kas neradīja kaitējumu, un tas, ka Ķīnas importa apjoms samazinājās, varēja radīt šaubas par pasākumu nepieciešamību, lai uzlabotu Kopienas ražošanas nozares stāvokli, bet nekas neliecina, ka šis kāpums būs pastāvīgs vai vismaz ilgstošs.

(65)

Šajos apstākļos ir skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozare un lauksaimnieki iegūtu, ja tiktu pieņemti antidempinga pasākumi, un šiem pasākumiem varētu būt stabilizējoša ietekme uz Kopienas tirgu. Kopienas ražošanas nozares cenas vairs nebūtu pazeminātas, kā tas ir ĶTR izcelsmes zemeņu importa ietekmē. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare varētu paaugstināt cenas un sasniegt pienācīgu peļņas normu. Tam, visticamāk, būtu pozitīva ietekme uz pakārtoto nozari. Tāpēc tika secināts, ka pasākumu piemērošana būtu Kopienas ražošanas nozares un zemenes ražojošo lauksaimnieku interesēs.

(66)

Papildus izmeklēšanas pagaidu posma konstatējumiem Komisijas pārstāvji apmeklēja vēl divus attiecīgā ražojuma importētājus. Šie importētāji ieved attiecīgo ražojumu no ĶTR, lai gan tie abi tirgo arī ES ražotas zemenes (50–60 % no to attiecīgajiem iepirkumiem). Tomēr jāatzīmē, ka saldētu zemeņu tirdzniecība veido tikai daļu no to uzņēmējdarbības un sasniedz 30–50 % no kopējā apgrozījuma. To imports no ĶTR veido aptuveni 14 % no visa attiecīgā ražojuma importa. Tāpēc šie importētāji uzskatāmi par reprezentatīviem. Abi importētāji izteicās pret antidempinga pasākumiem. Izmeklēšanā noskaidroja, ka pieprasījums pēc saldētām zemenēm, visticamāk, nemainīsies, ņemot vērā to, ka pieprasījumu pēc zemenēm nosaka patērētāju prioritātes, ko neietekmēs antidempinga pasākumi. Tāpēc importētājus, visticamāk, neietekmēs augstākas cenas, jo tie varētu turpināt importēt to pašu daudzumu kā līdz šim un, visticamāk, varētu sadalīt ievērojamu daļu saldēto zemeņu papildu izmaksu lietotājiem. To apliecina tas, ka pagātnes cenu atšķirības neietekmēja pārdošanas cenas un importētāju peļņas normas, jo tās saglabājās stabilas.

(67)

Ar šo tiek apstiprināts pagaidu secinājums pagaidu regulā, proti, nav gaidāms, ka paaugstinātās importa cenas ievērojami ietekmēs importētājus.

(68)

Kā atzīmēts pagaidu regulas 127. apsvērumā, lietotāju un pārstrādātāju sadarbība sākumā bija neliela. Procedūras pagaidu posmā Komisija saskārās ar grūtībām tādu datu vākšanā un pārbaudē, kas pamatotu lietotāju nozares apgalvojumus. Tāpēc pēc pagaidu regulas publicēšanas Komisija centās panākt sadarbību. Papildu pārbaudes apmeklējumi tika veikti astoņos lietotāju uzņēmumos. Pieci no šiem uzņēmumiem sniedza datus, kas ļāva veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu. Tika vākta papildu informācija un dati. Izmantojot šo papildu informāciju, Komisijas dienesti veica jaunu pasākumu piemērošanas potenciālās ietekmes analīzi uz Kopienas lietotājiem.

(69)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka šo sadarbību nevajag ņemt vērā, jo dati netika iesniegti termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka uzņēmumi, kas sadarbojās, paziņoja par sevi un sniedza atsauksmes par pagaidu pasākumiem saskaņā ar pamatregulā paredzētajiem noteikumiem.

(70)

Klātienē pārbaudītā informācija attiecas uz aptuveni 9 % no kopējā Kopienas patēriņa. Turklāt bija pārstāvētas dažādas lietotāju nozares: to zemeņu izstrādājumu ražotāji, ko izmanto citos ražojumos (piemēram, jogurtos), jogurta ražotāji un zemeņu džema ražotāji. Visbeidzot asociācijas, kas sadarbojās, pārstāvēja aptuveni 80 % Kopienas saldēto zemeņu patēriņa. Šāda līmeņa reprezentativitāte atbilst parastajai praksei. Tāpēc ir jānoraida arguments par reprezentativitātes trūkumu.

(71)

Lietotāju ražošanas nozare apgalvoja, ka Komisijai pasākumu ietekmes novērtējumā nav jāaprobežojas tikai ar importēto Ķīnas zemeņu iespējamo cenu kāpuma analīzi. Pasākumiem esot plašāka ietekme uz tirgu; tie attiecas arī uz saldētajām zemenēm no citiem avotiem.

(72)

Padziļinātā izmeklēšana apliecināja, ka pasākumi, visticamāk, izraisīs visaptverošāku cenu kāpumu, kas neaprobežosies tikai ar 34,2 % (pagaidu maksājuma līmenis) attiecībā uz Ķīnas zemenēm. Tie, visticamāk, izraisīs arī Kopienas ražošanas nozares cenu kāpumu par aptuveni 19 % līdz aprēķinātajam līmenim, kas neizraisa kaitējumu. No šāda vispārēja cenu kāpuma acīmredzami nevarētu izvairīties, jo pretēji citām nozarēm un ņemot vērā specifiku, ko nosaka laika apstākļi un ražas apjoms, Kopienas ražošanas nozarē varētu nebūt iespējamas citas stratēģijas, piemēram, tirgus paplašināšana apjoma ziņā. Visbeidzot, tā kā Kopienas ražošanas nozare un Ķīnas imports kopā nodrošina aptuveni 80 % no Kopienas patēriņa, ir ļoti iespējams, ka citas valstis, kuras eksportē saldētas zemenes uz Kopienu, arī paaugstinās savas cenas, lai sekotu “cenu līderiem”.

(73)

Saistībā ar lietotāju darbībām ar zemenēm šajos apstākļos maksājuma piemērošana pagaidu pasākumos paredzētajā līmenī nozīmētu izejvielu izmaksu kāpumu par aptuveni 6 %. Faktiski nedaudzi lietotāji nonāktu situācijā, kurā tiem rastos zaudējumi. Secinājumu pamatā ir ar zemenēm saistītas darbības, jo izmeklēšana ir vērsta uz saldētām zemenēm kā attiecīgo ražojumu un neskar citas iesaistīto uzņēmumu darbības. Tātad, lai veiktu kaitējuma un dempinga analīzi, jānodrošina, ka tiek salīdzinātas līdzīgas darbības, proti, darbības saistībā ar ražojumu, kas tiek izmeklēts.

Šajā tabulā atspoguļota ietekme uz pārbaudīto lietotāju izmaksām.

(74)

Visvairāk zemeņu cenu kāpums ietekmēs zemeņu izstrādājumu un džema ražotājus, kas sadarbojās. Tas ir tāpēc, ka džema receptē zemeņu salīdzinošais nozīmīgums ir daudz lielāks nekā citu sastāvdaļu nozīmīgums. Attiecīgajiem uzņēmumiem peļņas normas kritums būtu 7–8 procentu punktu robežās; tas diviem no šiem uzņēmumiem radītu zaudējumus aptuveni 5 % apmērā.

(75)

Jogurta ražotājiem, kas sadarbojās, zemeņu izmaksu salīdzinošais nozīmīgums produkcijas izmaksās ir mazs, jo receptes aprēķinam ir pievienotas piena produktu izmaksas. Tomēr tika konstatēts, ka to peļņas norma vidēji bija diezgan maza. Tāpēc, pat ja kopējās šāda jogurta ražošanas izmaksas pieaug tikai par 2 %, tas ir pietiekami, lai peļņu aptuveni 1 % apmērā pārvērstu zaudējumos aptuveni 1 % apmērā.

(76)

Līdz ar to pasākumu ietekme uz lietotāju nozari izmaksu kāpuma ziņā varētu būt lielāka, nekā tika novērtēts analīzē, kas kalpoja par pamatu, lai piemērotu pagaidu pasākumus. Tomēr, kā parādīts turpmāk 4.4. sadaļā, šī izmaksu ietekme ilgtermiņa perspektīvā, visticamāk, nebūs tik jūtama.

(77)

Viena lietotāju asociācija apgalvoja, ka maksājumi kaitēs Kopienā izvietoto saldēto zemeņu lietotāju starptautiskajai konkurētspējai. Tika apgalvots, ka maksājumus nevar sadalīt to klientiem (mazumtirgotājiem un izplatītājiem), jo daudzi lietotāji ir noslēguši tādus ilgtermiņa līgumus ar klientiem, kuros cenas ir fiksētas. Šīs fiksētās cenas nozīmē, ka lietotāji ir pakļauti visiem cenu kāpuma riskiem. Daudzi lietotāji sūdzējās un sniedza pierādījumus par to, ka tie izjūtot lielo mazumtirgotāju un izplatītāju cenu spiedienu un ka esot ļoti grūti paaugstināt cenas. Tika apgalvots, ka lietotāju un mazumtirdzniecības sektora līgumos cenas ir fiksētas uz periodu no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Tāpēc lietotāji apgalvo, ka tiem nav citas izvēles kā vien pašiem absorbēt papildu izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka lietotājiem vismaz īstermiņa perspektīvā, visticamāk, nāksies absorbēt izmaksu kāpumu. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka, neraugoties uz pasākumu negatīvo ietekmi uz to ražojumu rentabilitāti, kuri satur attiecīgo ražojumu, lielākajai daļai lietotāju uzņēmumu būtu saglabājusies pozitīva kopējā rentabilitāte.

(78)

Tādā mērā, kādā izmaksu kāpumu var sadalīt, tam var būt zināma ietekme uz patēriņa cenām. Augļu izstrādājumi, īpaši jogurti, ietilpst lielas daļas patērētāju pamata pārtikas produktos. Zemeņu jogurti veido aptuveni 20–30 % jogurta tirgus, un, neraugoties uz to, ka patērētāju organizācijas nav izteikušas viedokli šajā sakarā, nevar izslēgt, ka cenas paaugstinājums vismaz vidējā vai ilgtermiņa perspektīvā ietekmēs patērētājus. Tas pats attiecas uz džemiem.

(79)

4.3. un 4.4. sadaļā tika pierādīts, ka pasākumu piemērošana, visticamāk, ietekmēs lietotāju izejvielu izmaksas, un lietotāji apliecināja, ka tiem būs jāsedz šis izmaksu paaugstinājums ar mazumtirdzniecības sektoru noslēgtā līguma darbības laikā. Tomēr varētu pieņemt, ka šī nespēja sadalīt iespējamo izmaksu kāpumu ir īslaicīga, jo līgumu darbības ilgums ir ierobežots.

(80)

Lietotāji plaši atbalsta viedokli, ka Polijas zemeņu šķirnes Senga sengana piedāvājums būtiski ietekmē visu to izstrādājumu ražošanas apjomu un kvalitāti, kurus ražo no saldētām zemenēm. Tāpēc, ja Kopienas ražošanas nozares situācija pasliktinātos, tam būtu ievērojama negatīva ietekme uz lietotājiem. Ja tirgū Polijas zemenes būs pieejamas ierobežotā daudzumā vai nebūs pieejamas, nevar izslēgt, ka lietotāji saskartos ar nopietnām problēmām, lai atrastu alternatīvus to zemeņu šķirņu piedāvājuma avotus, kuras tiek ražotas Polijā. Faktiski būtu gandrīz neiespējami atrast šādus alternatīvus avotus, jo lietotāji ir atzinuši, ka tādas kvalitātes zemenes kā Polijā nekur citur nav atrodamas. Turklāt nevar izslēgt, ka ierobežotas konkurences situācijā tirgū lietotājiem katrā gadījumā būtu jārēķinās ar cenu kāpumu.

(81)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ne tikai Kopienas ražotāji, kuri nodarbina 2 700 personas, bet arī 80 000 lauksaimnieku, kuru iztika vairāk vai mazāk ir atkarīga no zemeņu ražošanas, iegūtu, ja tiktu piemēroti pasākumi.

(82)

Kā precizēts pagaidu regulas 133. apsvērumā, lietotāju ražošanas nozare ir norādījusi, ka tai ir būtiskas Kopienas ražošanas nozares veiktas attiecīgā ražojuma piegādes, lai varētu ražot pilnu ražojumu klāstu un nodrošināt augstas kvalitātes ražojumus tirgū. Izmeklēšanā konstatēts, ka šīs Kopienas ražošanas nozares izejvielas, proti, zemeņu šķirņu, cikliskajām svārstībām ir ievērojama ietekme uz cenām, ko apliecina attīstība pēc IP. Tomēr, kā precizēts pagaidu regulas 74. apsvērumā, cenas bija tik zemas attiecīgā perioda beigās un IP, ka Kopienas ražošanas nozare bija spiesta pirkt svaigās zemenes no lauksaimniekiem par cenām, kas bija zemākas par ražošanas cenām. Tāpēc daži lauksaimnieki pārtrauca zemeņu audzēšanu. Lai gan 2006. gadā cenas ir kāpušas, ir skaidrs, ka, atkārtojoties tādu zemu cenu tendencei, kāda tika pieredzēta attiecīgajā periodā, varētu būt apdraudēta svaigu zemeņu piegāde Kopienas ražošanas nozarei un tālāk – lietotājiem.

(83)

Padziļinātajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šajā gadījumā antidempinga maksājums ievērojami ietekmēs lietotājus. Maksājuma dēļ virknei lietotāju samazinātos rentabilitāte vai pat rastos finansiāli zaudējumi, turklāt dažos gadījumos nopietni zaudējumi, jo īpaši tāpēc, ka cenu kāpumu īstermiņa perspektīvā nevar sadalīt izplatītāju un mazumtirdzniecības līmenī. Tomēr šī ietekme ir daudz mazāka, ja aplūko izmeklēšanai pakļauto lietotāju kopējo rentabilitāti.

(84)

Lietotāju ražošanas nozare apgalvoja, ka fiksētas cenas līgumi ar mazumtirgotājiem neļautu pārstrādes nozarei sadalīt cenu kāpumu mazumtirdzniecības līmenī, ja tiktu piemērotu pasākumi. Ņemot vērā to, ka šo līgumu darbības ilgums ir ierobežots, tomēr jāpieņem, ka lietotāju nozares nespēja sadalīt cenu kāpumu ilgs tikai 6–12 mēnešus.

(85)

Tāpēc šķiet, ka galīgo pasākumu piemērošana būtiski ietekmēs saldēto zemeņu lietotājus, bet šī ietekme, visticamāk, būs pārejoša. Turpretī, ja pasākumi netiks piemēroti un cenu kritums atkārtosies, tas būtiski negatīvi ietekmēs Kopienas ražošanas nozari un lauksaimniekus, turklāt šī ietekme būs ilgstoša.

(86)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pamata nepiemērot antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes saldētu zemeņu importam.

(87)

Ņemot vērā galīgos secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu tādu tālāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, kas rodas eksporta par dempinga cenām dēļ.

(88)

Ir dažāda veida antidempinga pasākumi. Lai gan Komisijas rīcībā ir liela pasākumu veidu izvēle, tomēr mērķis ir novērst kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi. Ar pagaidu regulu atbilstīgi mazāka maksājuma noteikumam tika noteikts ad valorem maksājums 0 % apmērā tam ražotājam eksportētājam, kuram piešķīra tirgus ekonomikas statusu, 12,6 % apmērā tam ražotājam eksportētājam, kuram bija piešķirts atsevišķs režīms, un 34,2 % apmērā visiem pārējiem uzņēmumiem.

(89)

Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas attiecīgā ražojuma cena Kopienas tirgū 2006. gadā, proti, nākamajā gadā pēc izmeklēšanas perioda, paaugstinājās par +/– 20 % (sk. 51. apsvērumu). Ņemot vērā to, ka attiecīgais ražojums ir diezgan viendabīgs un lai izvairītos no tā, ka pasākumi šajos apstākļos rada nesamērīgu slogu lietotājiem, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā piemērotākais pasākumu veids būtu minimālā importa cena (“MIC”). Jāatzīmē, ka minimālās importa cenas mērķis ir tāds pats kā ad valorem maksājuma mērķis, proti, novērst kaitējumu izraisoša dempinga ietekmi. Šā maksājuma gadījumā nav jāmaksā par importu, ko ieved par CIF cenu līdz Kopienas robežai, kas ir vienāda vai lielāka par minimālo importa cenu. Ja importu ieved par zemāku cenu, jāmaksā faktiskās cenas un MIC starpība.

(90)

Minimālās importa cenas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz tiem pašiem konstatējumiem, jo īpaši tām pašām dempinga un cenu pazeminājuma starpībām, kas noteiktas pagaidu regulā.

(91)

MIC tiek noteikta, ņemot vērā gan konstatētās dempinga starpības, gan to maksājumu apjomu, kas vajadzīgs, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais maksājums jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības līmenī, ja tā ir mazāka. Tāpēc, lai piemērotu šo noteikumu, ir jānosaka tāda cena vai MIC, kas nekaitē Kopienas ražošanas nozarei. Šī MIC tika salīdzināta ar uzņēmuma MIC, kas nebija dempinga cena un kuras pamatā bija normālā vērtība, ko pielāgoja Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai.

(93)

Tādas cenas aprēķinā, kas nekaitē Kopienas ražošanas nozarei, tika ņemts vērā to maksājumu līmenis, kuri ir vajadzīgi Kopienas ražošanas nozarei, lai segtu ražošanas izmaksas un gūtu tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida nozare varētu gūt parastos konkurences apstākļos. Ņemot vērā to, ka netika saņemtas ieinteresēto personu atsauksmes, peļņas normas (6,5 %) noteikšanā izmantoja tos pašus apsvērumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 144. apsvērumā.

(94)

Saldētas zemenes tiek ievestas saskaņā ar trim atšķirīgiem kombinētās nomenklatūras kodiem (“KN kodi”) un atšķirīgām muitas nodokļu likmēm atkarībā no pievienotā cukura vai citu saldinātāju daudzuma ievestajās precēs. Lai ņemtu vērā atšķirīgās muitas nodokļu likmes, katram KN kodam bija jānosaka atšķirīga MIC.

(95)

Kā minēts pagaidu regulas 153. apsvērumā, tika konstatēts, ka viens Ķīnas ražotājs eksportētājs neeksportēja saldētas zemenes par dempinga cenu. Līdz ar to šā uzņēmuma eksportam netiks piemērots antidempinga pasākums.

(96)

Visos pārējos gadījumos tika konstatēts, ka visam Ķīnas eksportam ir piemērojama MIC EUR 684,20 apmērā; tā nekaitē Kopienas ražošanas nozarei un ir zemāka nekā attiecīgās MIC, kas nav dempinga cenas. Tāpēc visam pārējam eksportam no ĶTR tika noteikta MIC tādā līmenī, kas atbilst MIC, kura nekaitē Kopienas ražošanas nozarei.

(97)

Ja imports tiek ievests par tādu CIF cenu līdz Kopienas robežai, kas ir vienāda ar MIC vai lielāka par MIC, maksājums nav jāveic. Turpretī, ja importu ieved par cenām, kas ir zemākas par MIC, jāveic maksājums, kas atbilst faktiski samaksātajai cenai, turklāt MIC ir jāmaksā.

(98)

Anulē pagaidu maksājumus ad valorem maksājumu veidā, kas ir robežās no 0 līdz 34,2 % par importēto ražojumu un kas bija spēkā no 2006. gada 19. oktobra. Ad valorem maksājumu galīgā iekasēšana būtu nesamērīga, lai novērstu dempingu, kas rada kaitējumu, ņemot vērā to, ka cenas šajā periodā bija ievējojami augstākas par MIC.

(99)

Tādu maksājumu sistēmu, kas balstīta uz MIC, var būt grūtāk īstenot, un salīdzinājumā ar citiem pasākumu veidiem ir lielāka iespēja, ka preču muitas vērtība tiks deklarēta nepareizi. Ņemot vērā iespējamo risku saistībā ar kompensējošiem pasākumiem šajā tirgus segmentā, jāievieš dubulta pasākumu sistēma. Šādu sistēmu veido MIC un fiksēts maksājums. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu fiksētais maksājums tika aprēķināts, pamatojoties uz vidējo svērto kaitējuma starpību, jo konstatēja, ka tā ir zemāka par vidējo svērto dempinga starpību. Lai nodrošinātu MIC ievērošanu, importētāji ir jāinformē par to, ka fiksēts maksājums par attiecīgajiem darījumiem ir spēkā ar atpakaļejošu datumu, ja pārbaudē pēc ievešanas tiek konstatēts, ka i) Kopienas brīvas robežpiegādes neto cena, ko faktiski samaksāja pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā (cena pēc ievešanas), ir zemāka par muitas deklarācijā norādīto Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenu pirms nodokļa nomaksas; un ii) cena pēc ievešanas ir zemāka par MIC; fiksēts maksājums netiek piemērots, ja, piemērojot šo maksājumu plus cenu pēc ievešanas, iegūst summu (faktiski samaksātā cena plus fiksētais maksājums), kas ir mazāka par MIC. Šādā gadījuma piemēro tādu maksājuma summu, kas atbilst MIC un cenas pēc ievešanas starpībai. Muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija, ja tiek konstatētas norādes par nepareizām deklarācijām.

(100)

Šajā sakarā un lai kliedētu paustās bažas, Komisija plāno īstenot divus īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir atbilstīgi un tiek pilnībā ievēroti. Pirmkārt, pirmā pasākuma pamatā ir Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris), ar ko izveido Kopienas muitas kodeksu (6), 78. pants, saskaņā ar kuru muitas iestādes var pārbaudīt darījumu dokumentus un datus, kas saistīti ar attiecīgo preču importa vai eksporta darbībām vai tām sekojošām komerciālām darbībām ar minētajām precēm. Šādas pārbaudes var veikt deklarācijas iesniedzēja uzņēmumā, visu citu minētajās darbībās darījumu ziņā tieši vai netieši iesaistīto personu uzņēmumos vai tādu citu personu uzņēmumos, kuru īpašumā uzņēmējdarbības vajadzībām ir minētais dokuments un dati. Šīs iestādes var pārbaudīt arī preces.

(101)

Otrkārt, lai nepieļautu iespējamu pasākumu absorbciju, īpaši starp saistītiem uzņēmumiem, Komisija ar šo paziņo nodomu nekavējoties sākt pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 12. panta 1. punktam un var dot rīkojumu reģistrēt ievedumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, ja tiktu sniegti pierādījumi par šādām darbībām.

(102)

Tostarp Komisija izmantos informāciju par importa uzraudzību, ko sniedz valstu muitas iestādes, kā arī datus, ko saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. pantu sniedz dalībvalstis,