24.2.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/7

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 12. februāris),

ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana”

(2007/125/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30., 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Savienības mērķi nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa aizsardzību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā sasniedz, kā paredzēts 2. panta ceturtajā ievilkumā un Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan citādu noziedzību.

(2)	Lai sargātu mūsu pilsoņu brīvību un drošību, un sabiedrību no noziedzīgām darbībām, Eiropas Savienībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai efektīvi novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu par visiem noziegumiem, jo īpaši lietās, kurās ir pārrobežu elementi.

(3)

Balstoties uz Tamperes 1999. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem, Eiropadome ir atkārtoti apstiprinājusi, ka prioritāri ir izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – un jo īpaši sargāt pilsoņus no dažādām noziedzīgām darbībām, novēršot un apkarojot noziedzību – ar 2004. gada novembra Hāgas programmu (2), 2001. gada septembra un 2004. gada marta deklarāciju par terorismu un 2004. gada Eiropas Narkomānijas apkarošanas stratēģiju.

(4)	Lai gūtu specifiskas zināšanas par dažādo noziedzības profilakses aspektu attīstību Eiropas Savienības mērogā un atbalstītu noziedzības profilakses darbības vietējā un valstu mērogā, ar Padomes Lēmumu 2001/427/TI (3) (2001. gada 28. maijs) ir izveidots Eiropas Noziedzības novēršanas tīkls.

(5)

Ar Padomes Lēmumu 2002/630/TI (2002. gada 22. jūlijs), ar ko izveido pamatprogrammu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) (4), izveidotā pamatprogramma ir ievērojami palīdzējusi stiprināt dalībvalstu policijas un citu tiesību aizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu sadarbību un uzlabot savstarpēju sapratni un uzticību starp to policiju, tiesu, juridisko un administratīvo sistēmu.

(6)	Ir vajadzīgi un pareizi paplašināt finansēšanas iespējas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot noziedzību, un pārskatīt to mehānismus, lai panāktu lielāku efektivitāti, rentabilitāti un pārskatāmību.

(7)	Pamatprogrammas mērķis ir veicināt efektīvu atbalstu un aizsardzību noziegumu interesēm. Programmā arī uzsvērta cietušo aizsardzības nozīme. Lai norādītu uz to, ka atbalsts cietušajiem ir prioritārs jautājums, īpašajā programmā “Krimināltiesības” uzsvērta sociālā un tiesiskā palīdzība cietušajiem.

(8)	Lai panāktu ciešāku un labāku sadarbību un dalībvalstu koordināciju, joprojām svarīgas ir Komisijas rīcības un starptautiski projekti. Turklāt ir lietderīgi un pareizi atbalstīt projektus dalībvalstīs, ciktāl tie var dot noderīgu pieredzi un prasmes turpmākām rīcībām Eiropas Savienības mērogā.

(9)	Tā kā noziedzīgas darbības šķērso robežas, ir pareizi ļaut trešām valstīm un starptautiskām organizācijām piedalīties starptautiskos projektos.

(10)	Ir jānodrošina papildināmība ar citām Savienības un Kopienas programmām, piemēram, ar Septīto pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas pasākumiem, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, Civilās aizsardzības finanšu instrumentu un ar struktūrfondiem.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, jo īpaši organizētās un pārrobežu noziedzības profilaksi un apkarošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības mērogā, Padome var paredzēt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu, ko piemēro Savienībai saskaņā ar 2. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)	Saskaņā ar 41. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, darbības izdevumus būtu jāfinansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar VI sadaļu.

(13)

Programmas izdevumiem būtu jāsader ar finanšu shēmas 3. pozīcijā paredzēto maksimāli pieļaujamo apjomu. Programmas formulējumā ir jāparedz elastība, lai varētu veikt iespējamas paredzēto rīcību korekcijas, reaģējot uz vajadzību pārmaiņām laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā būtu jāiekļauj tikai vispārējas paredzēto rīcību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finanšu mehānismi.

(14)	Pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šo lēmumu, būtu jāpieņem saskaņā ar tajā paredzētajām procedūrām, izmantojot komitejas palīdzību.

(15)

Būtu arī jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(16)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (9) (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002, kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principu budžeta instrumentu izvēlē, mazinot tādu gadījumu skaitu, kad Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un apsaimniekošanu, un pareizi samērojot resursus ar administratīvo nastu, kas saistīta ar to izmantošanu.

(17)	Ir lietderīgi no 2007. gada 1. janvāra aizstāt Lēmumu 2002/630/TI ar šo lēmumu un lēmumu, ar ko izveido īpašo programmu “Krimināltiesības”.

(18)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo lēmumu ir izveidota īpaša programma “Noziedzības profilakse un apkarošana”, turpmāk “programma”, kā daļa no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana”, lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2.   Šī programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārēji mērķi

1.   Šī programma palīdzēs nodrošināt pilsoņu augsta līmeņa aizsardzību, novēršot un apkarojot organizētu un citādu noziedzību, jo īpaši terora aktus, cilvēku tirdzniecību un nodarījumus pret bērniem, nelikumīgu narkotiku un ieroču tirdzniecību, korupciju un krāpšanu.

2.   Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārējie mērķi veicina Savienības un Kopienas politiku attīstību.

3. pants

Temati un konkrēti mērķi

1.   Programma aptver četrus tematus:

a)	noziedzības profilakse un kriminoloģija;

b)	tiesību aizsardzība;

c)	liecinieku aizsardzība un atbalsts tiem;

d)	cietušo aizsardzība.

2.   Saskaņā ar vispārējiem mērķiem programma palīdz sasniegt šādus konkrētus mērķus:

a)

stimulēt, veicināt un attīstīt horizontālas metodes un instrumentus, kas vajadzīgi, lai stratēģiski novērstu un apkarotu noziedzību un nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību – piemēram, Eiropas Savienības Noziedzības profilakses tīkla veikto darbu, publiskā un privātā sektora partnerības, noziedzības profilakses paraugpraksi, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminoloģiju, un pastiprinātus pasākumus attiecībā uz jauniem likumpārkāpējiem;

b)

veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un tiesību aizsardzības iestāžu, citu attiecīgas valsts iestāžu un saistītu Savienības struktūru savstarpēju sapratni attiecībā uz Padomes noteiktajām prioritātēm, jo īpaši tām, kas izklāstītas Eiropola sagatavotajā Organizētās noziedzības draudu novērtējumā;

c)	veicināt un attīstīt liecinieku aizsardzības un atbalsta paraugpraksi; un

d)	veicināt un attīstīt cietušo aizsardzības paraugpraksi.

3.   Programma neattiecas uz tiesu iestāžu sadarbību. Tomēr tā var atteikties uz rīcībām, kuru mērķis ir veicināt tiesu iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību.

4. pants

Atbilstīgas rīcības

1.   Lai sasniegtu 2. un 3. pantā paredzētos vispārējos un konkrētos mērķus, programma ar gada darba programmā noteiktajiem nosacījumiem sniedz finanšu atbalstu šādiem rīcību veidiem:

a)	Komisijas sākti un vadīti Eiropas nozīmes projekti;

b)	starptautiski projekti, kuros ir iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm vai vismaz no vienas dalībvalsts, un no valsts, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalsts;

c)

dalībvalstu vietēja mēroga projekti, kas i) gatavo starptautiskus projektus un/vai Eiropas Savienības rīcības (“sākuma pasākumi”); ii) papildina starptautiskus projektus un/vai Savienības rīcības (“papildu pasākumi”); iii) veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuras, iespējams, varētu izmantot arī Savienības mēroga rīcībās, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, lai nodotu citām dalībvalstīm un/vai valstīm, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalstis;

d)	operatīvas dotācijas nevalstiskām bezpeļņas organizācijām, kuras Eiropas mērogā tiecas sasniegt šīs programmas mērķus.

2.   Finanšu atbalstu konkrēti var sniegt:

a)	rīcībām operatīvas sadarbības un koordinācijas uzlabošanai (kontaktu tīkla uzlabošana, savstarpējās uzticēšanās un sapratnes stiprināšana, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un izplatīšana);

b)	analīzes, pārraudzības un novērtēšanas pasākumiem;

c)	tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādei un nodošanai;

d)	apmācībai, personāla un speciālistu apmaiņai; un

e)	informēšanas un izplatīšanas darbībām.

5. pants

Dalība programmā

1.   Šī programma ir paredzēta tiesību aizsardzības iestādēm, citām valsts un/vai privātām struktūrām, darbību veicējiem un iestādēm, arī vietējām, reģionu un valstu iestādēm, sociālajiem partneriem, universitātēm, statistikas birojiem, nevalstiskām organizācijām, publiskā un privātā sektora partnerībām un attiecīgām starptautiskām struktūrām.

2.   Šajā programmā var piedalīties struktūras un organizācijas, kam dalībvalstīs ir juridiskas personas statuss. Uz peļņu orientētām struktūrām un organizācijām var piešķirt dotācijas vienīgi sadarbībā ar bezpeļņas organizācijām vai valsts organizācijām.

3.   Attiecībā uz starptautiskiem projektiem – trešās valstis un starptautiskas organizācijas drīkst piedalīties kā partneri, bet tām nav ļauts iesniegt projektus.

6. pants

Intervences veidi

1.   Savienības finanšu atbalstam var būt šādas juridiskas formas:

a)	dotācijas,

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir saistībā ar izsludinātiem konkursiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus, vai, ja atbalsta saņēmēja īpatnību dēļ nav citas iespējas, un tās izmaksā kā operatīvas dotācijas vai rīcību dotācijas.

Gada darba programmā norāda minimālo dotācijām piešķiramo gada izdevumu daļu. Minimālā daļa ir vismaz 65 % .

Maksimāli pieļaujamā projektu izdevumu līdzfinansējuma likme ir konkrēti norādīta gada darba programmā.

3.   Ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksās no Savienības līdzekļiem. Tas, inter alia, aptver izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un novērtējumu.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Savienības finanšu atbalstu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk “Finanšu regula”.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 2. pantā definētos vispārējos mērķus, līdz septembra beigām pieņem gada darba programmu, norādot konkrētus mērķus, tematiskas prioritātes, sniedz 6. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu rīcību sarakstu.

Gada darba programmu 2007.gadam pieņem trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. pantā minēto vadības procedūru.

4.   Ar rīcību dotācijām saistītās novērtējuma un piešķīruma procedūrās, inter alia, ņem vērā šādus kritērijus:

a)	atbilstību gada darba programmai, 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kas paredzēti 3. un 4. pantā;

b)	ierosinātās rīcības kvalitāti, ņemot vērā koncepciju, organizāciju, izklāstu un gaidītos rezultātus un to izplatīšanu;

c)	prasīto Savienības finanšu atbalsta apjomu un atbilstību gaidītajiem rezultātiem;

d)	gaidīto rezultātu ietekmi uz 2. pantā definētiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, ka paredzēts 3. un 4. pantā.

5.   4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto darbības dotāciju pieteikumus vērtē, inter alia, ņemot vērā:

a)	atbilstību programmas mērķiem;

b)	plānoto pasākumu kvalitāti;

c)	šo pasākumu iespējamo sviras ietekmi sabiedrībā;

d)	īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

e)	ierosinātā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību.

6.   Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieņem Komisija saskaņā ar 10. pantā noteikto vadības procedūru. Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktu, pieņem Komisija saskaņā ar 9. pantā noteikto konsultāciju procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem uz dotācijām, kuros iesaistītas uz peļņu orientētas struktūras vai organizācijas, pieņem Komisija saskaņā ar 10. pantā noteikto vadības procedūru.

8. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis (turpmāk “komiteja”).

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Komisija var aicināt kandidātvalstu pārstāvjus piedalīties informatīvās sanāksmēs, kas ir pēc komitejas sanāksmēm.

9. pants

Konsultāciju procedūra

1.   Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2.   Atzinumu protokolē; katra dalībvalsts var lūgt, lai tās nostāju protokolē.

3.   Komisija rūpīgi ievēro komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

10. pants

Vadības procedūra

1.   Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var nolikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktā. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā tas noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

2.   Komisija paredz pasākumus, ko piemēro uzreiz. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt dara zināmu Padomei. Tādā gadījumā Komisija var uz trim mēnešiem no paziņošanas dienas atlikt to pasākumu piemērošanu, par kuriem tā pieņēmusi lēmumu.

3.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 2. punktā noliktajā termiņā var pieņemt citādu lēmumu.

11. pants

Papildināmība

1.   Sinerģijas, konsekvenci un papildināmību tiecas nodrošināt ar citiem Savienības un Kopienas instrumentiem, inter alia, ar īpašajām programmām “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” un “Krimināltiesības”, ar pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumiem, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Civilās aizsardzības finanšu instrumentu.

2.   Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”, lai īstenotu pasākumus atbilstīgi gan programmas, gan citu Savienības/Kopienas instrumentu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības nesaņem citu Savienības/Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Nodrošina, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības kopējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta resursi

Budžeta resursus, kas atvēlēti šajā programmā paredzēto rīcību īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārkāpjot finanšu shēmā paredzēto apjomu.

13. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka katrai programmas finansētai rīcībai atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu ziņojumus par darba progresu un ka nobeiguma ziņojumu iesniedz trīs mēnešos pēc rīcības noslēguma. Komisija nosaka ziņojumu formu un struktūru.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saistībā ar šīs programmas īstenošanu, jo īpaši paredzēta Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veikta pārraudzība un finanšu kontrole, vajadzības gadījumā izmantojot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī paredzētas Revīzijas palātas revīzijas.

3.   Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru rīcību finanšu atbalsta saņēmējs piecus gadus no pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus rīcības izdevumus apliecinošos dokumentus.

4.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un pārbaužu uz vietas rezultātiem, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

5.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi citi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās rīcības veic pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

14. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas rīcības, Kopienas finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, konstatējot pārkāpumus – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Savienības rīcībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, jebkāda Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96, tostarp saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumus, ko rada kāda uzņēmēja rīcība vai nolaidība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Komisija nodrošina, ka rīcībai piešķirtā finanšu atbalsta apjomu samazina, pārtrauc vai atgūst, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šim lēmumam vai individuālam lēmumam vai līgumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finanšu atbalstu, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma rīcībā ir veikti grozījumi, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai rīcības īstenošanas gaita attaisno tikai daļu piešķirtā finanšu atbalsta, Komisija nodrošina to, ka atbalsta saņēmēju konkrētā termiņā lūdz sniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz pieņemamu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finanšu atbalstu var atcelt un var prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

15. pants

Novērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru un neatkarīgu programmas novērtēšanu, ko veic pieaicināti eksperti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)	vēlākais līdz 2010. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem;

c)	vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)	vēlākais līdz 2015. gada 31. martam – veikuma novērtējuma ziņojumu.

16. pants

Projektu publicēšana

Komisija katru gadu publicē to rīcību sarakstu, ko finansē saskaņā ar šo programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

17. pants

Pārejas noteikumi

1.   Sākot no 2007. gada 1. janvāra ar šo lēmumu aizstāj attiecīgos Lēmuma 2002/630/TI noteikumus.

2.   Rīcībām, kas uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar Lēmumu 2002/630/TI, līdz to pabeigšanai piemēro minēto lēmumu.

18. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 153, 8.6.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

(5)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(6)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

---