8.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1801/2006

(2006. gada 30. novembris),

lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Kopiena un Mauritānijas Islāma Republika ir apspriedušas un parafējušas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Mauritānijas Islāma Republikas suverenitātē (turpmāk – “Partnerattiecību nolīgums”).

(2)	Kopienas interesēs ir apstiprināt Partnerattiecību nolīgumu.

(3)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku.

Partnerattiecību nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

1.   Protokolā, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā (turpmāk – “Protokols”) noteikto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir šāds.

Zvejas kategorija	Maksimālā bruto tilpība (BT) vai licenču skaits vienam licences periodam	Dalībvalsts	BT, licenču skaits vai gada maksimālā nozveja vienai dalībvalstij
1. kategorija. Vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi	9 440 BT	Spānija	7 183 BT
		Itālija	1 371 BT
		Portugāle	886 BT
2. kategorija. Melnā heka (Merluccius senegalensis) zvejas traleri un grunts āķu jedu zvejas kuģi	3 600 BT	Spānija	3 600 BT
3. kategorija. Bentisko sugu (izņemot melnā heka) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali	2 324 BT	Spānija	1 500 BT
		Apvienotā Karaliste	800 BT
		Malta	24 BT
4. kategorija. Zivju saldētājtraleri, kas zvejo bentiskās sugas	750 BT	Grieķija	750 BT
5. kategorija. Galvkāji	18 600 BT 43 licences	Spānija	39 licences
		Itālija	4 licences
6. kategorija. Langusti	300 BT	Portugāle	300 BT
7. kategorija. Tunzivju saldētājseineri	36 licences	Spānija	15 licences
		Francija	20 licences
		Malta	1 licence
8. kategorija. Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un peldošo āķu jedu zvejas kuģi	31 licence	Spānija	23 licences
		Francija	5 licences
		Portugāle	3 licences
9. kategorija. Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri	22 licences par ne vairāk kā 440 000 tonnām	Nīderlande	190 000 tonnas
		Lietuva	120 500 tonnas
		Latvija	73 500 tonnas
		Vācija	20 000 tonnas
		Apvienotā Karaliste	10 000 tonnas
		Portugāle	6 000 tonnas
		Francija	10 000 tonnas
		Polija	10 000 tonnas
10. kategorija. Krabju zveja	300 BT	Spānija	300 BT
11. kategorija. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi	15 000 BT (gada vidējā viena mēneša vērtība)

2.   Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā (Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi) saskaņā ar Protokolu iespējams izmantot 9. kategorijā (Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri), ja mēnesī neizmanto vairāk kā 25 licences.

3.   Ja 9. kategorijā (Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri) licences pieteikumu skaits ir lielāks nekā pārskata periodā atļautais maksimālais skaits, Komisija vispirms pārsūta to kuģu pieteikumus, kuri iepriekšējos desmit mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas ir bijuši aktīvākie licenču izmantotāji.

4.   Attiecībā uz 11. kategoriju (Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi) Komisija licences pieteikumus pārsūta pēc tam, kad tā ir saņēmusi, vēlākais, līdz tā gada 1. martam, kad piemēro nozvejas plānu, nosūtītu gada nozvejas plānu, kurā pieprasījumi precizēti par katru atsevišķu kuģi (norādot paredzēto BT katram darbības mēnesim un visiem attiecīgā gada mēnešiem).

Ja pieprasījums pārsniedz gada vidējo viena mēneša vērtību 15 000 BT, piešķīrumus veic atbilstoši pieteikumu tabulai un punkta pirmajā daļā minētajiem nozvejas plāniem.

5.   Zvejas iespēju pārvaldību veic saskaņā ar 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2).

Ja zvejas licences pieteikumi no minētajām dalībvalstīm neaptver visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt zvejas licences pieteikumus no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Mauritānijas zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (3).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai (4).

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 16. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

(4)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

8.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/4

---

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS

nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk – “Kopiena”, un

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKA,

turpmāk – “Mauritānija”,

abas kopā turpmāk sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Mauritānijas ciešo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Kotonū Nolīgumu, ar ko izveido ciešu sadarbības saikni starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mauritāniju, no otras puses, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt;

IEVĒROJOT to, ka Kopiena un Mauritānija ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un ka saskaņā ar šo konvenciju Mauritānija ir izveidojusi ekskluzīvu ekonomikas zonu, kura sniedzas 200 jūras jūdžu attālumā no tās krastiem un kurā tā realizē savas suverēnās tiesības šīs zonas resursu apzināšanā, saglabāšanā un pārvaldīšanā;

APŅEMOTIES saskaņā ar principiem, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā atbildīgai zvejai, ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zivsaimniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu, un jo īpaši nostiprināt kontroles sistēmu pār zvejas darbību kopumā, lai nodrošinātu minēto resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti, kā arī jūras vides aizsardzību;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka cieša zinātniskā un tehniskā sadarbība apstākļos, kuri nodrošina zivju krājumu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, veicinās attiecīgo ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu zvejniecībā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu;

APŅEMOTIES tādēļ sekmēt partnerattiecību nozīmes pieaugumu Mauritānijas zvejniecības politikā, jo īpaši lai noteiktu piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei;

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Mauritānijas zvejas zonās un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejas uzsākšanai šajās zvejas zonās;

APZINOTIES jūras zvejniecības un ar to saistīto nozaru lielo nozīmi Mauritānijas, kā arī dažu Kopienas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ veikt un izvērst ieguldījumus ar abu Pušu uzņēmumu līdzdalību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zvejniecībā, lai Mauritānijas zvejas zonās uzsāktu atbildīgu zveju, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Mauritānijas zvejniecības nozari,

—	nosacījumi Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Mauritānijas zvejas zonām,

—	zvejas uzraudzības kārtība Mauritānijas zvejas zonās, lai nodrošinātu iepriekš minēto nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot saimniecisku darbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās,

—	Mauritānijas zvejas zonās gūto nozveju izkraušanas un pārkraušanas nosacījumi,

—	nosacījumi to Kopienas kuģu apkalpes komplektēšanai, kas saskaņā ar šo nolīgumu darbojas Mauritānijas zvejas zonās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā, protokolā un pielikumos

a)	“Mauritānijas zvejas zonas” ir Mauritānijas Islāma Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi. Šajā nolīgumā paredzētā Kopienas kuģu zvejas darbība var notikt tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Mauritānijas tiesību aktiem;

b)	“Ministrija” ir Mauritānijas Zvejniecības un jūras ekonomikas ministrija;

c)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

d)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

e)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Mauritānijas pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 10. pantā;

f)	“uzraudzības iestāde” ir deleģētā struktūra zvejas uzraudzībai un kontrolei jūrā (DSPCM);

g)	“Delegācija” ir Eiropas Komisijas delegācija Mauritānijā;

h)	“jūrnieki” ir viss uz kuģa esošais personāls, kas pieder apkalpei, neatkarīgi no kvalifikācijas (virsnieki, tehniskie darbinieki, meistari, matroži).

3. pants

Īstenošanas principi un mērķi

1.   Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonās, nediskriminējot nevienu no dažādajām flotēm, kas atrodas minētajās zvejas zonās.

2.   Puses apņemas ievērot dialoga un iepriekšējas apspriešanās principu, jo īpaši attiecībā uz zvejniecības politikas īstenošanu, no vienas puses, un Kopienas politiku un pasākumiem, kuri var ietekmēt Mauritānijas zvejniecības nozari, no otras puses.

3.   Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas pārvaldības principiem vides, ekonomikas un sociālajā jomā.

4.   Puses turklāt sadarbojas, veicot kā kopējus, tā vienpusējus iepriekšējus, pastāvīgus un retrospektīvus novērtējumus par pasākumiem, programmām un darbībām, kas vajadzīgas šā nolīguma īstenošanai.

5.   Mauritānijas jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru ar pilnām tiesībām piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Konkrēti tas attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Mauritānija sadarbojas, pastāvīgi vērtējot resursu stāvokli Mauritānijas zvejas zonās. Tādēļ izveido neatkarīgu Apvienoto zinātnisko komiteju, kurā, Pusēm vienojoties, var uzaicināt arī trešu valstu zinātniekus. Apvienotā zinātniskā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, tās darbības noteikumus paredz ar Pušu vienošanos, pirms stājas spēkā šis nolīgums.

2.   Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas darba rezultātiem un ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses konsultējas 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanai.

3.   Puses apņemas tieši vai kompetentās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu, un par sadarbību attiecīgo zinātniskās izpētes rezultātu izmantošanā.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve Mauritānijas zvejas zonām

1.   Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktiem. Ministrija paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem. Neskarot noteikumus, par kuriem Puses varētu vienoties, Kopienas kuģiem šie tiesību aktu grozījumi jāsāk ievērot vienu mēnesi pēc to paziņošanas.

2.   Mauritānija apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Mauritānijas zvejas zonās saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

3.   Mauritānija nodrošina protokolā paredzētās zvejas uzraudzības noteikumu īstenošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Mauritānijas iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

4.   Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai tās kuģi ievērotu šā nolīguma noteikumus, kā arī Mauritānijas tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Mauritānijas jurisdikcijā, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

6. pants

Zvejas nosacījumi

1.   Kopienas kuģi var zvejot Mauritānijas zvejas zonās tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas licence. Kopienas kuģu zvejas licencēm jābūt izdevušām Mauritānijas kompetentajām iestādēm pēc Kopienas kompetento iestāžu pieprasījuma. Licences saņemšanas procedūra, iekasējamās maksas un zinātnisko novērojumu izmaksu segšana, kā arī citi nosacījumi Kopienas kuģu veiktajai zvejai Mauritānijas zvejas zonās ir noteikti pielikumos.

2.   Ministrija var piešķirt Kopienas kuģiem licences spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī pētnieciskajai zvejai. Tomēr šo licenču piešķiršanai vajadzīgs abu Pušu labvēlīgs atzinums.

3.   Ar šā nolīguma protokolu nosaka zvejas iespējas, kuras Mauritānija piešķir Kopienas kuģiem Mauritānijas zvejas zonās, kā arī šā nolīguma 7. pantā paredzēto finansiālo ieguldījumu.

4.   Ar pienācīgas administratīvās sadarbības palīdzību Pušu kompetentās iestādes nodrošina šo nosacījumu un procedūru pareizu īstenošanu.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Kopiena piešķir Mauritānijai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šo ieguldījumu veido divas saistītas daļas, proti:

a)	finansiāla kompensācija par Kopienas kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām, neskarot Kopienas kuģu maksas par licenču saņemšanu;

b)	Kopienas finansiāls atbalsts tādas valsts zvejniecības politikas īstenošanai, kuras pamatā ir atbildīga zveja un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Mauritānijas ūdeņos.

2.   Iepriekš 1. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu nosaka vienojoties un saskaņā ar protokola noteikumiem par Pušu izvirzītajiem mērķiem, kas īstenojami Mauritānijas zvejniecības politikā.

3.   Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus gadījumiem, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)	neparedzēti apstākļi;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 14. pantu;

e)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 15. pantu vai protokolu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū

1.   Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2.   Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu uzglabāšanas veidiem un pārstrādi.

3.   Puses tiecas izveidot labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.   Puses jo īpaši atbalsta abpusēji izdevīgu investīciju piesaisti saskaņā ar spēkā esošajiem Mauritānijas un Kopienas tiesību aktiem.

9. pants

Administratīvā sadarbība

Puses, tiecoties nodrošināt zvejas resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti,

—	katra izvērš administratīvu sadarbību, lai nodrošinātu to, ka Pušu kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus un Mauritānijas jūras zvejniecības noteikumus,

—	sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu zveju, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvu sadarbību.

10. pants

Apvienotā komiteja

1.   Šā nolīguma izpildi uzrauga Apvienotā komiteja, kurā ir pārstāvētas abas Puses. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanas pareizību, izšķir strīdus;

b)	uzrauga un novērtē šā partnerattiecību nolīguma izpildes devumu Mauritānijas zvejniecības politikas īstenošanā;

c)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

d)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

e)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

f)	veic citas funkcijas, par kurām Puses vienojas, tostarp funkcijas saistībā ar nelegālas zvejas apkarošanu un administratīvo sadarbību;

g)	nosaka praktiskos pasākumus administratīvajā sadarbībā, kas paredzēta šā nolīguma 9. pantā;

h)	uzrauga un novērtē stāvokli šā nolīguma 8. pantā paredzētajā sadarbībā starp uzņēmējiem un vajadzības gadījumā iesaka veidus un līdzekļus minētās sadarbības veicināšanai.

2.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Mauritānijā un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

11. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Mauritānijas teritorijā un Mauritānijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

12. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem tikpat ilgiem periodiem, ja vien nolīguma darbību neizbeidz saskaņā ar 14. pantu.

13. pants

Strīdu izšķiršana

Puses apspriežas par strīdiem attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

14. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1.   Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2.   Ja nolīguma darbību izbeidz šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīguma darbību. Ja nolīguma darbību izbeidz šā panta 1. punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgais paziņojums jāveic vismaz deviņus mēnešus iepriekš.

3.   Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4.   Šā nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu gadam, kurā tiek izbeigta nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

15. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1.   Šā nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par nolīguma piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2.   Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma, neskarot protokola 7. panta 4. punktu.

16. pants

Protokols un pielikumi

Protokols, tā pielikumi un papildinājumi ir šā nolīguma neatņemama daļa.

17. pants

Noslēguma noteikumi: valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, arābu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs tā teksts ir vienlīdz autentisks.

---

PROTOKOLS,

ar ko nosaka Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas zvejniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.   Zvejas iespējas, kas no 2006. gada 1. augusta uz diviem gadiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu, ir noteiktas šim protokolam pievienotajā tabulā. Minētās zvejas iespējas ir daļa no kopējās zvejas piepūles, kas norādīta III pielikumā un ko Mauritānijas iestādes noteikušas un regulāri atjaunina, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4. un 5. pantu.

3.   Saskaņā ar nolīguma 6. pantu kuģi, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, Mauritānijas zvejas zonās var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumiem.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums ir 86 miljoni EUR gadā (1). No šīs summas 11 miljonus EUR gadā šā protokola 1. pantā minētajā periodā Mauritānija izmanto nolīguma 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam finansiālajam atbalstam valsts zvejniecības politikas īstenošanai, un tajā ietilpst arī 1 miljonu EUR liels ikgadējs atbalsts Bandargēnas (Banc d’Arguin) Nacionālajam parkam.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5., 6., 7., 9., 10. un 13. pantam.

3.   Finansiālo ieguldījumu Kopiena izmaksā vēlākais 2006. gada 31. decembrī pirmajā gadā un vēlākais 1. augustā turpmākajos gados.

4.   Finansiālo ieguldījumu ieskaita vienā Mauritānijas Islāma Republikas Valsts kases kontā, kurš atvērts Mauritānijas Centrālajā bankā un kura rekvizītus paziņo Ministrija.

5.   Atbilstīgi šā protokola 6. pantam lēmumus par finansiālā ieguldījuma un Bandargēnas Nacionālajam parkam paredzētā finansiālā atbalsta sadali pieņem saskaņā ar Mauritānijas likumu par finansēm, un līdzekļu izmantošana ir eksluzīvā Mauritānijas kompetencē.

3. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonās, pamatojoties uz zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības principiem.

2.   Protokola piemērošanas laikā Puses sadarbosies, lai sīkāk izpētītu noteiktus jautājumus saistībā ar resursu stāvokli Mauritānijas zvejas zonās; tālab vismaz reizi gadā notiek Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu. Ja to pieprasa kāda no Pusēm un ja vajadzīgs saskaņā ar nolīgumu, šī Apvienotā zinātniskā komiteja var sanākt arī biežāk.

3.   Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas secinājumiem un, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses konsultējas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai.

4.   Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

a)	sagatavot ikgadēju zinātnisko ziņojumu par šajā nolīgumā paredzētajiem zvejas veidiem;

b)	izstrādāt un ieviest gada programmu noteiktu zinātnisku jautājumu risināšanai, lai uzlabotu izpratni par zvejas resursu stāvokli un izmaiņām ekosistēmās;

c)	saskaņā ar komitejā vienprātīgi pieņemtu procedūru pētīt zinātniskos jautājumus, kuri rodas nolīguma īstenošanas gaitā;

d)	līdz ar citiem pasākumiem vajadzības gadījumā veikt pētnieciskās zvejas reisus, lai noteiktu zvejas iespējas un šo iespēju izmantojuma režīmu, kas garantē resursu un to ekosistēmas saglabāšanu.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1.   Šā protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl nolīguma 4. panta 1. punktā minētās Apvienotās zinātniskās komitejas secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Mauritānijas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas maksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst pārsniegt šā protokola 2. panta 1. punktā norādīto summu vairāk par divām reizēm, un tai jāsaglabājas proporcionālai zvejas iespēju palielinājumam.

2.   Ja turpretim Puses vienojas pieņemt pasākumus, kas minēti šā protokola 3. panta 3. punktā un kas paredz šā protokola 1. pantā minēto zvejas iespēju samazināšanu, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina. Neskarot šā protokola 6. panta noteikumus, Eiropas Kopiena var apturēt finansiālā ieguldījuma maksājumus, ja tā nespēj izmantot šajā protokolā paredzētās zvejas iespējas.

3.   Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ja pārskatīšanu veic saskaņā ar Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumiem par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

4.   Par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem zvejas iespēju pārdalījumiem Puses vienojas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

5. pants

Pētnieciskā zveja

1.   Puses var veikt pētnieciskās zvejas reisus Mauritānijas zvejas zonās saskaņā ar nolīguma 4. pantā paredzētās Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu. Tādēļ pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem zvejas resursiem, nosacījumiem un citiem attiecīgajiem parametriem.

2.   Pētnieciskās zvejas licences piešķir izmēģinājuma veidā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un saskaņā ar nolīguma 6. panta 2. punktu. Tās izdod par maksu.

3.   Ja Puses secina, ka pētnieciskā zveja ir bijusi sekmīga, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Kopienas kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var piešķirt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 4. pantā paredzēto apspriešanās procedūru. Finansiālo ieguldījumu palielina saskaņā ar 4. panta noteikumiem.

4.   Pētniecisko zveju veic ciešā sadarbībā ar Mauritānijas Okeanogrāfijas pētniecības un zvejniecības institūtu (IMROP). IMROP pieņem lēmumu par to, kuri pētnieki un novērotāji strādās uz kuģa, un šīs grupas izmaksas sedz kuģa īpašnieks. Pētnieciskajā zvejā iegūtos datus iekļauj IMROP sagatavotā ziņojumā, kuru dara zināmu Ministrijai.

5.   Pētnieciskās zvejas laikā gūtā nozveja pieder kuģa īpašniekam. Aizliegts zvejot nereglamentēta izmēra sugas un sugas, kuru zveju, turēšanu uz kuģa un tirdzniecību neatļauj Mauritānijas tiesību akti.

6.   Ja Puses nevienojas par pretējo, kuģi, kas darbojas pētnieciskās zvejas režīmā, visas nozvejas izkrauj Mauritānijā.

6. pants

Partnerattiecību nolīguma ieguldījums Mauritānijas zvejniecības politikas īstenošanā

1.   Nolīguma 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais finansiālais atbalsts saskaņā ar šā protokola 2. panta 1. punktu ir 11 miljoni EUR gadā. Šis finansiālais atbalsts paredzēts, lai izstrādātu un īstenotu Valsts stratēģiju Mauritānijas zvejniecības un jūras ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai (Stratégie Nationale de Développement durable du secteur des Pêches et de l’Economie Maritime de Mauritanie), tā sākot ilgstpējīgu un atbildīgu zveju Mauritānijas ūdeņos, un jo īpaši 3. punktā minētajām atbalsta jomām, kas sīkāk raksturotas IV pielikumā, kā arī Bandargēnas Nacionālajam parkam.

2.   Mauritānija atbild par 1. punktā minētā finansiālā atbalsta summas izlietojumu, kura pamatā ir pēc Pušu vienošanās izvirzīti mērķi un to īstenošanas programmas.

3.   Neskarot Pušu izvirzītos mērķus un saskaņā ar prioritātēm Valsts stratēģijā Mauritānijas zvejniecības un jūras ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, un lai nodrošinātu ilgstspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, Puses vienojas galveno uzmanību pievērst šādām atbalsta jomām.

a)

Pārvaldības uzlabošana zvejniecības nozarē — Atbalsts kontrolētai maza apjoma un piekrastes zvejniecības attīstībai, jo īpaši zvejas attīstības plānu izstrāde, to izpildes kontrole un šo plānu izvērtēšana. — Programmas, kuru mērķi ir zvejas resursu pilnīgāka apzināšana. — Atbalsts zvejas piepūles pārvaldībai. — Specializētu laboratoriju izveide Mauritānijas Okeanogrāfijas pētniecības un zvejniecības institūta (IMROP) paspārnē, šo laboratoriju aprīkojuma modernizēšana un datoranalīzes un statistiskās analīzes sistēmu izstrāde.

b)

Zvejniecības nozares straujāka integrēšana Mauritānijas ekonomikā — Infrastruktūras, jo īpaši ostu infrastruktūras attīstīšana, izmantojot tādas ieguldījumu programmas kā Nuadibu (Nouadhibou) ostas renovācija un Nuakšotas (Nouakchott) zivju tirgus renovācija, lai varētu izkraut individuālo zvejnieku gūtās nozvejas. — Finansiālā atbalsta pasākumi Mauritānijas rūpnieciskās zvejas flotes pārstrukturēšanai. — Maza apjoma zvejas flotes modernizācijas programmas izstrāde, lai nodrošinātu pārtikas higiēnas un nekaitīguma normu ievērošanu, un jo īpaši tādas iniciatīvas kā – ilgtermiņā – koka kanoe nomaiņa ar kanoe, kas būvētas no piemērotāka materiāla un apgādātas ar nozvejas saglabāšanas līdzekļiem. — Atbalsta un ieguldījumu programmas zvejas uzraudzības uzlabošanai, piemēram, vienīgi uzraudzības iestāžu un IMROP lietojumam paredzētu pietauvošanās pontonu izveide ostās un uzraudzības metodēm un tehnoloģijām, īpaši VMS, veltītas apmācību programmas izstrāde. — Programmas un iniciatīvas zvejas produktu būtiskai uzlabošanai, jo īpaši ar tādu pasākumu palīdzību, kas vērsti uz izkrauto un pārstrādāto produktu sanitārā un fitosanitārā stāvokļa uzlabošanu.

c)

Pārvaldes iestāžu darbspējas nostiprināšana un darbības uzlabošana — Apmācību un atbalsta programmas izstrāde, lai paaugstinātu drošību uz jūras un uzlabotu glābšanas darbus jūrā, jo īpaši attiecībā uz maza apjoma zvejas floti. — Atbalsta programmas Mauritānijas Zvejniecības un jūras ekonomikas ministrijas tehniskajiem dienestiem, kas atbild par nozares pārvaldību. — Rīcības plāns nozares pārvaldībā iesaistīto dienestu darba efektivitātes uzlabošanai. — Zvejas licenču un kuģu novērošanas pārvaldības sistēmas izveide un nostiprināšana.

7. pants

Mauritānijas zvejniecības politikas īstenošanai paredzētā atbalsta sniegšanas metodes

1.   Neskarot šā protokola 6. panta 3. punktu, Eiropas Kopiena un Ministrija nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā saskaņā ar IV pielikumā ietvertajām vadlīnijām un pēc šā protokola stāšanās spēkā vienojas par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas Mauritānijas zvejniecības politikas prioritāšu īstenošanai, lai sāktu ilgstpējīgu un atbildīgu zveju, un jo īpaši tās, kas minētas šā protokola 6. panta 3. punktā;

b)	gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, kā arī kritēriji un rādītāji, kas jāizmanto ikgadējā iegūto rezultātu novērtējumā.

2.   Izmaiņas šajās vadlīnijās, mērķos, kritērijos un novērtēšanas rādītājos Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3.   Šā protokola piemērošanas pirmajā gadā, tiklīdz Apvienotajā komitejā ir apstiprinātas vadlīnijas, mērķi, kritēriji un novērtēšanas rādītāji, Eiropas Kopiena jāinformē par to, kā Mauritānija ir paredzējusi izlietot šā protokola 6. panta 1. punktā minēto finansiālo atbalstu. Par katra nākamā gada līdzekļu izlietojumu Ministrija informē Eiropas Kopienu ne vēlāk kā iepriekšējā gada 30. septembrī.

4.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola piemērošanas gadadienas Ministrija nosūta Delegācijai gada ziņojumu par iegūto rezultātu īstenošanu un arī par konstatētajām grūtībām.

Komisija patur tiesības prasīt Mauritānijas iestādēm papildu informāciju par šiem rezultātiem, lai nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā apspriestos ar Mauritānijas iestādēm un pieņemtu korektīvus pasākumus, kas ļauj sasniegt izvirzītos mērķus.

8. pants

Kopienas uzņēmēju ekonomiskā integrēšanās Mauritānijas zvejniecības nozarē

1.   Puses apņemas veicināt Kopienas uzņēmēju ekonomisko integrēšanos Mauritānijas zvejniecības nozarē kopumā.

2.   Lai veicinātu svaigo produktu nozares attīstību, Mauritānija Kopienas uzņēmējiem, kuri zivis izkrauj Mauritānijas ostās (jo īpaši lai to pārdotu vietējiem uzņēmumiem, lai pievienoto vērtību zvejas produktiem dotu Mauritānijas vietējie uzņēmēji vai lai Mauritānijas zvejas zonās gūtās nozvejas tālāk vestu pa sauszemi), samazina maksas, kas iekasējamas saskaņā ar šā protokola I pielikumu un Mauritānijas attiecīgajiem tiesību aktiem.

3.   Puses turklāt nolemj izveidot darba grupu, lai noteiktu, kādi šķēršļi ir Kopienas tiešiem ieguldījumiem Mauritānijas zvejniecības nozarē, kādas šajā jomā ir izdevības vai atbalsta iespējas un kādi pasākumi jāveic, lai mīkstinātu šo ieguldījumu nosacījumus.

9. pants

Strīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1.   Visus Pušu strīdus par šā protokola un tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2.   Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts iepriekš 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3.   Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4.   Atkāpjoties no iepriekš 1., 2. un 3. punktā paredzētās apturēšanas procedūras, Kopiena ir tiesīga tūlīt pārtraukt protokola piemērošanu, ja Mauritānija nepilda saistības, kuras tā uzņēmusies valsts zvejniecības politikas īstenošanai. Par šādu pārtraukšanu nekavējoties paziņo Mauritānijas iestādēm.

5.   Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izdodas panākt izlīgumu, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

10. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot šā protokola 4. pantu, ja Eiropas Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem.

a)	Ministrija paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

b)	Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš a) punktā paredzētajā termiņā, kompetentās Mauritānijas iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

c)	Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikti attiecīgie maksājumi.

11. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Neskarot nolīguma noteikumus, kuģu darbību, ko veic saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumiem, jo īpaši izkraušanu, pārkraušanu, ostu pakalpojumu izmantošanu, preču iepirkšanu, un visas pārējās darbības reglamentē Mauritānijas tiesību akti.

12. pants

Piemērošanas ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro divus gadus, sākot no 2006. gada 1. augusta; Puses ar klusuciešot izteiktu piekrišanu tos var divreiz pagarināt vēl uz diviem gadiem, ja vien to piemērošanu neizbeidz saskaņā ar 13. pantu.

13. pants

Darbības izbeigšana

1.   Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2.   Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

---

(1)  Šai summai jāpieskaita I pielikuma III nodaļā paredzētās maksas – kopā aptuveni 22 miljoni EUR gadā –, kuras kuģu īpašnieki maksā tieši Mauritānijai, attiecīgo summu ieskaitot I pielikuma IV nodaļā noteiktajā kontā.