27.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/13

(1)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. pantu ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) 2005. gada 28. aprīlī paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes piespiešanas mehānismu importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad trīs Kopienas ražotāji, proti, Interkov spol s.r.o, MI.ME.CA s.r.l. un Niko – Metallurgical company, d.d. Zelezniki (“sūdzības iesniedzējs”), kas pārstāv ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no kopējās piespiešanas mehānismu produkcijas Kopienā, 2005. gada 11. martā iesniedza sūdzību. Turklāt sūdzību atbalstīja I.M.L., vēl viens Kopienas ražotājs. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā ražojuma dempingu un tā izraisīto būtisko kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī zināmajām attiecīgajām lietotāju asociācijām un ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, citi Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja un kuras norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa.

(5)

Lai ĶTR ražotājiem eksportētājiem dotu iespēju iesniegt pieprasījumu tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķā režīma (AR) piešķiršanai, ja tie vēlētos to saņemt, Komisija attiecīgajiem zināmajiem ĶTR uzņēmumiem nosūtīja tirgus ekonomikas režīma un atsevišķā režīma pieprasījuma veidlapas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu četri uzņēmumi pieprasīja TER vai AR gadījumā ja izmeklēšanā konstatētu, ka tie neatbilst TER nosacījumiem, viens uzņēmums pieprasīja tikai AR.

(6)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā importētājiem iespējama izlases veida pārbaude. Ņemot vērā to importētāju skaitu, kuri izrādīja vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka vajadzīga izlases veida pārbaude.

(7)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes tika saņemtas no trim Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, diviem citiem Kopienas ražotājiem, pieciem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, divpadsmit izejmateriālu piegādātājiem, diviem nesaistītiem importētājiem un astoņiem nesaistītiem Kopienas lietotājiem.

(8)

Komisija atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās.

Trīs citi ražotāji eksportētāji iesniedza TER pieprasījuma veidlapu un izteica vēlmi sadarboties procedūrā. Tomēr viņi atteicās no sadarbības pirms TER pieprasījumu veidlapu pārbaudes.

(9)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību to ĶTR ražotāju eksportētāju vajadzībām, kam nevarēja piešķirt TER, pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts datiem, notika šādu uzņēmumu telpās:

Ražotājs Irānā:

(10)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu un kaitējumu aptvēra laika posmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb IP). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais periods”).

(11)

Piespiešanas mehānisms (PM) ir metāla ražojums, kas var būt viena no lapu un citu dokumentu glabāšanai paredzētu iešuvēju sastāvdaļām. Ražojuma specifikācija lielā mērā ir atkarīga no izmantotā materiāla, mehānisma izmēra un tērauda apstrādes.

(12)

Attiecīgie ražojumi ir piespiešanas mehānismi, kurus parasti izmanto lapu un citu dokumentu ievietošanai iešuvējos vai dokumentu mapēs. Tie parasti sastāv no (diviem) izliektiem un stipriem metāla elementiem, kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, un tiem ir vismaz viena atvēršanas ierīce, kas lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos (“attiecīgais ražojums”), kurus parasti deklarē ar KN kodu ex 8305 10 00.

(13)

Kaut arī daļa faktoru atšķiras, cita starpā, piemēram, tērauda kvalitāte un biezums, mehānismu izmērs un virsmas apstrāde, izmeklēšanā noskaidroja, ka visiem iepriekšējā apsvērumā definētajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un to lietojums ir vienāds. Tāpēc pašreizējās antidempinga procedūras nolūkos visi attiecīgā ražojuma veidi uzskatāmi par vienu ražojumu.

(14)

Attiecīgajam ražojumam un piespiešanas mehānismiem, ko ražo un pārdod ĶTR un Irānas vietējā tirgū, nekonstatēja nekādas atšķirības, Irānu izmantoja kā analogu valsti, lai noteiktu ražojuma normālo vērtību attiecībā uz importu no ĶTR. Minētajiem piespiešanas mehānismiem patiesi ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un pielietojums kā tiem, ko no ĶTR eksportē uz Kopienu.

(15)

Atšķirības netika konstatētas arī tiem piespiešanas mehānismiem, kurus ražo Kopienas ražošanas nozare un ko pārdod Kopienas tirgū, un tiem, kurus importē no ĶTR. Abiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības un lietojums.

(16)

Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu. Īss šo kritēriju kopsavilkums sniegts īsumā un tikai informatīvos nolūkos:

(18)

Četri ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un noteiktajā termiņā iesniedza ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu.

(19)

Tomēr trīs no šiem ražotājiem eksportētājiem atsauca savu sadarbību pirms pārbaudes apmeklējuma. Tāpēc nebija iespējams pārbaudīt, vai šie uzņēmumi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(20)

Attiecībā uz pēdējo ražotāju eksportētāju Komisija pieprasīja un šajā uzņēmumā pārbaudīja visu TER iesniegumā ietverto informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu pārbaudīt.

(21)

Izmeklēšanā atklāja, ka TER prasība bija jānoraida. Uzņēmuma pārbaudē attiecībā uz ikvienu no pieciem kritērijiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu atklājās, ka uzņēmums neatbilst iepriekšminētā otrā un trešā kritērija prasībām. Turklāt nebija iespējams izdarīt secinājumus par pirmo kritēriju.

(22)

Attiecībā uz otro kritēriju nevarēja secināt, ka uzņēmumam ir viens skaidrs galveno grāmatvedības ierakstu komplekts, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kas tiek izmantots visām vajadzībām.

(23)

Attiecībā uz trešo kritēriju uzņēmums nevarēja iesniegt klātpievienotos dokumentus un visaptverošu skaidrojumu par uzņēmuma privatizāciju un aktīvu pārvērtēšanu. Ņemot to vērā, uzņēmums nepierādīja, ka no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, nav saglabājušies kropļojumi.

(24)

Nekas netika secināts par pirmo kritēriju, šaubu par iespējamo valsts iejaukšanos attiecībā uz darba līgumu apstiprināšanu, kā arī neiespējamības pierādīt, vai visas izmaksas atspoguļo tirgus vērtības, dēļ. Tomēr, ņemot vērā secinājumus par otro un trešo kritēriju, šajā sakarā lēmuma pieņemšana nav nepieciešama.

(25)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt komentārus par iepriekš minētajiem konstatējumiem.

(26)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu spēj pierādīt, ka to eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti, ka valūtas kursa izmaiņas tiek veiktas, ievērojot tirgus kursu, un ka iejaukšanās no valsts puses nav tāda, lai notiktu pasākumu apiešana, ja eksportētājiem tiek noteiktas citas maksājumu likmes.

(27)

Ražotājs eksportētājs, kuram nevarēja piešķirt TER, pieprasīja AR arī tad, ja tam nepiešķīra TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka uzņēmums atbilst visām AR prasībām, kas noteiktas pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(28)

Vēl viens ražotājs eksportētājs, kas nepieprasīja TER, pieprasīja tikai AR. Šis uzņēmums izmeklēšanas periodā, izmantojot saistītus uzņēmumus, veica pārdevumus neatkarīgiem pircējiem Kopienā un sadarbojās izmeklēšanā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka tas atbilst visām AR prasībām, kas noteiktas pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(29)

Tāpēc secināja, ka AR jāpiešķir šādiem diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

(30)

Vienīgais uzņēmums eksportētājs, kas pieprasīja tikai AR, noteiktajā termiņā neiesniedza visaptverošu un pilnībā pamatotu, aizpildītu eksportētāju anketu. Ņemot vērā iepriekš minēto, dempinga starpības noteikšana nebija iespējama, tāpēc bija jāuzskata, ka uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojas.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz analogās valsts cenām vai salikto vērtību.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paredzēja izmantot Indiju kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja ieinteresētās personas izteikt komentārus par analogās valsts izvēli.

(33)

Viens lietotājs, viens eksportētājs, kurš sadarbojās, un viens ražotājs, kurš nesadarbojās, noraidīja šo priekšlikumu. Galvenie argumenti, ko tie minēja pret Indiju kā analogo valsti, bija šādi:

(34)

Tomēr ieinteresētās personas nevarēja ieteikt atbilstošāku alternatīvu, kā arī nevarēja sniegt sīkāku informāciju vai pamatot apgalvojumu, ka Indija nav piemērota analogā valsts.

(35)

Tāpēc Komisija meklēja sadarbību arī citās zināmās potenciālās analogajās valstīs, piemēram, Turcijā, Dienvidāfrikā, Irānā un Taizemē.

(36)

Tomēr tā atklāja, ka no iepriekšējā apsvērumā minētajām valstīm piespiešanas mehānismus pašlaik ražo tikai ļoti nedaudzi Indijas un Irānas ražotāji. Turklāt nav iespējama pilnīga sadarbība ar Indiju, bet ražotājs Irānā pilnībā piekrita sadarboties ar Komisiju.

(37)

Atbildes analīze atklāja, ka Irānā ir viens ražotājs un šis ražotājs realizē preci vietējā tirgū. Turklāt tika konstatēts, ka Irānas tirgū ir ievērojams ĶTR ražojumu imports. Tādējādi ir skaidrs, ka Irānas un Ķīnas produkti konkurē Irānas tirgū.

(38)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka Irāna ir vispiemērotākā un vispamatotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja. Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz visām cenām, kas par ražojumu veidiem, kuri ir salīdzināmi ar ražotāja veiktajiem darījumiem Irānā, tika fiksēti kā tādi, kuri veikti parastās tirdzniecības operācijās, tika maksātas vai bija maksājamas Irānas vietējā tirgū.

(40)

Rezultātā par normālo vērtību noteica svērto vidējo tirdzniecības cenu vietējā tirgū, ko Irānas ražotājs, kas piekrita sadarboties, noteica nesaistītiem pircējiem.

(41)

Tam eksportētājam, kuram piešķirts AR, eksporta pārdošanas darījumi Kopienā, kas tika veikti ar saistītiem uzņēmumiem ārpus Kopienas, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(42)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(43)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu tajā pašā tirdzniecības posmā. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, kas saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(44)

Tāpēc tika veiktas korekcijas atšķirībām transporta izmaksās, apdrošināšanas izmaksās, apstrādē, iekraušanas un ar to saistītās izmaksās, kredīta izmaksās, komisijas maksās un importa maksājumos, ka arī pēcpārdošanas izmaksās (garantijas izmaksās). Korekcijas tika veiktas arī tur, kur eksporta tirdzniecība tika veikta ar saistīta uzņēmuma palīdzību, kurš atrodas valstī, kas nav attiecīgā valsts vai Kopiena, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu uzņēmumam, kam bija piešķirts atsevišķs režīms, ikviena uz Kopienu eksportētā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība, kas noteikta analogajai valstij, tika salīdzināta ar attiecīgā uz Kopienu eksportētā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(46)

Provizoriskā svērtā vidējā dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas ir šāda:

(47)

Lai aprēķinātu valsts mēroga vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Šai sakarā jāatgādina, ka trīs no četriem uzņēmumiem, kas sākotnēji pieteicās TER, atsauca savu sadarbību, izņemot vienu uzņēmumu, kas pieteicās tikai AR, bet tas tiek uzskatīts par uzņēmumu, kas nesadarbojās; neviens cits ĶTR ražotājs eksportētājs nesadarbojās.

(48)

Ņemot vērā, ka eksportētāji, kuriem nav piešķirts ne TER, ne AR, arī nesadarbojās, aprēķins balstījās uz pieejamajiem faktiem. Tātad valsts mēroga vienoto dempinga starpību aprēķināja, balstoties uz visreprezentatīvāko PKN, ko no ĶTR eksportēja tie eksportētāji, kuriem netika piešķirts TER vai AR. Tad eksporta cena tika salīdzināta ar analogai valstij noteikto normālu vērtību. Lai tas patiesi būtu taisnīgs salīdzinājums, Komisija ieguva papildu tirgus informāciju, lai noteiktu citu ražotāju eksportētāju importa cenas. Šīs pārbaudes laikā netika iegūta informācija, kas apstiprinātu, ka aprēķini nebūtu bijuši taisnīgi un pamatoti.

(49)

Pamatojoties uz to, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 48,1 % apmērā no CIF cenas uz Kopienas robežas.

(50)

Šo robežu piemēro visiem ražotājiem, kuriem netika piešķirts AR.

(51)

Izmeklēšanā atklājās, ka izmeklēšanas periodā Kopienā PM ražoja šādi ražotāji: trīs Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, divi citi ražotāji, kas atbalstīja sūdzību un kas izmeklēšanas gaitā pilnībā sadarbojās ar Komisiju, un Esselte, kas vienīgais ražoja PM lietošanai savām vajadzībām.

(52)

Cits uzņēmums izmeklēšanas periodā piespiešanas mehānismus ražoja un importēja tikai lietošanai savām vajadzībām. Tomēr izmeklēšanas periodā tas apturēja ražošanu. Uzņēmums iesniedza Kopienas ražotājiem paredzēto anketu, kā arī datus par savu produkciju.

(53)

Vēl viens ražotājs, kas atbalstīja sūdzību ar vēstuli, aplūkojamajā periodā neražoja attiecīgo ražojumu.

(54)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka daži citi uzņēmumi, kaut arī ierobežotos daudzumos, izmeklēšanas periodā tomēr ražoja attiecīgo ražojumu. Šie uzņēmumi par sevi neziņoja, kā arī nesniedza savus ražošanas rādītājus izmeklēšanas kontekstā. Šie daudzumi provizoriski netika iekļauti Kopienas produkcijā.

(55)

Tika konstatēts, ka viens no ražotājiem, kas sadarbojās un atbalstīja sūdzību, arī attiecīgo ražojumu importēja no ĶTR. Iekams šī ražotāja EK pārdošanas apjomu lielākā daļa aplūkojamajā periodā tika ražota Kopienā, atklājās, ka apmēram 25 % no Kopienas pārdošanas apjomiem tika iegādāti no ĶTR. Tas veidoja apmēram 39 % no tā kopējās produkcijas.

(56)

Kaut gan tā ir salīdzinoši nozīmīga uzņēmuma darbības daļa, tika konstatēts, ka šī importa daļa tika veidota kā pašaizsardzība pret importa dempingu par zemām cenām no ĶTR. Patiesi, jau aplūkojamā perioda sākumā, kad ražotājs saprata, ka tas nevar pilnā apmērā konkurēt ar lēto importu par dempinga cenām no ĶTR, tas nolēma nosūtīt savas vecās iekārtas uz Ķīnu un veidot kopuzņēmumu ar ražotāju Ķīnā. Šī Kopienas ražotāja iesniegto finanšu datu pārbaude par aplūkojamo periodu uzrādīja, ka tas pārdeva ĶTR PM, lai atgūtu kaut nedaudz no lielajiem zaudējumiem, kas radās no pašu ražoto ražojumu tirdzniecības Kopienas tirgū. Importētie ĶTR PM noteikti ir ļāvuši uzņēmumam izdzīvot līdz šim brīdim.

(57)

Tika arī konstatēts, ka šī uzņēmuma pamatdarbība notiek Kopienā, un tā darbība skaidri liecina par raksturu, kāds piemīt Kopienas ražotājam. Šī uzņēmuma sadarbība rāda, ka tam ir līdzīga izturēšanās un intereses kā citiem izmeklēšanā iesaistītajiem sūdzības iesniedzējiem. Tāpēc uzskata, ka šī ražotāja produkcija ir jāiekļauj Kopienas ražošanas definīcijā.

(58)

Tādējādi Kopienas ražošanas apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta mērķiem ir provizoriski aprēķināts, datiem par viena papildu ražotāja saražoto pievienojot piecu to Kopienas ražotāju produkciju, kas sadarbojās un atbalstīja sūdzību.

(59)

Tika noteikts, ka to piecu Kopienas ražotāju, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā un atbalstīja sūdzību, produkcija izmeklēšanas periodā bija apmēram 220 miljoni vienību. Tas ir vairāk nekā 90 % no Kopienas ražošanas kopapjoma. Tādējādi šie uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu atbilst Kopienas ražošanas nozares definīcijai.

(60)

Jānorāda, ka, pat tad, ja ražotājs, kas importē ĶTR PM, netika iekļauts Kopienas produkcijas un Kopienas ražošanas nozarē, pārējie ražotāji joprojām veido nozīmīgu Kopienas ražošanas kopapjoma daļu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu.

(61)

Patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz zināmu ražotāju tirdzniecības apjomu nesaistītiem klientiem Kopienā un importu no trešām valstīm. Kopienas ražotāju tirdzniecības apjomi lielā mērā tika balstīti uz to iesniegto anketu atbildēm uz jautājumiem. Tomēr importa apjoms bija jābalsta uz sūdzību niecīgā sadarbības līmeņa no ĶTR ražotāju eksportētāju puses dēļ un tādēļ, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati nebija pietiekami specifiski. Patiesi, piespiešanas mehānismu KN kods ietver arī gredzenveida stiprinājumu mehānismus un tiek mērīts tikai tonnās, ne vienībās.

(62)

Tabulā redzams, ka attiecīgā ražojuma pieprasījums Kopienā aplūkojamajā periodā ir ievērojami palielinājies.

1. tabula

(63)

Nozīmīgākais kāpums notika laika posmā no 2003. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām, kad patēriņš pieauga par 18 % jeb par vairāk nekā 62 miljoniem vienību. Kopienas ražošanas nozare kāpināja savu tirdzniecības apjomu par 8 % jeb par 14 miljoniem vienību. Tajā pašā periodā imports no Ķīnas pieauga par 29 % jeb par 48 miljoniem vienību.

(64)

Kā norādīts 61. apsvērumā iepriekš, ĶTR importa apjomu noteica, pamatojoties uz sūdzībā ietvertajiem datiem. Šos datus tomēr salīdzināja ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem un ar tāda eksporta datiem, kurus pārbaudīja tāda lielākā ĶTR eksportētāja telpās, kas veidoja vairāk nekā 65 % no ĶTR eksporta kopapjoma un kas sadarbojās izmeklēšanā. Abi avoti apstiprināja, ka apjoma dinamika bija salīdzināma ar sūdzībā ietverto dinamiku.

(65)

Importa dinamika apjoma un tirgus daļas izteiksmē no attiecīgās valsts ir šāda.

2. tabula

(66)

Kā redzams 1. tabulā, piespiešanas mehānismu patēriņš Kopienā palielinājās par 32 % jeb par 98 miljoniem vienību aplūkojamajā periodā. Pa šo laiku imports no attiecīgās valsts ir palielinājies par apmēram 59 %, proti, kāpinājums par 79 miljoniem vienību. Tādējādi aplūkojamajā periodā tirgus daļa ir pieaugusi no 44,8 % līdz 53,6 %. Tas nozīmē, ka tirgus daļa palielinājās par 8,8 procentu punktiem. Jāatzīmē, ka nozīmīgākais ĶTR ražotāju eksportētāju importa un tirgus daļas kāpums notika laika posmā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad imports par dempinga cenām palielinājās par 48 miljoniem vienību un tirgus daļa – par 4,4 procentu punktiem.

(67)

Tabulā redzams, kā vidējās importa cenas no ĶTR attīstījās aplūkojamajā periodā. Importa cenas samazinājās no EUR 120 par vienu tūkstoti PM 2001. gadā līdz EUR 107 izmeklēšanas periodā. Pie 20 % kāpuma patēriņā importa cenu līmenis 2003. gadā bija tik zems, ka varēja palielināties par 11 % laika posmā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tomēr cenu līmenis ir krietni zemāks par Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni. Kopumā importa par dempinga cenām cenu samazinājums aplūkojamajā periodā bija 11 %.

(68)

Izmeklēšanas periodā Kopienas tirgū tika veikts Kopienas ražotāju un ĶTR eksportētāju pārdošanas cenu salīdzinājums. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitīti rabati un cenu atlaides un pielāgotas visas izmaksas pēc ievešanas. Kopienas ražošanas nozares cenas koriģēja atbilstoši ražotāja cenām un importa cenas bija CIF cenas uz Kopienas robežas.

(69)

Salīdzinājums parādīja, ka aplūkojamajā periodā ĶTR PM tika importēts Kopienā par cenām, kas ievērojami pazemina Kopienas ražošanas nozares cenas. Izsakot procentos no Kopienas cenām, cenu samazinājuma robeža bija 24,3 %. No šā cenu dempinga līmeņa un Kopienas ražošanas nozares cenu izmaiņām, kā arī tās rentabilitātes, kas paskaidrota turpmāk tekstā, ir skaidrs, ka attiecīgajā periodā jau ir noticis ievērojams cenu samazinājums.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē attiecīgajam periodam, proti, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(71)

Turpmāk sniegtie Kopienas dati ir piecu sadarboties piekritušo Kopienas ražotāju sniegtās informācijas apkopojums.

(72)

Ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika ir šāda.

4. tabula

(73)

Neskatoties uz aizvien pieaugošo pieprasījumu, Kopienas ražošanas nozares produkcija aplūkojamajā periodā nedaudz samazinājās, tikai par 2 %. Ņemot vērā labās tirgus izredzes un aizvien pieaugošo patēriņu, tika veikti ieguldījumi, lai palielinātu Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudu. Tomēr nenozīmīgā ražošanas samazinājuma dēļ par 9 % samazinājās jaudas izmantojums.

(74)

Turpmāk minētie skaitļi atspoguļo krājumu apjomu katra perioda beigās.

5. tabula

(75)

Izmeklēšanā atklājās, ka krājumi, ko Kopienas ražošanas nozare uztur, nav būtisks rādītājs Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācijas novērtējumam. Patiesi, Kopienas ražošanas nozare galvenokārt ražo pēc pasūtījuma, un aplūkojamajā periodā krājumu apjoms veidoja ierobežotu produkcijas daļu un apmēram 3 līdz 4 nedēļu piegādes.

(76)

Turpmāk uzskaitītie skaitļi raksturo Kopienas ražošanas nozares pārdevumu neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū.

6. tabula

(77)

Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare savā ziņā varēja gūt labumu no patēriņa pieauguma, pārdošanas apjomus aplūkojamajā periodā palielinot par 12 % jeb par apmēram 19 miljoniem vienību.

(78)

Tomēr Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 55,1 % 2001. gadā līdz 46,4 % izmeklēšanas perioda beigās. Tas nozīmē 8,7 procentu punktu zaudējumu no tirgus daļas. Nozīmīgākais tirgus daļas samazinājums tika novērots laika posmā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad Kopienas ražošanas nozares zaudēja 4,4 procentu punktus.

(79)

Tāpēc ir skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozare pilnībā neguva labumu no tirgus pieauguma.

(80)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja ievērojamu vidējās pārdošanas cenas samazinājumu (par 13 %), jo Kopienas tirgū bija aizvien lielāks importa dempings par zemām cenām.

(81)

Turpmāk attēlotās rentabilitātes robežas ir noteiktas, izsakot Kopienas ražošanas nozares iegūtos finanšu rezultātus kā Kopienas tirgū sasniegtā apgrozījumu procentus.

7. tabula

(82)

Rentabilitāte bija negatīva visā aplūkojamajā periodā. Tomēr zaudējumu apmērs aizvien pieauga galvenokārt cenu samazinājuma dēļ. Kaut arī Kopienas ražošanas nozare optimizēja savu ražošanu, lai konkurētu ar ĶTR importu un pielāgoja visus attiecīgā ražojuma iespējamos tehniskos parametrus, aplūkojamajā periodā zaudējumi aizvien pieauga. Izmeklēšanas periodā sasniegto rezultātu nevar uzturēt pat īsā laika periodā.

(83)

Ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmas un ieguldījumu izmaiņas ir norādītas nākamajā tabulā.

8. tabula

(84)

Saskaņā ar 78. un 82. apsvērumu Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājums ievērojami ietekmēja tās rentabilitāti. Ņemot to vērā, tas arī nelabvēlīgi ietekmēja ar rentabilitāti saistītos kaitējuma rādītājus. Jānorāda, ka iepriekšējā tabulā sniegtie ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas dati lielā mērā atbilst rentabilitātes 6. tabulā sniegtajiem datiem.

(85)

Kā paskaidrots 73. apsvērumā iepriekš, Kopienas ražošanas nozare palielināja ieguldījumu apjomu attiecīgajam ražojumam, jo aplūkojamajā periodā bija ļoti labi tirgus nosacījumi. Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi galvenokārt bija esošo ražotņu un iekārtu nomaiņā nevis jaunu ražotņu izveidē.

(86)

Kopienas ražošanas nozare vērsa uzmanību uz to, ka tai bija aizvien grūtāk piesaistīt kapitālu. Patiesi, iepriekšminētie secinājumi un jo īpaši negatīvā rentabilitāte 26 % apmērā rosina domāt, ka Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu vai nu no neatkarīgiem finanšu pakalpojumu piegādātājiem, vai no mātesuzņēmumiem, ir ārkārtīgi problemātiska tās katastrofālās finanšu situācijas dēļ.

(87)

Kopienas ražošanas nozarē no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās darbinieku skaits. Ražīgumu aplūkojamajā periodā varēja uzlabot, pateicoties lielākiem ieguldījumiem un darbinieku skaita samazinājumam.

(88)

Kopienas ražošanas nozares izmaksātais kopējais algu apjoms un saistītās izmaksas aplūkojamajā periodā bija stabilas. Kamēr attiecīgajā laika posmā darbinieku skaits samazinājās par 10 %, relatīvā izteiksmē tas vēl samazinājās inflācijas dēļ.

(89)

Dempinga starpības ir precizētas dempinga sadaļā iepriekš. Noteiktās dempinga starpības nepārprotami ir lielākas par minimālajām. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(90)

Nevar uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozare atlabst no iepriekšējā dempinga ietekmes un no subsidēšanas, jo iepriekš šāda attiecīgā izmeklēšana nav veikta.

(91)

Vēl aplūkojamā perioda sākumā ĶTR bija puse no PM Kopienas tirgus. ĶTR ievērojami nostiprināja jau tā savu spēcīgo pozīciju. Jāatgādina, ka importa apjomi no ĶTR aplūkojamajā periodā ievērojami palielinājās gan apjoma (+ 79 miljoni vienību), gan tirgus daļas ziņā (+ 8,8 procentu punkti). Turklāt šī importa vidējā vienības cena samazinājās par 11 %, kas ir atspoguļota izmeklēšanā konstatētajā cenu samazinājumā.

(92)

Lai gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās, izmeklēšanas periodā minētā nozare guva pavisam nenozīmīgu labumu no ievērojamā Kopienas tirgus pieauguma (+ 32 % jeb + 98 miljoni vienību). Tā zaudēja ievērojamu tirgus daļu, un tajā bija vērojams vidējās cenas samazinājums par 13 %. Tas izraisīja zaudējumu divkāršošanos, samazinātu naudas plūsmu un peļņu no ieguldīta kapitāla, ražošanas apjoma un ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanos, algu nemainīgumu un pienākumu samazināt nodarbināto skaitu aplūkojamajā periodā. Neskatoties uz pieliktajām pūlēm, lai Kopienas ražošanas nozare kļūtu konkurētspējīgāka, tās finansiālā situācija aplūkojamajā periodā ievērojami pasliktinājās.

(93)

Tāpat jānorāda, ka pēdējos gados daži Kopienas ražotāji pārtrauca ražošanu vai beidza darbību šajā uzņēmējdarbības jomā.

(94)

Ņemot vērā visus šos rādītājus, jāsecina, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē.

(95)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu arī pārbaudīja, vai nav cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām no ĶTR un būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu pārbaudīja arī citus zināmus faktorus, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka iespējamais šo citu faktoru radītais kaitējums netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(96)

Jāatgādina, ka importa apjomi no ĶTR pieauga apmēram par 43 %, un to tirgus daļa aplūkojamajā periodā palielinājās par 8,8 procentu punktiem. Turklāt, kā paskaidrots 67. apsvērumā, ĶTR importa cenas samazinājās par 11 %, kas Kopienas ražošanas nozares cenas samazināja par 24 %. Turklāt tika pazeminātas Kopienas ražošanas nozares cenas.

(97)

Aplūkojamajā periodā laika posms starp turpmākā importa dempinga par zemām cenām parādīšanās sakrita ar laiku, kad ievērojami pasliktinājās jau tā sliktais Kopienas ražošanas nozares stāvoklis. Vislabāk tas redzams, salīdzinot ĶTR eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares ekonomiskos rezultātus no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Minētajā periodā no ĶTR importētais PM apjoms palielinājās par 48 miljoniem vienību, lai gan tika konstatēts, ka pastāv ievērojams cenu samazinājums. Tādējādi ĶTR ražotāji eksportētāji spēja iegūt 4,4 procentu punktus no tirgus daļas. Tajā pašā laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās tikai par 14 miljoniem vienību, tādējādi strauji augošajā tirgū tirgus daļas zaudējuma apjoms bija 4,3 procentu punkti. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei par apmēram 4 % bija jāsamazina vidējā pārdošanas cena. Šajā laikā tās finanšu situācija dramatiski pasliktinājās, par ko liecināja zaudējumu pieaugums par 7 procentu punktiem. Jānorāda, ka aplūkojamā perioda sākumā jau bija lieli importa apjomi no ĶTR un ka tāpēc no šī perioda sākuma Kopienas ražošanas nozare bija ārkārtīgi ievainojama.

(98)

Saskaņā ar 2. tabulā redzamo tirgus daļas pieaugumu ĶTR eksportētāji, kas izmanto dempinga metodi, kļuva par nozīmīgiem dalībniekiem Kopienas tirgū, aizņemot Kopienas ražošanas nozari aplūkojamajā periodā.

(99)

Kā paskaidrots 36. apsvērumā iepriekš, pasaulē nav daudz uzņēmumu, kas ražotu un eksportētu PM. Saistībā ar analogās valsts izvēli daži ražotāji tika noteikti Indijā un Irānā, bet pieejamā informācija rosina domāt, ka šajās valstīs zināmie ražotāji eksportēja tikai ierobežotu daudzumu PM, ja vien vispār to eksportēja. Šo ražotāju galvenais tirgus nepārprotami bija viņu vietējais tirgus.

(100)

Tāpēc maz ticams, ka citu trešo valstu, piemēram, Indijas izcelsmes imports būtu varējis sekmēt Komisijas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Ir ļoti maz informācijas, tādējādi pat nav īsti iespējams noteikt ticamu šo ierobežoto importa daudzumu no citām trešām valstīm, ja tāds vispār ir.

(101)

Tāpēc uzskata, ka citu trešo valstu izcelsmes PM imports nebūtu varējis ietekmēt ekonomisko stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(102)

Kā paskaidrots 55. apsvērumā iepriekš, konstatēja, ka viens no ražotājiem, kurš sadarbojās un kurš bija iekļauts Kopienas ražošanas nozares definīcijā, aplūkojamajā periodā importēja attiecīgo ražojumu no ĶTR. Minētā ražotāja EK pārdošanas apjomu lielāko daļu izmeklēšanas periodā ražoja Kopienā – apmēram 25 % no pārdošanas apjoma iegādājās no ĶTR.

(103)

Izmeklēšanā atklājās, ka minētais ražotājs importēja PM no ĶTR, ko ražoja ĶTR eksportētājs, ar kuru viņam bija tirdzniecības līgums. Tāpat arī tika konstatēts, ka tālākpārdošanas cena, par kādu viņš pārdeva importēto PM, bija salīdzināma ar to cenu, par kuru tas pārdeva paša ražoto PM.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, netiek uzskatīts, ka šāda veida imports sekmētu Kopienas ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu. Bet, kamēr nav noliedzams, ka šāda veida imports nepārprotami veido vairāk nekā nenozīmīgu apjomu (proti, izmeklēšanas periodā apmēram 6 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma), jāpatur prātā turpmāk minētais. Pirmkārt, tālākpārdošanas cenas atbilda paša ražojumu pārdošanas cenām. Turklāt šī tirdzniecības ražojuma pārdošana pilnveidoja paša ražojumu klāstu. Otrkārt, kā paskaidrots 55. un 56. apsvērumā iepriekš, šis imports daļēji ļāva minētajam ražotājam kaut nedaudz samazināt jau tā lielos zaudējumus, kas radās no paša ražoto ražojumu tirdzniecības Kopienas tirgū. Importētie Ķīnas PM noteikti ir ļāvuši uzņēmumam izdzīvot līdz šim brīdim. Tādējādi tā ražojumu klāsta pilnīgošana, importējot ĶTR preces, bija sava veida pašaizsardzība, lai cīnītos ar ĶTR importu par dempinga cenām. Šis ražotājs arī nepārprotami atbalsta pašreizējo procedūru.

(105)

Tāpēc maz ticams, ka minētā ražotāja veiktais imports veicināja konstatēto kaitējumu.

(106)

Tika arī pārbaudīts, vai Kopienas ražošanas nozares veiktais PM eksports varēja vai nevarēja būt par iemeslu kaitējumam, kas tai radās aplūkojamajā periodā.

(107)

Kā redzams turpmāk sniegtajā tabulā, Kopienas ražošanas nozares galvenais tirgus vienmēr ir bijis Kopienas tirgus. Eksports ārpus ES veidoja no 7,4 % līdz 16,2 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma aplūkojamajā periodā.

10. tabula

(108)

Kopienas ražošanas nozares eksporta apjomi samazinājās par apmēram 18 miljoniem vienību aplūkojamajā periodā. Šāda veida samazinājums tika novērots, ņemot vērā tajā laikā notikušo ievērojamo Kopienas tirgus izaugsmi. Jāņem vērā, ka arī ĶTR eksports šī perioda laikā ieguva tirgus daļu citos pasaules tirgos, ko pierāda apkopotās informācijas analīze saistībā ar analogās valsts izvēli.

(109)

Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija bija diezgan stabila un aplūkojamajā periodā samazinājās tikai par 2 %. Kopienas ražošanas nozare spēja kontrolēt savas izmaksas un pat samazināt tās.

(110)

Tāpēc, balstoties uz patlaban pieejamo informāciju, uzskata, ka, pat ja eksporta pārdošanas apjoma samazinājums varēja sekmēt Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ar to nevar pamatot ievērojamo cenu samazinājumu Kopienas tirgū un Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā radītos finanšu zaudējumus.

(111)

Jāuzsver, ka šajā gadījumā ar zaudējumiem saprot lielākoties cenu samazināšanos, kas izraisa turpmāku zaudējumu pieaugumu. Tas sasaucās ar strauji pieaugošo ĶTR importu par dempinga cenām, kura cenas ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Nav nekādas norādes uz to, ka citi iepriekš minētie faktori būtu nopietns iemesls Kopienas ražošanas nozarei radītajam kaitējumam. Izmeklēšanā netika atklāti citi papildu faktori, kas būtu varējuši izraisīt Kopienas ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi par visu zināmo faktoru ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, provizoriski var secināt, ka nepārprotami sakrīt laiks un pastāv cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai pastāv neapgāžami pierādījumi, kas ļautu secināt, ka antidempinga maksājumu noteikšana attiecīgās valsts importam nav Kopienas interesēs. Komisijas dienesti nosūtīja anketas importētājiem, tirgotājiem un rūpnieciskajiem lietotājiem. Daļējas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem lietotājiem. Citi lietotāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bet darīja zināmu savu viedokli rakstiskā veidā.

(113)

Pamatojoties uz sadarbībā iesaistīto personu sniegto informāciju, tika iegūti šādi secinājumi.

(114)

Jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozarē ir pieci ražotāji, kas attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā nodarbina vairāk nekā 700 darbiniekus. Tāpat arī jānorāda, ka aplūkojamajā periodā šo Kopienas ražotāju ekonomiskie rādītāji liecināja par finanšu rādītāju pasliktināšanos, pēdējos gados dažiem Kopienas ražotājiem liekot atteikties no ražošanas Kopienā. Tomēr Kopienas ražošanas nozare ir dzīvotspējīga un nav gatava atstāt šo pārdošanas segmentu, jo veiktās darbības, lai apkarotu importa par dempinga cenām uzplūdumu, ir uzrādītas. Piemēram, izmeklēšanā atklājās, ka aplūkojamajā periodā Kopienas ražošanas nozare mēģināja uzlabot savu ražošanas procesu un saīsināt piegādes laiku.

(115)

Ja pasākumus neieviestu, iespējams, ka importa par dempinga cenām cenu spiediens pieaugtu, Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis joprojām pasliktinātos un aizvien vairāk Kopienas ražotāju būtu spiesti pārtraukt ražošanu, kas plašāk nozarē radītu nelabvēlīgas sekas, kas jau tā cieš no importa par dempinga cenām.

(116)

Ja pasākumus ieviestu, varētu būt gaidāms, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija un pārdošanas apjomi pieaugs ļoti īsā laika posmā, tādējādi ļaujot Kopienas ražošanas nozarei kāpināt nemainīgās izmaksas, lai iegūtu vairāk produkcijas. Šai sakarā jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums ir ļoti zems un ka Kopienas ražošanas nozare patiesi varētu ievērojami kāpināt savu izlaides apjomu. Tas Kopienas ražošanas nozarei arī ļautu atgūt to tirgus daļu, kas tika zaudēta aplūkojamajā periodā un gūt apjomradītus ietaupījumus. Iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis sasniegs ilgtspējīgāku līmeni, kad imports par dempinga cenām vairs nekropļos cenu noteikšanu.

(117)

Tāpēc ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(118)

Divpadsmit piegādātāji, kas piegādā izejvielas Kopienas ražotājiem, atrakstīja Komisijai saistībā ar pašreizējo procedūru. Šīs personas atbalsta antidempinga pasākumu ieviešanu. Tiek uzskatīts, ka šajā procedūrā šie piegādātāji pārstāv tērauda piegādātāju nozari.

(119)

Nepārprotami pastāv draudi tam, ka piegādātāju nozarē īsā laikā posmā var pazust viens pārdošanas segments, ja netiks veikti nekādi pasākumi, lai novērstu importa dempingu par zemām cenām. Kopienas nozarei radušies lielie zaudējumi vairs nevar tikt atbalstīti.

(120)

Piegādātāji arī atbalsta pasākumu ieviešanu, kas radītu lielāku drošību tirgū, sākot ar izejvielu piegādi līdz PM piegādei lietotāja nozarei. Tie no Kopienas lietotāju viedokļa uzsvēra Kopienas PM ražošanas nozares ekonomisko nozīmīgumu. Tomēr jāatzīmē, ka turpmāk minētie argumenti ir izteikti lietotāju vārdā.

(121)

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka antidempinga pasākumu ieviešana nekaitētu Kopienas piegādātāju interesēm.

(122)

Atbildes tika saņemtas no astoņiem lietotājiem un diviem importētājiem, kuri atrodas Kopienas tirgū. Lietotāji parasti ir arī importētāji tādā ziņā, ka tie importē PM un ražo pakārtotu ražojumu – dokumentu mapes (DM). Šo personu kopējais uzņēmējdarbības apmērs ir ievērojams, bet PM veido tikai 10 % no kopējās darbības.

(123)

Lietotāji un importētāji parasti iebilst pret antidempinga pasākumu ieviešanu, jo attiecīgais ražojums veido lielu daļu no pakārtotā ražojuma izmaksām, proti, apmēram 20 % no pakārtotā ražojuma kopējām izmaksām. Šos lietotājus un importētājus var uzskatīt par reprezentatīviem nozarē, jo tie veido vairāk nekā 50 % no iepriekšminētā apjoma. Tie apgalvoja, ka, ja antidempinga pasākumi tiktu ieviesti, tie būtu nelabvēlīgā stāvoklī pret saviem klientiem (galvenokārt veikalu tīkliem un lielajiem vairumtirgotājiem). Tie apgalvoja, ka DM nozarē ir novērojama pārprodukcija. Tāpēc viņi neuzskata, ka būtu tādā stāvoklī, lai veiktu pārrunas ar saviem klientiem, un baidās, ka, ieviešot pasākumus pret PM, DM tiks importēti no ĶTR. Tomēr viņu prasības netika pamatotas ar pierādījumiem.

(124)

Lietotāju uzņēmumiem parasti ir pirkuma līgumi ar ĶTR ražotājiem par PM importu Kopienas tirgū. Lietotāji apgalvo, ka pēc ilgstošas sadarbības ar saviem ĶTR partneriem Ķīnas ražojumiem ir ļoti laba kvalitāte, salīdzinot ar Kopienā ražotajiem. Tāpēc viņi apgalvo, ka ir uzlabojuši materiālu pieejamību un konkurenci tirgū. Tāpat arī viņi apgalvo, ka, ieviešot pasākumus, pastāvētu piegādes pārrāvuma risks.

(125)

Līdzīgas bažas pauda importētāji, kas sadarbojās. Tikai viens lietotājs atbalsta pasākumu ieviešanu, bet pieprasa, lai pasākumi tiktu ieviesti arī attiecībā uz DM.

(126)

Ņemot vērā Kopienā pieejamo lielo ražošanas jaudu (skatīt 4. tabulu iepriekš) un tā kā Kopienas ražotāji var papildus viegli ieguldīt ražošanas jaudā, lai ievērotu prasību par tirgus nekropļošanu, piedāvājot preces par dempinga cenām, prasība par iespējamu pārrāvumu nepietiekamas Kopienas ražošanas nozares jaudas dēļ nešķiet īpaši reāla un noteikti nav pamatota. Tiek uzskatīts, ka tas nemazinātu efektīvu konkurenci Kopienas tirgū.

(127)

Tāpat arī tiek uzskatīts, ka pasākumu ieviešana būtiski neietekmēs vispārēju lietotāju nozaru konkurētspēju. Izmeklēšanā atklājās, ka daži PM ražotāji ražo arī citus ražojumus un ka joprojām ir liela daļa lietotāju, kuri galvenokārt iepērk PM no avotiem, kuriem netiek piemērots dempings. Tādējādi visiem lietotājiem būtu iespēja atgriezties pie tādiem piegādes avotiem, kuriem netiek piemērots dempings.

(128)

Nevar izslēgt, ka tūlīt pēc antidempinga pasākumu ieviešanas nebūs netiktu vērojams izmaksu pieaugums. Šāda veida izmaksu pieaugums konkrēti ietekmētu uzņēmumus, kuri galvenokārt iepērk ražojumus par zemām dempinga cenām no Ķīnas. Sliktākajā gadījumā, ievērojot Kopienas ražošanas nozares pašreizējo tirgus daļu, ierosinātie pasākumi varētu sekmēt vidēju izmaksu pieaugumu par 2,5 % no caurmēra pārējo ražojumu izmaksām. Tomēr jāatzīmē, ka attiecīgai ražojums ir tikai niecīga pakārtotās nozares darbību daļa un ka attiecīgā ražojuma rentabilitāte patiesībā ir ļoti laba. Tomēr Komisija neuzskata, ka tas varētu notikt, paredzot krietni reālāku notikumu gaitu, kas izskaidrota 116. un 120. apsvērumā, proti, ka antidempinga pasākumu ieviešanas rezultātā būtu efektīvāka konkurence Kopienas tirgū un ka Kopienas ražošanas nozare atgūtu tirgus daļu un uzlabotos tās ekonomiskais stāvoklis. Tam īstermiņā nevajadzētu izraisīt nepamatotu cenu kāpumu Kopienas tirgū.

(129)

Jebkurā gadījumā jebkāda veida iespējams izmaksu kāpums ir aplūkojams, ņemot vērā to lietotāju uzņēmumu intereses, kuri galvenokārt iepērk PM no Kopienas ražošanas nozares.

(130)

Tāpēc provizoriski ir secināts, ka jebkāda veida negatīva ietekme uz noteiktu lietotāju izmaksām nav tāda, kas neļautu ieviest pasākumus.

(131)

Pret ĶTR PM importu vērstu pasākumu ieviešana acīmredzami ir Kopienas ražotāju interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un PM produkciju izmantojošajiem uzņēmumiem nav gaidāms, ka pasākumu ietekme uz cenām nepamatoti ietekmēs to konkurētspēju un konkurenci Kopienas tirgū. Pārējo ražotņu slēgšanas risks noteikti būs lielāks nekā zaudējumi, ko cietīs Kopienas ražošanas nozare un piegādātāju nozares.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga pasākumus PM importam no ĶTR.

(133)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, importam no ĶTR ir jāpiemēro pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējuma rašanos Kopienas ražošanas nozarei importa par dempinga cenām dēļ.

(134)

Pasākumi jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja aprēķinos, ir 5 % no apgrozījuma. Šī starpība atbilst starpībai, kas sasniegta vispārējā kategorijā, ja nebūtu imports par dempinga cenām, tāpēc provizoriski tiek uzskatīta par pamatotu normu. Uz šī pamata tika aprēķināta līdzīga ražojuma cena, kas nerada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Cena, kas nerada kaitējumu, tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto 5 % peļņas normu.

(135)

Pēc tam tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu ar tāda līdzīga ražojuma kaitējumu neradošu vidējo svērto cenu, ko Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū.

(136)

Pēc tam šī salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās CIF importa vērtības. Visos gadījumos tika konstatēts, ka kaitējuma starpība bija lielāka par konstatētajām dempinga starpībām.

(137)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka antidempinga pagaidu maksājumi jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā, bet saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tie nevar būt lielāki par iepriekš aprēķināto zaudējumu starpību.

(138)

Šajā regulā norādītās atsevišķās antidempinga maksājumu likmes noteica, ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēta izmeklēšanas laikā. Līdz ar to šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās vienības. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav tieši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecas nodokļu likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(139)

Visas prasības piemērot šīs atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju attiecīgi grozīs regulu, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķā maksājuma likmēm.

(140)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu maksājumu likmes ir šādas:

(141)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka atzinumi par maksājumu piemērošanu šajā dokumentā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,