27.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1259/2005 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes (ĶTR) vīnskābes ar KN kodu 2918 12 00 importu.

(2)

Tiek atgādināts, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam (“pārskata periods”). Laikposms, par kuru izdarīti konstatējumi attiecībā uz cenu un mērķa cenu pārlieku lielu samazinājumu un kaitējuma novēršanu, ir minētais IP.

(3)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu noteikšanas par ĶTR izcelsmes vīnskābes importu dažas ieinteresētās personas rakstiski pauda savus komentārus.

(4)

Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas Komisija veica turpmākas pārbaudes, galvenokārt, lai pārbaudītu normālās vērtības noteikšanu, šādu uzņēmumu telpās:

ĶTR ražotāji eksportētāji:

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt ieviest galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt summas, kas bija nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem. Tāpat tām arī tika dots laiks, kurā tās pēc šīs izziņošanas varēja iesniegt savus komentārus.

(6)

Tika izskatīti personu mutiskie un rakstiskie komentāri, un, ja vajadzīgs, konstatējumi tika attiecīgi laboti.

(7)

Attiecīgais ražojums ir vīnskābe, kas šobrīd KN klasifikācijā ietilpst ar kodu 2918 12 00. Attiecīgo ražojumu izmanto vīnā, dzērienu un pārtikas piedevās, kā nedegošu vielu ģipsī un daudzos citos izstrādājumos. To var iegūt vai nu no vīna ražošanas blakusproduktiem, kā to dara visi Kopienas ražotāji, vai ķīmiskas sintēzes ceļā no petroķīmiskiem savienojumiem, kā to dara visi ĶTR ražotāji eksportētāji.

(8)

Divi importētāji apgalvoja, ka būtu jānošķir pārtikas un farmaceitiskā vīnskābe, tas ir, dabīgā vīnskābe, ko ražo Kopienas ražošanas nozarē, no sintētiskās tehniskās (nepārtikas) vīnskābes. Tie arī apgalvoja, ka šai pēdējai vīnskābei procedūra nav piemērojama, jo, pretēji Kopienas ražošanas nozarē ražotajai vīnskābei, tehnisko vīnskābi nevar izmantot pārtikā.

(9)

Viens importētājs arī atzīmēja, ka Kopienas ražošanas nozarē ražotā vīnskābe un no ĶTR ievestā vīnskābe ir radusies pilnīgi atšķirīgos ražošanas procesos un ka vīna ražošanai var izmantot tikai dabīgo vīnskābi. Šis importētājs arī apgalvoja, ka konkrētais tā ievestais vīnskābes veids ir pielāgots viena konkrēta lietotāja vajadzībām un citi to nevar izmantot. Tamdēļ šis importētājs uzskatīja, ka šis vīnskābes veids un Kopienas ražošanas nozarē ražotā vīnskābe nav līdzīgi ražojumi.

(10)

Lai gan atzīstams, ka pastāv dažādi vīnskābes veidi, kas nav vienlīdz piemēroti dažādai lietošanai, izmeklēšana apliecināja, ka visiem šiem vīnskābes veidiem ir kopīgas vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības. Attiecībā uz piemērojumu – vīna ražošanā, kas ir apmēram 25 % tirgus, var izmantot tikai dabīgo vīnskābi. Tomēr atlikušajiem 75 % tirgus, kur ietilpst daži pārtikai paredzēti ražojumi, var izmantot gan dabīgo, gan sintētisko vīnskābi, un tādējādi tās konkurē. Būtu arī jāatzīmē, ka līdzīga ražojuma definēšanai paši ražošanas procesi nav svarīgi.

(11)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti citi komentāri, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 11. līdz 13. apsvērums.

(12)

Tā kā no ieinteresētajām personām nav saņemti nekādi komentāri par tirgus ekonomikas režīma piemērošanu, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 14.–17. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(13)

Pēc pagaidu izziņošanas netika saņemti nekādi komentāri par normālās vērtības noteikšanas metodi. Tādējādi tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 18.–34. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(14)

Tā kā nav saņemti nekādi komentāri par eksporta cenām, tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 35. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(15)

Tā kā nav saņemti nekādi komentāri par normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu, tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 36.–37. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(16)

Divi ražotāji eksportētāji iesniedza prasības saistībā ar detalizētiem aprēķiniem, lai noteiktu konstatēto pagaidu dempinga starpības līmeni. Šie komentāri tika izskatīti, ņemot vērā pārskatītos datus, kas iegūti pārbaudes apmeklējumos, kā norādīts šīs regulas 4. apsvērumā. Tika labotas arī dažas kļūdas aprēķinos.

(17)

Tādējādi galīgās vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(18)

Pēc pagaidu izziņošanas netika saņemti nekādi komentāri par metodi, kā aprēķina dempinga starpību visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ tiek galīgi apstiprināts pagaidu valsts mēroga dempinga līmenis 34,9 % no CIF cenas uz Kopienas robežas.

(19)

Tā kā netika saņemti nekādi komentāri par Kopienas produkciju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 43.–44. apsvērums.

(20)

Viens importētājs apgalvoja, ka daži Kopienas ražotāji, kas bija sākotnējie prasītāji, ir pārtraukuši ražošanu, un lūdza Komisiju pārliecināties, vai izmeklēšanai joprojām ir pietiekams atbalsts saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu.

(21)

Šajā jautājumā izmeklēšana apliecināja, ka prasītāju atbalstošie ražotāji pārstāv vairāk nekā 95 % no aprēķinātā Kopienas produkcijas apjoma IP laikā. Tādēļ pamatregulas 5. panta 4. punkta prasības ir izpildītas.

(22)

Tā kā nav saņemti nekādi citi komentāri par Kopienas ražošanas nozares definīciju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 45. apsvērums.

(23)

Tā kā nav saņemti nekādi komentāri par Kopienas patēriņu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 46. apsvērums.

(24)

Tā kā nav saņemti nekādi komentāri par importu no attiecīgās valsts, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 47.–52. apsvērums.

(25)

Viens importētājs/lietotājs un viens eksportētājs iebilda pret analīzi pagaidu regulā, pamatojoties uz to, ka daži EK ražotāji ir pārtraukuši ražošanu un tādēļ tos nebūtu jāņem vērā, novērtējot Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(26)

Būtu jāatzīmē, ka Komisijas veiktajā analīzē par pamatregulas 3. panta 5. punktā minētajiem faktoriem netika iekļauti nekādi dati no uzņēmumiem, kuri pārtraukuši ražošanu. Šie uzņēmumi pagaidu regulā minēti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai varētu interpretēt dažus kopējus rādītājus, piemēram, tirgus daļas vai kopējo ražošanas jaudu. Tas katrreiz skaidri paskaidrots tekstā par katru attiecīgo rādītāju, lai sniegtu pilnīgu un pareizu Kopienas ražošanas nozares stāvokļa novērtējumu. Tādēļ uzskatāms, ka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīze ir pilnīgā saskaņā ar pamatregulu.

(27)

Tā kā nav saņemti nekādi citi komentāri par Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 53.–82. apsvērums.

(28)

Viens eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražotājiem tirgū bijis dominējošs stāvoklis un ka imports no Ķīnas, kas bija tikai 11,5 % tirgus, nevar būt galvenais kaitējuma cēlonis.

(29)

Atkarībā no tā, vai izmanto EK Statistikas biroja vai Ķīnas statistikas datus, ĶTR eksporta tirgus daļa tiek lēsta no 11,5 % līdz 15,8 %. Pat vispiesardzīgāk novērtēto 11,5 % tirgus daļu nevar uzskatīt par neievērojamu, jo, kā minēts pagaidu regulā, kaitējumu acīmredzami nodarījis aizvien lielākais spiediens, ko radījis pieaugošais imports par cenām, kuras ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Ja tiek atklāts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi kaitējumu no importa par dempinga cenām, nevis kādu citu būtisku iemeslu dēļ, tad nav svarīgi, vai Kopienas ražošanas nozare ir bijusi dominējošā stāvoklī. Te būtu jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozare pārskata periodā nav spējusi izvairīties no ievērojamiem zaudējumiem, neskatoties uz tās lielo tirgus daļu. Tas ir pretrunā ar apgalvojumu, ka tā ir guvusi labumu no dominējošā stāvokļa. Turklāt arī imports no trešām valstīm ir ļāvis tirgū nodrošināt pietiekamu konkurenci.

(30)

Vēl kāds eksportētājs norādīja, ka jaunais ražošanas apjoms, ko tirgū ienesa divi nesen izveidoti EK ražotāji, bija nozīmīgāks nekā Ķīnas eksporta pieaugums, un tādēļ kaitējums radies pats no sevis. Tomēr jauno EK ražotāju cenas bija atbilstīgas parastajām cenām tirgū, un to saražotais apjoms bija mazāks nekā to uzņēmumu saražotais, kuri pārtrauca darbību. Šo iemeslu dēļ tikai to ienākšana tirgū, neņemot vērā Ķīnas eksportu, nevar izskaidrot cenu kritumu, kas notika paralēli lielākam Kopienas patēriņam.

(31)

Vēl kāds eksportētājs apgalvoja, ka kopējās lauksaimniecības politikas reglamentējošie noteikumi izkropļo normālus tirgus apstākļus EK ražotājiem un ka cēloņsakarības analīzē tas nav ņemts vērā. Lai gan šis apgalvojums tika izdarīts ļoti plašā līmenī, būtu jāatzīmē, ka kopējā lauksaimniecības politika neregulē pašu vīnskābes cenu, tikai nosaka minimālās cenas dažām vīnskābes ražošanas sastāvdaļām un alkohola pārdošanas cenu. Kā norādīts pagaidu regulas 89. apsvērumā, šie regulējošie parametri visā attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgi un tamdēļ tie nevar būt par pamatu Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktinājumam. Tie neapstrīd to, ka imports no Ķīnas notiek par dempinga cenām un rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(32)

Tā kā nav saņemti citi komentāri par cēloņsakarību, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 83.–95. apsvērums.

(33)

Kāds lietotājs ģipša ražošanas nozarē apgalvoja, ka pagaidu regulā minētā vīnskābes proporcija ģipša ražošanas nozares izmaksās (mazāk nekā 2 %) ir pārāk zema. Tomēr šis skaitlis balstās uz šā paša uzņēmuma iesniegtajiem datiem. Saskaņā ar tiem pašiem datiem šī proporcija būtu mazliet augstāka, ja tā būtu rēķināta tikai tiem ražojumiem, kas satur vīnskābi. No otras puses, divas citas ģipša ražotāju grupas bija norādījušas daudz zemāku procentuālo daļu. Tas apliecina, ka pagaidu regulā izmantotos datus var uzskatīt par pamatotu aplēsi.

(34)

Turklāt tiek atgādināts, ka saskaņā ar EK Statistikas biroja datiem ģipša ražojumi, kuros vīnskābe tiek izmantota kā nedegoša viela, netiek pakļauti pārāk lielai konkurencei no ārpuskopienas piegādātājiem. Tādēļ tiek saglabāts pagaidu regulas secinājums, ka samērīgs antidempinga maksājums par šo izmaksu daļu nevarētu ievērojami ietekmēt šo lietotāju nozaru izmaksas un konkurētspēju.

(35)

Tas pats lietotājs arī apgalvoja, ka pasākumi varētu novest pie vīnskābes trūkuma – tā esot noticis jau iepriekš. Tomēr nav uzskatāms, ka antidempinga maksājumi ierosinātajā individuālajā līmenī, kas noteikti uzņēmumiem, kuri pārstāv apmēram divas trešdaļas visa ĶTR eksporta, noslēgtu EK tirgu piegādātājiem no ĶTR.

(36)

Kāds lietotājs no emulgatoru ražošanas nozares apgalvoja, ka tad, ja tiktu ieviesti pasākumi pret ĶTR izcelsmes vīnskābes importu, tiktu apdraudēta tā konkurētspēja. Šis lietotājs apgalvoja, ka tehnisku pārmaiņu dēļ emulgatori tiek aizvien vairāk pakļauti konkurencei no ārpuskopienas ražotājiem un ka izmaksu pieaugums pēc pasākumu ieviešanas ietekmētu tā konkurētspēju tirgū. Komisija centās pārbaudīt pasākumu iespējamo ietekmi uz šo lietotāju grupu, izmantojot skaitliskus datus. Tomēr tas nebija iespējams, jo netika saņemtas vērā ņemamas atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem un nebija nekādas sadarbības no šīs lietotāju grupas puses.

(37)

Tā kā netika saņemti nekādi citi apsvērumi par Kopienas interesēm, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 98.–114. apsvērums.

(38)

Pēc pagaidu konstatējumu izziņošanas Kopienas ražošanas nozares pārstāvji apgalvoja, ka aprēķinātā cena, kas nerada zaudējumus, ir pārāk zema šādu divu iemeslu dēļ:

(39)

Tā kā netika saņemti nekādi citi apsvērumi par kaitējuma novēršanas līmeni, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 115.–118. apsvērums.

(40)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī, jo visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem konstatētais kaitējuma apmērs bija augstāks par dempinga starpību.

(41)

Attiecībā uz pasākumu veidu Kopienas ražošanas nozares pārstāvji pieprasīja noteikt minimālo cenu, kas pamatota ar kaitējuma novēršanas līmeni. Tomēr sakarā ar to, ka galīgais antidempinga maksājums balstās uz konstatēto dempinga starpību, kā minēts iepriekšējā apsvērumā, tiek saglabāts galīgais antidempinga maksājums procentuālā nodokļa veidā.

(42)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likmes ir šādas:

(43)

Individuālās antidempinga maksājuma likmes uzņēmumiem šajā regulā noteiktas, ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kāds konstatēts izmeklēšanas laikā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tādējādi konkrētie minētie tiesību subjekti. Importētiem ražojumiem, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kā nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, un arī uzņēmumi, kuri saistīti ar šiem konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un tiem piemērojama maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(44)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) būtu tūlīt jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, sevišķi informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumu apjomiem iekšzemes tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Attiecīgā gadījumā tiks izdarīts attiecīgs grozījums regulā, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājuma likmēm.

(45)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma ieviešanu, atlikušo maksājuma likmi piemēro ne tikai tiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri neeksportēja IP laikā. Tomēr šie uzņēmumi ir aicināti, izpildot pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar minēto pantu, lai to stāvoklis tiktu izskatīts atsevišķi.

(46)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek uzskatīts par vajadzīgu atbilstīgi galīgā maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem, kuri ieviesti ar pagaidu regulu, t.i., Regulu (EK) Nr. 1259/2005. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, tiek atlīdzinātas nodrošinātās pagaidu summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apjomu.

(47)

Lai samazinātu noteikumu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi.

(48)

Dalībvalstu muitas iestādes uzrāda spēkā esošu faktūru, kas atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Importam, kam nav pievienota šāda faktūra, uzliek atlikušo antidempinga maksājumu, kuru piemēro visiem pārējiem eksportētājiem.

(49)

Turklāt Komisija uzraudzīs vīnskābes sāļu un esteru eksporta plūsmas un attiecīgo KN kodu. Ja ievērojami palielināsies kāda uzņēmuma, kas gūst labumu no zemākas individuālā maksājuma likmes, eksporta apjoms vai ja ievērojami palielināsies imports, kuru deklarē ar attiecīgo sāļu un esteru KN kodu, individuālie pasākumi varētu tikt uzskatīti par nepietiekamiem, lai novērstu konstatēto kaitējumu radošo dempingu. Tādā gadījumā, ja izpildīti visi vajadzīgie nosacījumi, Komisija var uzsākt starpposma pārskatu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Šajā pārskatā var, inter alia, izskatīt arī nepieciešamību atcelt individuālo maksājumu likmes un piemērot valsts mēroga maksājuma likmi,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B, office J-79 5/16

1049 Brussels/Belgium.