PIELIKUMS

ES atbalsts SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   APRAKSTS

Starptautiskā sabiedrība, jo īpaši Starptautiskajā konferencē par kodoldrošību “Vispārējas nostādnes nākotnei”, kas 2005. gada martā notika Londonā, ir atzinusi, ka vēl joprojām pastāv liels veiksmīgi veiktu kodolterorisma darbību risks. Starptautiskās sabiedrības reakcija ir bijusi nepārprotama, un tā ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nonākšanu noziedznieku un teroristu rokās.

Tikmēr SAEA pārbaudes joprojām ir neaizstājams līdzeklis, lai saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas pasākumiem veicinātu uzticību dalībvalstu starpā un sekmētu kodolmateriālu izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem.

Nesenu starptautisko notikumu rezultātā radies jauns un stiprināts tādu starptautisku juridisku instrumentu kopums, kas ir saistīti ar kodoldrošību un pārbaudi: Puses 2005. gada jūlijā pieņēma grozījumus CPPNM; 2005. gada septembrī atklāja parakstīšanai Konvenciju par kodolterorisma novēršanu; un 2004. gada aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1540, kurā izskatīti masu iznīcināšanas ieroču un nevalstisko dalībnieku jautājumi. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2001. gada Rezolūcijā 1373 visas valstis aicinātas, cik ātri vien iespējams, kļūt par līgumslēdzējam pusēm attiecīgām ar terorismu saistītām starptautiskām konvencijām un protokoliem.

Līdz šim 80 valstis ir uzņēmušās politiskas saistības, lai īstenotu Radioaktīvo avotu drošības kodeksu (1). Turklāt 2005. gadā Vispārējā konferencē un SAEA valdē pieņēma vairākas rezolūcijas un lēmumus, lai stiprinātu SAEA drošības pasākumu sistēmu (2).

Šo starptautisko instrumentu īstenošanu valstīs cita starpā var ievērojami sekmēt ar palīdzību, kas paredzēta SAEA Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam, kuru SAEA valde apstiprināja 2005. gada septembrī (3). Tas ir turpinājums 2003.–2005. gada darbības plānam aizsardzībai pret kodolterorismu (4). Jaunajā Kodoldrošības plānā ietvertas trīs darbības jomas: 1) vajadzību novērtējums, analīze un saskaņošana, 2) profilakse un 3) atklāšana un novēršana. Tajā iekļauta arī daļa, ko dēvē par “Kodoldrošības atbalsta darbības”, kurā izklāstītas darbības, ko sākotnēji identificēja kā tādas, kas veicinātu drošības un drošības pasākumu mērķu sasniegšanu, taču tās atzītas arī saistībā ar ieguldījumu kodoldrošības jomā.

Starptautiskie drošības pasākumi, ko īsteno SAEA, ir galvenie līdzekļi, lai pārbaudītu to, kā valstis ievēro konkrētās neizplatīšanas saistības un pienākumus. Ir ļoti svarīgi, lai būtu spēkā vajadzīgie valsts tiesību akti vispārējo drošības pasākumu nolīgumu ar SAEA īstenošanai, un, vajadzības gadījumā, Papildprotokols (5). Īstenošanai vajadzīgs, lai ikviena šādu nolīgumu Līgumslēdzēja valsts uzturētu efektīvu valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu (SSAC). SAEA valde 2005. gada septembrī lūdza, lai SAEA sekretariāts ar pieejamajiem resursiem palīdzētu izveidot un uzturēt šādas SSAC valstīm, kuru vispārējiem drošības nolīgumiem bija pievienoti mazo daudzumu protokoli, tostarp tām valstīm, kas nav aģentūras dalībvalstis.

Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam paredzēti līdzīgi mērķi dažiem elementiem ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Tie gan īstermiņā, gan ilgtermiņā paredz vispusīgu pieeju kodoldrošības jautājumiem, tostarp kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu regulatīvās kontroles, uzskaiti un aizsardzību, šos materiālus “no šūpuļa līdz kapam” izmantojot, uzglabājot un transportējot. Taču attiecībā uz gadījumiem, kad aizsardzība izrādās nepietiekama, ir jāparedz rezerves pasākumi, lai atklātu zādzību vai mēģinājumus slepus izvest materiālus pāri starptautiskām robežām un novērstu iespējamās ļaunprātīgās darbības, kas saistītas ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem.

SAEA drīz beigs īstenot Padomes Vienoto rīcību 2004/495/KĀDP un tā īsteno Padomes Vienoto rīcību 2005/574/KĀDP. Izmantojot ES iemaksas, SAEA ir uzsākusi nozīmīgas darbības, lai atbalstītu Kaukāza, Centrālāzijas, Dienvidaustrumeiropas un Balkānu reģiona, kā arī Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu Vidusjūras reģiona saņēmējvalstu centienus stiprināt kodoldrošību un īstenot starptautiskos drošības pasākumus šajās valstīs.

Atbalsts šādiem centieniem joprojām ir ļoti pieprasīts SAEA dalībvalstīs, kā arī valstīs, kas nav SAEA dalībvalstis. Valstis, kam ir tiesības saņemt atbalstu:

—	Dienvidaustrumeiropā: Turcija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija un Melnkalne, Moldovas Republika un bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija,

—	Centrālāzijas reģionā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna,

—	Kaukāza reģionā: Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija,

—	Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā: Izraēla, Jordānija, Libāna un Sīrijas Arābu Republika, kā arī

—	Āfrikā (6): Ir paredzēts, ka kopumā 20–25 Āfrikas valstis dažādos projektos saņems atbalstu kodoldrošības uzlabošanai. Vēl citas valstis var iesaistīt reģionāla mēroga mācību pasākumos.

Galīgo to Āfrikas valstu atlasi, kuras saņems pabalstu, veiks, pamatojoties uz vajadzību novērtēšanas fāzi, kuru veidos galvenajā mītnē izvērtējot novērtējuma misijas un jau esošo informāciju. Ikviena projekta atbalsta darbības koncentrēs uz tām reģiona valstīm, kurām ir lielākas aktivitātes ikvienā projekta jomā:

—	paredzēta fiziskas aizsardzības uzlabošana 4–6 no astoņām reģiona valstīm, kurās ir kodolreaktori; ir paredzēta radioaktīvo avotu drošības stiprināšana 5–7 no desmit valstīm, kurās izmanto un uzglabā riskam īpaši pakļautus radioaktīvos avotus,

—

atbalsta sniegšana, lai uzlabotu spējas atklāt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelegālu tirdzniecību, ir paredzēta 5–6 valstīs, kurās, pamatojoties uz SAEA rīcībā esošo informāciju, ir vislielākais nelegālas tirdzniecības risks, ņemot vērā kodolmateriālu un radioaktīvo avotu esamību valstī un tās kaimiņvalstīs,

—	novērtējuma pakalpojumu un atbalsta sniegšana saistībā ar radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošo infrastruktūru ir paredzēta divpadsmit valstīs, kurās ir visvairāk vajadzīgi uzlabojumi reglamentējošā infrastruktūrā. Tiesību aktu jomā ir paredzēts sniegt atbalstu sešās valstīs,

—	Āfrikā, atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem, pēc iespējas lielākam skaitam dalībnieku piedāvātu mācības reģionālā mērogā.

Lai noteiktu atbalsta prioritātes, sākotnēji to, vai vajadzētu uzlabot kodoldrošību, izvērtēs valstīs, kas apzinātas ES Vienotajā rīcībā. Šajā nolūkā atzītu ekspertu grupa novērtēs tās kodoldrošības sistēmas faktisko stāvokli, kura jau ir šajās valstīs, un sniegs ieteikumus par vajadzīgajiem uzlabojumiem. Ieteikumus ņems par pamatu, lai noteiktu turpmākos palīdzības pasākumus, kas aptvers faktisko stāvokli un vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz tādu ļaunprātīgu darbību profilaksi, atklāšanu un novēršanu, kas saistītas ar kodoliekārtām, kā arī ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem, tostarp materiāliem, kurus izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika. Veidos prioritātes, lai noteiktu valstis katram projektam, ko finansēs no budžeta, kurš pieejams ar ES atbalstu. Cilvēkresursu attīstīšanu īstenos kā daļu no SAEA izveidotās mācību programmas, kura lielā mērā ir balstīta uz reģionālu pieeju. Atkarībā no pieejamajiem finanšu resursiem atbalstīs ekspertu līdzdalību, kuri pārstāvēs pēc iespējas lielāku to valstu skaitu, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

Līdz ar to izvēlētajās valstīs īstenos projektus trīs jomās:

1.   Palīdzība tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā

Lielu daļu kodoldrošības tiesiskā pamata veido starptautiskie instrumenti un atzīti principi (līgumi, konvencijas, nolīgumi, normas, SAEA standarti, rīcības kodeksi un norādījumu dokumenti, ka arī rekomendācijas), ko īsteno valsts iestādes, lai kontrolētu kodolmateriālus un citus radioaktīvus avotus. Šis plašais normu klāsts (daudzas no normām izstrādātas SAEA aizbildnībā) veido pamatu, lai droši lietotu kodolmateriālus, citas radioaktīvas vielas vai ar tām saistītas iekārtas – gan tās, uz kurām attiecas lielas kodolprogrammas, gan tās, kurās veic tikai ierobežotus pasākumus saistībā ar kodolmateriāliem.

Veiksmīga kodoldrošības režīma nosacījums ir pienācīgu valsts tiesību aktu esamība un reglamentējoša kontroles infrastruktūra. Īstenošanas tiesību aktos valstij būtu jāparedz principu un vispārīgu noteikumu sistēma, kas dotu iespēju pilnvarotām valsts organizācijām pildīt vajadzīgās regulatīvās funkcijas un kura reglamentētu attiecīgajās reglamentētajās darbībās iesaistītās personas. Daudzās valstīs šādi tiesību akti ir nepiemēroti un reglamentējošās infrastruktūras vai nu nav, vai tā ir nepiemērota. Šādi trūkumi, kopā ar neefektīvu reglamentējošās kontroles infrastruktūru novājina globālās drošības režīmu. Tāpēc vajadzētu stiprināt vai izveidot pienācīgu valsts tiesību aktu un reglamentēšanas sistēmu un efektīvi piemērot attiecīgus pasākumus.

Radioaktīvos materiālus bieži izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika, piemēram, medicīnā vai rūpniecībā. Daži no šiem avotiem ir ļoti radioaktīvi un ietilpst 1.–3. kategorijā, kā tas ir paredzēts SAEA dokumentā “Radioaktīvo avotu klasifikācija”. Ja šie avoti netiek atbilstīgi kontrolēti un aizsargāti, tie var nonākt nepareizās rokās, un tos var izmantot ļaunprātīgām darbībām. Radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošai infrastruktūrai ir jābūt efektīvai un ir jādarbojas pareizi saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības kodeksu, saistītiem importa/eksporta norādījumiem un paraugprakses piemēriem.

Drošības pasākumu nolīgumu un Papildprotokolu noslēgšana ar SAEA ir efektīvs pasākums, kas veicina stingru valsts un starptautisko kodolmateriālu un ar tiem saistīto tehnoloģiju kontroli. Ir svarīgi, lai īstenošanas tiesību aktos valsts skaidri apzinātu ar kodoldrošību saistītās darbības, infrastruktūru, iekārtas un materiālus, kam piemēros drošības pasākumus. Turklāt valstīm, kas noslēgušas Papildprotokolu, ir jānodrošina īstenošanas tiesību aktu papildinājums, lai attiecīgai valstij dotu iespēju izpildīt saskaņā ar Papildprotokolu uzliktos papildu pienākumus. Jo īpaši būtu jāpārskata valsts tiesību akti, lai paplašinātu pienākumus un pilnvaras regulējošai struktūrai, kas norīkota īstenot un piemērot noslēgtos drošības pasākumu nolīgumus.

Kļūstot par CPPNM līgumslēdzējām pusēm, ratificējot grozījumu CPPNM un kļūstot par Kodolterorisma Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, valstis arī uzņemas saistības ar kodoldrošību saistītu starptautisko normu izpildē. Turklāt Apvienoto Nāciju Drošības Padomes Rezolūcija 1540 (2004) liek visām valstīm izveidot vietējās kontroles, tostarp izveidot piemērotu to materiālu kontroli, kas saistīti ar kodolieročiem.

Valstu saistības, kas ietvertas minētajos starptautiskajos instrumentos kodoldrošības jomā, ir radījušas stāvokli, ka salīdzina saistības, kas attiecas uz kodolmateriālu un kodoliekārtu, kā arī citu radioaktīvu avotu drošību. Šajās saistībās ietverti pasākumi, lai izveidotu radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošu infrastruktūru; uzskaites un kontroles sistēmu; fiziskas aizsardzības pasākumus; importa un eksporta kontroli, kā arī atzītu nelikumīgas darbības par kriminālnoziegumiem.

2.   Kodolmateriālu citu radioaktīvu materiālu drošības un kontroles stiprināšana

Materiāli, ko izmanto vai uzglabā kodoliekārtās un kodolmateriālu atrašanās vietās, ir atbilstīgi jāuzskaita un jāaizsargā, lai novērstu zādzību vai sabotāžu. Ar efektīvas reglamentējošas sistēmas palīdzību būtu jāidentificē elementi, kas jāievieš attiecīgi valsts līmenī un operatoru līmenī.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai spēcīgi, riskam pakļauti radioaktīvi avoti, ko izmanto ārpus kodolenerģētikas jomas, to izmantošanas vai uzglabāšanas procesā tiktu fiziski pasargāti no ļaunprātīgām darbībām, un, kad tie vairs nav vajadzīgi, tāpat kā radioaktīvie atkritumi tie būtu jādemontē un jāapglabā drošā glabātuvē.

Visām valstīm, kuras ir noslēgušas vispārējus drošības pasākumu nolīgumus, ir jāizveido un jāuztur SSAC, uz ko attiecas drošības pasākumi. Tomēr SAEA lēš, ka daudzās SAEA dalībvalstīs, kas ir šādu nolīgumu līgumslēdzējas puses, šādas sistēmas trūkst vai tās ir nepiemērotas. Šāds stāvoklis īpaši raksturīgs apmēram 120 valstīs, kuras nelieto kodoliekārtas.

3.   Valstu spēju stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nesankcionētu saņemšanu, sagādi, izmantošanu, pārvešanu vai apglabāšanu neatkarīgi no tā, vai to veic ar nodomu vai bez tā un vai tā ietver starptautisku robežu šķērsošanu vai nē.

Teroristu izgatavotas neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīces vai radiācijas izplatīšanas ierīces nav iespējams izgatavot bez materiāliem, kas iegūti nelikumīgas tirdzniecības ceļā. Turklāt ar nelikumīgas tirdzniecības palīdzību var iegūt arī attiecīgas iekārtas un tehnoloģijas, lai ražotu bīstamus materiālus, ko izmanto neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīču izgatavošanai. Var uzskatīt, ka ir vajadzīga materiālu vai tehnoloģiju aprite pāri valstu robežām, lai materiāli sasniegtu savu galamērķi. Lai apkarotu radioaktīvu materiālu nelikumīgu tirdzniecību, valstīm tādējādi vajag ieviest reglamentējošas sistēmas, kā arī tehnoloģiskas sistēmas (tostarp lietotājiem draudzīgus instrumentus), un padarīt procedūras un informāciju pieejamu robežpunktos, lai palīdzētu atklāt mēģinājumus slepeni izvest radioaktīvus materiālus (tostarp skaldāmos radioaktīvos materiālus) vai bīstamu iekārtu un tehnoloģiju nelikumīgas tirdzniecības mēģinājumus.

Tāpat ir vajadzīgi iedarbīgi pasākumi, lai novērstu šādas darbības, kā arī jebkādu radioaktīvu materiālu nelikumīgu iegūšanu. Tiesību aizsardzības iestāžu (muitas, policijas, utt.) personāls bieži vien nav apmācīts rīkoties ar uztveršanas iekārtām, un tādējādi tas var nepazīt apdraudētās iekārtas un tehnoloģijas. Tādēļ būtiskas ir šo darbinieku mācības, lai veiksmīgi noritētu to pasākumu īstenošana, kuri ieviesti radioaktīvu materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanai. Dažādu kategoriju darbiniekiem būtu jānodrošina atšķirīgas mācības gan par uztveršanas instrumentu lietošanu, gan par šo instrumentu sniegtās informācijas izpratni, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu par turpmākiem pasākumiem.

Atbalsts šajā jomā ir ļoti vajadzīgs, jo radusies lielāka izpratne par iespējamajiem draudiem, kā arī iekārtu un metodoloģijas pieejamību, lai uzlabotu robežu uzraudzības spējas.

2.   MĒRĶI

Vispārējais mērķis: nostiprināt kodoldrošību izraudzītajās valstīs.

2.1.   Novērtēšanas fāze: Starptautisko kodoldrošības misiju finansēšana

Novērtēšanu veiks SAEA, lai noteiktu vajadzības, kas saistītas ar kodoldrošības nostiprināšanu katrā no iesaistītajām valstīm, kurās novērtēšana nav pabeigta. Citās iesaistītajās valstīs atjauninās agrāk veiktu novērtēšanu. Vajadzības gadījumā novērtēšana aptvers kodolenerģētikas un citu jomu fizisko aizsardzību, esošos pasākumus kodolmateriālu nelegālas tirdzniecības apkarošanā, kā arī vajadzīgo tiesību un reglamentējošo infrastruktūru. Kopējos novērtēšanas rezultātus izmantos, lai izvēlētos valstis, kurās īstenos projektus.

Minētie projekti palīdzēs:

—

katrā valstī veikt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzības stāvokļa novērtēšanu, kā arī citu kodolierīču vai kodolpētīšanas iekārtu kompleksu vai šādu materiālu izmantošanas vai uzglabāšanas vietas aizsardzības novērtēšanu. Apzināt tās iekārtas un vietas, kur atrodas šādi materiāli un kuras izvēlēsies, lai tur veiktu turpmākus uzlabojumus un atbalsta pasākumus,

—

katrā valstī novērtēt vajadzību uzlabot radioaktīvo avotu drošību. Apzināt tās nepilnības un neatbilstības starptautiskajiem standartiem un Rīcības kodeksam, kuru novēršanai nepieciešami reglamentējošās infrastruktūras uzlabojumi, un noteikt vajadzību nodrošināt papildu aizsardzību spēcīgiem, riskam pakļautiem avotiem. Novērtējuma gaitā noteikt arī īpašās ierīces, kas vajadzīgas aizsardzības nodrošināšanai,

—	katrā valstī novērtēt pašreizējās spējas cīnīties ar nelikumīgu tirdzniecību un apzināt vajadzību pēc nepieciešamiem uzlabojumiem.

—	katrā valstī novērtēt SSAC stāvokli un noteikt to, vai vajadzīgi uzlabojumi.

2.2.   Konkrētu darbību īstenošana, kas novērtēšanas fāzē definētas kā prioritāras

1. projekts:

Palīdzība tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā

Projekta mērķis:

—	stiprināt ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem saistītu valsts tiesisko un reglamentējošo infrastruktūru, ņemot vērā attiecīgus starptautiskus instrumentus un atzītus principus kodoldrošības jomā, kā arī esošo sinerģiju ar valsts radiācijas drošības sistēmām,

—	stiprināt valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu drošības kontroles nolīgumus un Papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar aģentūru,

—	stiprināt valsts radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošo infrastruktūru.

Projekta rezultāti:

—	vispusīgu, saskaņotu un efektīvu valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana, lai sekmētu saskaņotākas, stiprākas un vispārīgākas kodoldrošības sistēmas izveidi,

—	to valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana (attiecīgajā valsts valodā), kas vajadzīgi, lai dotu valstij iespēju izpildīt saskaņā ar aģentūras drošības pasākumu nolīgumiem un Papildprotokoliem uzliktās saistības,

—

attiecīgās valsts radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošās infrastruktūras izveidošana/uzlabošana, izmantojot radiācijas un radioaktīvo avotu drošības noteikumus, infrastruktūras izvērtēšanas mehānismu (RaSSIA), konsultāciju pakalpojumus, ierīces un mācības saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības rīcības kodeksa pamatnostādnes un paraugprakses piemērus.

2. projekts:

Kodolmateriālu citu radioaktīvu materiālu drošības un kontroles stiprināšana

Projekta mērķis:

—	stiprināt kodolmateriālu un citu kodolenerģētikas jomā izmantoto radioaktīvu materiālu fizisko aizsardzību izvēlētajās valstīs,

—	stiprināt ārpus kodolenerģētikas jomas izmantoto radioaktīvo materiālu fizisko aizsardzību un kontroli izvēlētajās valstīs, un

—	stiprināt valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas, lai īstenotu drošības kontroles nolīgumus un Papildprotokolus, tostarp valstīs ar “mazu daudzumu protokoliem”.

Projekta rezultāti:

—	atjaunināta kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzība izraudzītajās kodoliekārtās un vietās,

—	aizsargāti vai vajadzības gadījumā demontēti un uz drošu glabātuvi pārvietoti ārpus kodolenerģētikas jomas izmantotie riskam pakļauti radioaktīvi avoti izvēlētajās valstīs,

—	ar fizisko aizsardzību saistītās valsts reglamentējošās infrastruktūras uzlabošana ar ekspertu palīdzību,

—	efektīvu valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu izveidošana un uzturēšana, lai varētu īstenot drošības kontroles nolīgumus un Papildprotokolus, tostarp valstīs ar “mazu daudzumu protokoliem”,

—	personāla mācības valstīs, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

3. projekts:

Valstu spēju stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Projekta mērķis:

—	stiprināt valsts spējas kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanā un novēršanā izvēlētajās valstīs.

Projekta rezultāti:

—

pilnīgākas informācijas par kodolmateriālu nelikumīgu tirdzniecību nodrošināšana un analīze, izmantojot gan publiskus avotus, gan valstu oficiālos informācijas avotus, lai uzlabotu zināšanas par šādu nelikumīgu tirdzniecību un ar to saistītiem apstākļiem. Šāda informācija atvieglos dažādu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai paredzēto pasākumu prioritātes noteikšanu,

—	valsts programmu izveidošana ar ekspertu palīdzību, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību un uzlabotu radioaktīvo materiālu, bīstama kodolaprīkojuma un kodoltehnoloģiju pārrobežu kustības kontroles valsts koordināciju izvēlētajās valstīs,

—	robežu uzraudzības ierīču uzlabošana izvēlētajos robežpunktos,

—	tiesību sargājošo iestāžu darbinieku mācības valstīs, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

3.   ĪSTENOŠANAS LAIKS

Novērtēšanu veiks trīs mēnešos pēc ieguldījumu nolīguma starp Komisiju un SAEA stāšanās spēkā. Turpmākajos 12 mēnešos paralēli īstenos trīs projektus.

Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 15 mēneši.

4.   SAŅĒMĒJI

Saņēmēji ir valstis, kurās veiks novērtēšanu un īstenos turpmākos projektus. To iestādēm sniegs palīdzību, lai noteiktu vājos punktus, un tām sniegs atbalstu, lai rastu risinājumu un palielinātu drošību. Kritērijus, ko izmanto, izvēloties valstis projektiem, definē, saņēmējus galīgi izvēlas un vajadzības, kas jāapmierina izvēlētajās valstīs, apzinās, organizācijai, kurai tiks uzticēta projektu īstenošana, un prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP, savstarpēji apspriežoties un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju kompetentajā Padomes darba grupā. Šie lēmumi vajadzības gadījumā pamatojas uz priekšlikumiem, ar ko nāk klajā organizācija, kurai tiks uzticēta projektu īstenošana, atbilstīgi šīs vienotās rīcības 2. panta 1. punktam.

5.   ORGANIZĀCIJA, KURAI TIKS UZTICĒTA PROJEKTU ĪSTENOŠANA

Projektu īstenošana tiks uzticēta SAEA. Starptautiskās kodoldrošības misijas veiks SAEA un dalībvalstu eksperti saskaņā ar SAEA misiju darbības standartmodeli. Trīs projektu īstenošanu veiks tieši SAEA darbinieki, SAEA dalībvalstu izvēlēti eksperti vai darbuzņēmēji. Ja projektu īstenošanu uztic apakšuzņēmējiem, jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu nodrošināšana, ko SAEA veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, notiek saskaņā ar SAEA spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, kā paredzēts Eiropas Kopienas ieguldījumu nolīgumā, kas noslēgts ar SAEA.

6.   TREŠO PERSONU DALĪBNIEKI

Šos projektus 100 % apjomā finansē šī vienotā rīcība. SAEA dalībvalstu ekspertus var uzskatīt par trešo personu dalībniekiem. Viņi strādās saskaņā ar SAEA ekspertu darbības standartnoteikumiem.

7.   ĪPAŠI NOSACĪJUMI SAISTĪBĀ AR LĪGUMIEM UN IEPIRKUMIEM

Dažos gadījumos, lai uzlabotu to kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu, piemēram, radioaktīvu avotu drošības pasākumus, ko sākotnēji piegādāja Krievijas Federācija, preču, darba un pakalpojumu iepirkuma līgumus varētu piedāvāt Krievijas Federācijas piegādātājiem, kuri pārzina Krievijas tehnoloģiju.

8.   VAJADZĪGO LĪDZEKĻU APLĒSE

Ar ES ieguldījumu finansēs trīs projektu novērtēšanu un īstenošanu, kā aprakstīts 2.2. punktā. Paredzētās izmaksas ir šādas:

Kodoldrošības novērtēšana, tostarp misijas	EUR 140 000
1. projekts	EUR 1 200 000
2. projekts	EUR 3 070 000
3. projekts	EUR 2 385 000

Papildus ir paredzēta rezerve neparedzētiem izdevumiem 3 % apjomā no kompensējamiem izdevumiem (ar kopējo summu EUR 200 000).

9.   FINANŠU BĀZES SUMMA PROJEKTA IZMAKSU SEGŠANAI

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 6 995 000.

---

(1)  GOV/2003/49-GC(47)/9. Arī dokumentā: “Pasākumi, lai stiprinātu starptautisku sadarbību kodoldrošības, radiācijas un transporta drošības vadībā un atkritumu pārstrādes apsaimniekošanā: tādas efektīvas un ilgtspējīgas valsts reglamentējošas infrastruktūras veicināšana, ar ko kontrolēt radiācijas avotus” (GOV/2004/52-GC(48)/15) – šajā dokumentā ir daļas, kas ir būtiskas SAEA un ES sadarbībai saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Šīs darbības ir atspoguļotas arī “Kodoldrošības atbalsta darbības” SAEA Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam.

(2)  Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valde 2005. gada septembrī nolēma, ka, lai stiprinātu drošības pasākumu sistēmu, tā dēvēto “mazo daudzumu protokolu” (SQP) Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) drošības pasākumu nolīgumos vajadzētu saglabāt kā aģentūras drošības pasākumu daļu, uz to attiektos grozījumi standarta tekstā un izmaiņas SQP kritērijos; 2005. gadā SAEA Vispārējā konferencē pieņēma rezolūciju, kurā inter alia norādīja, ka gadījumā, ja tā ir valsts ar vispārējo drošības pasākumu nolīgumu, ko papildina spēkā esošs Papildu protokols, šie pasākumi atspoguļo palielinātu pārbaudes standartu šai valstij.

(3)  GOV/2005/50-GC(49)/17.

(4)  GOV/2002/10.

(5)  Skatīt SAEA publicēto Aģentūras Rīcības plānu drošības pasākumu nolīgumu un papildprotokola noslēgšanas veicināšanai.

(6)  Alžīrija, Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundija, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrika, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo (Brazavilla), Kongo Demokrātiskā Republika, Lesoto, Libērija, Lībijas Arābu Džamahīrija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Maroka, Mauritānija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Seišelu salas, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Svazilenda, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Tunisija, Uganda, Zaļā Raga salas, Zambija, Ziloņkaula Krasts, Zimbabve.