1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

1. pielikums –

2. pielikums –

3. pielikums –

4. pielikums –

5. pielikums –

6. pielikums –

7. pielikums –

1. papildinājums –

2. papildinājums –

8. pielikums –

9. pielikums –

1.1.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem vieglajam (pasažieru) autotransportam un tā piekabēm;

1.2.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem autotransportam ar ātruma ierobežojumu līdz 80 km/h;

1.3.

Divriteņu un motociklu riepām;

1.4.

Riepām, kas ražotas bez ātruma un/vai kravas marķējuma zīmēm;

1.5.

Riepām, kas ražotas bez riepu apstiprinājuma un bez “E” vai “e” zīmes.

2.1.

“Pneimatisko riepu ar atjaunotiem protektoriem diapazons” – attiecas uz 4.1.4. punktā aprakstīto pneimatisko riepu ar atjaunotiem protektoriem diapazonu.

2.2.

Termins pneimatisko riepu “struktūra” apzīmē riepas karkasa tehniskās īpašības. Ir šādi turpmāk minētie struktūras veidi.

2.2.1.

Termins “diagonālās” jeb “slīpās šķiedras” apzīmē pneimatisko riepu struktūru, kurā šķiedru stieples ir izvietotas par 90o mazākos šķērsleņķos attiecībā pret šķiedru stieples centru.

2.2.2.

Termins “slīpās siksnas” riepa apzīmē pneimatisko riepu diagonālā (slīpās šķiedras) tipa struktūru, kurā karkasu balsta siksna, kas sastāv no diviem vai vairākiem nestaipīga saites materiāla slāņiem, izvietotiem karkasa leņķiem tuvos šķērsleņķos.

2.2.3.

Termins “radiālās” apzīmē pneimatisko riepu struktūru, kurā kordi ir izvietoti 90o šķērsleņķos attiecībā pret šķiedru stieples centru, un kuras karkasu satur nestaipīga perimetra siksna.

2.3.

“Lietošanas kategorijas”

2.3.1.

Parastas riepas ir riepas, kas paredzētas tikai lietošanai uz parastiem ceļiem.

2.3.2.

Īpašās riepas ir riepas, kas paredzētas lietošanai dažādos apstākļos, gan uz parastiem ceļiem, gan ārpus ceļiem un/vai pie ierobežota ātruma.

2.3.3.

Sniega riepas ir riepas, kuru protektoru raksts vai arī protektoru raksts un struktūra ir īpaši paredzēti labākai darbībai dubļos un svaigā vai kūstošā sniegā nekā parastajām riepām. Sniega riepu protektoru rakstā parasti ir rievojums un cieti pamata elementi ar lielākām atstarpēm nekā parastajām riepām.

2.4.

Ar terminu “bortu stieple” apzīmē pneimatisko riepu daļu, kuras forma un struktūra ir pieguļoša riteņa lokam un piesaista pie tā riepu.

2.5.

Ar terminu “kords” apzīmē vielu kopumu, kas veido šķiedru bortu stieples pneimatiskajās riepās.

2.6.

Ar terminu “šķiedra” apzīmē paralēli klātu korda slāni.

2.7.

Termins “siksna” attiecas uz radiālajām jeb slīpo kordu riepām, un ar to tiek apzīmēts viena vai vairāku materiālu slānis, vai slāņi zem protektora virsmas, kas izvietoti protektora centra līnijas virzienā, lai ierobežotu karkasa perimetrālo virzienu.

2.8.

Termins “brekers” attiecas uz diagonālo šķiedru riepām un ar to tiek apzīmēts šķiedru slānis starp riepas karkasu un protektoru.

2.9.

Termins “aizsargbrekers” attiecas uz radiālo šķiedru riepām un ar to tiek apzīmēts iespējamais vidējais slānis starp protektoru un siksnu, kas paredzēts siksnas bojājumu mazināšanai.

2.10.

Ar terminu “Chafer” apzīmē kordu daļas materiālu, kas pasargā riepas karkasu no berzes vai nobrāzumiem pret riteņa loku.

2.11.

Ar terminu “karkass” apzīmē to pneimatisko riepu sānu struktūras daļu, kas, atrodoties līdzās ārējais riepas “gumijai” un protektoriem, pie piepūstas riepas atbalsta kravas smagumu.

2.12.

Ar terminu “protektors” apzīmē pneimatiskās riepas daļu, kas ir paredzēta saskarei ar ceļa virsmu, pasargājot riepas karkasu no mehāniskiem bojājumiem un uzlabojot saķeri ar ceļa virsmu.

2.13.

Ar terminu “riepas sāni” apzīmē pneimatisko riepu daļas starp protektoru un riepas daļu, ko pārklāj riteņa loka atloks.

2.14.

Ar terminu “riepas apakšdaļa” apzīmē to riepas daļu, kas atrodas starp riepas maksimālā profila platuma vietu un vietu, ko nosedz riepas riteņa loka mala.

2.15.

Ar terminu “protektora rieva” apzīmē attālumu starp protektora raksta blakusesošajiem izciļņiem.

2.16.

Ar terminu “profila platums” apzīmē lineāro attālumu starp piepūstas pneimatiskās riepas sānu ārējām virsmām, ievietotām īpašā mērīšanas ietvarā, taču neskaitot riepas marķējuma, dekorējumu vai aizsargjoslu izciļņus.

2.17.

Ar terminu “kopējais platums” apzīmē lineāro attālumu starp piepūstas pneimatiskās riepas sienu ārējām virsmām, ievietotām īpašā mērīšanas ietvarā, ieskaitot riepas marķējuma, dekorējumu vai aizsargjoslu izciļņus.

2.18.

Ar terminu “profila augstums” apzīmē attālumu, kas atbilst pusei no starpības starp riepas ārējo diametru un riteņa loka nominālo diametru.

2.19.

Ar terminu “nominālais ārējās virsmas koeficients” apzīmē simtkārtīgi palielinātu vienas riepas nominālā profila augstuma mērījuma skaitļa dalījumu ar nominālā profila platuma mērījuma skaitli.

2.20.

Ar terminu “ārējais diametrs” apzīmē piepūstas riepas ar atjaunotu protektoru kopējo diametru.

2.21.

Ar terminu “riepas izmēra apzīmējums” apzīmē zīmi uz riepas, kas norāda sekojošo.

2.21.1.

Nominālais profila platums. Šis mērījums tiek norādīts milimetros, izņemot riepām, kuru mērījumu apzīmējumi ir norādīti šo noteikumu 5. pielikuma tabulas pirmajā stabiņā.

2.21.2.

Nominālais ārējās virsmas koeficients, izņemot riepām, kuru izmēri norādīti šo noteikumu 5. pielikuma tabulas pirmajā stabiņā.

2.21.3.

Standarta “d” skaitlis (“d” simbola), kas norāda nominālo riteņa loka diametru un atbilst noteiktiem kodiem (ja skaitlis ir zemāks par 100) vai milimetriem (ja skaitlis ir virs 100). Riepu apzīmējumos var tikt norādīti abiem mērījumu veidiem atbilstošie skaitļi.

2.21.3.1.

“d” simboliem atbilstošos skaitļus še turpmāk norāda milimetros.

2.22.

Ar terminu “nominālais riteņa loka diametrs (d)” apzīmē riteņa loka diametru, uz kura paredzēta riteņa montāža.

2.23.

Ar terminu “riteņa loks” apzīmē riepas un tās kameras vai arī bezkameras riepas balstu, uz kura tiek uzliktas riepas bortu stieples.

2.24.

Ar terminu “izmēra riteņa loks” apzīmē riteņa loku, kas vienā vai vairākos Starptautiskajos riepu standartu avotos ir minēts kā “measuring rim width” (mērījumu riteņa loka platums) vai “design rim width” (modeļa riteņa loka platums) un paredzēts noteiktam riepu lielumam.

2.25.

Ar terminu “testa riteņa loks” apzīmē jebkuru riteņa loku, kas paredzēts vai ieteikts, vai arī apstiprināts kādā no Starptautisko riepu standartu avotiem kā atbilstoša attiecīgā lieluma un tipa riepām.

2.26.

Termins “Starptautiskais riepu standarts” ietver jebkuru no sekojošajiem standarta dokumentiem.

Riepu standartu rādītājus var iegūt no šādiem avotiem.

2.27.

Ar terminu “šķēlēšana” apzīmē gumijas daļu pakāpenisku atdalīšanu no protektora.

2.28.

Ar terminu “korda atdalīšana” apzīmē korda atdalīšanu no to gumijas apvalka.

2.29.

Ar terminu “šķiedru atdalīšana” apzīmē blakusesošo šķiedru sadalīšanu.

2.30.

Ar terminu “protektora atdalīšana” apzīmē protektora atdalīšanu no karkasa.

2.31.

Ar terminu “servisa apraksts” apzīmē īpašā kravas indeksu un ātruma simbolu kombināciju uz riepas.

2.32.

Ar terminu “kravnesības indekss” apzīmē ciparu kodu, kas norāda kravas smagumu, ko riepa spēj nest pie ātruma, kas atbilst attiecīgajam ātruma simbolam, un ražotāja noteiktajiem apstākļiem. Uz pneimatiskās riepas var būt norādīti vairāki kravas indeksi, kas attiecas uz tās kravnesību pie vienkāršas vai dubultas uzbūves, vai arī norāda uz alternatīvu kravnesības rādītāju (unikālo punktu), kurā nav pieļaujamas kravas smaguma izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 2.35. punktu un 8. pielikumu.

Kravas indeksu un attiecīgo kravu saraksts ir norādīts šo noteikumu 4. pielikumā.

2.33.

Ar “ātruma simbolu” tiek apzīmēts:

2.33.1.

Burts, kas norāda ātrumu, kuram atbilst uz riepas norādītais kravas indekss.

2.33.2.

Ātruma simboli un attiecīgie ātrumi ir norādīti sekojošajā tabulā:

2.34.

Ar terminu “unikālais punkts” apzīmē papildus rādītāju, kuru pievieno parastajiem rādītāju apzīmējumiem uz riepas, taču tas netiek izmantots kravnesības izmaiņu aprēķinos, kā noteikts šo noteikumu 2.35. punktā un 8. pielikumā.

2.35.

Ar terminu “kravnesības izmaiņas atkarībā no ātruma” apzīmē alternatīvu riepas kravnesību pie ātruma, kas atšķiras no atbilstošā ātruma simbolam parastos apstākļos. Pieļaujamās izmaiņas ir norādītas šo noteikumu 8. pielikuma tabulā.

2.36.

Ar terminu “protektoru atjaunošanas ražotne” apzīmē vienu vai vairākus darbgaldus, uz kuriem tiek atjaunoti riepu protektori.

2.37.

“Protektora atjaunošana” ir termins, ko izmanto, runājot par lietotas riepas atjaunošanu, kas tiek veikta, nomainot nodilušos protektorus ar jauno materiālu. Tā var ietvert arī ārējo sānu atjaunošanu un pārklājuma šķiedru vai aizsargbrekera nomaiņu. Tas ietver sekojošas metodes.

2.37.1.

“Virsmas pārklāšana” – protektoru nomaiņa.

2.37.2.

“Pārklājuma atjaunošana” – protektoru maiņa un sānu daļēja pārklāšana ar jaunu materiālu.

2.37.3.

“Stieple pie stieples” – protektora maiņa un sānu atjaunošana, ieskaitot visu riepas apakšu vai tās daļas.

2.38.

“Korpuss” ir lietota riepa, ieskaitot karkasu un nolietotās protektora un sānu daļas.

2.39.

“Pulēšana” ir process, kurā no riepas pamata tiek noņemtas visas vecās materiāla daļas, lai sagatavotu virsu jauno materiālu uzklāšanai.

2.40.

“Remonts” ir labošanas darbi, kurus veic riepas korpusa bojājumu gadījumos.

2.41.

“Protektora materiāls” ir materiāls, kurš ir atbilstošs nolietoto protektoru nomainīšanai. Tam var būt dažādas formas, kā norādīts turpmāk.

2.41.1.

“Kamieļa mugura” (Camel-back) – noteikta garuma materiāla atgriezumi, presēti tādā veidā, lai sasniegtu nepieciešamo šķērsgriezuma profilu un pēc tam nekarsējot tiktu savienoti ar sagatavoto pamatu. Jaunais materiāls ir jāapstrādā.

2.41.2.

“Strēmeles savienojums” – protektora materiāla strēmele, kas tiek tiešā veidā presēta un savienota ar pamatu, izveidojot nepieciešamo šķērsgriezuma kontūru. Jaunais materiāls ir jāapstrādā.

2.41.3.

“Tiešais presējums” – protektora materiāls, kas tiek presēts, izveidojot nepieciešamo šķērsgriezuma profilu un piepresēts tiešā veidā uz sagatavotā pamata. Jaunais materiāls ir jāapstrādā.

2.41.4.

“Iepriekš apstrādātais” – iepriekš izveidots un apstrādāts protektors tiek savienots ar sagatavoto pamatu. Jaunais materiāls ir jāsasaista ar pamatu.

2.42.

“Sānu apšuvums” ir materiāls, ko izmanto riepas pamata sānu nosegšanai, izveidojot nepieciešamos marķējumus.

2.43.

“Blīves gumija” ir materiāls, ko izmanto kā sasaistošu slāni starp jauno protektora daļu un pamatu, kā arī nelielu bojājumu labošanai.

2.44.

“Cements” ir saistviela, kas piesaista jaunos materiālus pie virsmas pirms apstrādes procesa.

2.45.

“Apstrāde” ir termins, kuru lieto, lai raksturotu jaunā materiāla fizisko īpašību izmaiņas, kas kontrolētos apstākļos noteiktā laikā notiek karstuma vai spiediena ietekmē.

3.1.

Riepu ar atjaunotu protektoru marķējumu piemērs ir attēlots šo noteikumu 3. pielikumā.

3.2.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem uz abiem sāniem simetrisko riepu gadījumā un vismaz uz vieniem sāniem asimetrisko riepu gadījumā ir jānorāda sekojošais.

3.2.1.

Markas nosaukums vai preču zīme.

3.2.2.

Riepas izmēra apzīmējums, kā norādīts 2.21. punktā.

3.2.3.

Struktūras norādījums turpmāk minētajā formā:

3.2.3.1.

Uz diagonālajām (slīpās šķiedras) riepām; nekādu norādījumu vai burts “D” izvietots pret riteņa loka diametra marķējumu;

3.2.3.2.

Uz radiālajām riepām; burts “R” izvietots pret riteņa loka diametra marķējumu un pēc velēšanas papildus vārds “RADIAL”;

3.2.3.3.

Uz slīpo siksnu riepām; burts “B” izvietots pret riteņa loka diametra rādītāju un papildus vārdi “BIAS-BELTED”;

3.2.4.

Riepas īpašību apraksts, ietverot sekojošo:

3.2.4.1.

Norādi par riepu nominālo kravnesību kravnesības indeksa/-u formā, kas ir norādīti 2.32. punktā.

3.2.4.2.

Norādi par riepu nominālā ātruma rādītāju ātruma simbola formā, kā norādīts 2.33. punktā.

3.2.5.

Nepieciešamības gadījumā, vēl vienu alternatīvu īpašības apzīmējumu, unikālo punktu, kas ietver sekojošo.

3.2.5.1.

Norādi uz riepas kravnesību kravnesības indeksa formā, kā noteikts 2.32. punktā.

3.2.5.2.

Norādi uz ātruma rādītāju simbola formā, atbilstoši 2.33. punktā noteiktajam.

3.2.6.

Vārdu “TUBELESS” (bez kameras) gadījumā, ja riepa ir paredzēta lietošanai bez iekšējas kameras.

3.2.7.

Uzrakstu M+S, MS, M.S., vai arī M & S sniega riepu gadījumā.

3.2.8.

Riepu protektoru atjaunošanas datums turpmāk minētajā formā.

3.2.8.1.

Līdz 1999. gada 31. decembrim; vai nu tādā formā, kā norādīts 3.2.8.2. punktā, vai arī trīs ciparu kopas formā, no kuriem pirmie divi norāda uz gada nedēļu un trešais uz gadu ražošanas desmitgadē. Datuma kods var aptvert ražošanas posmu, sākot ar nedēļu, kas apzīmēta ar gada nedēļas skaitli, līdz un ieskaitot 3 nedēļas kopš norādītā laika. Piemēram, marķējums “253” var norādīt uz riepas protektora maiņu 1993. gada 25., 26., 27.vai 28. nedēļā.

Datuma kods var būt atzīmēts uz vieniem riepas sāniem.

3.2.8.2.

No 2000. gada 1. janvāra; četru ciparu kopas formā, no kuriem pirmie divi norāda uz nedēļu un pēdējie divi uz gadu, kad riepas protektori tika atjaunoti. Datuma kods var aptvert ražošanas posmu sākot ar nedēļu, kas apzīmēta ar gada nedēļas skaitli, līdz un ieskaitot 3 nedēļas kopš norādītā laika. Piemēram, marķējums “2503” var norādīt uz riepas protektora maiņu 2003. gada 25., 26., 27. vai 28. nedēļā.

Datuma kods var būt atzīmēts uz vieniem riepas sāniem.

3.2.9.

3.2.10.

Riepas spiediena indikators “PSI” indeksa formā ir pielietojams kravnesības/ātruma testu laikā, kā paskaidrots šo noteikumu 7. pielikuma 2. papildinājumā.

Šis norādījums var būt atzīmēts uz vieniem riepas sāniem.

3.2.11.

Termins “RETREAD” (protektoru atjaunošana) vai “REMOULD”(formas atjaunošana) (kopš 1999. gada 1. janvāra lieto tikai terminu “RETREAD”). Pēc protektoru atjaunotāja pieprasījuma var pievienot atbilstošu terminu citās valodās.

3.2.12.

Uzraksts “ET” vai “ML” vai “MPT” uz “īpašās nozīmes riepām” (7).

3.3.

Pirms apstiprināšanas tiek pārbaudīts, vai uz riepām ir pietiekami liela brīva vieta apstiprinājuma marķējuma izvietošanai, atbilstoši šo noteikumu 5.8. punktam un 2. pielikumam.

3.4.

Pēc apstiprināšanas šo noteikumu 5.8. punktā un 2. pielikumā norādītie marķējumi ir jāizvieto 3.3. punktā aprakstītajā brīvajā laukumā. Šo marķējumu var izvietot uz vieniem riepas sāniem.

3.5.

3.2. punktā aprakstītajam riepas marķējumam un 3.4. un 5.8. punktos aprakstītajam apstiprinājuma marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un iegravētam vai uzrakstītam ar noturīgu marķējumu uz riepas.

3.6.

Ja pēc riepu protektora atjaunošanas ražotāja norādījumu marķējums joprojām ir salasāms, tas ir uzskatāms par riepas protektoru atjaunotāja tehniskajiem norādījumiem. Gadījumā, ja šie norādījumi neatbilst riepas īpašībām pēc protektoru atjaunošanas, tie ir pilnībā jāizdzēš.

3.7.

Oriģinālais “E” vai “e” apstiprinājuma marķējums un apstiprinājuma numurs, kā arī jebkādi sekojošās riepu protektoru atjaunošanas ražotnes apstiprinājuma marķējumi un numuri, kas vairs neatbilst riepas īpašībām, ir pilnībā jāizdzēš.

4.1.

Riepu protektoru atjaunošanas ražotnes apstiprinājumu var sniegt tirdzniecības zīmes īpašnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apstiprinājumā ir jānorāda sekojošais.

4.1.1.

Riepu protektoru atjaunošanas ražotnes struktūras apraksts.

4.1.2.

Īss apraksts par kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina riepu protektoru atjaunošanas procedūru efektīvu pārbaudi, lai nodrošinātu šo noteikumu prasību izpildi.

4.1.3.

Firmas nosaukums un tirdzniecības zīmes, kas attiecas uz riepu protektoru atjaunošanu.

4.1.4.

Sekojoša informācija par riepu veidiem, kuriem paredzēts veikt protektoru atjaunošanu:

4.1.4.1.

Riepu izmēru diapazons;

4.1.4.2.

Riepu struktūra (diagonālās jeb slīpās šķiedras, slīpās siksnas vai radiālās);

4.1.4.3.

Riepu pielietojuma kategorija (normālās vai sniega riepas utt.);

4.1.4.4.

Protektoru atjaunošanas sistēma un jauno materiālu uzklāšanas metodes, saskaņā ar 2.37. un 2.41. punktiem;

4.1.4.5.

Riepu, kurām paredzēta protektoru atjaunošana, maksimālā ātruma simbols;

4.1.4.6.

Riepu, kurām paredzēta protektoru atjaunošana, maksimālās kravnesības indekss;

4.1.4.7.

Starptautiskais Riepu standarts, kura kritērijiem attiecīgās riepas atbilst.

5.1.

Saskaņā ar šo noteikumu prasībām, riepu protektoru atjaunošanas darbu veikšanai ir nepieciešams saņemt riepu protektoru atjaunošanas ražotnes apstiprinājumu no attiecīgām varas iestādēm. Iestādei, kas izsniedz apstiprinājumu, ir jāveic šajos noteikumos aprakstītie pasākumi, lai nodrošinātu riepu protektoru atjaunošanas ražotnes atbilstību noteikumu prasībām. Riepu protektoru atjaunošanas ražotnei ir pilnībā jāuzņemas atbildība par riepu ar atjaunotajiem protektoriem atbilstību šo noteikumu prasībām un attiecīgu darba kvalitāti parastos apstākļos.

5.2.

Papildus vispārpieņemto prasību izvirzīšanai riepu protektoru atjaunošanas ražotnes darba uzsākšanai, apstiprinājumu izsniedzošajai iestādei turklāt ir jāpārliecinās, ka procedūras, darbības, instrukcijas un specifikāciju dokumentācija, kuru sniedz izejvielu piegādātāji, ir iesniegta riepu protektoru atjaunošanas ražotnes darbiniekiem viegli uztveramā valodā.

5.3.

Apstiprinājumu izsniedzošajai iestādei ir jāpārliecinās, vai katrai protektoru atjaunošanas ražotnei sniegtā procedūras un darbības aprakstošā dokumentācija ietver pietiekamu informāciju par remontā izmantojamajiem materiāliem un veicamajiem procesiem, par bojājumu labošanas iespēju robežām vai pieļaujamo riepas karkasa apstrādes dziļumu, gan jau pastāvoša bojājuma, gan pie tāda, kas radies riepas sagatavošanas procesā.

5.4.

Pirms apstiprinājuma izsniegšanas attiecīgajai varas iestādei ir jāpārliecinās par atjaunoto riepu protektoru atbilstību šiem noteikumiem, kā arī par 6.5. un 6.6. punktos aprakstīto testu veiksmīgu izpildi ar vismaz 5 un ne vairāk kā 20 attiecīgās ražotnes atjaunoto riepu protektoru paraugiem.

5.5.

Gadījumā, ja testu laikā ir novēroti kādi traucējumi, ir jāveic tests vēl diviem tā paša riepu tipa paraugiem.

Ja viena vai abu minēto paraugu testa gadījumā novēro traucējumus, ir jāveic tests vēl diviem tā paša tipa paraugiem

Gadījumā, ja viena vai abu no šo pēdējo divu paraugu testa rezultātā novēro traucējumus, apstiprinājumu riepu protektoru atjaunošanas ražotnei nevar izsniegt.

5.6.

Ja visas šo noteikumu prasības tiek izpildītas, var izsniegt apstiprinājumu un piešķirt riepu protektoru atjaunošanas ražotnes numuru. Pirmie divi numura cipari norāda uz šo noteikumu jaunākajiem tehniskajiem grozījumiem apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Apstiprinājuma numura priekšā atrodas “109R”, kas nozīmē, ka apstiprinājums attiecas uz šiem noteikumiem atbilstošu riepu protektoru atjaunošanu.

Katrai šiem noteikumiem atbilstošai riepu protektoru atjaunošanas ražotnei ir jāpiešķir savs, atšķirīgs apstiprinājuma numurs.

5.7.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, pagarināšanu, atteikšanu vai anulēšanu, vai arī ražošanas pārtraukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāpaziņo 1958. gada Nolīguma pusēm šo noteikumu 1. pielikumā pievienotās veidlapas formā.

5.8.

Uz katras šiem noteikumiem atbilstošās riepas ar atjaunotu protektoru 3.3. punktā norādītajā veidā un papildus 3.2. punktā aprakstītajam marķējumam, ir jānorāda skaidri saskatāms sekojošs starptautiski atzīts marķējums.

5.8.1.

Aplis ap burtu “E”, kam seko valsts atšķirības numurs, kas ir piešķīrusi apstiprinājumu (8); un

5.8.2.

Apstiprinājuma numurs, kā noteikts 5.6. punktā aprakstītajā formā.

5.9.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir sniegts šāda apstiprinājuma marķējuma piemērs.

6.1.

Riepu tipi bez “E” vai “e” marķējuma nevar tikt pieņemti protektoru atjaunošanas darbiem, izņemot pirms 2000. gada 1. janvāra ražotas riepas, kurām šīs prasības nav saistošas.

6.2.

Riepu stāvoklis pirms protektoru atjaunošanas.

6.2.1.

Pirms pārbaudes riepām jābūt tīrām un sausām.

6.2.2.

Pirms pulēšanas katrai riepai ir jābūt kārtīgi pārbaudītai gan iekšēji, gan ārēji, lai pārliecinātos par protektoru atjaunošanas piemērotību.

6.2.3.

Riepām ar acīmredzamiem bojājumiem, kas ir radušies no pārmērīga kravas smaguma vai pārāk zema riepas spiediena, nevar tikt atjaunoti protektori.

6.2.4.

Riepas ar turpmāk minētajiem bojājumiem nevar pieņemt protektoru atjaunošanai.

6.2.4.1.

Vispārējās pazīmes:

6.2.4.2.

Riepas bojājumi, kas pārsniedz pieļaujamos limitus – skatīt 5.3. punktu:

6.3.

Sagatavošana:

6.3.1.

Pēc pulēšanas un pirms jaunā materiāla uzklāšanas katra riepa ir jāpārbauda no jauna, vismaz no ārpuses, lai pārliecinātos par tās atbilstību protektoru atjaunošanai.

6.3.2.

Jāsagatavo visa virsmu, uz kuras paredzēts uzklāt jauno materiālu, to nepārkasējot. Nopulētajā virsmas struktūrā nedrīkst būt dziļu skrambu vai vaļēja materiāla.

6.3.3.

Sagatavoto vietu, kur ir paredzēts uzklāt vulkanizēto materiālu, malām ir jāatbilst izejvielu ražotāja prasībām.

6.3.4.

Pulēšanas laikā radušies bojājumi nedrīkst pārsniegt 5.3. punktā norādītos labojumu limitus un ir jāsalabo.

6.3.5.

Pulēšanas laikā radušies diagonālo šķiedru riepu bojājumi nedrīkst sniegties tālāk par karkasa ārējām šķiedrām uz virsmas. Pirmais šķiedru slānis ir uzskatāms par karkasu, ja vien nav acīmredzamu brekera pazīmju. Ja brekeris ir cieši pieguļošs, nelieli vietēji bojājumi ir pieļaujami.

6.3.6.

Pulēšanas laikā radušies nelieli radiālo riepu siksnas bojājumi ir pieļaujami. Lielāku bojājumu gadījumā ir pieļaujama siksnas pilnīga vai daļēja aizvietošana. Gadījumā, ja cieši pieguļošs un skaidri redzams aizsargbrekeris ir bojāts, ir pieļaujama tā noņemšana un nav nepieciešama tā atjaunošana.

6.3.7.

Atsegtas tērauda daļas ir pēc iespējas ātrāk jāapstrādā ar attiecīgiem materiāliem, ko nosaka attiecīgo izejvielu ražotājs.

6.4.

Protektoru atjaunošana:

6.4.1.

Protektoru atjaunotājam ir jāpārliecinās, vai remonta izejvielu, tostarp ielāpu ražotājs vai piegādātājs uzņemas šādu atbildību:

6.4.2.

Protektora atjaunotājs ir atbildīgs par remontam izmantoto izejvielu pareizu pielietojumu un kvalitatīvu riepas remontu, kas nodrošinātu apmierinošu riepas darbību.

6.4.3.

Radiālo riepu sānu stiprinājumu daļa pie uzmontētas un līdz ieteicamajam spiediena līmenim piepūstas riepas var viegli izspiesties. Ir jāizmanto stiprināti remonta materiāli, kuru fiziskās īpašības ierobežo izliekuma augstumu līdz 4 mm.

6.4.4.

Protektora atjaunotājam ir jāpārliecinās, vai riepu protektoru un sānu atjaunošanai nepieciešamā materiāla ražotājs vai piegādātājs sniedz kādus īpašus norādījumus par šo izejvielu glabāšanas apstākļiem un pielietojumu, lai nodrošinātu augstu izejvielu kvalitāti. Pēc protektoru atjaunotāja pieprasījuma šai informācijai ir jābūt pieejamai tās valsts valodā, kurā izejvielas tiek lietotas.

6.4.5.

Protektoru atjaunotājam ir jāpārliecinās par to, vai izejvielas un/vai rezerves daļas ir reģistrētas ražotāja vai piegādātāja sertifikātā. Izejvielu sastāvam jāatbilst attiecīgās riepas pielietojuma veidam.

6.4.6.

Pēc visu bojājumu novēršanas un atjaunošanas procedūru veikšanas riepas pēc iespējas drīzāk ir jāapstrādā; vēlākais izejvielu ražotāja norādītajā laikā.

6.4.7.

Riepa ir jāapstrādā tik ilgi un pie tādas temperatūras un spiediena, kas atbilst izmantojamajiem materiāliem un aprīkojumam. Aprīkojuma izmēriem jāatbilst izmantojamo izejvielu biezumam un noslīpētās riepas izmēram.

6.4.8.

Pamata izejvielu biezumam pēc noslīpēšanas un jauno izejvielu vidusmēra biezumam zem protektora raksta pēc tā atjaunošanas ir jāatbilst 6.4.8.1. un 6.4.8.2. punktā norādītajam.

6.4.8.1.

Radiālo riepu rādītāji (mm)

3 ≤ (A+B) ≤ 13 (minimālais 13,0 mm; maksimālais 13,0 mm)

A ≥ 2 (minimālais 12,0 mm)

B ≥ 0 (minimālais 10,0 mm)

6.4.8.2.

Diagonālajām (slīpo šķiedru) riepām:

Pamata materiālu biezumam virs brekera ir jābūt ≥ 0,80 mm;

Jaunā materiāla vidusmēra biezumam virs noslīpētās ietvara virsmas ir jābūt ≥ 2,00 mm;

Pamata un jauno materiālu biezumam zem protektora raksta rievu pamata ir jābūt attiecīgi ≥ 3,00 mm un ≤ 13,00 mm.

6.4.9.

Riepas ar atjaunoto protektoru tehniskā apraksta marķējumā nevar uzrādīt augstāku ātruma limita simbolu vai lielāku kravnesības rādītāja indeksu kā uz oriģinālās riepas, izņemot gadījumus, ja oriģinālās riepas ražotājam ir sniegta atļauja izmantot to pašu riepas karkasu pie tehnisko īpašību izmaiņām.

Informācijai par to, vai oriģinālā riepa ir tikusi uzlabota šādā veidā jābūt brīvi pieejamai apstiprinājumu izsniedzošajām iestādēm un ir jābūt paziņotai citām 1958. gada Nolīguma pusēm (skatīt 5. pantu Nolīgumā par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, iekārtām un daļām, ko var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un nosacījumus to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz minētajām prasībām 5. punktu – dokuments E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2).

Šīs informācijas sniegšanai jāizmanto noteikumu Nr. 54 1. pielikumā pievienotā standarta veidlapa.

6.4.10.

Tehnisko īpašību apraksta paaugstināšana uz augstāku rādītāju pakāpi, kā minēts 6.4.9. punktā, ir pieļaujama tikai oriģinālajām riepām ar pirmo reizi atjaunotiem protektoriem.

Riepām ar atkārtoti atjaunotu protektoru ātruma simbols un kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt to, kas norādīts uz lietotās riepas apvalka.

6.5.

Pārbaude.

6.5.1.

Pēc apstrādes, kad riepa vēl ir diezgan karsta, katra riepa ar atjaunoto protektoru ir jāpārbauda, lai pārliecinātos par iespējamajiem acīmredzamajiem defektiem. Protektoru atjaunošanas laikā vai pēc tās, veicot pārbaudi, riepām jābūt piepumpētām vismaz līdz 1,5 iezīmei. Ja ir novērojami jebkādi acīmredzami defekti riepas profilā (t.i. dobumi, iespiedumi utt.), riepa ir jāpārbauda rūpīgāk, lai noteiktu šāda defekta cēloni.

6.5.2.

Pirms protektoru atjaunošanas, tās laikā un arī pēc tās riepa ir jāpārbauda vismaz vienu reizi, lai pārliecinātos par struktūras stāvokli, pielietojot piemērotu pārbaudes metodi.

6.5.3.

Kvalitātes kontroles nolūkos riepas ar atjaunoto protektoru numurs ir jāpakļauj sagraujošiem un/vai nesagraujošiem testiem un pārbaudēm. Riepu kvalitātei jābūt pārbaudītai un pārbaudes rezultātiem pierakstītiem.

6.5.4.

Pēc protektoru atjaunošanas riepas izmēriem, mērījumiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, ir jāsaskan ar aprēķinātajiem izmēriem, kas atbilst šo noteikumu 7. punktam vai 5. pielikumā aprakstītajām procedūrām.

Jāievēro tas, ka riepas ar atjaunotu protektoru maksimālais ārējais diametrs var būt līdz 1,5 % lielāks par jaunas, noteikumiem Nr. 54 atbilstošas riepas maksimālo ārējo diametru.

6.6.

Veiktspējas tests.

6.6.1.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem, kas apstrādātas saskaņā ar šo noteikumu prasībām, ir jāiztur šo noteikumu 7. pielikumā aprakstītais kravnesības/ātruma izturības tests.

6.6.2.

Ja riepa ar atjaunotu protektoru pēc kravnesības/ātruma izturības testa joprojām ir labā stāvoklī un nav novērojama ne šķiedru, ne kordu atdalīšanās, ne arī atdalījušies gumijas gabali vai pārplīsuši kordi, var uzskatīt, ka tā ir izturējusi testu.

6.6.3.

Riepas ārējais diametrs, mērīts sešas stundas pēc kravnesības/ātruma izturības testa, nedrīkst atšķirties no pirms testa reģistrētajiem rādītājiem par vairāk kā ± 3,5 %.

7.1.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem, kas apstrādātas saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāatbilst sekojošiem izmēriem.

7.1.1.

Profila platums.

7.1.1.1.

Profila platumu var aprēķināt, izmantojot sekojošu formulu:

S = S1 + K (A - A1)

kur:

7.1.2.

Ārējais diametrs:

7.1.2.1.

Teorētiski riepas ar atjaunotu protektoru ārējais diametrs ir aprēķināms, izmantojot šādu formulu:

D = d + 2H,

kur:

kur:

Saskaņā ar 3.2.2. punktu un 2.21. punktu, visi augstākminētie simboli atbilst riepas izmēru tabulā un uz riepas sāniem norādītajiem.

7.1.2.2.

Taču riepām, kuru rādītāji ir apskatāmi ECE Noteikumu Nr. 30 5. pielikuma pirmajā stabiņā, ārējam diametram ir jāatbilst šajās tabulās norādītajam.

7.1.3.

Riepu ar atjaunotiem protektoriem mērīšanas metodes.

7.1.3.1.

Riepu ar atjaunotiem protektoriem izmēri ir jāmēra saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

7.1.4.

Profila platuma mērījumi:

7.1.4.1.

Faktiskais kopējais platums var būt mazāks par 7.1. punktā norādīto profila platumu vai platumiem.

7.1.4.2.

Faktiskais kopējais platums nedrīkst pārsniegt 7.1. punktā norādīto rādītāju vai rādītājus par:

Taču riepām, kuru profila platums pārsniedz 305 mm un kuras ir paredzētas lietošanai dubultajā formējumā, nominālā vērtība vai vērtības nedrīkst tikt pārsniegta par vairāk kā

7.1.5.

Ārējā diametra mērījumi:

7.1.5.1.

Faktiskajam riepas ar atjaunotu profilu ārējam diametram ir jābūt Dmin un Dmax rādītāju robežās, ko iegūst ar sekojošo formulu palīdzību:

Dmin = d + (2H x a),

Dmax = 1,015 x [d + (2H x b)],

kur:

7.1.5.1.1.

Riepu izmēriem, kas nav minētas šo noteikumu 5. pielikumā, “H” un “d” ir noteikti 7.1.2.1. punktā:

7.1.5.1.2.

7.1.2.2. punktā minētajiem riepu izmēriem:

H = 0,5 (D – d);

kur “D” ir ārējais diametrs un “d” nominālais riepu loka diametrs, kā norādīts augstāk pieminētajās tabulās katram riepas izmēram.

7.1.5.1.3.

Koeficients “a” = 0,97

7.1.5.1.4.

Koeficients “b” ir:

7.1.5.2.

Sniega riepām maksimālais ārējais diametrs (Dmax), kas aprēķināts 7.1.5.1. punktā, nedrīkst pārsniegt šo rādītāju par vairāk kā 1 % .

8.1.

Par jebkādām apstiprinājuma pieteikumā sniegto datu izmaiņām, sk. 4. pielikumu, kas saistītas ar riepu protektoru atjaunošanas ražotnes darbu, ir jāziņo apstiprinājumu izsniegušajai iestādei. Pēc šādas informācijas saņemšanas apstiprinājumu izsniegusī iestāde var vai nu:

8.1.1.

Izlemt, ka veiktās izmaiņas nevar ietekmēt riepu protektoru ražotnes darbu un tā joprojām atbilst visām prasībām, vai arī

8.1.2.

Pieprasīt tālāku apstiprinājuma izskatīšanu.

8.2.

Par apstiprinājuma sniegšanu vai atteikšanu, minot grozījumus, 5.7. punktā norādītajā kārtībā ir jāpaziņo Nolīguma pusēm.

9.1.

Riepu protektoru atjaunošanas ražotnei, kas ir tikusi apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu prasībām, ir jāatbilst 6 punkta nosacījumiem.

9.2.

Apstiprinātajai ražotnei katru gadu ir jāražo vismaz turpmāk minētais atjaunoto riepu protektoru skaits, kas ir jāpārbauda un jātestē saskaņā ar šo noteikumu prasībām:

9.2.1.

0,01 % no kopējā gada kopprodukta, taču jebkurā gadījumā ne mazāk kā 5 un nav nepieciešams vairāk kā 20.

9.3.

Ja 9.2. punkta nosacījumi tiek izpildīti zem apstiprinājumu izsniegušās iestādes pārraudzībā, rezultāti var tikt izmantoti kā daļa no 9.4. punkta nosacījumos aprakstītā vai pilnībā tos aizvietojot.

9.4.

Iestādei, kas ir izsniegusi apstiprinājumu riepu protektoru atjaunošanas ražotnei, jebkurā laikā ir jābūt iespējai pārbaudīt pielietoto darba kontroles metožu atbilstību prasībām. Darba gada laikā apstiprinājumu izsniegušajai iestādei ir jāsaņem dažādi produkcijas paraugi un vismaz sekojošs riepu paraugu skaits, kas ir jāpārbauda un jātestē saskaņā ar šo noteikumu prasībām:

9.4.1.

0,01 % no gada kopprodukta, taču jebkurā gadījumā ne mazāk kā 2 un nav nepieciešams vairāk kā 10.

9.5.

9.4. punktā minētie testi un pārbaudes var aizvietot 9.2. punktā minētos.

10.1.

Riepu protektoru atjaunošanas ražotnei saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtais apstiprinājums var tikt anulēts, ja netiek izpildītas šo noteikumu 9. punkta prasības, vai gadījumā, ja protektoru atjaunošanas ražotne vai tās atjaunotie riepu protektori neatbilst 9. punkta aprakstītajiem nosacījumiem.

10.2.

Ja šī Nolīguma puse, pamatojoties uz šiem noteikumiem, anulē apstiprinājumu, ko tā ir iepriekš izsniegusi, par to jāinformē pārējās 1958. gada Nolīguma puses, tām izsūtot paziņojumu šo noteikumu 1. pielikumā norādītās veidlapas formā.

12.1.

1958. gada Nolīguma pusēm, kurām piemēro šos noteikumus, ir jāpaziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam atbilstības pārbaužu veicošo dienestu nosaukumi un adreses, kā arī vajadzības gadījumā adreses tām apstiprināto pārbaužu laboratorijām un administratīvajiem dienestiem, kas izsniedz apstiprinājumu, un kam jānosūta veidlapas, kas apliecina to apstiprinājuma izsniegšanu, atteikšanu vai anulēšanu, kas izsniegti citās valstīs

12.2.

1958. gada Nolīguma puses, kurām piemēro šos noteikumus, var izmantot gan savā teritorijā, gan kādas citas 1958. gada Nolīguma dalībvalsts teritorijā esošas riepu ražošanas vai protektoru atjaunošanas ražotņu darbnīcas un var tās izraudzīt par licencētām pārbaužu laboratorijām, iepriekš saņemot piekrišanu šādai procedūrai no attiecīga administratīvā departamenta.

12.3.

Ja 1958. gada Nolīguma puses izpilda 12.2. punkta nosacījumus, to var uzrādīt testos.

a)

izmēra norādījumam, ieskaitot nominālo profila platumu, nominālo virsmas koeficientu, riepas tipa simbolu (nepieciešamības gadījumā) un nominālo riteņa loka diametru, ir jābūt izkārtotam augstāk norādītajā secībā, t.i.: 295/80 R 22,5;

b)

tehniskajam aprakstam, ieskaitot kravnesības indeksu un ātruma simbolu, ir jābūt izvietotam kopā un blakus riepas izmēra rādītājam. Tas var tikt izvietots vai nu pirms vai pēc riepas izmēra rādītāja, kā arī var atrasties virs vai zem tā;

c)

simboli “TUBELESS” (bez kameras) un “M+S” var tikt izvietoti nelielā attālumā no riepas izmēra simbola;

d)

vārds “RETREAD” (atjaunots protektors) var tikt izvietots nelielā attālumā no izmēra simbola;

e)

ja tiek ņemti vērā šo noteikumu 3.2.5. punkta nosacījumi, papildus tehniskais apraksts (unikālais punkts), ieskaitot kravnesības indeksu un ātruma simbolu, ir jānorāda apļa iekšpusē blakus nominālajam tehniskajam aprakstam uz riepas sāniem.

1.

Riepa ir jāuzliek uz protektora atjaunotāja norādītā testa riteņa loka un jāpiepumpē līdz nominālajam spiedienam, kas norādīts Starptautiskajā riepu standartā (skat. šo noteikumu 4.1.4.7. punktu), atbilstoši šī izmēra maksimālajai kravnesībai un kravnesības indeksam.

2.

Uz riteņa loka uzliktā riepa ir jānotur laboratorijas telpas temperatūrā vismaz 24 stundas, kas tiek pieprasīts šo noteikumu 6.6.3. punktā.

3.

Riepas spiediens ir jāpiemēro atbilstoši šā pielikuma 1. punktā norādītajam.

4.

Kopējais platums ir jāmēra sešos vienmērīgi uz riepas perimetra izvietotos punktos, ņemot vērā aizsargrievu un joslu biezumu. Iegūtais augstākais mērījums ir uzskatāms par kopējo platumu.

5.

Ārējais diametrs ir aprēķināms pēc piepūstas riepas maksimālā apkārtmēra.

1.

Riepas sagatavošana

1.1.

Uzlieciet riepu ar atjaunoto protektoru uz protektora atjaunotāja norādītā testa riteņa loka.

1.2.

Testējot riepas ar iekšējām kamerām, izmantojiet jaunu riepas kameru vai kameru ar vārstu un vāciņu (pēc vajadzības).

1.3.

Piepumpējiet riepu līdz spiediena līmenim, kas atbilst šo noteikumu 3.2.10. punktā norādītajam spiediena indeksam.

1.4.

Novietojiet uz riteņa uzmontēto riepu pārbaužu telpas temperatūrā uz vismaz 3 stundām.

1.5.

Pielabojiet riepas spiedienu līdz šī pielikuma 1.3. punktā norādītajam.

2.

Testu procedūra

2.1.

Uzlieciet uz riteņa uzmontēto riepu uz pārbaužu ass un piespiediet to pret cilindra ar mehānisko piedziņu gludās virsmas ārējo daļu 1,70 m ± 1 % diametrā tā, lai virsmas platums būtu vismaz riepas protektora platumā. Zināmos gadījumos var tikt izmantots cilindrs ar 2,00 m ± 1 % diametru.

2.2.

Novietojiet uz pārbaužu ass dažādus kravnesības pārbaužu atsvarus, saskaņā ar 4. pielikuma norādīto kravnesības indeksu procentuālajai attiecībai, kas atbilst uz riepas norādītajam kravnesības indeksam un zemāk norādītajai pārbaužu programmai. Gadījumā, ja riepas kravnesības indekss ir norādīts gan uz vienu atsevišķu riepu, gan pie dubulta riepu sastāva, testa laikā ir jāņem vērā vienas atsevišķas riepas kravnesības indekss.

2.2.1.

Gadījumā, ja riepas kravas indekss ir ≤ 121 un atbilstošais ātruma simbols ir ≥ Q (160 km/h), testa procedūra ir jāveic saskaņā ar šī pielikuma 3. punktu.

2.2.2.

Visiem citiem riepu veidiem pārbaužu procedūra ir jāveic saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu.

2.3.

Izturības pārbaužu programma – skatīt arī šā pielikuma 1. papildinājumu.

2.3.1.

Riepas spiedienu testa laikā nav jāpielabo, un testa svars ir jāsaglabā vienmērīgs visās trijās testa stadijās.

2.3.2.

Testa laikā telpas temperatūra ir jāuztur starp 20 oC un 30 oC, izņemot gadījumus, kad riepas ražotājs vai protektoru atjaunotājs piekrīt augstākas temperatūras uzturēšanai.

2.4.

Izturības tests ir jāveic bez pārtraukumiem.

3.

Kravnesības/ātruma testa procedūra riepām ar kravnesības indeksu ≤ 121 un ātruma simbolu ≥ Q (160 km/h).

3.1.

Kravas svaram uz vienu riteni un riepu ir jāatbilst sekojošajai procentuālajai attiecībai pret riepas kravnesības indeksu:

3.1.1.

90 % pie testiem uz cilindra ar 1,70 m ± 1 % diametru;

3.1.2.

92 % pie testiem uz cilindra ar 2,00 m ± 1 % diametru.

3.2.

Sākuma fāzē testa ātrumam jābūt par 20 km/h mazākam par to, kas atbilst ātruma simbolam uz riepas.

3.2.1.

Laiks testa sākuma ātruma sasniegšanai ir 10 min.

3.2.2.

Pirmajai fāzei ir jāilgst 10 min.

3.3.

Testa otrās fāzes ātrumam ir jābūt par 10 km/h mazākam par to, kas atbilst ātruma simbolam uz riepas.

3.3.1.

Otrajai fāzei ir jāilgst 10 min.

3.4.

Testa noslēguma fāzes ātrumam ir jāatbilst ātruma simbolam, kas norādīts uz riepas.

3.4.1.

Noslēguma fāzei jāilgst 30 minūtes.

3.5.

Kopumā testam ir jāilgst 1 stunda.

4.

Līdzvērtīga testa metode:

Ja tiek pielietota cita testa metode nekā šā pielikuma 2. vai 3. punktā minētā, ir jāpierāda tās līdzvērtība minētajai metodei.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums

6. pielikums

7. pielikums

8. pielikums

1.1.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem, kas paredzētas kravas transportlīdzekļiem un to piekabēm;

1.2.

Riepām ar atjaunotiem protektoriem, kas paredzētas autotransportam ar ātruma ierobežojumu līdz 120 km/h vai virs 300 km/h;

1.3.

Divriteņu un motociklu riepām;

1.4.

Riepām, kas ražotas bez ātruma un/vai kravas marķējuma zīmēm;

1.5.

Riepām, kas ražotas bez riepu apstiprinājuma un bez “E” vai “e” zīmes;

1.6.

Riepām, kas paredzētas automobiļiem, kuri ražoti pirms 1939. gada;

1.7.

Riepām, kas ir izstrādātas īpaši sacīkstēm vai lietošanai bezceļu apstākļos, ar attiecīgiem marķējumiem;

1.8.

Riepām, kas apzīmētas kā T-veida (T type) riepas un kas paredzētas kā rezerves riepas pagaidu lietošanai.

2.1.

“Pneimatisko riepu ar atjaunotiem protektoriem diapazons” attiecas uz 4.1.4. punktā aprakstīto pneimatisko riepu ar atjaunotiem protektoriem diapazonu.

2.2.

Termins pneimatisko riepu “struktūra” apzīmē riepas karkasa tehniskās īpašības. Ir šādi turpmāk minētie struktūras veidi.

2.2.1.

Ar terminu “diagonālās” jeb “slīpās šķiedras” apzīmē pneimatisko riepu struktūru, kurā šķiedru stieples ir izvietotas par 90o mazākos šķērsleņķos attiecībā pret šķiedru stieples centru.

2.2.2.

Ar terminu “slīpās siksnas” riepa apzīmē pneimatisko riepu diagonālo (slīpās šķiedras) tipa struktūru, kurā karkasu balsta siksna, kas sastāv no diviem vai vairākiem nestaipīga saites materiāla slāņiem, kas izvietoti karkasa leņķiem tuvos šķērsleņķos.

2.2.3.

Termins “radiālās” apzīmē pneimatisko riepu struktūru, kurā kordi ir izvietoti 90o šķērsleņķos attiecībā pret šķiedru stieples centru, un kuras karkasu balsta nestaipīga aptveroša siksna.

2.3.

“Lietošanas kategorijas”

2.3.1.

Parastas riepas ir riepas, kas paredzētas tikai lietošanai uz parastiem ceļiem.

2.3.2.

Sniega riepas ir riepas, kuru protektoru raksts vai arī protektoru raksts un struktūra ir īpaši paredzēti labākai darbībai dubļos un svaigā vai kūstošā sniegā nekā parastajām riepām. Sniega riepu protektoru rakstā parasti ir rievojums un cieti pamata elementi ar lielākām atstarpēm nekā parastajām riepām.

2.3.3.

Pagaidu rezerves riepa atšķiras no citiem riepu veidiem, kas paredzēti jebkuram transporta līdzeklim parastos apstākļos, un ir paredzēta tikai pagaidu lietošanai ierobežotos apstākļos.

2.3.4.

“T” veida pagaidu rezerves riepa ir pagaidu rezerves riepa, kas paredzēta lietošanai pie riepas spiediena, kas pārsniedz standarta un pastiprināto riepu spiediena normas.

2.4.

Ar terminu “stieples” apzīmē pneimatisko riepu daļu, kuras forma un struktūra ir pieguļoša riteņa lokam un piesaista pie tā riepu.

2.5.

Ar terminu “kords” apzīmē vielu kopumu, kas veido šķiedru stieples pneimatiskajās riepās.

2.6.

Ar terminu “šķiedra” apzīmē paralēli klātu korda slāni.

2.7.

Termins “siksna” attiecas uz radiālajām jeb slīpo kordu riepām, un ar to apzīmē vienu vai vairāku materiālu slāni vai slāņus zem protektora virsmas, kas izvietoti protektora centra līnijas virzienā, lai ierobežotu karkasa perimetrālo virzienu.

2.8.

Termins “brekers” attiecas uz diagonālo šķiedru riepām un ar to apzīmē šķiedru slāni starp riepas karkasu un protektoru.

2.9.

Ar terminu “Chafer” (aizsargapvalks) apzīmē virkņu daļas materiālu, kas pasargā riepas karkasu no bojājumiem vai nobrāzumiem pret riteņa loku.

2.10.

Ar terminu “karkass” apzīmē to pneimatisko riepu sānu struktūras daļu, kas, atrodoties līdzās ārējās riepas “gumijai” un protektoriem, pie piepūstas riepas atbalsta kravas smagumu.

2.11.

Ar terminu “protektors” apzīmē to pneimatiskās riepas daļu, kas ir paredzēta saskarei ar ceļa virsmu, pasargā riepas karkasu no mehāniskiem bojājumiem un uzlabo saķeri ar ceļa virsmu.

2.12.

Ar terminu “riepas sāni” apzīmē pneimatisko riepu daļas starp protektoru un riepas daļu, ko pārklāj riteņa loka atloks.

2.13.

Ar terminu “riepas apakšdaļa” apzīmē to riepas daļu, kas atrodas starp riepas maksimālā profila platuma vietu un vietu, ko nosedz riepas riteņa loka mala.

2.14.

Ar terminu “protektora rieva” apzīmē attālumu starp protektora raksta blakusesošajiem izciļņiem.

2.15.

Ar terminu “pamata rievas” apzīmē platas rievas, kuras izvietotas protektora centrālajā daļā, kas nosedz aptuveni trīs ceturtdaļas no protektora virsmas platuma.

2.16.

Ar terminu “profila platums” apzīmē lineāro attālums starp piepūstas pneimatiskās riepas sānu ārējām virsmām, ievietotām īpašā mērīšanas ietvarā, taču neskaitot riepas marķējuma, dekorējumu vai aizsargjoslu izciļņus.

2.17.

Ar terminu “kopējais platums” apzīmē lineāro attālumu starp piepūstas pneimatiskās riepas sienu ārējām virsmām, ievietotām īpašā mērīšanas ietvarā, ieskaitot riepas marķējuma, dekorējumu vai aizsargjoslu izciļņus.

2.18.

Ar terminu “profila augstums” apzīmē attālumu, kas atbilst pusei starpības starp riepas ārējo diametru un riteņa loka nominālo diametru.

2.19.

Ar terminu “nominālais ārējās virsmas koeficients” apzīmē simtkārtīgi palielinātu vienas riepas nominālā profila augstuma mērījuma skaitļa dalījumu ar nominālā profila platuma mērījuma skaitli.

2.20.

Ar terminu “ārējais diametrs” apzīmē piepūstas riepas ar atjaunotu protektoru kopējais diametrs.

2.21.

Ar terminu “riepas izmēra apzīmējums” apzīmē zīmi uz riepas, kas norāda sekojošo.

2.21.1.

Nominālais profila platums. Šo mērījumu norāda milimetros, izņemot riepām, kuru mērījumu apzīmējumi ir norādīti šo noteikumu 5. pielikuma tabulas pirmajā stabiņā.

2.21.2.

Nominālais ārējās virsmas koeficients, izņemot riepām, kuru izmēri norādīti šo noteikumu 5. pielikuma tabulas pirmajā stabiņā.

2.21.3.

Standarta “d” skaitlis (“d” simbols), kas norāda nominālo riteņa loka diametru un atbilst noteiktiem kodiem (ja skaitlis ir zemāks par 100) vai milimetriem (ja skaitlis ir virs 100). Riepu apzīmējumos var tikt norādīti abiem mērījumu veidiem atbilstošie skaitļi.

2.21.3.1.

“D” simboliem atbilstošos skaitļus še turpmāk norāda milimetros.

2.22.

Ar terminu “nominālais riteņa loka diametrs (d)” apzīmē riteņa loka diametru, uz kura paredz riteņa montāžu.

2.23.

Ar terminu “riteņa loks” apzīmē riepas un tās kameras vai arī bezkameras riepas balstu, uz kura tiek uzliktas riepas stieples.

2.24.

Ar terminu “izmēra riteņa loks” apzīmē riteņa loku, kas vienā vai vairākos Starptautiskajos riepu standartu avotos ir minēts kā “measuring rim width” (mērījumu riteņa loka platums) vai “design rim width” (modeļa riteņa loka platums) un paredzēts noteiktam riepu lielumam.

2.25.

Ar terminu “testa riteņa loks” apzīmē jebkuru riteņa loku, kas paredzēts vai tiek ieteikts, vai arī apstiprināts kādā no Starptautisko riepu standartu avotiem kā atbilstošs attiecīgā lieluma un tipa riepām.

2.26.

Termins “Starptautiskais riepu standarts” ietver jebkuru no sekojošajiem standarta dokumentiem:

2.27.

Ar terminu “šķēlēšana” apzīmē gumijas daļu pakāpenisku atdalīšanu no protektora.

2.28.

Ar terminu “korda atdalīšana” apzīmē korda atdalīšanu no to gumijas apvalka.

2.29.

Ar terminu “šķiedru atdalīšana” apzīmē blakusesošo šķiedru sadalīšanu.

2.30.

Ar terminu “protektora atdalīšana” apzīmē protektora atdalīšanu no karkasa.

2.31.

Ar terminu “protektora nolietošanās rādītāji” apzīmē izvirzījumus protektora rievās, kas vizuāli liecina par protektora nolietošanās pakāpi.

2.32.

Ar terminu “servisa apraksts” apzīmē īpašo kravas indeksu un ātruma simbolu kombināciju uz riepas.

2.33.

Ar terminu “kravnesības indekss” apzīmē ciparu kodu, kas norāda kravas smagumu, ko riepa spēj nest.

Kravas indekss un attiecīgo kravu saraksts ir norādīts šo noteikumu 4. pielikumā.

2.34.

Ar “ātruma simbolu” tiek apzīmēts:

2.34.1.

Alfabēta burts, kas norāda ātrumu, kuram atbilst uz riepas norādītais kravas indekss.

2.34.2.

Ātruma simboli un attiecīgie ātrumi ir sniegti turpmāk norādītajā tabulā:

2.35.

Ar terminu “maksimālās kravnesības indekss” apzīmē maksimālo kravas masu, ko riepa var nest.

2.35.1.

Pie ātruma, kas nesasniedz 210 km/h, maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt riepas kravnesības indeksam atbilstošo.

2.35.2.

Pie ātruma, kas pārsniedz 210 km/h, taču nesasniedz 300 km/h, maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt zemāk tabulā norādīto procentuālo attiecību no riepas kravnesības indeksam atbilstošā ātruma un atkarībā no transporta līdzekļa, kuram riepa ir paredzēta, ātruma limita: