4.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/55

(1)

Vācija 2002. gada 18. oktobra vēstulē informēja Komisiju par tā saucamā glābšanas atbalsta piešķiršanu, dodot valsts galvojumu 50 miljonu euro lielam aizdevumam, ko uzņēmumam MobilCom AG (turpmāk MobilCom) ir piešķīrusi Federālā Rekonstrukcijas kredītiestāde (turpmāk KfW). Aizdevums tika izmaksāts 2002. gada 19. septembrī.

(2)

Komisija 2002. gada 21. oktobra un 2002. gada 30. oktobra vēstulēs pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija sniedza 2002. gada 23. oktobra vēstulēs, kas reģistrētas 2002. gada 23. oktobrī un 2002. gada 24. oktobrī, un 2002. gada 5. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 5. novembrī.

(3)

Vācija 2002. gada 27. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 28. novembrī, paziņoja par vēl viena drošības galvojuma piešķiršanu 80 % apmērā jaunam aizņēmumam par summu 112 milj. euro. Sanāksme ar Komisijas un Vācijas pārstāvju piedalīšanos notika 2002. gada 10. decembrī.

(4)

Komisija 2003. gada 21. janvāra vēstulē paziņoja Vācijai savu lēmumu akceptēt aizdevuma galvojumu par 50 miljoniem euro kā glābšanas atbalstu, pamatojoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (3).

(5)

Tajā pašā vēstulē Komisija darīja Vācijai zināmu savu lēmumu par formālas procedūras uzsākšanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta nosacījumiem attiecībā uz 80 % aizdevuma galvojumu par summu, kas pārsniedz 112 miljonus euro.

(6)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija uzaicināja pārējās iesaistītās personas iesniegt attiecīgu atzinumu.

(7)

Vācija 2003. gada 24. februāra vēstulēs, kas reģistrētas 2003. gada 25. un 26. februārī, izteica savu nostāju attiecībā uz Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(8)

Vācija 2003. gada 14. marta vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 14. martā, sniedza Komisijai papildu informāciju. Vienlaikus Vācija informēja Komisiju par savu nodomu pagarināt termiņu MobilCom piešķirto valsts galvojumu kredītlīnijām, kas pārsniedz 50 miljonus un 112 miljonus euro līdz 2007. gada beigām. Bez tam Vācija norādīja, ka otrais kredīts ir izmaksāts uzņēmumam tikai 88,3 miljonu euro apmērā.

(9)

Komisija 2003. gada 10. aprīļa vēstulē pieprasīja papildu informāciju par plānoto valsts galvojuma termiņa pagarināšanu, ko Vācija nosūtīja Komisijai 2003. gada 9. maija vēstulē, kas registrēta 2003. gada 12. maijā . Sīkāku informāciju Vācija bija norādījusi 2003. gada 21. maija vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 21. maijā.

(10)

MobilCom savu nostāju attiecībā uz procedūru izteica 2003. gada 3. jūnija vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 4. jūnijā.

(11)

Komisija 2003. gada 9. jūlija vēstulē darīja zināmu Vācijai, ka tā, saistībā ar plānoto aizdevuma galvojumu termiņa pagarināšanu, saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu notiekošo procedūru pagarina līdz 2007. gada beigām.

(12)

Komisijas lēmums par procedūras pagarināšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija uzaicināja pārējās iesaistītās personas iesniegt attiecīgu atzinumu.

(13)

Vācija 2003. gada 1. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 2. septembrī izteica savu nostāju jautājumā par procedūras pagarināšanu. Komisija 2003. gada 9. septembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Vācija atbildēja ar 2003. gada 23. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 25. septembrī. Tajā Vācija informēja Komisiju arī par to, ka uzņēmums MobilCom2003. gada 22. septembrī ir pilnībā atmaksājis minēto kredītlīniju summas un ka galvojuma dokumentus KfW (konsorcija vadītāja) ir atdevusi federālajai administrācijai un Šlēsvigas-Holšteinas pavalstij.

(14)

Vācija 2003. gada 5. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 6. novembrī, paziņoja, ka Komisijai iesniegtajā pieprasījumā par kredītu galvojumu termiņa pagarināšanu līdz 2007. gadam izvirzītais jautājums ir nokārtots, norādot, ka kredīti ir atmaksāti.

(15)

Komisija ar 2003. gada 25. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 25. septembrī, un ar 2003. gada 2. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 6. oktobrī, saņēma divu MobilCom konkurentu viedokļus par procedūras pagarināšanu, ko nosūtīja Vācijai, lai tā izsaka savu nostāju. Vācijas atbilde tika saņemta ar 2003. gada 5. novembra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 6. novembrī.

(16)

2004. gada 9. un 21. janvārī notika sarunas starp federālās valdības, Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts, kā arī uzņēmuma pārstāvjiem un Komisiju, kurās tika izskatīts jautājums par to, vai ir nepieciešami papildu pasākumi neparedzamu konkurences traucējumu novēršanai. Vācija 2004. gada 13. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 13. februārī, paziņoja Komisijai, ka MobilCom principā ir gatavs uz 7 mēnešus ilgu laika periodu apturēt MobilCom mobilo sakaru līgumu realizāciju tiešsaistē. Komisija 2004. gada 16. februāra vēstulē lūdza paskaidrot dažus punktus. Uz nākošo Komisijas vēstuli, kas tika nosūtīta 2004. gada 26. martā, Vācija 2004. gada 2. un 28. aprīļa vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas 2004. gada 2. un 28. aprīlī, paziņoja, ka nevar viennozīmīgi apsolīt MobilCom tiešsaistes pārdošanas slēgšanu. Ar 2004. gada 23. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 24. jūnijā, Vācija nosūtīja Komisijai papildu informāciju par aktuālo MobilCom attīstības statusu klientu jomā.

(17)

MobilCom AG 1991. gadā ar nosaukumu MobilCom Communicationstechnik GmbH nodibināja Gerhards Šmits (Gerhard Schmid). Tās atrašanās vieta ir Bīdelsdorfā, Rendsburgā-Ekernfērdē, Šlēsvigas-Holšteinas pavalstī, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ietilpst atbalstāmajā reģionā. Paralēli Bīdelsdorfā izvietotajam centrālajam birojam darbojas arī dažādas MobilCom pārstāvniecības visā Vācijā (Ķīlē, Karlšteinā, Erfurtē un Hallbergmosā).

(18)

Lielākais MobilCom akcionārs patlaban ir France Télécom, kam pieder 28,3 % no visām akcijām. Pārējās akcijas pieder dažādiem īpašniekiem.

(19)

MobilCom uzsāka uzņēmējdarbību kā “otrās paaudzes” mobilo sakaru (“2G”) tālākpārdevējs, kas cita starpā apkalpoja arī T-Mobile, Vodafone un E-Plus. 1996. gadā uzņēmums ienāca biržā un 1997. gadā bija viena no pirmajām firmām, kas tika kotēta Frankfurtes Vērtspapīru biržas Jaunajā tirgū. Līdz ar ieiešanu Vācijas fiksēto telekomunikāciju un Interneta pakalpojumu tirgū 1998. gadā MobilCom apguva jaunus uzņēmējdarbības sektorus. Kā uzņēmums, kam raksturīgs izaugsmes gars, MobilCom mobilo sakaru uzplaukuma gados varēja strauji attīstīties.

(20)

No 1997. līdz 2000. gadam MobilCom iegādājās citus uzņēmumus, tai skaitā tīkla pakalpojumu nodrošinātāju Topnet un mobilo sakaru pakalpojumu nodrošinātāju Cellway, kā arī tai laikā lielāko vācu valodā strādājošo Interneta meklēšanas sistēmu DINO-Online. MobilCom papildināja savu portfeli arī ar telekomunikāciju uzņēmumu TelePassport, pakalpojumu nodrošinātāju D Plus un kontrolpaketi datoruzņēmumu ķēdē Comtech. 1999. gadā MobilCom Frankfurtes Jaunajā tirgū reģistrēja arī Interneta pakalpojumu meitas uzņēmumu Freenet.de AG, kas ir otrais lielākais tiešsaistes pakalpojumu sniedzējs Vācijā.

(21)

MobilCom 2000. gadā sadarbībā ar France Télécom nodibināja kopuzņēmumu MobilCom Multimedia GmbH ar mērķi piedalīties UMTS (universālās mobilo telefonu sistēmas) licences izsolē un ieiet UMTS tirgū. France Télécom samainīja savas daļas kopuzņēmumā pret Mobilcom AG akcijām 28,3 % apmērā, kā rezultātā Mobilcom AG rīcībā nonāca visas Mobilcom Multimedia GmbH daļas. Par MobilCom AG akcijām France Télécom samaksāja 7,3 miljardus euro lielu pirkuma cenu. Nepieciešamo UMTS licences finansējumu no ārpuses bija paredzēts saņemt no kāda starptautiska banku konsorcija. Pamatu stratēģiskajām partnerattiecībām UMTS jomā veidoja sadarbības pamatlīgums (“Cooperation Framework Agreement”), ko puses parakstīja 2000. gada martā.

(22)

MobilCom Multimedia GmbH 2000. gada augustā federālās valdības izsolē par 8,4 miljardiem euro iegādājās UMTS licenci. D Plus 2001. gadā tika apvienots ar Cellway, lai optimāli pieskaņotu realizācijas struktūru UMTS darījumiem. Bez tam šajā pašā gadā tika uzsākta UMTS tīkla izveide.

(23)

Mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas jomā MobilCom līdz ar iekļaušanos UMTS tirgū no pakalpojumu piedāvātāja bija jākļūst par mobilo sakaru operatoru ar savu tīkla bāzi (6).

(24)

Darbība fiksētā tīkla — Interneta pakalpojumu jomā, pirmkārt, ietvēra telefona sakarus, otrkārt, Interneta pieejas pakalpojumus, ko nodrošināja Interneta meitas uzņēmums Freenet.de AG, kurā MobilCom pieder 76,1 % no kapitāla. Fiksētajā tīklā MobilCom pirms krīzes apkalpoja gandrīz astoņus miljonus klientu, no kuriem aptuveni 3,2 miljoni bija Interneta pakalpojumu lietotāji.

(25)

MobilCom koncerna apgrozījums 2001. finanšu gadā bija 2,59 miljardi euro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas bija palielinājies par 10 %. No kopējā apgrozījuma 1,919 miljardus euro nodrošināja mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas sektors, 0,583 miljardus euro — fiksētā tīkla un Interneta pakalpojumi un 88 miljonus — citi pakalpojumi. UMTS sektorā nekāds apgrozījums netika sasniegts, jo tas vēl bija tapšanas stadijā.

(26)

Gada beigās 5,01 miljoni klientu saziņai izmantoja MobilCom nodrošinātos mobilos telefonsakarus — 25 % pieaugums, salīdzinot ar 4 miljoniem klientu iepriekšējā gadā. Tādējādi MobilCom darbība mobilo sakaru jomā auga straujāk nekā pats tirgus, kur izaugsme 2001. gadā bija 17 %. Divas trešdaļas no pastāvīgajiem klientiem bija piesaistīti ar līgumattiecībām, kamēr tirgū šis rādītājs caurmērā bija 44 %.

(27)

MobilCom2002. gada 31. jūlijā nodarbināja kopumā 5 175 cilvēkus, tai skaitā darbiniekus, ar ierobežota termiņa līgumiem. Tas atbilda 4 463 pilna laika darba vietām.

(28)

MobilCom pēc pārstrukturēšanas koncentrēsies uz mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas sektoru. Pirms krīzes MobilCom darbojās arī UMTS un fiksētā tīkla — Interneta pakalpojumu jomā.

(29)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju un iesniegtajam pārstrukturēšanas plānam pievienoto tirgus pētījumu mobilo sakaru tirgus ir daļa no telekomunikāciju pakalpojumu tirgus, kas aptver arī fiksētā tīkla abonentu apkalpošanu, kurjerpastu un citas jomas. Mobilo telekomunikāciju pakalpojumu tirgus (“Mobilo sakaru tirgus”) atšķirībā no citu telekomunikāciju pakalpojumu tirgiem ir uzskatāms par patstāvīgu, lietišķu tirgu, jo tajā piedāvātie produkti ir savādāki nekā citās telekomunikāciju pakalpojumu jomās.

(30)

Mobilo sakaru tirgū strādājošie uzņēmumi ir iedalāmi tīkla operatoros un tādos, kas nodarbojas tikai ar tālākpārdošanu (“pakalpojumu piedāvātājos”). Tīkla operatoriem pieder mobilo sakaru pakalpojumiem nepieciešamā infrastruktūra, un viņi nodrošina tās funkcionēšanu. Viņi realizē šos pakalpojumus gan tiešā veidā, gan netiešā — ar pakalpojumu piedāvātāju starpniecību. Pakalpojumu piedāvātāji aprobežojas tikai ar to, ka realizē mobilo sakaru pakalpojumus uz patstāvīgi noteiktas cenu bāzes.

(31)

Saskaņā ar Telekomunikāciju un pasta pakalpojumu regulēšanas iestādes (“RegTP”) sniegto informāciju Vācijā kopējais apgrozījums telekomunikāciju jomā 2002. gadā bija apmēram 61 miljardi euro. Fiksētā tīkla pakalpojumi un mobilo sakaru pakalpojumi patlaban ir divi kopējā telekomunikāciju pakalpojumu tirgus segmenti ar visspēcīgāko apgrozījumu, kura īpatsvars ir apmēram 1/3.

(32)

Saskaņā ar RegTP datiem mobilo sakaru uzņēmumu kopējā peļņa 2002. gadā bija apmēram 23,7 miljardi euro. Laikā no 1998. līdz 2002. gadam ikgadējais pieauguma temps mobilo sakaru pakalpojumu jomā bija caurmērā 25,7 % un tādējādi tas ievērojami pārsniedza vidējo pieauguma tempu visā Vācijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgū kopumā. Tomēr vidējais gada apgrozījuma pieauguma temps mobilo sakaru pakalpojumiem bija krietni vien mazāks par vidējiem šīs pakalpojumu jomas lietotāju skaita pieauguma rādītājiem. Cēlonis šādiem rādītājiem ir tas, ka pakāpeniski samazinājās katra komunikāciju dalībnieka vidējais mēneša apgrozījums. Mobilo sakaru pakalpojumu izaugsme 2001. un 2002. gadā ievērojami palēninājās (2002. gadā 2,8 %).

(33)

Visām Komisijai iesniegtajām prognozēm un pētījumiem par mobilo sakaru tirgus attīstību Vācijā (7) pamatā ir aplēse, ka mobilo sakaru klientu skaits nākošo trīs līdz četru gadu laikā pietuvosies dabiskajai piesātinājuma robežai, aptverot 80 līdz 90 % no visiem Vācijas iedzīvotājiem. 2002. gada beigās tirgus aptvēra 72,4 % iedzīvotāju (2001. gadā — 68 %). Tādēļ ir paredzams, ka nākotnē galvenais vairs nebūs augstu rādītāju sasniegšana klientu skaita ziņā, bet gan esošo, ienesīgo klientu piesaistīšana, kā arī vidējo ikmēneša apgrozījumu palielināšana. Konkurence arvien vairāk tiks orientēta uz klientiem ar mainīgām vēlmēm. 1999. un 2000. gadā piedzīvotā buma sekas būs tādas, ka nākamajos gados arvien vairāk palielināsies nepieciešamība nomainīt mobilo sakaru gala iekārtas (un līdz ar to — arī atjaunot mobilo sakaru nodrošināšanas līgumu).

(34)

 (8)

(35)

Tirgus līderi otrās paaudzes mobilo sakaru jomā ir T-Mobile un Vodafone, kam abiem ir arī pašiem savi mobilo sakaru tīkli.

(36)

Klientu un darbinieku skaita ziņā ar MobilCom ir salīdzināmi trīs mobilo sakaru pakalpojumu piedāvātāji.

(37)

O2 Deutschland Vācijā apsaimnieko mobilo sakaru tīklus un piedāvā mobilo sakaru pakalpojumus. O2 Deutschland ir simtprocentīgs mmO2 plc meitas uzņēmums, kas agrāk bija British Telecommunications plc mobilo sakaru meitas uzņēmums. Uzņēmumā strādā 3 500 darbinieki.

(38)

Debitel ir telekomunikāciju uzņēmums, kam nav pašam savas tīkla infrastruktūras un kas darbojas kā otrās paaudzes mobilo komunikāciju telefonsakaru minūšu un tīkla funkciju pārdevējs. Uzņēmums nodarbina 3 544 cilvēkus. 2002. gadā tā apgrozījums sasniedza 2,8 miljardus euro.

(39)

Talkline nodarbojas ar otrās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumu tālākpārdošanu. 2001. gadā tā apgrozījums bija 1,26 miljardi euro. Saskaņā ar paša uzņēmuma datiem Talkline strādā 1 000 darbinieku.

(40)

Neskatoties uz ievērojamu apgrozījuma ieņēmumu palielināšanos mobilo sakaru pakalpojumu piedāvātāju jomā no 1997. līdz 2000. gadam, strauji pieaugot klientu neto skaitam, MobilCom no darbības gūtā peļņa pakāpeniski samazinājās. Tas galvenokārt bija saistīts ar izmaksu pieaugumu jaunu klientu piesaistīšanai un vienlaicīgu uzcenojuma robežas pazemināšanos esošajos darījumos. Šai sakarā nozīme bija arī tam, ka palielinājās šaubīgu prasījumu skaits, kas sevišķi 2001. gadā prasīja ļoti lielas vērtību korekcijas.

(41)

Bez tam ārējie pamatnosacījumi UMTS sektorā, sevišķi, tirgus attīstības, aptverto produktu un gala iekārtu jomā, bija sliktāki, nekā plānots, un noritēja ar lielu aizkavēšanos.

(42)

France Télécom2002. gada 13. septembrī paziņoja, ka pārtrauc partnerattiecības ar MobilCom AG, jo uzskata, ka vācu partnera autonomās aktivitātes UMTS jomā kļūst pārāk nerentablas. Ar France Télécom pilnīgo atteikšanos no kopējām UMTS aktivitātēm bija saistīta tūlītēja jebkādu UMTS darījumu finansēšanai paredzēto maksājumu apturēšana.

(43)

Saskaņā ar darbības pārskatu MobilCom šajā brīdī bija parādi 7,1 miljardu euro apmērā un nepārtraukta nepieciešamība pēc finansu līdzekļiem tālākām investīcijām tīkla izveidē, aktuālajiem organizatoriskajiem izdevumiem, kā arī procentu nomaksai. Tā kā France Télécom jau vairākus mēnešus bija vienīgais MobilCom finansētājs un nekādas finansējuma saņemšanas alternatīvas neeksistēja, MobilCom atradās tiešu maksātnespējas draudu priekšā.

(44)

Šādā situācijā federālā valdība piešķīra palīdzību uzņēmuma sanācijai, dodot drošības galvojumu aizdevumam 50 miljonu euro apmērā. Aizdevums tika saņemts no valstij piederošās KfW un izmaksāts 2002. gada 21. septembrī. Tas uzņēmumam, pirmkārt, deva iespēju uzturēt operatīvo darbību. Šī palīdzība nav šīs procedūras objekts, jo Komisija to akceptēja jau ar savu 2003. gada 21. janvāra lēmumu.

(45)

Vienlaikus MobilCom mēģināja, pamatojoties uz sadarbības līgumu ar France Télécom, celt prasību par kompensāciju.

(46)

MobilCom AG, Mobilcom Holding GmbH, Mobilcom Multimedia, kā arī France Télécom un Wirefree Services Belgium S.A.2003. gada 22. novembrī parakstīja vienošanos par izlīgumu — MC Settlement Agreement, ar kuru MobilCom lielā mērā tika atbrīvots no parādiem.

(47)

Izlīguma vienošanās būtība bija tāda, ka MobilCom koncerna UMTS saistības pārņēma France Télécom. Savukārt MobilCom atteicās France Télécom labā no visiem iespējamajiem ieņēmumiem, kas varētu tikt iegūti UMTS materiālo vērtību pārdošanas vai lietošanas rezultātā, paturot sev tiesības tikai uz 10 % lielu daļu.

(48)

France Télécom pārņēma saistības attiecībā pret banku ((4,692 miljardus euro), kā arī piegādātāju piešķirtos kredītus (tieši 1,25 miljardus euro). Vienlaikus France Télécom atteicās no sava sabiedrības dalībnieka aizdevuma atmaksas 1,009 miljardu euro apmērā. Kopumā notika atteikšanās no prasībām un saistību pārņemšana 6,9 miljardu euro apmērā, kam vēl pieskaitāmi arī līdz pārņemšanas brīdim aprēķinātie procenti.

(49)

Bez tam France Télécom apsolīja, ka piešķirs līdzekļus, kas nepieciešami, lai pārtrauktu UMTS darbību, taču ar laika ierobežojumu līdz 2003. gada 31. decembrim un kopsummā ne vairāk kā 370 miljonus euro. Pārējā daļā puses atteicās no jebkādām savstarpējām pretenzijām, kas izriet no to darījumu attiecībām (10).

(50)

Tomēr France Télécom atteikšanās no sadarbības UMTS jomā ietekmēja ne tikai ar UMTS saistītās MobilCom aktivitātes, bet radīja nepieciešamību pārstrukturēt arī citus darbības sektorus, jo sevišķi, nerentablo mobilo sakaru/pakalpojumu piedāvāšanas sektoru, kas veido uzņēmējdarbības kodolu.

(51)

France Télécom izlīguma sarunu laikā strikti atteicās piešķirt līdzekļus arī mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas sektora pārstrukturēšanai. Lai nodrošinātu turpmāko finansējumu, kas nepieciešams pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanai minētajā sektorā, Vācijas valsts un Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts 2002. gada 20. septembrī izsniedza vēl vienu drošības galvojumu aizņēmumam 112 miljonu euro apmērā.

(52)

Vācija iesniedza plašu MobilCom grupas pārstrukturēšanas plānu, kurā izskaidroti krīzes cēloņi un izstrādāta koncepcija ilgtspējīgas rentabilitātes atjaunošanai.

(53)

Saskaņā ar to būtiskie MobilCom grupas ilgstošo ekonomisko grūtību cēloņi bija saistīti ar uzņēmējdarbības galveno jomu — mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanu un līdzšinējām aktivitātēm saistībā ar UMTS.

(54)

Kā norādīts pārstrukturēšanas plānā, ārējie pamatnosacījumi UMTS jomā bija sliktāki, nekā bija plānots. Sākotnēji iecerēto peļņu, ko bija plānots iegūt saistībā ar UMTS darījumiem, nācās ievērojami koriģēt. Visbeidzot, krīzi esot izraisījusi arī MobilCom koncernam negaidītā France Télécom izstāšanās no UMTS darījumiem, kā rezultātā ievērojami finansiālie līdzekļi bija nepieciešami UMTS darbības izveidei un tika apdraudēta MobilCom grupas likviditāte.

(55)

Pakalpojumu piedāvāšanas mobilo sakaru sektorā pārstrukturēšanas plāns kā galveno krīzes cēloni nosauc pārmērīgo orientēšanos uz izaugsmi, kas notika uz rentabilitātes rēķina. Šajā sektorā uzmanība, arī piesaistot klientus plānotajiem UMTS pakalpojumiem, bija pārāk koncentrēta uz tirgus daļas palielināšanu. Sakarā ar to, ka agrāk jaunus klientus bija iespējams iegūt tikai ar neproporcionāli augstām piesaistīšanas izmaksāmun galvenokārt ar lētiem tarifiem, tika sasniegts tikai visai ierobežots apgrozījums, bruto ienākumu robežas bija ļoti zemas.

(56)

Bez tam ievērojamu apgrūtinājumu radīja daudzu klientu neapmierinošā maksājumu aktivitāte un no tās izrietošās vērtību korekcijas. Mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas jomā toreiz ilgstoši tika strādāts ar zaudējumiem.

(57)

Arī koncentrēšanās uz UMTS izraisīja to, ka nepieciešamie pielāgošanās pasākumi pārējos darbības sektoros tika atstāti novārtā.

(58)

Pārstrukturēšanas plānā paredzētās uzņēmuma rentabilitātes atjaunošanas stratēģijas pamats bija strikta koncentrēšanās uz sākotnējo pakalpojumu piedāvātāja kompetenci mobilo sakaru jomā.

(59)

Nerentablā darbība ar UMTS bija pilnībā jāpārtrauc. Izmaksas, kas nepieciešamas ar UMTS saistītās darbības pārtraukšanai, respektīvi, visu UMTS paredzēto īpašuma priekšmetu pārdošanai vai demontāžai, kā arī 1 000 UMTS pilna laika darbavietu likvidēšanai, pārstrukturēšanas plānā bija aprēķinātas maksimāli 370 miljonu euro apmērā. Līdz ar to, saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu UMTS jomā nebija vajadzīgs nekāds cits finansējums, kas pārsniegtu France Télécom MC Settlement Agreement ietvaros apsolīto summu 370 miljonus euro.

(60)

Bez tam ir paredzēts, ka MobilCom atteiksies no darbības Interneta — fiksētā tīkla jomā. Lai to izdarītu, fiksētā tīkla nodaļa ir jāintegrē Freenet.de AG un vēlāk daļēji jāatsavina līdzdalība Freenet.de AG kapitālā.

(61)

Nerentablā mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas sektora pārstrukturēšanas stratēģijā kā centrālais elements bija paredzēta štatu samazināšana par 850 pilna laika darba vietām, līdz šim daudzās vietās izkliedēto realizācijas un klientu apkalpošanas aktivitāšu koncentrēšanu galvenajā birojā Bīdelsdorfā un Erfurtes filiālē, kā arī klientu piesaistīšanas izmaksu samazināšanu (tai skaitā, slēdzot MobilCom tiešsaistes realizāciju) un klientu portfeļu atlasi. Kopumā ņemot, priekšplānā jāizvirza konsolidācija nelielā, taču rentablā klientu skaita un apgrozījuma līmenī.

(62)

Šie pasākumi jāfinansē, izmantojot kredītu, par kuru 80 % apmērā ir galvojusi valsts. Sākotnēji tika lēsts, ka nepieciešamā finansējuma summa ir 112 miljoni euro. Taču bija vajadzīgas tikai 88,3 miljoni euro, kas pārstrukturēšanas plānā tiek atšifrēti sekojoši:

(63)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānam pievienoto biznesa plānu, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinu laikposmam līdz 2007. gadam, MobilCom 2005. gadā jāsasniedz peļņas zona pakalpojumu piedāvāšanas sektorā. Valsts galvoto kredītu atmaksāšanai veiktajā likviditātes analīzē saskaņā ar trim pieprasītajiem scenārijiem — labvēlīgas attīstības, mērenas jeb “reālistiskas” attīstības, kā arī nelabvēlīgas attīstības scenāriju, secināts, ka pat tad, ja apgrozījums attīstīsies pēc “worst case” scenārija, ir iespējama aizdevuma atmaksāšana līdz 2007. gada beigām. Taču ātrāka atmaksāšana pārstrukturēšanas plānā tika uzskatīta par iespējamu veiksmīgas Freenet.de AG kapitāla daļu atsavināšanas gadījumā.

(64)

MobilCom jau 2002. gada novembrī sāka īstenot pārstrukturēšanas plānā paredzētos pasākumus. UMTS sektors tika plānveidīgi iesaldēts un sagatavots pārdošanai. Plānotā 1 850 pilna laika darbavietu likvidācija UMTS un pakalpojumu piedāvāšanas sektoros bija pabeigta jau 2003. gada martā. Arī citi pasākumi, kas orientēti uz galvenās darbības jomas pakalpojumu piedāvāšana sanāciju, piemēram, Karlšteinas un Hallbergmosas filiāļu darba apturēšana, nerentablās realizācijas slēgšana, kā arī jauna organizatoriskās struktūras ieviešana, tika īstenoti 2002. gada 4. ceturksnī un 2003. gada 1. ceturksnī.

(65)

Bez tam visas MobilCom fiksētā tīkla aktivitātes tika apkopotas MobilCom CityLine GmbH (MCL) un ar 2003. gada 10. aprīļa pirkuma līgumu starp Freenet.de AG un MobilCom AG nodotas Freenet.de AG. Abas pirmās MobilCom pienākošās maksājuma daļas 10 miljonu un 8,5 miljonu apmērā no 35 miljonus euro lielās pirkuma cenas, kuru apmaksas termiņš iestājās jau 2003. gada maijā un augustā, plānveidīgi tika izmantotas valsts galvotā kredīta dzēšanai.

(66)

UMTS tīkls 2003. gada maijā tika atsavināts par labu uzņēmumam E-Plus un UMTS licence nodota atpakaļ RegTP. Tādējādi MobilCom radās iespējas kā servisa piedāvātājam piedalīties arī UMTS pakalpojumu sniegšanā un kļūt par topošā tirgus dalībnieku (12).

(67)

Valde un uzraudzības padome 2003. gada 17. septembrī pieņēma lēmumu pārdot līdz 20 % no Freenet.de AG akcijām. Accelerated bookbuilding procedūras ietvaros dažādiem iekšzemes un ārvalstu investoriem tika pārdoti 20 % no piederošās kapitāla daļas ((3,75 miljoni akciju). Akciju pārdošanas rezultātā gūtais bruto ienākums bija 176,1 miljoni euro (47 euro par katru akciju). MobilCom līdz ar to pieder vairs tikai 52,89 % no Freenet.de AG kapitāla.

(68)

Saņemto ienākumu MobilCom2003. gada 22. septembrī izmantoja abu valsts galvoto kredītlīnijas aizdevumu atmaksāšanai un tādējādi atbrīvojās no parādiem. Galvojuma dokumenti tika atdoti valstij un Šlēsvigas-Holšteinas pavalstij.

(69)

MobilCom rīcībā pēc aizdevumu atmaksāšanas no Freenet akciju pārdošanas rezultātā gūtā ienākuma palika gandrīz 60 miljoni euro.

(70)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju pārējo Freenet.de AG kapitāla daļu pārdošana netiek plānota. MobilCom līdzdalība Freenet.de AG pa šo laiku no stratēģiskas ir pārvērtusies par finansiālu, kaut arī MobilCom joprojām ir 52,89 % akciju turētājs. Kā informē Vācija, starp Freenet koncerna daļu un MobilCom koncerna daļu pastāvot tikai niecīga operatīvā saikne. Līgums par pārvaldīšanu un peļņas atskaitīšanu MobilCom un Freenet.de AG starpā neeksistējot.

(71)

MobilCom kontā 2003. gada oktobrī ieplūda arī citi ārkārtas ieņēmumi no veiksmīgas MobilCom dibinātāja un agrākā firmas MobilCom vadītāja akciju atsavināšanas, ko veica viņa pilnvarotais prof. Helmūts Toma (Helmut Thoma) (13).

(72)

MobilCom koncerns ir atgriezies peļņas zonā abos darbības sektoros — gan mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas, gan fiksētā tīkla/Interneta jomā. Servisa pakalpojumu jomā MobilCom 2003. gada otrajā un trešajā ceturksnī sasniedza pozitīvus rezultātus un pirmo reizi vienpadsmit ceturkšņu laikā atkal guva peļņu. EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas) 2003. saimnieciskās darbības gadā gan mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanu, gan fiksētā tīkla — Interneta jomā pie 1,837 miljardu euro apgrozījuma kopumā sasniedza 103,6 miljonus euro. EBIT (peļņa pirms procentiem un nodokļiem) uzlabojās par 22,3 miljoniem euro (salīdzinājumā ar - 372,9 miljoniem euro 2002. gadā).

(73)

Pakalpojumu piedāvāšanas sektora attīstība pārstrukturēšanās fāzē ir šāda (14):

(74)

Ja ņem vērā peļņu, kas tika iegūta, atsavinot 3,75 miljonus Freenet akciju, koncerna darbības rezultāts 2003. gadā palielinājās par 160,4 miljoniem euro. Saskaņā ar paša uzņēmuma izteikumiem, Mobilcom līdz ar to atkal ir nostājies uz stabila pamata.

(75)

Kredītam 50 miljonu euro apmērā, ko 2002. gada 19. septembrī piešķīra KfW un par kuru 100 % apmērā galvoja federālā valdība, sākotnējais atmaksāšanas termiņš bija 2003. gada 15. marts, ar iespēju pagarināt to līdz 2003. gada 15. septembrim. Vispirms aizdevuma termiņš tika pagarināts līdz 2003. gada 21. jūlijam. 2003. gada jūlijā KfW vēlreiz pagarināja šī aizdevuma termiņu līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai par iesniegto pārstrukturēšanas plānu, taču ne ilgāk kā līdz 2004. gada 20. maijam. Aizdevuma procentu likme bija 6,814 %. Šo procentu likmi veidoja attiecīgā procentu aprēķina perioda Euribor (Euro Interbank Offered Rate) un uzcenojuma starpība 3,50 % gadā.

(76)

Otro galvojumu aizdevumam 112 miljonu euro apmērā, ko MobilCom AG un MobilCom Holding GmbH piešķīra no Deutsche Bank AG, Dresdner Bank AG, KfW un Landesbank Schleswig-Holstein sastāvošs banku konsorcijs KfW vadībā, kopīgi uzņēmās Vācijas valsts un Šlēsvigas-Holšteinas federālā pavalsts. Aizdevums 2002. gada 20. novembrī tika piešķirts uz astoņpadsmit mēnešu ilgu termiņu, kas beidzās 2004. gada 20. maijā. Kredīta izmaksai bija jānotiek vairākās daļās. Šo procentu likmi veidoja attiecīgā procentu aprēķina perioda Euribor (Euro Interbank Offered Rate) un uzcenojuma starpība 2,50 % gadā. Vācijas valsts un Šlēsvigas-Holšteinas federālās pavalsts galvojums kopumā nodrošināja 80 % no kredīta summas. Valsts galvoja par 48 % no summas, bet pavalsts par 32 % no summas. Saskaņā ar 2002. gada 20. novembra lēmumu galvojuma termiņš bija noteikts līdz 2003. gada 15. martam. Taču pirms šī termiņa beigām Komisijai tika iesniegts pārstrukturēšanas plāns, līdz ar ko šis termiņš bija automātiski jāpagarina līdz brīdim, kad Komisija, pamatojoties uz šo plānu, pieņems lēmumu par palīdzības piešķiršanu. Tādējādi pārstrukturēšanas plāna iesniegšana 2003. martā pagarināja otrā galvojuma termiņu uz visu kredīta piešķiršanas laiku līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz plānu.

(77)

Vācija paziņoja, ka uzcenojums, kas MobilCom jāatmaksā valstij par galvojumu 50 miljonu euro un 112 miljonu euro kredītiem, bija 0,8 % gadā par katru no aizdevumiem. Papildus bija jāmaksā 25 000 euro liela pieteikuma izskatīšanas nodeva par katru galvojumu. Šlēsvigas-Holšteinas federālajai pavalstij pienācās atlīdzība par galvojumu 1 % gadā un izskatīšanas nodeva 25 564 euro.

(78)

Saskaņā ar Vācijas sniegtajām ziņām, ņemot vērā apstākli, ka pārstrukturēšanai bija nepieciešami un pasūtīti tikai 88,3 miljoni euro, MobilCom ar savu KfW kā konsorcija vadītajai adresēto 2003. gada 1. aprīļa vēstuli paziņoja, ka atsakās no vēl neizmantotās kredīta summas 23,7 miljonu euro apmērā.

(79)

Komisija akceptēja galvojumu par aizdevumu 50 miljoni euro kā palīdzību uzņēmuma sanācijai saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Kopienas izstrādātajām pamatnostādnēm.

(80)

Savā lēmumā par oficiālās procedūras uzsākšanu Komisija raksturoja arī Vācijas valsts un Šlēsvigas-Holšteinas federālās pavalsts galvojumu otram aizdevumam kā valsts palīdzību EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Savā sākotnējā novērtējumā Komisija nonāca pie secinājuma, ka pieteiktā palīdzība ir vērtējama saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm, un apšaubīja tās atbilstību kopējā tirgus interesēm.

(81)

Jo īpaši Komisijai nebija skaidri saprotams, vai laika ziņā vēlāk piešķirtais kredīts 112 miljonu euro apmērā bija paredzēts tikai uzņēmuma darbības uzturēšanai norādītajā sanācijas laikposmā vai jau tika izmantots arī uzņēmuma pārstrukturēšanai. Pārstrukturēšanai paredzēto palīdzību sakarā ar tās izteikto konkurenci kropļojošo būtību varēja apstiprināt tikai, balstoties uz pārstrukturēšanas plānu, kas brīdī, kad tika uzsākta procedūra saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu, nebija Komisijas rīcībā.

(82)

Ar 2003. gada 9. jūlija lēmumu Komisija iekļāva aktuālajā pārbaudes procedūrā arī sākotnēji ieplānoto aizdevumu galvojumu termiņa pagarināšanu līdz 2007. gadam.

(83)

Īpašas šaubas Komisijai izraisīja tas, ka MobilCom orientējās uz valsts galvotā kredīta termiņa pagarināšanu. Tobrīd tā nevarēja izslēgt iespēju, ka MobilCom, pakāpeniski atsavinot savas daļas Interneta meitas uzņēmumā Freenet.de AG, varētu iegūt pietiekamus līdzekļus kredīta dzēšanai.

(84)

Pēc 2003. gada 22. septembrī notikušās kredītu atmaksāšanas un galvojuma dokumentu atdošanas to izsniedzējiem Vācija pasludināja preventīvi iesniegto pieteikumu atļaujai pagarināt kredīta galvojumu termiņu līdz 2007. gadam par atrisinātu jautājumu.

(85)

Attiecībā uz otras palīdzības piešķiršanu 112 miljonu euro kredīta galvojuma formā, Vācija savā nostājā pieturas pie tā, ka arī šī palīdzība ir uzskatāma par sanācijas atbalstu Kopienas pamatnostādņu izpratnē.

(86)

Vācija skaidro, ka no kredītu līdzekļiem ir finansēti tikai un vienīgi pakalpojumu piedāvāšanas jomā īstenotie pasākumi, piemēram, ar klientiem saistītie tarifu struktūras uzlabošanas pasākumi, realizācijas izmaksu pielāgošanas un pastāvīgā personāla resursu samazināšanas pasākumi, kas kalpojuši tikai aktuālās uzņēmējdarbības uzturēšanai un likviditātes deficīta mazināšanai sanācijas fāzē. Bez šiem pasākumiem likviditātes deficīts līdz 2003. gada martam būtu palielinājies vēl par 110 miljoniem euro.

(87)

Bez tam visaptveroša pārstrukturēšanas koncepcija aplūkojamās palīdzības piešķiršanas brīdī vēl neesot bijusi iesniegta, kā arī tuvākajā laikā nebija sagaidāma tās izstrādāšana.

(88)

Gadījumā, ja Komisija nevadās pēc šāda vērtējuma, Vācija lūdz akceptēt otru aizdevuma galvojumu kā pārstrukturēšanas palīdzību, pamatojoties Komisijai vēlāk iesniegto pārstrukturēšanas plānu. Pēc Vācijas domām, sevišķi pārstrukturēšanas plānā paredzētā MobilCom atteikšanās no darbības UMTS, kā arī fiksētā tīkla un Interneta sektorā izlīdzina iespējamos valsts galvotā aizdevuma izraisītos konkurences izkropļojumus mobilo sakaru tirgū.

(89)

Savā atzinumā par formālās procedūras uzsākšanu un paplašināšanu MobilCom noraida šaubas par piešķirtās palīdzības neatbilstību kopējā tirgus interesēm.

(90)

MobilCom norāda, ka konkurence mobilo sakaru pakalpojumu tirgū būtu izzudusi vispār, ja MobilCom vairs nepastāvētu. Mobilo sakaru tirgū ar kopumā gandrīz 70 % lielu tirgus daļas īpatsvaru dominē tīklu apsaimniekotāji, no kā 52 % nodrošina abi vadošie operatori T-Mobile un Vodafone. MobilCom pazušana no tirgus radītu Debitel šķietamu monopolu to pakalpojumu piedāvātāju vidū, kuriem nav pašiem sava tīkla. Tā rezultātā Debitel varētu izdarīt spiedienu, lai piesaistītu un varētu piedāvāt saviem klientiem izdevīgākos tarifus. Līdz ar to tiktu izšķiroši pavājināta pakalpojumu piedāvātāju katalizatoru loma, kas veicina konkurenci tīkla operatoru starpā, un vēl vairāk nostiprinātos Vācijas mobilo sakaru tirgus oligopoliskā struktūra.

(91)

Tālāk MobilCom apgalvo, ka valsts piešķirtais galvojums nebūtu novedis pie konkurences kropļojumiem un aprobežotos ar absolūto minimumu. Galvojums nodrošināja tikai 80 % no aizdevuma summas. Esot plānots rīcībā esošos līdzekļus pilnībā izlietot pārstrukturēšanas plāna īstenošanai, un izlietojums ir stingri ierobežots, ietverot tikai pārstrukturēšanas izmaksas pakalpojumu piedāvāšanas jomā. Ikviens no pārstrukturēšanas plānā aprakstītajiem pasākumiem esot obligāts priekšnoteikums ilgtspējīgas rentabilitātes nodrošināšanai, un MobilCom to papildināja ar vēlreizēju atsevišķo, pārstrukturēšanas plānā paredzēto izmaksu detalizētu skaidrojumu un sīkāku atšifrējumu.

(92)

MobilCom norāda arī uz to, ka pārējie konkurenti no pārstrukturēšanas plāna īstenošanas tikai iegūst, jo tās rezultātā MobilCom atsakās no jebkādām aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar galveno darbības sektoru, bet varētu tam kalpot, un sevišķi tas attiecas uz UMTS tīkla pakalpojumiem.

(93)

Bez tam nekāda negatīva ietekme uz konkurentiem nav sagaidāma tādēļ, ka pakalpojumu piedāvāšanas sektorā veiktā pārstrukturēšana ievērojami samazinās arī tajā veiktās darbības kapacitāti. Īpaši lielā mērā MobilCom klientu piesaistīšanas iespējas ierobežojot štatu samazināšana un filiāļu slēgšana.

(94)

Sarunās, kas notika starp Vāciju un Komisiju 2004. gada 9. un 21. janvārī, un kurās piedalījās arī MobilCom pārstāvji, MobilCom precizēja savu rakstiskā formā iesniegto nostāju, norādot, ka uzņēmums joprojām turas pie Vācijas pārstāvētās tiesiskās interpretācijas, saskaņā ar kuru piešķirtā otrā palīdzība ir uzskatāma par sanācijas, nevis pārstrukturēšanas atbalstu. Līdz ar to jautājums par atbilstošiem kompensācijas pasākumiem nav aktuāls.

(95)

Uzņēmums Talkline GmbH & Co KG (turpmāk Talkline) kā mobilo sakaru pakalpojumu piedāvātājs ir MobilCom tiešais konkurents. Talkline norāda, ka arī viņu uzņēmumam, tāpat kā visiem pārējiem tiešajiem konkurentiem, pēdējo divu gadu laikā ir nācies pielāgoties tirgus apstākļiem un uz sava rēķina bez valsts palīdzības jāveic atbilstoša pārorientēšanās.

(96)

Vispirms Talkline norāda, ka otrais kredīts, kam piešķirts valsts galvojums, esot palīdzība MobilCom pārstrukturēšanai, nevis sanācijas atbalsts. Uzņēmuma pārstrukturēšana esot sākusies jau novembrī, pirms otrā aizdevuma piešķiršanas.

(97)

Bez tam uzņēmums uzskata, ka MobilCom piešķirtās palīdzības izraisītais konkurences kropļojums ir īpaši intensīvs. Ja netiek nodrošināta pietiekama kompensācija, piešķirtā palīdzība neesot savienojama ar kopējā tirgus interesēm.

(98)

Konkurences kropļojumu īpašo intensitāti Talkline pamato, pirmkārt ar to, ka galvojums nodrošina MobilCom iespēju bez ierobežojumiem turpināt uzņēmējdarbību un vienlaikus veikt pakāpenisku un pilnīgu pārstrukturēšanu. Kaut gan MobilCom pārstrukturēšanas laikā pazaudēs kādu tirgus daļu, tomēr konkurenti joprojām sajutīs tā klātbūtni tirgū.

(99)

Otrkārt, valsts galvotie kredīti ļauj MobilCom veidot rentablu klientu bāzi. MobilCom pēc klientu bāzes atlasīšanas esot piedzīvojis aptuveni tikpat spēcīgu izaugsmi kā tirgus, taču tā rīcībā esot neproporcionāli ienesīga pastāvīgo klientu bāze.

(100)

Bez tam MobilCom, pateicoties kredītiem, varēja novilcināt paredzēto fiksētā tīkla pārdošanu Freenet.de AG un tai sekojošo kapitāla daļu daļējo pārdošanu, kā rezultātā uzņēmums no sagaidāmās kursa celšanās esot varējis gūt labumu ne tikai saistībā ar kredīta atmaksāšanu, bet arī ar jaunām investīcijām mobilo sakaru jomā, jo 20 % akciju paketes pārdošana 2003. gada septembrī pēc pilnīgas kredītu dzēšanas radīja papildu likvīdos līdzekļus gandrīz 60 miljonu euro apmērā.

(101)

Turklāt Talkline apšauba jau pašu otrā galvojuma piešķiršanas nepieciešamību kā tādu. MobilCom jau toreiz piederēja ievērojami īpašuma ieguldījumi, starp kuriem Talkline īpaši izceļ līdzdalību uzņēmumā Freenet.de AG. Tikai 2003. gada septembrī notikusī 20 % Freenet kapitāla daļu ((3,75 milj. akciju) jau 2002. gada novembrī saskaņā ar toreizējo akcijas kursu 5 euro varēja nodrošināt uzņēmumam vismaz 18,75 miljonus euro lielus ieņēmumus. Visas piederošās kapitāla daļas ((13,65 milj. akciju) pārdošanas rezultātā uzņēmums būtu ticis pie brīvajiem līdzekļiem 68 miljonu euro apmērā un līdz ar to noteikti atbrīvojies no nepieciešamības pēc kredīta un valsts galvojuma. Turklāt, šis aprēķins izriet tikai no biržas kursa, nevis patiesās Freenet.de AG substanciālās vērtības, ko MobilCom uzraudzības padome un Freenet.de AG valde esot noteikušas ievērojami augstāku.

(102)

Ja Komisija nonāk pie secinājuma, ka valsts piešķirtais otrā kredīta galvojums ir pieļaujams pārstrukturēšanas atbalsts, pēc Talkline domām, tā var to akceptēt tikai tajā gadījumā, ja Vācija papildus piedāvā kompensācijas pasākumus saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 35. un turpmākajiem punktiem.

(103)

Talkline uzskata, ka Vācijas uzskaitītie pasākumi nav pietiekami, lai izlīdzinātu palīdzības piešķiršanas negatīvās sekas. Darbības apjoma samazināšanās mobilo sakaru jomā un ar to saistītā pastāvīgo klientu bāzes ierobežošana rodas galvenokārt no tā, ka MobilCom atsakās no sadarbības ar nerentabliem klientiem. Šāda samazināšana esot bijusi obligāti nepieciešama no ekonomiskā viedokļa un tādējādi nav uzskatāma par kompensācijas pasākumu.

(104)

Atteikšanās no darbības fiksētā tīkla un Interneta pakalpojumu jomā neesot notikusi pilnībā. Bez tam Freenet kapitāla daļas pārdošana ietekmes ziņā, ko tā izraisa mobilo sakaru konkurences jomā, esot uzskatāma par kapitāla pārgrupēšanu. Tādējādi tā ne tikai nedarbojas kā konkurences kropļojumu kompensācijas pasākums, bet pat veicina īpašu kropļojumu saasināšanos, jo MobilCom no Freenet daļu pārdošanas gūto ienākumu pēc tam tiešā veidā investē pakalpojumu piedāvāšanas sektorā.

(105)

UMTS darījumu iesaldēšana bija ekonomiska nepieciešamība un tādēļ arī nav piemērota kā konkurences kropļojumu kompensācijas pasākums mobilo sakaru jomā. Labumu no šīs izstāšanās gūst tikai palikušie UMTS licences īpašnieki, kuriem tiešā nozīmē kļūst par vienu konkurentu mazāk.

(106)

Nobeigumā uzņēmums Talkline iesniedz iespējamo pasākumu sarakstu, kas paredzēti, lai kompensētu, viņuprāt, radušos konkurences kropļojumus. Šie pasākumi ietver proporcionālu klientu “pārdošanu” konkurentiem, tiešsaistes realizācijas un citu tiešās realizācijas kanālu slēgšanu uz noteiktu laiku, kā arī termiņā ierobežotu atteikšanos no UMTS aktivitātēm pakalpojumu piedāvātāja statusā (t.s. Enhanced Service Providing).

(107)

Komisija saņēma arī vēl kāda konkurenta nostāju, kas arī darbojas tikai kā pakalpojumu piedāvātājs bez savas tīkla struktūras.

(108)

Arī šis konkurents pārstāv viedokli, ka piedāvātie kompensācijas pasākumi nav pietiekami, lai panāktu konkurences kropļojumu novēršanai nepieciešamos kapacitātes ierobežojumus galvenajā MobilCom darbības sektorā. MobilCom gribot koncentrēties uz augstas efektivitātes klientiem vidējā un augstākajā segmentā. Tā rezultātā MobilCom, neskatoties uz klientu skaita samazināšanos, varēšot pilnībā saglabāt savu klātbūtni tirgū, jo sakarā ar pievēršanos ienesīgākiem klientiem būs iespējams samazināt izmaksas un palielināt apgrozījumu.

(109)

Tirgū valdošajā situācijā, ko raksturo tirgus piesātinājums, neliels vidējais apgrozījums uz vienu klientu un arvien mazāks uzcenojums, MobilCom iecerētā pozīciju maiņa ir mērķis, pēc kā tiecas visi pakalpojumu piedāvāšanas jomā strādājošie uzņēmumi. Palīdzību, kādas nav tiešo konkurentu rīcībā, MobilCom izmanto, lai sagādātu sev konkurences priekšrocības, strādājot ar vērtīgāko un visgrūtāk iekarojamo klientu slāni. Tādējādi Vācija tiešā veidā balsta MobilCom pārstrukturēšanu uz konkurentiem radītajām izmaksām, kas neesot pieņemams, ja papildus netiek veikti atbilstoši kompensācijas pasākumi.

(110)

Savā atbildē uz trešo pušu nostāju Vācija jautājumā par otrās palīdzības nepieciešamību paskaidro, ka MobilCom operatīvās uzņēmējdarbības turpināšanai nepieciešamā likviditāte 2002. gada novembrī esot bijusi izsmelta. Ja KfW konsorcijs nebūtu piešķīris aizdevumu, MobilCom nekavējoties būtu jāpiesaka maksātnespēja. Saskaņā ar MobilCom valdes vērtējumu pēc maksātnespēja pieteikuma iesniegšanas būtiska klientūras daļa tiktu pazaudēta, tāpēc MobilCom pārstrukturēšana, atrodoties maksātnespējas statusā, vairs nebūtu bijusi iespējama.

(111)

Tālāk Vācija paskaidro, ka arī France Télécom, 2002. gada septembra otrajā pusē uzsākot izlīguma sarunas, visu laiku nepārprotami lika saprast, var uzņemties no UMTS aktivitātēm izrietošās saistības un atbrīvot no tām MobilCom tikai tajā gadījumā, ja tiek nodrošināts, ka MobilCom maksātnespējas tiesībās noteiktajos apstrīdēšanas termiņos nevajadzēs pieteikt maksātnespēju. Saskaņā ar to France Télécom jau no paša sarunu sākuma pieprasīja ekspertu atzinumu par pozitīvām MobilCom turpmākās pastāvēšanas prognozēm atlikušajos darbības sektoros, kā arī trešo pušu solījumus piešķirt veiksmīgai sanācijai nepieciešamo finansējumu. Atbilstoši tam šim mērķim paredzētais KfW konsorcija aizdevums 112 miljonu euro apmērā tika padarīts par MC Settlement Agreement priekšnoteikumu. Bez tam France Télécom pieprasīja, lai vajadzīgie kredīti tiktu piešķirti vismaz uz astoņpadsmit mēnešiem. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju kredītu termiņa ierobežojums un galvojuma piešķiršana līdz 2004. gada 20. maijam kalpoja šīs prasības izpildei.

(112)

Vēl Vācija paskaidro, ka valsts galvojums bija nepieciešams aizdevuma piešķiršanai. Aizdevuma līgums ar KfW konsorciju uzliek uzņēmumam MobilCom saistības garantēt visus tā rīcībā esošos drošības līdzekļus. Taču ar tiem nepietika, lai KfW piešķirtu finansējumu vajadzīgajā apjomā. Vēl jo vairāk — konsorcija bankas, neskatoties uz federālās valdības centieniem panākt augstāku banku pašrisku, pastāvēja uz drošības garantijām 80 % apmērā no kredīta summas, valsts un Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts galvojuma formā. Bez šādas oficiālas riska nodrošināšanas neviena banka nebūtu bijusi gatava piešķirt MobilCom finansu līdzekļus, un tas novestu pie MobilCom maksātnespējas.

(113)

Jautājumā par palīdzības ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam Vācija paskaidroja, ka MobilCom aizdevuma līgumā ar KfW konsorciju esot apņēmies visus no būtisku mantisko īpašumu un/vai finansiālo ieguldījumu atsavināšanas ieplūstošos neto ienākumus izmantot aizdevumu atmaksāšanai un līdz ar to — valsts galvojuma dzēšanai. Bez tam MobilCom esot apņēmies tuvākajā laikā uzsākt fiksētā tīkla un Interneta darbības sektora pārdošanu. Atbilstoši tam MobilCom nekavējoties uzsāka ar pārdošanu saistītās darbības — tai skaitā attiecībā uz UMTS sektora īpašumiem — un pabeidza tās tik ātri un veiksmīgi, ka radās iespēja priekšlaicīgi dzēst piešķirtās kredītlīnijas, kā rezultātā valsts galvojums vairs nebija nepieciešams.

(114)

Pateicoties fiksētā tīkla sektora un ar UMTS saistītā īpašuma pārdošanai, kā arī vēlāk sekojošajai Millenium akciju atsavināšanai, kredītlīnijas izmantošana pakāpeniski samazinājās un, visbeidzot, 2003. gada 17. septembrī notikušās Freenet.de AG kapitāla daļu pārdošanas rezultātā sasniedza nulli. Tādējādi valsts galvojums faktiski tika izmantots tikai apmēram pusi no KfW kredīta termiņa laika.

(115)

Vēl ātrāka īpašuma realizācija un no tās izrietošā valsts galvoto atmaksāšana neesot bijusi iespējama. Tas attiecas gan jau 2003. gada martā noslēgto vienošanos par fiksētā tīkla sektora pārdošanu un 2003. gada maijā noslēgto vienošanos par ar UMTS saistītā īpašuma pārdošanu, gan tikai no 2003. gada aprīļa pieļaujamo MobilCom akciju pārdošanu ar pilnvarotā pārstāvja Dr. Dieter Thoma starpniecību, kuram attiecībā pret MobilCom nebija nekādas tiesības dot rīkojumus, taču kura pienākums atbilstoši ar Gerhard Schmid un Millenium noslēgtajam līgumam par īpašuma pārvaldīšanu bija iegūt iespējami augstu pārdošanas summu.

(116)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju tas attiecās arī uz Freenet akciju pārdošanu. Vācijas likumdošana par akciju sabiedrībām paredz, ka valdei ir pienākums uzņēmuma un tā akcionāru interesēs aizkavēt aktīvu pārdošanu zemāk par to vērtību. Vācija detalizēti izklāsta, ka kapitāla daļu atsavināšana īsā laikā tobrīd bija iespējama tikai ar biržas starpniecību. Tajā laikā zemais Freenet akcijas kurss biržā, kas bija apmēram 5 euro (kopējā visas kapitāla daļas biržas vērtība: 68 miljoni euro), īsā termiņā pārdodot 76,1 % Freenet akciju, visticamāk būtu krities vēl vairāk. Bez tam uzraudzības institūcijas nebūtu piekritušas atsavināšanai 2002. gada novembrī, jo tajā brīdī France Télécom akcionāru pilnsapulce vēl nebija apstiprinājusi MC Settlement Agreement.

(117)

Vācija izklāsta, ka MobilCom nebija citas alternatīvas, kā rīkoties, lai saglabātu savu līdzdalību tirgū. Maksātnespēja jebkurā gadījumā atbilstu konkurentu interesēm, jo tās rezultātā tie bez jebkādām pūlēm iegūtu MobilCom klientu bāzi. Taču, pēc Vācijas domām, MobilCom grupas sadalīšana maksātnespējas procesa rezultātā arī nebūtu pamatota. Gan konkurences, gan infrastruktūras, gan darba tirgus aspekti vairāk liecināja par labu valsts galvojuma piešķiršanai.

(118)

Bez tam Vācija vispirms pieturējās pie sava viedokļa, ka kompensācijas pasākumi jau ir veikti ievērojamā apjomā, proti, īpaši par tādiem ir jāuzskata UMTS sektora pārdošana, fiksētā tīkla darījumu pārdošana, MobilCom piederošā kvalificētā vairākuma uzņēmumā Freenet.de AG samazināšana līdz vienkāršai finansiālai līdzdalībai, kā arī filiāļu slēgšana Hallbermosā un Karlšteinā. Tomēr tiešajās sarunās 2004. gada janvārī Komisija kopīgi ar Vāciju izskatīja iespējamos papildu kompensācijas pasākumus, sevišķi, MobilCom tiešsaistes realizācijas slēgšanu uz ierobežotu laiku, kas ilgst 7 mēnešus, un Vācija tam sākotnēji piekrita. Taču 2004. gada aprīlī Vācija paziņoja, ka tā nevarot dot galīgo solījumu par tiešsaistes realizācijas slēgšanu.

(119)

EK Līguma 87. panta 1. punkts nosaka, ka, ja EK Līgumā nav paredzēts citādi, ar kopējo tirgu nav savienojama nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(120)

Komisija konstatē, ka jautājums par Vācijas iesniegumā pieprasīto valsts piešķirto kredītu galvojumu termiņa pagarināšanas līdz 2007. gadam akceptēšanu ir atrisinājies, jo kredīti 2003. gada 22. septembrī ir atmaksāti un galvojuma dokumenti atdoti atpakaļ galvotājiem. Tas nozīmē, ka Komisijai vairs nav jāpieņem lēmums sakarā ar šo iesniegumu.

(121)

Komisija 2003. gada 21. janvārī akceptēja valsts galvojumu 50 miljonu euro kredītam kā sanācijas atbalstu saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm. Tāpēc šai palīdzībai atkārtots apstiprinājums nav nepieciešams.

(122)

Attiecībā uz 20. novembrī piešķirtā 112 miljonu euro kredīta galvojumu 80 % apmērā Komisija uzskata par pierādītu to, ka šajā gadījumā runa ir par EK Līguma 87. panta 1. punktā minēto palīdzību.

(123)

Galvojumu sniedza Vācijas Federatīvās Republikas Federālā Finanšu ministrija, kā arī Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts Ekonomikas, tehnoloģiju un satiksmes Ministrija, respektīvi, divas valsts iestādes. Tāpēc tas ir uzskatāms par valsts galvojumu.

(124)

Valsts galvojumi principā ir pakļauti EK Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad netiek maksāta tirgum atbilstoša atlīdzība un ir ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm (15).

(125)

Komisija uzskata, ka par valsts galvojuma izsniegšanu samaksātais uzcenojums neatbilda tirgus praksē pieņemtajam. Vācija ziņoja, ka uzcenojums, ko MobilCom ir jāmaksā federālajai administrācijai par galvojuma izsniegšanu, ir 0,8 % gadā par katru kredītu. Papildus bija jāmaksā arī 25 000 euro liela atlīdzība par katra pieteikuma izskatīšanu. Šlēsvigas-Holšteinas pavalstij pienācās atlīdzība par galvojuma izsniegšanu 1 % gadā un izskatīšanas nodeva 25 564 euro. Tomēr sīkākas ziņas par uzcenojumu atbilstību riska līmenim vai tirgus praksei Vācija nesniedz. Vācija arī otrā aizdevuma galvojumu konsekventi dēvē par palīdzību. Šī iemesla dēļ, kā arī, ņemot vērā apgrūtināto finansiālo situāciju, kādā atradās MobilCom, un faktu, ka uzņēmums atradās maksātnespējas priekšā, Komisija nonāk pie secinājuma, ka šī palīdzība neņem vērā risku, kādu valsts un pavalsts uzņemas, dodot galvojumu, un ka neviens privātais tirgus dalībnieks pie šādiem priekšnoteikumiem galvojumu nedotu.

(126)

Līdz ar to galvojums nodrošināja MobilCom selektīvas priekšrocības, kādas normālos tirgus apstākļos uzņēmums nebūtu ieguvis. Tādējādi īpaši tika uzlabotas uzņēmuma iespējas saņemt kredītus. Pateicoties galvojumam, uzņēmums MobilCom, kas atradās finansiālās grūtībās, varēja saņemt aizdevumu ar nosacījumiem, kas neatbilda tā faktiskajam finansiālajam stāvoklim un aizdevēja riskam, izsniedzot līdzvērtīgu aizdevumu uzņēmumam ar līdzīgu finansiālo stāvokli, bet bez valsts galvojuma. Normālos tirgus apstākļos tikai nedaudzas bankas atteiksies izsniegt uzņēmumam aizdevumu, ja kapitālu ir nodrošinājusi valsts.

(127)

Bez tam galvojums var nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. MobilCom piedāvā GSM otrās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus visā Vācijā. Vācijas izsniegtais aizdevuma galvojums ir uzlabojis MobilCom konkurences situāciju un līdz ar to ir uzskatāms par faktoru, kas nelabvēlīgi ietekmē citu otrās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumu piedāvātāju konkurences izredzes. Galvojums palīdzēja arī nostiprināt MobilCom pozīcijas Eiropas Kopienas līmenī, jo sakarā ar to tiek ierobežotas citu dalībvalstu mobilo sakaru pakalpojumu piedāvātāju iespējas iekarot un nostiprināt savas pozīcijas Vācijā. Kopienas telekomunikāciju tirgū valda spēcīga konkurence dažādu dalībvalstu operatoru starpā. Daudzi MobilCom (esošie un potenciālie) konkurenti otrās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumu jomā ir uzņēmumi, kuru galvenais birojs atrodas citās dalībvalstīs (piemēram, O2, E-Plus, Vodafone D2, Talkline un Debitel).

(128)

Šī iemesla dēļ piešķirtais valsts galvojums ir uzskatāms par valsts palīdzību EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(129)

Pēc Komisijas domām, pats galvotais kredīts neietvēra nekādus ārpus galvojuma robežām izejošus palīdzības elementus. Ar galvojumu tas tika nodrošināts atbilstoši tirgus praksei. Arī uzņēmumam MobilCom aprēķinātā procentu likme par 112 miljonu euro aizdevumu ((2,5 % gadā virs Euribor) bija līdzvērtīga veselīgiem uzņēmumiem noteiktām procentu likmēm un nebija zemāka kā Komisijas piemērotās atsauces procentu likmes (16).

(130)

EK Līguma 87. pantā ir paredzēti izņēmumi kārtībā, kādā tiek piemērots princips par valsts piešķirtās palīdzības nesavienojamību ar kopējā tirgus interesēm. 87. panta 2. daļas izņēmuma nosacījums varētu būt izmantojams, lai pamatotu piešķirtās palīdzības saderību ar kopējo tirgu. Tomēr palīdzības pasākumiem nav sociāls raksturs, un tā netiek piešķirta individuāliem patērētājiem (a) apakšpunkts), nav paredzēta, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi (b) apakšpunkts), un, visbeidzot, tā netiek piešķirta arī tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos (c) apakšpunkts). Vēl citi izņēmumi ir iespējami saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktiem (reģionālais aspekts), taču šeit tie nav piemērojami, jo MobilCom piešķirtā palīdzība nav orientēta uz noteiktu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Arī 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētie izņēmumi nav pielietojami. Tie attiecas uz svarīgu sabiedrisko interešu projektu veicināšanu, kā arī kultūras atbalstīšanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(131)

Tādējādi paliek EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta un uz to balstīto Kopienas pamatnostādņu izņēmuma nosacījumi. Komisija uzskata, ka citas Kopienas pamatnostādnes, piemēram, par palīdzības piešķiršanu zinātnes un tehnoloģiju jomā, MVU vai nodarbinātības un apmācības vajadzībām, uz šo gadījumu neattiecas. Ja ir izpildīti Kopienas pamatnostādnēs minētie priekšnoteikumi, sanācijai un pārstrukturēšanai paredzētā palīdzība eventuāli var veicināt noteiktu ekonomikas nozaru attīstību, vienlaikus neradot nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību (Kopienas pamatnostādņu 20. punkts), un līdz ar to būt savienojama ar kopējā tirgus interesēm.

(132)

Pēc padziļinātas pārbaudes veikšanas Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka otrā palīdzība, pretēji Vācijas un palīdzību saņēmušā uzņēmuma viedoklim, ir uzskatāma par pārstrukturēšanas, nevis sanācijas palīdzību.

(133)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm sanācijas palīdzības būtība nosaka to, ka tai ir īslaicīgs raksturs. Tā kalpo grūtībās nonākuša uzņēmuma darbības turpināšanai tik ilgi, cik ir nepieciešams uzņēmuma pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāna sastādīšanai. Tās apmēram ir jābūt ierobežotam līdz summai, kādai ir obligāti nepieciešama uzņēmuma darbības uzturēšanai (piemēram, algu un operatīvās sagādes izdevumu segšanai).

(134)

Turpretī pārstrukturēšana balstās uz reālistisku, koherentu un tālejošu plānu ilgtspējīgas uzņēmuma rentabilitātes nodrošināšanai. Tās galvenie elementi ir uzņēmuma darbības reorganizācija un racionalizācija, kas kopumā nozīmē atteikšanos no deficītajām jomām, kā arī to darbības jomu pārstrukturēšanu, kurās iespējams atjaunot konkurenci. Uzņēmuma pārstrukturēšana parasti ir saistīta arī ar finansiālu pārstrukturēšanu.

(135)

Komisija uzskata, ka otrais galvojums neatbilst nosacījumiem, kas izvirzīti sanācijas palīdzības piešķiršanai. Ar valsts galvojumu nodrošinātais aizdevums nebija paredzēts tikai operatīvo izmaksu finansēšanai, ieskaitot regulārus uzlabošanas pasākumus ar mērķi turpināt uzņēmuma darbību ierobežotu laika periodā līdz pārstrukturēšanas plāna sastādīšanai.

(136)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju uzņēmumam MobilCom ar valsts galvotā kredīta 112 miljonu euro (88,3 miljonu euro) apmērā tika nodrošināta iespēja veikt virkni pasākumu nerentablajā pakalpojumu piedāvāšanas jomā. Pasākumu pakete bija acīmredzami orientēta uz to, lai ilgstoši novērstu cēloņus, kas pastāvīgi izraisīja šajā darbības sektorā zaudējumus.

(137)

Īpaši jāmin, ka no valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem tika finansēta drīz sekojošā 850 pilna laika darba vietu likvidēšana pakalpojumu piedāvāšanas sektorā, lai ierobežotu tajā valdošo augsto personāla intensitāti, kas pārstrukturēšanas plānā tika nosaukta kā viens no būtiskajiem zaudējumu cēloņiem.

(138)

Vēl viens izmaksu bloks bija saistīts ar nerentablu līgumu pārtraukšanu vai atsaukšanu un sakarā ar sava UMTS tīkla izveidi piesaistīto klientu migrāciju uz pakalpojumu piedāvātāja tarifiem. Līdz ar klientu bāzes atsijāšanu un tarifu pārorientēšanu bija jāizveido ilgstoši rentablas attiecības ar klientiem un stabili jāaptur bruto ieņēmumu līmeņa regresīvā attīstība.

(139)

Pēc tam slēdzot Karlšteinas un Hallbergmosas filiāles, kas firmu D-Plus Telecommunications GmbH (Karlšteina) un Cellway Kommunikationsdienste (Hallbergmosa) iekļaušanas rezultātā bija kļuvušas par MobilCom koncerna sastāvdaļām, un pārceļot visu realizācijas un klientu apkalpošanas darbību uz centrālo biroju Bīdelsdorfā un Erfurtes nodaļu, MobilCom, pēc paša uzņēmuma teiktā, paveica nepieciešamo pielāgošanos, kas agrāk bija atstāta novārtā sakarā ar visas uzmanības veltīšanu UMTS aktivitātēm.

(140)

Līdz ar to Komisijai ir skaidrs, ka no valsts galvotā kredīta finansēto pasākumu pakete ietver galvenokārt strukturālus, uz pakalpojumu piedāvāšanas sektora un visa uzņēmuma ilgstošas rentabilitātes nodrošināšanu orientētus mērķus un nav kalpojusi tikai uzņēmuma darbības turpināšanai līdz pārstrukturēšanas plāna sastādīšanai. Tādēļ Komisija izdara secinājumu, ka otrais galvojums ir uzskatāms par pārstrukturēšanas palīdzību Kopienas pamatnostādņu izpratnē.

(141)

Komisija vadās no pieņēmuma, ka pakalpojumu piedāvāšanas sektorā veiktie pasākumi balstās uz noturīga ilgtspējīgas uzņēmuma rentabilitātes atjaunošanas plāna. Šai kontekstā Komisija skaidri noraida Vācijas iebildumus par to, ka valsts kredīta galvojuma piešķiršanas brīdī — 2002. gadā — vēl neesot bijusi iesniegta pārstrukturēšanas koncepcija.

(142)

Jau 2002. gada septembrī uzņēmuma Valde ciešā sadarbībā ar Uzraudzības padomi pieņēma lēmumu par būtiskākajiem sanācijas stratēģijas stūrakmeņiem (17). No tā izriet, ka MobilCom skaidri zināja, ka UMTS projekts bez France Télécom līdzdalības nav realizējams un tādēļ no tā ir jāatsakās.

(143)

Bez tam Valde iesniedza visaptverošu mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas sektora sanācijas programmu, kas jau toreiz kā galvenos rīcības elementus paredzēja 850 pilna laika darba vietu likvidēšanu galvenajā darbības sektorā, līdz tam pa piecām atrašanās vietām izkaisīto realizācijas un klientu apkalpošanas aktivitāšu pārcelšanu uz centrālo biroju Bīdelsdorfā un Erfurtes nodaļu, kā arī klientu piesaistīšanas izmaksu samazināšanu (tai skaitā, slēdzot nerentablos MobilCom-Shops).

(144)

Šo sanācijas programmu, kas būtībā bija identiska ar 2003. gada martā Komisijai iesniegto pārstrukturēšanas plānu, pārbaudīja audita sabiedrība Deloitte & Touche. Savā 2002. gada 25. oktobra atzinumā Deloitte & Touche nonāca pie secinājuma, ka, ņemot vērā rīcībā esošo īso laiku un uzdevuma objekta raksturu, nav iespējams sniegt galīgu vērtējumu par to, vai MobilCom grupas pārstrukturēšanas koncepcijā “ir pilnībā iekļautas visas vājās vietas”. Taču “būtiskākās vājās vietas” esot ņemtas vērā un atspoguļotas ziņojumā. Tāpēc pārstrukturēšanas koncepcijā izklāstītie pasākumi, kopumā ņemot, ir piemēroti tam, lai vērstos pret līdz šim identificētajiem trūkumiem un nodrošinātu MobilCom grupai iespēju 1 līdz 2 gadus ilgā laikposmā sasniegt pozitīvus rezultātus.

(145)

Komisija to uzskata par pietiekamu apliecinājumu tam, ka vēlākais 2002. gada novembrī jau eksistēja konsekventa uzņēmuma sanācijas koncepcija, kas ne tikai kalpoja par pamatu KfW konsorcija lēmumam par kredīta piešķiršanu, bet veidoja arī bāzi novembrī uzsāktajiem pakalpojumu piedāvāšanas sektora reorganizācijas pasākumiem. To neatspēko arī tas, ka tobrīd no France Télécom vēl nebija saņemta galīgā piekrišana noslēgt MC Settlement Agreement. Ja izlīgums vispār nebūtu stājies spēkā, MobilCom vienalga vajadzētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Jau no paša sākuma sanācijas iespēju novērtējums balstījās uz premisu, ka ir iespējams lielā mērā atbrīvoties no parādiem, un tādējādi par priekšnoteikumu izvirzīja spēkā esošas vienošanās noslēgšanu. Pats uzņēmums MobilCom nekavējoties uzsāka konsekventi īstenot pasākumus, negaidot France Télécom akcionāru kopsapulces galīgo apstiprinājumu.

(146)

To, ka Komisija novērtēja otro palīdzību kā pārstrukturēšanas palīdzību, izšķiroši ietekmēja arī tas, ka valsts galvotā aizdevuma termiņš tā piešķiršanas brīdī bija astoņpadsmit mēneši — līdz 2004. gada 20. maijam. Kā galvojuma termiņš gan vispirms tika 2003. gada 15. marts. Taču šo termiņu būtu automātiski jāpagarina, ja pirms tā iestāšanās Komisijai tiktu iesniegts pārstrukturēšanas plāns. Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 23. rindkopu kredīta galvojuma formā piešķirtai sanācijas palīdzībai ir jāattiecas uz kredītiem, kuru atlikušais termiņš pēc pēdējās kredīta summas daļas izmaksāšanas uzņēmumam nav ilgāks par divpadsmit mēnešiem. Šajā gadījumā tas tā nebija.

(147)

Tas nozīmē, ka otrā palīdzība ir uzskatāma par pārstrukturēšanas palīdzību, ko Komisija var akceptēt tikai tajā gadījumā, jā ir izpildīti Kopienas pamatnostādņu nosacījumi.

(148)

Kopienas pamatnostādņu izpratnē “uzņēmums ir nonācis grūtībās”, ja tas nespēj ar saviem vai svešiem finanšu līdzekļiem, ko tā rīcībā nodod tā īpašnieki/kapitāla daļu turētāji vai kreditori, nosegt zaudējumus, kas īsā vai vidējā termiņā droši novedīs pie uzņēmuma ekonomiskās iznīcināšanas, ja neiejauksies valsts (Kopienas paamtnostādņu 4. rindkopa). Kā grūtībās nonākuša uzņēmuma tipiskie simptomi īpaši jāmin pastāvīgi zaudējumi, samazināta naudas plūsma, kā arī no parādiem brīvā īpašuma samazināšanās vai neesamība un situācijas, kurās uzņēmums nespēj veikt sanāciju ar saviem spēkiem vai savu kapitāla daļu īpašnieku vai kreditoru līdzekļiem (Kopienas pamatnostādņu 6. rindkopa).

(149)

France Télécom izstāšanās no UMTS aktivitāšu finansēšanas bija pielīdzināma visu MobilCom korporatīvo līdzekļu likvidācijai.

(150)

MobilCom koncerns 2002. gada 3. ceturksnī piedzīvoja zaudējumus, kas pirms procentu un nodokļu aprēķina (EBIT) sasniedza 2,9 miljardus euro, kamēr pašu līdzekļu suma bija 606,7 miljoni euro (2001. gadā: 3,769 miljardi euro). maksātnespējas iestāšanos, kas uzņēmumam draudēja 2002. gada septembrī, varēja novērst tikai ar valsts garantēto KfW likviditātes aizdevumu 50 miljonu euro apmērā.

(151)

Neskatoties uz veiksmīgo MC Settlement Agreement noslēgšanu, kā rezultātā France Télécom pārņēma no UMTS aktivitātēm izrietošās saistības par kopējo summu 6,9 miljardu euro apmērā, kā arī procentus, koncerna zaudējumi 2002. gada 4. ceturksnī bija 289 miljoni euro un līdz ar to arvien ievērojamāk pārsniedza negatīvos koncerna darbības rezultātus pirms krīzes (2002. gada 2. ceturksnī: —172,8 miljoni euro, 2002. gada 1. ceturksnī: —116,4 miljoni euro, 2001. gada 4. ceturksnī — 91,9 miljoni euro).

(152)

No Komisijai iesniegtajiem likviditātes pārskatiem ir redzams arī tas, ka MobilCom grupas negatīvo naudas plūsmas attīstību nebija iespējams stabili apturēt arī 2002. gada novembrī. Esošās likviditātes rezerves bija izsmeltas jau 2002. gada septembrī. Ar piešķirto sanācijas palīdzību varēja nosegt tikai nepieciešamo īstermiņa likviditāti un novērst tiešos maksātnespējas draudus.

(153)

Bez tam Vācija varēja izskaidrot, ka aktuālie zaudējumi pārstrukturēšanas plānā paredzēto reorganizācijas pasākumu neveikšanas gadījumā 2003. gada martā būtu vēl par 110 miljoniem euro lielāki. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju šie zaudējumi vairs ar bankas procedūru nebūtu finansējami.

(154)

Komisija secina arī, ka finansu deficītu, kāds bija radies 2002. gada novembrī, MobilCom nebūtu varējusi nosegt ar pašu rīcībā esošajiem līdzekļiem.

(155)

Kā jau tika minēts, tajā brīdī likviditātes rezervju vairs nebija. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, Komisijai ir jāsecina arī tas, ka pārstrukturēšanas plānā paredzētā uzņēmumam piederošās Freenet kapitāla daļas (daļējā) atsavināšana, lai 2003. gada septembrī dzēstu valsts galvotos kredītus, īsā laikā nebūtu bijusi iespējama.

(156)

Vācija ir pārliecinoši izklāstījusi, ka pirms MC Settlement Agreement noslēgšanas 2002. gada novembrī Freenet kapitāla daļas pārdošana nebija iespējama sakarā ar UMTS projekta ietvaros pastāvošajām kredītsaistībām attiecībā pret bankām. Pārdošana nevarētu notikt bez to kreditorbanku piekrišanas, kurās tobrīd vēl bija ieķīlātas uzņēmumam piederošās Freenet kapitāla daļas. Ņemot vērā milzīgos parādus saistībā ar darbību UMTS, kreditorbankas nebūtu piekritušas atsavināšanai. Turklāt, ieņēmumi būtu jāizmanto tikai kredītsaistību dzēšanai, kas bija radušās attiecībā pret bankām saistībā ar UMTS projektu.

(157)

Komisijas rīcībā nav ari nekādas norādes uz to, ka akūtās krīzes laikā 2002. gada 3. un 4. ceturksnī par MobilCom AG kapitāla daļu pārņemšanu būtu izrādījuši interesi investori. Līdz ar to MobilCom nebija pieejams arī šis līdzekļu piesaistīšanas veids.

(158)

Vācija ir arī pietiekami izskaidrojusi to, ka konsorcija bankas 112 miljonus euro lielo kredītu bez valsts galvojuma nebūtu piešķīrušas tāpēc, ka kapitāla zaudējuma risks tika novērtēts kā augsts un, jo īpaši tāpēc, ka pietiekamā apmērā nebija pieejami banku praksē pieņemtie drošības līdzekļi.

(159)

Šai sakarā Vācija iesniedza arī konsorcija vadītājas KfW2003. gada 1. jūnija atzinumu par papildus paredzētā 112 miljonu euro kredīta nodrošinājuma vērtību. Līgumā par kredītu 112 miljonu euro apmērā MobilCom apņēmās arī ieķīlāt visas tai piederošās MobilCom AG vai Mobilcom Holding GmbH meitas uzņēmumu un līdzdalības uzņēmumu kapitāla daļas, tai skaitā arī daļas Freenet.de AG un cedēt visas tiesības, kas izriet no prasījumiem attiecībā pret Millenium GmbH, kā arī pret bijušo Valdes priekšsēdētāju Gerhard Schmid 71 miljonu apmērā. Bez tam tika nodoti arī visi banku praksē pieņemtie drošības līdzekļi, kādi vien bija uzņēmuma rīcībā.

(160)

Saskaņā ar KfW apgalvojumiem Freenet kapitāla daļas, kas tika ieķīlātas jau 2002. gada decembrī, nebija adekvāti novērtējamas akciju vērtības izteiktā nepastāvīguma dēļ.

(161)

Banku konsorcijam cedētās prasījumu tiesības pret Gerhard Schmid un Millenium GmbH bija paredzēts apmierināt tādējādi, ka pilnvarotajam īpašuma pārvaldītājam prof. dr. Dieter Thoma līdz 2003. gada 31. decembrim bija jāatsavina akcijas MobilCom AG. Šī nodrošinājuma novērtējums balstījās uz MobilCom akciju kursu biržā. Taču sakarā ar to, ka akciju biržas kurss ir atkarīgs no MobilCom kredītspējas, saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju KfW pēc vispārējiem bankas prakses principiem nevarēja atzīt arī šī nodrošinājuma vērtību.

(162)

Citu drošības līdzekļu, piemēram, vēlāk cedētais pirkuma cenas prasījums pret Freenet.de AG 35 miljonu euro apmērā sakarā ar fiksētā tīkla sektora atsavināšanu, aizdevuma piešķiršanas brīdī uzņēmuma rīcībā nebija.

(163)

No tā Komisija ir spiesta secināt, ka valsts un pavalsts piešķirtais galvojums 80 % apmērā bija nepieciešams, lai atbilstoši bankas procedūrai varētu pamatot 112 miljonu euro kredīta piešķiršanu.

(164)

No tā Komisija secina, ka uzņēmums otrās palīdzības piešķiršanas brīdī nebija spējīgs veikt sanāciju pats par ar saviem spēkiem vai par savu kapitāla daļu īpašnieku vai kreditoru līdzekļiem bez valsts palīdzības . Līdz ar to Komisija uzskata par pietiekami pierādītu to, ka MobilCom arī 2002. gada novembrī joprojām pastāvēja grūtības Kopienas pamatnostādņu izpratnē.

(165)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 30. un turpmākajiem punktiem nosacījumiem pārstrukturēšanas palīdzības piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna izpildes, kurš katrā atsevišķā palīdzības piešķiršanas gadījumā ir jāiesniedz Komisijai akceptēšanai un jāpārbauda tā piemērotība ilgtspējīgas rentabilitātes atjaunošanai.

(166)

No Komisijas viedokļa MobilCom grupas sanācijas iespējas pēc veiksmīgas MC Settlement Agreement noslēgšanas ar France Télécom nebija apšaubāmas. Detalizēts pārstrukturēšanas plāns, kas Komisijai tika iesniegts 2003. gada marta, ietvēra plašu problēmas izraisošo strukturālo deficītu analīzi un visaptverošu pasākumu katalogu diagnosticēto trūkumu novēršanai. Balstoties uz prognozēto peļņas un zaudējumu aprēķinu laikposmam līdz 2007. gada beigām, kā arī scenāriju un risku analīzi, Komisija varēja pārbaudīt un secināt, ka ierosinātie pārstrukturēšanas pasākumi ir saprātīgi, konsekventi un principā piemēroti, lai nodrošinātu ilgtspējīgas MobilCom rentabilitātes atjaunošanas iespēju.

(167)

Bez tam pārstrukturēšanas plānu MobilCom uzdevumā izvērtēja arī Deloitte & Touche un nonāca pie secinājuma, ka tajā ietvertie izteikumi saskan ar audita sabiedrības 2002. gada 25. oktobra ziņojumā izklāstīto vērtējumu, kā arī sanācijas procesa ikmēneša atskaitēm.

(168)

Ex-ante novērtējumu apstiprina arī faktiskā attīstības gaita. Uzņēmums MobilCom pakalpojumu piedāvāšanas sektorā jau 2003. gada 2. ceturksnī (pirmo reizi vienpadsmit ceturkšņu laikā) atkal bija guvis peļņu un, pateicoties Freenet kapitāla daļu atsavināšanai 2003. gada septembrī, varēja pilnībā atbrīvoties no parādiem.

(169)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 40. punkta nosacījumiem palīdzības apmērs un intensitāte ir jāierobežo līdz pārstrukturēšanai obligāti nepieciešamajam minimumam. Līdz ar to palīdzības saņēmējiem pašiem ir jādod nozīmīgs ieguldījums pārstrukturēšanas plāna īstenošanā, arī pārdodot tās īpašuma vērtības, kas nav obligāti nepieciešamas uzņēmuma tālākai pastāvēšanai, vai piesaistot ārējo finansējumu saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(170)

Komisija uzskata, ka Vācija ir pietiekamā mērā pierādījusi, ka pārstrukturēšanai paredzētā palīdzību, kas piešķirta kā valsts galvojums 112 miljonu euro kredītam, ir ierobežota līdz pārstrukturēšanai nepieciešamajam minimumam, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai koncerna, kurā tas ietilpst, rīcībā esošos finansu līdzekļus. MobilCom pārstrukturēšanas fāzes laikā nav izdarījis ne jaunu piesaistīšanu, ne tādas investīcijas, kas nav obligāti nepieciešamas ilgtspējīgas rentabilitātes atjaunošanai. Tomēr Komisija uzskata par vajadzīgu piesaistīt palīdzības akceptēšanu zināmiem nosacījumiem, lai izvairītos no neparedzamiem konkurences kropļojumiem (176. līdz 189. punkts).

(171)

Kas attiecas uz valsts galvotā aizdevuma termiņu, Komisija pieņem zināšanai, ka, saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju France Télécom, centās izdarīt spiedienu, lai panāktu vismaz astoņpadsmit mēnešus ilgu valsts galvotā pārstrukturēšanas kredīta termiņu, izvirzot to par priekšnoteikumu no UMTS aktivitātē izrietošo saistību pārņemšanai, kas MobilCom bija vitāli svarīga, un tāpēc nebūtu iespējams piemērot īsāku termiņu, neapdraudot MC Settlement Agreement noslēgšanas iespējas. Tādēļ Komisija uzskata, ka prasība par palīdzības samazināšanu līdz nepieciešamajam minimumam ir izpildīta arī šajā ziņā.

(172)

Ņemot vērā paša palīdzības saņēmēja ieguldījumu pārstrukturēšanas procesā, Komisija pieņem zināšanai, ka valsts galvojums nosedza tikai 80 % no nodrošinātā kredīta summas. Līdz ar to risku par atlikušajiem 20 % uzņēmās pats uzņēmums jeb kredītu izsniedzošās bankas. Bez tam MobilCom piedalījās pārstrukturēšanas finansēšanā, atsavinot īpašuma vērtības, kā tas jau bija paredzēts pārstrukturēšanas plānā. Piemēram, pirmās saņemtās iemaksas par 2003. gada martā notikušo fiksētā tīkla sektora atsavināšanu Freenet 35 miljonu euro apmērā tika izmantotas kredītu dzēšanai. Atlikuši kredīta summa tika mazāk nekā gada laikā atmaksāta no ieņēmumiem par 20 % kapitāla daļu pārdošanu Freenet.

(173)

Šajā kontekstā un, ņemot vērā to, ka palīdzība tika piešķirta kā aizdevuma galvojums un nevis kā neatmaksājamas subsīdijas, Komisija secina, ka uzņēmums MobilCom Kopienas pamatnostādņu 40. punkta nosacījumu izpratnē ir devis pietiekamu ieguldījumu pārstrukturēšanas procesā un palīdzība bija reducēta līdz minimumam.

(174)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 35. un turpmākajiem punktiem jāveic pasākumi, lai iespēju robežās mazinātu piešķirtās palīdzības ietekmi uz konkurentu situāciju. Vairumā gadījumu šis nosacījums konkrēti izpaužas kā uzņēmuma klātbūtnes ierobežošana vai mazināšana relevantajā tirgū vai tirgos, kam ir proporcionāli jāatbilst palīdzības izraisītajam kropļojošajam efektam un, jo sevišķi, uzņēmuma relatīvajam īpatsvaram tirgū vai tirgos, kur tas darbojas.

(175)

Komisija konstatē, ka MobilCom ir izmantojis piešķirto palīdzību tikai ar mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanu saistītā darbības sektora sanācijai, kā tas ir paredzēts pārstrukturēšanas plānā. Līdz ar to palīdzība, pirmkārt, skar mobilo sakaru pakalpojumu tirgu. Pēc Komisijas vērtējuma fiksētā tīkla, telefonsakaru, kā arī Interneta pakalpojumu tirgi, kuros MobilCom izmantojot savu līdzdalību Freenet.de AG, darbosies arī turpmāk, nav pakļauti jūtamai ietekmei.

(176)

Tādēļ Komisija turpmākajā daļā vispirms noskaidros, vai palīdzībai ir paliekoša ietekme uz MobilCom konkurentiem mobilo sakaru tirgū un vai tā neizraisa konkurences kropļojumus, kam nepieciešami kompensācijas pasākumi.

(177)

Aplūkojot mobilo sakaru pakalpojumu tirgu kopumā, ir redzams, ka MobilCom ar kopējo īpatsvaru tirgū 8 % pirms un aplēsto īpatsvaru 6 % pēc pārstrukturēšanas ir pieskaitāms nelielāko pakalpojumu piedāvātāju grupai. Bez tam ir jāatgādina, ka MobilCom piešķirtā palīdzība netika sniegta kā subsīdijas, bet gan kā kredīta galvojums. Galvotais kredīts tika pilnībā atmaksāts jau 2003. gada 20. septembrī, respektīvi, tikai 10 mēnešus pēc tā piešķiršanas, kas notika 2002. gada novembrī.

(178)

No otras puses, MobilCom pirms 2002. gada krīzes piekopa cenu ziņā agresīvu izplešanās stratēģiju, kas bija orientēta tikai uz izaugsmi mobilo sakaru pakalpojumu piedāvāšanas sektorā un notika uz rentabilitātes rēķina. MobilComs uzmanības koncentrēšana tikai uz iekarotās tirgus daļas palielināšanu ir jāaplūko arī plānotās MobilCom UMTS tīkla izbūves kontekstā, jo tīkla operatori no saviem klientiem gūst lielāku uzcenojumu nekā tie uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar pakalpojumu piedāvāšanu.

(179)

Koncentrējot savas aktivitātes UMTS sektorā un mēģinot nostabilizēt savas pozīcijas kā UMTS apsaimniekotājs, MobilCom uzņēmās lielu risku. Šī biznesa stratēģija izrādījās neveiksmīga, par ko liecina MobilCom grūtības 2002. gada otrajā pusē. Tādēļ MobilCom pārtrauca darboties UMTS jomā kā tīkla operators un pievērsa savu marketinga stratēģiju esošo ienesīgo klientu piesaistīšanai, kā arī vidējā ikmēneša apgrozījuma palielināšanai.

(180)

Tomēr, pateicoties piešķirtajai palīdzībai, MobilCom nebija jātiek galā ar savas riskantās stratēģijas sekām tikai saviem spēkiem, kamēr uzņēmums joprojām var izmantot pozitīvo efektu, piemēram, iespējas klientu portfeļa atsijāšanā balstīties uz lielāku pastāvīgo klientu bāzi. Līdz ar to palīdzība ir nodrošinājusi MobilCom skaidri redzamas priekšrocības, salīdzinot ar tā konkurentiem.

(181)

Bez tam MobilCom atzina, ka, ja uzņēmums nebūtu saņēmis palīdzību no valsts, tam būtu jāpiesaka maksātnespēja, kā rezultātā tas, jādomā, būtu zaudējis lielāko daļu klientu. Turpretī, pateicoties palīdzībai, uzņēmums varēja ne tikai turpināt savu darbību, bet arī veikt gan fizisku reorganizāciju, gan savas marketinga stratēģijas pārorientēšanu, attīrīt savu klientu portfeli no nerentabliem klientiem un sakoncentrēties uz ienesīgu klientu apkalpošanu. Rezultātā pārstrukturēšanas laikā gan samazinājās kopējais klientu skaits, taču bruto ieņēmumi no katra klienta kļuva lielāki (18).

(182)

Komisija ņem vērā arī to, ka MobilCom līdz ar palīdzības saņemšanu ieguva arī laiku, lai rūpīgāk sagatavotos paredzētajai Freenet daļu pārdošanai un tās rezultātā iegūtu iespējami lielus ieņēmumus aizdevuma dzēšanai un tālākās likviditātes nodrošināšanai. Tādējādi MobilCom, pārdodot tikai 20 % no kapitāla daļām, varēja iegūt 176 miljonus euro lielus pārdošanas ieņēmumus. Pēc tam, kad bija dzēstas ar valsts galvotajiem aizdevumiem saistītās kredītlīnijas, MobilCom rīcībā no atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem vēl palika 60 miljonus euro liela papildu likviditāte, ko varēja izmantot uzņēmējdarbībai pakalpojumu piedāvāšanas sektorā.

(183)

Tādējādi MobilCom, pārorientējot savu uzņēmējdarbības stratēģiju, no piešķirtā kredīta guva gan tiešu, gan netiešu labumu, jo galvojums nodrošināja MobilCom pārejas finansējumu, kas ļāva veikt Freenet.de AG kapitāla daļu atsavināšanu vēlākā laika brīdī. Ja pārdošana būtu notikusi agrāk, iespējams, ka no tās gūtie ieņēmumi būtu bijuši mazāki.

(184)

Palīdzība īpaši negatīvi ietekmē konkurentus, kuriem līdz ar sagaidāmo dabīgās piesātinājuma robežas sasniegšanu tuvākajos gados arī būs jāmaina sava uzņēmējdarbības stratēģija, orientējoties uz ienesīgākiem klientiem, taču bez iespējām balstīties uz valsts piešķirto palīdzību. Neņemot vērā faktu, ka MobilCom īpatsvars Vācijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgū ir mazāks par 10 % un valsts galvotie kredīti tika ātri atmaksāti, Komisija secina, ka palīdzība izraisa neparedzamus konkurences kropļojumus Vācijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgū.

(185)

Pēc Komisijas domām, Vācijas nosauktie pasākumi, kas saistīti ar uzņēmuma klātbūtnes tirgū samazināšanu un, sevišķi, ar uzņēmuma atteikšanos no aktivitātēm UMTS jomā, nespēj pietiekamā mērā mazināt minētos konkurences izkropļojumus.

(186)

Atteikšanās no UMTS darījumiem nevar palīdzēt pilnībā izlīdzināt negatīvo ietekmi uz MobilCom konkurentiem, jo no tā iegūst tikai palikušie UMTS licences īpašnieki, kas veido tikai daļu no konkurentiem mobilo sakaru tirgū. Arī atteikšanās no darbības fiksētā tīkla un Interneta pakalpojumu sektorā, nododot ar fiksēto tīklu saistītās aktivitātes Freenet, un Vācijas apgalvojumi par līdzdalības Freenet pārvēršanu no stratēģiskās finansiālajā nav uzskatāmi par pietiekamiem kompensācijas pasākumiem, lai novērstu palīdzības piešķiršanas izraisītos neparedzamos konkurences kropļojumus, jo tas savukārt atvieglo situāciju tikai fiksētā tīkla un Interneta pakalpojumu piedāvātājiem, nevis mobilo sakaru operatoriem.

(187)

Kā vēl vienu kompensācijas pasākumu Vācija min arī 1 850 pilna laika darbavietu likvidēšanu, no kurām 850 ir pakalpojumu sniegšanas sektorā, kā arī filiāļu slēgšanu. Bez tam kā informē Vācija, MobilCom ir zaudējis arī tirgus daļu un līdz ar to - klientus. 2003. gada beigās uzņēmums apkalpoja vairs bija tikai 4,2 miljonus klientu, bet krīzes sākumā šis skaits bija 4,9 miljoni, un pakalpojumu piedāvāšanas sektorā tas ir izraisījis arī apgrozījuma samazināšanos par 7,2 % (1,356 miljardi euro 2003. gadā, salīdzinot ar 1,487 miljardiem euro 2002. gadā).

(188)

Taču Komisija norāda, ka darbavietu likvidēšana un filiāļu slēgšana jebkurā gadījumā vienlaikus ir arī efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams pasākums. Negatīvo tendenci, kas piemita apgrozījuma attīstībai pārstrukturēšanas fāzē, pa šo laiku ir izdevies apturēt. Apgrozījums pakalpojumu piedāvāšanas sektorā 2004. gada 1. ceturksnī jau sasniedza 349 miljonus euro, bet 2003. gada 1. ceturksnī tas bija tikai 321 miljons euro. Ir jākonstatē arī, ka MobilCom klientu skaits patlaban ir nostabilizējies pie 4,2 miljoniem. 2003. gada 4. ceturksnī piesaistīto jauno klientu skaits (426 000) pārsniedza atbilstošā laika posmā zaudēto klientu skaitu (338 000) (19). Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, ar līgumiem piesaistīto klientu jomā joprojām valda augsts mainības līmenis, kas 2004. gada divos pirmajos ceturkšņos atkal ir izraisījis nelielu klienta skaita samazināšanos. Taču kopumā ir jākonstatē, ka MobilCom 2004. gada divos pirmajos ceturkšņos ir izdevies piesaistīt ievērojami vairāk līguma klientu nekā attiecīgajā periodā 2003. gadā. Pēc paša uzņēmuma ziņām 2004. gada 1. ceturksnī MobilCom tirgus īpatsvars jaunu klientu piesaistīšanas jomā pārsniedza 10 % (20).

(189)

Tādēļ, ņemot vērā 175. līdz 184. apsvērumā izklāstītos neparedzamos konkurences kropļojumus, Komisija secina, ka negatīvā ietekme uz MobilCom konkurentiem ar Vācijas nosauktajiem pasākumiem netiek mazināta pietiekami, tomēr, nosakot tālāko kompensācijas pasākumu veidu un realizāciju, īpaši ir jāņem jau piedzīvotais klientu zaudējums un pārstrukturēšanas fāzē konstatētais apgrozījuma samazinājums, kā arī atteikšanās no aktivitātēm UMTS jomā.

(190)

Komisija ir Vācijai skaidri norādījusi, ka otrās palīdzības kā pārstrukturēšanas atbalsta akceptēšana bez papildu kompensācijas pasākumiem neatbilst kopējā tirgus interesēm. Taču šiem kompensācijas pasākumiem nedrīkst būt spēcīga negatīvas ietekmes uz MobilCom darbību, ņemot vērā iepriekš minēto klientu skaita un apgrozījuma samazināšanos un atteikšanos no darbības UMTS tīkla operatora statusā.

(191)

Pēc 2004. gada 9. un 21. janvārī notikušajām sarunām starp Komisijas pārstāvjiem un federālās valdības, Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts, kā arī uzņēmuma pārstāvjiem tika izskatīti citi kompensācijas pasākumi, jo sevišķi Komisijas ierosinājums uz laiku slēgt MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizāciju tiešsaistē. Saglabājot savu tiesisko nostāju, Vācija šo sarunu laikā principiālu izrādīja gatavību, lai nodrošinātu piešķirtās palīdzības akceptējamību, garantēt, ka MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizācija tiešsaistē tiek slēgta uz 7 mēnešus ilgu laikposmu. Pēc tam Vācija ar 2004. gada 13. februāra vēstules starpniecību paziņoja, ka arī MobilCom principā piekrīt slēgt savu mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizāciju tiešsaistē uz laiku, kas nav ilgāks par 7 mēnešiem. Paziņojums papildus ietvēra arī sīkākas detaļas par iespējamo pasākuma īstenošanas veidu, kas pēc Komisijas pieprasījuma tika precizētas Vācijas 2004. gada 18. februārī nosūtītajā elektroniskā pasta vēstulē.

(192)

Tomēr 2004. gada aprīlī Vācija paziņoja, ka nevar viennozīmīgi apsolīt tiešsaistes realizācijas (Online-Shops) slēgšanu. Šai sakarā Vācija norādīja uz nesen pausto MobilCom juridisko nostāju. Uzņēmums pastāvēja uz savām šaubām par to, vai pasākumam ir saistīts ar pārstrukturēšanu. Kaut arī Komisija esot nonākusi pie secinājuma, ka piešķirtā palīdzība ir uzskatāma par pārstrukturēšanas atbalstu, tomēr paredzētā mobilo sakaru pakalpojumu līgumu tiešsaistes realizācijas apturēšana uz 7 mēnešiem uzņēmumam esot neproporcionāls apgrūtinājums.

(193)

Kā jau izsmeļoši izklāstīts 132. līdz 147. apsvērumā, Komisija uzskata, ka otrā palīdzība ir paredzēta pārstrukturēšanai. Un, kā jau arī tika teikts, Komisija pārstāv viedokli, ka šīs palīdzības akceptēšanai ir nepieciešami papildu pasākumi, kas kompensē tās izraisītos neparedzamos konkurences kropļojumus.

(194)

Sakarā ar to, ka ar Vāciju un attiecīgo uzņēmumu nebija iespējams vienoties par potenciālajiem kompensācijas pasākumiem, Komisija izmanto Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 4. punktā paredzēto iespēju piesaistīt otrās palīdzības akceptēšanu nosacījumam, ka MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu (priekšapmaksas un pēcapmaksas) realizācija tiešsaistē ir jāslēdz uz 7 mēnešiem.

(195)

Konkrētāk šis nosacījums izpaužas tā, ka Vācija nodrošina to, lai uzņēmums MobilCom AG, kā arī visas tā koncernā ietilpstošās sabiedrības uz 7 mēnešiem apturētu visu savu tiešsaistes realizācijas punktu (Online-Shops) darbību, kas saistīta ar MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizāciju tiešsaistē, lai nebūtu iespējams noslēgt jaunus mobilo sakaru pakalpojumu līgumus (priekšapmaksas un/vai pēcapmaksas) ne tieši ar MobilCom AG, ne ar citiem tā koncerna uzņēmumiem. Uz citu piedāvātāju veikto mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizāciju ar Freenet.de AG Interneta lapu starpniecību tas neattiecas.

(196)

Vācijai ir jānodrošina arī tas, lai uz tiešsaistes realizācijas slēgšanas laiku tiktu pārtraukta MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu piedāvāšana tiešsaistē ar MobilCom mājas lapas starpniecību un ka MobilCom AG un tās koncerna uzņēmumi neveiks nekādus citus pasākumus, lai apietu šo nosacījumu.

(197)

Kamēr būs slēgta tiešsaistes realizācija, klienti nevarēs ar MobilCom AG vai tās koncerna uzņēmumiem tiešsaistē noslēgt jaunus (priekšapmaksas un/vai pēcapmaksas) līgumus par mobilo sakaru pakalpojumiem. Komisija skaidri norāda, ka visus pārējos pakalpojumus, kam nav tieša sakara ar jaunu mobilo sakaru pakalpojumu līgumu noslēgšanu ar gala klientiem, joprojām varēs sniegt tiešsaistē. Tas attiecas uz jebkādiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti esošajiem pastāvīgajiem klientiem (piemēram, servisa pakalpojumiem, līgumu pagarināšanu, zvana melodiju, spēļu izplatīšanu u.c.).

(198)

Realizācijas slēgšanas laikā klientam attiecīgajā Interneta lapā drīkst dot norādes uz to, ka jauna mobilo sakaru līguma noslēgšana tiešsaistē nav iespējama. Tomēr MobilCom drīkst savās mājas lapās norādīt realizācijas partneru adreses, ar kuru starpniecību klients var saņemt vajadzīgos pakalpojumus. Ir jānodrošina, lai klients nevarētu tiešā veidā sasaistīties ar realizācijas partneri ar automātiskās saites palīdzību.

(199)

Bez tam Komisija uzliek Vācijai par pienākumu uzsākt pasākuma īstenošanu divu mēnešu laikā pēc lēmuma pasludināšanas. Ilgāka sagatavošanās fāze nešķiet nepieciešama un var apdraudēt pasākuma efektivitāti, jo tad tas laika ziņā vairs nav saistīts ar uzņēmuma pārstrukturēšanu.

(200)

Izvirzot šo nosacījumu, Komisija ir vadījusies pēc Vācijas sākotnējiem ierosinājumiem.

(201)

Pēc padziļinātas visu apstākļu izvērtēšanas Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu tiešsaistes realizācijas pārtraukšana var būt atbilstošs ieguldījums izraisīto konkurences kropļojumu kompensēšanā. Saskaņā ar uzņēmuma datiem MobilCom 2003. gadā ar tiešsaistes realizācijas starpniecību piesaistīja […]* jaunus klientus (bruto), no tiem […]* uz līguma pamata. Kopējais jauno klientu skaits (bruto) 2003. gadā bija […]*, no tiem […]* ar līgumu piesaistītie klienti. Tas nozīmē, ka 2003. gadā MobilCom 1 — 1,5 % no kopējā klientu skaita un 2 % no saviem līguma klientiem ieguva, izmantojot savu pakalpojumu realizāciju tiešsaistē. Prognozes 2004. gadam ir tādas, ka MobilCom ar tiešsaistes realizācijas palīdzību iegūs pat veselus 2 — 5 % no saviem klientiem. Tādējādi tas, ka, kamēr realizācija tiešsaistē būs slēgta, klienti nevarēs noslēgt jaunus mobilo sakaru pakalpojumu līgumus (priekšapmaksas un/vai pēcapmaksas) ne tieši ar MobilCom AG, ne ar citiem tā koncerna uzņēmumiem, noslēdz MobilCom tiešās realizācijas kanālu, kura nozīmīgums arvien palielinās. Labums, ko no šī pasākuma gūst konkurenti ir tāds, ka viņiem uz laiku būs nodrošināta iespēja, ka klienti apmeklēs viņu mājas lapas un noslēgs līgumu tur.

(202)

Arī pasākumam paredzētais 7 mēnešu termiņš ir uzskatāms par atbilstošu. MobilCom saņēma valsts galvoto kredītu 2002. gada novembrī. Šo kredītu uzņēmums atmaksāja 2003. gada septembrī. Ja turklāt ņem vērā to, ka kredīts tika izmaksāts pa daļām un pēdējās daļas izmaksa notika tikai 2003. gada martā, tad 7 mēnešu termiņš atbilst laika periodam, kurā MobilCom pārstrukturēšanas laikā patiešām varēja izmantot valsts galvoto kredītu. Lai nodrošinātu atbilstošu palīdzības piešķiršanas radīto konkurences kropļojumu kompensāciju, arī MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizācija tiešsaistē ir jāslēdz uz 7 mēnešiem.

(203)

Turklāt Komisija nepiekrīt tam, ka paredzētā mobilo sakaru pakalpojumu līgumu tiešsaistes realizācijas apturēšana uz 7 mēnešiem uzņēmumam esot neproporcionāls apgrūtinājums. Gluži otrādi — pēc Komisijas domām, šis pasākums — kā iepriekš prasīts — ir tikai ierobežota iejaukšanās uzņēmuma komercdarbībā. Uzņēmums joprojām piesaista lielāko klientu daļu ar savu MobilCom pārstāvniecību un patstāvīgo realizācijas partneru starpniecību. Līdz ar to galvenie MobilCom realizācijas kanāli paliek neskarti.

(204)

Nav arī jāpieņem, ka visi klienti, kas tiešsaistē būtu noslēguši līgumus ar MobilCom, kamēr tiešsaistes realizācija ir slēgta, izvēlēsies kādu citu (tiešsaistes) pakalpojumu piedāvātāju. Drīzāk ir sagaidāms, ka daļa klientu noslēgs līgumu ar MobilCom, izmantojot citus realizācijas kanālus. Pat tad, ja visi klienti, kas būtu vēlējušies tiešsaistē noslēgt līgumus ar MobilCom, tiešsaistes realizācijas slēgšanas laikā patiešām griezīsies pie konkurentiem, ar to saistītais klientu zaudējums radīto konkurences kropļojumu kontekstā ir pieņemams.

(205)

Bez tam esošajiem pastāvīgajiem klientiem joprojām tiek saglabāta nemainīga iespēja pēc līguma darbības termiņa izbeigšanās veikt tā pagarināšanu tiešsaistē. Arī klientu apkalpošanu un citus ar jauna mobilo sakaru pakalpojumu līguma noslēgšanu nesaistītus pakalpojumus MobilCom joprojām var sniegt tiešsaistē. Turklāt, arī laikā, kamēr būs slēgta tiešsaistes realizācija, MobilCom varēs intensīvi reklamēt Internetā savus mobilo sakaru jomā piedāvātos pakalpojumus un pievērst uzmanību īpaši izdevīgiem priekšapmaksas un pēcapmaksas produktiem, ko klients var saņemt MobilCom pārstāvniecībās un citos saglabātajos realizācijas veidos.

(206)

Komisija norāda uz to, ka MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu realizācijas pārtraukšana tiešsaistē nevar izraisīt acīmredzamu tirgus struktūras pasliktināšanos Kopienas pamatnostādņu 38. punkta izpratnē. Tiešsaistes realizācijas slēgšana ir uzskatāma par relatīvi ierobežotu kompensācijas pasākumu, kas nekādā veidā neapdraud MobilCom turpmāko pastāvēšanu. Līdz ar to nepastāv risks, ka atkritīs svarīgs konkurents un tādējādi tiks netieši stiprināti tirgus līderi T-Mobile un Vodafone.

(207)

Komisija pārstāv uzskatu, ka nekādi citi kompensācijas pasākumi, piemēram, klientu “pārdošana” konkurentiem un MobilCom atteikšanās no darbības UMTS jomā pakalpojumu piedāvātāja statusā uz noteiktu laiku, nav nepieciešami. Pēc Komisijas domām, abi minētie pasākumi kā kompensācijas pasākumi nav piemēroti. MobilCom klientu “pārdošana” nav īstenojama ne tiesiskā, ne praktiskā ziņā. Attiecībā uz aizliegumu MobilCom noteiktu laiku kā pakalpojumu piedāvātājam darboties UMTS jomā Komisija uzskata, ka šāds aizliegums kavētu inovācijas mobilo sakaru tirgū un tāpēc nav savienojams ar konkurences interesēm, jo mazinās tās dinamika.

(208)

Komisija konstatē, ka galvojums 112 miljonu euro kredītam, ko valsts ir piešķīrusi MobilCom AG, ir uzskatāms par pārstrukturēšanas palīdzību, kas saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts palīdzību grūtībās nonākušu uzņēmumu sanācijai un pārstrukturēšanai un EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta atbilstošu kopējā tirgus interesēm, ja Vācija izpilda 195. līdz 199. apsvērumā sīkāk aprakstītos nosacījumus par MobilCom mobilo sakaru pakalpojumu līgumu tiešsaistes realizācijas apturēšanu. Gadījumam, ja šis nosacījums netiek izpildīts, Komisija patur sev tiesības izmantot pilnvaras, ko tai piešķir Regulas (EK) Nr. 659/1999 16. un 23. pants,