This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32005D0106
2005/106/EC: Council decision of 22 November 2004 on the signing and provisional application of an Additional Protocol to the Agreement establishing an association between the European Community and its Member States, of the one part, and the Republic of Chile, of the other part, to take account of the accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic to the European Union
2005/106/EK: Padomes lēmums (2004. gada 22. novembris), ar kuru paredz parakstīt un provizoriski piemērot Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, Papildprotokolu, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
2005/106/EK: Padomes lēmums (2004. gada 22. novembris), ar kuru paredz parakstīt un provizoriski piemērot Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, Papildprotokolu, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
OV L 38, 10.2.2005, p. 1–2
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
In force
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2005/106(1)/oj
10.2.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 38/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 22. novembris),
ar kuru paredz parakstīt un provizoriski piemērot Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, Papildprotokolu, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
(2005/106/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo un otro teikumu,
ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2003. gada 22. decembrī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā risināt sarunas ar Čīli attiecībā uz Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, Papildprotokolu, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai. |
(2) |
Šīs sarunas ir noslēgtas, un Papildprotokols parafēts 2004. gada 30. aprīlī. |
(3) |
Papildprotokols būtu jāparaksta Kopienas vārdā, un būtu jāapstiprina dažu tā noteikumu provizoriska piemērošana, paredzot tā iespējamo noslēgšanu vēlāk, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
Vienīgais pants
1. Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot vienu vai vairākas personas, kuras ir tiesīgas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, Papildprotokolu, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Papildprotokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. Papildprotokola 2., 3., 4., 5., 6., 11. un 12. pantu provizoriski piemēro, kamēr Papildprotokols nav stājies spēkā.
Briselē, 2004. gada 22. novembrī
Padomes vārdā -
priekšsēdētājs
B. R. BOT
10.2.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 38/3 |
PAPILDPROTOKOLS
Nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas savienībai
BEĻĢIJAS KARALISTE,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJAS REPUBLIKA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
turpmāk — “dalībvalstis”,
EIROPAS KOPIENA,
turpmāk — “Kopiena”,
un
ČĪLES REPUBLIKA, turpmāk — “Čīle”,
TĀ KĀ Nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, turpmāk — “Nolīgums”, tika parakstīts Briselē 2002. gada 18. novembrī un dažus tā noteikumus no 2003. gada 1. februāra piemēro saskaņā ar Nolīguma 198. panta 3. punktu;
TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas (turpmāk — “jaunās dalībvalstis”) pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk — “Pievienošanās līgums”) tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī un ir stājies spēkā 2004. gada 1. maijā,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.
I IEDAĻA
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES
1.Pants
Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ar šo kļūst par Nolīguma līgumslēdzējām pusēm.
II IEDAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBA
2.Pants
Ar šo Nolīguma I pielikumu groza saskaņā ar šā protokola I pielikumu, lai pievienotu Nolīguma I pielikuma 1. iedaļā norādītās tarifu kvotas.
III IEDAĻA
IZCELSMES NOTEIKUMI
3.Pants
Ar šo Nolīguma III pielikuma 17. panta 4. punktu un 18. panta 2. punktu groza saskaņā ar šā protokola II pielikumu.
4.Pants
Nolīguma III pielikuma III papildinājumu aizstāj ar tekstu šā protokola III pielikumā.
5.Pants
Nolīguma III pielikuma IV papildinājumu aizstāj ar tekstu šā protokola IV pielikumā.
6.Pants
1. Nolīguma noteikumus piemēro precēm, kuras eksportētas vai nu no Čīles uz kādu jauno dalībvalsti, vai arī no kādas jaunās dalībvalsts uz Čīli, kuras atbilst Nolīguma III pielikuma noteikumiem un kuras pievienošanās datumā ir vai nu ceļā, vai pagaidu glabāšanā muitas noliktavā brīvajā zonā vai nu Čīlē, vai kādā jaunajā dalībvalstī.
2. Šādos gadījumos atvieglojumu režīmu piešķir ar nosacījumu, ka četros mēnešos no pievienošanās dienas importētājvalsts muitas iestādēm iesniegts izcelsmes apliecinājums, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājvalsts muitas iestādes vai kompetenta valsts iestāde.
IV IEDAĻA
PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA
7.Pants
Nolīguma VII pielikuma A daļu aizstāj ar noteikumiem šā protokola V pielikumā.
8 Pants
Nolīguma VIII pielikuma A daļu aizstāj ar noteikumiem šā protokola VI pielikumā.
9.Pants
Nolīguma IX pielikuma A daļu aizstāj ar informāciju šā protokola VII pielikumā.
10.Pants
Nolīguma X pielikuma A daļu aizstāj ar noteikumiem šā protokola VIII pielikumā.
V IEDAĻA
VALSTS IEPIRKUMS
11.Pants
1. Jauno dalībvalstu iestādes, kas uzskaitītas šā protokola IX pielikumā, pievieno Nolīguma XI pielikuma attiecīgajām iedaļām.
2. Šā protokola X pielikumā ietverto jauno dalībvalstu izdevumu sarakstu pievieno Nolīguma XIII pielikuma 2. papildinājumam.
VI IEDAĻA
PTO
12.Pants
Čīle apņemas saistībā ar jauno dalībvalstu pievienošanos ES neiesniegt nekādas prasības, pieprasījumus un nevērsties tiesā, kā arī nemainīt vai neatsaukt nevienu koncesiju saskaņā ar VVTT 1994. XXIV panta 6. punktu, XXVIII pantu vai VVTP XXI pantu.
VII IEDAĻA
VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
13.Pants
1. Saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām šo pProtokolu noslēdz Kopiena, dalībvalstu vārdā — Eiropas Savienības Padome un Čīle.
2. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kad visas līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu, vai arī Nolīguma spēkā stāšanās dienā, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.
3. Neskarot 2. punktu, Kopiena un Čīle vienojas, ka šā protokola 2., 3., 4., 5., 6., 11. un 12. pantu provizoriski piemēro no šā protokola parakstīšanas dienas. Protokola 2. pantu piemēro no 2004. gada 1. maija.
4. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kurš ir šā protokola depozitārs.
5. Ja līgumslēdzējas puses kādu šā protokola noteikumu piemēro pirms tā stāšanās spēkā, tad visas attiecīgajā noteikumā ietvertās atsauces uz šā protokola spēkā stāšanās dienu uzskata par atsaucēm uz dienu, no kuras puses ir vienojušās piemērot attiecīgo noteikumu, kā paredzēts 3. punktā.
14.Pants
Šis protokols sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Trīs mēnešos no šā protokola parakstīšanas Kopiena nosūta Čīlei Nolīguma tekstu čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā. Stājoties spēkā šim protokolam, jauno valodu teksti kļūst autentiski saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā pašreizējās šā protokola valodās sastādītie teksti.
15.Pants
Šis protokols ir Nolīguma sastāvdaļa. Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa.
I PIELIKUMS
Grozījumi Kopienas tarifu samazināšanas grafikā
1) |
Kopiena atļauj bez muitas nodokļa ievest šādus produktus un to daudzumu, katru gadu apjomu palielinot par 5 %: |
KN kods |
Apraksts |
Apjoms |
0703 20 00 |
Garlic |
30 tonnu |
ex08061010 |
Vīnogas (1/1 līdz 14/7) |
1 500 tonnu |
0810 50 00 |
Kivi |
1 000 tonnu |
2) |
Kopiena atļauj bez muitas nodokļa ievest šādus produktus un to daudzumu: |
KN kods |
Apraksts |
Apjoms (1) (1) |
0303 29 00 |
Citas lašu dzimtas saldētas zivis, izņemot filejas |
725 tonnas |
0303 78 12 |
Argentīnas heks |
|
0303 78 19 |
Citi Merluccius spp. heki |
|
0304 20 53 |
Saldētas makreles filejas |
|
0304 20 56 |
Argentīnas heka saldētas filejas |
|
0304 20 58 |
Citu Merluccius spp. heku saldētas filejas |
|
0304 20 91 |
Jaunzēlandes makrurona saldētas filejas |
|
0304 20 95 |
Saldētas filejas no citām zivīm |
|
0304 90 05 |
Surimi |
KN kods |
Apraksts |
Apjoms (1) (2) |
1604 15 19 |
Sagatavotas vai konservētas makreles |
90 tonnu |
(1) Šī tarifu kvota piemērojama 2004. gadam un katram turpmākajam kalendārajam gadam, sākot no 2005. gada 1. janvāra līdz tās termiņa beigām 2012. gada 31. decembrī
(2) Šī tarifu kvota piemērojama 2004. gadam un katram turpmākajam kalendārajam gadam, sākot no 2005. gada 1. janvāra līdz tās termiņa beigām 2006. gada 31. decembrī.
II PIELIKUMS
Asociācijas nolīguma III pielikumā ietverto administratīvo piezīmju teksts jaunajās valodās
1. |
Pielikuma 17. panta 4. punktu izsaka šādi: |
(…)
Retrospektīvi izsniegti pārvadājumu sertifikāti EUR.1. jāapstiprina ar kādu no šīm frāzēm:
ES |
“EXPEDIDO A POSTERIORI” |
CS |
“VYSTAVENO DODATEČNE” |
DA |
“UDSTEDT EFTERFØLGENDE” |
DE |
“NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT” |
ET |
“TAGANTJÄRELE VÄLJA ANTUD” |
EL |
“ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ” |
EN |
“ISSUED RETROSPECTIVELY” |
FR |
“DÉLIVRÉ A POSTERIORI” |
IT |
“RILASCIATO A POSTERIORI” |
LV |
“IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI” |
LT |
“RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS” |
HU |
“KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL” |
MT |
“MAHRUG RETROSPETTIVAMENT” |
NL |
“AFGEGEVEN A POSTERIORI” |
PL |
“WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE” |
PT |
“EMITIDO A POSTERIORI” |
SL |
“IZDANO NAKNADNO” |
SK |
“VYDANÉ DODATOČNE” |
FI |
“ANNETTU JÄLKIKÄTEEN” |
SV |
“UTFÄRDAT I EFTERHAND” |
2. |
Pielikuma 18. panta 2. punktu izsaka šādi: |
(…)
Šādi izsniegtais dublikāts jāapstiprina ar kādu no šiem vārdiem:
III PIELIKUMS
"III papildinājums
PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1. PARAUGS UN PIETEIKUMA PARAUGS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1. SAŅEMŠANAI
Iespiešanas instrukcijas
1. |
Katras veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļautā garuma pielaide ir līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm. Izmantotais papīrs ir balts, ar rakstīšanai piemērotu formātu, bez mehāniskas celulozes piejaukuma un ar svaru vismaz 25 g/m2. Tam ir uzdrukāts zaļš gijošas tehnikā veidota raksta fons, padarot jebkuru mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem veiktu viltošanu acīm redzamu. |
2. |
Kopienas dalībvalstu un Čīles muitas iestādes vai kompetentās valsts iestādes var saglabāt tiesības iespiest veidlapas pašas vai arī likt tās iespiest apstiprinātiem iespiedējiem. Otrajā gadījumā katrai veidlapai jāietver atsauce uz šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas jābūt iespiedēja nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Uz tās jābūt arī sērijas numuram, vai nu iespiestam, vai ne, pēc kura to var identificēt. |
Aizpildīšanas procedūra
Eksportētājs vai tā pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurā sastādīts šis Nolīgums, kā arī saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja tās aizpilda rokrakstā, jāraksta ar tinti un drukātajiem burtiem. Produktu apraksts jāraksta šim nolūkam paredzētā laukumā, neatstājot tukšas rindas. Ja laukums nav pilnīgi aizpildīts, zem apraksta pēdējās rindas jāpavelk horizontāla līnija, tukšo vietu pārsvītrojot.
IV PIELIKUMS
“IV papildinājums
Faktūras deklarācija
Īpašās prasības faktūras deklarācijas sagatavošanai
Faktūras deklarāciju, kuras teksts ir sniegts turpmāk, sagatavo, izmantojot kādu no norādītajām valodu versijām un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktiem. Ja deklarācija ir rokrakstā, tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātajiem burtiem. Faktūras deklarācija jāsastāda saskaņā ar attiecīgajām zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatveido.
Teksts angļu valodā
The exporter of the products covered by this document (customs or competent governmental authorisation No ... (1) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ... preferential origin (2).
Teksts spāņu valodā
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera o de la autoridad gubernamental competente no ... (1) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial ... (2).
Teksts dāņu valodā
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes eller den kompetente offentlige myndigheds tilladelse nr. ... (1) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ... (2).
Teksts vācu valodā
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewillingung der Zollbehörde oder der zuständigen Regierungsbehörde Nr. … (1) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nichts anderes angegeben, präferenzbegünstigte Ursprungswaren ... (2) sind.
Teksts grieķu valodā
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου ή της καθύλην αρμόδιας αρχής, υπ'αριθ. ... (1) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής ... (2).
Teksts franču valodā
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière ou de l'autorité gouvernementale compétente no … (1) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ... (2).
Teksts itāļu valodā
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale o dell'autorità governativa competente n. … (1) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ... (2).
Teksts holandiešu valodā
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning of vergunning van de competente overheidsinstantie nr. … (1) verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ... oorsprong zijn (2).
Teksts portugāļu valodā
O abaixo assinado, exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira ou da autoridade governamental competente no… (1) declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial ... (2).
Teksts somu valodā
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin tai toimivaltaisen julkisen viranomaisen lupa nro... (1) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja ... alkuperätuotteita (2).
Teksts zviedru valodā
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd eller behörig statlig myndighet nr. ... (1) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ... ursprung (2).
Teksts čehu valodā
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení celního nebo příslušného vládního orgánu ... (1) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v ... (2).
Teksts igauņu valodā
Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti või pädeva valitsusasutuse luba nr. ... (1) deklareerib, et need tooted on ... (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.
Teksts latviešu valodā
Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas vai kompetentu valsts iestāžu pilnvara Nr. … (1), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no … (2)
Teksts lietuviešu valodā
Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės arba kompetentingos vyriausybinės institucijos liudijimo Nr. … (1) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės prekės.
Teksts ungāru valodā
A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1) vagy az illetékes kormányzati szerv által kiadott engedély száma: ….) kijelentem, hogy eltérő jelzs hiányában az áruk kedvezményes … származásúak (2).
Teksts maltiešu valodā
L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni kompetenti tal-gvern jew tad-dwana nru. … (1) jiddikjara li, hlief fejn indikat b'mod car li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' origini preferenzjali … (2).
Teksts poļu valodā
Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych lub upoważnienie właściwych władz nr … (1) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.
Teksts slovēņu valodā
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom, (pooblastilo carinskih ali pristojnih državnih organov št. ... (1) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno...... (2) poreklo.
Teksts slovāku valodā
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia colnej správy alebo príslušného vládneho povolenia … (1) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).
…..…….…............................. (3)
(Vieta un datums)
….………............................... (4)
(Eksportētāja paraksts; skaidrā rokrakstā papildus jānorāda tās personas vārds, kura paraksta deklarāciju)
(1) Ja faktūras deklarāciju sagatavo apstiprinātais eksportētājs šā pielikuma 21. panta izpratnē, šajā vietā jānorāda apstiprinātā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo apstiprinātais eksportētājs, vārdi iekavās ir jāizlaiž vai jāatstāj tukša vieta.
(2) Jānorāda produktu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 37. panta izpratnē, eksportētājam, izmantojot simbolu “CM”, tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.
(3) Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā.
(4) Sk. šā pielikuma 20. panta 5. punktu. Gadījumos, kad eksportētājam nav jāparakstās, atbrīvojums no paraksta ietver arī atbrīvojumu no parakstītāja vārda.”
V PIELIKUMS
(Nolīguma 99. pantā minētais Nolīguma VII PIELIKUMS)
ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMIEM
A DAĻA
KOPIENAS SARAKSTS
Ievadpiezīme
1. |
Šajā sarakstā ietvertās īpašās saistības piemērojamas tikai teritorijām, kurās tiek piemēroti Kopienas dibināšanas līgumi, un saskaņā ar šajos līgumos ietvertajiem nosacījumiem. Šīs saistības piemērojamas tikai attiecībām starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un ārpuskopienas valstīm, no otras puses. Tās neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas izriet no Kopienas tiesībām. |
2. |
Dalībvalstu apzīmēšanai izmanto šādas abreviatūras: |
3. |
Šim sarakstam ir pievienota atsevišķu dalībvalstu lietoto terminu vārdnīca. Juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko būtībā kontrolē cita juridiska persona. Juridiskās personas “filiāle” ir tāda uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai ir pastāvīguma pazīmes, tāda kā mātesuzņēmuma paplašinājums, kurai ir vadība, kura ir materiāli apgādāta, lai risinātu sarunas par darījumiem ar trešajām personām tā, lai tām, zinot, ka nepieciešamības gadījumā būs juridiska saite ar mātesuzņēmumu, kā galvenais birojs ir ārzemēs, tomēr nav tieši jāveic darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus paplašinājumu veidojošajā uzņēmējdarbības vietā. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šajā sarakstā ietvertas visas nozares |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
HU: uzņēmējdarbībai jāizpaužas kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībai, filiālei vai pārstāvniecībai. |
Juridiskas personas izveidošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Likums par ārvalstu sabiedrību filiālēm
|
Likums par ārvalstu sabiedrību filiālēm
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Juridiskās personas
|
FI: ārzemniekam, kas dzīvo ārpus Eiropas ekonomikas zonas un veic uzņēmējdarbību kā privāts uzņēmējs vai kā partneris Somijas ierobežotas vai pilnas atbildības līgumsabiedrībā, vajadzīga uzņēmējdarbības atļauja. Ja ārvalstu organizācija vai fonds, kas ir rezidents ārpus Eiropas ekonomikas zonas, nodomājis veikt uzņēmējdarbību, nodibinot filiāli Somijā, tam vajadzīga uzņēmējdarbības atļauja. FI: ja vismaz puse no valdes locekļiem vai rīkotājdirektors ir rezidents ārpus Eiropas ekonomikas zonas, ir vajadzīga atļauja. Sabiedrībām tomēr var tikt piešķirti atbrīvojumi. SK: ārvalstu fiziskajai personai, kuras vārds ir jāreģistrē Komercreģistrā kā persona, kas pilnvarota rīkoties uzņēmēja vārdā, jāiesniedz uzturēšanās atļauja Slovākijas Republikā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nekustamā īpašuma pirkumi DK: ierobežojumi nekustamā īpašuma pirkšanai, ko veic fiziskās un juridiskās personas nerezidenti. Ierobežojumi lauksaimniecības nekustamā īpašuma pirkšanai, ko veic ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. EL: saskaņā ar likumu Nr. 1892/89 pilsonim zemes ieguvei pierobežas zonās nepieciešama aizsardzības ministra atļauja. Saskaņā ar administratīvo praksi atļauju viegli piešķir tiešajiem ieguldījumiem. CY: nav saistību. HU: nav saistību attiecībā uz valsts īpašuma ieguvi. LT: nav saistību attiecībā uz zemes ieguvi, ko veic juridiskās un fiziskās personas. MT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma ieguvi. LV: nav saistību attiecībā uz zemes ieguvi, ko veic juridiskās personas. Ir atļauta zemes noma, kuras ilgums nepārsniedz 99 gadus. PL: nav saistību attiecībā uz valsts īpašuma ieguvi, t. i., noteikumiem, kas nosaka privatizācijas procesu (3. modelis). SI: juridiskās personas, kas Slovēnijas Republikā nodibinātas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību, drīkst iegūt nekustamo īpašumu Slovēnijas Republikas teritorijā. Filiāles (4), ko Slovēnijas Republikā dibinājušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešama tās ekonomiskās darbības veikšanai, kurai tās nodibinātas. Uz 10 km robežas zonā esoša nekustamā īpašuma īpašumtiesībām, kas pieder sabiedrībām, kurās kapitāla vai balsstiesību vairākums tieši vai netieši pieder citas dalībvalsts juridiskajām personām vai pilsoņiem, attiecas īpaša atļauja. SK: nekādas, izņemot zemi (3. un 4. modelis). |
Nekustamā īpašuma pirkumi AT: ārvalstu fiziskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, kā arī īrēšanai vai nomāšanai vajadzīgs pilnvarojums no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura apsver, vai ir vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses. IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstu pilsoņi iegūtu jebkuru līdzdalību Īrijas zemē, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir industriālai lietošanai (izņemot lauksaimniecību), šo prasību atceļ ar uzņēmumu un nodarbinātības ministra izsniegtu sertifikātu par to. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei. CZ: ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu fizisko un juridisko personu veiktu nekustamā īpašuma ieguvi. Ārvalstu saimnieciskās vienības drīkst iegūt nekustamo īpašumu, nodibinot Čehijas juridiskās personas vai ar līdzdalību piedaloties kopuzņēmumos. Ārvalstu saimnieciskās vienības zemi var iegūt pēc pilnvarojuma saņemšanas. HU: nav saistību attiecībā uz ārvalstu fizisko personu veiktu nekustamā īpašuma ieguvi. LV: nav saistību attiecībā uz juridisko personu veiktu zemes ieguvi. Atļauta zemes noma, kuras ilgums nepārsniedz 99 gadus. PL: ārvalstniekiem un ārvalstu juridiskajām personām tiešai vai netiešai nekustamā īpašuma ieguvei vajadzīga atļauja. SK: ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu fizisko un juridisko personu veiktu nekustamā īpašuma ieguvi. Ārvalstu saimnieciskās vienības drīkst iegūt nekustamo īpašumu, nodibinot Slovākijas juridiskās personas vai ar līdzdalību piedaloties kopuzņēmumos. Ārvalstu saimnieciskās vienības zemi var iegūt pēc pilnvarojuma saņemšanas (3. un 4. modelis). |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. FI (Ālandu salas): fiziskajām personām, kam nav reģionālās pilsonības Ālandu salās, un juridiskajām personām ierobežotas tiesības iegūt nekustamo īpašumu Ālandu salās bez šo salu kompetento iestāžu atļaujas. FI (Ālandu salas): fiziskajām personām, kam nav reģionālās pilsonības Ālandu salās, vai jebkurai juridiskajai personai, kam nav Ālandu salu kompetentas iestādes atļaujas, ierobežotas uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu sniegšanas tiesības. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ieguldījumi FR: uz ārvalstu pirkumiem, kas pārsniedz 33,33 % no kapitāla daļām vai balsstiesībām pastāvošā Francijas uzņēmumā vai 20 % publiski kotētās Francijas sabiedrībās, attiecas šāds noteikums:
FR: ārvalstu līdzdalību no jauna privatizētās sabiedrībās var ierobežot līdz tādam mainīgam lielumam no publiski piedāvātā pašu kapitāla, kuru Francijas valdība katram individuālajam gadījumam nosaka atsevišķi. ES: Spānijā ieguldījumiem, ko veic ārvalstu valdība un ārvalstu valsts saimnieciskās vienības (kam ir tendence netieši norādīt ne tikai ekonomiskās, bet arī neekonomiskās intereses saimnieciskas vienības daļā), tieši vai ar sabiedrību vai citu saimniecisku vienību starpniecību, kuras tieši vai netieši kontrolē ārvalstu valdības, iepriekš vajag saņemt valdības pilnvarojumu. PT: ārvalstu līdzdalību no jauna privatizētās sabiedrībās var ierobežot līdz tādam mainīgam lielumam no publiski piedāvātā pašu kapitāla, kuru Portugāles valdība katram individuālajam gadījumam nosaka atsevišķi. IT: ekskluzīvas tiesības var piešķirt vai uzturēt no jauna privatizētām sabiedrībām. Dažos gadījumos balsstiesības no jauna privatizētās sabiedrībās var ierobežot. Piecu gadu ilgā laika posmā uz lielu pašu kapitāla daļu ieguvi sabiedrībās, kas darbojas aizsardzības, transporta pakalpojumu, telekomunikāciju un enerģijas jomā, var attiekties Valsts kases ministrijas apstiprinājums. FR: lai veiktu uzņēmējdarbību konkrētās (5) komerciālās, industriālās vai amatniecības darbībās, ir vajadzīgs īpašs pilnvarojums, ja rīkotājdirektoram nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas. |
Ieguldījumi CY: saimnieciskām vienībām ar ārvalstu līdzdalību jābūt tādam apmaksātajam kapitālam, kurš atbilst to finanšu vajadzībām, un nerezidentiem jāfinansē savs ieguldījums, importējot ārvalstu valūtu. Gadījumā, ja nerezidentu līdzdalība pārsniedz 24 %, jebkurš papildu finansējums apgrozāmā kapitāla vajadzībām vai citādi ir jāiegūst no vietējiem un ārvalstu avotiem proporcionāli rezidentu un nerezidentu līdzdalībai saimnieciskās vienības pašu kapitālā. Ārvalstu sabiedrību filiālēm viss kapitāls sākotnējam ieguldījumam jāsniedz no ārvalstu avotiem. Aizņemšanās no vietējiem avotiem ir atļauta tikai pēc projekta sākotnējās ieviešanas, lai finansētu apgrozāmā kapitāla vajadzības. HU: attiecībā uz valstij piederoša īpašuma ieguvi saistību nav. LT: ieguldījumi loteriju organizēšanā ir aizliegti saskaņā ar Likumu par ārvalstu kapitāla ieguldījumiem. MT: uz sabiedrībām ar nerezidentu juridisko vai fizisko personu līdzdalību attiecas tās pašas kapitāla prasības, kas piemērojamas tām sabiedrībām, kuras pilnīgi pieder rezidentiem: privātas sabiedrības — Lm500 (vismaz 20 % apmaksātais kapitāls); valsts uzņēmumi — Lm20 000 (vismaz 25 % apmaksātais kapitāls). Pašu kapitāla daļas nerezidentu daļa jāapmaksā ar līdzekļiem, kas nāk no ārzemēm. Lai telpas iegūtu saskaņā ar atbilstīgajiem tiesību aktiem, sabiedrībām ar nerezidentu līdzdalību jāiesniedz iesniegums atļaujas saņemšanai no Finanšu ministrijas. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
CY: Kiprā jebkura nerezidenta līdzdalībai korporatīvā institūcijā vai līgumsabiedrībā nepieciešama Centrālās bankas atļauja. Ārvalstu līdzdalība visos sektoros/apakšsektoros, kas ietverti Saistību sarakstā, parasti ir ierobežota līdz 49 %. Iestāžu lēmums izsniegt atļauju ārvalstu līdzdalībai ir balstīts uz ekonomisko vajadzību pārbaudi, kurai parasti izmanto šādus kritērijus:
Izņēmuma gadījumos, kad izvirzītais ieguldījums lielā mērā apmierina lielāko daļu ekonomisko vajadzību pārbaudes kritēriju, drīkst izsniegt atļauju ārvalstu līdzdalībai, kas pārsniedz 49 %. Valsts sabiedrībām ārvalstu līdzdalība pašu kapitālā parasti ir atļauta līdz 30 %. Savstarpējos fondos atļauto ārvalstu īpašumtiesību līmenis ir 40 %. Korporatīvas institūcijas jāreģistrē saskaņā ar Sabiedrību likumu. Tajā pašā likumā noteikta šāda prasība: ārvalstu sabiedrībai, kas Kiprā vēlas nodibināt uzņēmējdarbības vietu vai biroju, tas jāreģistrē kā ārvalstu filiāle. Saskaņā ar Valūtas kontroles likumu reģistrācijai nepieciešams iepriekšējs Centrālās bankas apstiprinājums. Uz šādu apstiprinājumu attiecas ārvalstu ieguldījumu politika, kas tajā laikā piemērojama korporatīvās institūcijas ierosinātajai darbībai Kiprā, un iepriekš noteiktie vispārīgie ieguldījumu kritēriji. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
HU: attiecībā uz valsts īpašumā esoša īpašuma ieguvi saistību nav. MT: arī turpmāk būs piemērojams Sabiedrību likums (386. nod.), kas regulē nerezidentu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot vietējo sabiedrību reģistrāciju, un Ārējo darījumu likums (233. nod.), kas regulē Maltas Fondu biržā nekotētu vērtspapīru emisiju, iegūšanu, pārdošanu un dzēšanu. PL: sabiedrības ar ārvalstu kapitālu dibināšanas pilnvarojums ir nepieciešams šādā gadījumā:
SI: finanšu pakalpojumiem pilnvarojumu piešķir katra sektora saistībās norādītās iestādes saskaņā ar sektoru saistībās norādītajiem nosacījumiem. Jauna uzņēmējdarbības uzņēmuma dibināšanai nav nekādu ierobežojumu (“zaļā lauka” ieguldījumi jeb ieguldījumi jaunā nozarē). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Subsīdijas Piemērotība Kopienas vai dalībvalstu subsīdijām var būt ierobežota līdz juridiskajām personām, kas nodibinātas dalībvalsts teritorijā vai konkrētā tās ģeogrāfiskā apakšiedalījumā. Nav saistību attiecībā uz subsīdijām pētniecībai un attīstībai. Nav saistību attiecībā uz filiālēm, ko dalībvalstī nodibinājusi ārpuskopienas sabiedrība. Pakalpojuma sniegšana vai tā subsidēšana valsts sektorā nepārkāpj šīs saistības. Šajā sarakstā ietvertās saistības nenosaka prasību Kopienai vai dalībvalstīm piedāvāt subsīdiju pakalpojumam, ko piedāvā ārpus tās teritorijas. Tā kā jebkuras subsīdijas ir pieejamas fiziskajām personām, to pieejamību var ierobežot līdz dalībvalsts pilsoņiem. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1), 2) SK: saistībā ar kārtējiem maksājumiem ierobežojumi ārvalstu valūtas iegādei, ko veic rezidentu pilsoņi personiskiem mērķiem. Saistībā ar kapitāla maksājumiem finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešiem kapitāla ieguldījumiem ārzemēs, nekustamā īpašuma ieguvei ārzemēs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai nepieciešams ārvalstu valūtas pilnvarojums. |
Valūtas režīms (9)
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Kopienas direktīvas par diplomu savstarpējo atzīšanu nav piemērojamas trešo valstu pilsoņiem. To diplomu atzīšana, kuri nepieciešami, lai ārpuskopienas valstu pilsoņi praktizētu regulētus profesionālus pakalpojumus, paliek katras dalībvalsts kompetencē, ja vien Kopienas tiesību akti nenosaka citādi. Tiesības praktizēt regulētus profesionālus pakalpojumus vienā dalībvalstī nedod tiesības praktizēt citā dalībvalstī. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Uzturēšanās prasības AT: filiāļu un juridisko personu rīkotājdirektoriem jābūt Austrijas rezidentiem; fiziskajām personām, kas juridiskajā personā vai filiālē ir atbildīgas par Austrijas Tirdzniecības likuma ievērošanu, ir jābūt Austrijas rezidentiem. MT: imigrācijas noteikumi saskaņā ar Imigrācijas likumu (217. nod.) regulēs uzturēšanās atļauju/dokumentu izsniegšanu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
FR: industriālas, komerciālas vai amatniecības darbības rīkotājdirektoram (5) vajag īpašu pilnvarojumu, ja viņam nav uzturēšanās atļaujas. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
IT: uz industriālas, komerciālas vai amatniecības darbības pieejamību attiecas uzturēšanās atļauja un īpašs pilnvarojums šīs darbības veikšanai; |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
FR: uzņemošās valsts tiesības un starptautiskās tiesības (to skaitā EK tiesības) ir brīvi pieejamas regulētu juridisko un tiesas profesiju pārstāvjiem (15). |
||||||||||||||||||||||||||
|
CZ: nekādu ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu tiesībām. Darbībām saistībā ar valsts tiesību aktiem obligāta ir dalība Čehijas Advokatūrā vai Čehijas Komercjuristu kamerā. EE: nav attiecībā uz CPC 86190. Attiecībā uz CPC 861 (izņemot CPC 86190) komercdarbība ir atļauta vienīgi individuālajiem komersantiem vai juridiskām firmām ar ierobežotu atbildību, kuru gadījumā ir vajadzīga atļauja no Advokatūras (Advokatuur). Saskaņā ar Advokatūras statūtiem (Advokatuuri pohimäärus) advokātu biroju drīkst izveidot tikai Igaunijas pilsoņi. Lai uzņemtu Advokatūrā, ir jāizpilda šādi nosacījumi:
HU: komerciālai darbībai jānotiek līgumsabiedrības veidā kopā ar Ungārijas advokātu (ügyvéd) vai advokātu biroju (ügyvédi iroda), vai pārstāvniecības veidā. LV: attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes un starptautiskajām publiskajām tiesībām — nav. Attiecībā uz CPC 861, izņemot konsultācijas par mītnes zemes un starptautiskajām publiskajām tiesībām, ir vajadzīga Tieslietu ministrijas izdota licence un latviešu valodas zināšanas. Licencēts advokāts drīkst sniegt visus juridiskos pakalpojumus, izņemot pārstāvēšanu krimināllietu izskatīšanā tiesā. Pārstāvēšana krimināllietu izskatīšanā atļauta vienīgi zvērinātiem advokātiem. Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem jābūt pilsoņiem. Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem jābūt vismaz 25 gadu veciem, jāprot latviešu valoda, jābūt ar augstāko juridisko izglītību, kas iegūta Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei, un ar praktiskā darba pieredzi. Zvērinātiem advokātiem jānokārto eksāmens saskaņā ar Zvērināto advokātu padomes noteikumiem. Zvērinātiem notāriem jānokārto eksāmens kārtībā, ko noteikusi Tieslietu ministrija sadarbībā ar Zvērināto notāru padomi. |
EE: nav attiecībā uz CPC 86190. Nav saistību attiecībā uz CPC 861, izņemot CPC 86190. SI: lai Advokatūrā uzņemtu advokātus, kuri nav Slovēnijas pilsoņi un kuriem ir licence praktizēt citā dalībvalstī, viņiem ir jāuzrāda sertifikāts par zināšanām Slovēnijas tiesībās un brīvi jāprot slovēņu valoda. SK: advokātiem un komercjuristiem par Slovākijas tiesību aktiem jābūt Slovākijas augstskolu absolventiem. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
PL: nodibinājumam ir jāsaņem atļauja. Pilsonības prasība. SI: komercdarbība ir atļauta tikai individuālajiem komersantiem vai juridiskām firmām ar neierobežotu atbildību (līgumsabiedrībai). Šādās sabiedrībās partneri drīkst būt tikai advokāti ar licenci praktizēt. Lai nodarbotos ar lietām, kas saistītas ar valsts tiesību aktiem, jābūt Advokatūras (“Odvetni{ka zbornica Slovenije”) dalībniekam. Lai nodibinātu juridisku firmu, ir jāsaņem Advokatūras piekrišana. Lai Advokatūrā uzņemtu advokātus, kuri nav Slovēnijas pilsoņi un kuriem ir licence praktizēt citā dalībvalstī, viņiem ir jāuzrāda sertifikāts par zināšanām Slovēnijas tiesībās un brīvi jāpārvalda slovēņu valoda. Valsts notāri strādā valsts darbu. Tiesības iegūst, saņemot licenci. SK: nekādu ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu tiesībām. Darbībām saistībā ar valsts tiesību aktiem obligāta ir dalība Slovākijas Advokatūrā vai Slovākijas Komercjuristu kamerā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
SE: ja juridisko konsultāciju darbību veic kā “Advokat”, nav atļauts praktizēt profesiju sadarbībā ar citām personām, kuras nav “advokats”, vai kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (akciju sabiedrībai), ja netiek ievēroti noteikti nosacījumi. LU: attiecībā uz uzņemošās valsts un starptautiskajām tiesībām (16) jābūt reģistrētam kā “advocat” Luksemburgas Advokatūrā. |
SE: darbojoties ar nosaukumu “Advokat” (jurists, juriskonsults/advokāts), jābūt Zviedrijas Advokatūras dalībniekam. Lai būtu tās dalībnieks, jābūt Zviedrijas vai EEZ (Eiropas ekonomikas zonas) pilsonim vai iedzīvotājam. Ja persona, kura ieguvusi “Advokat” darbības atļauju kādā EEZ valstī, Zviedrijā vēlas pastāvīgi praktizēt tieslietas, izmantojot savas mītnes zemes profesijas nosaukumu, tai ir jāreģistrējas Zviedrijas Advokatūrā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LV: attiecībā uz CPC 861, izņemot konsultācijas par mītnes zemes tiesībām un starptautiskajām publiskajām tiesībām, ir vajadzīga Tieslietu ministrijas izdota licence un latviešu valodas zināšanas. Licencēts advokāts drīkst sniegt visus juridiskos pakalpojumus, izņemot pārstāvēšanu krimināllietu izskatīšanā tiesā. Pārstāvēšana krimināllietu izskatīšanā ir atļauta vienīgi zvērinātiem advokātiem. Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem jābūt pilsoņiem. Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem jābūt vismaz 25 gadu veciem, jāprot latviešu valoda, jābūt ar augstāko juridisko izglītību, kas iegūta Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei, un ar praktiskā darba pieredzi. Zvērinātiem advokātiem jānokārto eksāmens saskaņā ar Zvērināto advokātu padomes noteikumiem. Zvērinātiem notāriem jānokārto eksāmens kārtībā, ko sadarbībā ar Zvērināto notāru padomi noteikusi Tieslietu ministrija. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, SE un UK, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, ņemot vērā minētos nosacījumus un šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, SE un UK: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu darba pieredze sektorā; DE: nav saistību attiecībā uz darbībām, kas rezervētas profesijai “Rechtsanwalt”; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, nepieciešams ekonomisko vajadzību tests. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, SE un UK, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā: DK: juridiskos pakalpojumus drīkst reklamēt tikai advokāti ar Dānijas izsniegtu licenci praktizēt. Lai iegūtu Dānijas licenci praktizēt, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens. SE: darbojoties ar nosaukumu “Advokat” (jurists, juriskonsults/advokāts), jābūt Zviedrijas Advokatūras dalībniekam. Lai būtu tās dalībnieks, jābūt Zviedrijas pilsonim un iedzīvotājam. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LV: firmas akciju īpašniekam vai vadītājam jābūt Latvijas zvērinātam revidentam. Par zvērinātiem revidentiem drīkst būt personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un a) ieguvušas augstāko izglītību ekonomikā vai citās specialitātēs, ja nokārtojušas eksāmenu ekonomikas pamatos; b) kurām ir vismaz trīs gadu pieredze revīzijas darbā, ko atzīst Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; c) nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu un ieguvušas zvērināta revidenta licenci saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas prasībām; d) kurām ir nevainojama reputācija. SI: komerciāla darbība jāveic kā juridiskai personai. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, LU, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, ņemot vērā minētos nosacījumus un šādus īpašos ierobežojumus: AT, BE, DE, DK, ES, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu pieredze šajā sektorā; AT: jānokārto Austrijas arodasociācijas eksāmens. Darba devējam ir jābūt atbilstošas arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur asociācija pastāv; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, jāveic ekonomisko vajadzību tests; DE: nav saistību attiecībā uz darbībām, kas likumā rezervētas profesijai “Wirtschaftsprüfer”; LV: firmas akciju īpašniekam vai vadītājam jābūt Latvijas zvērinātam revidentam. Par zvērinātiem revidentiem drīkst būt personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un
SI: ierobežojumi tikai par fiziskām personām, kuras nodarbina juridiskas personas. |
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, LU, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
AT: nevienas Austrijas juridiskas personas darbības rezultātos ārvalstu auditoru (kuriem jābūt pilnvarotiem saskaņā ar savas mītnes zemes likumiem) kapitāla līdzdalība un akcijas nedrīkst pārsniegt 25 procentus; tas neattiecas uz Austrijas arodasociācijas dalībniekiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
CY: pieejami tikai fiziskām personām, kuras ieguvušas finanšu ministra atļauju. Pilnvarošanai ir jāveic ekonomisko vajadzību tests. Kritēriji ir tādi paši, kā piešķirot atļauju ārvalstu ieguldījumiem (kā norādīts horizontālajā iedaļā), atbilstoši šim apakšsektoram un vienmēr ņemot vērā nodarbinātības stāvokli apakšsektorā. Fiziskajām personām ir atļauts veidot profesionālas apvienības (līgumsabiedrības). Nav atļauts veidot juridiskas personas. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
CZ: audita pakalpojumus drīkst sniegt fiziskas un juridiskas personas, kas reģistrētas Auditoru kameras auditoru reģistrā. Juridisku personu gadījumā vismaz 60 procenti kapitāla daļu vai balsstiesību ir rezervēti Čehijas pilsoņiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LV: firmas akciju īpašniekam vai vadītājam jābūt Latvijas zvērinātam revidentam. Par zvērinātiem revidentiem drīkst būt personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LT: nav, izņemot to, ka vismaz 75 procentiem akciju ir jāpieder auditoriem vai audita sabiedrībām. Nodibināt var jebkuru likumīgu uzņēmuma veidu, izņemot publisku akciju sabiedrību (AB). Auditoru kvalifikācijas prasībām šo auditoru vai audita sabiedrību izcelsmes valstī jābūt vismaz tikpat augstām kā Lietuvā. PL: pilsonības prasība. Ārvalstu auditori drīkst praktizēt pēc kvalifikācijas apstiprināšanas. SI: komercdarbība jāveic kā juridiskai personai. Ārvalstu personu daļa audita sabiedrībās nedrīkst pārsniegt 49 procentus kapitāla. Pakalpojumus drīkst sniegt tikai audita sabiedrības. SK: audita pakalpojumus drīkst sniegt fiziskas un juridiskas personas, kas reģistrētas Auditoru kameras auditoru reģistrā. Juridisku personu gadījumā vismaz 60 procenti kapitāla daļu vai balsstiesību ir rezervēti Slovākijas pilsoņiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
IT: nosacījums par pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā uz “Ragionieri-Periti commerciali”. Audita sabiedrības: to “società di revisions” vadītājiem un auditoriem, kuri nav norādīti EEK 8. direktīvā par uzņēmējdarbības tiesībām, ir jābūt pastāvīgajiem iedzīvotājiem. FI: vismaz vienam no Somijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību auditoriem jābūt vienas EEZ (Eiropas ekonomikas zona) valsts iedzīvotājam vai pilnvarotai audita sabiedrībai; SE: noteiktās juridiskās vienībās, piemēram, visās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību likumīgus audita pakalpojumus drīkst veikt vienīgi EEZ apstiprināti auditori. Tikai šādas personas drīkst būt akcionāri vai veidot līgumsabiedrības uzņēmumos, kas nodarbojas ar kvalificētu auditu (oficiālos nolūkos). LV: firmas akciju īpašniekam vai vadītājam jābūt Latvijas zvērinātam revidentam. Par zvērinātiem revidentiem drīkst būt personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
PL: pilsonības prasība. Ārvalstu auditori drīkst praktizēt pēc kvalifikācijas apstiprināšanas. SI: ierobežojumi tikai fiziskām personām, kuras nodarbina juridiskas personas. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot minētos nosacījumus un šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu profesionālā pieredze šajā sektorā; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, nepieciešams ekonomisko vajadzību tests; DE: nav saistību attiecībā uz darbībām, kas likumā rezervētas profesijai “Wirtschaftsprüfer”. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LV: firmas akciju īpašniekam vai vadītājam jābūt Latvijas zvērinātam revidentam. Par zvērinātiem revidentiem drīkst būt personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un
SI: komercdarbība jāveic kā juridiskai personai. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, LU, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: AT, BE, DE, DK, ES, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu pieredze šajā sektorā; AT: jānokārto Austrijas arodasociācijas eksāmens. Darba devējam ir jābūt atbilstošas arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur asociācija pastāv; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, nepieciešams ekonomisko vajadzību tests; DE: nav saistību attiecībā uz darbībām, kas likumā rezervētas profesijai “Wirtschaftsprüfer”. |
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, LU, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
AT: pēc klienta pieprasījuma nodokļu konsultanti drīkst īslaicīgi pārvietoties uz Austrijas teritoriju, lai sniegtu konkrētu pakalpojumu; taču parasti fiziskajām personām, kuras sniedz nodokļu konsultāciju pakalpojumus, jābūt savam profesionālajam centram (komercdarbībai) Austrijā; HU: jābūt pastāvīgajam iedzīvotājam. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, LU, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: AT, BE, DK, ES, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu pieredze šajā sektorā; AT: jānokārto Austrijas arodasociācijas eksāmens. Darba devējam ir jābūt atbilstošas arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur asociācija pastāv. DE: nav saistību, izņemot konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz ārvalstu nodokļu likumiem, kuru gadījumā: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu darba pieredze šajā sektorā. |
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, LU, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LV: lai saņemtu atļauju nodarboties ar uzņēmējdarbību ar pilnu juridisku atbildību un tiesībām parakstīt projektus, ir nepieciešama trīs gadu praktiskā projektēšanas darba pieredze Latvijā un augstskolas izglītība; SK: nepieciešama Slovākijas Arhitektu kameras atļauja. Var tikt atzīta līdzvērtīgu ārvalstu institūciju atļauja. Fiziskas un juridiskas personas drīkst sniegt arhitektūras pakalpojumus, vienīgi izmantojot pilnvarotus arhitektus. Tiek prasīta pilsonība un iedzīvotāja statuss, taču tiek pieļauti arī izņēmumi |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, LU, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu pieredze šajā sektorā; EE: augstākā izglītība un piecu gadu darba pieredze saistītā jomā; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, nepieciešams ekonomisko vajadzību tests; ES: valsts iestāžu atzīta akadēmiskā un profesionālā kvalifikācija un licence, ko izsniegusi arodasociācija. Nav saistību attiecībā uz CPC 86713, 86714, 86719. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, LU, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus nosacījumus: DE: kvalificēti trešo valstu profesionāļi var izmantot profesijas nosaukumu, vienīgi pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas līgumiem; DE: jāizpilda nacionālie noteikumi par samaksu un atalgojumu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kuri tiek veikti no ārzemēm. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, ņemot vērā šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu darba pieredze šajā sektorā; EE: nav saistību, izņemot attiecībā uz profesionāļiem, kam jābūt augstākajai izglītībai un piecu gadu darba pieredzei saistītā jomā; UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam; HU: jābūt pastāvīgajam iedzīvotājam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu darba pieredze šajā sektorā; EE: nav saistību, izņemot attiecībā uz profesionāļiem, kam jābūt augstākajai izglītībai un piecu gadu darba pieredzei saistītajā jomā; UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, NL, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, NL, UK, SE: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu pieredze šajā sektorā; EE: nav saistību, izņemot attiecībā uz profesionāļiem, kam jābūt augstākajai izglītībai un piecu gadu darba pieredzei saistītā jomā; UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, NL, UK, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus nosacījumus: DE: kvalificēti trešo valstu profesionāļi var izmantot profesijas nosaukumu, vienīgi pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas līgumiem; DE: jāizpilda nacionālie noteikumi par samaksu un atalgojumu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kuri tiek veikti no ārzemēm. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
IT, PT: drīkst sniegt tikai fiziskas personas. Fiziskajām personām ir atļauts veidot profesionālas apvienības (bez reģistrācijas). IE: drīkst sniegt tikai līgumsabiedrības vai fiziskas personas. SE: izmanto vajadzību testu, lai noteiktu, cik privātprakses jāsubsidē valsts apdrošināšanas programmā; |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
UK: ārstu prakšu dibināšana saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu ir atkarīga no medicīnas darbaspēka resursu plānošanas; FR: nodrošina vienīgi SEL (anonyme, à responsabilité limitée ou en commandite par actions) vai SCP. LV: nav attiecībā uz vecmāšu pakalpojumiem. Pilsonības prasība attiecībā uz medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem. Lai ārzemnieki varētu praktizēt medicīnu, jāsaņem vietējās veselības aprūpes pārvaldības iestādes atļauja, kuras pamatā ir konkrētā reģiona ekonomisko vajadzību izpēte attiecībā uz ārstiem un zobārstiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
LT: nav attiecībā uz medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem, izņemot to, ka pakalpojumu sniegšanai ir jāsaņem atļauja. Tās izsniegšana ir atkarīga no esošā veselības aprūpes pakalpojumu vajadzību plāna, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un jau pastāvošos medicīnas un zobārstniecības pakalpojumus. Attiecībā uz vecmāšu pakalpojumiem — tos drīkst sniegt vienīgi individuālie komersanti, un uz tiem, iespējams, var attiecināt ekonomisko vajadzību testu. PL: pilsonības prasība. Lai ārzemnieki varētu praktizēt medicīnu, ir nepieciešama atļauja. Tas neattiecas uz vecmātēm. SI: jābūt Ārstu asociācijas dalībniekam. Lai Ārstu asociācijā uzņemtu ārstus, kuri nav Slovēnijas pilsoņi, viņiem ir jābūt licencei praktizēt kādā no dalībvalstīm un labi jāprot slovēņu valoda (23). Nav saistību attiecībā uz vecmāšu pakalpojumiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot minētos nosacījumus un šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu profesionālā pieredze šajā sektorā; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, jāveic ekonomisko vajadzību tests; DE: pilsonības prasība ārstiem un zobārstiem, no kuras var atteikties izņēmuma kārtā, ja to prasa sabiedrības veselības intereses. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: BE, DK, ES: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu profesionālā pieredze šajā sektorā; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, nepieciešams ekonomisko vajadzību tests. |
Nav saistību, izņemot BE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
AT: fiziskas personas, izņemot medmāsas, psihologus un psihoterapeitus, Austrijā drīkst izveidot profesionālo praksi, ja atbilstošā persona vismaz trīs gadus pirms profesionālās prakses izveides Austrijā ir strādājusi attiecīgajā profesijā; LV: drīkst sniegt tikai fiziskas personas. Ekonomiskās vajadzības nosaka kopējais medmāsu skaits reģionā, ko atļauj vietējās veselības pārvaldības iestādes; PL: attiecībā uz vecmātēm un medmāsām — pilsonības prasība; CY, CZ, EE, HU, MT, SI, SK: nav saistību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot minētos nosacījumus un šādus īpašos ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstākā izglītība vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, apliecinot zināšanas, profesionālo kvalifikāciju un trīs gadu profesionālo pieredzi sektorā; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, jāveic ekonomisko vajadzību tests. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
Farmaceiti (farmācijas preču izplatīšana mazumtirdzniecībā — daļa no CPC 63211) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un ievērojot šādus īpašos ierobežojumus: BE, DK, ES: augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un trīs gadu profesionālā pieredze šajā sektorā; BE: ja fiziskas personas gada bruto alga nepārsniedz EUR 30 000 slieksni, nepieciešams ekonomisko vajadzību tests. |
Nav saistību, izņemot BE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EL, IT, LU, NL, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: IT, NL: nav saistību, izņemot datorzinātniekus, sistēmu analītiķus, programmētājus, programmatūras dokumentu analītiķus un nozares inženierus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un triju gadu profesionāla pieredze nozarē; BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionāla pieredze nozarē; SE: augstskolas grāds un triju gadu profesionāla pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; IT: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam; EL: nav saistību, izņemot datorzinātniekus, sistēmanalītiķus, programmētājus, programmatūras dokumentu analītiķus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un piecu gadu profesionāla pieredze nozarē. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EL, IT, LU, NL, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav, izņemot CY, CZ, FR, IE, LT, MT, PL, SK: nav saistību,
|
1) 2) 3) Nav, izņemot CY, CZ, FR, IE, LT, MT, PL, SK: nav saistību.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES un FR, kur attiecas uz pētnieku pagaidu iebraukšanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, SE: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionāla pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; FR:
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES un FR, kur attiecas uz pētnieku pagaidu iebraukšanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Tikai HU: personas ar starptautiski atzītu reputāciju, kuras uzaicinājuši zinātniskās pētniecības institūti uz ielūguma laiku |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, FR un LU, kur attiecas uz pētnieku pagaidu iebraukšanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionāla pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; FR:
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, FR un LU, kur attiecas uz pētnieku pagaidu iebraukšanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Tikai HU: personas ar starptautiski atzītu reputāciju, kuras uzaicinājuši zinātniskās pētniecības institūti uz ielūguma laiku. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav, izņemot CY, CZ, FR, IE, LT, LV, MT, PL, SK: nav ,saistību
|
1) 2) 3) Nav, izņemot CY, CZ, FR, IE, LT, LV, MT, PL, SK: nav saistoši.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES un FR, kur attiecas uz pētnieku pagaidu iebraukšanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionāla pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; FR:
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES un FR, kur attiecas uz pētnieku pagaidu iebraukšanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Tikai HU: personas ar starptautiski atzītu reputāciju, kuras uzaicinājuši zinātniskās pētniecības institūti uz ielūguma laiku. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
Nomas pakalpojumi ar operatoriem Kuģu noma ar apkalpi (CPC 7213, 7223) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
Komerciālā autotransporta noma ar vadītāju (CPC 7124) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav.
|
1) 2) 3) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EL, IT, LU, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, IT, UK, SE: atbilstoša kvalifikācija un triju gadu profesionāla pieredze; IT, UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam; EL: atbilstoša kvalifikācija un piecu gadu profesionālā pieredze. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EL, IT, LU, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav.
|
1) 2) 3) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot iepriekšminētos nosacījumus un šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav.
|
1) 2) 3) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, IT, LU, LV, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: IT, UK: nav saistību, izņemot vadītājus un vecākos konsultantus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un triju gadu profesionālā pieredze; BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; EE, LV: nav saistību, izņemot profesionāļus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un piecu gadu darba pieredze atbilstošā jomā; SE: augstskolas grāds un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; IT, UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, IT, LU, LV, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) HU: nav saistību.
|
1) 2) 3) HU: nav saistību.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, IT, LU, LV, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: IT, UK: nav saistību, izņemot vadītājus un vecākos konsultantus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un triju gadu profesionālā pieredze; EE, LV: nav saistību, izņemot profesionāļus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un piecu gadu darba pieredze atbilstošā jomā; BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; SE: augstskolas grāds un triju gadu profesionālā pieredze nozarē, IT, UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, IT, LU, LV, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, LU, UK, S, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES, UK, SE: augstskolas grāds vai tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze; EE: nav saistību, izņemot profesionāļus, kam vajadzīgs augstskolas grāds un piecu gadu darba pieredze atbilstošā jomā; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, LU, UK, S, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
IT: agronoma un “periti agrari” profesija pieejama tikai fiziskām personām. Fiziskām personām atļauts apvienoties profesionālā asociācijā (bez reģistrācijas). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot iepriekšminētos nosacījumus un šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, SK, SI: nav saistību.
|
1) 2) 3) CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, SK, SI: nav saistību.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot iepriekšminētos nosacījumus un šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē, BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot iepriekšminētos nosacījumus un šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; FI: meklēt iegulas, pieteikt tiesības uz tām un veikt izpēti atļauts tikai fiziskām personām, kas dzīvo EEZ. Atbrīvojumus no uzturēšanās prasības piešķir Tirdzniecības un rūpniecības ministrija. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
1) Visas dalībvalstis, izņemot EE, HU: nav saistību. EE, HU: nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Visas dalībvalstis, izņemot HU, LV, LT, SI: nav saistību. HU, LV, LT, SI: nav.
|
1) 2) 3) Visas dalībvalstis, izņemot HU, LV, LT, SI: nav saistību. HU, LV, LT, SI: nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
LT: ietver konsultatīvos pakalpojumus, kas saistīti ar elektroenerģijas, gāzveida kurināmā, tvaika un karstā ūdens pārvadi un sadali iedzīvotājiem, industriālajiem, komerciālajiem un citiem patērētājiem — CPC 887 (28) SI: pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali — tikai gāze (29) — daļa no CPC 887) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
Darbā iekārtošanas pakalpojumi (CPC 87202) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
Nodrošināšana ar biroja apkalpojošo personālu (CPC 87203) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistoša, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds un profesionālā kvalifikācija un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; EE: nav saistību, izņemot profesionāļus, kam vajadzīgs: augstskolas grāds un piecu gadu darba pieredze atbilstošā jomā; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; DE: valstspiederības nosacījumi valsts ieceltiem vērtētājiem. |
Nav saistoša, izņemot BE, DE, DK, ES, EE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus nosacījumus: DE: valstī pieņemto maksas un atlīdzības noteikumu piemērošana visiem pakalpojumiem, kurus veic no ārvalstīm. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav.
|
1) 2) 3) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu darba pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) Nav.
|
1) 2) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Nav.
|
1) 2) 3) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK un ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
Tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905) (HU: izņemot oficiālo tulkošanu. PL: izņemot zvērinātu tulku pakalpojumus. SK: izņemot apstiprinātu oficiālu rakstisku un mutisku tulkošanu) |
1) 2) Nav.
|
1) 2) Nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EL, IT, IE, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā, un ievērojot šādus specifiskus ierobežojumus: EL: atbilstoša kvalifikācija un piecu gadu profesionālā pieredze; IT, IE, SE, UK: atbilstoša kvalifikācija un triju gadu profesionālā pieredze; BE, DE, DK, ES: augstskolas grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija, kas apliecina zināšanas, un triju gadu profesionālā pieredze nozarē; BE: ekonomisko vajadzību tests nepieciešams, ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni; IT, UK: nepieciešama atbilstība ekonomisko vajadzību testam. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, EL, IT, IE, UK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) daļā. |
|
||||||||||||||||||||||||||
Interjera dizaina pakalpojumi (CPC 87907) (32) |
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
Pasta un kurjeru pakalpojumi (33). Pakalpojumi, kas attiecas uz pasta sūtījumu (34) apstrādi (35) saskaņā ar turpmāk minēto apakšsekciju sarakstu, gan vietējiem, gan ārvalstu adresātiem. Apakšsektorus i), iv) un v) var neiekļaut, ja tie attiecas uz pakalpojumiem, ko var rezervēt, t. i., korespondences sūtījumi, kuru cena ir zemāka parpieckārtīgu sabiedrisko pamattarifu, ja to svars ir mazāks par 350 gramiem (36), ieskaitot ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmanto tiesu vai administratīvajās procedūrās. |
1) 2) 3) Visās dalībvalstīs, izņemot CY, CZ, EE, HU, LT, LV, MT, PL, SK, SI: apakšsektoriem i) līdz v), attiecībā uz kuriem ir vispārējā pakalpojuma saistības, var izveidot licencēšanas sistēmas. Uz šīm licencēm var attiekties īpašas vispārējā pakalpojuma saistības un/vai finanšu ieguldījums kompensāciju fondā. CY, HU, LV, MT, SI: nav saistību. EE, LT: nav saistību, izņemot v): nav PL: nav saistību, izņemot v): nav, izņemot rakstisko korespondenci, piemēram, vēstules. CZ, SK: nav saistību, izņemot v) saskaņā ar 2 un 3. modeli: nav.
|
1) 2) 3) Visās dalībvalstīs, izņemot CY, CZ, EE, HU, LT, LV, MT, PL, SK, SI: nav. CY, HU, LV, MT, SI: nav saistību. EE, LT: nav saistību, izņemot v): nav. PL: nav saistību, izņemot v): nav, izņemot rakstisko korespondenci (piemēram, vēstules). CZ, SK: nav saistību, izņemot v) 2 un 3. modeli: nav.
|
Izveidotas neatkarīgas valstu reglamentējošās iestādes, lai nodrošinātu atbilstību pasta noteikumiem un risinātu konfliktus starp komerciālajiem partneriem (valsts vai privātajiem). Nodrošinātas tiesības sniegt vispārējo pasta pakalpojumu. |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
Telekomunikāciju pakalpojumi ir elektromagnētisko signālu — skaņas, datu pārraide un jebkura to kombinācija, izņemot apraidi (42). Tāpēc saistības šajā sarakstā neaptver saimniecisku darbību, kas ietver tāda satura nodrošinājumu, kura pārraidei vajadzīgi telekomunikāciju pakalpojumi. Uz tāda satura nodrošinājumu, ko pārraida ar telekomunikāciju pakalpojumu starpniecību, attiecas īpašas saistības, ko nosaka Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz citiem atbilstošajiem sektoriem. |
|||||||||||||||||||||||
Vietējie un starptautiskie Vietējie un starptautiskie pakalpojumi, ko nodrošina, izmantojot jebkuru tīkla tehnoloģiju, kurš bāzēts uz aprīkojumu vai tā tālākpārdošanu publiskai un nepubliskai lietošanai tirgus segmentos (tas attiecas uz segmentiem, kuru CPC numuri ir šādi: 7521, 7522, 7523, 7524, 7525, 7526 un 7529 (43), izņemot apraide): |
|
|
|
||||||||||||||||||||
|
1) 2) PL: telekomunikāciju pakalpojumiem, kas sniegti, izmantojot kabeļtelevīzijas un radio tīklu pakalpojumus: nav saistību.
|
1) 2) 3) Nav. |
BE: licencēšanas nosacījumi var attiekties uz vajadzību garantēt vispārējo pakalpojumu, tostarp ar finansēšanas starpniecību, pārredzamā, nediskriminējošā un neitrālas konkurences veidā, un nav vairāk apgrūtinoši, nekā vajadzīgs. |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||
|
1) 2) Peidžeru pakalpojumiem: nav saistību, izņemot Viseiropas peidžeru sistēmas.
|
1) 2) 3) Nav.
|
BE: licencēšanas nosacījumi var attiekties uz vajadzību garantēt vispārējo pakalpojumu, tostarp ar finansēšanas starpniecību, pārredzamā, nediskriminējošā un neitrālas konkurences veidā, un nav vairāk apgrūtinoši, nekā vajadzīgs. |
|
|||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
(CPC 511, 512, 513, 514, 515, 516, 517, 518) |
|
|
|
||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DK, ES, FR un NL, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā un atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: NL: universitātes grāds, profesionālā kvalifikācija un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir jāveic ekonomikas vajadzību pārbaude; FR: nav saistību, izņemot līdzekļiem attiecībā uz tehnisko speciālistu īslaicīgu iesaistīšanos saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
|
Nav saistību, izņemot BE, DK, ES, FR un NL, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot DE, SE un UK, kur, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, tikai CPC 5111. un atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: SE, UK: universitātes grāds, profesionālā kvalifikācija un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; UK: vajadzīga atbilstība ekonomisko vajadzību pārbaudei; DE: nav saistību, izņemot ierobežotam vietas izpētes darbu pakalpojumu lokam, kur: universitātes grāds, profesionālā kvalifikācija un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē. |
Nav saistību, izņemot DE, SE un UK, kur, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, tikai CPC 5111, |
|
|
|||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) MT: nav saistību.
|
1) 2) 3) MT: nav saistību.
|
|
|
|||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, FR un LU attiecībā uz mācībspēku pagaidu ieceļošanu, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā un atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude; FR:
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, FR un LU, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
Tikai HU: augstāko izglītības iestāžu uzaicinātas personas ar starptautiski atzītu reputāciju uz uzaicinājuma laiku. |
|
|
||||||||||||||||||
|
1) 2) CY, FI, MT, SE: nav saistību.
|
1) 2) CY, FI, MT, SE: nav saistību.
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un atbilstoši iepriekšminēto nosacījumu īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
|
|||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
(SE: piedāvājums neietver to būvdarbu veikšanu, kuri ir pašvaldību, valsts vai federālo valdību īpašumā vai pārvaldībā vai par kuru izpildi šīs institūcijas ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus) |
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi (CPC 9401, daļa no 18000) |
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
|
|||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
1) 2) 3) Visām dalībvalstīm, izņemot HU: nav saistību HU: nav.
|
1) 2) 3) Visām dalībvalstīm, izņemot HU: nav saistību. HU: nav.
|
|
|
|||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, IT, FI, IE, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā un atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: AT, FI, IT, IE, SE: nav saistību, izņemot ceļojumu vadītājus (personas, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās), savukārt attiecībā uz AT, IT, IE, SE: profesionalitāti apliecinošs dokuments un trīs gadus ilga profesionālā pieredze; BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniska kvalifikācija un trīs gadus ilga profesionālā pieredze; IT: vajadzīga atbilstība ekonomisko vajadzību pārbaudei. |
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES, IT, FI, IE, SE, kur: kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un atbilstoši iepriekšminētajiem nosacījumiem un šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; SE: profesionalitāti apliecinošs dokuments, atbilstoša kvalifikācija un trīs gadus ilga profesionālā pieredze; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, SE, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES un FR attiecībā uz mākslinieka pagaidu ieceļošanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, un atbilstoši šādiem īpašiem ierobežojumiem: BE, DE, DK: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; |
Nav saistību, izņemot AT, BE, DE, DK, ES un FR attiecībā uz mākslinieka pagaidu ieceļošanu, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||
|
BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude; AT, ES: ieceļošana ir ierobežota personām, kuru galvenā profesionālās darbības joma ir tēlotāja māksla un kuras savus galvenos ienākumus gūst no šādas darbības; šādas personas Austrijā neveic nekādas citas komercdarbības; FR:
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||
pakalpojumi (CPC 962) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā, atbilstoši iepriekšminētajiem nosacījumiem ar šādiem ierobežojumiem: BE, DE, DK, ES: universitātes grāds vai līdzvērtīga tehniskā kvalifikācija, kas atspoguļo zināšanas, un trīs gadus ilga profesionālā pieredze nozarē; BE: ja fiziskas personas bruto gada alga ir mazāka par EUR 30 000 slieksni, ir vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. |
Nav saistību, izņemot BE, DE, DK, ES, kā norādīts horizontālās iedaļas iii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(skatīt papildu definīcijas transporta iedaļas beigās) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Starptautiskais transports (kravu un pasažieru) CPC 7211 un 7212 zemākas kabotāžas pārvadājumi |
|
|
Skatīt zemsvītras piezīmi (55). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ostu palīgpakalpojumi |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kravu pārkraušanas pakalpojumi |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi CPC 742 (grozīts) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Muitošanas pakalpojumi (58) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Konteineru izvietošanas un novietošanas pakalpojumi (59) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jūras aģentūras pakalpojumi (60) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Jūras) kravu pārvadājumu pakalpojumi (61) |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1) 3) Nav, izņemot pasākumus, kas balstīti uz jau noslēgtajiem un turpmākajiem līgumiem par pieeju iekšzemes ūdensceļiem (ieskaitot līgumus, kas noslēgti pēc Reinas-Mainas-Donavas savienošanas), kuri patur satiksmes tiesības operatoriem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst pilsonības kritērijiem. Regulas, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā. |
1) 3) Nav, izņemot pasākumus, kas balstīti uz jau noslēgtajiem un turpmākajiem līgumiem par pieeju iekšzemes ūdensceļiem (ieskaitot līgumus, kas noslēgti pēc Reinas-Mainas-Donavas savienošanas), kuri patur satiksmes tiesības operatoriem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst pilsonības kritērijiem. Regulas, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā. |
Skatīt zemsvītras piezīmi (62). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
AT: saskaņā ar Austrijas Likumu par iekšzemes ūdensceļu kuģošanu, ja kuģniecību veido fiziskas personas, vajadzīga Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) pilsonība. Attiecībā uz juridiskajām personām vairākumam izpilddirektoru, valdei un uzraudzības padomei jābūt EEZ pilsoņiem. Turklāt akciju turētāju vairākumam jābūt EEZ pilsoņiem. CY, CZ, EE, HU, LT, MT, PL, SE, SI, SK: nav saistību.
|
CY, CZ, EE, HU, LT, MT, PL, SE, SI, SK: nav saistību.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1) 2) Visām dalībvalstīm, izņemot PL: nav saistību. PL: nav, izņemot nosacījumu, ka lidaparātam, ko izmanto Kopienas gaisa pārvadātāji, jābūt reģistrētam dalībvalstī, licencējot aviopārvadātāju, vai kur citur Kopienas teritorijā. Attiecībā uz īstermiņa īres līgumu vai ārkārtēju apstākļu gadījumā var noteikt atbrīvojumu no saistībām.
|
1) 2) 3) Visām dalībvalstīm, izņemot PL: nav saistību. PL: nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pārdošana un tirdzniecība |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Datorizētas rezervēšanas sistēmas |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
1) 2) 3) Visām dalībvalstīm, izņemot HU: nav saistību. HU: nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
1) 2) 3) Visām dalībvalstīm, izņemot HU: nav saistību. HU: nav.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
DK: pieejams tikai fiziskām personām, un prasība uzņēmumu reģistrēt konkrētajā valstī, IT: pieejams tikai fiziskām personām, |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
71222 (limuzīnu pakalpojumi): DK: pieejams tikai fiziskām personām, un prasība uzņēmumu reģistrēt konkrētajā valstī, FI: vajadzīga atļauja, kas neattiecas uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, IT: pieejams tikai fiziskām personām, un ekonomisko vajadzību pārbaude, LV: vajadzīga atļauja (licence), kas neattiecas uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, PT: ekonomisko vajadzību pārbaude,
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pirmsnosūtīšanas pārbaude (CPC 749 (68), izņemot FI: tikai CPC 7490) |
1) 2) 3) CY, CZ, HU, MT, PL, SE, SK: nav saistību.
|
1) 2) 3) CY, CZ, HU, MT, PL, SE, SK: nav saistību.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
Definīcijas, kas attiecas uz jūras transportu
1. |
Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver “jūras kabotāžas pakalpojumus”, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp dalībvalsts ostu un citu ostu tajā pašā dalībvalstī un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā, kas atrodas dalībvalstī, ja šī satiksme notiek šīs dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos. |
2. |
“Citas komerciālās klātbūtnes veidi, lai sniegtu starptautiskus jūras transporta pakalpojumus” ir otras puses starptautisko jūras transporta pakalpojumu piegādātāju spēja vietējā mērogā uzņemties visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai saviem klientiem daļēji vai pilnīgi integrētu transporta pakalpojumu, attiecībā uz kuru jūras transportam ir būtiska nozīme. (Šīs saistības tomēr neuzskata par tādām, kas jebkādā veidā ierobežo saistības, ko uzņemas saskaņā ar pārrobežu piegādes modeli.) Šie pasākumi ietver vismaz šādas darbības:
|
3. |
“Vairākveidu pārvadājumu operatori” ir personas, kuru vārdā ir izdota preču pavadzīme/vairākveidu pārvadājuma dokuments vai jebkāds cits preču vairākveidu pārvadājumu līgumu apliecinošs dokuments un kuras ir atbildīgas par preču pārvadāšanu atbilstoši pārvadāšanas līgumam. |
KOPIENA (turpinājums)
A papildinājums
GLOSĀRIJS
TERMINI, KAS IZMANTOTI ATSEVIŠĶĀM DALĪBVALSTĪM
Francija
: Toutes ces sociétés sont dotées de la personnalité morale
Vācija
GmbH & Co. KG Kommunitgesellschaft, bei der der persönlich haftende Gesellschafter eine GmbH (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) ist.
EWIV Europäische Wirtschaftliche Interessenvereinigung (Eiropas Ekonomisko interešu grupējums)
Itālija
Attiecībā uz Itāliju EK piedāvājums ietver šādus profesionālos pakalpojumus:
|
Ragionieri-periti commerciali Grāmatvedība — uzskaite — revīzija |
|
Commercialisti Grāmatvedība — uzskaite — revīzija |
|
Geometri Inspektori |
|
Ingegneri Inženieri |
|
Architetti Arhitekti |
|
Geologi Ģeologi |
|
Medici Ārsti |
|
Farmacisti Farmaceiti |
|
Psicologi Psihologi |
|
Veterinari Veterinārārsti |
|
Biologi Biologi |
|
Chimici Ķīmiķi |
|
Periti agrari Lauksaimniecības speciālisti |
|
Agronomi Agronomi |
|
Attuari Aktuāri |
(1) Austrijas, Somijas un Zviedrijas gadījumā pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par komunālajiem pakalpojumiem, nav pieņemta horizontāla atruna.
(2) Paskaidrojuma piezīme: komunālie pakalpojumi pastāv tādos sektoros kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, pētniecības un attīstības pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, vides pakalpojumi, veselības pakalpojumi, transporta pakalpojumi un palīgpakalpojumi visos transporta veidos. Ekskluzīvas tiesības uz šādiem pakalpojumiem bieži tiek piešķirtas privātajiem operatoriem, piemēram, operatoriem ar koncesijām no valsts iestādēm, uz kuriem attiecas īpaši pakalpojumu pienākumi. Tā kā komunālie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav praktiski katram sektoram veidot detalizētu un izsmeļošu sarakstu.
(3) Drīkst piešķirt izņēmumus no šīm prasībām, ja var pierādīt, ka rezidenta statuss nav nepieciešams.
(4) SI: Saskaņā ar Komercsabiedrību likumu filiāle, kas dibināta Slovēnijas Republikā, netiek uzskatīta par juridisko personu, bet tās darbībai piemēro tādu pašu kārtību kā meitasuzņēmumam piemērojamā kārtība.
(5) Komerciālas, industriālas vai amatniecības darbības attiecas uz tādiem sektoriem kā citi uzņēmējdarbības pakalpojumi, būvniecība, izplatīšanas un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
a) |
ierobežojumiem ārvalstu valūtas ieguvei, ko veic rezidentu pilsoņi personiskām vajadzībām; |
a) |
ierobežojumiem ārvalstu valūtas ieguvei, ko veic rezidentu pilsoņi personiskām vajadzībām; |
b) |
ārvalstu valūtas pilnvarojuma Čehijas rezidentu gadījumā finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešajiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai. |
a) |
ierobežojumiem ārvalstu valūtas ieguvei, ko veic rezidentu pilsoņi personiskām vajadzībām; |
b) |
ārvalstu valūtas pilnvarojuma Čehijas rezidentu gadījumā finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešajiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai. |
— |
ārvalstu valūtas pārvedums no valsts, |
— |
Polijas valūtas pārvedums uz valsti, |
— |
īpašumtiesību uz monetārajiem aktīviem maiņa starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu izsniegšana un saņemšana, ko veic iekšzemes personas ārvalstu valūtas darījumos, |
— |
maksājumu ārvalstu valūtā sagatavošana vai izpildīšana Polijas teritorijā par iegūtām precēm, nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegūšana un turēšana un nekustamā īpašuma ieguve ārzemēs, |
— |
bankas konta atvēršana un tā turēšana ārzemēs esošā bankā, |
— |
ārvalstu valūtas pārvedums no valsts, |
— |
Polijas valūtas pārvedums uz valsti, |
— |
īpašumtiesību uz monetārajiem aktīviem maiņa starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu izsniegšana un saņemšana, ko veic iekšzemes personas ārvalstu valūtas darījumos, |
— |
maksājumu ārvalstu valūtā sagatavošana vai izpildīšana Polijas teritorijā par iegūtām precēm, nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegūšana un turēšana un nekustamā īpašuma ieguve ārzemēs, |
— |
bankas konta atvēršana un tā turēšana ārzemēs esošā bankā, |
— |
citu līdzīgu ārvalstu saistību uzņemšanās. |
— |
ārvalstu valūtas pārvedums no valsts, |
— |
Polijas valūtas pārvedums uz valsti, |
— |
īpašumtiesību uz monetārajiem aktīviem maiņa starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu izsniegšana un saņemšana, ko veic iekšzemes personas ārvalstu valūtas darījumos, |
— |
maksājumu ārvalstu valūtā sagatavošana vai izpildīšana Polijas teritorijā par iegūtām precēm, nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegūšana un turēšana un nekustamā īpašuma ieguve ārzemēs, |
— |
bankas konta atvēršana un tā turēšana ārzemēs esošā bankā, |
— |
citu līdzīgu ārvalstu saistību uzņemšanās. |
(8) SK: šis uzskaitījums veikts pārskatāmības nolūkā.
(9) PL: tirgus piekļuves zemsvītras piezīme arī ir piemērojama nacionālajam režīmam.
(10) “Pagaidu uzturēšanās” ilgumu ir noteikušas dalībvalstis un, ja tādi ir, Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz iebraukšanu, uzturēšanos un darbu. Precīzs ilgums var mainīties atkarībā no šajā sarakstā minētajām dažādajām fizisko personu kategorijām. i) kategorijai, uzturēšanās ilgums ir šādi ierobežots šādās dalībvalstīs: EE — trīs gadi, kas var tikt pagarināts par periodu līdz diviem papildu gadiem tā, lai kopējais termiņš nepārsniegtu piecus gadus; LV — pieci gadi; LT — trīs gadi, kas var tikt pagarināts, augstākstāvoša personāla gadījumā tikai līdz diviem papildu gadiem; PL un SI — viens gads, ko var pagarināt. ii) kategorijai uzturēšanās ilgums ir šādi ierobežots šādās dalībvalstīs: EE — 90 dienas sešu mēnešu periodā; PL — trīs mēneši; LT — trīs mēneši gadā; HU, LV, SI — 90 dienas.
(11) Turpina piemērot Kopienas un dalībvalstu tiesību aktu visas citas prasības, kas attiecas uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās apdrošināšanas pasākumiem, ietverot noteikumus, kas attiecas uz uzturēšanās periodu, minimālajām algām, kā arī kolektīvajiem algas līgumiem.
(12) Intrakorporatīvais pārvedamais ir definēts kā tāda fiziskā persona, kura strādā Čīles teritorijā nodibinātā juridiskajā personā, kas nav bezpeļņas organizācija, un kura komercklātbūtne pakalpojuma sniegšanas kontekstā dalībvalsts teritorijā ir uz laiku; iesaistīto juridisko personu galvenajai uzņēmējdarbības vietai jābūt Čīles teritorijā un pārvešanai jānotiek uz šīs juridiskās personas uzņēmumu (biroju, filiāli vai meitasuzņēmumu), kas efektīvi sniedz līdzīgus pakalpojumus tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas EK Līgums.
(13) Pakalpojumu līgumam jāatbilst Kopienas un tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pilda pakalpojumu līgumu.
(14) Ārvalstu juristi drīkst brīvi piedāvāt juridiskās konsultācijas, ja viņi sev neizmanto profesijas nosaukumu “Advokat” vai nedarbojas kā EEZ juristi ar personas mītnes zemē atbilstošo profesijas nosaukumu.
(15) Piekļuvi šīm profesijām nosaka 1990. gada 31. decembris Francijas likums Nr. 90-1259, kurā norādīts pilns juridisko un tiesisko darbību klāsts.
(16) Starptautiskās tiesības ietver arī EK tiesības.
(17) Piekļuvi šīm profesijām nosaka 1990. gada 31. decembris Francijas likums Nr. 90-1259, kurā norādīts pilns juridisko un tiesisko darbību klāsts.
(18) Paskaidrojuma piezīme. Ņemot vērā to, ka jebkādu audita darbību veikšanai ir nepieciešama komercdarbība, pārrobežu režīms nav saistošs. Nacionālās arodasociācijas drīkst apstiprināt tikai atzītus auditorus. Lai nodarbotos ar šo profesiju, apstiprinājums ir obligāts priekšnosacījums.
(19) SI: saskaņā ar Slovēnijas likumiem audita pakalpojumus sniedz nevis fiziskas personas, bet firmas.
(20) Tiek atzīti ārzemēs nokārtoti eksāmeni un gūta pieredze, kas sniedz līdzvērtīgu kompetenci.
(21) Tiek atzīti ārzemēs nokārtoti eksāmeni un gūta pieredze, kas sniedz līdzvērtīgu kompetenci.
(22) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no uzņēmuma pilnā darbību klāsta, ko apver CPC.
(23) Dibinājumus juridisku personu formā var veidot ar Veselības ministrijas atļauju. Lai persona tiktu iekļauta sabiedriskajā Veselības tīklā, jāsaņem Slovēnijas Republikas Veselības apdrošināšanas institūta atļauja.
(24) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no uzņēmuma pilnā darbību klāsta, ko apver CPC.
(25) Ja farmācijas izveide ir atkarīga no ekonomisko vajadzību testa, tiek ņemti vērā šādi galvenie kritēriji: iedzīvotāju skaits, esošo farmāciju skaits un to ģeogrāfiskais blīvums. Šie kritēriji tiek izmantoti visās valstīs, izņemot F.
(26) Papildu saistības: I fiziskajām personām ir atļauts veidot profesionālas apvienības (bez reģistrācijas).
(27) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus fiziskām un juridiskām personām, kas pērk nekustamo īpašumu.
(28) LV: minētais pakalpojums ir tikai daļa no uzņēmuma pilnā darbību klāsta, ko apver CPC.
(29) SI: pastāv valsts komunālo pakalpojumu uzņēmums; koncesijas tiesības var piešķirt Slovēnijas Republikā dibinātiem privātiem uzņēmumiem.
(30) Šis pakalpojums neietver raktuvju pārvaldību.
(31) Saistības par šo piegādes veidu nav iespējamas.
(32) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no uzņēmuma pilnā darbību klāsta, ko apver CPC.
(33) Saistības minētas saskaņā ar ieteikto klasifikāciju, par kuru ES un tās dalībvalstis informēja PTO 2001. gada 23. martā (PTO dokuments S/CSS/W/61).
(34) Termins “apstrāde” jāizvēlas, lai ietvertu muitošanu, šķirošanu, transportēšanu un piegādi.
(35) “Pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš valsts vai privāts pasta pakalpojumu sniedzējs.
(36) “Korespondences sūtījumi” — rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.
(37) Piemēram, vēstules, pastkartes.
(38) Ieskaitot grāmatas, katalogus.
(39) Žurnāli, laikraksti, periodiskie izdevumi.
(40) Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā atvešana no izcelsmes vietas, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu sūtījumam esot ceļā, saņemšanas apstiprinājumu.
(41) Līdzekļu nodrošinājums, ieskaitot trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas, kā arī piegādi, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Pasta sūtījums attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš komercuzņēmums — valsts vai privāts.
(42) Apraidi definē kā nepārtrauktu raidīšanas ķēdi, kas vajadzīga TV un radio programmu signālu izplatīšanai plašai sabiedrībai, bet tas neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.
(43) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no uzņēmuma pilnā darbību klāsta, ko apver CPC.
(44) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(45) Izņemot ieročus visās dalībvalstīs. Izņemot sprāgstvielas, ķīmiskos produktus un dārgmetālus visās dalībvalstīs, izņemot AT, FI, SE. Izņemot pirotehniskās preces, uzliesmojošus izstrādājumus, spridzināšanas ierīces, munīciju, militāro aprīkojumu, tabaku un tabakas produktus, toksiskas vielas, medicīnas un ķirurģijas ierīces, konkrētas medicīniskas vielas un priekšmetus medicīniskai izmantošanai AT. Izņemot pirotehniskās preces, uzliesmojošus izstrādājumus un spridzināšanas ierīces, šaujamieročus, munīciju un militāro aprīkojumu, toksiskās vielas un konkrētas medicīniskas vielas Slovēnijā.
(46) Izņemot tabaku ES, IT.
(47) Pārklājums attiecībā uz EE, LT un LV ietver CPC 633, 6111, 61221, 63234. Izņemot CPC 613 LT. Izņemot alkoholiskos dzērienus FI, S. Izņemot CPC 61112, 6121, 613, 63107, 63108, 63211 PL. Izņemot farmaceitiskos produktus (daļa no CPC 63211) visās dalībvalstīs, kam ir saistības to profesionālo pakalpojumu jomā, kuri minēti sadaļā “farmācijas uzņēmumi”. Izplatīšanas pakalpojumi, ko sniedz ārpus noteiktas vietas (tiešā pārdošana), pielīdzina mazumtirdzniecības pakalpojumiem. CPC 633 (personisko un mājsaimniecības preču remonta pakalpojumi) uzskata par uzņēmējdarbības pakalpojumiem. Šis sektors ietver tikai preču izplatīšanu. Tās ir fiziskas un transportējamas.
(48) Ja attiecībā uz uzņēmumu jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenie kritēriji ir: skaits un ietekme uz esošajiem veikaliem, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darba vietu radīšanu.
(49) Izņemot tabaku ES, FR un IT. Izņemot alkoholiskos dzērienus IE.
(50) Šie noteikumi neattiecas uz pastāvīgu pārdošanu no fiksētas pārdošanas vai ražošanas vietas.
(51) Pakalpojumu klasifikācija apkārtējās vides jomā veikta saskaņā ar piedāvāto klasifikāciju, kas ietverta Job 7612 (EK un tās dalībvalstu paziņojums).
(52) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(53) Ja attiecībā uz iestādi jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude dalībvalstī, galvenie kritēriji ir: gultu skaits un/vai smagās medicīniskās iekārtas, pamatojoties uz vajadzībām, iedzīvotāju blīvuma, vecuma struktūras, ģeogrāfiskās izplatības, konkrētu vēsturisku un mākslas interešu sfēru aizsardzība, ietekme uz satiksmi un jaunu darba vietu radīšana.
(54) Likums par uzņēmumiem, papildinājums 1995.
(55) “Kopiena turpina piešķirt kuģiem, ko vada trešās puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kas piešķirts pašu kuģiem attiecībā uz, inter alia, piekļūšanu ostām, ostu infrastruktūras un palīgdienestu papildpakalpojumu izmantošanu, saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas aprīkojumam. Pakalpojumi ostās ietver arī:”1) loča pakalpojumus; 2) vilces un velkoņu pakalpojumus; 3) apgādi, degvielas un ūdens uzpildi; 4) atkritumu savākšanu un balasta atkritumu likvidēšanu; 5) ostas kapteiņu pakalpojumus; 6) navigācijas līdzekļus; 7) kuģu operatoriem būtiskus vadības pakalpojumus krastā, ieskaitot komunikācijas, ūdens un elektroapgādi; 8) avārijas remonta aprīkojumu; 9) enkurvietu, tauvas un pietauvošanas pakalpojumus.
(56) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(57) Var attiekties komunālo pakalpojumu uzņēmumu koncesijas vai licencēšanas procedūras, ja veic darbību komunālo pakalpojumu jomā.
(58) “Muitošanas pakalpojumi” (pārmaiņus “muitas mākleru pakalpojumi”) ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai ietilpst tā pamatdarbībā.
(59) “Konteineru izvietošanas un novietošanas pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver konteineru izvietošanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai.
(60) “Jūras aģentūru pakalpojumi” ir tādu jūras aģentūru veiktas darbības, kas pārstāv vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību uzņēmējdarbības intereses kādā ģeogrāfiskajā apgabalā šādiem mērķiem:
— |
jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un pārdošana, sākot no cenas noteikšanas līdz rēķinu iesniegšanai, preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, vajadzīgo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un uzņēmējdarbības informācijas nodrošināšana, |
— |
darbība to uzņēmumu vārdā, kas organizē kuģu piestāšanos ostā vai vajadzības gadījumā kravu pārņemšanu. |
(61) “Kravu pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumi iegādi, dokumentu sagatavošanu un uzņēmējdarbības informācijas sniegšanu.
(62) Kopiena turpina piešķirt kuģiem, ko vada trešās puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kas piešķirts pašu kuģiem attiecībā uz, inter alia, piekļūšanu ostām, ostu infrastruktūras un palīgdienestu papildpakalpojumu izmantošanu, saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas aprīkojumam. Pakalpojumi ostās ietver arī: (tas pats, kas iepriekšminētajā vērē par starptautisko jūras transportu) 1) loča pakalpojumus; 2) vilces un velkoņu pakalpojumus; 3) apgādi, degvielas un ūdens uzpildi; 4) atkritumu savākšanu un balasta atkritumu likvidēšanu; 5) ostas kapteiņu pakalpojumus; 6) navigācijas līdzekļus; 7) kuģu operatoriem būtiskus vadības pakalpojumus krastā, ieskaitot komunikācijas, ūdens un elektroapgādi; 8) avārijas remonta aprīkojumu; 9) enkurvietu, tauvas un pietauvošanas pakalpojumus.
(63) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstošo darbību klāsta.
(64) Vajadzību tests, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēju skaitu vietējā ģeogrāfiskajā reģionā.
(65) Ja uz pakalpojuma sniegšanu attiecas ekonomisko vajadzību pārbaude, tā galvenokārt pamatojas uz attiecīgajā maršrutā kursējošo esošo sabiedrisko transportu.
(66) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(67) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(68) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstošo darbību klāsta.
VI PIELIKUMS
(Nolīguma 120. pantā minētais Nolīguma VIII PIELIKUMS)
ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU PAKALPOJUMIEM
A DAĻA
Kopienas saraksts
Ievada piezīme
1. |
Šajā sarakstā minētās īpašās saistības attiecas tikai uz teritorijām, kurās piemēro Kopienas dibināšanas līgumus, un šīs saistības piemēro saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajos līgumos. Šīs saistības attiecas tikai uz attiecībām starp Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses. Tie neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas izriet no Kopienas tiesību aktiem. |
2. |
Dalībvalstu apzīmēšanai izmanto šādas abreviatūras: |
Juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona.
Juridiskas personas “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai slēgtu darījumus ar trešajām personām, lai šīm trešajām personām, kaut arī tās ir informētas par to, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saite ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs ir ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus atzara darījumu vietā.
|
|||||||||||||||||||
Visas šajā sarakstā ietvertās nozares |
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
HU: komerciālai klātbūtnei jābūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības vai pārstāvniecības veidā. Darbības uzsākšana kā filiālei nav atļauta |
Juridiskas personas veidošana
|
|
||||||||||||||||
|
Likums par ārvalstu uzņēmumu filiālēm
|
Likums par ārvalstu uzņēmumu filiālēm
|
|
||||||||||||||||
|
Juridiskas personas
|
FI: ārvalstniekam, kas dzīvo ārpus Eiropas ekonomikas zonas un tirgojas kā privātuzņēmējs vai kā partneris somu komandītsabiedrībā vai pilnsabiedrībā, vajadzīga tirgošanās atļauja. Ja ārvalstu organizācija vai uzņēmums, kas neatrodas Eiropas ekonomikas zonā, plāno veikt komercdarbību vai tirdzniecību, dibinot filiāli Somijā, ir vajadzīga tirdzniecības atļauja. FI: ja vismaz pusei no valdes locekļiem vai izpilddirektoram pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Eiropas ekonomikas zonas, ir vajadzīga atļauja. Tomēr attiecībā uz uzņēmumu var noteikt izņēmumu. SK: ārvalstu fiziskai personai, kuras vārds jāreģistrē komercreģistrā kā personai, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, ir jāiesniedz atļauja par uzturēšanos Slovākijas Republikā. |
|
||||||||||||||||
|
Nekustamā īpašuma pirkšana DK: ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām, kas nav pastāvīgie iedzīvotāji, attiecībā uz nekustamā īpašuma pirkšanu. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām attiecībā uz lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanu. EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/89 ir vajadzīga aizsardzības ministra izsniegta atļauja pilsonim zemes iegādei pierobežā. Saskaņā ar administratīvo praksi atļauju uzreiz piešķir par tiešiem ieguldījumiem. CY: nav saistību. HU: nav saistību attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegādi. LT: nav saistību attiecībā uz zemes pirkumiem, ko veic juridiskas un fiziskas personas. MT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. LV: nav saistību attiecībā uz zemes iegādi, ko veic juridiska persona. Zemes noma, kas nepārsniedz 99 gadus, ir aizliegta. PL: nav saistību attiecībā uz valsts īpašumā esošu īpašumu, t. i., noteikumi, kas regulē privatizācijas procesu (3. modelis). SI: juridiskas personas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību, kas izveidotas Slovēnijas Republikā, var iegādāties nekustamo īpašumu Slovēnijas Republikas teritorijā. Ārvalstu personu izveidotas filiāles (4) Slovēnijas Republikā var tikai iegādāties tikai nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas vajadzīga, lai veiktu saimniecisku darbību, kuras veikšanai tās izveidotas. Vajadzīga īpaša atļauja, lai uzņēmumi, kuros kapitāla vai balsstiesību vairākums tieši vai netieši pieder juridiskām personām vai citas dalībvalsts pilsonim, iegūtu īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu 10 km pierobežā. |
Nekustamā īpašuma pirkšana AT: lai ārvalstu fiziskas personas un juridiskas personas varētu veikt iegādi, pirkumu, kā arī īrēt vai nomāt nekustamo īpašumu, ir vajadzīga tādas kompetentās reģionālās iestādes (Länder) atļauja, kas novērtē to, vai nav skartas ekonomiskas, sociālas vai kultūras intereses. IE: lai gūtu ienākumus no Īrijas zemes, vietējiem vai ārvalstu uzņēmumiem vai ārvalstu pilsoņiem ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šādu zemi izmanto rūpniecības vajadzībām (kas nav lauksaimniecība), lai saņemtu atļauju no uzņēmumu un nodarbinātības ministra, šādu prasību neparedz. Šis likums neattiecas uz zemi pilsētās. CZ: ierobežojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām. Ārvalstu juridiskas personas var iegādāties nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Čehijā vai līdzdarbojoties kopuzņēmumā. Ārvalstu juridiskām personām, iegādājoties zemi, vajadzīga atļauja. HU: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic ārvalstu fiziskas personas. LV: nav saistību attiecībā uz zemes iegādi, ko veic juridiska persona. Zemes noma, kas nepārsniedz 99 gadus, aizliegta. PL: lai ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas varētu tieši vai netieši iegādāties nekustamo īpašumu, vajadzīga atļauja. |
|
||||||||||||||||
|
SK: nav, izņemot attiecībā uz zemi (attiecībā uz 3. un 4. modeli). |
SK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. Ārvalstu personas var iegādāties nekustamo īpašumu, izveidojot Slovākijā juridisku personu vai līdzdarbojoties kopuzņēmumā. Lai ārvalstu personas varētu iegādāties zemi, ir vajadzīga atļauja (attiecībā uz 3. un 4. modeli). |
|
||||||||||||||||
|
|
IT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. FI (Ālandu salas): ierobežojumi fiziskām personām, kam nav Ālandu salu pilsonības, un juridiskām personām, kas vēlas iegādāties īpašumā nekustamo īpašumu Ālandu salās, ja nav saņemta salu kompetento iestāžu atļauja. FI (Ālandu salas): ierobežojumi attiecībā uz to fizisko personu vai jebkādu juridisko personu tiesībām izveidot uzņēmumu un sniegt pakalpojumus, kam nav Ālandu salu pilsonības, ja nav saņemta salu kompetento iestāžu atļauja. |
|
||||||||||||||||
|
Ieguldījumi FR: ārvalstu pirkumi, kas pārsniedz 33,33 procentus kapitāla daļu vai balsstiesību esošā Francijas uzņēmumā vai 20 procentus publiski kotētā Francijas uzņēmumā, jāveic saskaņā ar šādiem noteikumiem:
FR: ārvalstu līdzdalību nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Francijas valdība atsevišķi katrā gadījumā, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu valsts iestādes (kas papildus ekonomiskajām interesēm tiecas ietvert arī neekonomiskas intereses) tieši vai ar uzņēmumu starpniecību vai citu tādu juridisko personu starpniecību, kuras tieši vai netieši kontrolē ārvalstu valdības, veiktu ieguldījumus Spānijā, ir vajadzīga iepriekšēja valdības atļauja. PT: ārvalstu līdzdalību nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Portugāles valdība atsevišķi katrā gadījumā, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. |
Ieguldījumi CY: juridiskām personām ar ārvalstu kapitālu jābūt apmaksātajam kapitālam, kas ir proporcionāls to finanšu prasībām, un nerezidentiem jāfinansē to ieguldījums, importējot ārvalstu valūtu. Gadījumos, kad nerezidentu līdzdalība pārsniedz 24 procentus, jebkāds papildu finansējums apgrozāmā kapitāla vai citām vajadzībām jāgūst no vietējiem un ārvalstu avotiem proporcionāli rezidentu un nerezidentu līdzdalībai juridiskās personas pašu kapitālā. Attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu filiālēm viss sākotnējā ieguldījuma kapitāls jānodrošina no ārvalstu resursiem. Lai finansētu darba kapitāla prasības, veikt aizņēmumus no vietējiem avotiem atļauts tikai pēc projekta sākotnējās ieviešanas. HU: nav saistību attiecībā uz valsts īpašumā esošu īpašumu iegādi. LT: saskaņā ar Likumu par ārvalstu kapitāla investīcijām ir aizliegti ieguldījumi loteriju organizēšanā. |
|
||||||||||||||||
|
IT: nesen privatizētiem uzņēmumiem var piešķirt vai saglabāt ekskluzīvas tiesības. Balsstiesības nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot tikai dažos gadījumos. Lai iegādātos lielu pašu kapitāla daļu no uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības, transporta pakalpojumu, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, var būt vajadzīgs Finanšu ministrijas apstiprinājums uz piecu gadu periodu. FR: ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tad vajadzīga īpaša atļauja, lai veiktu konkrētas (5) komerciālas, rūpnieciskas vai ar amatniecību saistītas darbības. |
MT: uz uzņēmumiem, kuros iesaistītas juridiskas vai fiziskas personas nerezidenti, attiecas tā pati kapitāla prasība, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri pilnībā ir rezidentu īpašums, t. i., privātuzņēmumiem — Lm500 (ar kapitāla iemaksas apjomu, kas nav mazāks par 20 %); valsts uzņēmumiem — Lm20000 (ar kapitāla iemaksas apjomu, kas nav mazāks par 25 %). Nerezidentu kapitāla daļas procenti jāmaksā no ārvalstu izcelsmes fondu līdzekļiem. |
|
||||||||||||||||
|
CY: Centrālās bankas atļauja vajadzīga attiecībā uz jebkāda nerezidenta līdzdalību uzņēmumā vai līgumsabiedrībā Kiprā. Ārvalstu līdzdalību visos sektoros/apakšsektoros, kas ir ietverti saistību sarakstā, parasti ierobežo līdz 49 procentiem. Iestāžu lēmums piešķirt atļauju par ārvalstu līdzdalību pamatojas uz ekonomisko vajadzību pārbaudi, attiecībā uz kuru parasti izmanto šādus kritērijus:
Izņēmuma gadījumos, kad piedāvātais ieguldījums pārsvarā atbilst lielākajai daļai ekonomikas vajadzību pārbaudes kritēriju, var piešķirt atļauju par ārvalstu līdzdalību apjomā, kas pārsniedz 49 procentus. |
Subsīdijas Tiesības saņemt subsīdijas no Kopienas vai dalībvalstīm var ierobežot juridiskām personām, kas izveidotas dalībvalsts teritorijā vai tās īpašā ģeogrāfiskajā apakšvienībā. Nav saistību attiecībā uz subsīdijām izpētei. Nav saistību attiecībā uz dalībvalstī izveidotām trešo pušu uzņēmumu filiālēm. Pakalpojuma sniegšana vai tā subsidēšana saistībā ar valsts sektoru nav šīs saistības pārkāpums. Šajā sarakstā ietvertās saistības neuzliek Kopienai vai dalībvalstīm pienākumu piedāvāt subsīdiju par pakalpojumu, ko sniegusi iestāde ārpus tās teritorijas. Atkarībā no apjoma, kādā subsīdijas ir padarītas pieejamas fiziskām personām, piekļuvi šādām subsīdijām var ierobežot, atļaujot tās izmantot tikai dalībvalsts pilsoņiem. |
|
||||||||||||||||
|
Attiecībā uz valsts uzņēmumiem parasti ir atļauta ārvalstu pašu kapitāla līdzdalība līdz 30 procentu apjomā. Savstarpējos fondos atļautais ārvalstu īpašumtiesību apmērs ir 40 procenti. Uzņēmums jāreģistrē saskaņā ar Likumu par uzņēmējdarbību. Šis likums paredz, ka ārvalstu uzņēmumam, kas vēlas izveidot uzņēmējdarbības vietu vai biroju Kiprā, tas jāreģistrē kā ārvalsts filiāle. Saskaņā ar Likumu par valūtas maiņas kontroli (Exchange Control Law), veicot reģistrāciju, vajadzīgs iepriekšējs Centrālās bankas apstiprinājums. Uz šādu apstiprinājumu attiecas ārvalstu ieguldījumu politika, ko tajā pašā laikā piemēro attiecībā uz uzņēmuma piedāvātajiem pasākumiem Kiprā, un iepriekšminētie vispārējie ieguldījumu kritēriji. HU: nav saistību attiecībā uz valsts īpašumā esošu īpašumu iegādi. MT: Uzņēmumu likums (The Companies Act, Cap.386), kas regulē nerezidentu pakalpojumu sniegšanu, reģistrējot vietēju uzņēmumu, un Likums par ārējiem darījumiem (External Transactions Act, Cap. 233), kas regulē to vērtspapīru emisiju, iegādi, pārdošanu un izpirkšanu, kuri nav Maltas fondu biržas sarakstā, paliek spēkā. |
|
|
||||||||||||||||
|
PL: uzņēmuma ar ārvalstu pašu kapitālu dibināšanas atļauja ir vajadzīga šādos gadījumos:
SI: attiecībā uz finanšu pakalpojumiem atļauju izsniedz iestādes, kas minētas sektorā par īpašajām saistībām, saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti sektorā par īpašajām saistībām. Nav ierobežojumu attiecībā uz uzņēmumu izveidošanu (ieguldījumi jaunās nozarēs). |
|
|
||||||||||||||||
|
Valūtas maiņas režīms (6) (7) (8) 1), 2) SK: attiecībā uz kārtējiem maksājumiem noteikts ierobežojums pilsoņiem rezidentiem iegādāties ārvalstu valūtu personīgiem mērķiem. Attiecībā uz kapitāla maksājumiem vajadzīga ārvalstu valūtas atļauja, lai apstiprinātu finanšu kredītus no ārvalstu subjektiem, tiešus kapitāla ieguldījumus ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādi ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanu. |
Valūtas maiņas režīms (9)
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
Kopienas direktīvas par diplomu savstarpējo atzīšanu neattiecas uz trešo valstu pilsoņiem. To diplomu atzīšana, kas vajadzīgi, lai praktizētu reglamentētus profesionālus pakalpojumus, ko sniedz trešo valstu pilsoņi, ir katras dalībvalsts kompetencē, ja vien Kopienas tiesību akti neparedz citādi. Tiesības praktizēt reglamentētus profesionālus pakalpojumus vienā dalībvalstī nedod tiesības praktizēt citā dalībvalstī. |
|
||||||||||||||||
|
|
Prasības par pastāvīgu dzīvesvietu AT: filiāļu izpilddirektoriem un juridiskām personām jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem; atbildīgajām fiziskām personām, kas darbojas juridiskas personas labā, vai filiālei saskaņā ar Austrijas Tirdzniecības likumu (Austrian Trade Act) ir jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. MT: Imigrācijas noteikumi saskaņā ar Imigrācijas likumu (Immigration Act, Cap 217) regulē uzturēšanās atļauju/dokumentu izsniegšanu. |
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
FR: rūpniecisku, komerciālu vai ar amatniecību saistītu darbību (13) izpilddirektoram vajadzīga īpaša atļauja, ja tam nav uzturēšanās atļaujas. |
|
|
||||||||||||||||
|
IT: lai veiktu rūpniecisku, komerciālu un ar amatniecību saistītu darbību vajadzīga uzturēšanās atļauja un īpaša atļauja veikt konkrēto darbību. |
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||
|
|||||||||||||||
|
AT: obligāto gaisa (transporta) apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrēts meitasuzņēmums vai Austrijā reģistrēta filiāle. CZ: vienīgi:
|
|
EK viena daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) uzņemas papildu saistības, kas ietvertas pievienotajā dokumentā “EK daļas papildu saistības”. |
||||||||||||
|
Starpniekam ir vajadzīga atļauja, ja tā starpniecības darbību plānots veikt attiecībā uz filiāli, kuras reģistrētais birojs atrodas Čehijas Republikā. |
|
|
||||||||||||
|
DK: Obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt vienīgi Kopienā reģistrēti uzņēmumi. DK: neviena persona vai sabiedrība (to skaitā apdrošināšanas sabiedrības) nevar peļņas gūšanas nolūkā Dānijā piedalīties tiešas apdrošināšanas veikšanā personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Dānijā, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes. |
|
|
||||||||||||
|
DE: obligātās gaisa transporta apdrošināšanas polises var izsniegt tikai Kopienā reģistrēts meitasuzņēmums vai Vācijā reģistrēta filiāle. |
|
|
||||||||||||
|
DE: ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība nodibinājusi filiāli Vācijā, tā apdrošināšanas līgumus Vācijā attiecībā uz starptautisko transportu var slēgt tikai ar Vācijā reģistrētas filiāles starpniecību. IT: saistības neattiecas uz aktuāra profesiju. FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas ekonomikas zonā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt Vienošanās 3. panta a) punkta minētos apdrošināšanas pakalpojumus. |
|
|
||||||||||||
|
FI: apdrošināšanas brokeri pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā uzņēmējdarbības veikšanas vieta ir Eiropas ekonomikas zonā. FR: ar sauszemes transportu saistīto riska apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības. |
|
|
||||||||||||
|
IT: tikai Kopienā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības var veikt preču transporta apdrošināšanu, transporta apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā. Šī atruna neattiecas uz starptautisko transportu, kas ietver importu Itālijā. |
|
|
||||||||||||
|
SK: komerciāla klātbūtne ir vajadzīga, lai:
SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā licencēta apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai uzņēmumu grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums. |
|
|
||||||||||||
|
AT: obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrēts meitasuzņēmums vai Austrijā reģistrēta filiāle. |
|
|
||||||||||||
|
CZ: Vienīgi: turpmāk definētos apdrošināšanas pakalpojumus nevar pirkt ārvalstīs:
|
|
|
||||||||||||
|
DK: obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrētas sabiedrības. DK: neviena persona vai sabiedrība (to skaitā apdrošināšanas sabiedrības) nevar peļņas gūšanas nolūkā Dānijā piedalīties tiešas apdrošināšanas veikšanā personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Dānijā, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes. DE: obligātās gaisa transporta apdrošināšanas polises var izsniegt tikai Kopienā reģistrēts meitasuzņēmums vai Vācijā reģistrēta filiāle. |
|
|
||||||||||||
|
DE: ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība nodibinājusi filiāli Vācijā, tad apdrošināšanas līgumus Vācijā attiecībā uz starptautisko transportu tā var slēgt tikai ar Vācijā reģistrētas filiāles starpniecību. FR: ar sauszemes transportu saistītu riska apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības. IT: tikai Kopienā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības var veikt preču transporta apdrošināšanu, transporta apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā. Šī atruna neattiecas uz starptautisko transportu, kas ietver importu Itālijā. SK: 1. modeļa apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas attiecas uz precēm, lidaparātiem, kuģu korpusiem un atbildību, nevar pirkt ārvalstīs. |
|
|
||||||||||||
|
CZ: vienīgi:
|
SE: uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kas veic nedzīvības apdrošināšanu un kas nav reģistrēti Zviedrijā, bet veic tur uzņēmējdarbību, attiecas nodoklis, ko aprēķina, pamatojoties uz ienākumiem no prēmijām saistībā ar tiešajām apdrošināšanas darbībām, nevis nodoklis, ko aprēķina atbilstoši tīrajai peļņai. SE: apdrošināšanas sabiedrības dibinātājs ir fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā, vai Eiropas ekonomikas zonā reģistrēta juridiska saimnieciska persona. |
|
||||||||||||
|
Starpniekam ir vajadzīga atļauja, ja tā starpniecības darbību plānots veikt attiecībā uz filiāli, kuras reģistrētais birojs atrodas Čehijas Republikā. |
|
|
||||||||||||
|
FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektora, vismaz viena auditora, vismaz puses reklāmas darbinieku un direktoru padomes locekļu un uzraudzības padomes locekļu pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā, ja vien Sociālo lietu un veselības ministrija nav noteikusi izņēmuma gadījumu. FI: ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto sociālo apdrošināšanu (likumā noteikto pensiju apdrošināšanu, likumā noteikto nelaimes gadījumu apdrošināšanu). |
|
|
||||||||||||
|
FR: lai izveidotu filiāles, vajadzīga īpaša atļauja, ko izsniedz filiāles pārstāvim. EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenos birojus. IT: aktuāri var būt tikai fiziskas personas. Fiziskas personas var veidot profesionālas apvienības (ne korporācijas). IT: filiāles izveides atļauju var saņemt tikai pēc novērtējuma, ko veic uzraudzības iestādes. IE: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz pārstāvniecību izveidi. |
|
|
||||||||||||
|
SK: lai sniegtu apdrošināšanas pakalpojumus, sniegšanai vajadzīga licence. Ārvalstu pilsoņi apdrošināšanas sabiedrības ar mītni Slovākijā kā akciju sabiedrības var dibināt vai apdrošināšanas uzņēmējdarbību ar to savu filiāļu starpniecību, kuru reģistrētie biroji atrodas Slovākijas Republikā, var veikt saskaņā ar Likuma par apdrošināšanu (Law on Insurance) vispārējiem noteikumiem. Apdrošināšanas uzņēmējdarbība ir apdrošināšanas darbība, ieskaitot brokeru un pārapdrošinātāju darbību. |
|
|
||||||||||||
|
Starpniecības darbības, kuru mērķis ir noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību var veikt tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Slovākijas Republikā, par labu apdrošināšanas sabiedrībai, kurai licenci izsniegusi apdrošināšanas uzraudzības iestāde. |
|
|
||||||||||||
|
Starpniecības līgumu, kura mērķis ir noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību, var slēgt vietējā vai ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība tikai pēc tam, kad apdrošināšanas uzraudzības iestāde tai izsniegusi licenci. |
|
|
||||||||||||
|
Licencētu apdrošināšanas operatoru īpašu apdrošināšanas fondu finanšu resursi, kas iegūti, apdrošinot vai pārapdrošinot polišu turētājus, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijas Republikā, ir jānogulda bankā, kas atrodas dzīvesvietā Slovākijas Republikā, un tos nevar pārskaitīt uz ārvalstīm. |
|
|
||||||||||||
|
SE: Zviedrijā nereģistrētas apdrošināšanas brokeru sabiedrības var veikt uzņēmējdarbību tikai ar filiāles starpniecību. |
|
|
|
|||||||||||||
|
EL: lielākā daļa Grieķijā reģistrēto sabiedrību valdes locekļu ir kādas Kopienas dalībvalsts pilsoņi. |
AT: filiāles biroja vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā; DK: apdrošināšanas filiāles atbildīgajam pārstāvim jābūt personai, kas Dānijā nodzīvojusi vismaz divus gadus, ja vien tā nav kādas Kopienas dalībvalsts pilsonis. Uzņēmējdarbības un rūpniecības ministrs var noteikt izņēmumu; DK: sabiedrības valdes locekļiem un vadītājiem jābūt pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tomēr Uzņēmējdarbības un rūpniecības ministrs var noteikt izņēmumu attiecībā uz šo prasību. Izņēmumu tiek nosaka, neveicot diskrimināciju; IT: aktuāram jābūt pastāvīgajam iedzīvotājam. |
|
||||||||||
|
|||||||||||||
|
IT: nav saistību attiecībā uz “promotori di servizi finanziari” (finanšu pārdevējiem). CZ: nav saistību attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru un citu tirgojamu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visa veida vērtspapīru emisijās, aktīvu pārvaldību, norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem attiecībā uz finanšu aktīviem. Vienīgi: Čehijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kam ir atbilstoša licence, var:
|
|
EK viena daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) uzņemas papildu saistības, kas ietvertas pievienotajā dokumentā dokumentam “EK daļas papildu saistības”. |
||||||||||
|
Atļauja veikt valūtas maiņu, ko izsniegusi Čehijas Nacionālā banka vai Finanšu ministrija, attiecībā uz Čehijas nebankām-rezidentiem vajadzīga:
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu 1) Īrijā izsniegta atļauja, kas parasti paredz, ka vienībai jābūt reģistrētai vai tai jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un katrā gadījumā tās galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī 2) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī saskaņā ar EK ieguldījumu pakalpojumu direktīvu. |
|
|
||||||||||
|
SK: nav saistību attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru, citu tirgojamu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visa veida vērtspapīru emisijās, aktīvu pārvaldību, norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem attiecībā uz finanšu aktīviem. |
|
|
||||||||||
|
Vienīgi:
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
Vienīgi: Čehijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kam ir atbilstoša licence, var: |
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
Atļauja veikt valūtas maiņu, ko izsniegusi Čehijas Nacionālā banka vai Finanšu ministrija, attiecībā uz Čehijas nebankām-rezidentiem vajadzīga: |
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
FI: valsts iestāžu maksājumus (izdevumus) pārskaita ar Sampo Bank Ltd starpniecību. Īpašos gadījumos Finanšu ministrija var noteikt izņēmumu attiecībā uz šo prasību. SK: nav saistību attiecībā uz aktīvu pārvaldību. |
|
|
||||||||||
|
Vienīgi:
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
||||||||||
|
CZ: vienīgi:
|
|
|
||||||||||
|
Uz vērtspapīru tirgotāju, biržas mākleru, biržas vai ārpusbiržas tirgus organizētāju, ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu fondu izveidošanu un darbībām attiecas atļauja, kuras piešķiršana saistīta ar kvalifikāciju, personāla integritāti, vadību un būtiskām prasībām. |
|
|
||||||||||
|
Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus attiecībā uz visa veida maksājumiem uzrauga un pārskata Čehijas Nacionālā banka, lai nodrošinātu to nevainojamu un ekonomisku darbību. |
|
|
||||||||||
|
DK: finanšu iestādes var iesaistīties vērtspapīru tirdzniecībā Kopenhāgenas biržā tikai ar Dānijā reģistrētu meitasuzņēmumu starpniecību. FI: vismaz puse no dibinātājiem, valdes un uzraudzības padomes locekļiem un delegātiem, izpilddirektors, pilnvaru turētājs un persona, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā, ir Eiropas ekonomikas zonas pastāvīgie iedzīvotāji, ja vien Finanšu ministrija nenosaka izņēmumu. Vismaz vienam auditoram pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā. |
|
|
||||||||||
|
FI: atvasināto instrumentu biržas māklera (privātpersonas) pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā. Izņēmumu attiecībā uz šo prasību var noteikt saskaņā ar Finanšu ministrijas noteiktajiem nosacījumiem. FI: valsts iestāžu maksājumus (izdevumus) pārskaita ar Sampo Bank Ltd starpniecību. Īpašos gadījumos Finanšu ministrija var noteikt izņēmumu attiecībā uz šo prasību. |
|
|
||||||||||
|
EL: lai izveidotu filiāles un tās darbotos, jāimportē obligātā summa ārvalstu valūtā, tā jākonvertē euro un jāglabā Grieķijā, kamēr vien ārvalstu banka turpina darboties Grieķijā:
IT: veicot tiešo pārdošanu, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu pārdevēji, kas ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji. IT: ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana. |
|
|
||||||||||
|
IT: mijieskaita pakalpojumus, ieskaitot galīgo norēķinu posmu, var veikt tikai Itālijas bankas attiecīgi pilnvarotas un uzraudzītas vienības ar Consob piekrišanu. IT: vērtspapīru publisko piedāvājumu var veikt tikai attiecīgi pilnvarotas vienības. IT: centralizētus noguldījumu pieņemšanas, glabāšanas un pārvaldības pakalpojumus var sniegt tikai Consob attiecīgi pilnvarotas un uzraudzītas vienības ar Itālijas bankas piekrišanu. |
|
|
||||||||||
|
IT: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu sistēmām, kas nav harmonizēti PVKIU saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK, pilnvarotajai personai/depozitārijam jābūt reģistrētam Itālijā vai citā Eiropas Kopienas dalībvalstī un izveidotam ar Itālijā esošas filiāles starpniecību. Tikai tās bankas, apdrošināšanas sabiedrības un vērtspapīru ieguldījumu sabiedrības, kuru galvenais juridiskais birojs atrodas Eiropas Kopienā, var veikt pensiju fondu resursu pārvaldību. Pārvaldības sabiedrībām (slēgtiem fondiem un nekustamā īpašuma fondiem) arī jābūt reģistrētām Itālijā. IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu sistēmām, kas veidotas kā ieguldījumu sabiedrības un mainīga kapitāla sabiedrības (un kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, PVKIU), pilnvarotajai personai/depozitārijam un pārvaldes sabiedrībai jābūt reģistrētai Īrijā vai citā Kopienas dalībvalstī. Attiecībā uz ieguldījumu komandītsabiedrībām vismaz vienam galvenajam partnerim jābūt reģistrētam Īrijā. |
|
|
||||||||||
|
IE: lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, vienībai jābūt vai nu 1) pilnvarotai Īrijā, kas nozīmē, ka tai jābūt reģistrētai vai jābūt personālsabiedrībai, kuras galvenais birojs/juridiskā adrese ir Īrijā, vai arī 2) pilnvarotai citā dalībvalstī saskaņā ar EK ieguldījumu pakalpojumu direktīvu. IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu 1) Īrijā izsniegta atļauja, kas parasti paredz, ka vienībai jābūt reģistrētai vai tai jābūt personālsabiedrībai vai līgumsabiedrībai vai vienīgajam tirgotājam, un katrā gadījumā tās galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī 2) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī saskaņā ar EK ieguldījumu pakalpojumu direktīvu. PT: lai izveidotu bankas ārpus EK, vajadzīga atļauja, ko katrā atsevišķā gadījumā izsniedz finanšu ministrs. Šādi bankai jāveicina valsts banku sistēmas efektivitāte vai būtiski jāietekmē Portugāles ekonomikas internacionalizēšana. |
|
|
||||||||||
|
PT: riska kapitāla pakalpojumus nevar sniegt tādas riska kapitāla sabiedrību filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EK. Pensiju fondu pārvaldību var nodrošināt tikai Portugālē reģistrētas sabiedrības un Portugālē izveidotas ieguldījumu sabiedrības, kas ir pilnvarotas uzsākt dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbību. |
|
|
||||||||||
|
SK: banku pakalpojumus var sniegt tikai Slovākijas Nacionālās bankas pilnvarotas vietējās bankas vai ārvalstu banku filiāles ar Finanšu ministrijas piekrišanu. Atļauju izsniedz, pamatojoties uz apsvērumiem par kritērijiem, kas jo īpaši attiecas uz kapitāla dotācijām (finansiālo spēku), profesionālo kvalifikāciju, integritāti un vadības kompetenci attiecībā uz plānotajām bankas darbībām. Bankas ir juridiskas personas, kas ir reģistrētas Slovākijā un dibinātas kā akciju sabiedrības vai publiskas (valstij piederošas) finanšu iestādes. |
|
|
||||||||||
|
Lai pirktu akcijas, kas veido procentus no esošas komercbankas kapitāla noteiktas ierobežotas daļas, vajadzīga Slovākijas Nacionālās bankas iepriekšēja piekrišana. |
|
|
||||||||||
|
Slovākijas Republikā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem. Ārvalstu ieguldījumu sabiedrībai vai ieguldījumu fondam jāsaņem Finanšu ministrijas izsniegta atļauja, lai pārdotu savus vērtspapīrus vai ieguldījumu apliecību vienības Slovākijas Republikā atbilstoši tiesību aktiem. Lai emitētu parāda vērtspapīrus, vajadzīga Finanšu ministrijas atļauja neatkarīgi no tā, vai emisiju veic iekšzemē vai ārvalstīs. |
|
|
||||||||||
|
Vērtspapīrus var emitēt un tirgot tikai ar Finanšu ministrijas atļauju, kas izsniegta vērtspapīru publiskai tirdzniecībai atbilstoši Likumam par vērtspapīriem (Securities Act). Lai darbotos kā vērtspapīru tirgotājs, biržas mākleris vai ārpusbiržas tirgus organizētājs, vajadzīga Finanšu ministrijas izsniegta atļauja. Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus attiecībā uz visa veida maksājumiem reglamentē Slovākijas Nacionālā banka. |
|
|
||||||||||
|
Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīru fiziskas piederības maiņu reģistrē Vērtspapīru centrā (Centre of Securities) (Vērtspapīru mijieskaita un norēķinu centrs — Clearing and Settlement House for Securities). Vērtspapīru centrs var nodrošināt tikai pārvedumus saistībā ar vērtspapīru īpašnieku īpašuma kontiem. Skaidrās naudas daļas pārvedumi mijieskaitā un norēķinos notiek caur Banku mijieskaita un norēķinu centru (Banking Clearing and Settlement House), kurā Slovākijas Nacionālā banka ir lielākais akcionārs, uz Bratislavas biržu, akciju sabiedrību vai caur Jumbo kontu uz RM-System Slovakia. |
|
|
||||||||||
|
SE: Zviedrijā nereģistrēti uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību tikai ar filiāles starpniecību un attiecībā uz bankām arī ar pārstāvniecības starpniecību. |
|
|
||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||
|
dzīvības apdrošināšana (ieskaitot starpniecību): Kipras Republikā neviens apdrošinātājs nevar piedāvāt dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, nesaņemot apdrošinātāja licenci no apdrošināšanas uzraudzības iestādes (Superintendent of Insurance) saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām (Insurance Companies Laws). Nedzīvības apdrošināšana (ieskaitot starpniecību): Kipras Republikā neviens apdrošinātājs nevar piedāvāt nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (izņemot jūras, gaisa un tranzīta apdrošināšanas pakalpojumus), nesaņemot apdrošinātāja licenci no apdrošināšanas uzraudzības iestādes (Superintendent of Insurance) saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām (Insurance Companies Laws). Pārapdrošināšana un retrocesija (t. sk. starpniecība): ikviens ārvalstu pārapdrošinātājs, ko apstiprinājusi apdrošināšanas uzraudzības iestāde (Superintendent of Insurance) (pamatojoties uz piesardzīgiem kritērijiem), var piedāvāt pārapdrošināšanas vai retrocesijas pakalpojumus Kiprā reģistrētām un licencētām apdrošināšanas sabiedrībām. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. EE: nav. |
MT: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana un pārapdrošināšana un retrocesija: nav. Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. SI: jūras, aviācijas, transporta apdrošināšana, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu) un pārapdrošināšana un retrocesija: nav saistību. |
|
||||||||||||||||
|
LV: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana un apdrošināšanas starpniecība: nav saistību. Pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
|
|
||||||||||||||||
|
LT: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras un aviācijas apdrošināšanu) un apdrošināšanas starpniecība: nav saistību. Jūras un aviācijas apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. MT: jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas starpniecība: nav. Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu), pārapdrošināšana un retrocesija (izņemot jūras, aviācijas un transporta pārapdrošināšanu) un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. |
|
|
||||||||||||||||
|
PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. |
|
|
||||||||||||||||
|
SI: jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana: apdrošināšanas darbības, ko veic savstarpējās apdrošināšanas iestādes, var veikt tikai Slovēnijas Republikā reģistrētas sabiedrības. Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu), pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. |
|
|
||||||||||||||||
|
MT: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija: nav. Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. SI: jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana: apdrošināšanas darbības, ko veic savstarpējās apdrošināšanas iestādes, var veikt tikai Slovēnijas Republikā reģistrētas sabiedrības. |
MT: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija: nav. Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. SI: jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
|
||||||||||||||||
|
Dzīvības apdrošināšana un nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu): nav saistību. Pārapdrošināšana un retrocesija: Slovēnijas Republikā pārapdrošināšanas sabiedrībām ir priekšroka apdrošināšanas prēmiju iekasēšanā. Ja šīs sabiedrības nevar izlīdzināt visus riskus, tos var pārapdrošināt un retrocedēt ārvalstīs. (Nav pēc jauna likuma par apdrošināšanas sabiedrībām pieņemšanas.) |
Dzīvības apdrošināšana un nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu): nav saistību. |
|
||||||||||||||||
|
Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
|
|
||||||||||||||||
|
dzīvības un nedzīvības apdrošināšana (ieskaitot starpniecību): neviens apdrošinātājs nevar darboties ne Kipras Republikā, ne no tās uz citām valstīm, nesaņemot apdrošināšanas iestādes (Superintendent of Insurance) atļauju saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības var darboties Kipras Republikā, izveidojot filiāli vai aģentūru. Lai saņemtu atļauju filiāles vai aģentūras izveidošanai, ārvalstu apdrošinātājam jābūt atļaujai darboties savā izcelsmes valstī. Lai nerezidents kļūtu par līdzdalībnieku Kipras Republikā reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā, tam vajadzīga Centrālās bankas iepriekšēja piekrišana. |
EE: dzīvības un nedzīvības apdrošināšana: tikai apdrošināšanas akciju sabiedrības ar ārvalstu kapitāla līdzdalību vadības institūcijā var iekļaut ārvalstu pilsoņus proporcionāli ārvalstu līdzdalībai, bet to skaits nevar pārsniegt pusi no padomes grupas locekļiem; meitasuzņēmuma vai neatkarīgas sabiedrības vadītājam jābūt Igaunijas pastāvīgajam iedzīvotājam. Pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
|
||||||||||||||||
|
Pārapdrošināšana un retrocesija (ieskaitot starpniecību): Kipras Republikā neviena sabiedrība nevar darboties kā pārapdrošinātājs, nesaņemot apdrošināšanas uzraudzības iestādes (Superintendent of Insurance) atļauju. Lai nerezidenti varētu veikt ieguldījumus pārapdrošināšanas sabiedrībās, vajadzīga Centrālās bankas iepriekšējā piekrišana. Ārvalstu līdzdalības īpatsvaru vietējās pārapdrošināšanas sabiedrības kapitālā nosaka, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu. Patlaban valstī nav vietējo pārapdrošināšanas sabiedrību. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
SI: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija: nav. Apdrošināšanas starpniecība, apdrošināšanas palīgpakalpojumi: individuālajiem uzņēmējiem jābūt Slovēnijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. |
|
||||||||||||||||
|
EE, LV, LT: nav |
|
|
||||||||||||||||
|
PL: uzņēmējdarbība akciju sabiedrības vai filiāles statusā pēc licences saņemšanas. |
|
|
||||||||||||||||
|
Ne vairāk kā 5 % no apdrošināšanas naudas līdzekļiem var ieguldīt ārvalstīs. Personai, kas veic apdrošināšanas starpniecības darbības, vajadzīga licence. Apdrošināšanas starpniekiem jābūt reģistrētiem valstī. |
|
|
||||||||||||||||
|
SI: dzīvības un nedzīvības apdrošināšana: lai veiktu uzņēmējdarbību, vajadzīga Finanšu ministrijas izsniegta licence. Ārvalstu personas var izveidot apdrošināšanas sabiedrību tikai kā kopuzņēmumu ar vietējo personu, ja ārvalstu personu līdzdalība ir ierobežota un nepārsniedz 99 %. |
|
|
||||||||||||||||
|
Pieņemot jaunu likumu par apdrošināšanas sabiedrībām, atceļ ierobežojumus attiecībā uz maksimālajām ārvalstu īpašumtiesībām. |
|
|
||||||||||||||||
|
Ārvalstu persona var iegādāties akcijas vai palielināt savu akciju skaitu vietējā apdrošināšanas sabiedrībā, saņemot iepriekšēju piekrišanu no Finanšu ministrijas. |
|
|
||||||||||||||||
|
Finanšu ministrija, izsniedzot licenci vai apstiprinājumu akciju iegādei vietējā apdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādus kritērijus:
|
|
|
||||||||||||||||
|
Nav saistību attiecībā uz ārvalsts līdzdalību privatizējamā apdrošināšanas sabiedrībā. |
|
|
||||||||||||||||
|
Līdzdalība savstarpējās apdrošināšanas iestādē ir ierobežota, un līdzdalībnieki var būt tikai Slovēnijas Republikā reģistrētas sabiedrības un vietējās fiziskās personas. |
|
|
||||||||||||||||
|
Pārapdrošināšana un retrocesija: ārvalstu līdzdalība pārapdrošināšanas sabiedrībā ir ierobežota un nevar pārsniegt kontrolējošu daļu kapitālā. (Pieņemot jauno likumu par apdrošināšanas sabiedrībām, ierobežojumu nebūs, izņemot attiecībā uz filiālēm.) Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: lai sniegtu konsultācijas un veiktu pretenziju izskatīšanas pakalpojumus, uzņēmums jāreģistrē kā juridiska persona un jāsaņem apdrošināšanas biroja (Bureau of insurance) piekrišana. Attiecībā uz aktuāra un riska novērtēšanas darbībām pakalpojumus var sniegt tikai ar profesionāla uzņēmuma starpniecību. Var veikt tikai tās darbības, kas minētas šā grafika A iedaļas i) un ii) punktā. |
|
|
||||||||||||||||
|
Pārapdrošināšana un retrocesija: nav saistību. Fiziskām personām neizsniedz atļauju pārapdrošināšanas pakalpojumu veikšanai. EE, LT, MT, SI: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. PL: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā, ievērojot šādu īpašo ierobežojumu: prasība par pastāvīgu dzīvesvietu attiecībā uz apdrošināšanas starpniekiem. SI: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija. Nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi. Nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā, un, lai sniegtu aktuāra un riska novērtēšanas pakalpojumus, ir jābūt pastāvīgai dzīvesvietai papildus iestājeksāmenam, līdzdalībai Slovēnijas Republikas Aktuāru asociācijā (Actuarial Association of the Republic of Slovenia) un slovēņu valodas prasmei. |
Pārapdrošināšana un retrocesija: nav saistību. Fiziskām personām neizsniedz atļauju pārapdrošināšanas pakalpojumu veikšanai. EE, LV, LT, MT: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. LV, PL: nav. |
|
|
|||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: nav saistību.
MT: nav saistību. |
apakšsektori x) e), xv) un xvi): nav, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā. Visi citi apakšsektori: nav saistību EE: noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem Prasība saņemt atļauju no Eesti Pank (Igaunijas Centrālās banka) un reģistrācija saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem kā akciju sabiedrībai, meitasuzņēmumam vai filiālei. EE, LT: jādibina specializēta pārvaldības sabiedrība, lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību pārvaldības darbības, un tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Kopienā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. |
apakšsektori x), e), xv) un xvi): nav, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā. EE, LV, LT, SI: nav. MT: apakšsektori v) un vi): nav. apakšsektors xv): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji. PL: nav saistību, izņemot: apakšsektors xv): nav. |
|
||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: izņemot Valsts kases garantijas un saistības.
|
LV: nav saistību, izņemot: apakšsektori xi), xv) un xvi): nav. LT: pensiju fondu pārvaldība: vajadzīga komerciāla klātbūtne. MT: apakšsektori v) un vi): nav. apakšsektors xv): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji. PL: nav saistību, izņemot: apakšsektors xv): prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus. SI: nav attiecībā uz apakšsektoriem xv) un xvi). Nav saistību, izņemot kredītu pieņemšanu (visa veida aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējās juridiskās personas un individuālie uzņēmēji. (Piezīme: patēriņa kredītiem jābūt liberalizētiem pēc jaunā Likuma par ārvalstu valūtu (Foreign Exchange Law) pieņemšanas.) Visas minētās kredītvienošanās jāreģistrē Slovēnijas bankā. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām (Law on Banking).) Ārvalstu personas var tikai piedāvāt ārvalstu vērtspapīrus ar vietējo banku un biržas mākleru sabiedrību starpniecību. Slovēnijas biržas biedriem jābūt reģistrētiem Slovēnijas Republikā. |
|
|
||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: saistības tikai attiecībā uz x) e) punktu |
|
|
|
||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: izņemot līdzdalību valsts vērtspapīru emisijās. SI: izņemot līdzdalību valsts obligāciju emisijās.
MT: nav saistību. PL: nav saistību. |
nav saistību — Kipras rezidentiem vajadzīga Centrālās bankas atļauja atbilstoši Likumam par valūtas maiņas kontroli (Exchange Control Law), lai veiktu aizņēmumus ārvalstu valūtā vai ārvalstīs, izvietotu naudas līdzekļus ārvalstīs vai iegādātos banku pakalpojumus, attiecībā uz kuriem jāveic naudas līdzekļu eksports. Apakšsektori x), e), xv) un xvi): nav, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā. EE, LV, LT: nav. MT: apakšsektori v) un vi): nav, apakšsektors xv): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji. PL: nav saistību, izņemot:
|
apakšsektorus x), e), xv) un xvi): nav, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā. EE, LV, LT: nav. MT: apakšsektori v) un vi): nav. apakšsektors xv): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji. PL: nav saistību, izņemot: apakšsektorus xv) un xvi): nav. |
|
||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: tikai portfeļa pārvaldības pakalpojumi. SI: izņemot pensiju fondu pārvaldību. |
SI: nav attiecībā uz apakšsektoriem xv) un xvi). Nav saistību, izņemot kredītu pieņemšanu (visa veida aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējās juridiskās personas un individuālie uzņēmēji. (Piezīme: patēriņa kredītiem jābūt liberalizētiem pēc jaunā Likuma par ārvalstu valūtu (Foreign Exchange Law) pieņemšanas). Visas minētās kredītvienošanās jāreģistrē Slovēnijas bankā. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām (Law on Banking).) Slovēnijas Republikā reģistrētas juridiskas personas var būt ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. |
|
|
||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: nav saistību.
|
CY: visi apakšsektori, izņemot apakšsektoru x) e). Jaunām bankām piemēro šādas prasības:
|
nav, ja banka reģistrēta un tai izsniegta licence. Apakšsektors x) e): brokeru sabiedrību var reģistrēt kā Kipras biržas biedru tikai tad, ja sabiedrība izveidota un reģistrēta atbilstoši Kipras likumam par sabiedrībām (Companies Law of Cyprus). EE, LV, LT, MT, PL, SI: nav. |
|
||||||||||||||
MT: nav saistību. PL: konsultatīvie un citi finanšu palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām, attiecībā uz kurām Polijai ir saistības. SI: izņemot konsultatīvos, starpniecības un citus finanšu palīgpakalpojumus, kas saistīti ar līdzdalību valsts obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldību. |
Apakšsektors x) e): tikai Kipras biržas biedri (mākleri) var iesaistīties uzņēmējdarbībā, kas attiecas uz Kiprā veiktu mākleru darbību ar vērtspapīriem. Sabiedrības, kas darbojas kā mākleri, var nodarbināt tikai tādas personas, kas var darboties kā brokeri, ja tiem ir atbilstoša atļauja. Bankas un apdrošināšanas sabiedrības nevar veikt mākleru uzņēmējdarbību. Tomēr to var darīt to meitasuzņēmumi, kas ir mākleru sabiedrības. LV: apakšsektors xi):
|
|
|
||||||||||||||
|
MT: nav saistību, izņemot:
|
|
|
||||||||||||||
|
PL: apakšsektori v), vi), viii) un ix) (izņemot Valsts kases garantijas un saistības): banku var reģistrēt tikai kā akciju sabiedrību vai licencētu filiāli. Ir prasība attiecība uz pilsonību dažiem — noteikti vienam — bankas augstākā līmeņa vadītājiem. |
|
|
||||||||||||||
|
Apakšsektori x) e), xi) (izņemot līdzdalību valsts vērtspapīru emisijās), xiii) (tikai portfeļa pārvaldības pakalpojumi) un xvi) (konsultācijas un citi finanšu palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām, attiecībā uz kurām Polijai ir saistības): uzņēmējdarbību pēc licences iegūšanas var veikt tikai kā akciju sabiedrība vai ārvalstu juridiskās personas filiāle, kas sniedz vērtspapīru pakalpojumus. |
|
|
||||||||||||||
|
Apakšsektors xv): prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus un/vai patērē ārvalstīs. |
|
|
||||||||||||||
|
SI: nav attiecībā uz apakšsektoriem xv) un xvi). |
|
|
||||||||||||||
|
Lai reģistrētu visa veida bankas, vajadzīga Slovēnijas Bankas licence. |
|
|
||||||||||||||
|
Ārvalstu personas var kļūt par akcionāriem bankās vai iegādāties papildu akcijas bankās, vispirms saņemot Slovēnijas Bankas apstiprinājumu. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām (Law on Banking).) |
|
|
||||||||||||||
|
Saskaņā ar Slovēnijas Bankas izsniegtu licenci ārvalstu banku meitasuzņēmumi un filiāles var sniegt visus banku pakalpojumus vai ierobežotu pakalpojumu skaitu, ņemot vērā kapitāla apjomu. |
|
|
||||||||||||||
|
Nav saistību attiecībā uz ārvalstu līdzdalību privatizējamās bankās. |
|
|
||||||||||||||
|
Ārvalstu banku filiālēm jābūt reģistrētām Slovēnijas Republikā, un tām jābūt juridiskām personām. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām (Law on Banking).) |
|
|
||||||||||||||
|
Nav saistību attiecībā uz visa veida hipotēku bankām un krājaizdevu iestādēm. |
|
|
||||||||||||||
|
Nav saistību attiecībā uz privātu pensiju fondu (neobligāto pensiju fondu) izveidošanu. |
|
|
||||||||||||||
|
Pārvaldības sabiedrības ir komercsabiedrības, kas izveidotas tikai, lai pārvaldītu ieguldījumu naudas līdzekļus. |
|
|
||||||||||||||
|
Ārvalstu personas var tieši vai netieši iegūt ne vairāk kā 20 procentus no pārvaldības sabiedrības akcijām vai balsstiesībām; lai iegādātos lielāku daļu, vajadzīga Vērtspapīru tirgus aģentūras (Securities Market Agency) piekrišana. |
|
|
||||||||||||||
|
Licencēta (privatizācijas) ieguldījumu sabiedrība ir tāda ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota tikai, lai vāktu īpašumtiesību sertifikātus un pirktu akcijas, kas emitētas saskaņā ar regulām par īpašumtiesību nodošanu. Licencētu pārvaldības sabiedrību izveido vienīgi, lai pārvaldītu licencētas ieguldījumu sabiedrības. |
|
|
||||||||||||||
|
Ārvalstu personas var tieši vai netieši iegādāties ne vairāk kā 10 procentus no licencētas (privatizācijas) pārvaldības sabiedrības akcijām vai balsstiesībām; lai iegādātos lielāku daļu, vajadzīgs Vērtspapīru tirgus aģentūras (Securities Market Agency) apstiprinājums ar Ekonomisko attiecību un attīstības ministrijas piekrišanu. |
|
|
||||||||||||||
|
Ieguldījumu fondu ieguldījumi ārvalstu emitentu vērtspapīros ir ierobežoti un nevar pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu fonda ieguldījumiem. Šādus vērtspapīrus kotē tajās biržās, ko iepriekš noteikusi Vērtspapīru tirgus aģentūra (Securities Market Agency). |
|
|
||||||||||||||
|
Ārvalstu personas var kļūt akcionāri vai partneri akciju mākleru sabiedrībā, ja to daļa nepārsniedz 24 % no šādas sabiedrības kapitāla un ja ir saņemts Vērtspapīru tirgus aģentūras iepriekšējs apstiprinājums. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par vērtspapīru tirgu (Law on Securities Market).) |
|
|
||||||||||||||
|
Ārvalstu emitenta vērtspapīrus, kas vēl nav piedāvāti Slovēnijas Republikā, var piedāvāt tikai akciju mākleru sabiedrība vai banka, kam ir licence šādu darījumu veikšanai. Pirms piedāvājuma izteikšanas akciju mākleru sabiedrība vai banka saņem Vērtspapīru tirgus aģentūras (Securities Market Agency) atļauju. |
|
|
||||||||||||||
|
Lai saņemtu atļauju piedāvāt ārvalstu emitenta vērtspapīrus Slovēnijas Republikā, jāiesniedz pieprasījums, ko papildina ar prospekta projektu, dokumentiem, ar kuriem apliecina, ka ārvalstu emitenta vērtspapīru emisijas garantētājs ir banka vai akciju mākleru sabiedrība, izņemot gadījumos, kad emitē ārvalstu emitenta akcijas. |
|
|
||||||||||||||
|
Apakšsektors x) e): atsevišķām personām, kas darbojas kā individuāli mākleri vai kā mākleru sabiedrību darbinieki, jāatbilst licences saņemšanas kritērijiem. EE, LT, MT, SI: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. LV: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā un sektora “Banku un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā iedaļā PL: apakšsektori v), vi), viii) un ix) (izņemot Valsts kases garantijas un saistības): nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. Prasība par pilsonību attiecībā uz dažiem — noteikti vienu — bankas vadītājiem. Apakšsektori x) e), xi) (izņemot līdzdalību valsts vērtspapīru emisijās), xiii) (tikai portfeļa pārvaldības pakalpojumi), xv) un xvi) (konsultācijas un citi finanšu palīgpakalpojumi tikai attiecībā uz darbībām, attiecībā uz kurām Polijai ir saistības): nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. |
Apakšsektors x) e): nav, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā. EE, LT, MT, SI: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. LV: nav, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā un sektora “Banku un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā iedaļā. PL: nav. |
|
EK VIENAS DAĻAS PAPILDU SAISTĪBAS
(AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK)
Apdrošināšana
a) |
Viena EK daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) ņem vērā ciešo sadarbību starp šo dalībvalstu iestādēm, kas regulē un uzrauga apdrošināšanas pakalpojumus, un veicina savas pūles sekmēt uzlabotus uzraudzības standartus; |
b) |
šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai sešu mēnešu laikā izskatītu aizpildītus pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu licenci tiešas apdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādus pieteikumus noraida, dalībvalsts iestāde pieliek visas pūles, lai informētu attiecīgo uzņēmumu un pamatotu atteikuma iemeslu; |
c) |
šo dalībvalstu uzraudzības iestādes pieliek visas pūles, lai tūlīt atbildētu uz iesniegtajiem pieprasījumiem sniegt informāciju par aizpildīto pieteikumu statusu attiecībā uz licenci tiešas apdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem; |
d) |
EK viena daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) pieliek visas pūles, lai izskatītu visus jautājumus, kas attiecas uz apdrošināšanas iekšējā tirgus nevainojamu darbību, un apsvērtu visus aspektus, kas varētu ietekmēt apdrošināšanas iekšējo tirgu; |
e) |
jāatzīmē, ka EK vienā daļā (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) attiecībā uz transportlīdzekļu apdrošināšanu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā no 2001. gada 1. septembra, un neskarot turpmākos tiesību aktus, prēmijas var aprēķināt, ņemot vērā vairākus riska faktorus; |
f) |
jāatzīmē, ka EK vienā daļā (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā no 2001. gada 1. septembra, un neskarot turpmākos tiesību aktus, nav vajadzīga valsts uzraudzības iestāžu iepriekšēja piekrišana attiecībā uz tiem politikas nosacījumiem un prēmiju apmēriem, ko apdrošināšanas uzņēmumi plāno izmantot; |
g) |
jāatzīmē, ka EK vienā daļā (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE, UK) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā no 2001. gada 1. septembra, un neskarot turpmākos tiesību aktus, nav vajadzīga valsts uzraudzības iestāžu iepriekšēja piekrišana attiecībā uz prēmiju likmes palielināšanu. |
Citi finanšu pakalpojumi
a) |
Piemērojot attiecīgās EK direktīvas, šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai 12 mēnešu laikā izskatītu aizpildītus pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu licenci bankas darbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādus pieteikumus noraida, dalībvalsts iestāde pieliek visas pūles, lai informētu attiecīgo uzņēmumu un paskaidrotu atteikuma iemeslu; |
b) |
šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai tūlīt atbildētu uz iesniegtajiem pieprasījumiem sniegt informāciju par aizpildīto pieteikumu statusu attiecībā uz licenci bankas darbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem; |
c) |
piemērojot attiecīgās EK direktīvas, šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai sešu mēnešu laikā izskatītu aizpildītus pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu licenci ieguldījumu pakalpojumu veikšanai vērtspapīru jomā, kā definēts Ieguldījumu pakalpojumu direktīvā (Investment Services Directive), uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādus pieteikumus noraida, dalībvalsts iestāde pieliek visas pūles, lai informētu attiecīgo uzņēmumu un paskaidrotu atteikuma iemeslu; |
d) |
šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai tūlīt atbildētu uz iesniegtajiem pieprasījumiem sniegt informāciju par aizpildīto pieteikumu statusu attiecībā uz licenci ieguldījumu pakalpojumu veikšanai vērtspapīru jomā, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. |
Vienošanās par saistībām attiecībā uz finanšu pakalpojumiem
Saskaņā ar šo vienošanos Kopiena var uzņemties īpašas saistības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, pamatojoties uz alternatīvu pieeju, ko paredz IV daļas II nodaļas (Finanšu pakalpojumi) vispārējie noteikumi. Dalībnieki vienojās, ka šo pieeju var piemērot, pamatojoties uz šādu vienošanos:
i) |
tā nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem; |
ii) |
nav izveidota prezumpcija attiecībā uz liberalizācijas pakāpi, kādā puse uzņemas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. |
Pamatojoties uz sarunām un atbilstoši nosacījumiem un kvalifikācijai, ja tā norādīta, Kopiena savā grafikā iekļāvusi īpašas vienošanās, kas atbilst turpmāk izklāstītajai pieejai.
A. Pieeja tirgum
Pārrobežu tirdzniecība
1. |
Kopiena ļauj finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir nerezidenti, saistībā ar to pamatnodarbošanos sniegt šādus pakalpojumus vai nu ar starpnieka palīdzību, vai pašam darbojoties kā starpniekam un saskaņā ar valsts režīmam atbilstošiem noteikumiem un nosacījumiem:
|
2. |
Kopiena ļauj saviem rezidentiem Čīles teritorijā pirkt finanšu pakalpojumus, kas minēti:
|
Komerciālā klātbūtne
3. |
Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem Kopiena piešķir tiesības veikt vai paplašināt uzņēmējdarbību tās teritorijā, tostarp, iegādājoties esošus uzņēmumus. |
4, |
Kopiena var noteikt noteikumus, nosacījumus un procedūras uzņēmējdarbības licencēšanai un paplašināšanai, ciktāl netiek apieti tās 3. pantā noteiktie pienākumi un ciktāl tie ir saskaņā ar citiem šajā nNolīgumā noteiktajiem pienākumiem. |
Personāla pagaidu uzņemšana
5. |
|
.Nediskriminējoši pasākumi
6. |
Kopiena cenšas likvidēt vai ierobežot visa veida ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ko izraisa:
ja jebkura darbība, ko veic saskaņā ar šo punktu, negodīgi diskriminē tās puses finanšu pakalpojumu sniedzēju, kas veic šādas darbības. |
7. |
Attiecībā uz 6. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nediskriminējošiem pasākumiem Kopiena cenšas neierobežot pašreizējo tirgus iespēju pakāpi, ne priekšrocības, kādas jau ir Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem kā kategorijai Kopienas teritorijā, ja šo saistību rezultātā nenotiek negodīga Kopienas finanšu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. |
B. Valsts režīms
1. |
Saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ar kādiem piešķir valsts režīmu, Kopiena piešķir tās teritorijā reģistrētiem Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi valsts iestāžu izmantotām maksājumu un mijieskaita sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas sistēmām, kas ir pieejamas, parasti veicot uzņēmējdarbību. Šis punkts neparedz nodrošināt piekļuvi Kopienas aizdevumam kā vienīgajai iespējamai finansēšanas iespējai. |
2. |
Ja Kopiena pieprasa iespēju līdzdarboties pašpārvaldes iestādē, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržā, mijieskaita iestādē vai kādā citā organizācijā vai apvienībā vai piekļuvi minētajām iestādēm, lai jebkura citas Kopienas dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzēji savu pakalpojumu sniegšanā būtu vienlīdzīgi ar attiecīgās Kopienas dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem, vai, ja minētā Kopienas dalībvalsts, sniedzot finanšu pakalpojumus, tieši vai netieši paredz šādas iestādes privilēģijas vai priekšrocības, attiecīgā Kopienas dalībvalsts nodrošina, ka šādas valsts iestādes piešķir valsts režīmu jebkuras citas Kopienas dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir rezidenti minētās Kopienas dalībvalsts teritorijā. |
C. Definīcijas
Attiecībā uz šo pieeju:
1. |
Finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas ir nerezidents, ir Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz finanšu pakalpojumus Kopienas teritorijā no Čīlē esoša uzņēmuma, neatkarīgi no tā, vai šādam finanšu pakalpojumu sniedzējam ir komerciāla klātbūtne Kopienas teritorijā. |
2. |
“Komerciāla klātbūtne” ir uzņēmums Kopienas teritorijā, kas sniedz finanšu pakalpojumus un pilnībā vai daļēji ietver sev piederošus meitasuzņēmumus, kopuzņēmumus, personālsabiedrības, individuālos uzņēmumus, franšīzes uzņēmumus, filiāles, aģentūras, pārstāvniecības vai citas organizācijas. |
(1) Attiecībā uz Austriju, Somiju un Zviedriju horizontālā rezervācija nav veikta attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem.
(2) Paskaidrojuma piezīme. Komunālo pakalpojumu uzņēmumi ir tādās nozarēs kā saistītie zinātnes un tehnikas konsultatīvie pakalpojumi, sociālo un humanitāro zinātņu izpētes pakalpojumi, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, apkārtējās vides pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi, transporta pakalpojumi un palīgpakalpojumi visiem transporta veidiem. Ekskluzīvas tiesības sniegt šādus pakalpojumus bieži piešķir privātiem uzņēmumiem, piemēram, uzņēmumiem, kas saņēmuši koncesijas no valsts iestādēm, uz kuriem attiecas īpašas pakalpojumu saistības. Ņemot vērā, ka komunālo pakalpojumu uzņēmumi bieži ir arī reģionālās pārvaldes līmenī, detalizēts un visaptverošs nozaru saraksts nav lietderīgs.
(3) Attiecībā uz šīm prasībām var noteikt izņēmumus, ja pierāda, ka pastāvīga uzturēšanās nav vajadzīga.
(4) SI: saskaņā ar Likumu par komercuzņēmumiem, filiāles, kas izveidotas Slovēnijas Republikā, neuzskata par juridiskām personām, bet attiecībā uz to darbību tās uzskata par līdzvērtīgām meitasuzņēmumiem.
(5) Komerciālas, rūpnieciskas vai ar amatniecību saistītas darbības attiecas uz šādām nozarēm: citi uzņēmējdarbības pakalpojumi, būvniecība, izplatīšana un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
(6) CZ: attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņas kontroli izmanto nediskriminējošu sistēmu, kas ietver:
— |
)ierobežojumus pastāvīgajiem iedzīvotājiem pilsoņiem attiecībā uz ārvalstu valūtas iegādi personiskiem mērķiem; |
— |
ārvalstu valūtas atļauju attiecībā uz Čehijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, lai apstiprinātu finanšu kredītus no ārvalstu subjektiem, tiešus kapitāla ieguldījumus ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādi ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanu. |
(7) PL: izmanto nediskriminējošu ārvalstu valūtas maiņas kontroļu sistēmu attiecībā uz ārvalstu valūtas apgrozījuma ierobežojumiem un uz ārvalstu valūtas maiņas atļaujām (vispārējām un individuālām), citu starpā ierobežojumi kapitāla plūsmai un maksājumiem valūtā. Atļauja vajadzīga šādu ārvalstu valūtas maiņas darījumu veikšanai:
— |
ārvalstu valūtas pārskaitījumi no valsts, |
— |
Polijas valūtas pārskaitījumi uz valsti, |
— |
naudas līdzekļu īpašumtiesību nodošana starp vietējām un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu piešķiršana vai saņemšana ārvalstu valūtas darījumos vietējām personām, |
— |
noteikt vai veikt maksājumus ārvalstu valūtās Polijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašumtiesībām pakalpojumiem vai darbu, |
— |
konta atvēršana un turēšana ārvalstī izvietotā bankā, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegāde un turēšana un nekustamā īpašuma iegāde ārzemēs, |
— |
citu saistību uzņemšanās ārvalstīs līdzīgiem mērķiem. |
(8) SK: ieceļošanas uzskaite pārredzamības mērķiem.
(9) PL: vēre par tirgus pieejamību ir spēkā arī attiecībā uz valsts režīmu.
(10) “Pagaidu uzturēšanās” ilgumu nosaka dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Kopienas tiesību akti un noteikumi attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos un darbu. Ilgums var atšķirties atkarībā no dažādām fizisko personu kategorijām, kas minētas šajā sarakstā. Attiecībā uz kategoriju i) uzturēšanās ilguma ierobežojumi noteikti šādās dalībvalstīs: EE — trīs gadi, ko var pagarināt līdz vēl diviem gadiem, bet kopējais uzturēšanās ilgums nevar pārsniegt piecus gadus; LV — pieci gadi; LT — trīs gadi, pagarina tikai attiecībā uz vadošo personālu līdz vēl diviem gadiem; PL un SI — viens gads, ko var pagarināt. Attiecībā uz kategoriju ii) uzturēšanās ilgums ir šādi ierobežots šādās dalībvalstīs: EE — 90 dienas sešu mēnešu periodā; PL — trīs mēneši; LT — trīs mēneši gadā; HU, LV, SI — 90 dienas.
(11) Visas pārējās Kopienas un dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem turpina būt spēkā, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām darba algām, kā arī koplīgumiem par darba algām.
(12) “Intra-corporate transferee” ir fiziska persona, kas darbojas tādas juridiskas personas labā, kura nav bezpeļņas organizācija un kura izveidota Čīles teritorijā, un ko uz laiku pārceļ pakalpojumu sniegšanai ar komerciālās klātbūtnes starpniecību dalībvalsts teritorijā; attiecīgo juridisko personu galvenajai darbības vietai jābūt Čīles teritorijā, un pārcelšana jāveic uz minētās juridiskās personas uzņēmumu (biroju, filiāli vai meitasuzņēmumu), efektīvi sniedzot līdzīgus pakalpojumus to dalībvalstu teritorijās, uz kurām attiecas EK Līgums.
(13) Komerciāla, rūpnieciska vai amatnieka darbība attiecas uz šādām nozarēm: citi uzņēmējdarbības pakalpojumi, celtniecība, izplatīšana un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
(14) Atšķirībā no ārvalstu meitasuzņēmumiem uz Čīles finanšu iestādes dalībvalstī tieši dibinātām filiālēm tikai atsevišķos ierobežotos izņēmuma gadījumos attiecas Kopienas līmenī saskaņotas piesardzīgas regulas, saskaņā ar kurām šādi meitasuzņēmumi var savā labā izmantot pastiprinātās iespējas veidot jaunus uzņēmumus un sniegt pārrobežu pakalpojumus visā Kopienā. Tādējādi šādas filiāles saņem atļauju veikt darbību dalībvalsts teritorijā ekvivalentos apstākļos ar dalībvalsts iekšzemes finanšu iestādēm un tām var būt nepieciešams nodrošināt atbilstību vairākām īpašām piesardzīgām prasībām, tādām kā atsevišķa kapitalizācija un citas maksātspējas prasības, prasība sniegt un publicēt pārskatus banku un vērtspapīru gadījumā, vai īpašas prasības attiecībā uz garantijām un noguldījumiem, atsevišķa kapitalizācija, prasība lokalizēt dalībvalstī tehniskām rezervēm pielīdzināmus aktīvus un vismaz vienu trešdaļu no maksātspējas normas apdrošināšanas gadījumā. Dalībvalsts var piemērot šajā tabulā norādītos ierobežojumus tikai gadījumos, kad Čīle tieši dibina juridisko personu uzņēmējdarbību valstī vai sniedz pārrobežu pakalpojumu no Čīles; tāpat dalībvalsts nevar piemērot šos ierobežojumus, t. sk. attiecībā uz uzņēmējdarbību, attiecībā uz Čīles citās Kopienas dalībvalstīs dibinātiem meitasuzņēmumiem, ja vien šos ierobežojumus nevar līdzīgi piemērot citu dalībvalstu sabiedrībām vai pilsoņiem atbilstoši Kopienas likumiem.
(15) CZ: kad tiek atceltas monopoltiesības attiecībā uz obligāto transportlīdzekļa trešās personas atbildības apdrošināšanu, ja vien šis pakalpojums būs atvērts uz nediskriminējoša pamata Čehijā dibinātiem pakalpojumu sniedzējiem.
(16) IT: finanšu informācijas sniegšana un nodošana un finanšu datu apstrāde, kurā ietverta finanšu instrumentu tirdzniecība, var būt aizliegta, ja ir iespējama nopietna pretruna ar ieguldītāju aizsardzību. Tikai pilnvarotām bankām un ieguldījumu sabiedrībām jānodrošina atbilstība likumiem par saimnieciskas darbības veikšanu, kad tās sniedz ieguldījumu konsultācijas attiecībā uz finanšu instrumentiem un konsultācijas uzņēmumiem par kapitāla struktūru, rūpniecības stratēģiju un saistītiem jautājumiem, un konsultācijas un pakalpojumus saistībā ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi. Konsultāciju darbība neietver aktīvu pārvaldību.
(17) IT: pilnvarotas personas, kuras var veikt kolektīvo aktīvu pārvaldību, tiek uzskatītas par atbildīgām par visa veida ieguldījumu darbībām, kuras veic to deleģētie konsultatnti (Kolektīvo aktīvu pārvaldība, izņemot UCITS).
VII PIELIKUMS
IESTĀDES, KAS IR ATBILDĪGAS PAR FINANŠU PAKALPOJUMIEM
A daļa — Kopienā un tās dalībvalstīs
Eiropas Komisija |
Tirdzniecības ģenerāldirektorāts Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts |
|
||||
Austrija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Beļģija |
Ekonomikas ministrija |
|
||||
|
Finanšu ministrija |
|
||||
Kipra |
Finanšu ministrija |
|
||||
Čehija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Dānija |
Ekonomikas ministrija |
|
||||
Igaunija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Somija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Francija |
Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija |
|
||||
Vācija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Grieķija |
Grieķijas Banka |
|
||||
Ungārija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Īrija |
Īrijas Finanšu pakalpojumus regulējošā iestāde |
|
||||
Itālija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Latvija |
Finanšu un kapitāla tirgus komisija |
|
||||
Lietuva |
Finanšu ministrija |
|
||||
Luksemburga |
Finanšu ministrija |
|
||||
Malta |
Finanšu pakalpojumu iestāde |
|
||||
Nīderlande |
Finanšu ministrija |
|
||||
Polija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Portugāle |
Finanšu ministrija |
|
||||
Slovākija |
Finanšu ministrija |
|
||||
Slovēnija |
Ekonomikas ministrija |
|
||||
Spānija |
Finanšu ministrija (Valsts kase) |
|
||||
Zviedrija |
Finanšu uzraudzības iestāde |
|
||||
|
Zviedrijas Centrālā banka |
|
||||
|
Zviedrijas Patērētāju aģentūra |
|
||||
Apvienotā Karaliste |
Finanšu ministrija |
|
VIII PIELIKUMS
(minēts Nolīguma 132. pantā)
ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU
A DAĻA
Kopienas tabula
Ievadpiezīme
1. |
Šajā tabulā minētās īpašās saistības attiecas tikai uz tām teritorijām, kurās piemēro Kopienas dibināšanas līgumus, un šīs saistības piemēro saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem. Šīs saistības piemēro tikai attiecībās starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un ārpuskopienas valstīm, no otras puses. Tās neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus, ko paredz Kopienas tiesību akti. |
2. |
Dalībvalstu apzīmēšanai izmanto šādas abreviatūras: |
Juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir tāda juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona.
Juridiskās personas “filiāle” ir uzņēmējdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīgums, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava vadība un ir materiālais nodrošinājums, lai veiktu darījumus ar trešajām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar mātesuzņēmumu, bet tā var veikt uzņēmējdarbību atzara darījumu vietā.
Sektors vai apakšsektors |
Valsts režīma ierobežojumi attiecībā uz uzņēmumu izveidi |
||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||
Visi šajā tabulā ietvertie sektori |
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
Juridiskas personas izveide AT: neskarot esošos līgumus, ārvalstu fiziskās personas var veikt uzņēmējdarbību, ja uz tām attiecas tādi paši noteikumi, kādi attiecas uz Austrijas pilsoņiem. Tomēr kompetentajai iestādei jāsaņem pierādījumi par to, ka neveic nekādu Austrijas fizisko personu diskrimināciju, veicot attiecīgo uzņēmējdarbību ārvalstnieka izcelsmes valstī. Ja šādu pierādījumu nevar sniegt, ārvalstu fiziskajai personai jāiesniedz oficiāls pieteikums, lai tai piešķirtu statusu, kas vienlīdzīgs pilsoņa statusam. Ja uzņēmējdarbības atļaujas turētājs nav Austrijas pastāvīgais iedzīvotājs, jāieceļ profesionāls pārstāvis (“gewerberechtlicher Geschäftsführer”), kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Austrijā. Lai iegūtu atļauju veikt uzņēmējdarbību, ārvalstu juridiskajām personām vai personālsabiedrībām jāizveido uzņēmums un jāieceļ profesionāls pārstāvis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Austrijā. Neskarot esošos līgumus, ārvalstu profesionālajam pārstāvim jāiesniedz pieteikums, lai tam piešķirtu statusu, kas ir līdzvērtīgs pilsoņa statusam. FI: vismaz pusei no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājiem jābūt fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir EEZ (Eiropas ekonomikas zona), vai juridiskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no Eiropas ekonomikas zonas valstīm, ja vien Tirdzniecības un rūpniecības ministrija nenosaka izņēmumu. SE: sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (akciju sabiedrībai) var būt viens vai vairāki dibinātāji. Dibinātājs vai nu pastāvīgi dzīvo Eiropas ekonomikas zonā, vai ir Eiropas ekonomikas zonas juridiska persona. Personālsabiedrība var būt dibinātājs tikai tad, ja katra partnera pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā (1). Izpilddirektora un vismaz 50 procentu valdes locekļu pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā. Atbilstošie nosacījumi dominē, veidojot cita veida juridiskās personas. |
||||||||||||||||
|
CZ: ārvalstu fiziskās personas var veikt uzņēmējdarbību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz Čehijas pilsoņiem. Tomēr ārvalstu fiziskas personas var veikt darbības kā pašnodarbinātas personas, veidot un pārvaldīt uzņēmumus tikai tad, ja tās šādu uzņēmumu reģistrē Komercreģistrā, ja vien attiecīgās personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Eiropas ekonomikas zonā. Ja fiziskai/juridiskai personai nav pastāvīgas mītnes Eiropas ekonomikas zonā, tai Komercreģistrā papildus jāiesniedz dati vai dokuments par uzņēmuma aktīvu apgrūtinājumiem ārvalstīs, ja nodrošinājuma derīgums ir saistīts ar tā publiskošanu, un vēl citi papildu dati. Pirms reģistrēšanās Komercreģistrā ārvalsts juridiskām personām jāizveido uzņēmums Čehijas Republikā un jāieceļ profesionāls pārstāvis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republikā. MT: pieteikumus, ko nerezidenti iesniedz, lai emitētu, iegādātos, pārdotu vai dzēstu Maltā reģistrētu sabiedrību vai to vietējo sabiedrību vērtspapīrus, kas nav reģistrētas Maltas Biržā, izskata Maltas finanšu pakalpojumu iestādes (Malta Financial Services Authority, MFSA) sabiedrību reģistrs. Šī procedūra neattiecas uz Ienākumu nodokļa likuma (Income Tax Act) 2. pantā definētajām sabiedrībām (t. i., starptautiskajām kontrolakciju sabiedrībām vai tirdzniecības sabiedrībām) un sabiedrībām, kurām pieder Likumā par tirdzniecības floti (Merchant Shipping Act) noteiktajā kārtībā reģistrēts kuģis un kurās rezidentu līdzdalība nepārsniedz 20 %. PL: ārvalstnieki, kas saņēmuši atļauju dzīvot Polijas teritorijā, pagaidu uzturēšanās atļauju, Polijā piešķirtu bēgļa statusu vai kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība šīs valsts teritorijā, var veikt uzņēmējdarbību Polijas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz Polijas pilsoņiem; ievērojot savstarpējās prasības, ja ratificētie starptautiskie nolīgumi neparedz citādi, ārvalstu personas var veikt uzņēmējdarbību Polijas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz uzņēmējiem, kuru mītne ir Polijā; ja nav savstarpēju prasību, ārvalstu personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību Polijas teritorijā tikai komandītsabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām; šīm personām arī ir tiesības pievienoties šādām sabiedrībām, pieņemt vai pirkt to akcijas vai daļas. |
||||||||||||||||
|
Likums par ārvalstu sabiedrību filiālēm SE: ārvalstu sabiedrība (kas nav reģistrējusi juridisku personu Zviedrijā) veic savu komercdarbību ar tādas filiāles starpniecību, kas reģistrēta Zviedrijā un kam ir neatkarīga vadība un atsevišķi konti. Uz būvniecības projektiem, kuru īstenošanas ilgums ir līdz vienam gadam, neattiecas prasība reģistrēt filiāli vai iecelt pārstāvi-rezidentu. SE: filiāles izpilddirektora dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā (1). SE: ārvalstu vai Zviedrijas pilsoņi, kuru dzīvesvieta nav Zviedrijā, bet kuri vēlas veikt komercdarbību Zviedrijā, ieceļ un vietējā pašvaldībā reģistrē pārstāvi-rezidentu, kas ir atbildīgs par šādu darbību. LT: vismaz vienam ārvalstu sabiedrības filiāles pārstāvim jābūt Lietuvas pastāvīgajam iedzīvotājam. PL: filiāles — lai veiktu uzņēmējdarbību Polijas teritorijā, ārvalstu uzņēmēji var reģistrēt filiāles, ievērojot savstarpējo prasību principu, ja ratificētie starptautiskie nolīgumi neparedz citādi. Filiāles uzņēmējdarbībai jābūt tādai pašai kā ārvalstu uzņēmēja veiktajai darbībai, un jāieceļ persona, kas ir tiesīga pārstāvēt ārvalstu uzņēmēju. Filiāle jāreģistrē, un tajā jāveic atsevišķa grāmatvedība. |
||||||||||||||||
|
Aģentūras — ārvalstu uzņēmēji var reģistrēt aģentūras. Aģentūras uzņēmējdarbība var būt tikai reklāma un sludinājumi attiecībā uz ārvalsts uzņēmēju. Aģentūra ir jāreģistrē, un tajā jāveic atsevišķa grāmatvedība. |
||||||||||||||||
|
SI: lai ārvalstu sabiedrības varētu reģistrēt filiāles, mātesuzņēmumam tā izcelsmes zemē jābūt reģistrētam tiesu reģistrā vismaz vienu gadu. |
||||||||||||||||
|
Juridiskas personas: AT: Austrijas Nacionālās bankas (Oesterreichische Nationalbank) akcionāri var būt tikai Austrijas pilsoņi vai tādas personas un uzņēmumi, kuru mītne ir Austrijā. Vadības locekļiem jābūt Austrijas pilsoņiem. FI: vismaz puses valdes locekļu un izpilddirektora pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā, ja vien Tirdzniecības un rūpniecības ministrija attiecībā uz sabiedrību nenosaka izņēmumu. FI: ja ārvalstu īpašnieks iegādājas akcijas par apjomu, kas tam piešķir vairāk nekā vienu trešdaļu no balsstiesībām lielā Somijas sabiedrībā vai lielā uzņēmējdarbības uzņēmumā (kurā ir vairāk nekā 1 000 darbinieku, apgrozījums ir vairāk par 167 miljoniem euro vai bilances kopsumma ir vairāk par 167 miljoniem euro), tam vajadzīga Somijas varas iestāžu piekrišana; piekrišanu var nedot, ja ir apdraudētas svarīgas valsts intereses. Ārvalstniekam, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Eiropas ekonomikas zonas un kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātuzņēmējs vai partneris Somijas komandītsabiedrībā vai pilnsabiedrībā, vajadzīga tirdzniecības atļauja. Ja ārvalstu organizāciju vai fondu reģistrē saskaņā ar Eiropas ekonomikas zonas valsts tiesību aktiem un tā juridiskā adrese ir Eiropas ekonomikas zonas valstī, tam nav vajadzīga atļauja, lai veiktu uzņēmējdarbību vai tirdzniecību ar Somijā reģistrētas filiāles starpniecību. |
||||||||||||||||
|
Nekustamā īpašuma pirkšana AT: lai fiziska vai juridiska ārvalstu persona iegādātos, pirktu, kā arī izīrētu vai īrētu nekustamo īpašumu, ir vajadzīgs kompetentās reģionālās iestādes (Länder) pilnvarojums; šī iestāde apsvērs, vai netiek ietekmētas svarīgas ekonomiskas, sociālas vai kultūras intereses. CY: nav saistību. CZ: nekustamo īpašumu var iegādāties tikai fiziskas personas, kurām ir pastāvīga dzīvesvieta, un juridiskas personas, kuru mītne vai filiāle atrodas Čehijas Republikas teritorijā. Īpašu režīmu piemēro attiecībā uz lauksaimniecības zemi un mežu, ko var iegādāties tikai pastāvīgie iedzīvotāji (t. i., fiziskas personas, kurām pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republikas teritorijā, vai juridiskas personas, kuru mītne atrodas Čehijas Republikas teritorijā), un līdzdalība valsts lauksaimniecības zemes un mežu privatizācijā ir ierobežota un attiecas tikai uz Čehijas Republikas pilsoņiem. EE: lauksaimniecības zemes un mežu, kā arī pierobežas zonas zemes pirkšana ir atrunāta. DK: ierobežojumi nekustamā īpašuma pirkšanai attiecas uz nerezidentiem — fiziskām personām un juridiskām personām. Ierobežojumi lauksaimniecības zemes pirkšanai attiecas uz ārvalstu fiziskām personām un juridiskām personām. ES: nekustamā īpašuma pirkšana ir atrunāta attiecībā uz tādu dalībvalstu valdībām, oficiālajām iestādēm un valsts uzņēmumiem, kuru izcelsme ir ārpus Kopienas. EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90, kas grozīts ar Likumu 1969/91, lai iegādātos nekustamu īpašumu pierobežas teritorijās vai nu tieši, vai ar līdzdalību tādas sabiedrības pašu kapitālā, kas nav reģistrēta Grieķijas biržā un kam pieder nekustamais īpašums šādos reģionos, vai lai mainītu personas, kas ir šādu sabiedrību akcionāri, vajadzīga kompetento iestāžu izsniegta atļauja (Aizsardzības ministrija attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kas nav ES fiziskās vai juridiskās personas). IE: vajadzīga Zemes komisijas iepriekšēja rakstiska atļauja, lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstu pilsoņi iegūtu īpašumtiesības uz Īrijas zemi. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimnieciskā rūpniecība), šī prasība nav jāievēro, ja ir uzņēmumu un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegta apliecība (sertifikāts). Šis likums neattiecas uz zemi pilsētu robežās. |
||||||||||||||||
|
HU: nav saistību, ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām iegādājoties valstij piederošu īpašumu. LT: nav saistību, ārvalstu subjektiem (fiziskām un juridiskām personām) iegādājoties zemi, tomēr ir prasība tiem pārvaldīt vai izmantot šādu īpašumu saskaņā ar Lietuvas tiesību aktos noteikto procedūru. LV: nav saistību, juridiskām personām iegādājoties zemi. Zemes nomas atļautais termiņš nevar pārsniegt 99 gadus. MT: arī turpmāk piemēros Maltas tiesību aktos un regulās paredzētās prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. SI: juridiskas personas, kas Slovēnijas Republikā reģistrētas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību, var iegādāties nekustamo īpašumu Slovēnijas Republikas teritorijā. Ārvalstu personu Slovēnijas Republikā dibinātas filiāles (2) var iegādāties nekustamo īpašumu, izņemot zemi, lai veiktu tādu uzņēmējdarbību, kuras veikšanai tās reģistrētas. Vajadzīga īpaša atļauja, lai sabiedrības, kuru lielākā kapitāla daļa tieši vai netieši pieder citu dalībvalstu juridiskām personām vai pilsoņiem, varētu iegādāties nekustamo īpašumu 10 km pierobežas zonā. SK: ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu fiziskas vai juridiskas personas veikto nekustamā īpašuma iegādi. Ārvalstu fiziskas vai juridiskas personas var iegādāties nekustamo īpašumu, reģistrējot Slovākijā juridiskas personas vai iegūstot līdzdalību kopuzņēmumos. Lai ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas varētu iegādāties zemi, ir vajadzīga atļauja. IT: nav saistību attiecība uz nekustamā īpašuma pirkšanu. FI (Ālandu salas): ierobežojumi attiecībā uz tādu fizisku personu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kas nav Ālandu salu reģionālie pilsoņi, vai attiecībā uz jebkādu juridisku personu šādām tiesībām; vajadzīga Ālandu salu kompetento iestāžu atļauja. FI (Ālandu salas): ierobežojumi attiecībā uz tādu fizisku personu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kas nav Ālandu salu reģionālie pilsoņi, vai attiecībā uz jebkādu juridisku personu šādām tiesībām; vajadzīga Ālandu salu kompetento iestāžu atļauja. PL: vajadzīga atļauja, lai ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas tieši vai netieši varētu iegūtu īpašumā nekustamo īpašumu. PL: nav saistību, izņemot: ja neatkarīgu dzīvokli vai nekustamo īpašumu pērk ārvalstu pilsonis, tam Polijā jānodzīvo vismaz pieci gadi pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas; ja juridiska persona, kuras uzņēmuma mītne atrodas Polijā un kuru tieši vai netieši kontrolē ārvalstu fiziska persona vai ārvalstu juridiska persona, kuras uzņēmuma mītne atrodas ārvalstīs, likumā noteiktajiem mērķiem pērk nekustamo īpašumu bez ēkām, kura kopējā platība Polijā nepārsniedz 0,4 ha pilsētas zonā. |
||||||||||||||||
|
Ieguldījumi: CY: portfeļieguldījumi: ieguldītāji no valstīm, kas atrodas ārpus ES, var ieguldīt ne vairāk kā 49 % Kipras biržā reģistrētas sabiedrības akciju kapitālā. Darījumus ar šādiem ieguldījumiem var veikt Kipras biržas mākleri un valsts sabiedrības, neizdarot atsauci uz Kipras Centrālo banku. CY: fiziskas vai juridiskas personas ar ārvalstu līdzdalību apmaksātajam kapitālam jābūt samērojamam ar tās finansiālajām prasībām, un nerezidentiem jāfinansē savs ieguldījums, importējot ārvalstu valūtu. Ja nerezidenta līdzdalība pārsniedz 24 procentus, jebkādu papildu finansējumu vajadzīgajam apgrozāmajam kapitālam vai citām prasībām jāpiesaista no vietējiem un ārvalstu avotiem proporcionāli rezidentu un nerezidentu līdzdalībai uzņēmuma pašu kapitālā. Attiecībā uz ārvalstu sabiedrību filiālēm visu kapitālu sākotnējiem ieguldījumiem nodrošina ārvalstu avoti. Veikt aizņēmumus vietējos avots var tikai pēc projekta sākotnējās īstenošanas, lai finansētu apgrozāmā kapitāla prasības. ES: vajadzīga iepriekšēja valdības atļauja, lai ārvalstu valdības un ārvalstu fiziskās un juridiskās personas varētu veikt ieguldījumus Spānijā (kam ir tendence iesaistīt ne tikai saimnieciskas, bet arī citas intereses no uzņēmuma puses) tieši vai ar sabiedrību vai citu tādu fizisku vai juridisku personu starpniecību, pār kurām ārvalstu valdībām ir tieša vai netieša kontrole. FR: ja ārvalstnieku pirkums pārsniedz 33,33 procentus no kapitāla akciju skaita vai balsstiesībām kādā Francijas uzņēmumā vai 20 procentus publiski kotētā Francijas sabiedrībā, piemēro šādus noteikumus:
FR: ārvalsts līdzdalība nesen privatizētā sabiedrībā var būt ierobežota līdz mainīgam lielumam, ko nosaka Francijas valdība, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu, no publiski piedāvātā pašu kapitāla. FR: lai veiktu uzņēmējdarbību kā noteiktas komerciālas, rūpnieciskas vai amatnieku darbības, vajadzīga speciāla atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. HU: līdzdalība azartspēļu, derību, loteriju un līdzīgu darbību organizēšanā ir atrunāta un attiecas tikai uz valsti. IT: jaunprivatizētām sabiedrībām var piešķirt vai saglabāt ekskluzīvas tiesības. Dažos gadījumos balsstiesības jaunprivatizētās sabiedrībās var būt ierobežotas. Uz laiku līdz pieciem gadiem var būt vajadzīga Valsts kases atļauja, lai iegādātos lielu pašu kapitāla daļu sabiedrībās, kas darbojas aizsardzības un enerģijas jomā. LT: ieguldījumi loteriju organizēšanā ir aizliegti saskaņā ar Likumu par ārvalstu kapitāla ieguldījumiem (Law on Foreign Capital Investment). MT: uz sabiedrībām, kurās līdzdarbojas fiziskas vai juridisks personas, kas ir nerezidenti, attiecas tādas pašas kapitāla prasības, kādas piemēro pilnībā rezidentiem piederošām sabiedrībām, un tās ir šādas: privātām sabiedrībām — Lm 500 (no kura vismaz 20 % jābūt apmaksātam kapitālam); valsts sabiedrībām — Lm 200 (no kura vismaz 25 % jābūt apmaksātam kapitālam). Nerezidentu daļu apmaksā ar līdzekļiem no ārvalstīm. Sabiedrībām, kurās līdzdarbojas nerezidenti, jāsaņem Finanšu ministrijas atļauja, lai iegādātos telpas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. PT: ārvalstu līdzdalība jaunprivatizētā sabiedrībā var būt ierobežota līdz mainīgam lielumam, ko nosaka Portugāles valdība, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu, no publiski piedāvātā pašu kapitāla. |
||||||||||||||||
|
PL: atļauja dibināt sabiedrību ar ārvalsts pašu kapitālu vajadzīga šādos gadījumos:
|
||||||||||||||||
|
CY: saskaņā ar Likumu par valūtas maiņas kontroli (Exchange Control Law) nerezidentiem parasti nav atļauts ņemt aizdevumus no vietējiem avotiem. SK: attiecībā uz kārtējiem maksājumiem ir ierobežojums rezidentiem-pilsoņiem iegādāties ārvalstu valūtu personīgiem mērķiem. Attiecībā uz kapitāla maksājumiem ir vajadzīga ārvalstu valūtas maiņas atļauja, lai pieņemtu finanšu kredītus no ārvalstu subjektiem, veiktu tiešos kapitāla ieguldījumus ārvalstīs, iegādātos nekustamo īpašumu ārvalstīs un pirktu ārvalstu vērtspapīrus. |
||||||||||||||||
|
Prasības attiecībā uz dzīvesvietu AT: filiāļu izpilddirektoriem un juridiskām personām jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. AT: uz visiem ārvalstniekiem attiecas Likums par ārvalstniekiem (Foreigners’s Act) un Likums par dzīvesvietu (Residence Act), kas reglamentē ieceļošanu, uzturēšanos un darbu. Turklāt uz ārvalstu strādniekiem, ieskaitot galvenos darbiniekus un ieguldītājus, izņemot Eiropas ekonomikas zonas pilsoņus, attiecas Likuma par ārvalstnieku darbu (Foreign Labour Act) noteikumi, ieskaitot darba tirgus pārbaudi un kvotu sistēmu. Ja ieguldītājs apņemas veikt ieguldījumu, kas labvēlīgi ietekmē visu Austrijas ekonomiku vai vienu Austrijas ekonomikas nozari, attiecībā uz šādu ieguldītāju var neveikt darba tirgus pārbaudi (atsevišķos gadījumos to var neveikt arī attiecībā uz svarīgiem galvenajiem darbiniekiem). Ieguldītāju, kas apliecina, ka viņa turējumā ir vismaz 25 procenti no personālsabiedrības (“Personengesellschaft”) vai valsts komandītsabiedrības (“Gesellschaft mit beschränkter Haftung”) un ka viņam ir izšķirošā ietekme šādā sabiedrībā, atbrīvo no pienākuma ievērot Likumu par ārvalstnieku darbu (Foreign Labour Act). LT: vismaz vienam ārvalstu sabiedrības filiāles pārstāvim jābūt Lietuvas pastāvīgajam iedzīvotājam. MT: Maltas tiesību akti un regulas attiecībā uz iebraukšanu un uzturēšanos piemēros arī turpmāk, ieskaitot regulas par uzturēšanās ilgumu. Ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas Maltas valdība piešķir pēc saviem ieskatiem. SK: ārvalstu fiziskai personai, kuras vārds jāreģistrē Komercreģistrā kā personai, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, jāiesniedz atļauja par uzturēšanos Slovākijas Republikā. |
Nozare vai apakšnozare |
Valsts režīma ierobežojumi attiecībā uz uzņēmumu izveidošanu |
||||||||||
|
|||||||||||
|
|
||||||||||
|
AT: atrunātas. CY: atļautā līdzdalība, kas nav ES līdzdalība, ir ne vairāk kā 49 %. Ieguldījuma indikatīvas obligātais līmenis ir 100 000 CY£. FR: atrunātas attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem, ko veido to valstu pilsoņi, kas nav Kopienas dalībvalstis, un uz vīna dārzu ieguvi. HU: nav saistību. IE: atrunātas attiecībā uz zemi, ko, lai nodarbotos ar lauksaimniecību, iegādājas to valstu pilsoņi, kas nav Kopienas dalībvalstis, ja vien nav piešķirta atļauja; attiecībā uz tiem ieguldījumiem miltu malšanas darbībās, ko veic ārpuskopienas valstu pastāvīgie iedzīvotāji. LT: nav saistību attiecībā uz ārvalstu subjektu (fizisku un juridisku personu) veiktām iegādēm, iegūstot īpašumā zemi, iekšzemes ūdeņus un mežus saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām. MT: nav saistību. SK: atrunātas attiecībā uz zemes iegādi, lai nodarbotos ar lauksaimniecību, un citas zemes iegādi, kā norādīts Likumā par ārvalstu valūtas maiņu (Foreign Exchange Act), ja vien nav piešķirta atļauja. |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
AT: 25 % vai vairāk Austrijā reģistrēto kuģu iegāde. BE: atrunātas attiecībā uz to kuģu iegādi, kas kuģo ar Beļģijas karogu, ja to veic rēderejas, kuru galvenais birojs neatrodas Beļģijā. CY: atļautā līdzdalība, kas nav ES līdzdalība, ir ne vairāk kā 49 %. Ieguldījuma indikatīvais obligātais līmenis ir 100 000 CY£. DK: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesībām, kad rezidenti no valstīm ārpus ES iegūst vienu trešdaļu vai vairāk īpašumtiesību ar komerciālo zvejniecību saistītā uzņēmumā; attiecībā uz tām īpašumtiesībām uz kuģiem, kas kuģo ar noteiktu valstu karogiem, kuras iegūst rezidenti no valstīm ārpus ES, ja vien iegāde nenotiek ar Dānijā reģistrēta uzņēmuma starpniecību. FR: atrunātas attiecībā uz to valstu pilsoņu apmešanos uz dzīvi piejūras valsts īpašumā, kas nav Kopienas valstis vai Eiropas ekonomikas zonas valstis, lai nodarbotos ar zivsaimniecību/krabjveidīgo un aļģu audzēšanu. FI: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Somijas karogu, ieskaitot zvejniecības kuģus, izņemot, ja tās iegādātas ar Somijā reģistrēta uzņēmuma starpniecību. F: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesībām, iegūstot vairāk nekā 50 % no kuģiem ar Francijas karogu, ja vien attiecīgais kuģis pilnībā nepieder uzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas Francijā. DE: jūras zvejniecības licenci piešķir tikai tiem kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Vācijas karogu. Tie ir zvejniecības kuģi, kuru akciju lielākā daļa pieder Kopienas pilsoņiem vai sabiedrībām, kas dibinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kuru galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta atrodas dalībvalstī. Kuģu izmantošanu pārvalda un uzrauga personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā. Lai iegūtu zvejniecības licenci, visiem zvejas kuģiem jābūt reģistrētiem tajās piekrastes valstīs, kurās atrodas kuģu izcelsmes ostas. EE: kuģi ir tiesīgi izmantot Igaunijas karogu, ja tie atrodas Igaunijā un lielākās īpašumtiesību daļas turētāji ir Igaunijas pilsoņi kopsabiedrībā un komandītsabiedrībās, vai citas juridiskas personas, kas atrodas Igaunijā un kuru vadības valdē lielākās balsstiesību daļas turētāji ir Igaunijas pilsoņi. EL: īpašumtiesības uz kuģi ar Grieķijas karogu ir ierobežotas un nevar pārsniegt 49 % fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, kas atrodas ārpus ES. HU: nav saistību. IE: atrunātas attiecībā uz iegādēm, ko veic ārpuskopienas valstu pilsoņi, iegādājoties Īrijā reģistrētus jūras zvejniecības kuģus. IT: atrunātas attiecībā uz pirkumiem, ko veic ārvalstnieki, kuri nav Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, pērkot lielāko daļu no kuģiem ar Itālijas karogu vai kontroles daļu sabiedrībās, kam pieder kuģi un kuru centrālais birojs atrodas Itālijā; attiecībā uz to kuģu pirkšanu, kas kuģo ar Itālijas karogu, lai tos izmantotu zvejniecībā Itālijas teritoriālajos ūdeņos. LT: nav saistību. LV: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesību reģistrēšanu uz Latvijas zvejas kuģiem fiziskām personām, kas nav ne pilsoņi, ne nepilsoņi vai Latvijas juridiskas personas, izņemot, ja īpašumtiesības reģistrēt ar Latvijā reģistrēta uzņēmuma starpniecību. MT: nav saistību. |
||||||||||
|
NL: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Nīderlandes karogu, ja ieguldījumu neveic rēderejas, kas reģistrētas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, dibinātas Nīderlandes Karalistē un kuru faktiskā vadība atrodas Nīderlandē. PT: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Portugāles karogu, kas nav iegūtas ar Portugālē reģistrēta uzņēmuma starpniecību. SE: atrunātas attiecībā uz 50 procentu vai vairāk tāda kuģa iegādi, kas kuģo ar Zviedrijas karogu, izņemot, ja šāda daļa iegādāta ar Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma starpniecību; attiecībā uz 50 procentu vai vairāk akciju daļas izveidi vai iegādi sabiedrībās, kas iesaistītas komerczvejniecības darbībā Zviedrijas ūdeņos, ja vien nav piešķirta atļauja. Zviedrijas tiesību aktos attiecībā uz zvejniecību ir ietverti ierobežojumi attiecībā uz zvejniecību un ierobežojumi, saskaņā ar kuriem zvejniecības kuģi var iegādāties licenci un kļūt par Zviedrijas zvejas flotes daļu. SK: atrunātas attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Slovākijas karogu, izņemot, ja tās iegūtas ar Slovākijas Republikā reģistrēta uzņēmuma starpniecību. UK: atrunātas attiecībā uz kuģu ar Lielbritānijas karogu iegādēm, ja vien ieguldījums par vismaz 75 % nepieder britu pilsoņiem un/vai sabiedrībām, kurās vismaz 75 % pieder britu pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils visos gadījumos ir Lielbritānijā. Kuģi jāpārvalda, jāvada un jākontrolē no Lielbritānijas. |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
CZ: nav saistību EL: lai iegūtu tiesības pētīt un izmantot visus minerālus, izņemot ogļūdeņražus, cieto kurināmo, radioaktīvos minerālus un ģeotermisko potenciālu, vajadzīga Grieķijas valsts piešķirta koncesija pēc Ministru padomes apstiprinājuma. ES: atrunātas attiecībā uz tiem ieguldījumiem stratēģiskos minerālos, ko ārpuskopienas valstis. FR: uzņēmējdarbību ieguves rūpniecībā nerezidents var veikt, reģistrējot Francijas vai Eiropas meitasuzņēmumu, kura pārvaldnieks ir Francijas vai citas valsts pastāvīgais iedzīvotājs, kas savu dzīvesvietu paziņo vietējai prefektūrai. HU: uz tiesībām meklēt, pētīt un izmantot minerālu izejvielas var attiekties laika ziņā ierobežota Ungārijas valdības piešķirta koncesija. LT: nav saistību. MT: nav saistību. EC: atrunātas attiecībā uz ogļūdeņražu meklēšanu, pētīšanu un izmantošanu: saskaņā ar 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK (publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī L 164, 30.6.1994.) ikreiz, kad konstatē, ka trešās valsts režīms, kas piešķirts Kopienas fiziskajām vai juridiskajām personām, nav salīdzināms ar Kopienas režīmu, kas piešķirts attiecībā uz minētās valsts fiziskajām vai juridiskajām personām, attiecībā uz tirgus pieeju un šo darbību veikšanu Padome pēc Komisijas ieteikuma var pilnvarot dalībvalsti atteikt fiziskai vai juridiskai personai, ko faktiski kontrolē attiecīgā trešā valsts un/vai šādas valsts pilsoņi (savstarpīgums) |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
Nav |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
Cita veida ražošana |
A: uz nemilitāru ieroču un munīcijas ražošanu attiecas prasība par EEZ pilsonību. Uz militāro ieroču un munīcijas ražošanu attiecas prasība par Austrijas pilsonību. Juridiskas personas un personālsabiedrības: juridiskajai adresei vai galvenajam birojam jābūt Austrijā. Sabiedrības profesionālajam pārstāvim vai pārvaldošajiem partneriem, kas ir pilnvaroti darboties uzņēmuma vārdā, jābūt EEZ pilsoņiem. |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
AT: nav saistību. CZ: nav saistību. FR: koncesijas un pilnvarojumus hidroelektroenerģijas jomā var piešķirt tikai Francijas pilsoņiem vai Kopienas pilsoņiem, kā arī to valstu pilsoņiem, ar kurām noslēgti savstarpīguma nolīgumi hidroelektroenerģijas jomā. FI: atrunātas attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumā, kas iesaistīts darbībās ar kodolenerģiju vai kodolmateriāliem. EL: cietie kurināmie, radioaktīvie minerāli un ģeotermiskā enerģija: licenci pētīšanai nevar izsniegt ārpuskopienas valstu fiziskām vai juridiskām personām. Uz tiesībām izmantot attiecas Grieķijas valdības piešķirta koncesija pēc Ministru padomes apstiprinājuma. HU: nav saistību. LV: valsts monopols elektroenerģijas sektorā. MT: nav saistību. PT: atrunātas attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumā, kas iesaistīts dabasgāzes importēšanā, transportēšanā un piegādē. Portugāles valdība ir kompetenta definēt nosacījumus, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri vēlas veikt šīs darbības. SK: jānodrošina atbilstība Slovākijas Republikas enerģētikas politikai. Atrunātas attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumos, kas ir dabiskie monopoli. Valdība var ierobežot elektrības un gāzes importu un eksportu šādos gadījumos:
|
(1) Var tikt noteikti izņēmumi šīm prasībām, ja var pierādīt, ka nav nepieciešama pastāvīga dzīvesvieta.
(2) SI: saskaņā ar likumu par komercsabiedrībām (Law on Commercial Companies) Slovēnijas Republikā dibinātu filiāli neuzskata par juridisku personu, bet atiecībā uz to darbību tās pielīdzina meitasuzņēmumiem.
(3) CZ: attiecībā uz valūtas maiņas kontroli tiek piemērota nediskriminējoša sistēma, kuru veido:
a) ierobežojumi rezidentiem-pilsoņiem iegādāties ārvalsts valūtu personiskos nolūkos;
b) atļauja veikt ārvalsts valūtas maiņu Čehijas rezidentiem, pieņemot finanšu kredītus no ārvalstu subjektiem, veicot tiešus kapitāla ieguldījumus ārvalstīs, iegādājoties nekustamo īpašumu ārvalstīs un pērkot ārvalstu vērtspapīrus.
— |
valūtas izvešanai no valsts, |
— |
Polijas valūtas ievešanai valstī, |
— |
īpašumtiesību pārvešanai tiesībām uz monetāriem aktīviem starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu piešķiršanai un saņemšanai, ko veic iekšzemes personas kā ārvalstu valūtas darījumus, |
— |
maksājumiem ārvalstu valūtā Polijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašumtiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
— |
bankas konta atvēršanai un turēšanai ārvalstīs esošās bankā, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegādei un turēšanai, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs, |
— |
valūtas izvešanai no valsts, |
— |
Polijas valūtas ievešanai valstī, |
— |
īpašumtiesību pārvešanai tiesībām uz monetāriem aktīviem starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu piešķiršanai un saņemšanai, ko veic iekšzemes personas kā ārvalstu valūtas darījumus, |
— |
maksājumiem ārvalstu valūtā Polijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašumtiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
— |
bankas konta atvēršanai un turēšanai ārvalstīs esošās bankā, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegādei un turēšanai, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs, |
— |
uzņemoties saistības ar līdzīgu efektu ārvalstīs. |
— |
valūtas izvešanai no valsts, |
— |
Polijas valūtas ievešanai valstī, |
— |
īpašumtiesību pārvešanai tiesībām uz monetāriem aktīviem starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
— |
aizdevumu un kredītu piešķiršanai un saņemšanai, ko veic iekšzemes personas kā ārvalstu valūtas darījumus, |
— |
maksājumiem ārvalstu valūtā Polijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašumtiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
— |
bankas konta atvēršanai un turēšanai ārvalstīs esošās bankā, |
— |
ārvalstu vērtspapīru iegādei un turēšanai, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs, |
— |
uzņemoties saistības ar līdzīgu efektu ārvalstīs. |
(5) SK: ieraksti, kurus uzskaita caurspīdīguma nodrošināšanai.
IX PIELIKUMS
KOPIENAS KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ VALSTS IEPIRKUMU
(minēts Asociācijas nolīguma 137. pantā)
1. papildinājums
CENTRĀLĀ LĪMEŅA IESTĀDES
IESTĀDES, KAS VEIC VALSTS IEPIRKUMU ATBILSTOŠI ŠĪS SADAĻAS NOTEIKUMIEM
2. IEDAĻA
Valsts līgumslēdzējas iestādes
ČEHIJAS REPUBLIKA
1. |
Ministerstvo dopravy (Ministry of Transport) |
2. |
Ministerstvo informatiky (Ministry of Informatics) |
3. |
Ministerstvo financí (Ministry of Finance) |
4. |
Ministerstvo kultury (Ministry of Culture) |
5. |
Ministerstvo obrany (Ministry of Defence) (1) |
6. |
Ministerstvo pro místní rozvoj (Ministry for Regional Development) |
7. |
Ministerstvo práce a sociálních věcí (Ministry of Labour and Social Affairs) |
8. |
Ministerstvo průmyslu a obchodu (Ministry of Industry and Trade) |
9. |
Ministerstvo spravedlnosti (Ministry of Justice) |
10. |
Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy (Ministry of Education, Youth and Sports) |
11. |
Ministerstvo vnitra (Ministry of the Interior) |
12. |
Ministerstvo zahraničních věcí (Ministry of Foreign Affairs) |
13. |
Ministerstvo zdravotnictví (Ministry of Health) |
14. |
Ministerstvo zemědělství (Ministry of Agriculture) |
15. |
Ministerstvo životního prostředí (Ministry of the Environment) |
16. |
Poslanecká sněmovna PČR (Chamber of Deputies of the Parliament of the Czech Republic) |
17. |
Senát PČR (Senate of the Parliament of the Czech Republic) |
18. |
Kancelář prezidenta (Office of the President) |
19. |
Český statistický úřad (Czech Statistical Office) |
20. |
Český úřad zeměměřičský a katastrální (Czech Office for Surveying, Mapping and Cadastre) |
21. |
Úřad průmyslového vlastnictví (Industrial Property Office) |
22. |
Úřad pro ochranu osobních údajů (Office for Personal Data Protection) |
23. |
Bezpečnostní informační služba (Security Information Service) |
24. |
Národní bezpečnostní úřad (National Security Authority) |
25. |
Česká akademie věd (Academy of Sciences of the Czech Republic) |
26. |
Vězeňská služba (Prison Service) |
27. |
Český báňský úřad (Czech Mining Authority) |
28. |
Úřad pro ochranu hospodářské soutěže (Office for the Protection of Competition) |
29. |
Správa státních hmotných rezerv (Administration of the State Material Reserves) |
30. |
Státní úřad pro jadernou bezpečnost (State Office for Nuclear Safety) |
31. |
Komise pro cenné papíry (Czech Securities Commission) |
32. |
Energetický regulační úřad (Energy Regulatory Office) |
33. |
Úřad vlády České republiky (Office of the Government of the Czech Republic) |
34. |
Ústavní soud (Constitutional Court) |
35. |
Nejvyšší soud (Supreme Court) |
36. |
Nejvyšší správní soud (Supreme Administrative Court) |
37. |
Nejvyšší státní zastupitelství (Supreme Public Prosecutor's Office) |
38. |
Nejvyšší kontrolní úřad (Supreme Audit Office) |
39. |
Kancelář Veřejného ochránce práv (Office of the Public Defender of Rights) |
40. |
Grantová agentura České republiky (Grant Agency of the Czech Republic) |
41. |
Český úřad bezpečnosti práce (Czech Authority of Safety Work) |
42. |
Český telekomunikační úřad (Czech Telecommunication Office) |
IGAUNIJA
1. |
Vabariigi Presidendi Kantselei (Office of the President of the Republic of Estonia) |
2. |
Eesti Vabariigi Riigikogu (Parliament of the Republic of Estonia) |
3. |
Eesti Vabariigi Riigikohus (Supreme Court of the Republic of Estonia) |
4. |
Riigikontroll (The State Audit Office of the Republic of Estonia) |
5. |
Õiguskantsler (Legal Chancellor) |
6. |
Riigikantselei (The State Chancellery) |
7. |
Rahvusarhiiv (The National Archives of Estonia) |
8. |
Haridus- ja Teadusministeerium (Ministry of Education and Research) |
9. |
Justiitsministeerium (Ministry of Justice) |
10. |
Kaitseministeerium (Ministry of Defence) (1) |
11. |
Keskkonnaministeerium (Ministry of Environment) |
12. |
Kultuuriministeerium (Ministry of Culture) |
13. |
Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium (Ministry for Economy and Communication) |
14. |
Põllumajandusministeerium (Ministry of Agriculture) |
15. |
Rahandusministeerium (Ministry of Finance) |
16. |
Siseministeerium (Ministry of Internal Affairs) |
17. |
Sotsiaalministeerium (Ministry of Social Affairs) |
18. |
Välisministeerium (Ministry of Foreign Affairs) |
19. |
Keeleinspektsioon (The Language Inspectorate) |
20. |
Riigiprokuratuur (Prosecutor's Office) |
21. |
Teabeamet (The Information Board) |
22. |
Maa-amet (Land Board) |
23. |
Keskkonnainspektsioon (Environmental Inspectorate) |
24. |
Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus (Centre of Forest Protection and Silviculture) |
25. |
Muinsuskaitseamet (The Heritage Conservation Inspectorate) |
26. |
Patendiamet (Patent Office) |
27. |
Tehnilise Järelevalve Inspektsioon (The Technical Inspectorate) |
28. |
Energiaturu Inspektsioon (The Energy Market Inspectorate) |
29. |
Tarbijakaitseamet (The Consumer Protection Board) |
30. |
Riigihangete Amet (Public Procurement Office) |
31. |
Eesti Patendiraamatukogu (Estonian Patent Library) |
32. |
Taimetoodangu Inspektsioon (The Plant Production Inspectorate) |
33. |
Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet (Agricultural Registers and Information Board) |
34. |
Veterinaar- ja Toiduamet (The Veterinary and Food Board) |
35. |
Konkurentsiamet (The Competition Board) |
36. |
Maksu — ja Tolliamet (Tax and Customs Board) |
37. |
Statistikaamet (Statistical Office) |
38. |
Kaitsepolitseiamet (The Security Police Board) |
39. |
Proovikoda (Assay Office) |
40. |
Kodakondsus- ja Migratsiooniamet (Citizenship and Migration Board) |
41. |
Piirivalveamet (The Border Guard Administration) |
42. |
Politseiamet (The Police Board) |
43. |
Kohtuekspertiisi ja Kriminalistika Keskus (Centre of Forensic and Criminalistic Science) |
44. |
Keskkriminaalpolitsei (Central Criminal Police) |
45. |
Päästeamet (The Rescue Board) |
40. |
Andmekaitse Inspektsioon (The Data Protection Inspectorate) |
47. |
Ravimiamet (Agency of Medicines) |
48. |
Sotsiaalkindlustusamet (Social Insurance Board) |
49. |
Tööturuamet (Labour Market Board) |
50. |
Tervishoiuamet (Health Care Board) |
51. |
Tervisekaitseinspektsioon (Health Protection Inspectorate) |
52. |
Tööinspektsioon (Labour Inspectorate) |
53. |
Lennuamet (Civil Aviation Administration) |
54. |
Maanteeamet (Road Administration) |
55. |
Sideamet (Communications Board) |
56. |
Veeteede Amet (Maritime Administration) |
57. |
Raudteeamet (Estonian Railway Administration) |
KIPRA
1. |
|
2. |
Υπουργικό Συμβούλιο (Council of Ministers) |
3. |
Βουλή των Αντιπροσώπων (House of Representatives) |
4. |
Δικαστική Υπηρεσία (Judicial Service) |
5. |
Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας (Law Office of the Republic) |
6. |
Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας (Audit Office of the Republic) |
7. |
Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας (Public Service Commission) |
8. |
Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας (Educational Service Commission) |
9. |
Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως (Office of the Commissioner for Administration (Ombudsman)) |
10. |
Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού (Commission for the Protection of Competition) |
11. |
Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου (Internal Audit Service) |
12. |
Γραφείο Προγραμματισμού (Planning Bureau) |
13. |
Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας (Treasury of the Republic) |
14. |
Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα (Office of the Personal Character Data Protection Commissioner) |
15. |
Γραφείο Επιτρόπου Νομοθεσίας (Law Commissioner Office) |
16. |
Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων (Office of the Commissioner for the Public Aid) |
17. |
Υπουργείο Άμυνας (Ministry of Defence) (1) |
18. |
|
19. |
|
20. |
|
21. |
|
22. |
|
23. |
Υπουργείο Εξωτερικών (Ministry of Foreign Affairs) |
24. |
|
25. |
Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού (Ministry of Εducation and Culture) |
26. |
|
27. |
|
LATVIJA
1. |
Valsts prezidenta kanceleja (Chancellery of the State President) |
2. |
Saeimas kanceleja (Chancellery of the Parliament) |
3. |
Aizsardzības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Defence and institutions subordinate to it and under its supervision) (1) |
4. |
Ārlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Foreign Affairs and institutions subordinate to it and under its supervision) |
5. |
Ekonomikas ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Economics and institutions subordinate to it and under its supervision) |
6. |
Finanšu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Finance and institutions subordinate to it and under its supervision) |
7. |
Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of the Interior and institutions subordinate to it and under its supervision) |
8. |
Izglītības un zinātnes ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Education and Science and institutions subordinate to it and under its supervision) |
9. |
Kultūras ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Culture and institutions subordinate to it and under its supervision) |
10. |
Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Welfare and institutions subordinate to it and under its supervision) |
11. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Regional Development and local governments and institutions subordinate to it and under its supervision) |
12. |
Satiksmes ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Transport and institutions subordinate to it and under its supervision) |
13. |
Tieslietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Justice and institutions subordinate to it and under its supervision) |
14. |
Veselības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Health and institutions subordinate to it and under its supervision) |
15. |
Vides ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Environment and institutions subordinate to it and under its supervision) |
16. |
Zemkopības ministrija un tās pārraudzībā esošās iestādes (Ministry of Agriculture and institutions under its supervision) |
17. |
Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un tā pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Minister for Special Assignments for Children and Family Affairs and institutions subordinate to it and under its supervision) |
18. |
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un tā pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (Minister for Special Assignments for Integration Affairs and institutions subordinate to it and under its supervision) |
19. |
Augstākās izglītības padome (Council of Higher Education) |
20. |
Eiropas lietu birojs (European Affairs Bureau) |
21. |
Valsts kanceleja un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (State Chancellery and institutions subordinate to it and under its supervision) |
22. |
Centrālā vēlēšanu komisija (Central Election Commission) |
23. |
Finansu un kapitāla tirgus komisija (Financial and Capital Market Commission) |
24. |
Latvijas Banka (Bank of Latvia) |
25. |
Nacionālie bruņotie spēki (National Armed Forces) |
26. |
Nacionālā radio un televīzijas padome (National Broadcasting Council) |
27. |
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Public Utilities Commission) |
28. |
Satversmes aizsardzības birojs (Constitution Defence Bureau) |
29. |
Valsts cilvēktiesību birojs (State Human Rights Bureau) |
30. |
Valsts kontrole (State Audit Office) |
31. |
Satversmes tiesa (Constitutional Court) |
32. |
Augstākā tiesa (Supreme Court) |
33. |
Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes (Prosecutor's Office and institutions under its supervision) |
LIETUVA
1. |
Prezidento kanceliarija (Chancellery of the Office of the President) |
2. |
Seimo kanceliarija (Chancellery of the Seimas (Parliament)) |
3. |
Konstitucinis Teismas (The Constitutional Court) |
4. |
Vyriausybės kanceliarija (Chancellery of the Government) |
5. |
Aplinkos ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Environment and institutions under the Ministry) |
6. |
Finansų ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Finance and institutions under the Ministry) |
7. |
Krašto apsaugos ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of National Defence and institutions under the Ministry) (1) |
8. |
Kultūros ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Culture and institutions under the Ministry) |
9. |
Socialinės apsaugos ir darbo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Social Security and Labour and institutions under the Ministry) |
10. |
Susisiekimo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Transport and Communications and institutions under the Ministry) |
11. |
Sveikatos apsaugos ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Health and institutions under the Ministry) |
12. |
Švietimo ir mokslo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Education and Science and institutions under the Ministry) |
13. |
Teisingumo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Justice and institutions under the Ministry) |
14. |
Ūkio ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Economy and institutions under the Ministry) |
15. |
Užsienio reikalų ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Foreign Affairs and institutions under the Ministry) |
16. |
Vidaus reikalų ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Internal Affairs and institutions under the Ministry) |
17. |
Žemės ūkio ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ministry of Agriculture and institutions under the Ministry) |
18. |
Nacionalinė teismų administracija (National Courts Administration) |
19. |
Lietuvos kariuomenė ir jos padaliniai (Lithuanian Armed Forces and structure thereof) (1) |
20. |
Generalinė prokuratūra (The General Public Prosecutor's Office) |
21. |
Valstybės kontrolė (State Control) |
22. |
Lietuvos bankas (Bank of Lithuania) |
23. |
Specialiųjų tyrimų tarnyba (Special Investigation Service) |
24. |
Konkurencijos taryba (Competition Council) |
25. |
Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras (Genocide and Resistance Research Centre of Lithuania) |
26. |
Nacionalinė sveikatos taryba (National Health Council) |
27. |
Moterų ir vyrų lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba (Office of the Equal Opportunities Ombudsman) |
28. |
Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga (Children's Rights Ombudsmen Institution) |
29. |
Seimo kontrolierių įstaiga (Ombudsman Office of the Seimas) |
30. |
Valstybinė lietuvių kalbos komisija (State Commission of the Lithuanian Language) |
31. |
Valstybinė paminklosaugos komisija (State Commission for Cultural Heritage Protection) |
32. |
Vertybinių popierių komisija (Lithuanian Security Commission) |
33. |
Vyriausioji rinkimų komisija (Central Electoral Committee) |
34. |
Vyriausioji tarnybinės etikos komisija (Chief Commission of Official Ethics) |
35. |
Etninės kultūros globos taryba (Council for the Protection of Ethnic Culture) |
36. |
Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba (Office of the Inspector of Journalists' Ethics) |
37. |
Valstybės saugumo departamentas (State Security Department) |
38. |
Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija (National Control Commission for Prices and Energy) |
39. |
Vyriausioji administracinių ginčų komisija (Chief Administrative Disputes Commission) |
40. |
Mokestinių ginčų komisija (Commission on Tax Disputes) |
41. |
Valstybinė lošimų priežiūros komisija (State Gambling Supervisory Commission) |
42. |
Lietuvos archyvų departamentas (Lithuanian Archives Department) |
43. |
Europos teisės departamentas (European Law Department) |
44. |
Lietuvos mokslo taryba (The Lithuanian Council of Science) |
45. |
Ginklų fondas (Weaponry Fund) |
46. |
Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas (Lithuanian State Science and Studies Foundation) |
47. |
Informacinės visuomenės plėtros komitetas (Information Society Development Committee) |
48. |
Kūno kultūros ir sporto departamentas (Lithuanian State Department of Physical Culture and Sport) |
49. |
Ryšių reguliavimo tarnyba (Lithuanian Telecommunications Regulator) |
50. |
Statistikos departamentas (Department of Statistics) |
51. |
Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas (Department of National Minorities and Lithuanians Living Abroad) |
52. |
Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija (State Nuclear Safety Inspectorate) |
53. |
Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija (State Data Protection Inspectorate) |
54. |
Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba (State Food and Veterinary Service) |
55. |
Valstybinė ligonių kasa (State Patients' Fund) |
56. |
Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba (State Tobacco and Alcohol Control Service) |
57. |
Viešųjų pirkimų tarnyba (Public Procurement Office) |
58. |
Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (The Supreme Court of Lithuania) |
59. |
Lietuvos apeliacinis teismas (The Court of Appeal of Lithuania) |
60. |
Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (The Supreme Administrative Court of Lithuania) |
61. |
Apygardų teismai (County Courts of Lithuania) |
62. |
Apygardų administraciniai teismai (County Administrative Courts of Lithuania) |
63. |
Apylinkių teismai (District Courts of Lithuania). |
UNGĀRIJA
1. |
Belügyminisztérium (Ministry of the Interior) |
2. |
Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium (Ministry of Health, Social and Family Affairs) |
3. |
Foglalkoztatáspolitikai és Munkaügyi Minisztérium (Ministry of Employment Policy and Labour Affairs) |
4. |
Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium (Ministry of Agriculture and Rural Development) |
5. |
Gazdasági és Közlekedési Minisztérium (Ministry of Economy and Transport) |
6. |
Gyermek-, Ifjúsági és Sportminisztérium (Ministry of Children, Youth and Sports) |
7. |
Honvédelmi Minisztérium (Ministry of Defence) (1) |
8. |
Igazságügyi Minisztérium (Ministry of Justice) |
9. |
Informatikai és Hírközlési Minisztérium (Ministry of Informatics and Communications) |
10. |
Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium (Ministry of Environment and Water Management) |
11. |
Külügyminisztérium (Ministry of Foreign Affairs) |
12. |
Miniszterelnöki Hivatal (Prime Minister's Office) |
13. |
Nemzeti Kulturális Örökség Minisztériuma (Ministry of Cultural Heritage) |
14. |
Oktatási Minisztérium (Ministry of Education) |
15. |
Pénzügyminisztérium (Ministry of Finance) |
16. |
Központi Szolgáltatási Főigazgatóság (Central Services Directorate) |
MALTA
1. |
Uffiċċju tal-President (Office of the President) |
2. |
Uffiċċju ta' l-Iskrivan tal-Kamra tad-Deputati (Office of the Clerk to the House of Representatives) |
3. |
Uffiċċju tal-Prim Ministru (Office of the Prime Minister) (2) |
4. |
Ministeru għall-Politika Soċjali (Ministry for Social Policy) |
5. |
Ministeru ta' l-Edukazzjoni (Ministry of Education) |
6. |
Ministeru tal-Finanzi u l-Affarijiet Ekonomiċi (Ministry of Finance and Economic Affairs) |
7. |
Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Ministry for Resources and Infrastructure) |
8. |
Ministeru tat-Turiżmu (Ministry for Tourism) |
9. |
Ministeru għat-Trasport u Komunikazzjoni (Ministry for Transport and Communications) |
10. |
Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Ministry for Justice and Home Affairs) |
11. |
Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Ministry for Rural Affairs and the Environment) |
12. |
Ministeru għal Għawdex (Ministry for Gozo) |
13. |
Ministeru tas-Saħħa (Ministry of Health) |
14. |
Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin (Ministry of Foreign Affairs) |
15. |
Ministeru għat-Teknoloġija ta' l-Informazzjoni u Investiment (Ministry for Information Technology and Investment) |
16. |
Ministeru għaż-Żgħażagħ u l-Kultura (Ministry for Youth and the Arts) |
POLIJA
1. |
Kancelaria Prezydenta RP (Chancellery of the President of the Republic of Poland) |
2. |
Kancelaria Sejmu RP (Chancellery of the Sejm) |
3. |
Kancelaria Senatu RP (Chancellery of the Senate) |
4. |
Sąd Najwyższy (Supreme Court) |
5. |
Naczelny Sąd Administracyjny (Supreme Administrative Court) |
6. |
Trybunał Konstytucyjny (Constitutional Court) |
7. |
Najwyższa Izba Kontroli (Supreme Chamber of Control) |
8. |
Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich (Office of the Ombudsman) |
9. |
Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji (National Broadcasting Council) |
10. |
Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych (Inspector General for the Protection of Personal Data) |
11. |
Państwowa Komisja Wyborcza (State Election Commission) |
12. |
Krajowe Biuro Wyborcze (National Election Office) |
13. |
Państwowa Inspekcja Pracy (National Labour Inspectorate) |
14. |
Biuro Rzecznika Praw Dziecka (Office of the Children's Rigths Ombudsman) |
15. |
Kancelaria Prezesa Rady Ministrów (Prime Minister's Chancellery) |
16. |
Ministerstwo Finansów (Ministry of Finance) |
17. |
Ministerstwo Gospodarki Pracy i Polityki Społecznej (Ministry of Economy, Labour and Social Policy) |
18. |
Ministerstwo Kultury (Ministry of Culture) |
19. |
Ministerstwo Nauki i Informatyzacji (Ministry of Science and Informatisation) |
20. |
Ministerstwo Obrony Narodowej (Ministry of National Defence) (1) |
21. |
Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi (Ministry of Agriculture and Rural Development) |
22. |
Ministerstwo Skarbu Państwa (Ministry of the State Treasury) |
23. |
Ministerstwo Sprawiedliwości (Ministry of Justice) |
24. |
Ministerstwo Infrastruktury (Ministry of Infrastructure) |
25. |
Ministerstwo Środowiska (Ministry of Environment) |
26. |
Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji (Ministry of Internal Affairs and Administration) |
27. |
Ministerstwo Spraw Zagranicznych (Ministry of Foreign Affairs) |
28. |
Ministerstwo Zdrowia (Ministry of Health) |
29. |
Ministerstwo Edukacji Narodowej i Sportu (Ministry of National Education and Sport) |
30. |
Urząd Komitetu Integracji Europejskiej (Office of the Committee for European Integration) |
31. |
Rządowe Centrum Studiów Strategicznych (Government Centre for Strategic Studies) |
32. |
Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Agency for Restructuring and Modernisation of Agriculture) |
33. |
Agencja Rynku Rolnego (Agriculture Market Agency) |
34. |
Agencja Własności Rolnej Skarbu Państwa (State Treasury Agricultural Property Agency) |
35. |
Narodowy Fundusz Zdrowia (National Health Fund) |
36. |
Polska Akademia Nauk (Polish Academy of Science) |
37. |
Polskie Centrum Akredytacji (Polish Acreditation Centre) |
38. |
Polski Komitet Normalizacyjny (Polish Committee for Standardisation) |
39. |
Rządowe Centrum Legislacji (Government Legislation Centre) |
40. |
Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Social Insurance Office) |
41. |
Komisja Nadzoru Ubezpieczeń i Funduszy Emerytalnych (Insurance and Pension Funds Supervisiory Commission) |
42. |
Komisja Papierów Wartościowych i Giełd (Polish Securities and Exchange Commission) |
43. |
Główny Urząd Miar (Main Office of Measures) |
44. |
Urząd Patentowy Rzeczpospolitej Polskiej (Patent Office of the Republic of Poland) |
45. |
Urząd Regulacji Energetyki (The Energy Regulatory Authority of Poland) |
46. |
Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych (Office for Military Veterans and Victims of Repression) |
47. |
Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad (The General Directorate of National Roads and Motorways) |
48. |
Urząd Transportu Kolejowego (Office for Railroad Transport) |
49. |
Urząd Głównego Inspektora Transportu Drogowego (Office of the Main Inspector of Road Transport) |
50. |
Główny Urząd Geodezji i Kartografii (The Main Office of Geodesy and Cartography) |
51. |
Główny Urząd Nadzoru Budowlanego (The Main Office for Construction Supervision) |
52. |
Urząd Lotnictwa Cywilnego (The Main Office for Civil Aviation) |
53. |
Urząd Regulacji Telekomunikacji i Poczty (Office for Telecommunication Regulation and Post) |
54. |
Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych (The Main Directorate for National Archives) |
55. |
Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Farmers Social Security Fund) |
56. |
Główny Inspektorat Inspekcji Ochrony Roślin i Nasiennictwa (The Main Inspectorate for the Inspection of Plant and Seeds Protection) |
57. |
Główny Inspektorat Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych (The Main Inspectorate of Commercial Quality of Agri-Food Products) |
58. |
Główny Inspektorat Weterynarii (The Main Veterinary Inspectorate) |
59. |
Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej (The Chief Command of the National Fire-guard) |
60. |
Komenda Główna Policji (The Chief Police Command) |
61. |
Komenda Główna Straży Granicznej (The Chief Boarder Guards Command) |
62. |
Urząd do Spraw Repatriacji i Cudzoziemców (Office for Repatriation and Foreigners) |
63. |
Urząd Zamówień Publicznych (Public Procurement Office) |
64. |
Wyższy Urząd Górniczy (Main Mining Office) |
65. |
Główny Inspektorat Ochrony Środowiska (The Main Inspectorate for Environment Protection) |
66. |
Państwowa Agencja Atomistyki (State Atomic Agency) |
67. |
Główny Inspektorat Farmaceutyczny (Main Pharmaceutical Inspectorate) |
68. |
Główny Inspektorat Sanitarny (Main Sanitary Inspectorate) |
69. |
Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego (Internal Security Agency) |
70. |
Agencja Wywiadu (Foreign Intelligence Agency) |
71. |
Główny Urząd Statystyczny (Main Statistical Office) |
72. |
Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów (Office for Competition and Consumer Protection) |
73. |
Urząd Służby Cywilnej (Civil Service Office) |
74. |
Instytut Pamięci Narodowej — Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu (National Remembrance Institute — Commission for the Prosecution of Crimes Against the Polish Nation) |
75. |
Państwowa Agencja Inwestycji Zagranicznych (State Foreign Investment Agency) |
76. |
Polska Konfederacja Sportu (Polish Confederation of Sport) |
77. |
Narodowy Bank Polski (National Bank of Poland) |
78. |
Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej (The National Fund for Environmental Protection and Water Management) |
79. |
Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych (State Fund for the Rehabilitation of the Disabled |
80. |
Polskie Centrum Badań i Certyfikacji (Polish Centre for Testing and Certification) |
81. |
Agencja Mienia Wojskowego (Agency for Military Property) (1) |
SLOVĒNIJA
1. |
Predsednik Republike Slovenije (President of the Republic of Slovenia) |
2. |
Državni zbor (The National Assembly) |
3. |
Državni svet (The National Council) |
4. |
Varuh človekovih pravic (The Ombudsman) |
5. |
Ustavno sodišče (The Constitutional Court) |
6. |
Računsko sodišče (The Court of Audits) |
7. |
Državna revizijska komisja (The National Review Commission) |
8. |
Slovenska akademija znanosti in umetnosti (The Slovenian Academy of Science and Art) |
9. |
Vladne službe (The Government Services) |
10. |
Ministrstvo za finance (Ministry of Finance) |
11. |
Ministrstvo za notranje zadeve (Ministry of Internal Affairs) |
12. |
Ministrstvo za zunanje zadeve (Ministry of Foreign Affairs) |
13. |
Ministrstvo za obrambo (Ministry of Defence) (1) |
14. |
Ministrstvo za pravosodje (Ministry of Justice) |
15. |
Ministrstvo za gospodarstvo (Ministry of the Economy) |
16. |
Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano (Ministry of Agriculture, Forestry and Food) |
17. |
Ministrstvo za promet (Ministry of Transport) |
18. |
Ministrstvo za okolje, prostor in energijo (Ministry of Environment, Spatial Planning and Energy) |
19. |
Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Ministry of Labour, Family and Social Affairs) |
20. |
Ministrstvo za zdravje (Ministry of Health) |
21. |
Ministrstvo za informacijsko družbo (Ministry of Information Society) |
22. |
Ministrstvo za šolstvo, znanost in šport (Ministry of Education, Science and Sport) |
23. |
Ministrstvo za kulturo (Ministry of Culture) |
24. |
Vrhovno sodišče Republike Slovenije (The Supreme Court of the Republic of Slovenia) |
25. |
Višja sodišča (Higher Courts) |
26. |
Okrožna sodišča (District Courts) |
27. |
Okrajna sodišča (County Courts) |
28. |
Vrhovno tožilstvo Republike Slovenije (The Supreme Prosecutor of the Republic of Slovenia) |
29. |
Okrožna državna tožilstva (Districts' State Prosecutors) |
30. |
Družbeni pravobranilec Republike Slovenije (Social Attorney of the Republic of Slovenia) |
31. |
Državno pravobranilstvo Republike Slovenije (National Attorney of the Republic of Slovenia) |
32. |
Upravno sodišče Republike Slovenije (Administrative Court of the Republic of Slovenia) |
33. |
Senat za prekrške Republike Slovenije (Senat of Minor Offenses of the Republic of Slovenia) |
34. |
Višje delovno in socialno sodišče v Ljubljani (Higher Labour and Social Court) |
35. |
Delovna sodišča (Labour Courts) |
36. |
Sodniki za prekrške (Judges of Minor Offenses) |
37. |
Upravne enote (Local Administration Units) |
SLOVĀKIJA
1. |
Kancelária Prezidenta Slovenskej republiky (The Office of the President of the Slovak Republic) |
2. |
Národná rada Slovenskej republiky (National Council of the Slovak Republic) |
3. |
Úrad vlády Slovenskej republiky (The Office of the Government of the Slovak Republic) |
4. |
Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky (Ministry of Foreign Affairs) |
5. |
Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky (Ministry of Economy of the Slovak Republic) |
6. |
Ministerstvo obrany Slovenskej republiky (Ministry of Defence of the Slovak Republic) (1) |
7. |
Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky (Ministry of the Interior of the Slovak Republic) |
8. |
Ministerstvo financií Slovenskej republiky (Ministry of Finance of the Slovak Republic) |
9. |
Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky (Ministry of Culture of the Slovak Republic) |
10. |
Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky (Ministry of Health of the Slovak Republic) |
11. |
Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky (Ministry of Labour, Social Affairs and Family of the Slovak Republic) |
12. |
Ministerstvo školstva Slovenskej republiky (Ministry of Education of the Slovak Republic) |
13. |
Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky (Ministry of Justice of the Slovak Republic) |
14. |
Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky (Ministry of Environment of the Slovak Republic) |
15. |
Ministerstvo pôdohospodárstva Slovenskej republiky (Ministry of Agriculture of the Slovak Republic) |
16. |
Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií Slovenskej republiky (Ministry of Transport, Posts and Telecommunication of the Slovak Republic) |
17. |
Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky (Ministry of Construction and Regional Development of the Slovak Republic) |
18. |
Ústavný súd Slovenskej republiky (Constitutional Court of the Slovak Republic) |
19 |
Najvyšší súd Slovenskej republiky (Supreme Court of the Slovak Republic) |
20. |
Generálna prokuratúra Slovenskej republiky (Public Prosecution of the Slovak Republic) |
21. |
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky (Supreme Audit Office of the Slovak Republic) |
22. |
Protimonopolný úrad Slovenskej republiky (Antimonopoly Office of the Slovak Republic) |
23. |
Úrad pre verejné obstarávanie (Office for Public Procurement) |
24. |
Štatistický úrad Slovenskej republiky (Statistical Office of the Slovak Republic) |
25. |
Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky (Office of the Land Register of the Slovak Republic) |
26. |
Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky (Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic) |
27. |
Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky (Telecommunications Office of the Slovak Republic) |
28. |
Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky (Industrial Property Office of the Slovak Republic) |
29. |
Úrad pre finančný trh (Office for the Finance Market) |
30. |
Národný bezpečnostný úrad (National Security Office) |
31. |
Poštový úrad (Post Office) |
32. |
Úrad na ochranu osobných údajov (Office for Personal Data Protection) |
33. |
Kancelária verejného ochrancu práv (Ombudsman's Office) |
2. papildinājums
VALSTU CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀŽU PAKĻAUTĪBĀ ESOŠĀS IESTĀDES UN SUBJEKTI, KURU DARBĪBU REGLAMENTĒ PUBLISKĀS TIESĪBAS
IESTĀDES, KAS VEIC VALSTS IEPIRKUMU SASKAŅĀ AR ŠĪS SADAĻAS NOTEIKUMIEM
PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTU UN PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTU KATEGORIJU SARAKSTS
XVI. ČEHIJAS REPUBLIKA:
— |
Fond národního majetku (National Property Fund) |
— |
Pozemkový fond (Land Fund) |
— |
and other state funds |
— |
Česká národní banka (Czech National Bank) |
— |
Česká televize (Czech Television) |
— |
Český rozhlas (Czech Radio) |
— |
Rada pro rozhlasové a televizní vysílání (The Council for Radio and Television Broadcasting) |
— |
Česká konsolidační agentura (Czech Consolidation Agency) |
— |
Veselības apdrošināšanas aģentūras, |
— |
Universitātes, |
— |
un citas juridiskas personas, kas izveidotas saskaņā ar īpašu likumu un kas savu darbību veikšanai atbilstoši budžeta regulām izmanto valsts budžeta līdzekļus, valsts līdzekļus, starptautisko iestāžu ieguldījumus, apgabalu valsts iestāžu budžeta līdzekļus vai pašpārvaldes teritoriālo struktūrvienību budžeta līdzekļus. |
XVII. IGAUNIJA:
Subjekti:
— |
Eesti Kunstiakadeemia (Estonian Academy of Arts) |
— |
Eesti Liikluskindlustuse Fond (Estonian Traffic Insurance Foundation) |
— |
Eesti Muusikaakadeemia (Estonian Academy of Music) |
— |
Eesti Põllumajandusülikool (Estonian Agricultural University) |
— |
Eesti Raadio (Estonian Radio) |
— |
Eesti Teaduste Akadeemia (Estonian Academy of Sciences) |
— |
Eesti Televisioon (Estonian Television) |
— |
Hoiuste Tagamise Fond (Deposit Guarantee Fund) |
— |
Hüvitusfond (Compensation Fund) |
— |
Kaitseliidu Peastaap (The Defence League Headquarters) |
— |
Keemilise ja Bioloogilise Füüsika Instituut (National Institute of Chemical Physics and Biophysics) |
— |
Keskhaigekassa (Central Health Insurance Fund) |
— |
Kultuurkapital (Cultural Endowment of Estonia) |
— |
Notarite Koda (The Chamber of Notaries) |
— |
Rahvusooper Estonia (Estonian National Opera) |
— |
Rahvusraamatukogu (National Library of Estonia) |
— |
Tallinna Pedagoogikaülikool (Tallinn Pedagogical University) |
— |
Tallinna Tehnikaülikool (Tallinn Technical University) |
— |
Tartu Ülikool (University of Tartu) |
Kategorijas:
— |
citas juridiskas personas, kas ir publisku tiesību subjekti un kam piešķirtos būvdarbu valsts līgumus kontrolē valsts. |
XVIII. KIPRA:
— |
Αρχή Ανάπτυξης Ανθρώπινου Δυναμικού Κύπρου (Human Resource Development Authority) |
— |
Αρχή Κρατικών Εκθέσεων (Cyprus State Fair Authority) |
— |
Επιτροπή Σιτηρών Κύπρου (Cyprus Grain Commission) |
— |
Επιστημονικό Τεχνικό Επιμελητήριο Κύπρου (Scientific and Technical Chamber of Cyprus) |
— |
Θεατρικός Οργανισμός Κύπρου (National Theatre of Cyprus) |
— |
Κυπριακός Οργανισμός Αθλητισμού (Cyprus Sports Organisation) |
— |
Κυπριακός Οργανισμός Τουρισμού (Cyprus Tourism Organisation) |
— |
Κυπριακός Οργανισμός Αναπτύξεως Γης (Cyprus Land Development Corporation) |
— |
Οργανισμός Γεωργικής Ασφαλίσεως (Agricultural Insurance Organisation) |
— |
Οργανισμός Κυπριακής Γαλακτοκομικής Βιομηχανίας (Cyprus Milk Industry Organisation) |
— |
Οργανισμός Νεολαίας Κύπρου (Youth Board of Cyprus) |
— |
Οργανισμός Χρηματοδοτήσεως Στέγης (Housing Finance Corporation) |
— |
Συμβούλια Αποχετεύσεων (Sewerage Boards) |
— |
Συμβούλια Σφαγείων (Slaughterhouse Boards) |
— |
Σχολικές Εφορίες (School Boards) |
— |
Χρηματιστήριο Αξιών Κύπρου (Cyprus Stock Exchange) |
— |
Επιτροπή Κεφαλαιαγοράς Κύπρου (Cyprus Securities and Exchange Commission) |
— |
Πανεπιστήμιο Κύπρου (University of Cyprus) |
— |
Κεντρικός Φορέας Ισότιμης Κατανομής Βαρών (Central Agency for Equal Distribution of Burdens) |
— |
Αρχή Ραδιοτηλεόρασης Κύπρου — Cyprus Radio-Television Authority |
XIX. LATVIJA:
Kategorijas:
— |
Bezpeļņas organizācijas, kuras nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta (Non-profit-making organisations established by the State or a local government and which the State budget or a local government budget finances) |
— |
Specializētie bērnu sociālās aprūpes centri (Specialised social care centres for children) |
— |
Specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti (Specialised State social care homes for old people) |
— |
Specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri (Specialised State social care and rehabilitation centres) |
— |
Valsts bibliotēkas (State libraries) |
— |
Valsts muzeji (State museums) |
— |
Valsts teātri (State theatres) |
— |
Valsts un pašvaldību aģentūras (State and local government agencies) |
— |
Valsts un pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā (State and local government pre-school education institutions registered in the Register of Education Institutions at the Ministry of Education and Science) |
— |
Valsts un pašvaldību interešu izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā (State and local government institutions of hobby/interest education registered in the Register of Education Institutions at the Ministry of Education and Science) |
— |
Valsts un pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā (State and local government vocational education institutions registered in the Register of Education Institutions at the Ministry of Education and Science) |
— |
Valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā (State and local government general education institutions registered in the Register of Education Institutions at the Ministry of Education and Science) |
— |
Valsts un pašvaldību pamata un vidējās profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā (State and local government basic and secondary vocational education institutions and colleges (first level higher professional education institutions) registered in the Register of Education Institutions at the Ministry of Education and Science) |
— |
Valsts un pašvaldību augstākās izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā (State and local government higher education institutions registered in the Register of Education Institutions at the Ministry of Education and Science) |
— |
Valsts zinātniskās institūcijas (State scientific reasearch entities) |
— |
Valsts veselības aprūpes iestādes (State health care establishments) |
— |
Citi publisko tiesību subjekti, kuru darbība nav saistīta ar komercdarbību (Other bodies governed by public law not having a commercial character) |
XX. LIETUVA:
Uz visiem subjektiem, kuru darbība nav rūpnieciska darbība vai komercdarbība un uz kuru valsts pasūtījumu attiecas uzraudzība, ko veic Valsts pasūtījumu piešķiršanas birojs, kas ir Lietuvas Republikas valdības pakļautībā.
XXI. UNGĀRIJA:
Subjekti
— |
a megyei, illetőleg a regionális fejlesztési tanács (county and regional development council), az elkülönített állami pénzalap kezelője (managing bodies of the separate state fund), a társadalombiztosítás igazgatási szerve (social security administration body) |
— |
a köztestület (public-law corporation) és a köztestületi költségvetési szerv (budgetary organ of a public-law corporation), valamint a közalapítvány (public foundation) |
— |
a Magyar Távirati Iroda Részvénytársaság (Hungarian News Agency Plc.), a közszolgálati műsorszolgáltatók (public service broadcasters), valamint azok a köz-műsorszolgáltatók, amelyek működését többségében közpénzből finanszírozzák (public broadcasters financed mainly from the public budget) |
— |
az Állami Privatizációs és Vagyonkezelő Részvénytársaság (Hungarian Privatization and State Holding Company) |
— |
a Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság (Hungarian Development Bank Plc.), az a gazdálkodó szervezet, melyben a Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság ellenőrző részesedéssel rendelkezik (business organisations on which the Hungarian Development Bank Plc. exercises a dominant influence). |
Kategorijas:
— |
egyes központi és önkormányzati költségvetési szervek (certain budgetary organs) |
— |
alapítvány (foundation), társadalmi szervezet (civil society organisations), közhasznú társaság (public benefit company), biztosító egyesület (insurance association), víziközmű-társulat (public utility water works association) |
— |
business organisations established for the purpose of meeting needs in the general interest and controlled by public entities or financed mainly from the public budget. |
XXII. MALTA:
1. |
Kunsill Malti għall-Iżvilupp Ekonomiku u Soċjali (Malta Council for Economic and Social Development) |
2. |
Awtorità tax-Xandir (Broadcasting Authority) |
3. |
MITTS Ltd. (Malta Information Technology and Training Services Ltd.) |
4. |
Awtorità għas-Saħħa u s-Sigurta' fuq il-Post tax-Xogħol (Occupational Health and Safety Authority) |
5. |
Awtorità tad-Djar (Housing Authority) |
6. |
Korporazzjoni għax-Xogħol u t-Taħrig (Employment and Training Corporation) |
7. |
Fondazzjoni għas-Servizzi għall-Ħarsien Soċjali (Foundation for Social Welfare Services) |
8. |
Sedqa |
9. |
Appoġġ |
10. |
Kummissjoni Nazzjonali Persuni b'Diżabilita` (National Commission for Persons with Disability) |
11. |
Bord tal-Koperattivi (Cooperatives Board) |
12. |
Fondazzjoni għaċ-Ċentru tal-Kreativita` (Foundation for the Centre of Creativity) |
13. |
Orkestra Nazzjonali (National Orchestra) |
14. |
Kunsill Malti għax-Xjenza u Teknoloġija (Malta Council for Science and Technology) |
15. |
Teatru Manoel (Manoel Theatre) |
16. |
Dar il-Mediterran għall-Konferenzi (Mediterranean Conference Centre) |
17. |
Bank Ċentrali ta' Malta (Central Bank of Malta) |
18. |
Awtorità għas-Servizzi Finanzjarji ta' Malta (Malta Financial Services Authority) |
19. |
Borża ta' Malta (Malta Stock Exchange) |
20. |
Awtorità dwar il-Lotteriji u l-Logħob (Lotteries and Gaming Authority) |
21. |
Awtorità ta' Malta dwar ir-Riżorsi (Malta Resources Authority) |
22. |
Kunsill Konsultattiv dwar l-Industrija tal-Bini (Building Industry Consultative Council) |
23. |
Istitut għall-Istudju tat-Turiżmu (Institute of Tourism Studies) |
24. |
Awtorità tat-Turiżmu ta' Malta (Malta Tourism Authority) |
25. |
Awtorità ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni (Malta Communications Authority) |
26. |
Korporazzjoni Maltija għall-Iżvilupp (Malta Development Corporation) |
27. |
Istitut għall-Promozzjoni ta' l-Intrapriżi Żgħar (IPSE Ltd) |
28. |
Awtorità ta' Malta dwar l-Istandards (Malta Standards Authority) |
29. |
Awtorità ta' Malta ta' l-Istatistika (Malta Statistics Authority) |
30. |
Laboratorju Nazzjonali ta' Malta (Malta National Laboratory) |
31. |
Metco Ltd |
32. |
MGI/Mimcol |
33. |
Maltapost plc |
34. |
Gozo Channel Co Ltd |
35. |
Awtorità ta' Malta dwar l-Ambjent u l-Ippjanar (Malta Environment and Planning Authority) |
36. |
Fondazzjoni għas-Servizzi Mediċi (Foundation for Medical Services) |
37. |
Sptar Zammit Clapp (Zammit Clapp Hospital) |
38. |
Ċentru Malti għall-Arbitraġġ (Malta Arbitration Centre) |
39. |
Kunsilli Lokali (Local Councils) |
XXIII. POLIJA:
1. |
Uniwersytety i szkoły wyższe, wyższe szkoły pedagogiczne, ekonomiczne, rolnicze, artystyczne, teologiczne itp. (Universities and academic schools, pedagogical, economics, agricultural, artistic, theological academic schools, etc.)
|
2. |
Państwowe i samorządowe instytucje kultury (national and self- governing cultural institutions) |
3. |
Parki narodowe (national parks) |
4. |
Agencje państwowe działające w formie spółek (national agencies acting in the form of companies) |
5. |
Państwowe Gospodarstwo Leśne “Lasy Państwowe” (“State Forests” National Forest Holding) |
6. |
Podstawowe, gimnazjalne i ponadgimnazjalne szkoły publiczne (public primary and secondary schools) |
7. |
Publiczni nadawcy radiowi i telewizyjni (public radio and TV broadcasters)
|
8. |
Publiczne muzea, teatry, biblioteki i inne publiczne placówki kultury itp.: (public museums, theatres, libraries, other public cultural institutions, etc.)
|
9. |
Publiczne placówki naukowe, jednostki badawczo- rozwojowe oraz inne placówki badawcze (Public research institutions, research and development institutions and other research institutions) |
XXIV. SLOVĒNIJA:
— |
občine (local communities) |
— |
javni zavodi s področja vzgoje, izobraževanja ter športa (public institutes in the area of child care, education and sport) |
— |
javni zavodi s področja zdravstva (public institutes in the area of health care) |
— |
javni zavodi s področja socialnega varstva (public institutes in the area of security) |
— |
javni zavodi s področja kulture (public institutes in the area of culture) |
— |
javni zavodi s področja raziskovalne dejavnosti (public institutes in the area of science and research) |
— |
javni zavodi s področja kmetijstva in gozdarstva (public institutes in the area of agriculture and forestry) |
— |
javni zavodi s področja okolja in prostora (public institutes in the area of environment and spatial planning) |
— |
javni zavodi s področja gospodarskih dejavnosti (public institutes in the area of economic activities) |
— |
javni zavodi s področja malega gospodarstva in turizma (public institutes in the area of small enterprises and tourism) |
— |
javni zavodi s področja javnega reda in varnosti (public institutes in the area of public order and security) |
— |
agencije (agencies) |
— |
skladi socialnega zavarovanja (social security funds) |
— |
javni skladi na ravni države in na ravni občin (public funds at the level of the central government and local communities) |
— |
Družba za avtoceste v RS (Motorway Company in the Republic of Slovenia) |
— |
Pošta Slovenije (The Post Office of Slovenia) |
XXV. SLOVĀKIJA:
Valsts pasūtījuma piešķīrējs 3. panta 1. punktā Likumā Nr. 263/1999 Z. z. par valsts iepirkumu, kas grozīts, definēts kā:
1. |
organizācija, ko finansē no valsts budžeta (piem., ministrijas, citas valsts administrācijas iestādes) vai līdzfinansē no valsts budžeta (piem., universitātes, koledžas) un no īpašiem mērķiem paredzētiem valsts fondiem; |
2. |
pašpārvaldes reģions, pašvaldība, pašpārvaldes reģiona organizācija vai pašvaldība, ko finansēta vai līdzfinansē no iepriekšminētajiem budžetiem un fondiem; |
3. |
veselības apdrošināšanas aģentūra |
4. |
saskaņā ar likumu par valsts iestādēm izveidota juridiska persona (e.g. Slovenská televízia, Slovenský rozhlas, Sociálna poisťovňa) |
5. |
Slovākijas Republikas Valsts Īpašuma fonds; |
6. |
Slovākijas Zemes fonds; |
7. |
juridisku personu asociācija, ko izveidojušas 1.-3. punktā minētās valsts iepirkuma piešķiršanas iestādes. |
3. papildinājums
IESTĀDES, KAS DARBOJAS KOMUNĀLO PAKALPOJUMU JOMĀ
IESTĀDES, KAS VEIC VALSTS IEPIRKUMU ATBILSTOŠI ŠĪS SADAĻAS NOTEIKUMIEM
1. IEDAĻA
Līgumslēdzējas iestādes jūrlietu vai iekšzemes ostu vai citu termināļu jomā
ČEHIJAS REPUBLIKA
Ostu operatori (iestāžu definīcija minēta 2. pantā 1. iedaļas c) punktā un 3. pantā Likumā Nr. 40/2004 Sb par valsts iepirkumu).
IGAUNIJA
Iestādes, kas darbojas saskaņā ar 5. pantu Likumā par valsts iepirkumu (Public Procurement Act (RT I 2001, 40, 224)) un Konkurences likuma (Competition Act (RT I 2001, 56 332)) 14. pantu.
KIPRA
Kipras ostu pārvalde, kas izveidota ar 1973. gadā pieņemto Kipras ostu pārvaldes likumu (Η Αρχή Λιμένων Κύπρου, που εγκαθιδρύθηκε από τον περί Αρχής Λιμένων Κύπρου Νόμο του 1973).
LATVIJA
Iestādes, kuras regulē ostas saskaņā ar “Likumu par ostām”:
|
Rīgas brīvostas pārvalde (Rīga free port authority) |
|
Ventspils brīvostas pārvalde (Ventspils free port authority) |
|
Liepājas ostas pārvalde (Liepāja port authority) |
|
Salacgrīvas ostas pārvalde (Salacgrīva port authority) |
|
Skultes ostas pārvalde (Skulte port authority) |
|
Lielupes ostas pārvalde (Lielupe port authority) |
|
Engures ostas pārvalde (Engure port authority) |
|
Mērsraga ostas pārvalde (Mērsrags port authority) |
|
Pāvilostas pārvalde (Pāvilosta port authority) |
|
Rojas ostas pārvalde (Roja port authority). |
LIETUVA
Valstybės įmonė “Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcija” (state enterprise “Klaipėda State Seaport Authority”), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos Klaipėdos valstybinio jūrų uosto įstatymas (Žin., 1996, Nr. 53-1245).
Valstybės įmonė “Vidaus vandens kelių direkcija” (state enterprise “Inland Waterways Administration”), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos vidaus vandenų transporto kodeksas (Žin., 1996, Nr. 105-2393).
Citas iestādes, kas darbojas jūrlietu vai iekšzemes ostu vai citu termināļu jomā un nodrošina atbilstību Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) noteikumiem.
UNGĀRIJA
Valsts ostas, ko pilnībā vai daļēji vada valsts atbilstoši 2000. gada Likumam Nr. XLII par ūdens transportu (2000. évi XLII. törvény a vízi közlekedésről).
MALTA
L-Awtorita' Marittima ta' Malta (Malta Maritime Authority).
POLIJA
Podmioty zajmujące się zarządzaniem portami morskimi lub śródlądowymi i udostępnianiem ich przewoźnikom morskim i śródlądowym. (Iestādes, kas darbojas jūras ostu vai iekšzemes ostu pārvaldības jomā un ļauj tās izmantot jūras un iekšzemes pārvadātājiem).
SLOVĒNIJA
Morska pristanišča v državni ali delni lasti države, ko opravljajo gospodarsko javno službo, skladno s Pomorskim zakonikom (Uradni list RS, 26/01). (Jūras ostas pilnīgi vai daļēji pieder valstij, veicot ekonomiskus sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar Jūrlietu kodeksu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 26).
SLOVĀKIJA
Iestāde, kas veic valsts pasūtījumu, 3. panta 2. un 3. punktā Likumā Nr. 263/1999 Z. z. par valsts iepirkumu, kas grozīts, ir definēta kā juridiska persona, kas darbojas iekšzemes navigācijā, uzturot ūdensceļus un izveidojot, un uzturot valsts ostas un ūdensceļus (Likums Nr. 338/2000 Z. z.— e.g. Prístav Bratislava, Prístav Komárno, Prístav Štúrovo).
2. IEDAĻA
Līgumslēdzējas iestādes lidostu jomā
ČEHIJAS REPUBLIKA
Lidostu operatori (iestāžu definīcija minēta 2. panta 1. iedaļas c) punktā un 3. pantā Likumā Nr. 40/2004 Sb par valsts iepirkumu).
IGAUNIJA
Iestādes, kas darbojas saskaņā ar 5. pantu Likumā par valsts iepirkumu (RT I 2001, 40, 224) un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu.
LATVIJA
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” (State public limited liability company“Latvijas gaisa satiksme”).
Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (State public limited liability company “International airport “Rīga””).
LIETUVA
Lidostas, kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 94-2918) un Lietuvos Respublikos civilinės aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr 66-1983).
Valstybės įmonė “Oro navigacija” (state enterprise “Oro navigacija”), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 94-2918) un Lietuvos Respublikos civilinės aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 66-1983).
Citas iestādes, kas darbojas lidostu jomā un nodrošina atbilstību Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) noteikumiem.
UNGĀRIJA
Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz pilnvarojumu saskaņā ar 1995. gada Likumu XCVII par gaisa satiksmi (1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről).
Budapeštas Ferihegi Starptautiskā lidosta, ko pārvalda valsts sabiedrība “Budapest Ferihegy International Airport Operator Plc.” (Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér managed by Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér Üzemeltetési Rt.), pamatojoties uz 1991. gada Likumu XVI par koncesijām (1991. évi XVI. törvény a koncesszióról), 1995. gada Likumu XCVII par gaisa satiksmi (1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről), Transporta un ūdens pārvaldības ministra Dekrētu Nr. 45/2001. (XII. 20.) KöViM par gaisa satiksmes un lidostas administrācijas darbības izbeigšanu un Ungārijas kontroles Ungārijas gaisa navigācijas dienesta dibināšanu (45/2001. (XII. 20.) KöViM rendelet a Légiforgalmi és Repülőtéri Igazgatóság megszüntetéséről és a HungaroControl Magyar Légiforgalmi Szolgálat létrehozásáról).
MALTA
L-Ajruport Internazzjonali ta Malta (Malta International Airport).
POLIJA
Przedsiębiorstwo Państwowe “Porty Lotnicze” (the state enterprise “Polish Airports”).
SLOVĒNIJA
Javna civilna letališča, skladno z Zakonom o letalstvu (Uradni list RS, 18/01). Valsts civilās lidostas, kas darbojas saskaņā ar Likumu par civilo aviāciju (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 18/01).
SLOVĀKIJA
Iestāde, kas veic valsts pasūtījumu, 3. panta 2. un 3. punktā Likumā Nr. 263/1999 Z. z. par valsts iepirkumu, kas grozīts, definēta kā juridiska persona, ks darbojas civilajā aviācijā, izveidojot un vadot valsts lidostas un sauszemes aviācijas struktūras (Likums Nr. 143/1998 Z.z., kas grozīts — piem., lidostas — Letisko M.R. Štefánika, Letisko Košice — Barca, Letisko Poprad — Tatry, Letisko Sliač, Letisko Piešťany — ko pārvalda Slovenská správa letísk/Slovak Airports Administration/ un kas darbojas, pamatojoties uz Slovākijas Republikas Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrijas izsniegtu licenci saskaņā ar 32. punktu Likumā Nr. 143/1998 Z. z. par civilo aviāciju.
(1) Valsts pasūtījumi par tādām iekārtām civilām vajadzībām, kādas norādītas Nolīguma XI pielikuma I papildinājuma 3. iedaļā.
(2) Maltas bruņoto spēku veiktie pasūtījumi: pasūtījumi par tādām iekārtām civilām vajadzībām, kādas norādītas Nolīguma XI pielikuma I papildinājuma 3. iedaļā.
X PIELIKUMS
Izdevumu saraksts, kas jāpievieno Asociācijas nolīguma XIII pielikumam
2. papildinājums
IGAUNIJA
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
UNGĀRIJA
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
Közbeszerzési Értesítő (Valsts Iepirkuma biļetens)
Lapja (Valsts iepirkuma biļetens — Valsts iepirkuma Padomes Oficiālais Vēstnesis)
SLOVĒNIJA
Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis
Slovēnijas Republikas Oficiālā Avīze
ČEHIJAS REPUBLIKA
Čehijas Republikas Oficiālais Vēstnesis
Centrální adresa (Centrālā Adrese)
KIPRA
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
Republikas Oficiālā Avīze
Vietējā dienas prese
POLIJA
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
Biuletyn Zamówień Publicznych (Valsts iepirkuma biļetens)
MALTA
Republikas Oficiālā Avīze
Valdības Avīze
LIETUVA
Lietuvas Republikas Oficiālais Vēstnesis
Informatīvs pielikums “Informaciniai pranešimai” Lietuvas Republikas Avīzei (“Valstybės žinios”)
LATVIJA
Latvijas Republikas Oficiālais Vēstnesis
Latvijas Vēstnesis (oficiāls laikraksts)
SLOVĀKIJA
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
Vestník verejného obstarávania (Valsts iepirkuma vēstnesis)