20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/14

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1601/1999 (2) uzlika galīgu kompensācijas maksājumu par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu ar diametru mazāk kā 1 mm (attiecīgais produkts) ar CN kod ex 7223 00 19 importu. Pasākumu veids bija procentuālais nodoklis 0 % līdz 42,9 % apmērā atsevišķiem eksportētājiem un 44,4 % eksportētājiem, kas nesadarbojas.

(2)

Pēc galīgo pasākumu piemērošanas Komisija no Indijas ražotāja “VSL Wires Limited” (“pieteikuma iesniedzējs”) saņēma pieprasījumu Regulas (EK) Nr. 1601/1999 pārskatīšanai saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu citu attiecīgā produkta eksportētāju Indijā. Turklāt tas paziņoja, ka sākotnējā izmeklēšanas laika posmā (t.i., no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam) nav eksportējis attiecīgo produktu, taču pēc šā perioda tas ir eksportējis attiecīgo produktu uz Kopienu. Pamatojoties uz iepriekš teikto, tas pieprasīja, lai tam tiktu noteikta individuāla nodokļa likme.

(3)

Komisija izskatīja pieteikuma iesniedzēja pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamu pamatu pārskatīšanas uzsākšanai saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc apspriedes ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Kopienas ražošanas nozarei tika sniegta iespēja izteikt komentārus, Komisija ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) uzsāka Regulas (EK) Nr. 1601/1999 paātrinātu pārskatīšanu saistībā ar attiecīgo uzņēmumu un lietas izpēti.

(4)

Produkts, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts Regulā (EK) Nr. 1601/1999, proti, nerūsējošā tērauda stieple ar mazāk kā 1 mm diametru, kas satur niķeli 2,5 % apmērā no tās svara vai vairāk, izņemot stiepli, kas satur niķeli 28 % apmērā no tās svara vai vairāk, bet ne vairāk kā 31 %, un kas satur hromu 20 % apmērā no tās svara, bet ne vairāk kā 22 %.

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana notika laika posmā no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“pārskata izmeklēšanas laika posms”).

(6)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam un Indijas valdībai (IV) par procedūras uzsākšanu. Turklāt tā deva iespēju citām tieši iesaistītām pusēm rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos. Tomēr nekādi viedokļi vai noklausīšanās pieprasījumi Komisijā netika saņemti.

(7)

Komisija pieteikuma iesniedzējam nosūtīja anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnu atbildi. Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par izmeklēšanai vajadzīgu, un klātienē veica pārbaudi pieteikuma iesniedzēja telpās.

(8)

Tā kā pieteikuma iesniedzējs nepieprasīja vēlreiz izskatīt secinājumus par nodarītajiem zaudējumiem, tika noteikts, ka pārskatīšana attiecas tikai uz subsidēšanu.

(9)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsidēšanas shēmas, kas tika analizētas sākotnējā izmeklēšanā. Tā arī pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis subsidēšanas shēmas, par kurām bija aizdomas sākotnējā sūdzībā, bet sākotnējā pārbaudē to izmantošana netika apstiprināta. Beigās tika pārbaudīts, vai pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis subsidēšanas shēmas, kuras izveidotas pēc sākotnējā izmeklēšanas laika posma, un vai tas ir saņēmis ad hoc subsīdijas pēc šā datuma.

(10)

Pieteikuma iesniedzējs spēja pierādīt, ka tas nav tieši vai netieši saistīts ar nevienu Indijas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie kompensācijas pasākumi saistībā ar attiecīgo produktu.

(11)

Izmeklēšana apstiprināja, ka sākotnējā izmeklēšanas laika posmā, t.i., no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam, pieteikuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo produktu.

(12)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs veicis tikai vienu tirdzniecības darījumu uz Kopienu, kurš faktiski notika 2001. gada augustā, t.i., pēc sākotnējā izmeklēšanas laika posma, taču krietni pirms pārskata izmeklēšanas laika posma.

(13)

Atbildot uz anketas jautājumiem, pieteikuma iesniedzējs norādīja vienu pārskata izmeklēšanas laika posmā parakstītu līgumu, bet pārbaude uz vietas pierādīja, ka tirdzniecības darījums nav noticis. No tā izriet, ka pieteikuma iesniedzējs nav uzņēmies neatceļamas līgumsaistības, kas paredz preču eksportu uz Kopienu.

(14)

Taču jāpiezīmē, ka pārskata izmeklēšanas laika posmā uzņēmums veica ievērojamus eksporta tirdzniecības darījumus uz citām valstīm, kas ļāva aprēķināt eksporta tirdzniecības subsīdiju ieguvumu, jo šādi atvieglojumi nav atkarīgi no eksporta tirdzniecības mērķvalsts.

Šajā sakarā Komisija nolēma pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par paātrinātās pārskatīšanas izmeklēšanai vajadzīgu, lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas apjomu, kā pamatu izmantojot pieteikuma iesniedzēja kopējo atbilstīgo apgrozījuma līmeni pārskata izmeklēšanas laika posmā.

(15)

Pamatojoties uz informāciju, kura ietverta pieteikuma iesniedzēja atsūtītajā atbildē uz Komisijas anketas jautājumiem, tika izpētītas šādas shēmas:

(16)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs pārskata izmeklēšanas laika posmā saņēma ieguvumus no šīs shēmas. Tas izmantoja DEBP pēc eksporta. Sīks shēmas apraksts atrodams Eksporta un importa politikas 4.3. punktā (Indijas valdības Tirdzniecības un Rūpniecības ministrijas 2002. gada 31. marta paziņojums Nr. 1/2002–07).

Saskaņā ar šo shēmu visiem tiesīgiem eksportētājiem jāiesniedz pieteikums kredītu saņemšanai, kurus aprēķina kā procentuālu daļu no eksportēto galaproduktu vērtības. Pamatojoties uz standarta ieguldīto resursu/saražotās produkcijas normām, Indijas varas iestādes ir noteikušas šādas DEPB likmes lielākajai daļai produktu, tostarp attiecīgajam produktam. Automātiski tiek izdota licence, kurā norādīts piešķirtā kredīta apjoms.

DEBP pēc eksporta ļauj šādus kredītus izmantot turpmākam importam (piemēram, izejmateriāliem vai kapitāla precēm), izņemot tādu preču importam, kuru ievešana ir ierobežota vai aizliegta. Šādas importētas preces var pārdot vietējā tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

DEBP kredīti ir brīvi nododami. DEPB licence ir derīga 12 mēnešus no licences izsniegšanas dienas.

(17)

DEBP raksturojums kopš sākotnējās izmeklēšanas nav mainījies. Shēma ir tiesību aktos paredzēta subsīdija, ko maksā par eksportu, tādēļ sākotnējās pārbaudes laikā tika noteikts, ka tā ir konkrēta un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(18)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs visus DEPB kredītus nodeva ar to saistītajam uzņēmumam “Viraj Alloys Ltd”. Tas pats tika novērots arī saistībā ar trīs citiem uzņēmumiem, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēju, t.i., “Viraj Forgings Ltd”, “Viraj Impoexpo Ltd” un “Viraj Profiles Ltd”. Izmeklēšana apstiprināja, ka “Viraj Alloys Ltd” ir visu iepriekš minēto uzņēmumu izejmateriālu piegādātājs un nodotos DEPB kredītus izmanto, lai veiktu importu, nemaksājot nodokļus.

Turklāt tika konstatēts, ka attiecīgā produkta eksports veikts, izmantojot vairākus saistītus uzņēmumus. Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzēja īpašnieki kontrolē visus šos saistītos uzņēmumus, izmantojot plašu akciju daļu sistēmu, un ka saistītie uzņēmumi ir iesaistīti noteiktos attiecīgā produkta izgatavošanas un izplatīšanas aspektos, tika uzskatīts par vajadzīgu visus šos uzņēmumus uzskatīt par vienu ieguvumu saņēmēju.

Tātad saskaņā ar DEPB shēmu saņemto subsīdiju lieluma pamatā ir gan pieteikuma iesniedzējam, gan ar to saistītajiem uzņēmumiem piešķirto licenču kopējais kredīta apjoms. Tā kā subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz eksportēto daudzumu, subsīdiju aprēķina pamatā ir pieteikuma iesniedzēja un ar to saistīto uzņēmumu kopējais eksporta apgrozījums saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

Secinot, “VSL Wires Limited” saņēmis ieguvumus no šīs shēmas pārskata izmeklēšanas laika posmā, iegūstot subsīdijas 12,7 % apmērā.

(19)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis ieguvumus saskaņā ar šo shēmu un jo īpaši saskaņā ar Indijas ienākumu likuma 80.HHC pantu.

1961. gada Indijas ienākumu nodokļa likums paredz pamatojumu atbrīvojumiem, uz ko var pieteikties uzņēmumi, maksājot nodokļus. Starp atbrīvojumiem, uz kuriem var pieteikties, ir likuma 10.A sadaļā paredzētie (attiecas uz uzņēmumiem, kas atrodas brīvās tirdzniecības zonās), 10.B sadaļā paredzētie (attiecas uz uzņēmumiem, kas ir uz eksportu orientētas struktūras) un 80.HHC sadaļā paredzētie (attiecas uz uzņēmumiem, kas eksportē preces). Lai saņemtu ITES ieguvumus, uzņēmumam jāizdara attiecīgs pieprasījums, nodokļu administrācijā iesniedzot nodokļu deklarāciju. Nodokļu gads ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam, un nodokļa deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 30. novembrim. Šajā gadījumā pārskata izmeklēšanas laika posms sakrīt ar nodokļu un finanšu gadu no 2002. gada 1. aprīlim līdz 2003. gada 31. martam.

(20)

ITES raksturojums kopš sākotnējās izmeklēšanas nav mainījies. Sākotnējās izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka ITES ir kompensējama subsīdija, jo Indijas valdība uzņēmumam piešķir finansiālu palīdzību, samazinot valdības ieņēmumus, tiešo nodokļu veidā par eksporta ienākumiem, ko citādi, ja uzņēmums nepieprasītu nodokļu atvieglojumus, tam vajadzētu maksāt. Tomēr tika arī konstatēts, ka ITES saskaņā ar 80.HHC pantu kopš 2000.–2001. finanšu gada pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2004.–2005. finanšu gadā eksporta ienākumi no ienākumu nodokļa vairs nebūs atbrīvoti. Pārskata izmeklēšanas laika posmā no ienākuma nodokļa bija atbrīvoti tikai 50 % eksporta ienākumu.

(21)

Subsīdijas piešķiramas pēc likuma atkarīgas no eksporta rezultātiem pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tās atbrīvo no nodokļa tikai eksporta tirdzniecības ienākumus un tādējādi uzskatāmas par specifiskām.

(22)

Pieteikuma iesniedzēja ieguvumu aprēķina, pamatojoties uz starpību starp parastā kārtībā maksājamo nodokļu apjomu un saņemto nodokļu atlaidi pārskata izmeklēšanas laika posmā. Ienākumu nodokļa likme, ieskaitot uzņēmuma ienākumu nodokli un pieskaitot papildu atskaitījumus, šajā periodā bija 36,75 %. Lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja saņemto ieguvumu summu un ņemot vērā, ka arī trīs ar pieteikuma iesniedzēju saistītie uzņēmumi pārskata izmeklēšanas laika posmā ir eksportējuši attiecīgo produktu (skatīt iepriekš 18. apsvērumu), subsīdijas apmērs ir noteikts, ņemot vērā pieteikuma iesniedzējam – “Viraj Forgings Ltd”, “Viraj Impoexpo Ltd” un “Viraj Profiles Ltd” – saskaņā ar 80.HHC pantu noteiktos nodokļu atvieglojumus. Tā kā subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz eksportēto daudzumu, subsīdiju aprēķina pamatā ir pieteikuma iesniedzēja un ar to saistīto uzņēmumu kopējais eksporta apgrozījums saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Tādēļ tika secināts, ka “VSL Wires Limited” saskaņā ar šo shēmu saņēma subsīdijas 1,4 % apmērā.

(23)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis EPCGS līdzekļus.

(24)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs neatradās EPZ un nebija EOU, tāpēc šo shēmu nav izmantojis.

(25)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis ne jaunas subsīdiju shēmas, kas izveidotas pēc sākotnējā izmeklēšanas laika posma, ne arī saņēmis ad hoc subsīdijas.

(26)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos galīgos secinājumus par dažādu shēmu izmantošanu, pieteikuma iesniedzēja saņemto kompensējamo subsīdiju apjoms ir šāds.

(27)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, tiek uzskatīts, ka “VSL Wires Limited” ražoto un eksportēto nerūsējošā tērauda stiepļu ar mazāk kā 1 mm diametru ievedumi Kopienā jāapliek ar kompensācijas maksājumu, kas atbilst atsevišķām uzņēmuma saņemtām subsīdiju summām, kas konstatētas pārskata izmeklēšanas laika posmā.

(28)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1601/1999.

(29)

Komisija pieteikuma iesniedzēju un IV informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt Regulas (EK) Nr. 1601/1999 grozījumus. Tiem tika dots pietiekams laiks komentāru sniegšanai.

(30)

Atbildot uz saņemto informāciju, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka DEPB pēc eksporta ir nodokļu atmaksas sistēma/aizvietojoša nodokļu atmaksas sistēma, ko Komisija nepareizi novērtējusi subsīdiju apjoma un kompensējamo ieguvumu ziņā. Pieteikuma iesniedzējs iebilda, ka Komisijas vērtējums par ieguvumu no šīs shēmas nebija pareizs, jo par subsīdijām var uzskatīt tikai papildus saņemto nodokļu atmaksu, un Komisija nav izpētījusi praktisko sistēmas darbību.

Komisija atkārtoti konstatēja (piemēram, skatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (4), un jo īpaši 14. līdz 20. punktu), ka DEPB pēc eksporta nav nodokļu atmaksas sistēma/aizvietojoša nodokļu atmaksas sistēma, jo tā neatbilst nevienam no nosacījumiem, kas izklāstīti pamatregulas I līdz III pielikumā, kuri saistīti ar tās 2. panta 2. punkta ii) apakšpunktu. Shēmā nav iekļauta prasība importēt tikai preces, kas tiek patērētas eksporta preču ražošanā (pamatregulas II pielikums), kas nodrošinātu, ka tiek ievērotas I pielikuma i) punktā noteiktās prasības. Turklāt trūkst salīdzināšanas sistēmas, kas ļautu pārbaudīt, vai importētie produkti patiešām tiek patērēti ražošanas procesā. Tā nav arī aizvietojoša nodokļu atmaksas sistēma, jo importētajām precēm nav jābūt tādā pašā daudzumā un tāda paša veida kā pašmāju ražošanas līdzekļiem, ko izmanto eksporta preču ražošanā (pamatregulas pielikums III). Visbeidzot, eksporta ražotājiem ir tiesības uz DEPB maksājumiem neatkarīgi no tā, vai viņi vispār importē ražošanas līdzekļus.

Pieteikuma iesniedzēja gadījumā izmeklēšana apstiprināja, ka izejmateriālus bez muitas nodokļa importēja viens no saistītajiem uzņēmumiem, izmantojot visu saistīto uzņēmumu nodotos DEPB kredītus, kas iegūti, eksportējot dažādus produktus. Taču netika konstatēta saikne starp katra uzņēmuma kredītiem un faktiski importētajām precēm no viena saistītā uzņēmuma, kura uzdevums ir importēt izejmateriālus. Turklāt nepastāvēja Indijas valdības izveidota salīdzināšanas sistēma, kas kontrolētu, kādi ievedumi kura produkta ražošanai tika iztērēti, un kurš uzņēmums to darīja. Tā kā iepriekš minētais subsīdiju definīcijas izņēmums uz šo gadījumu neattiecas, kompensējamais ieguvums ir saskaņā ar shēmu piešķirto kredītu kopējā summa. Šo iemeslu dēļ prasību pieņemt nevar.

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka “Komisijas dienesti nenoteica ievedmuitas nodokļus, pamatojoties uz izmaksām, tādēļ subsīdiju aprēķini ir nepareizi un pārspīlēti”. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pieteikuma iesniedzējam iepriekš, pamatojoties uz 18. apsvērumā aprakstīto situāciju, tika lūgts iesniegt sarakstu ar kredītiem, kas izsniegti saskaņā ar DEPB pēc eksporta, par visu tā veikto eksportu pārskata izmeklēšanas laika posmā. Pieteikuma iesniedzējam tika lūgts šādu informāciju par eksportu šajā periodā iesniegt arī par visiem saistītajiem uzņēmumiem, pievienojot ziņas par visām nodevām, kas saistītas ar pieteikšanos, vai citām izmaksām, kuras radušās, lai iegūtu kredītus. Tomēr pieteikuma iesniedzējs neziņoja par šiem datiem, ka arī nevarēja sniegt šādu informāciju pārbaudē uz vietas. Tā kā nav attiecīgās informācijas, iepriekš 18. apsvērumā noteikto subsīdiju lielumu nevar mainīt.

(31)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, kurā saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu beigsies Padomes Regulas (EK) Nr. 1601/1999 darbība,