32004R0437

Padomes Regula (EK) Nr. 437/2004

(2004. gada 8. marts),

kas uzliek galīgo antidempinga maksājumu un nosaka to pagaidu maksājumu galīgu iekasēšanu, kas uzlikti Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes lielo varavīksnes foreļu ievešanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importa dempingu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] ("pamatregula"), jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1628/2003 [2] ("pamatregula") Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes lielo varavīksnes foreļu ar KN kodiem 03021120, 03032120, 03041015 un 03042015 ievešanai uzlika antidempinga pagaidu maksājumus.

(2) Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laika posmu no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim ("izmeklēšanas laika posms"). Attiecībā uz kaitējuma analīzi būtisko tendenču izmeklēšana aptvēra laika posmu no 1999. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 30. septembrim ("analizētais laika posms").

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(3) Pēc pagaidu maksājumu uzlikšanas Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes lielo varavīksnes foreļu ievešanai dažas ieinteresētās puses iesniedza rakstiskus komentārus. Pusēm, kuras to pieprasīja, bija iespēja izteikt savu viedokli arī mutiski.

(4) Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīgu antidempinga maksājumu noteikšanu un to summu galīgo iekasēšanu, kas garantētas ar pagaidu maksājumiem. Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt iebildumus.

(5) Ņēma vērā pušu mutiski un rakstiski sniegtos komentārus, un attiecīgos gadījumos galīgajos secinājumos izdarīja vajadzīgos grozījumus.

(6) Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajam atzinumam; Papildus pārbaudes apmeklējumiem, kas tika veikti regulas projekta 6. apsvērumā minētajos uzņēmumos, jāatzīmē, ka pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas pārbaudes apmeklējumi klātienē tika veikti šādu uzņēmumu un asociācijās:

- Federation of European Aquaculture Producers (FEAP), Boncelles, Beļģija;

- Syndicat national des industries du saumon et de la truite fumés, Paris, Francija;

- P/F PRG Export un tā radniecīgais uzņēmums P/F Luna, Gøta, Farēru salas;

- P/F Vestsalmon un tā radniecīgais uzņēmums P/F Vestlax, Kollafjørður, Farēru salas;

- P/F Bakkafrost, Glyvrar, Farēru salas;

- P/F Faeroe Salmon, Klaksvik, Farēru salas;

- P/F Faeroe Salmon, Torshavn, Farēru salas;

- P/F Landshandilin, Torshavn, Farēru salas;

- P/F Navir, Argir, Farēru salas;

- P/F Viking Seafood, Strendur, Farēru salas;

(7) Dažas puses uzskatīja, ka izvēlētais izmeklēšanas laika posms nebija piemērots, jo attiecīgajā periodā cenas bija ārkārtīgi zemas un kopš tā laika ir izlīdzinājušās. Tādēļ jāatgādina, ka attiecībā uz pamatregulas 6. panta 1. punktu reprezentatīvu izmeklēšanas datu nolūkā uzreiz pirms procedūras sākšanas jāizvēlas tāds izmeklēšanas laika posms, kas dempinga gadījumā parasti būtu vismaz seši mēneši. Citiem vārdiem sakot, izmeklēšanas laika posmu pamatā nosaka ar sākšanas dienu. Tomēr jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar parasto Kopienas praksi izmeklēšanas laika posms attiecībā uz dempingu ilga vienu gadu. Šis posms, kas parasti ir pietiekami ilgs, lai aptvertu arī sezonālas pieprasījuma izmaiņas, un tādējādi nodrošina reprezentatīvus izmeklēšanas datus, jo īpaši neiekļaujot tās īslaicīgās svārstības Kopienas tirgū vai izvešanas valsts iekšzemes tirgū, kas rada nesamērīgu pārsvaru datos. Pamatregulas 6. panta 1. punkts paredz arī noteikumus, ka var ņemt vērā apstākļus pēc izmeklēšanas laika posma. Parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laika posmu, kas seko izmeklēšanas laika posmam. Saskaņā ar Kopienas pastāvīgo praksi šo noteikumu interpretē tā, ka rezultātus, kas attiecas uz periodu pēc izmeklēšanas laika posma var ņemt vērā tikai tad, ja tie ir nepārprotami, neapstrīdami un ilglaicīgi. Nekas šajā izmeklēšanā neliek domāt, ka dati, kas attiecas uz laika posmu pēc uzsākšanas, būtu pilnīgāki nekā dati, kas attiecas uz izmeklēšanas laika posmu. Analizētajā laika posmā jebkurā gadījumā ņem vērā arī rezultātus pirms izmeklēšanas laika posma. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

C. ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS

(8) Norvēģijas ražotāji eksportētāji un Norvēģijas Zivsaimniecības ministrija iebilda, ka svaigas/dzesinātas un saldētas foreles nav jāuzskata par līdzīgiem produktiem, jo tām nav tādas pašas fiziskās īpašības tādēļ, ka saldētas foreles ir pārstrādes produkts, kura izejviela ir svaigas foreles. Viņi arī norādīja, ka saldētas foreles un svaigas foreles ir konkurējoši produkti tikai nelielā mērā, un saldētās foreles pārsvarā paredzētas citam tirgum nekā svaigie produkti. Tāpat tika atzīmēts arī tas, ka ASV institūcijas pastāvīgi nepiemēro antidempinga procedūras saldētiem produktiem attiecībā uz Norvēģijas izcelsmes lasi. Tāpat viņi atgādināja, ka nesenajā antidempinga procedūrā saistībā ar Norvēģijas, Farēru salu un Čīles izcelsmes lasi Kopienas iestādes atzina, ka Čīles izcelsmes saldēta fileja tikai nelielā mērā konkurēja ar Kopienas ražošanas nozares svaigiem laša produktiem. Pamatojoties uz šiem argumentiem, viņi pieprasīja, lai veselām saldētām zivīm un filejai šo procedūru nepiemēro.

(9) Tādēļ jāatzīmē, ka novērtējot, vai attiecīgais produkts uzskatāms par līdzīgu Kopienā ražotajām lielajām varavīksnes forelēm, sākotnēji tika ņemts vērā tas, vai lielo varavīksnes foreļu dažādajiem veidiem un noformējumu, t.i., filejām vai svaigām vai saldētām veselām zivīm bija vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un/vai ķīmiskās pamatīpašības. Tādēļ tika nolemts, ka pretstatā tādai apstrādei kā kūpināšana vai marinēšana lielo varavīksnes foreļu saldēšana nemaina produkta pamatīpašības, bet tādējādi tās var uzglabāt vēlākam patēriņam. Turklāt pašreizējā izmeklēšanā noskaidrots, ka svaigas un saldētas lielās varavīksnes foreles nav savstarpēji aizstājami produkti. Bez tam jaunākajā izmeklēšanā [3] par lašiem, kurā tika izteikti līdzīgi argumenti, noteica, ka attiecīgais produkts ietver svaigas, dzesinātas vai saldētas veselas zivis, izķidātas zivis un dažāda veida filejas gabalus un šāds lašu noformējums ir viens produkts, kas visādā ziņā tika uzskatīts par tādu pašu produktu kā Kopienas ražotāju produkts, ko pārdod Kopienas tirgū, un tādējādi šis gadījums nav pamatojums izteiktajam priekšlikumam. Visbeidzot argumenti saistībā ar ASV praksi netika atzīti par atbilstīgiem šīs izmeklēšanas sakarā, jo ASV institūcijas veica antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz atšķirīgiem produktiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar pieņemt pieprasījumu par procedūras nepiemērošanu saldētām veselām zivīm un filejām.

(10) Tās pašas puses arī iebilda, ka dzīvas foreles nav jāietver pie attiecīgā produkta, ka dzīvu foreļu audzētāji neietilpst Kopienas ražošanas nozares definīcijā un ka foreļu audzētāji jānošķir no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zivju nonāvēšanu, iepakošanu, saldēšanu vai filejas atdalīšanu. Tādēļ jāatzīmē, ka izmeklēšana neskar dzīvas foreles, un tādējādi tās neietver attiecīgā produkta kopējā apjomā Kopienā. Turklāt dzīvas foreles patiešām nav ne attiecīgais produkts, ne arī dzīvu foreļu audzētāji ietilpst Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Tomēr saistībā ar pieprasījumu nošķirt foreļu audzētājus, tika noskaidrots tas, ka visi pārbaudītie audzētāji, kas sadarbojas un ietilpst Kopienas ražošanas nozares definīcijā, audzē zivis, pēc tam tās nogalina un iepako vai atdala no tām fileju. Atsevišķos gadījumos viņi zivis apstrādā un/vai sasaldē. Tādēļ Kopienas ražošanas nozarē starp uzņēmumiem, kas zivis audzē, un zivju pārstrādes uzņēmumiem atšķirība nepastāv, un tādējādi šis arguments tika noraidīts.

(11) Turklāt tika norādīts, ka daļa Kopienā audzēto lielo varavīksnes foreļu ir domātas ikru ražošanai, un tādēļ izaudzētās pieaugušās zivis ir daudz zemākas kvalitātes produkts, ko tādējādi nevar uzskatīt par līdzīgu attiecīgajam produktam. Šajā sakarā tika arī piebilsts, ka ikru ražošanai paredzēto pieaugušo zivju zemāka tauku satura dēļ un mīkstuma krāsas dēļ fiziskās pamatīpašības ievērojami mainās. Tādēļ vispirms jāatzīmē, ka iespējamās tauku satura vai mīkstuma krāsas izmaiņas ir ievērojamas vienīgi tad, kad zivis ir pilnīgi pieaugušas, bet ne agrāk. Tomēr zivis tiek nogalinātas, pirms tās ir pilnīgi pieaugušas, un attiecīgi zivju kvalitāte netiek skarta tik lielā mērā, lai zivis nevarētu pārdot tirgū lietošanai pārtikā. Tādēļ jo īpaši jāatzīmē, ka no pilnīgi pieaugušām forelēm iegūst zemākas kvalitātes ikrus. Šā iemesla dēļ foreļu audzēšana, līdz foreles ir pilnīgi pieaugušas, nedod pievienoto vērtību, pat ja no tām iegūst ikrus. Tādēļ zivis, kas netiek audzētas tik ilgi, līdz tās ir pilnīgi pieaugušas, un no kurām kā blakusproduktu iegūst ikrus, var tirgot par cenām, kas ir vienādas vai zemākas par nepieaugušu foreļu cenām, ņemot vērā to brieduma pakāpi un tirgus nosacījumus. Tādēļ zivju fiziskās pamatīpašības mainās tikai tad, ja zivis ir pilnīgi pieaugušas. Kā paskaidrots iepriekš, audzētāji tomēr nav ieinteresēti zivju audzēšanā, līdz zivis kļūst pilnīgi pieaugušas. Attiecībā uz kvalitātes atšķirībām, kas tiek atbilstīgi ņemtas vērā, nosakot izmeklēšanā ietverto zivju dažādos veidus, tās tiek ņemtas vērā arī dempinga aprēķinos un zaudējumu novērtējumā. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(12) Ja ieinteresētās puses nesniedz nekādu citu informāciju, ar šo apstiprina regulas projekta 9. un 10. apsvērumā iekļautos secinājumus.

D. DEMPINGS

1. Pušu iesniegtās prasības Norvēģijā un Farēru salās

(13) Vairākas puses gan no Norvēģijas, gan Farēru salām uzskatīja, ka dempinga aprēķinos pietiekami netika ņemtas vērā iespējamās fiziskās atšķirības starp kvalitātes tipiem zivīm, ko pārdeva Japānas tirgū, un tām zivīm, ko pārdeva Eiropas un iekšzemes tirgū, jo lielo varavīksnes foreļu audzēšana bija paredzēta galvenokārt Japānas tirgum. Puses apšaubīja ražošanas izmaksu sadalījuma atbilstību, balstoties uz apgrozījumu. Tā vietā puses pieprasīja, lai Komisija pieņem aptaujas lapās iesniegtos aprēķinus, kur zemākas kvalitātes kategorijas ražošanas izmaksas bija samazinātas par absolūto atšķirību tajās vidējās pārdošanas cenās starp augstākām un zemākām kvalitātes kategorijām, kas izteiktas NOK/kg.

(14) Ražošanas izmaksu aprēķinus, ko uzņēmumi iesniedza ar aptaujas lapām, nevar pieņemt, jo uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka visas Japānas kvalitātes foreles tiešām nonāca Japānas tirgū, kā arī to, ka šo zivju īpašās izmaksas faktiski neradās attiecībā uz visām zivīm ražošanas cikla laikā, kā minēts regulas projekta 46. apsvērumā. Bez tam uzņēmumu ierosināto metožu rezultātā atsevišķas izmaksas samazinājās, nevis tika pārdalītas visām ražotnēm, kā arī pārbaudītajiem ražotājiem nebija ieviesta sistēma izmaksu noteikšanai, pamatojoties uz atšķirībām starp dažādajām attiecīgo produktu kvalitātes kategorijām, un tie nekad agrāk nebija izmantojuši ierosinātās metodes. Turklāt, lai gan ir atzīts, ka lielākā daļa Norvēģijas un Farēru salu foreļu eksporta paredzēts Japānas tirgum, jāņem vērā iespēja, ka tā sauktās Japānas kvalitātes foreles dažkārt tiek izvestas uz citiem tirgiem. Ja pieņem pušu izteikto argumentu, ka ražošanas pamatmērķis ir piegādāt foreles, kas atbilst Japānas standartiem, ir pareizi izmaksas, piemēram, papildu pigmentācija barībā, sadalīt attiecībā uz visām saražotajām zivīm. Ražošanas izmaksu sadalīšana, ņemot vērā apgrozījumu, kas ir apskatīta pamatregulas 2. panta 5. punktā situācijā, kad trūkst piemērotākas metodes, patiešām ir vislabākā metode, lai atspoguļotu atšķirības gadījumos, kad attiecībā uz visiem produktiem rodas tādas pašas izmaksas, tomēr galīgā kvalitāte atšķiras.

(15) Turklāt Farēru salu pārbaudītie ražotāji iebilda, ka viņu ierosinātās izmaksu koriģēšanas metodes, ņemot vērā tālākpārdošanas vērtību atšķirības dažādu kategoriju forelēm bija saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Kā jau minēts regulas projekta 56. apsvērumā, pārbaudīto ražotāju izmantotās metodes neļauj sadalīt izmaksas pēc produktiem, pamatojoties uz to, kā šīs izmaksas faktiski ir radušās, kā arī neļauj sadalīt ražošanas izmaksas pēc produktiem tādā veidā, kas pienācīgi atspoguļotu relatīvo pārdošanas vērtību. Turpretim šo metožu rezultātā nevar noteikt visas ražošanas izmaksas, jo tās ir balstītas vienkārši uz zemākas kvalitātes produktu izmaksu samazināšanu par summu, kas vienāda ar zemākas un augstākas kvalitātes produktu pārdošanas cenu starpību. Tādēļ šīs metodes nevar uzskatīt par tādām, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

(16) Visbeidzot apgrozījuma izmantošana par pamatu ražošanas izmaksu sadalījumam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nozīmē to, ka attiecīgā produkta kvalitātes kategoriju iespējamās fiziskās atšķirības tiek attiecīgi atspoguļotas aprēķinos, jo ar šo metodi pēc būtības lielākā daļa ražošanas izmaksu tiek attiecinātas uz zivīm, kam ir lielāka pārdošanas vērtība, piemēram, augstākas kvalitātes forelēm. Tādēļ tiek noraidīti iepriekšējā 11. un 12. apsvēruma argumenti, un ar šo tiek apstiprināta regulas projekta 46. apsvērumā izklāstītā metode.

(17) Vairākas Norvēģijas puses iebilda, ka tie iegādes cenu aprēķini attiecībā uz katru ražotāju, kas balstījās uz vietējam tirgum paredzēto noietu (regulas projekta 30. apsvērums), bija tikai neliela daļa no kopējā noieta vietējā tirgū un tādēļ nevar būt reprezentatīvi. Šī iebilduma izskatīšanā tika atkārtoti pārbaudītas arī tās metodes, ko izmanto iegādes izmaksu noteikšanā, kā noteikts regulas projekta 29. līdz 32. apsvērumā. Tika secināts, ka tā noieta neieskaitīšanas, kas nav parastajā tirdzniecības apritē, un izmaksu aprēķināšanas gadījumu, kad produktu kategorijas nenes peļņu, rezultātā iegādes izmaksās var iekļaut elementus, kas attiecas ne vien uz izmaksām, bet arī uz peļņu. Tādēļ noteica, ka parastās tirdzniecības aprites ņemšana vērā ražotāju līmenī nebūtu pilnīgi lietderīga. Tādēļ tika nolemts "iegādes izmaksas" balstīt tikai uz tām izmaksām, kas radās pārbaudītajiem ražotājiem, turpinot šīs izmaksas sadalīt pēc produktiem tā, kā aprakstīts regulas projekta 46. apsvēruma pēdējā teikumā. Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgākus datus, turklāt tika nolemts, ka iegādes izmaksas, kas aprēķinātas par katru pārbaudīto ražotāju, jākoriģē ar šo ražotāju vietējā tirgū neatkarīgiem vietējiem patērētājiem pārdoto apjomu, lai uzrādītu vispārējās iegādes izmaksas par katru produkta kategoriju, ko pārdevuši pārbaudītie ražotāji.

(18) Tika arī piebilsts, ka Norvēģijas eksportētāju vietējā tirgus noieta datu pilnīgumu jāizvērtē, balstoties uz katra produkta kategorijas trīs eksportētāju kopējo vietējā tirgus noietu, nevis attiecībā uz katru eksportētāju atsevišķi (regulas projekta 34. apsvērums). Tomēr metode, kas pieņemta vietējā tirgus noieta datu pilnīguma izvērtēšanai attiecībā uz katru eksportētāju atsevišķi atbilst pastāvošajai praksei, kad apstākļus izvērtē un rezultātus nosaka atsevišķi par katru eksportētāju, kas piedalās izlases pārbaudē, pirms nosaka izlases pārbaudes kopējo rezultātu. Šī datu pilnīguma pārbaude nav nekādā ziņā saistīta ar to, vai tiek piemēroti atsevišķi nodokļi vai vienots nodoklis visai valstij, kā šajā gadījumā. Tāpēc argumentu noraida un apstiprina metodes, kas ietvertas regulas projekta 26. līdz 28. apsvērumā.

(19) Izmeklēšanas vēlā stadijā vairākas Norvēģijas puses arī iebilda, ka iegādes izmaksu aprēķins saistībā ar foreļu fileju ir neprecīzs, jo balstīts uz "augstākās" kvalitātes zivju iegādes izmaksām, kā norādīts regulas projekta 33. apsvērumā, un kodi, ko izmanto filejai, ietver virkni dažādu kvalitātes īpašību. Viņi apgalvoja, ka "augstākās" kvalitātes zivis neizmanto fileju iegūšanai, jo pārsvarā fileju iegūst no "citas" kvalitātes zivīm vai dažkārt "parastās" kvalitātes zivīm atbilstīgi regulas projekta 28. apsvērumā noteiktajām kvalitātes īpašībām. Tomēr viņi uzskatīja, ka nebūtu pareizi aprēķinus balstīt uz "citas" kvalitātes zivīm, jo pati šī kategorija ietver virkni dažādu kvalitātes īpašību. Tomēr puses neiesniedza informāciju, kas atļautu izdarīt sīkākus aprēķinus, ne arī citādi pamatoja iepriekšminēto prasību, lai gan pārbaudes apmeklējumu laikā tām skaidri lūdza to izdarīt. Pieņemtā metode tiek uzskatīta par vispiemērotāko, jo, ņemot vērā svaigu, ķidātu augstākās kvalitātes zivju ar galvām iegādes izmaksas (visvairāk pārdotā kategorija) un tās koriģējot ar procentuālo starpību starp attiecīgā produkta un filejas pārdošanas cenām, attiecīgās kvalitātes atšķirības aprēķinos patiešām tiek atspoguļotas. Jāatzīmē, ka uzņēmumi aptaujas lapās tika aicināti nekavējoties sazināties ar atbildīgajām amatpersonām gadījumā, ja tiem rodas jautājumi vai nepieciešams skaidrojums par pašas aptaujas galvenajiem aspektiem, piemēram, daļā par produkta aprakstu, bet uzņēmumi šo aicinājumu neievēroja. Šajā izmeklēšanas posmā vairs nevar ņemt vērā iepriekšminētās piezīmes par izmantotajos produkta kodos ietverto kvalitātes īpašību loku. Tādēļ ir apstiprinātas regulas projekta 33. apsvērumā izklāstītās metodes.

(20) Norvēģijas puses apgalvoja, ka peļņas normas, ko izmantoja iegādes izmaksu aprēķināšanā, kā arī normālvērtības bija nepamatoti augstas (regulas projekta 31. un 38. apsvērums). Šajā sakarā jāatzīmē, ka, ņemot vērā iegādes izmaksu noteikšanai izmantoto metožu pārskatīšanu, peļņas norma nav izmantota pārbaudīto ražotāju līmenī. Peļņas normas, ko izmantoja pārbaudīto eksportētāju līmenī, ierobežotā skaitā gadījumu, kuros vērtības tika aprēķinātas, svārstījās no 12 % līdz 21 % ar vidējo rādītāju ap 15 %. Šie skaitļi ir iegūti no kontrolēto uzņēmumu pašu pārbaudītajiem datiem saistībā ar rentablo pārdošanas apjomu, un tādēļ tos nevar uzskatīt par pārspīlētiem. Tāpēc šo argumentu noraida. Viena Norvēģijas puse gan norādīja, ka rentablā pārdošanas apjoma un normālvērtības ņemšana vērā iegādes izmaksu aprēķināšanā regulas projekta 31. un 36. apsvērumā norādītajos gadījumos nebūt nav pretrunā ar PTO noteikumiem. Šo argumentu nevar pieņemt. Saistībā ar iegādes izmaksu noteikšanā izmantoto metožu pārskatīšanu par iegādes izmaksām jautājumi tiešām vairs nerodas. Metode, ko izmanto eksportētāju vietējā tirgū pārdotā apjoma rentabilitātes izvērtēšanai, lai noteiktu normālvērtību, atbilst pamatregulas 2. panta 4. punkta nosacījumiem, kas savukārt ir saskaņā ar PTO noteikumiem. Tādēļ šo prasību noraida.

(21) Farēru salu puses uzskatīja, ka tad, ja vietējā tirgū pārdošana nenotiek, normālvērtību nosaka, pamatojoties uz to informāciju par eksporta pārdošanas apjomiem uz trešām valstīm, kas tika pieprasīta izmeklēšanas aptaujas lapās (regulas projekta 50. un 51. apsvērums). Tādēļ jāatzīmē, ka noteiktas informācijas pieprasīšana izmeklēšanā nekādā veidā nenosaka metožu turpmāku analīzi, kā arī neierobežo metožu izvēli, pamatojoties uz šo informāciju vien. Normālvērtības aprēķināšana, balstoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, ir pirmā pamatregulas 2. panta 3. punktā minētā alternatīva gadījumos, kad nav notikusi pārdošana vietējā tirgū. Saliktās normālvērtības, nevis uz trešām valstīm izvesto produktu cenas, izmantošana par pamatu normālvērtības noteikšanai arī ir vienota Kopienas prakse gadījumos, kad nav notikusi pārdošana vietējā tirgū. Netika sniegti nekādi argumenti, nedz arī atklāti iemesli tam, kādēļ uz trešām valstīm izvesto produktu cenas šajā gadījumā būtu piemērotākas nekā saliktā normālvērtība. Tāpēc argumentu noraida un apstiprina metodes, kas ietvertas regulas projekta 50. un 51. apsvērumā.

(22) Vairākas Norvēģijas puses atzina, ka noteikti vairumtirgotājiem un izplatītājiem pārdotie apjomi kļūdas dēļ nav ieskaitīti pārdošanas apjomos vietējā tirgū. Aprēķinus laboja, lai ņemtu vērā šos pārdotos apjomus.

(23) Četras Norvēģijas puses uzskatīja, ka izmeklēšanā izmantotie kodi attiecīgo produktu atšķirīgo kategoriju noteikšanai nebija pietiekami precīzi šā mērķa sasniegšanai. Jāatzīmē, ka produktu kodēšanas sistēma ir balstīta uz šajā nozarē izmantoto plaši pieņemto klasifikācijas sistēmu, kas paredzēta produkta dažādo kvalitātes īpašību atšķiršanai. Tādēļ to uzskata par atbilstīgu pamatu, lai nodrošinātu pareizu normālvērtības un eksporta cenas salīdzināšanu saistībā ar attiecīgā produkta vienādu kvalitāti un noformējumu. Tādēļ šo argumentu noraida to pašu iemeslu dēļ, kas minēti 17. apsvērumā.

(24) Viens Norvēģijas eksportētājs pieprasīja korekciju saistībā ar noteiktiem vietējā tirgū vairumtirgotājiem pārdotajiem apjomiem pamatojoties uz to, ka šie apjomi ietilpst atšķirīgā tirdzniecības līmenī nekā Kopienā pārdotie apjomi. Šo argumentu pieņēma un attiecīgi grozīja normālvērtības aprēķinus.

(25) Vairākas puses iesniedza komentārus par atsevišķu elementu iekļaušanu datos par ražošanas izmaksām un vietējā tirgū pārdoto apjomu darījumu pareizu noteikšanu gadījumā, ja tirgotāju veiktie darījumi nebija ņemti vērā. Ja iebildumi bija attaisnojami, dempinga aprēķini tika attiecīgi grozīti. Tika izlabota arī pārrakstīšanās kļūda, kas bija atrasta kāda Norvēģijas ražotāja iegādes izmaksu aprēķinos un kuras rezultātā iegādes izmaksas bija nepamatoti zemas.

2. Pēcizmeklēšanas laika posma pasākumi Farēru salās

(26) Dažas Farēru salu puses iebilda, ka kopš izmeklēšanas laika posma ražošanas un eksporta līmenis Farēru salās ir ievērojami samazinājies un tādējādi Farēru salu eksports uz EK turpmāk būs minimāls. Šajā sakarā attiecībā uz Farēru salām tika pieprasīts procedūru pārtraukt. Tādēļ ir jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu ziņas attiecībā uz laika posmu pēc izmeklēšanas laika posma parasti nav jāņem vērā. Tādēļ datu iegūšana jāveic tikai izmeklēšanas laika posmā, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka jaunu apstākļu sekas ir nepārprotamas, neapstrīdamas un ilglaicīgas, ar tām nevar manipulēt un tās neizriet no ieinteresēto pušu apzinātas darbības. Pierādīja, ka ražošanas un eksporta samazināšanās, par ko tika saņemti iebildumi, patiešām bija notikusi. Pat tad, ja Farēru salu eksports uz EK drīzā nākotnē samazināsies līdz līmenim, kas zemāks par minimālo, par ko tika saņemti iebildumi, tomēr nav pietiekami sīku datu, lai secinātu, ka šāds samazinājums būs ilgstošs. Turklāt tad, ja ražošanas un eksporta ilglaicīga samazināšanās tiešām notiktu, tā rezultātā nevarētu secināt, ka eksports uz EK arī ilgstoši samazināsies, ja EK eksports veido apmēram 11 % no ražošanas, un tādējādi niecīgākās izmaiņas piegādē, piemēram, Japānas tirgum, var izraisīt ievērojamu eksporta pieaugumu uz Kopienu. Šāda veida situācijas varētu izvērtēt tikai ilgākā laika posmā. Tādēļ šo prasību noraida.

3. Dempinga aprēķini

(27) Pēc dažu iebildumu pieņemšanas un aprēķinu pārskatīšanas galīgi noteiktais dempinga apjoms, kas izteikts kā procentu daļa no neto CIF cenas pie Kopienas robežas, ir šāds:

Norvēģija, valsts vienotā dempinga starpība | 24,8 % |

Farēru salas

P/F PRG Export (produktiem, kas ražoti P/F Luna) | 54,5 % |

P/F Vestsalmon (produktiem, kas ražoti P/F Vestlax) | 30,0 % |

Uzņēmumiem, kas sadarbojas, bet nav pārbaudīti | 42,6 % |

Visiem pārējiem uzņēmumiem | 54,5 % |

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(28) Norvēģijas Zivsaimniecības ministrija uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozares produkcijas procentuālā daļa pret Kopienas kopējo produkciju ir mazāka par 25 %, un tādēļ procedūra šajā lietā jāizbeidz nepietiekama pamatojuma dēļ. Šis ieteikums tika balstīts uz argumentiem, ka, pirmkārt, Kopienas ražošanas nozares produkcijā nav jāiekļauj lielās varavīksnes foreles, kas tiek izmantotas pašu vajadzībām, kā paskaidrots tālāk 41. apsvērumā, un, otrkārt, Kopienas kopējās produkcijas dati par 2001. un 2002. gadu, ko sniedza Eiropas Akvakultūras produktu ražotāju federācija (FEAP), nav ticami, jo nav vienotas metodes ražošanas datu ievākšanai no FEAP locekļiem.

(29) Attiecībā uz pirmo aspektu jāatzīmē, ka, neskatoties uz jautājumu par to, kā tirgu pašu vajadzībām vislabāk var ņemt vērā kaitējuma noteikšanā, izmeklēšanā jebkurā gadījumā jāaptver viss tirgus, kā tas turpmāk paskaidrots 41., 42. un 43. apsvērumā, un tādējādi tiek ietverta gan produkcija, ko pārdod brīvā tirgū, gan produkcija, ko izmanto pašu vajadzībām. Tādēļ situācija jānosaka vienādi visā tirgū, un tādējādi šajā sakarā izteikto argumentu noraidīja.

(30) Attiecībā uz otro izteikto argumentu ir pareizi, ka FEAP sniegtie statistikas dati pagaidu posmā ietvēra vairākus neapstiprinātus skaitļus, bet izmeklēšanā netika izmantoti tikai šie skaitļi vien. FEAP apkopo ražošanas datus, ko iesniedz tās locekļi, valstu iestādes un/vai valstu pētniecības iestādes. Šos datus pārskata un iesniedz FEAP divreiz gadā notiekošo sanāksmju laikā. Pārskata un apstiprina ražošanas datus par iepriekšējiem gadiem. Pēc FEAP kopsapulces 2003. gada oktobrī un pārbaudes apmeklējuma uz vietas FEAP telpās ražošanas dati tika attiecīgi pārskatīti. FEAP ir vienīgais Kopienas līmeņa informācijas avots par Kopienas kopējo produkciju. Attiecībā uz šo skaitļu ticamību jāatzīmē, ka vajadzības gadījumā FEAP koriģē ražošanas datus, lai novērstu tās locekļu un/vai valstu pētniecības iestāžu izmantoto metožu neatbilstību, kā arī publicētu apkopotos datus. Pamatojoties uz to, kā arī ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares datus, kas tika pārskatīti, kā paskaidrots 44. apsvērumā, apstiprinājās, ka Kopienas ražošanas nozare neveido vairāk kā 25 % attiecīgā produkta Kopienas produkcijas, un tādējādi Norvēģijas Zivsaimniecības ministrijas argumentu noraidīja.

(31) Farēru salu ražotāji eksportētāji un Farēru salu Zivaudzētāju asociācija norādīja, ka par sūdzības iesniedzēju jāuzskata vietējā ražošanas nozare, jo gandrīz visu tās produkciju pārdod Somijas tirgū, un Kopienas iekšējā tirdzniecība ar Somiju neliela, tādēļ atbilst pamatregulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz izolēta tirgus izveidošanu. Izmeklēšanas laikā Somijas ražotāji lielo varavīksnes foreļu produkcijas lielāko daļu patiešām pārdeva Somijas tirgū, turpretī citu Kopienas ražotāju tirgus daļa šajā tirgū veidoja vairāk kā 12 %. Šī tirgus daļa ir ievērojama, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgā produkta tirgus ir konkurētspējīgs, pārredzams un to īpaši ietekmē cenu atšķirības. Tādēļ Somijas tirgu nevar uzskatīt par izolētu tirgu. Turklāt imports par dempinga cenām no Norvēģijas un Farēru salām nekoncentrējas Somijas tirgū un nerada nekādu kaitējumu īpaši šīs valsts ražotājiem. Tādēļ situācija neatbilst pamatregulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā izklāstītajiem kritērijiem par reģionāliem gadījumiem, un argumentu noraidīja.

F. KAITĒJUMS

1. Kopienas redzamais patēriņš

(32) Ņemot vērā pārskatītos Kopienas produkcijas datus, kā aprakstīts 44. apsvērumā, regulas projekta 67., 74. un 84. apsvēruma dati par Kopienas patēriņu un attiecīgi Kopienas ražošanas nozares un Norvēģijas un Farēru salu importa tirgus daļām tika atbilstīgi pārskatīti galīgas noteikšanas nolūkā un ir norādīti turpmāk.

Kopienas redzamais patēriņš

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 43831 | 49970 | 54250 | 55565 |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 114 | 124 | 127 |

(33) Ņemot vērā iepriekš minēto, lielo varavīksnes foreļu redzamais patēriņš Kopienas tirgū norāda uz nelielu pieaugumu saistībā ar skaitļiem, kas norādīti regulas projektā.

(34) Viena puse iebilda, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja izmeklēšanas laika posmā izmantotie KN kodi aptvēra arī gabalos sadalītas foreles, kas netika iekļautas kā produkts šajā procedūrā, un tādēļ eksporta un importa skaitļi, ko izmantoja lielo varavīksnes foreļu Kopienas redzamā patēriņa aprēķināšanai, bija kļūdaini.

(35) Patēriņa aprēķināšanai izmantoto metožu sakarā šis elements tiešām tiek ņemts vērā, un tiek veiktas nepieciešamās korekcijas, kā aprakstīts regulas projekta 65. apsvērumā.

(36) Nav iesniegta nekāda papildu informācija, tādējādi ar šo tiek apstiprinātas regulas projekta 65. apsvērumā izklāstītās metodes, ņemot vērā pārskatītos skaitļus attiecībā uz Kopienas patēriņu.

2. Attiecīgā importa tirgus daļa

(37) Sakarā ar iepriekš aprakstītajiem Kopienas patēriņa pārskatītajiem datiem, skaitļi attiecībā uz Norvēģijas un Farēru salu importa tirgus daļu ir pārskatīti galīgas noteikšanas nolūkā un ir norādīti turpmāk:

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tirgus daļa. | 3,8 % | 3,5 % | 11,0 % | 16,7 % |

(38) Iepriekšminētie dati parāda to pašu straujo Norvēģijas un Farēru salu importa dempinga pieaugumu, kas minēts regulas projekta 74. apsvērumā. Analizētajā laika posmā to tirgus daļa patiešām palielinājās par apmēram 13 procentu punktiem un ir saistīta ar lielāko daļu patēriņa pieauguma, kas novērots Kopienas tirgū šajā pašā laika posmā.

3. Importa dempinga ietekme uz Kopienas tirgus cenām

(39) Pēc pagaidu pasākumiem cenu samazinājuma starpības jauni aprēķini sakarā ar vairākiem darījumiem, kuri tika nepareizi reģistrēti, un labojumiem, kas tika veikti, lai ņemtu vērā Farēru salām piešķirto brīvo muitas nodokļa kvotu (92. un 93. apsvērums), parādīja, ka attiecīgos Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes produktus Kopienas tirgū pārdeva par cenām, kas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, tās izsakot procentos šādi: Norvēģijas vidēji par 7,3 % un Farēru salu starp 21,8 % un 28,4 %.

(40) Ar šo apstiprina, ka pārskatīto skaitļu analīze nemainīja metodes, kas izklāstītas regulas projekta 76. un 77. apsvērumā.

4. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

i) Iepriekšējas piezīmes

(41) Izmeklēšanā atklājās, ka divi no pārbaudītajiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, kas sadarbojās, šo pašu produktu izmantoja tālākai apstrādei citu produktu, galvenokārt kūpinātu foreļu un zivju miltu, iegūšanai. Šāda iekšēja izmantošana pašu vajadzībām, t.i., kompleksie ražotāji produktus izmanto tālākai apstrādei, pārstrādei vai salikšanai kompleksās ražošanas procesā, neietilpst brīvajā tirgū, tādēļ neveido tiešu konkurenci attiecīgā produkta ievedumam. Lai ņemtu vērā šo situāciju un nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku Kopienas ražošanas nozares situāciju, tika iegūti un analizēti dati par visu šo nozari, un tādējādi tika noteikts, vai produkcija bija paredzēta lietošanai pašu vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(42) Brīvajā tirgū dominējošās situācijas analīzē uzmanība tika pievērsta šādiem ekonomikas rādītajiem: pārdošanas apjomam, pārdošanas cenai, rentabilitātei, ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai. Šie dati, ja tas bija iespējams un attaisnojams, pēc tam tika salīdzināti ar datiem par tirgu pašu vajadzībām. Ņemot vērā atlases pārbaudes izmantošanu, šos rādītājus pārbaudīja, pamatojoties uz pārbaudītajos uzņēmumos iegūtajiem datiem. Jāatzīmē, ka nebija nekādu norāžu par tālāku apstrādi, ko veica citi Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi, kas pārbaudēs nepiedalījās.

(43) Attiecībā uz pārējiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanas sakarā tika konstatēts, ka šos uzņēmumus būtu lietderīgi pārbaudīt tikai saistībā ar visu nozari. Ražošana (gan izmantošanai pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum), jauda, jaudas izmantošana, tirgus daļa, ieguldījumi, darbaspēks, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir patiešām atkarīgi no visas nozares gan tad, ja produkciju izmanto pašu vajadzībām, gan tad, ja to pārdod brīvā tirgū.

ii) Ražošanas jauda, saražotais, jaudas izmantošana

(44) Pēc pagaidu pasākumiem tālākajā tabulā minētie faktori ir pārbaudīti otrreiz. Tagad var ņemt vērā noteiktu informāciju par trim Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, paturot prātā, ka regulas projekta 81. apsvēruma skaitļi bija noteikti mazliet zemāki. Tādēļ šie skaitļi tika koriģēti galīgas noteikšanas nolūkā un ir norādīti turpmāk.

Ražošanas jauda, saražotais, jaudas izmantošana

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Ražošanas jauda tonnās no veselu zivju ekvivalenta | 15645 | 15630 | 15665 | 15684 |

1999. gada indekss = 100 | 100 | 100 | 100 | 100 |

Saražotais tonnās no veselu zivju ekvivalenta | 11348 | 12739 | 11605 | 12080 |

1999. gada indekss = 100 | 100 | 112 | 102 | 106 |

Saražotais/Ražošanas jaudu izmantošanas rādītāji | 73 % | 82 % | 74 % | 77 % |

(45) Ar šo apstiprina, ka pārskatīto skaitļu analīze nemainīja secinājumus, kas izklāstīti regulas projekta 81. apsvērumā.

iii) Krājumi

(46) Izmeklēšanā noskaidrojās, ka viens no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojas, bet nepiedalījās atlases pārbaudēs, bija 2000. un 2001. gadā iesaldējis lielu daļu produkcijas, kura pēc tam 2001. gadā un izmeklēšanas laika posmā tika pārdota. Tomēr neviens cits ražotājs savu produkciju neiesaldēja, un tādēļ ar šo tiek apstiprināti regulas projekta 82. apsvēruma secinājumi.

iv) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

(47) Turklāt ņemot vērā Kopienas patēriņa un Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārskatītos skaitļus, kā paskaidrots 32. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa par analizēto laika posmu ir norādīta turpmāk:

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tirgus daļa. | 25,9 % | 25,5 % | 21,4 % | 21,7 % |

(48) Iepriekš minētais parāda, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa analizētajā laika posmā samazinājās par četriem procentu punktiem. Kamēr augstais Kopienas patēriņa pieaugums, t.i., 27 % analizētajā laika posmā, nemaina attiecīgā importa tendences, parādot strauju pieaugumu, rezultātā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa, kas zaudēja vairāk kā četrus procentu punktus šajā pašā laika posmā, ir daudz mazāka. Ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti regulas projekta 84. apsvērumā. Tomēr jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās tikai 2001. gadā, kad strauji pieauga attiecīgais imports.

v) Darbinieki, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu

(49) To pašu iemeslu dēļ, kas aprakstīti 44. apsvērumā, nodarbinātības un ražīguma skaitļi tika attiecīgi grozīti šādi:

Darbinieki, ražīgums

Avots: atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas lapās

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Darbinieku skaits | 194 | 179 | 182 | 173 |

1999. gada indekss = 100 | 100 | 92 | 94 | 89 |

Ražīgums: ražošana/darbinieki | 100 | 122 | 109 | 119 |

(50) Ar šo apstiprina, ka pārskatīto skaitļu analīze nemainīja secinājumus, kas izklāstīti regulas projekta 86. apsvērumā.

(51) Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu, tika atzīts, ka Kopienas ražošanas nozare nesaskārās ar īpašām grūtībām, ņemot vērā tās iespējas ieguldīt jaunā aprīkojumā, kā izklāstīts regulas projekta 91. apsvērumā. Tomēr šī spēja jāskata saistībā ar Kopienas ražošanas nozares centieniem paaugstināt ražīgumu, lai tiktu galā ar konkurences pieaugumu zemo tirgus cenu dēļ.

(52) Ja netiek sniegta nekāda cita informācija par algām, ar šo apstiprina regulas projekta 87. apsvērumā iekļautos secinājumus.

vi) Noiets

(53) Attiecībā uz pārdošanas apjomiem, kā aprakstīts regulas projekta 65., 66. un 82. apsvērumā, vispirms jāatgādina, ka ražošanas skaitļi tika uzskatīti par vienādiem ar attiecīgā produkta noietu gan izmantošanai pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum, izņemot viena uzņēmuma noietu, kā aprakstīts 46. apsvērumā. Kopienas ražošanas nozares līdzīgo produktu noiets brīvajā tirgū, kā arī divu pārbaudīto uzņēmumu ražošanas apjomi līdzīgo produktu tālākai apstrādei (izmantošanai pašu vajadzībām), ir šādi:

Avots: atbildes, ko Kopienas ražošanas nozares pārbaudītie ražotāji snieguši aptaujas lapās

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Noiets brīvajā tirgū tonnās veselu zivju ekvivalentā | 10274 | 8114 | 10727 | 11326 |

1999. gada indekss = 100 | 100 | 79 | 104 | 110 |

Ražošana pašu vajadzībām tonnās no veselu zivju ekvivalenta | 872 | 2053 | 1559 | 2795 |

1999. gada indekss = 100 | 100 | 235 | 179 | 320 |

(54) Iepriekš minētie dati parāda, ka tikmēr, kamēr analizētajā laika posmā noiets brīvajā tirgū pieauga par desmit procentu punktiem, izmantošana pašu vajadzībām palielinājās trīskārtīgi. Tomēr jāatzīmē, ka lielais izmantošanas pašu vajadzībām pieaugums galvenokārt noticis tādēļ, ka viens no diviem kompleksās ražošanas uzņēmumiem tālākas apstrādes darbības faktiski uzsāka tikai 2000. gadā. Jebkurā gadījumā šī attīstība parāda, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma (+ 27 % analizētajā laika posmā), bet tā bija spiesta palielināt līdzīgu produktu izmantošanu.

vii) Ienesīgums

(55) Attiecībā uz informāciju, ko iesniedza pārbaudītie Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, šo uzņēmumu ienesīgums no neto apgrozījuma brīvajā tirgū ir pārskatīts galīgas noteikšanas nolūkā un ir norādīts turpmāk:

Avots: atbildes, ko Kopienas ražošanas nozares pārbaudītie ražotāji snieguši aptaujas lapās

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Ienesīgums no apgrozījuma brīvajā tirgū | 8,6 % | 13,3 % | 10,4 % | 0,5 % |

| 100 | 155 | 122 | 5 |

(56) Iepriekš minētie dati parāda, ka tikmēr, kamēr izmeklēšanas laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam brīvajā tirgū pārdoto apjomu ienesīgums bija samērā augsts, tas tomēr faktiski iezīmēja ievērojamu lejupslīdi attiecībā uz peļņas un zaudējumu slieksni tirgū valdošo zemo cenu dēļ. Attiecībā uz ienesīgumu saistībā ar izmantošanu pašu vajadzībām to nevarēja noteikt, jo līdzīgu produktu izmantošana pašu vajadzībām bija kompleksās ražošanas uzņēmumu iekšējā piegāde, par kuru netika izrakstīti rēķini. Tomēr nav iemesla uzskatīt, ka ienesīgums saistībā ar izmantošanu pašu vajadzībām attiecīgajos divos uzņēmumos neatbilda tai pašai tendencei, kāda tā bija saistībā ar apgrozījumu brīvajā tirgū.

viii) Ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma

(57) Pārskatītais Kopienas ražošanas nozares pārbaudīto ražotāju ienākums no ieguldījumiem analizētajā laika posmā ir šāds:

Avots: atbildes, ko Kopienas ražošanas nozares pārbaudītie ražotāji snieguši aptaujas lapās

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Ienākums no ieguldījumiem | 43,7 % | 57,2 % | 58,3 % | 2,3 % |

(58) Iepriekšminētie dati parāda to pašu tendenci, kā sākumā tika noteikts, un tādēļ ar šo apstiprina regulas projekta 92. apsvēruma secinājumus. Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem saistībā ar izmantošanu pašu vajadzībām, to nevarēja izvērtēt tādu pašu iemeslu dēļ kā ienesīgumu. Tomēr ņemot vērā to, ka ar izmantošanu pašu vajadzībām ir saistīti kompleksās ražošanas uzņēmumi, kas izmanto vienas un tās pašas ražošanas iekārtas un ieguldījumus, tika pieņemts, ka šī izmantošana atbilst tām pašām tendencēm kā apgrozījums brīvajā tirgū.

(59) Kopienas ražošanas nozares pārbaudītie ražotāji uzskaitīja tīros skaidras naudas ieņēmumus no pamatdarbības analizētajā laika posmā. Tomēr izmeklēšanas laika posmā tie ārkārtīgi strauji samazinājās šādi:

Avots: atbildes, ko Kopienas ražošanas nozares pārbaudītie ražotāji snieguši aptaujas lapās

| 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Naudas plūsma ″000 EUR bez izmantošanas pašu vajadzībām | 1522 | 1757 | 1713 | 398 |

1999. gada indekss = 100 | 100 | 115 | 113 | 26 |

Naudas plūsma, izteikta kā apgrozījuma procentos | 12 % | 18 % | 13 % | 4 % |

ix) No ieinteresētajām pusēm saņemtās piezīmes

(60) Viena puse iebilda, ka izmeklēšanas laika posmā Kopienas ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums, jo darbības rādītāji, piemēram, ražošana, ražošanas jauda, ražīgums un darbinieku vidējās algas šajā pašā laika posmā paaugstinājās. Turklāt nozare guva peļņu, ienākumu no ieguldījumiem, kā arī tai bija pozitīva naudas plūsma. Attiecībā uz ražošanas pieaugumu jāatzīmē, ka lielo varavīksnes foreļu ražošana ir atkarīga no 2,5 līdz 3 gadu bioloģiskā cikla, pirms zivis ievāc un pārdod tirgū. Tādēļ izmeklēšanas laika posmā bija vērojams ražošanas pieaugums, jo audzētāji izlēma 1999. un 2000. gadā ielaist ūdenī daudz zivju mazuļu, atspoguļojot attiecīgo gadu tirgus apstākļus, ko neietekmēja imports par dempinga cenām. Attiecībā uz ražīguma pieaugumu to galvenokārt saista ar ieguldījumiem jaunās iekārtās, atspoguļojot Kopienas ražošanas nozares centienus tikt galā ar zemajām tirgus cenām un, otrkārt, ar nodarbinātības kritumu, kas tiešām parādīja smago situāciju, ar kuru šī nozare saskārās. Attiecībā uz ienesīgumu un naudas plūsmu izmeklēšanas laika posmā abos bija vērojams straujš kritums, kas atspoguļoja zemās tirgus cenas un Kopienas ražošanas nozares smago finanšu stāvokli.

(61) Tika arī iebilsts, ka Kopienas atļauju piešķiršanas politikas sakarā Kopienas ražošanas nozares saražotais apjoms nepalielinājās tā, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka vides atļaujas ietekmē ražošanas jaudu, kas analizētajā laika posmā saglabājās stabila, kā aprakstīts regulas projekta 81. apsvērumā. Tomēr tā iemesla dēļ, ka ražošanas jauda netika pilnībā izmantota, atlika brīva jauda, ko varēja izmantot pieaugošā pieprasījuma apmierināšanai. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(62) Tika arī iebilsts, ka vairāki Norvēģijas eksportētāji pārdeva arī tādas foreles, kas svēra mazāk kā 1,2 kg, tādējādi panākot zemākas cenas, kuras ietekmēja kaitējuma novērtējuma analīzi. Šajā sakarā jāatzīmē, ka atlasītajos uzņēmumos, kuros veica izmeklēšanu un kas veidoja apmēram 40 % kopējā Norvēģijas eksporta izmeklēšanas laika posmā, netika novērota šāda veida foreļu tirgošana. Tādēļ var uzskatīt, ka attiecīgie daudzumi bija niecīgi, ja vispār tādi bija, un tādējādi arī to ietekme uz analīzi bija niecīga. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(63) Nav iesniegta nekāda papildu informācija, kā arī ņemot vērā visus pārskatītos datus attiecībā uz ekonomiskajiem rādītājiem, ar šo tiek apstiprināti regulas projekta 80. līdz 98. apsvēruma secinājumi.

5. Secinājums par kaitējumu

(64) Ražošanu pašu vajadzībām veica divi atlasītie Kopienas ražotāji, un netika novērots, ka citi Kopienas ražošanas nozares ražotāji būtu tālāk apstrādājuši līdzīgos produktus. Turklāt ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares gūtos ieņēmumus no 1999. līdz 2001. gadam, maz ticams, ka ražošanai pašu vajadzībām bija liela ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tādēļ iepriekšminētajā analīzē par Kopienas ražošanas stāvokli secināja, ka tas nemainījās izmantošanas pašu vajadzībām dēļ.

(65) Analizētajā laika posmā strauji paaugstinājās zemo cenu importa apjoms no Norvēģijas un Farēru salām. Šī tirgus daļa palielinājās no 3,8 % līdz 16,7 %. Jāatzīmē, ka Norvēģijas un Farēru salu importa pieaugums un pārdošanas cenas samazināšanās bija īpaši izteikti starp 2001. gadu un izmeklēšanas laika posmu. Šajā laika posmā importa apjomi pieauga 4 līdz 6 reizes un importa cenas samazinājās par 34 %, kas bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām (kas bija tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim) un izmeklēšanas laika posmā svārstījās no 7,3 % līdz 28,4 %. Tādēļ šī situācija jāskata saistībā ar Kopienas ražošanas nozares ienesīguma tendencēm, jo pēc pirmā straujā krituma 2001. gadā ienesīgums izmeklēšanas laika posmā strauji samazinājās līdz nulles līmenim.

(66) Ņemot vērā iebildumu, ka atsevišķi sīkāki kaitējuma rādītāji analizētajā laika posmā attīstījās pozitīvi, un tādējādi kaitējums mazinājās, vispirms jāatzīmē, ka attiecībā uz pamatregulas 3. panta 5. punktu neviens no attiecīgajā pantā minētajiem ekonomiskajiem faktoriem vai rādītājiem nav jāuzskata par izšķirošu Kopienas ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma noteikšanā. Vēl svarīgāk ir tas, ka tiem nebija vēlamās pozitīvās ietekmes, kamēr atsevišķi ekonomiskie rādītāji attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares situāciju, piemēram, ražošana, uzstādītā ražošanas jauda un jaudas izmantošana, ražīgums un ieguldījumi analizētajā laika posma attīstījās pozitīvi. Kopienas ražošanas nozare patiešām cieta zaudējumus no tirgus daļu samazināšanās pieaugošajā tirgū sakarā ar pieprasījumu un pazeminātām cenām, kas izmeklēšanas laika posmā izraisīja šķietami zaudējumus nesošu stāvokli, kas faktiski vairāk nekā izlīdzināja iepriekšminētās pozitīvās tendences.

(67) Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums.

G. CĒLOŅSAKARĪBA

(68) Tika iebilsts, ka cenas, kuras Norvēģijas lielo varavīksnes foreļu eksporta dēļ saruka, nevajadzētu uzskatīt par ievērojamām un tādām, kas rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka atklātais cenu samazinājums ir ievērojams, ņemot vērā attiecīgā produkta īpatnības: lielās varavīksnes foreles ir patēriņa prece, ko ietekmē cenu svārstības. Turklāt Kopienas ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota, tādēļ tā nevar uzspiest tirgum savas cenas. Visi šie faktori kopā izskaidro to zaudējumus radošo ietekmi, ko atklātā cenu līmeņa samazināšanās atstāja uz Kopienas ražošanas nozari.

(69) Tika arī iebilsts, ka izmeklēšanas laika posms sakrita ar piedāvājuma un pieprasījuma pagaidu un ciklisku neatbilstību pasaules foreļu tirgū. Tā kā lēmumus par ieguldījumiem pieņem divus līdz trīs gadus pirms produkta nodošanas tirgū, cenu stabilitāte laiku pa laikam var svārstīties. Pagaidu deficīts tirgū var izraisīt cenu pieaugumu, turpretī sekas var būt pretējas, ja pieprasījums neatbilst saražotajam apjomam.

(70) Šajā sakarā patiešām jāatzīmē, ka tad, ja Kopienas tirgū analizētajā laika posmā būtu pārmērīgs pieprasījums, kā rezultātā rastos deficīts, šādā situācijā cenas parasti paaugstinātos, jo patērētāji uzsistu cenu sakarā ar pārmērīgo pieprasījumu. Tomēr tā vietā 2001. gadā un izmeklēšanas laika posmā notika straujš cenu kritums, ko var sasaistīt vienīgi ar Norvēģijas un Farēru salu importa dempingu, jo nav citu piemērotu izskaidrojumu.

(71) Tika arī iebilsts, ka lielās varavīksnes foreles ir patēriņa prece, kuras cenas pasaules tirgū nosaka dominējošais Japānas tirgus, un šā tirgus cenas ietekmēja Kopienas cenas, kuras šajā pašā laka posmā strauji kritās. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, pamatojoties uz to informāciju par saldētu Norvēģijas foreļu vairumtirdzniecības cenām Japānā laika posmā no 1997. līdz 2003. gadam, ko iesniedza Norvēģijas Pārtikai paredzēto jūras dzīvnieku un augu federācija, analizētajā laika posmā cenas Japānas tirgū turpināja kristies, ņemot vērā valūtas maiņas kursa svārstības. Tomēr izmeklēšanas secinājumi neapstiprināja argumentu, ka lielo varavīksnes foreļu cenas pasaulē nosaka Japānas tirgus. Tā kā ir skaidrs, ka izmeklēšanas laika posmā cenas Kopienā strauji kritās tāpat kā cenas Japānas tirgū, Kopienas cenas pretēji Japānas cenām 1999. gadā saglabājās saprātīgā līmenī un 2000. gadā pat pieauga. Šajā pašā laika posmā Norvēģijas un Farēru salu importā bija vērojamas tādas pašas tendences kā attiecībā uz cenām Kopienā, lai gan apjomu ziņā imports saglabājās zems. Tikai 2001. gadā, kad cenas Japānas tirgū sasniedza ļoti zemu līmeni, strauji palielinājās Norvēģijas un Farēru salu importa dempings Kopienā, proti, trīs reizes pārsniedzot 2000. gada apjomus. Tādēļ šo pieaugumu var tieši saistīt ar to, ka Kopienas tirgū tika izpārdota pārpalikusī produkcija, jo tās eksporta apjoms uz Japānu samazinājās Japānas tirgus sabrukuma rezultātā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, arguments tika noraidīts.

(72) Nav iesniegta cita jauna informācija par cēloņsakarību, ar šo apstiprina regulas projekta 109. līdz 120. apsvērumā izklāstītos atzinumus un secinājumu.

H. KOPIENAS INTERESES

(73) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas daži zivju pārstrādes nozares uzņēmumi iesniedza piezīmes, kurās iebilda pret šiem pasākumiem. Tādēļ aptauja tika adresēta šiem uzņēmumiem, un tie tika aicināti iesniegt atbildes, uz kuru pamata tika veikts izvērtējums attiecībā uz antidempinga pasākumu iespējamo ekonomisko ietekmi uz šīm pusēm. Viena puse atbildēja un iesniedza informāciju arī par septiņiem tās saistītajiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz šo informāciju, ko apkopoja par septiņiem uzņēmumiem, tika secināts, ka antidempinga pasākumu ekonomiskā ietekme uz zivju apstrādes uzņēmumiem bija niecīga. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(74) Viena puse iebilda, ka attiecīgajam Norvēģijas produktam ir augstāka kvalitāte un galīgie pasākumu piemērošana samazinātu Norvēģijas augstākas kvalitātes foreļu piedāvājumu. Šāda situācija nestu zaudējumus attiecīgajiem importētājiem, kā arī patērētājiem, jo cenas, visticamāk, pieaugtu sakarā ar samazinātu Norvēģijas piedāvājumu. Norvēģijas samazinātā piedāvājuma sekas, iespējams, būs īpaši izteiktas vasarā un agrā rudenī, kad ir zems Somijas ražošanas nozares piedāvājums. Turklāt tika iebilsts, ka antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā notiks ilgstoša Norvēģijas eksportētāju tirdzniecības darbību pārorientēšana no Kopienas tirgiem uz citiem tirgiem, kas, savukārt, var nodarīt kaitējumu Kopienas importētājiem un patērētājiem.

(75) Ņemot vērā kvalitātes atšķirības, jāatzīmē, ka tās tika novērotas attiecīgā produkta vairākās kategorijās, un tādējādi arī tika pārbaudītas dempinga aprēķinos un kaitējuma novērtējumā. Attiecībā uz cenu pieaugumu Kopienā Norvēģijas samazinātā piedāvājuma dēļ, jāuzver, ka antidempinga maksājumu mērķis ir atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, nevis kavēt pieeju Kopienas tirgum. Saistībā ar pasākumu ietekmi uz Somijas tirgu samazinātā piedāvājuma dēļ īpaši vasarā, jāatzīmē, ka Somijas tirgus netiek uzskatīts par atsevišķu tirgu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādēļ piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus nosaka visas Kopienas tirgus līmenī, kurā Norvēģijas imports konkurē ar Kopienas ražotājiem. Ņemot vērā iespēju, ka Norvēģijas ražotāji eksportētāji var produktus eksportēt vasarā, kad ir neliels piedāvājums Somijas tirgū, tā ir salīdzinoša priekšrocība. Ja šī priekšrocība pastāv, to neietekmē antidempinga pasākumu piemērošana, un tādējādi Norvēģijas ražotāji eksportētāji turpinās gūt labumu no tās.

(76) Tā pati puse iebilda, ka kopš pagaidu pasākumu piemērošanas Norvēģijas lielo varavīksnes foreļu eksports uz Kopienu ir samazinājies par vairāk nekā 60 % salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2002. gadā. Piedāvājuma samazināšanās, domājams, nākotnē turpināsies, ņemot vērā lielo varavīksnes foreļu ražošanas līmeņa krišanos, un nodarīs kaitējumu Kopienas importētājiem, pārstrādes rūpniecībai un patērētājiem.

(77) Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka antidempinga pasākumi ir paredzēti, lai atjaunotu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, nevis kavētu pieeju Kopienas tirgum Tādēļ arī jāatzīmē, ka pirms straujā importa dempinga pieauguma 2001. gadā imports saglabājās līmenī, kas salīdzināms ar 1999. un 2000. gadu. Attiecībā uz ražošanas līmeņa kritumu Norvēģijā netika iesniegti pamatoti pierādījumi par to, ka šāda situācija saglabāsies ilglaicīgi. Turklāt šāds samazinājums jebkurā gadījumā nevar faktiski ietekmēt eksportu uz Kopienas tirgu, pat ja piegādes apstākļi citos tirgos eksporta brīdī nebūtu tik labvēlīgi kā Kopienā. Pamatojoties uz to, šo argumentu noraidīja.

(78) Vairāki zivju pārstrādes nozares uzņēmumi iebilda, ka dažādu tirgus segmentu esamībai (veselas zivis, fileja, ikri un kūpinātas zivis) un cenu atšķirībām šajos segmentos netika pievērsta pietiekami liela uzmanība Turklāt tika iebilsts, ka Norvēģijas sāļajos ūdeņos audzētajām lielajām varavīksnes forelēm ir īpašs stāvoklis tirgū un ka liela nodokļa uzlikšana, ierobežojot šī īpašās izcelsmes produkta pieejamību, neveicina brīvu konkurenci.

(79) Vispirms jāatzīmē, ka šajā izmeklēšanā neņem vērā kūpinātas foreles un ikrus. Veselas zivis un fileja tika uzskatītas par dažādiem attiecīgā produkta veidiem, un tā arī tika pārbaudītas dempinga aprēķinos un kaitējuma novērtējumā. Tādēļ atšķirīgās cenas dažādos tirgus segmentos tiešām tika ņemtas vērā. Attiecībā uz produkta īpašo izcelsmi izmeklēšanā konstatēja, ka no Norvēģijas un Farēru salām eksportēto produktu un Kopienas ražotāju pārdoto produktu fiziskās pamatīpašības un lietojums bija līdzīgs.

(80) Turklāt tika iebilsts, ka lētās lielās foreles, kas bija ražotas galvenokārt Somijā, ir pārdotas pamatā patērētāju tirgū kā veselas zivis vai fileja, savukārt pārstrādātāji šīs foreles tik daudz neizmantoja. Šis arguments nebija pamatots. Savukārt, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Somijas uzņēmumi, kas sadarbojās, tika atklāts, ka to produkciju pārdeva arī pārstrādātājiem, bet vairāki pārstrādāji pirms produkta pārdošanas tirgū attiecīgo produktu tālāk apstrādāja paši. Turklāt ievērojamais cenu samazinājums, kas tika novērots sakarā ar Norvēģijas un Farēru salu importu, drīzāk norāda, ka Norvēģijas un Farēru salu lētais imports pārstrādātājiem ir šķitis pievilcīgs zemo cenu dēļ. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(81) Tika arī iebilsts, ka Kopienas tirgū pēc izmeklēšanas laika posma beigām tika konstatētas augstākas cenas, un tādējādi foreļu zemo cenu laiks bija beidzies, tomēr cenas, visticamāk, īstermiņā/vidējā termiņā saglabāsies samērā augstā līmenī. Vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar Kopienas pastāvīgo praksi rezultātus, kas ir saistīti ar laika posmu pēc izmeklēšanas laika posma, var ņemt vērā vienīgi tad, ja tie ir nepārprotami, neapstrīdami un ilglaicīgi. Tomēr cenu izmaiņas nebija pamatotas, un trūka pierādījumu, ka šīs izmaiņas būtu ilglaicīgas. Lai gan tika atklāts, ka cenas pēc izmeklēšanas laika posma patiešām paaugstinājās, šis fakts nav pietiekams pierādījums attiecībā uz paredzamajām cenām, ko nosaka, pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Šajā sakarā jāatzīmē, ka pretēji iespējamām piedāvājuma prognozēm ir ļoti grūti paredzēt pieprasījumu, jo tirgū ir daudz faktoru, kas mijiedarbojas un var izraisīt cenu svārstības. Jebkurā gadījumā netika iesniegta būtiska informācija, lai pamatotu šo divu faktoru izvērtēšanu. Tādēļ iebildumu noraidīja.

(82) Tika arī iebilsts, ka ievedmuitas nodoklis izraisīs cenu pieaugumu, pārstrādātāji sāks izmantot cita veida zivis, piemēram, lasi, un Kopienas audzētāji saskarsies ar grūtībām attiecībā uz foreļu noietu. Tādēļ tika norādīts, ka antidempinga pasākumi nav ražotāju interesēs.

(83) Attiecībā uz cenu pieaugumu antidempinga pasākumi patiešām ir domāti dempinga cenu paaugstināšanai, tādējādi novēršot Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma ietekmi. Nevar neņemt vērā arī to, ka pastāv preču aizvietojamības princips, ievērojot lielās varavīksnes foreles aizvietojamību ar lasi un to cenu starpību. Tā kā cenu pieaugums palīdz Kopienas ražošanas nozarei atgūt rentabilitāti, citi eksportētāji, uz kuriem pasākumi neattiecas, kā arī Kopienas ražotāji ar ražošanas jaudu intensīvāku izmantošanu vispār var palielināt piedāvājumu, kam savukārt jāatbilst pieprasījumam un no jauna jāatrod līdzsvars zemāka cenu līmeņa situācijā. Šajā sakarā jāatzīmē, ka aizvietojamībai ar lasi ir tāda pati ietekme uz cenām. Visbeidzot, tā kā antidempinga pasākumi ir paredzēti, lai atjaunotu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, cenas nosaka dominējošie tirgus spēki.

(84) Viena puse iebilda, ka atbildes nesniegšana no šīs puses, kas pārstāvētu patērētājuzņēmumu intereses, nav jāinterpretē kā neieinteresētība, bet gan jāsaprot tas, ka antidempinga pasākumu ietekme uz patērētājiem būs ierobežota. Tādēļ tā pieprasīja, lai attiecīgi tiktu grozīts regulas projekta 117. apsvērums. Iestādes ņēma vērā šo prasību. Tomēr pamatotas informācijas trūkuma dēļ šī prasība neietekmēja regulas projekta secinājumus attiecībā uz Kopienas interesēm.

(85) Somijas Pārtikas un dzērienu ražotāju federācija iesniedza piezīmes, kuras tomēr nevarēja ņemt vērā galīgo secinājumu izdarīšanas nolūkā, jo šī federācija nebija par sevi ziņojusi kā par ieinteresēto pusi ne šīs procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā, ne regulas projekta 2. pantā noteiktajā termiņā. Turklāt šīs federācijas izteiktos pieņēmumus pilnībā noliedza tās locekļi, kas sadarbojās izmeklēšanas laikā.

(86) Cita jauna informācija par Kopienas interesēm nav iesniegta, tādēļ ar šo apstiprina regulas projekta 109. līdz 120. apsvērumā izklāstītos atzinumus un secinājumu.

I. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(87) Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu to, ka importa dempings no Norvēģijas un Farēru salām nākotnē turpinātu nodarīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

1. Zaudējumu novēršanas pakāpe

(88) Pamatojoties uz regulas projekta 121. līdz 125. apsvērumā izskaidrotajām metodēm, lai varētu noteikt galīgo pasākumu apjomu, aprēķināta kaitējuma novēršanas pakāpe.

(89) Norvēģijas institūcijas iebilda, ka noteiktā peļņas norma 12 % apmērā ir pārāk augsta. Tika arī iebilsts, ka analizētais laika posms nebija pietiekami reprezentatīvs attiecībā uz normālu konkurences situāciju, jo cenas un peļņas normas saistībā ar nozari šo gadu laikā bija īpaši augstas salīdzinājumā ar vispārējo situāciju nozarē.

(90) Pirmkārt, jāatzīmē, ka šis iebildums nebija pamatots. Otrkārt, straujais Norvēģijas foreļu cenu kritums Japānas tirgū, kā paskaidrots 71. apsvērumā, var atstāt nopietnu ietekmi uz Norvēģijas ražošanas nozares gūto peļņu analizētajā laika posmā. Tomēr šāds cenu kritums nebija novērojams Kopienas tirgū pirms importa dempinga kāpuma, kamēr vēl dominēja normāls konkurences stāvoklis. Tādēļ tika noraidīts iebildums, ka analizētais laika posms nebija pietiekami reprezentatīvs attiecībā uz normālu konkurences stāvokli.

(91) Tomēr pamatojoties uz pārskatītajiem datiem attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ienesīgumu, kā paskaidrots 55. apsvērumā, 10 % peļņas līmenis tika uzskatīts par atbilstīgu, lai Kopienas ražošanas nozare varētu gūt peļņu tad, kad nav dempinga, kas rada zaudējumus.

(92) Viena puse iebilda, ka līdzīgu produktu atšķirīgās kvalitātes kategorijas Kopienā nav pienācīgi ņemtas vērā, izraisot noteiktu nekonsekvenci orientējošajās cenās.

(93) Tika atklāts, ka atsevišķi darījumi patiešām tika neprecīzi reģistrēti attiecībā uz kvalitāti dažu nepareizi izskatītu rēķinu dēļ. Tādēļ tika laboti visi attiecīgie darījumi un veikti jauni aprēķini cenu samazinājuma un zaudējumu apmēra noteikšanai. Turklāt labojumus veica, lai ņemtu vērā brīvo muitas nodokļa kvotu, kas piešķirta Farēru salām.

(94) Ņemot vērā iepriekš minēto, atklātās jaunie zaudējumu novēršanas maksājumi ir šādi:

| Zaudējumu novēršanas maksājumi |

Norvēģijai | 19,9 % |

Farēru salām | |

P/F Vestsalmon (precēm, kas ražotas P/F Vestlax) | 43,8 % |

P/F PRG Export (precēm, kas ražotas P/F Luna) | 54,4 % |

Citiem uzņēmumiem, kas sadarbojas | 49,3 % |

(95) Papildu piezīmju nav, tādēļ apstiprina regulas projekta 121. līdz 125. apsvērumā minētās metodes, pēc kurām nosaka zaudējumu novēršanas pakāpi.

2. Maksājumu veids un apjoms

(96) Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie antidempinga pasākumi jāuzliek saistībā ar Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes importu. Šie pasākumi jāpiemēro vai nu atklāto zaudējumu apjomu, vai dempinga starpību līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem līmeņiem ir zemāks. Nav iemeslu, kādēļ šie pasākumi nevarētu būt procentuālā nodokļa veidā kā pagaidu pasākumi.

(97) Pēc visu galīgo pasākumu piemērošanas Komisija pārbaudīs tirgus norises, jo īpaši paplašināšanās ietekmi uz Kopienas tirgu, kā arī nepieciešamības gadījumā ierosinās izmaiņas pasākumu piemērošanā.

3. Pagaidu maksājumu iekasēšana

(98) Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu apmēru, uzskata par vajadzīgu pēc galīgi uzliktās maksājumu likmes galīgi iekasēt summas, ko nodrošina ar regulas projektā noteikto antidempinga pagaidu maksājumu. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, tad galīgi iekasē tikai tās summas, kas iemaksātas pagaidu maksājumu apmērā.

(99) Visas prasības piemērot minētās atsevišķās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai [4], pievienojot visu attiecīgo ar šo nosaukuma maiņu vai jaunu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu izveidi saistīto informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam. Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju vajadzības gadījumā veiks attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm.

4. Saistības

(100) Komisija ar 2004. gada 23. janvāra Regulu Nr. 117/2004, kas groza regulas projektu, pieņēma saistības, ko piedāvāja divi Farēru salu ražotāji eksportētāji. Minēto saistību pieņemšanas apsvērumi ir izklāstīti šajā regulā. Padome atzīst to, ka saistības samazina dempinga kaitīgo ietekmi. Turklāt uzņēmumi arī regulāri iesniegs Komisijai sīku informāciju par eksportu uz Kopienu, un tas nozīmē, ka Komisija varēs efektīvi uzraudzīt šo saistību izpildi. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka to saistību apiešanas risks, par kurām notikusi vienošanās, ir ierobežots.

(101) Jāuzsver, ka šo saistību iespējama pārkāpuma, pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu var piemērot antidempinga maksājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes svaigu, dzesinātu vai saldētu, veselu (ar galvām un žaunām, ķidātas, 1,2 kg svaru gabalā vai bez galvām, žaunām un ķidātas, kas sver vairāk kā 1 kg gabalā) vai filejā sadalītu (kas sver vairāk kā 0,4 kg gabalā) lielo varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss), ko pašreiz klasificē ar KN kodiem 03021120, 03032120, 03041015 un 03042015, ievešanai uzliek antidempinga maksājumus.

2. Tā galīgā antidempinga maksājuma likme pirms nodokļa, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai par 1. punktā minētajiem produktiem, ko saražojuši visi Norvēģijas uzņēmumi, ir 19,9 %. Tā galīgā antidempinga maksājuma likme pirms nodokļa, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai par 1. punktā minētajiem produktiem, ko saražojuši visi Farēru salu uzņēmumi, kas minēti turpmāk, ir šāda:

Ražotājs | Galīgais antidempinga maksājums (%) | TARIC papildkods |

P/F PRG Export kopā ar tā radniecīgo uzņēmumu P/F Luna, FO–510 Gøta | 54,4 % | A474 |

P/F Vestsalmon kopā ar tā radniecīgo uzņēmumu P/F Vestlax, P.O. Box 82, FO–410 Kollafjørðlir | 30,0 % | A475 |

P/F Alistødin Á Bakka, Bakkavegur FO–625 Glyvrar | 42,6 % | A476 |

P/F Atlantic Seafarm, FO–900 Vágur, | 42,6 % | A477 |

East Salmon, Box 177, FO–700 Haksvík | 42,6 % | A478 |

Funningslaks PF, Miðrás 3, FO–100 Tórshavn | 42,6 % | A479 |

Gulin PF, Miðrás 3, FO–100 Tórshavn | 42,6 % | A480 |

P/F Hellisvað FO–727 Árnafjørður | 42,6 % | A481 |

Kalbaks Laksaaling PF, Í Brekkum 1, FO–530 Fuglafjørður | 42,6 % | A482 |

Navir, P/F, Argjabodagøta 7, FO–160 Argir | 42,6 % | A483 |

Visi pārējie uzņēmumi | 54,4 % | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Produktus, ko ieved saskaņā ar vienu no turpmāk uzskaitītajiem TARIC papildu kodiem un ko ražojis un tieši eksportējis (t.i., nosūtījis kravu un rēķinu) viens no turpmāk uzskaitītajiem uzņēmumiem Kopienas uzņēmumam, kurš darbojas kā importētājs, atbrīvo no antidempinga maksājumiem, ko uzliek ar 1. pantu, ja produktus ieved atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1628/2003 2. panta 2. punktam.

| Ražotājs | TARIC papildkods |

Farēru salas | P/F PRG Export kopā ar tā radniecīgo uzņēmumu P/F Luna, FO–510 Gøta | A474 |

Farēru salas | P/F Vestsalmon kopā ar tā radniecīgo uzņēmumu P/F Vestlax, P.O. Box 82, FO–410 Kollafjørðlir | A475 |

3. pants

Attiecībā uz 1. panta 1. punktā aprakstīto Norvēģijas un Farēru salu izcelsmes produktu ievešanu summas, kas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1628/2003 ir nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, jāiekasē galīgi saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

Summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmes, atmaksā. Ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas iemaksātas pagaidu maksājumu apmērā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 8. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Ahern

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp.).

[2] OV L 232, 18.9.2003., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 117/2004 (OV L 17, 24.1.2004. lpp.).

[3] OV L 133, 29.5.2003., 1. lpp.

[4] European Commission – Directorate General for Trade – Directorate B - J–79 5/17 Rue de la Loi/Wetstraat 200 B-1049 Brussels.

--------------------------------------------------